Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” 8. februārī piedalījās Kultūras ministrijas rīkotajā kampaņā “Viltus ziņas ir lipīgas”
Tiešsaistes diskusija par senioru medijpratību tika translēta no Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
Diskusijā piedalījās
- Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga,
- Latvijas Senioru Kopienu Apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja,
- aktieris un producents Jānis Jarāns,
- Limbažu Galvenās bibliotēkas Mācību centra vadītāja Broņislava Sauka,
- LTV žurnālists Gusts Kikusts.
Diskusiju moderēja žurnālists Aidis Tomsons.
Sarunu iespējams noskatīties Kultūras ministrijas Facebook kontā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas YouTube kontā – https://www.youtube.com/watch?v=O2NvB_X8bug
LSKA tēzes sniegtas diskusijas laikā
Viltus ziņas ir skaļas, tās piesaista uzmanību.
Projekta “Būsim vakcinēti un veseli” īstenošanas gaitā LSKA pārliecinājās, ka seniori ļoti viegli ietekmējas no viltus ziņām un nespēj orientēties lielajā informācijas plūsmā. Gados veciem cilvēkiem pietrūkst zināšanu par to, kā atšķirt īstu informāciju no maldinošas.
Lai arī lielāka daļa vecu cilvēku tieši nepatērē internetā rodamo informāciju, tomēr netiešā veidā tā viņus ir ļoti ietekmējusi. Paziņas, radi, kaimiņi senioriem stāsta it kā pārliecinošu, no drošiem avotiem iegūtu informāciju, un seniori nekritiski tic viņu teiktajam.
Projekta “Būsim vakcinēti un veseli!” īstenošanā iesaistītie brīvprātīgie tikās ar daudziem senioriem visā Latvijā. Mūsu uzdevums bija pārliecināt cilvēkus vakcinēties, taču nereti nācās atdurties pret šo cilvēku pārliecību, ka tāda kovida nemaz nav; ka pandēmija ir kādu nezināmu spēku izpūsta “pīle”; ka vakcīnas ir bīstamas; ka sabiedrības vakcinācija ir nepieciešama valdībai vai kādam citam. Šie seniori savu pārliecību nespēja argumentēt, taču bija cieši pārliecināti par savu taisnību
Viens no argumentiem bija: ļoti daudzi saka, ka kovid ir afēra. Tik daudzi cilvēki nemelos!
Daudziem senioriem trūkst prasmju un arī vēlēšanās salīdzināt dažādus informācijas avotus, tādēļ viņi labāk uzticas “zinošu cilvēku” teiktajam. Diemžēl ļoti bieži tādā veidā saņemtā informācija ir maldinoša un tā ļoti ātri izplatās. Jo seniors, pats nemaz neapzinādamies, ka nodarbojas ar maldināšanu, dzirdēto izplata tālāk.
Nekritiska attieksme pret informāciju.
Visbiežāk ar viltus ziņām seniorus uzrunā tieši veselības jomā, jo tā gados vecos cilvēkiem ir ļoti būtiska. Ne jau velti senioru vecumu cilvēki visbiežāk notic apšaubāmiem apgalvojumiem par dažādiem brīnumlīdzekļiem, kuri īsā laikā novērsīs tās vai citas veselības problēmas un labprāt šos līdzekļus pērk.
Gados veciem cilvēkiem ļoti gribas šādām ziņām noticēt, un pat vienreiz apdedzinājušies viņi uz šādām viltus ziņām uzķeras atkal un atkal. Mūsuprāt galvenais iemesls ir tas, ka šāda informācija senioriem ir emocionāli ļoti pieņemama.
Arī viltus ziņās, jo īpaši pandēmijas sākumposmā izplatītais apgalvojums ka “kovida nav”, daudziem Latvijas iedzīvotājiem bija emocionāli pieņemams, jo radīja mānīgu drošības sajūtu. “Ja kovida nav, tātad es arī nesaslimšu un nenomiršu”. Informācijas avota vai interneta vietnes uzticamība šādā situācijā daudziem senioriem bija nebūtiska.
Lai arī netrūkst senioru, kuri digitālās prasmes ir apguvuši, daudziem veciem cilvēkiem to trūkst, tātad pat ja viņi vēlētos informāciju pārbaudīt, viņi to nevar izdarīt. Rezultātā savā starpā “cīnās” senioriem ierastie informācijas kanāli - parasti viens vai divi televīzijas kanāli un radio ar savstarpējo sarunu ceļā izplatīto dezinformāciju. Diemžēl nereti pēdējā izrādās spēcīgāka, jo ir skaļāka un agresīvāka. LSKA konstatēja, ka tos seniorus, kurus ietekmējusi dezinformācija internetā, pārliecināt vakcinēties ir grūtāk, dažkārt pat neiespējami.
Kāda kundze mums stāstīja, ka ir gadu pētījusi visu internetā latviešu un krievu valodās pieejamo informāciju par kovidu un vakcīnām un pārliecinājusies, ka kovids ir viena milzīga afēra, bet no vakcīnām pēc noteikta laika visiem sāksies lielas veselības problēmas. Viņa apgalvoja, ka mediķi Latvijas ziņu portālos runā “kā viņiem liek”, bet katru dienu publiskotā statistika ir meli. Šo kundzi mums pārliecināt neizdevās.
Seniori ir labticīgi, savā iepriekšējā pieredzē viņi ir pieraduši, ka laikraksti, radio un televīzija nestāsta klajus melus par tik nozīmīgu tēmu kā veselība. Tādēļ arī viņi tik viegli uzķeras uz viltus ziņām. Viņi vienkārši netic, ka tik daudzi cilvēki var publiski melot.
Ietekmējas no sensacionāliem virsrakstiem
Viens no galvenajiem gados vecu cilvēku informācijas avotiem ir saziņa ar ģimenes locekļiem, paziņām un kaimiņiem. Seniori ir pārliecināti, ka šie cilvēki viņus nemāna, tādēļ nekritiski tic viņu teiktajam.
LSKA pārliecinājās, ka šādus cilvēkus pārliecināt par to, ka viņi tikuši dezinformēti un dzirdētais ir tikai baumas, ir vieglāk. Nepieciešama skaidri argumentēta, precīza informācija, kuru sniedzis uzticams, senioriem labi zināms un cienīts avots. Piemēram, kāda veca kundze informāciju par kovidu galvenokārt bija guvusi no kaimiņienes, kurai to esot pastāstījusi draudzene un tai, savukārt, brāļadēls. Stāstot un rādot viņai Latvijas mediķu teikto par Covid-19, šo sievieti mums izdevās pārliecināt vakcinēties.
Vairāk uzticas ģimenes locekļu, paziņu teiktajam
Viltus ziņas ir ļoti skaļas, tās izplatās līdzīgi meža ugunsgrēkam. Seniori mēdz apspriest dzirdēto ar citiem senioriem, un tā kā viltus ziņu vēstījums parasti ir dramatisks un sensacionāls, to arī labprātāk pārstāsta tālāk.
LSKA pārliecinājās, ka galvenokārt to senioru izvēli, kuri nevēlas vakcinēties, ietekmējis tieši citu cilvēku stāstītais. Ja viņi šādu dezinformāciju dzird no vairākiem avotiem, tā tiek jau uztverta kā patiesība pat neraugoties uz to, ka stāstītas tiek acīmredzamas muļķības.
Piemēram, no vairākiem senioriem dzirdējām, ka vakcīnās ir mikročipi; vakcīnas ir bīstamākas par kovidu; gadu pēc vakcinēšanās visiem izveidosies trombi; slaveni ārzemju zinātnieki saka, ka vakcīnas ir kaitīgas, un tamlīdzīgi.
Daudzi seniori dzirdējuši arī par pašmāju politiķu aktivitātēm pret obligātu vakcināciju, un tas viņus vēl vairāk iespaidojis ticēt viltus ziņām.
Atspēkojam viltus ziņas pēc iespējas plašāk
LSKA pārliecinājās, ka pret viltus ziņām var cīnīties tikai ar patiesību. Ir svarīgi, lai šo patiesību senioriem stāsta cilvēki, kuru vārdi senioriem ir zināmi un kuriem viņi uzticas.
Tādēļ LSKA 8000 eksemplāru lielā tirāžā izdeva informatīvo izdevumu “Būsim vakcinēti un veseli!”, kurā tautā cienīti ārsti stāsta par vakcinācijas nepieciešamību un kliedē mītus par blaknēm. Informācija tika pasniegta īsā, vienkāršā un senioriem viegli uztveramā formā. 4000 eksemplāru tika izdoti latviešu valodā, 4000 eksemplāru krievu valodā. Šo izdevumu LSKA brīvprātīgie dalīja senioriem Latvijas novados, tas tika izplatīts arī ar novadu sociālo dienestu starpniecību.
LSKA arī mudināja seniorus šaubu gadījumā aprunāties ar saviem ģimenes ārstiem.
Atkārtoti uzrunājot seniorus pēc informatīvā biļetena saņemšanas, daudzi no svārstīgajiem senioriem bija mainījuši savu viedokli un piekrita vakcinēties.
Izveidojām un ievietojām arī LSKA mājas lapā trīs informatīvas videofilmas, kurās stāstīts par vakcināciju pret Covid-19.
Informāciju tajā sniedza tautā autoritāti guvuši mediķi, seniorus uzrunāja arī LSKA valdes locekļi, kuri paši ir vakcinējušies. Jo seniori uzticas citiem senioriem, kuri ar savu piemēru parāda, ka briesmu stāsti par vakcīnām ir meli.
Tā kā viltus ziņas ir ļoti plaši izplatītas tieši interneta vidē, devām tām pretsparu izveidojot arī feisbuka kontu Būsim vakcinēti!, ievietojām mediķu viedokļus savā mājas lapā, izplatījām preses relīzes, kā arī, kad epidemioloģiskā situācija to ļāva, demonstrējām videomateriālus senioru tikšanās reizēs. Par to liels paldies LSKA biedram biedrībai “Svētās Ģimenes māja”.
Arī dažādu krāpnieku solījumi ir viltus ziņas
Seniori ļoti bieži kļūst par dažādu krāpnieku upuriem, un arī krāpnieku teiktais ir viltus ziņas.
Kad tiek runāts par cilvēka finansiālo labklājību - iespējām to iegūt vai zaudēt, seniori šādai informācijai ļoti bieži pieiet nekritiski.
Piemēram, seniors savā e-pastā saņem paziņojumu, ka kāds nezināms radinieks ārzemēs viņam atstājis milzīgu mantojumu un vajag sazināties ar juristu, kurš tālāk nokārtos visas formalitātes. Seniori nereti domā, ka, iespējams, Otrā pasaules kara laikā kāds viņiem to vai citu iemeslu dēļ nezināms dzimtas loceklis tiešām devies emigrācijā, tur kļuvis turīgs un viņš, kā vienīgais attālais radinieks, tiešām ir miljonu mantinieks. Rezultātā seniors zaudē visus ietaupījumus, jo mantojuma nokārtošanai krāpnieki prasa maksāt vēl un vēl.
Līdzīgi ir ar e-pasta paziņojumiem, ka pēc nejaušības principa organizētā loterijā konkrētā e-pasta īpašnieks laimējis milzīgu summu. Seniors grib šai labajai ziņai ticēt, emocionāli tā viņu uzrunā, un cilvēks iekrīt krāpnieku nagos.
Arī “Nigērijas vēstules” spiež uz emocijām - žēlumu un vēlmi uzlabot savu finansiālo situāciju. Cilvēkam uzraksta nabaga “gāztā prinča”, “nežēlastībā kritušā ģenerāļa”, no savas zemes bēgt spiesta miljonāra advokāts un lūdz atļauju izmantot viņa bankas kontu nabaga “cietēja” miljonu nogādāšanai drošā vietā.
LSKA nācies dzirdēt arī stāstu par Šveices bankas pagrabos noglabātām kastēm ar zelta stieņiem, kuri jāpārdod un nauda jānogādā drošā vietā. LSKA nav informācijas, ka kāds seniors būtu kritis par “Nigērijas vēstuļu” upuri.
Ārkārtīgi plaši izplatīts viltus ziņu krāpniecības veids ir “zvans no bankas” par to, ka no cilvēka konta kāds mēģina noņemt naudu. Sekojot šādu viltus “banku darbinieku” prasībām krāpnieki tiek pie cilvēka konta un to iztīra. Tā kā seniors tiek mudināts lēmumu pieņemt ātri, tad satraukumā par saviem ietaupījumiem viņš nereti arī atklāj krāpniekiem savus internetbankas pieejas datus.
Savukārt saņemot zvanu no nepazīstamas personas par iespējām investēt dažādās brokeru vai investīciju platformās, seniors redz iespēju nopelnīt un emocionāli tas viņam šķiet ļoti pievilcīgi un izdevīgi.
Šķiet neticami, taču cilvēki, kas vienreiz jau apdedzinājušies, mēdz arī otrreiz uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem, kad viņiem tiek piedāvāts par attiecīgu samaksu atgūt šajās platformās ieguldīto naudu. Prasme atšķirt dažāda veida krāpnieciskus zvanus, ļoti vilinošus piedāvājumus internetā, aprakstus par dažādiem “brīnumproduktiem” kā internetā, tā arī dažādu drukātu izdevumu reklāmās, arī ir viens no ļoti būtiskiem medijpratības jautājumiem.
Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem
LSKA pagājušajā gadā rīkoja meistarklases senioriem par finanšu drošību internetā, kā arī skaidroja šos jautājumus tiekoties ar senioriem visā Latvijā.Tāpat skaidrojām, kādas ir krāpniecisku vēstuļu un vietņu pazīmes internetā, kā arī brīdinājām par krāpniekiem un viņu metodēm.
Lai arī Valsts policija ļoti bieži izplatījusi brīdinājumus par krāpnieku aktivitātēm, liela daļa no mūsu aptaujātajiem senioriem vai nu nebija tos dzirdējusi, vai arī nebija ņēmusi vērā.
Diemžēl joprojām ir spēcīga pārliecība - “apkrāpt var citus, mani neviens neapmānīs”, kā arī ir spēcīga, iepriekšējās dzīves pieredzē balstīta ticība, ka telefona zvans no “oficiālas iestādes” var būt tikai īsts. Šajos gadījumos seniori kļūst par krāpnieku sniegtās viltus informācijas upuriem savas labticības dēļ. Tas liecina, ka ir nepieciešama senioru izglītošana medijpratības jautājumos un ļoti būtiski ir pēc iespējas plašāk gados veciem cilvēkiem skaidrot, kādas ir pazīmes, kuras ļauj viltus ziņas atšķirt no patiesas informācijas.
Tādēļ LSKA arī šogad plāno organizēt vairākus seminārus senioriem par medijpratību.
Pievienojam LSKA sagatavoto prezentāciju, kas tika parādīta diskusijā.
Aizstāvējām senioru intereses un nākotnē veicināsim mēdijprasmes projektu pasākumos.
Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13