Autors LSKA

Autors LSKA

Organizējām klātienē 23. martā biedrības „Svētās „Ģimenes Mājā”” telpās sadarbībā ar AS „DelfinGroup” semināru

„Senioru finanšu pratība”



Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” 

piedalīsies “Finanšu pratības nedēļa 2022”, kas Latvijā tiek organizēta laikā no 21. marta līdz 27. martam. Sadarbībā ar mūsu atbalstītāju AS „DelfinGroupsagatavojām semināru senioriem par finanšu pratību.

 

Seminārā apskatījām galvenās tēmas: 

  1. “Krāpnieki uzdarbojas. Kā nosargāt savu naudu?” vadīja Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Kaspars Kravinskis.

Bankas speciālists stāstīja par  šodien tik aktuālu tēmu: Kā nosargāt savu naudu no krāpniekiem. Mūs visus pārsteidza ziņa cik lieli miljoni gadā izkrāpti no personu kontiem ar viņu pašu „izkrāptu” līdzdalību. Daudzie apkrāptie ir arī seniori. Tāpēc bija ļoti lietderīgi dzirdēt kā sevi pasargāt. Klausījāmies par krāpnieka raksturojumu, kā sevi pasargāt. Katrs semināra dalībnieks saņēma labu info lapu, kur raksturots krāpnieks, norādīts kā sevi no tāda pasargāt un drošības kontrolsaraksts. Kontrolsarakstā ir 7 jautājumi, kas palīdzēs atklāt naudas izkrāpēju. Vēlam visiem tos iegaumēt un apgūt, lai krāpnieku atmaskot un pasargātu savu sapelnīto

Pateicamies par labo prezentāciju un izsmeļošām atbildēm uz mūsu senioru daudzajiem jautājumiem.

 

  1. „Drošība aizņemoties, personu datu saglabāšana un aizdevēja pārbaude” vadīja biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Iepazīstinājām klausītājus ar daždažādiem drošības jautājumiem par ātro kredītu izmantošanu: Riski izmantojot nebanku aizņemšanās pakalpojumus, kas ir zzticams aizdevējs, kā to pārbaudīt, PTAC darbība aizņēmēju labā, noteikti apzināties savu iespēju atmaksāt un savu datu aizsardzība.

  1. „Informācija par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanu un pārmaksu atgūšanas iespējas” informēja grāmatvede un nodokļu konsultante Andra Viļķina

Nodokļu konsultante informēja par iespēju atgūt pārmaksāto nodokli. Tika sniegtas atbildes uz daudzajiem jautājumiem un konsultēti seniori. Notiks individuālas konsultācijas, kur palīdzēsim senioriem sagatavot dokumentus VID EDS sagatavošanā.



Pateicamies mūsu dalīborganizācijai biedrībai „Svētās „Ģimenes Mājai”” par sirsnīgo uzņemšanu un telpu Ukrainas atbalstam noformējumu.

Domās un lūgšanās esam visi kopā par mieru Ukrainā.

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=70#sigProId4c42352f8e

Preses relīze
2022.gada 21.martā

 

DelfinGroup palielina atbalstu senioru iespēju pilnveidošanai

 

Atbalsts senioriem visā Latvijā ir nozīmīga un pastāvīga AS DelfinGroup sociālā iniciatīva, tādēļ šogad ir palielināts ziedojuma apmērs biedrībai Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA), lai uzlabotu vairāku aprūpes  iestāžu medicīnisko un tehnisko aprīkojumu, kā arī sniegtu iespēju senioriem apgūt mūsdienās būtiskās zināšanas un kompetences. Ilggadējās partnerības mērķis ir paaugstināt senioru dzīves kvalitāti un apstākļus, kā arī paplašināt iespējas ilgtermiņā.

 

“Dažāda veida atbalsta sniegšana senioriem visā Latvijā ir nozīmīga AS DelfinGroup sociālās atbildības sastāvdaļa, jo seniori, īpaši reģionos dzīvojošie, ir viena no mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un tai īpaši nepieciešams atbalsts.  Mūsu korporatīvās sociālās atbildības politika balstās pārliecībā par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, un  AS DelfinGroup ilgtermiņā aktīvi piedalās ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā, sniedzot cilvēkiem iespējas un veicinot iekļaušanu, dažādību, vienlīdzību un labklājību,” skaidro AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

 

AS DelfinGroup ziedojums sniegs iespēju LSKA īstenot vairākas senioriem būtiskas aktivitātes dažādās pilsētās visā Latvijā – līdzekļi tiks izmantoti sociālā atbalsta pasākumiem, senioru izglītošanai, socializēšanās iespēju radīšanai, kā arī biedrības darbības nodrošināšanai un senioru interešu aizstāvības iespēju stiprināšanai. Pagājušajā gadā pateicoties finanšu koncerna atbalstam sociālās aprūpes iestādes 15 Latvijas pilsētās tika pie dažādiem senioriem nepieciešamiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un medicīniskā aprīkojuma. Tika iegādātas pārvietošanās palīgierīces - ratiņkrēsli, kruķi, rāmji un citi, kā arī skābekļa aparāts, matrači, higiēnas preces un cits inventārs. Šogad vēl 12 centriem dažādos Latvijas reģionos būs iespēja iegādāties nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu un palīglīdzekļus, kā arī trīs iestādēm veikt labiekārtošanas darbus, uzlabojot ikdienas sadzīves kvalitāti un iespējas.

 

Senioru zināšanu un kompetenču paaugstināšanai visa gada garumā ieplānotas gan apmācības finanšu un mediju pratībā un informācijas tehnoloģijās, gan arī noderīgu izglītojošu materiālu izstrāde par šīm tēmām. Iepriekš īstenotās līdzīgās izglītojošās aktivitātes guvušas plašu atsaucību un novērtējumu senioru vidē, apliecinot to nepieciešamību iekļaujošas sabiedrības veidošanā. LSKA jau sākusi aktīvu darbu pie ieplānoto pasākumu īstenošanu un Finanšu pratības nedēļas 2022 ietvaros marta beigās rīko pirmo semināru senioriem Senioru finanšu pratība, kura laikā tiks stāstīts par šobrīd aktuālu tēmu: Kā nosargāt naudu no krāpniekiem, kā pasargāt savus personas datus.

 

Ņemot vērā, ka paši esam seniori, ar sirdi un dvēseli izjūtam, cik ļoti šī palīdzība nepieciešama tiem gados vecajiem cilvēkiem, kuriem katru dienu ir vajadzīga kopšana, un kuri  paši par sevi vairs parūpēties nespēj.  Tādēļ ir liels prieks, ka kopīgiem spēkiem mums izdevies padarīt viņu ikdienu kaut nedaudz vieglāku un priecīgāku. Arī šogad turpināsim apzināt sociālās aprūpes iestādes un piegādāt tām ar AS DelfinGroup atbalstu sarūpēto nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu. Patiesi iepriecina, ka ziedotājs ne vien palielinājis ziedojuma apmēru senioru atbalsta programmām, bet uzņēmuma dalībnieki plāno arī paši piedalīties vairāku sociālās aprūpes centru labiekārtošanas darbos,” stāsta LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne.

 

Par AS DelfinGroup 

 

AS DelfinGroup ir licencēts uz tehnoloģijām balstīts finanšu nozares koncerns, kas dibināts 2009. gadā un strādā ar zīmoliem Banknote un VIZIA. Uzņēmums pastāvīgi attīsta un piedāvā patēriņa aizdevumus, aizdevumus senioriem, nomaksas pakalpojumus, lombarda aizdevumus un lietotu un mazlietotu preču tirdzniecību vairāk nekā 90 filiālēs visā Latvijā, kā arī tiešsaistē. AS DelfinGroup vairāk nekā 270 profesionāļu komanda vidēji mēnesī izsniedz 35 tūkstošus aizdevumu. Uzņēmuma kopējais reģistrēto klientu skaits pārsniedz 400 000. AS DelfinGroup kopš 2014. gada ir pazīstama Nasdaq Riga biržā kā obligāciju emitents un kopš 2021. gada kā akciju emitents Baltijas Oficiālajā sarakstā. Uzņēmums 2021. gadā veica IPO, piesaistot gandrīz 6000 jaunu akcionāru. Uzņēmums veic regulāru ikceturkšņa dividenžu izmaksu. Uzņēmuma ilgtspējas pamatā ir fokuss uz korporatīvo pārvaldību, fintech inovācijām, atbildīgu aizdevumu izsniegšanu, finanšu iekļaušanu un aprites ekonomikas veicināšanu. Uzņēmums strādā ar peļņu katru gadu kopš 2010. gada.

 

Papildu informācija:
Evita Verveiko,
AS DelfinGroup korporatīvās komunikācijas vadītāja

Tālr.: +371 26536071
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

Valmierā no marta sāk darboties centrs senioriem, kur varējām nodot par noziedotāja AS “DelfinGroup” (Banknote) finansējumu iegādātās medicīnas iekārtas, mēraparātus.

 

Sadarbojoties ar Valmieras novada fondu piedalījāmies senioru atbalstošo projektu izvērtējumā. 31.decembrī noslēdzās 2021.gada konkurss “Sev, tev, novadam”. Šogad pēc Valmierā un novados notikušajām senioru domradēm tika izvērtēti 13 pieteikumi.

Nolēmām atbalstīt Valmieras senioru vajadzības un dienas centra darbību, iegādājoties un nododot lietošanā ikdienā nepieciešamos medicīnas instrumentus – asinsspiediena mēraparātus un citus palīglīdzekļus.

Senioru dienas centru atklāja biedrība „Kristīgais žēlsirdības centrs”. Bijām pagodināti piedalīties šajā pasākumā 28. februārī kopā ar senioriem un centra izveides atbalstītājiem. 

Biedrībai „Kristīgais žēlsirdības centrs” un tās vadītājai Gaidai Pevko ir liela pieredze sabiedrībai vajadzīgo pasākumu organizēšanā.

 

Par biedrību viņu mājas lapā varam lasīt:

Biedrība „Kristīgais žēlsirdības centrs” biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta 2005. gada 1. jūnijā, bet kā sabiedriskā organizācija darbojas no 2000. gada 11. aprīļa. Ar Finanšu ministrijas lēmumu biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Lai paredzētie sabiedriskā labuma darbības veidi (labdarība, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana) īstenotos, turpinām ziedojumu vākšanu, piesaistām līdzekļus, rakstam projektus.

Biedrības mērķis ir sabiedrības locekļu labklājības līmeņa paaugstināšana un iedzīvotāju sociālā integrācija, īpašu uzmanību pievēršot:

  • Sociālās palīdzības sniegšanai;
  • Sabiedrības locekļu iesaistīšanai sociālo problēmu risināšanā;
  • Sabiedrības locekļu aktivizēšanai neformālai pieaugušo un bērnu izglītošanai;
  • Brīvā laika organizēšanai un iedzīvotāju sociālās un reliģiskās kultūras celšanai.

Biedrība šodien apvieno 42 biedrus. Biedrības darbību atbalsta Valmieras pilsētas pašvaldība un četras tradicionālo konfesiju kristiešu draudzes – Septītās dienas adventistu Valmieras draudze, Valmieras baptistu draudze, Valmieras Sv. Sīmaņa ev. lut. draudze, Romas katoļu Valmieras draudze un to mācītāji.

Kristīga žēlsirdības centra darbība ir praktiski balstīta uz tas biedru brīvprātīgajām labdarības aktivitātēm.

Dienas centrs bērniem

Roku rokā ar bērnu labdarības virtuvi darbojas Kristīgais dienas centrs darbam ar bērniem. Dienas centrs atvērts katru darba dienu no pl.15:00 – 19:00.

Katru dienu dienas centrā darbojas kāds brīvprātīgais skolotājs, kas bērnus ne tikai pieskata, bet arī nodrošina interesantas un izglītojošas nodarbības, plāno un organizē aktivitātes. Skolotāji cenšas sniegt bērniem cilvēcisku siltumu, atbalstu un palīdzību. Bērniem dienas centrā ir iespēja satikt draugus, spēlēt galda spēles, novusu vai galda tenisu.

Mazgāmutis

Mazgāmutis ir biedrības "Kristīgais žēlsirdības centrs" piedāvāts pakalpojums - iespēja nomazgāties dušā un izmazgāt drēbes veļasmašīnā.

Mazā, bet mājīgā priekštelpā centra klienti var atvilkt elpu pēc karstas dušas. Otrajā telpā pieejama 7 kg veļas mazgājamā mašīna un veļas žāvētājs. Viss pārdomāts un sakārtots, lai Kristīgā žēlsirdības centra klienti — Valmieras maznodrošinātās ģimenes — varētu te ne vien paši nomazgāties, bet arī izmazgāt un izžāvēt drēbes. Tā kā ne visiem mājās ir siltais ūdens, veļas mazgājamie un žāvējamie automāti, tad arī šāda veida palīdzība ir aktuāla.

Zupas virtuve

Kopš 2000. gada 6. augusta Valmierā, Stacijas ielā 26 veiksmīgi darbojas biedrības un sadarbības partneru uzturētā labdarības virtuve. Šeit katru darba dienu no plkst.12:00 līdz 15:00 vienkāršā, bet mājīgi iekārtotā ēdamtelpā siltas bezmaksas pusdienas saņem ap 30 klientiem. Tie ir klienti, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši situācijā, kad vajadzīga palīdzība. 

Ēdiens, ko pasniedz pusdienās, ir sātīgs mājas ēdiens. Tas sastāv no trim ēdieniem, kas, galvenokārt, tiek gatavots no labdaru atnestajiem un saziedotajiem produktiem. Vidēji mēnesī tiek pagatavotas 1500-1600 porcijas pusdienās.

Ziedotāju uzskaites grāmatā ierakstīti vairāki pārtikas ražotāji, veikalnieki, vietējie uzņēmēji, kuri veicinājuši mūsu darbību. Garš ir individuālo ziedotāju saraksts, kas ar savu izaudzēto un sagatavoto produkciju dalījušies ar mums. Sniedzam arī cita veida palīdzību ģimenēm (pārtikas pakas u.c.).

Siltas maltītes piegāde mājās senioriem

Silta maltīte ikvienam 2020. gada 13.februārī jau trešo reizi notika Ziedotāju aplis.

Kā pasākuma vadītājs atzīmēja, Ziedotāju aplis nebūt nenozīmē sēdēšanu aplī, tā ir drīzāk saspēle pa apli, izaicinot citam citu ziedot. Valmierā Labdarības virtuve darbojas jau divdesmit gadus, pagājušā gadā tika sagatavotas 13000 porcijas maznodrošināto ģimeņu bērniem.

Savā darbības laikā esam sapratuši, ka visi, kam šī palīdzība ir nepieciešama, nespēj atnākt līdz mums. Mūsu moto ir: “Silta maltīte ikvienam!” un esam atraduši risinājumu, kā piegādāt maltīti klienta dzīvesvietā.

Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā nepameta sajūta, ka esam frontes otrajā līnijā, jo esam ēdinātāji. Pirmajā, visatbildīgākajā līnijā, protams mediķi.

Mēs ēdinām Valmieras mazturīgās ģimenes ar bērniem. Krīzes laikā mūsu klientu lokam klāt nāca arī cilvēki, kas atrodas mājās un nevar paši aiziet uz veikalu, ievērojot valdības norādi: «Paliec mājās!».

Tā nu jau kopš 2020. gada marta realizējot šo ieceri, piegādājam siltas pusdienas dzīves vietā vairāk kā 20 Valmieras senioriem. Ziedotāju aplis strādā!

Šis bija atspēriens siltas maltītes piegādāšanai mājās senioriem. Ziedotāju apļa ietvaros tika iegādāti nepieciešamie trauki, izstrādāta loģistikas shēma kā šo visu darīt efektīvāk. Par saziedotajiem līdzekļiem un klientu līdzmaksājumu piegādātas 1028 porcijas un nobraukti vairāk kā 1000km, šo maltīti piegādājot.”

 

Tagad darbojas arī Senioru dienas centrs.

Vēlam daudz jauku mirkļu kopā esot!

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=70#sigProId00e4336d08

 

Turpinām senioru sociālā atbalsta programmu, 

kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote)



  1. gada 15.februārī Kuldīgā noslēdzām līgumu, kurā biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” (LSKA) par AS „DelfinGroup”( Banknote) mērķziedojumu iegādāto medicīnas  sporta  inventāru nodeva biedrība „Kuldīgas Senioru skola”.

Mantas vērtība summā 499,13 EUR (četri simti deviņdesmit deviņi eiro un 13 centu) :

  1. Ledragomma vingrošanas bumba 65cm maisā (pelēka) gab. 11 
  2. Ledragomma vingrošanas bumba 75cm maisā (zila) gab. 11

 

Mantas lietošanas mērķis ir Sabiedriskā labuma joma „Veselības veicināšana.”, kas piešķirta Mantas devējam.

Mantas pieņēmējs apņemas mantu lietot veselības veicināšanā biedrības „Kuldīgas Senioru skola” senioriem sporta vingrošanas pasākumos.

 

Līgumu Kuldīgas Kultūras centrā parakstīja LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un biedrības „Kuldīgas Senioru skola” valdes priekšsēdētāja Ruta Orlova, klāt esot senioru sporta nodarbību vadītājai, trenerei Ligitai Žēperei un Kuldīgas novada Sabiedrisko attiecību speciālists Ričards Sotaks.

 

Par dāvinājumu Kuldīgas Senioru skolas mājas lapā www. kuldigassenioruskola.lv  mūsu apvienības jaunie biedri raksta:

Senioru skolas biedri izprot, cik svarīgi ir būt aktīviem un kustēties. Pirmdienās tiekamies sporta skolas pagalmā Kalna ielā, vingrojam un dodamies nūjot, katru reizi izvēloties citu maršrutu. Bet katru piektdienu vingrojam Kalna ielas sporta kompleksa zālē.

Vingrošanas nodarbības apmeklē 22 seniori, tās vada sporta skolotāja Ligita Žēpere.

Ar gaisu piepildītas vingrošanas bumbas ir efektīvi līdzekļi ikdienas fizisko aktivitāšu palielināšanai. Vingrošanas bumba ir pilnīgi universāls treniņu rīks, kas piemērots ikvienam, sākot no bērniem līdz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vingrošanas bumbā vissvarīgākais ir līdzsvars. Tas arī trenē koordināciju un ķermeņa muskuļus. Pat tiem, kuriem ir mazāk līdzsvara vai koordinācijas izjūtas, vingrošanas bumba ir labs līdzeklis tās trenēšanai. Līdzsvara noturēšana uz bumbas palīdz trenēt ķermeņa muskuļus. Laika gaitā tas palīdz uzlabot stāju, novērst un mazināt muskuļu sasprindzinājumu un muguras sāpes.”



Pateicoties  AS „DelfinGroup” (Banknote) ziedojumam LSKA varējusi iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos, Talsos, Pļaviņā un Cēsīs.

 

  1. gadā turpinām uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.

 

Par dāvinājumu un skaisto Kuldīgu februārī varat skatīt foto mirkļus mūsu mājas lapas sadaļā Galerija  „Kuldīgas Senioru skola saņem dāvinājumu”

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=70#sigProId5800a0d53d

 

  

Saņēmām Labklājības ministrijas aicinājumu noskaidrot senioru viedokli par to, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies domāšana, sajūtas un rīcība saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību, lai risinātu sabiedrības novecošanās jautājumus.

 

Šobrīd Labklājības ministrija strādā pie ANO ziņojuma par 2002. gadā pieņemtā starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos īstenošanu Latvijā pēdējo piecu gadu laikā, kā arī sabiedrības novecošanas politikas sasniegumiem 20 gadu laikā. 

Biedrības juriste Mg.iur. Barba Girgensone sagatavoja apjomīgu ziņojumu par sabiedrības novecošanās jautājumiem.

Atsaucoties Labklājības ministrijas aicinājumam sniegt senioru viedokli par to, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies  domāšana,  sajūtas, rīcība  saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību,  lai risinātu sabiedrības novecošanās jautājumus, LSKA norāda, ka primāri šīs izmaiņas būtu pētāmas caur konstatējumu, ka valstī maz ir analizēts jautājums par senioriem, kas paši spēj vadīt savu dzīvi un kuru veselības problēmas parasti saistītas ar novecošanas procesu. Vairums šo cilvēku ir vecumā starp 55 un 80 gadiem vai vecāki, jo veselības aprūpes nosacījumi uzlabojas. Novecošanas process var būt izšķirošs jebkurai personai, jo tas ietver būtiskas izmaiņas. Šīs izmaiņas un kontroles zudums ir galvenie faktori, kas apdraud indivīda dzīves kvalitāti. Cilvēki tiem nav sagatavojušies to neprognozējamības dēļ. Izmaiņas darbā (pensionēšanās), ģimenē, sabiedrībā, ķermenī un veselības stāvoklī liek mainīt uztveri un dzīves struktūru. Visas psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt. No otras puses, šis dzīves posms piedāvā izmantot jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs. Senioriem ir bagātīga dzīves pieredze, kuru nedrīkst pazaudēt vai izšķiest nelietderīgi. Sabiedrība var gūt labumu no senioriem ar labu dzīves kvalitāti  ne tikai tāpēc, ka viņi aktīvāk līdzdarbojas sabiedrībā, bet arī retāk izmanto sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. 

 

Ar Mg.iur. Barba Girgensone sagatavoto un LM iesniegto Pārskata kopsavilkumu 12 lpp. apjomā iepazīstinām pielikumā.




Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” 8. februārī piedalījās Kultūras ministrijas rīkotajā kampaņā “Viltus ziņas ir lipīgas”

Tiešsaistes diskusija par senioru medijpratību tika translēta no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. 

 

Diskusijā piedalījās 

  • Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga, 
  • Latvijas Senioru Kopienu Apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja,
  •  aktieris un producents Jānis Jarāns
  • Limbažu Galvenās bibliotēkas Mācību centra vadītāja Broņislava Sauka
  • LTV žurnālists Gusts Kikusts

 

Diskusiju moderēja žurnālists Aidis Tomsons. 



Sarunu iespējams noskatīties Kultūras ministrijas Facebook kontā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas YouTube kontā – https://www.youtube.com/watch?v=O2NvB_X8bug



LSKA tēzes sniegtas diskusijas laikā

 

Viltus ziņas ir skaļas, tās piesaista uzmanību.

Projekta “Būsim vakcinēti un veseli” īstenošanas gaitā LSKA pārliecinājās, ka seniori ļoti viegli ietekmējas no viltus ziņām un nespēj orientēties lielajā informācijas plūsmā. Gados veciem cilvēkiem pietrūkst zināšanu par to, kā atšķirt īstu informāciju no maldinošas.

Lai arī lielāka daļa vecu cilvēku tieši nepatērē internetā rodamo informāciju, tomēr netiešā veidā tā viņus ir ļoti ietekmējusi. Paziņas, radi, kaimiņi senioriem stāsta it kā pārliecinošu, no drošiem avotiem iegūtu informāciju, un seniori nekritiski tic viņu teiktajam. 

Projekta “Būsim vakcinēti un veseli!” īstenošanā iesaistītie brīvprātīgie tikās ar daudziem senioriem visā Latvijā. Mūsu uzdevums bija pārliecināt cilvēkus vakcinēties, taču nereti nācās atdurties pret šo cilvēku pārliecību, ka tāda kovida nemaz nav; ka pandēmija ir kādu nezināmu spēku izpūsta “pīle”; ka vakcīnas ir bīstamas; ka sabiedrības vakcinācija ir nepieciešama valdībai vai kādam citam. Šie seniori savu pārliecību nespēja argumentēt, taču bija cieši pārliecināti par savu taisnību

Viens no argumentiem bija: ļoti daudzi saka, ka kovid ir afēra. Tik daudzi cilvēki nemelos!

Daudziem senioriem trūkst prasmju un arī vēlēšanās salīdzināt dažādus informācijas avotus, tādēļ viņi labāk uzticas “zinošu cilvēku” teiktajam. Diemžēl ļoti bieži tādā veidā saņemtā informācija ir maldinoša un tā ļoti ātri izplatās. Jo seniors, pats nemaz neapzinādamies, ka nodarbojas ar maldināšanu, dzirdēto izplata tālāk. 

 

Nekritiska attieksme pret informāciju.

Visbiežāk ar viltus ziņām seniorus uzrunā tieši veselības jomā, jo tā gados vecos cilvēkiem ir ļoti būtiska. Ne jau velti senioru vecumu cilvēki visbiežāk notic apšaubāmiem apgalvojumiem par dažādiem brīnumlīdzekļiem, kuri īsā  laikā  novērsīs tās vai citas veselības problēmas un labprāt šos līdzekļus pērk.

Gados veciem cilvēkiem ļoti gribas šādām ziņām noticēt, un pat vienreiz apdedzinājušies viņi uz šādām viltus ziņām uzķeras atkal un atkal. Mūsuprāt galvenais iemesls ir tas, ka šāda informācija  senioriem ir emocionāli ļoti pieņemama.

Arī viltus ziņās, jo īpaši pandēmijas sākumposmā izplatītais apgalvojums ka “kovida nav”, daudziem Latvijas iedzīvotājiem bija emocionāli pieņemams, jo radīja mānīgu drošības sajūtu. “Ja kovida nav, tātad es arī nesaslimšu un nenomiršu”. Informācijas avota vai interneta vietnes uzticamība šādā situācijā daudziem senioriem bija nebūtiska. 

Lai arī netrūkst senioru, kuri digitālās prasmes ir apguvuši, daudziem veciem cilvēkiem to trūkst, tātad pat ja viņi vēlētos informāciju pārbaudīt, viņi to nevar izdarīt. Rezultātā savā starpā “cīnās” senioriem ierastie informācijas kanāli - parasti viens vai divi televīzijas kanāli un radio ar savstarpējo sarunu ceļā izplatīto dezinformāciju. Diemžēl nereti pēdējā izrādās spēcīgāka, jo ir skaļāka un agresīvāka. LSKA konstatēja, ka tos seniorus, kurus ietekmējusi dezinformācija internetā, pārliecināt vakcinēties ir grūtāk, dažkārt pat neiespējami.

Kāda kundze mums stāstīja, ka ir gadu pētījusi visu internetā latviešu un krievu valodās pieejamo informāciju par kovidu un vakcīnām un pārliecinājusies, ka kovids ir viena milzīga afēra, bet no vakcīnām pēc noteikta laika visiem sāksies lielas veselības problēmas. Viņa apgalvoja, ka mediķi Latvijas ziņu portālos runā “kā viņiem liek”, bet katru dienu publiskotā statistika ir meli. Šo kundzi mums pārliecināt neizdevās.

Seniori ir labticīgi, savā iepriekšējā pieredzē viņi ir pieraduši, ka laikraksti, radio un televīzija nestāsta klajus melus par tik nozīmīgu tēmu kā veselība. Tādēļ arī viņi tik viegli uzķeras uz viltus ziņām. Viņi vienkārši netic, ka tik daudzi cilvēki var publiski melot.

 

Ietekmējas no sensacionāliem virsrakstiem

Viens no galvenajiem gados vecu cilvēku informācijas avotiem ir saziņa ar ģimenes locekļiem, paziņām un kaimiņiem. Seniori ir pārliecināti, ka šie cilvēki viņus nemāna, tādēļ nekritiski tic viņu teiktajam.

LSKA pārliecinājās, ka šādus cilvēkus pārliecināt par to, ka viņi tikuši dezinformēti un dzirdētais ir tikai baumas, ir vieglāk. Nepieciešama skaidri argumentēta, precīza informācija, kuru sniedzis uzticams, senioriem labi zināms un cienīts avots. Piemēram, kāda veca kundze informāciju par kovidu galvenokārt bija guvusi no kaimiņienes, kurai to esot pastāstījusi draudzene un tai, savukārt, brāļadēls. Stāstot un rādot viņai Latvijas mediķu teikto par Covid-19, šo sievieti mums izdevās pārliecināt vakcinēties. 

 

Vairāk uzticas ģimenes locekļu, paziņu teiktajam

Viltus ziņas ir ļoti skaļas, tās izplatās līdzīgi meža ugunsgrēkam. Seniori mēdz apspriest dzirdēto ar citiem senioriem, un tā kā viltus ziņu vēstījums  parasti ir dramatisks un sensacionāls, to arī labprātāk  pārstāsta tālāk.

LSKA pārliecinājās, ka galvenokārt to senioru izvēli, kuri nevēlas vakcinēties, ietekmējis tieši citu cilvēku stāstītais. Ja viņi šādu dezinformāciju dzird no vairākiem avotiem, tā tiek jau uztverta kā patiesība pat neraugoties uz to, ka stāstītas tiek acīmredzamas muļķības.

Piemēram, no vairākiem senioriem dzirdējām, ka vakcīnās ir mikročipi; vakcīnas ir bīstamākas par kovidu; gadu pēc vakcinēšanās visiem izveidosies trombi; slaveni ārzemju zinātnieki  saka, ka vakcīnas ir kaitīgas, un tamlīdzīgi. 

Daudzi seniori dzirdējuši arī par pašmāju politiķu aktivitātēm pret obligātu vakcināciju, un tas viņus vēl vairāk iespaidojis ticēt viltus ziņām.

 

Atspēkojam viltus ziņas pēc iespējas plašāk

LSKA pārliecinājās, ka pret viltus ziņām var cīnīties tikai ar patiesību. Ir svarīgi, lai šo patiesību senioriem stāsta cilvēki, kuru vārdi senioriem ir zināmi un kuriem viņi uzticas.

Tādēļ LSKA 8000 eksemplāru lielā tirāžā izdeva informatīvo izdevumu “Būsim vakcinēti un veseli!”, kurā tautā cienīti ārsti stāsta par vakcinācijas nepieciešamību un kliedē mītus par blaknēm. Informācija tika pasniegta īsā, vienkāršā un senioriem viegli uztveramā formā. 4000 eksemplāru tika izdoti latviešu valodā, 4000 eksemplāru krievu valodā. Šo izdevumu LSKA brīvprātīgie dalīja senioriem Latvijas novados, tas tika izplatīts arī ar novadu sociālo dienestu starpniecību.

 LSKA arī mudināja seniorus šaubu gadījumā aprunāties ar saviem ģimenes ārstiem. 

Atkārtoti uzrunājot seniorus pēc informatīvā biļetena saņemšanas, daudzi no svārstīgajiem senioriem bija mainījuši savu viedokli un piekrita vakcinēties.

Izveidojām un ievietojām arī LSKA mājas lapā trīs informatīvas videofilmas, kurās stāstīts par vakcināciju pret Covid-19.

Informāciju tajā sniedza tautā autoritāti guvuši mediķi, seniorus uzrunāja arī LSKA valdes locekļi, kuri paši ir vakcinējušies. Jo seniori uzticas citiem senioriem, kuri ar savu piemēru parāda, ka briesmu stāsti par vakcīnām ir meli. 

Tā kā viltus ziņas ir ļoti plaši izplatītas tieši interneta vidē, devām tām pretsparu izveidojot arī feisbuka kontu Būsim vakcinēti!, ievietojām mediķu viedokļus savā mājas lapā, izplatījām preses relīzes, kā arī, kad epidemioloģiskā situācija to ļāva,  demonstrējām videomateriālus senioru tikšanās reizēs. Par to liels paldies LSKA biedram biedrībai “Svētās Ģimenes māja”.  

 

Arī dažādu krāpnieku solījumi ir viltus ziņas

Seniori ļoti bieži kļūst par dažādu krāpnieku upuriem, un arī krāpnieku teiktais ir viltus ziņas.

Kad tiek runāts par cilvēka finansiālo labklājību - iespējām to iegūt vai zaudēt, seniori šādai informācijai ļoti bieži pieiet nekritiski. 

Piemēram, seniors savā e-pastā saņem paziņojumu, ka kāds nezināms radinieks ārzemēs viņam atstājis milzīgu mantojumu un vajag sazināties ar juristu, kurš tālāk nokārtos visas formalitātes. Seniori nereti domā, ka, iespējams, Otrā pasaules kara laikā kāds viņiem to vai citu iemeslu dēļ nezināms dzimtas loceklis tiešām devies emigrācijā, tur kļuvis turīgs un viņš, kā vienīgais attālais radinieks, tiešām ir miljonu mantinieks. Rezultātā seniors zaudē visus ietaupījumus, jo mantojuma nokārtošanai krāpnieki prasa maksāt vēl un vēl.

Līdzīgi ir ar e-pasta paziņojumiem, ka pēc nejaušības principa organizētā loterijā konkrētā e-pasta īpašnieks laimējis milzīgu summu. Seniors grib šai labajai ziņai ticēt, emocionāli tā viņu uzrunā, un cilvēks iekrīt krāpnieku nagos.

Arī “Nigērijas vēstules” spiež uz emocijām - žēlumu un vēlmi uzlabot savu finansiālo situāciju. Cilvēkam uzraksta nabaga “gāztā prinča”, “nežēlastībā kritušā ģenerāļa”, no savas zemes bēgt spiesta miljonāra advokāts un lūdz atļauju izmantot viņa bankas kontu nabaga “cietēja” miljonu nogādāšanai drošā vietā.

LSKA nācies dzirdēt arī stāstu par Šveices bankas pagrabos noglabātām kastēm ar zelta stieņiem, kuri jāpārdod un nauda jānogādā drošā vietā. LSKA nav informācijas, ka kāds seniors būtu kritis par “Nigērijas vēstuļu” upuri.

Ārkārtīgi plaši izplatīts viltus ziņu krāpniecības veids ir “zvans no bankas” par to, ka no cilvēka konta kāds mēģina noņemt naudu. Sekojot šādu viltus “banku darbinieku” prasībām krāpnieki tiek pie cilvēka konta un to iztīra. Tā kā seniors tiek mudināts lēmumu pieņemt ātri, tad satraukumā par saviem ietaupījumiem viņš nereti arī atklāj krāpniekiem savus internetbankas pieejas datus.

Savukārt saņemot zvanu no nepazīstamas personas par iespējām investēt dažādās brokeru vai investīciju platformās, seniors redz iespēju nopelnīt un emocionāli tas viņam šķiet ļoti pievilcīgi un izdevīgi.

Šķiet neticami, taču cilvēki, kas vienreiz jau apdedzinājušies, mēdz arī otrreiz uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem, kad viņiem tiek piedāvāts par attiecīgu samaksu atgūt šajās platformās ieguldīto naudu. Prasme atšķirt dažāda veida krāpnieciskus zvanus, ļoti vilinošus piedāvājumus internetā, aprakstus par dažādiem “brīnumproduktiem” kā internetā, tā arī dažādu drukātu izdevumu reklāmās, arī ir viens no ļoti būtiskiem medijpratības jautājumiem.

 

Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem

LSKA pagājušajā gadā rīkoja meistarklases senioriem par finanšu drošību internetā, kā arī skaidroja šos jautājumus tiekoties ar senioriem visā Latvijā.Tāpat skaidrojām, kādas ir krāpniecisku vēstuļu un vietņu pazīmes internetā, kā arī brīdinājām par krāpniekiem un viņu metodēm.

Lai arī Valsts policija ļoti bieži izplatījusi brīdinājumus par krāpnieku aktivitātēm, liela daļa no mūsu aptaujātajiem senioriem vai nu nebija tos dzirdējusi, vai arī nebija ņēmusi vērā.

Diemžēl joprojām ir spēcīga pārliecība - “apkrāpt var citus, mani neviens neapmānīs”,  kā arī ir  spēcīga, iepriekšējās dzīves pieredzē balstīta ticība, ka telefona zvans no “oficiālas iestādes” var būt tikai īsts. Šajos gadījumos seniori kļūst par krāpnieku sniegtās viltus informācijas upuriem savas labticības dēļ. Tas liecina, ka ir nepieciešama senioru izglītošana medijpratības jautājumos un ļoti būtiski ir pēc iespējas plašāk gados veciem cilvēkiem skaidrot, kādas ir pazīmes, kuras ļauj viltus ziņas atšķirt no patiesas informācijas.

Tādēļ LSKA arī šogad plāno organizēt vairākus seminārus senioriem par medijpratību.

 

Pievienojam LSKA sagatavoto prezentāciju, kas tika parādīta diskusijā.

 

Aizstāvējām senioru intereses un nākotnē veicināsim mēdijprasmes projektu pasākumos. 

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

31.janvārī notika TEAMS tiešsaistes pētījuma prezentācija, kurā piedalījās biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”  Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” projektus īsteno jau trīs  gadus:

  • 2020. gadā projektu „Aktīvs seniors Latvijā”
  • 2021. gadā projektu „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai ”
  • 2022. gadā uzsākām īstenot projektu „„Senioru Saeima” Latvijā”

Projektos īstenojam NVO fonda darbības virzienus:

“NVO interešu aizstāvības stiprināšana”

“NVO un iedzīvotāju savstarpējās sadarbības stiprināšana”



Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” izveides priekšvēsture saistās ar arvien pieaugošo nevalstiskā sektora lomu demokrātijas procesu attīstībā un iesaisti visos publiskās pārvaldes līmeņos. Tieši caur nevalstiskajām organizācijām sabiedrība var līdzdarboties un iesaistīties tai aktuālo jautājumu risināšanā. Latvijas Republikas Kultūras ministrijai un Sabiedrības integrācijas fondam uzņemoties atbildību, pilsoniskās sabiedrības ilgtspējības attīstības stiprināšanai un NVO darbības atbalstam tika izveidota atsevišķa valsts budžeta programma “NVO fonds”, kas darbību uzsāka 2016. gadā. 

 

Katru gadu tiek izsludināts atklāts konkurss, kurā var piedalīties biedrības un nodibinājumi, kas darbojas sabiedrības interesēs, veicinot pilsonisko līdzdalību, sabiedrības interešu aizstāvību un demokrātiju. 

 

Pētījumu “Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtēšana” pēc SIF pasūtījuma izstrādāja personu apvienība Latvijas Kultūras akadēmija un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” 2021. gada septembrī-novembrī. 



Pētījuma mērķis bija noteikt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības rezultātus un to ieguldījumu programmas virsmērķa sasniegšanā – stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā. 

 

Piedāvājam iepazīties ar 

  • pētījuma prezentāciju 
  • NVO fonda izvērtējumu.

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

turpina senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote)

 

29.decembrī biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja kopā ar filmēšanas grupu devās uz Cēsīm.

 

Cēsu novada pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests” rūpējas par novada iedzīvotājiem un sniedz palīdzīgu roku mazturīgajiem, slimiem, arī senioriem. Par aģentūras simbolu – divām lapām - vienu zaļu, otru baltu - sociālā pakalpojuma sniedzēji saka,” ka dodam zaļo dzīvību baltai lapai”.

Aģentūra organizē un sniedz sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību  Cēsu novada iedzīvotājiem.

Sociālā dienesta funkcijas:

  • sniegt iedzīvotājiem sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, koordinēt pakalpojumu sistēmas izveidi, kas sniedz personām, kurām ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē, pildīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktos sociālā dienesta uzdevumus;
  • piešķirt un izmaksāt Domes saistošajos noteikumos paredzētos pabalstus;
  • koordinēt un veikt likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem;
  • nodrošināt ārpusģimenes aprūpes administrēšanu bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;
  • nodrošināt normatīvajos aktos paredzētās pašvaldības sociālās garantijas bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās;
  • administrēt normatīvajos aktos paredzētos invaliditātes mazināšanas pasākumus, nodrošinot asistenta, pavadoņa, aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar invaliditāti un normatīvajā aktā paredzētajā kārtībā nodrošinot personu ikdienā veicamo darbību un vides novērtējamu, ja tāda nepieciešama medicīnisko indikāciju īpašai kopšanai noteikšanai;
  • nodrošināt normatīvajos aktos noteikto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu administrēšanu no vardarbības un prettiesiskām darbībām cietušām personām;
  • veikt citus normatīvajos aktos noteiktos un Pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus sociālās aizsardzības jomā, kas saistīti ar pašvaldības funkcijas nodrošināt iedzīvotājiem sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.

 

Aģentūras  Atbalsta nodaļas pilngadīgām personām vadītājas vietniece- sociālā darbiniece Dagmāra Saulīte sagatavoja nepieciešamā inventāra pasūtījumu  - speciālo ratiņkrēslu TGR-R WA C2600 46 CL un citus inventārus.

Cēsu novada pašvaldības aģentūrā „Sociālais dienests” tikāmies ar direktoru Aināru Judeiku un darbinieci Dagmāru Saulīti, kuri mūs iepazīstināja ar dienesta darbu un aktualitātēm aprūpes darbā. 

Parakstījām inventāru nodošanas līgumu un vēlējām sekmes tik nepieciešamā sabiedrībai darbā.

 

Biedrība varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos, Talsos un Pļaviņās.

 

Pateicamies ziedotājam AS „DelfinGroup” (Banknote), kas atbalsta biedrību un palīdz uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.

 

Par dāvinājuma nodošanu Cēsīs

 varat skatīt biedrības mājas lapas www.lskapvieniba.lv 

Video par ziedotāja atvalstu.

Turpinām senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote)

 

8.decembrī biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja kopā ar filmēšanas grupu devās uz Pļaviņām.

 

Paredzējām Aizkraukles novada Pļaviņu apvienības pārvaldes Sociālajam dienestam nodot dāvinājumā inventāru:

  1. Padušu kruķi JMC-C 2005 
  2. Elkoņu kruķi 2040-2046 
  3. Tualetes krēsls KT-S 668 
  4. Elkoņu kruķi SOFIA
  5. Ratiņkrēsls H011-B (48cm)
  6.  Ratiņkrēsls H011 (51cm)
  7. Staigulis FS913L 
  8. Staigulis FS914L

Kopā nodevām 11 priekšmetus senioru aprūpei par 784,75 EUR, ko apmaksājām no ziedojumā saņemtā finansējuma.

 

Dāvinājuma mantas nodošanas-pieņemšanas dokumentus parakstīja Aizkraukles novada Pļaviņu apvienības pārvaldes Sociālajā dienesta vadītāja Eva Zeipe-Mača, kura pateicās par atbalstu un iespēju saņemt tik nepieciešamo un nelietotu, bet jaunu no piegādātāja inventāru.

 

Pļaviņu Sociālais dienests

Pļaviņu Sociālais dienests organizē sociālo darbu un ir atbildīga par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanu Pļaviņu apvienības iedzīvotājiem.
Pļaviņu  Sociālais dienests nodrošina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un administrēšanu Pļaviņu apvienības pārvaldē.

Sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincips: 

Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu - ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību atbilstoši likumam "Par sociālo drošību" .

Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

 

Pateicība arī mūsu biedrības sadarbības partnerim SIA Medilux, par atsaucību un bezmaksas inventāra piegādi sociālajiem dienestiem.

 

Biedrība jau varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos un Talsos.

Turpinām sociālā atbalsta programmu. 

Sadarbojamies ar sociālo dienestu Cēsīs, lai varētu dāvināt viņu izvēlēto inventāru senioru aprūpei vēl 2021. gada nogalē.

Pateicamies ziedotājam AS „DelfinGroup” (Banknote), kas atbalsta biedrību un palīdz uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.




Par dāvinājuma nodošanu Pļaviņas varat skatīt biedrības mājas lapas www.lskapvieniba.lv Video par ziedotāja atvalstu.

Turpinām senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote)

 

2.decembrī biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja devās uz Talsu novada Laucieni, lai nodotu pansionātam iemītnieku aprūpes inventāru.

Pansionātam „Lauciene” varējām nodot

  • Desmit (10) dušas krēslus. 
  • Vienpadsmit (11) pretizgulējuma matračus un spilvenus.

 

Dāvinājuma summa 994,71EUR, ko apmaksājām no ziedotāja sniegtā finansējuma.

 

Laucienē dāvinājumu saņēma pansionāta direktors Kārlis Volanskis un direktora vietniece Ilze Rūsiņa, kuri labprāt pastāstīja par pansionātu, aprūpē esošajiem 184 iemītnieku vajadzībām un rūpēm par viņu veselību, labsajūtu. Parakstījām mantas nodošanas – pieņemšanas līgumu.

Pansionāts bija ļoti labi uzkopts, bija jūtams Ziemsvētku tuvums, dekori priecēja iemītniekus. Apskatījām visu pansionāta teritoriju un vienojāmies pavasarī palīdzēt izveidot iekšpagalmos puķu dobes, kas varēs priecēt pansionāta iemītniekus vasarā pastaigu laikā.

 

Par pansionātu „Lauciene” varam lasīt:

 

„Talsu novada pašvaldības iestāde pansionāts “Lauciene”  ir Talsu novada pašvaldības izveidota iestāde.

 

Pansionāta “Lauciene” mērķis ir nodrošināt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pensijas vecuma personām, kā arī I un II grupas invalīdiem, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas vērsta uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ.

 

Talsu novada pašvaldības iestāde pansionāts “Lauciene” ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā

 

Pansionāts ir izvietots 1990. gadā uzceltā šim mērķim paredzētā ēkā, kurā var izmitināt 200 klientus. Pansionāta ēka sastāv no diviem trīs stāvu dzīvojamajiem un administratīvā korpusa, kurā ietilpst ēdnīca un svinību zāle. Iemītnieki pārsvarā dzīvo divvietīgās vai trīsvietīgās istabiņās. Katrā istabiņā ir tualete un izlietne.

 

Pansionāts nodrošina

  • Diennakts sociālo aprūpi un rehabilitāciju, atbilstoši klientu fiziskajam un veselības stāvoklim;
  • Individuālu pieeju klientam;
  • Kopības un piederības sajūtu visos svētkos sanākot kopā;
  • Vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu pilnvērtīgu ēdināšanu četras reizes dienā;
  • Diennakts medicīnisko aprūpi;
  • Klientam nepieciešamo ikdienas veselības aprūpi – zāles, higiēnas piederumus;
  • Ģimenes ārsta pakalpojumus, konsultācijas pie speciālistiem, nepieciešamības gadījumā vizītes pie ārstiem slimību, sāpju, traumu ārstēšanā;
  • Nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši funkcionālajam stāvoklim – ratiņus, staigulīšus;
  • Nodrošinām klientu ar dzīvojamo platību, kas aprīkota ar sadzīvei nepieciešamām ierīcēm un inventāru;
  • Aktivitātes, kuras vērstas uz klientu aktivitāšu palielināšanu.

Iemītniekiem piedāvātās iespējas

  • Piedalīties pansionāts “Lauciene” aktivitātēs – sporta, galda spēļu, kino, kultūras pasākumos;
  • Izpaust savus radošos talantus – piedaloties dažādās radošās darbnīcās;
  • Apmeklēt koncertus, pasākumus gan pansionātā, gan pašvaldībā, un ekskursijas;
  • Saņemt garīgo atbalstu un doties uz vietējo kapelu;
  • Vingrot fizioterapeita pavadībā, ar piedāvātajiem palīglīdzekļiem vai vingrot patstāvīgi veselības uzturēšanai;
  • Brīva piekļuve internetam pie stacionārā datora iekšējā bibliotēkā, kur pieejama ir jaunākie preses izdevumi un grāmatas;
  • Pastaigas svaigā gaisā visos gadalaikos centra teritorijā;
  • Iespēja doties iepirkties uz veikalu utt..”

Pateicamies pansionāta vadībai un Talsu novada Sociālā dienesta vadītājai Dacei Zeļģei par atsaucību un labo darbu senioru aprūpē.

 

Biedrība jau varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos Aucē, Alūksnē, Subatē un Balvos. 

Turpinām sociālā atbalsta programmu. 

Sadarbojamies ar sociālajiem dienestiem Pļaviņās un Cēsīs, lai varētu dāvināt viņu izvēlēto senioru aprūpei vēl 2021. gada decembrī.

Pateicamies ziedotājam AS „DelfinGroup” (Banknote ), kas atbalsta biedrību un palīdz uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.


View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=70#sigProId8c144465ba

 

Service by Chukmasoff