20. augusta saulainā dienā biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” organizēja braucienu uz Kolku un Mazirbi.

Īstenojot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra projektu „Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem” , izplānojām kopā ar senioriem braucienu uz Ziemeļkurzemi, Lībiešu krastu. Mūsu biedrības dibinātāju organizācija ir biedrība „Mazirbes draugu kopa”, kas mums piedāvāja iepazīt lībiešu pasauli, apmeklēt Kolku un Mazirbi.

Ceļā devāmies trīsdesmit pieci rīdzinieku un piecpadsmit ukraiņu bēgļi. Visi sadraudzējāmies jau pirmajā kafijas pauzē Apšuciema Hotelī Arkadia.

Kolkā

Mūs Kolkā Lībiešu saieta namā sagaidīja skolotāja, lībiešu kultūras pazinēja un laba lībiešu gide Mārīte Zandberga. Viņas interesanto stāstu par lībiešiem un Kolku, lai saprastu ukraiņi, krievu valodā tulkoja biedrības priekšsēdētāja Astrīda Babāne.

*Kolkas Lībiešu saieta nams ir salīdzinoši jauns – tas atklāts vien 2019. gadā. Bet savas pastāvīgās ekspozīcijas tam vēl nebija. Nu nams ticis pie mūsdienīgas, interaktīvas un gana atraktīvas izstādes, kas patiesībā līdzinās pašiem vietējiem.

Ekspozīcijas arhitekts Mareks Birznieks to salīdzina ar analogo datoru: “Tu vari pirmajā līmenī dabūt to pamatinformāciju, varbūt tev pietiek. Ja tev interesē dziļāk, tu sāc viņu atvērt. Atverot tās durtiņas, atverot ekspozīciju, savā veidā atveras Kolka, atveras lībieši, atveras kurzemnieki, un viņi tev rāda aizvien vairāk un vairāk. Un, ja tu esi ieinteresēts, tu to sadzirdi.”

Ja līdz šim viens no Ziemeļkurzemes magnētiem bija Kolkas rags, par tādu kļūst arī jaunais Lībiešu saieta nams Kolkā. Tajā atklāta pastāvīgā ekspozīcija, kas vārda tiešajā nozīmē atver durvis uz Latvijas pamattautas – lībiešu – stāstu un, iespējams, ir vienīgā izstāde Latvijā, kur informācija lasāma ne tikai lībiski, bet arī “kolčiņu” valodā.

Kādi bija lībieši 

1846. gadā A.J.Šēgrēns: “…viņi pazīstot visādas burvestības [..]. Tiem esot laba galva un lielas garīgās spējas.” 
1847. gadā Ē.N.Setele: “…viņi ir drosmīgi, izlēmīgi, mantkārīgi, dusmās nepiekāpīgi, talantīgi [..]. Jūra ir lībieša tīrums un druva.” 
1848. gadā V.Vallins (Voionmā): “Lībieši ir gari un plecīgi, daudzi ar ērgļa degunu un melnīgsnēji. [..] Lībieši gan arī zina, ka somu, igauņu un lībiešu valoda ir vienas cilmes. Šie trīs vīri – soms, igaunis un lībietis – vienmēr, kad sagadās vienā kuģī, ir tik vienprātīgi, ka naudas lietās bieži visvairāk uzticas cits citam.”

Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. 

Valoda

Lībieši Kurzemē līdz pat mūsdienām savu valodu sauca par jūrmalas valodu (rāndakēļ), sevi viņi dēvēja vai nu rāndalizt (jūrmalnieki) vai kalāmīed (zvejnieki). Tā lībieši, kuri dzīvoja pie jūras, nostatīja sevi iepretī latviešiem, kuri dzīvoja “kalnā” Dundagas pusē. Lībiešu un latviešu dzīves vide un dzīvesveids gadsimtiem ilgi daudzējādā ziņā bijis līdzīgs. Toties valodas nav radnieciskas.

Valodas ziņā lībiešu tuvākās radu tautas ir igauņi, somi, karēļi, tālākās – sāmi, ungāri, mordvieši. Lībiešu valodu dēvē par Baltijas somu valodām piederīgu. 19. gs. lībiski runāja ap 3000 cilvēku, bet mūsdienās tajā sazināties spēj vairs tikai ap 30 cilvēkiem.

Valsts valodas likuma 4. pantā teikts, ka “Valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.”

Kā lībiešu tradicionālās kultūras daļa lībiešu valoda iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Divvalodība

”Lībiešu valodai bija saskare ar latgaļu, kuršu un zemgaļu valodu, vēlāk ar latviešu valodu…diezin vai ir iespējams veidot kaut vienu lībiešu frāzi, kurā nebūtu atrodams kāds latviešu cilmes vārds.”

Ariste, igauņu valodnieks

Kad lībieši sāka runāt latviski, latviešu valodā ienāca šādi lībiešu vārdi: allaž, jauda, joma, kaija, kāzas, kukainis, launags, liedags, muiža, paisums, pestīt, pīlādzis, selga, sēne, tērauds, vagars, vajag, zaimot. 

Latviešu valodā dažus vārdus turpmāk sāka darināt pēc lībiešu valodas parauga, piemēram: durpakaļa, krāsnspakaļa, galdapakša, klētsapakša, istabaugša.

Vietvārdi un mājvārdi

Latvijā ir atrodami daudzi lībiskas cilmes vietvārdi:

Aģe, Ainaži, Ādaži, Ikšķile, Imanta, Jugla, Kadaga, Kaibala, Kandava, Kangari, Kaņieris, Kolka, Ķengarags, Lilaste, Limbaži, Lēdurga, Matkule, Nurmuiža, Roja, Ropaži, Tīnūži, Umurga, Užava, Vangaži un citi.

Ziemeļkurzemes lībiešu ciemu vietvārdu senākie pieraksti atrodami 13. gs. avotos. Lībiešu ciemos arī mūsdienās atrodami vairāki lībiešu izcelsmes mājvārdi, piemēram:

Kilāsidāmi – ciema vidus (sirds) (kilāsidāmi)

Rāndalisti – jūrmalnieki (rāndalizt)

Jugomegi – upeskalni (jõugõmäg)

Norpiedagi – jaunpriedes (nūorpiedāg)

Apģērbs 

Lībieši tradicionālo apģērbu jeb tautastērpu vēl valkāja 19. gs. beigās. Visātrāk tautiskās ieražas izzuda vīru apģērbā. Visilgāk tradīcijas saglabāja sievas, īpaši dodoties uz baznīcu, kā arī kāzu svinībās. 

Etnogrāfiskajiem sieviešu goda tērpiem raksturīgas aubes (mitš) ar grezni rotātu pakauša daļu; baltie priekšauti (ežōrõn); ne tikai baltas, bet arī sarkanas un raibi izrakstītas adītas zeķes (sukā); lielie un mazie pirktie lakati (krīzdag), kurus kāzās un baznīcā valkā arī zem senajām villainēm (villikat).

*( izmantoti interneta resursi)

Lībiešu ciemi

Ciemi atrodas šaurā piekrastes joslā starp jūru un mežu. Ciemu veidošanās bija cieši saistīta ar piekrastes reljefa īpatnībām (vigām un kangariem), senajiem ceļiem, upēm un valkiem. Mūsdienās šie 12 Ziemeļkurzemes ciemi, kuri ieauguši apkārtējā piekrastes vidē, vēl arvien ļauj atpazīt lībisko kultūrainavu ar saudzējamu vērtību. 

Lībiešu ciemiem ir nosaukumi gan latviski, gan lībiski: Lūžņa – Lūž; Miķeļtornis - Īra; Jaunciems – Ūžkilā; Sīkrags – Sīkrõg; Mazirbe – Irē; Košrags – Kuoštrõg; Pitrags – Pitrõg; Saunags – Sǟnag; Vaide – Vaid; Kolka – Kūolka; Melnsils – Mustānum.

Ciemu apbūvi laika gaitā papildināja un ainavu veidoja muižai, pagastam, draudzei vai valstij piederošas būves: 

Baznīcas – Kolkā, Pitragā, Mazirbē, Lielirbē, Miķeļtornī; 

Krogi – Kolkā, Mazirbē, Miķeļtornī; 

Bākas – Kolkā un Miķeļtornī; Mācītājmuiža – Mazirbē. 

Mazirbē

Pavadījām skaistus brīžus Kolkasragā. Saule un skaistie skati mūs visus priecēja. Dažiem pat bija jūras pelde. 

Tad braucām uz Mazirbi.

Mazirbē ieradāmies „Stūrīšos" Lībiešu senlietu kolekcijas sētā, kur mūs sagaidīja lībiete Gunta Gintere lībiešu tautas tērpā. Mazirbes draugu kopa pasniedza dāvanu lībietei Guntai jubilejā – lībiešu aubi, kas darināta pēc seniem lībiešu tautas tērpu paraugiem. 

Baudījām pusdienas Lībiešu sētā "Branki”, iepazinām lībiešu nacionālos ēdienus. Pasākumā sveicām arī Svētās Ģimenes Mājas aktīvu un sirsnīgu dalībnieci Malvīni Beikuli jubilejā. Mazirbes draugu kopa bija sarūpējusi svētku kliņģeri. Skanēja apsveikumi un dziesmas. Arī ukraiņu draugi iepazīstināja mūs ar savām melodijām. Bija skaista sadraudzība.

Apskatījām Lībiešu Tautas namu Mazirbē izstādes. Sekoja pastaiga jūras krastā un peldes jūrā.

Mazirbes Jūrasskolā, biedrības „Mazirbes draugu kopa” mītnē turpinājām sadraudzību un baudījām lībiešu cienastu, sklandu raušus ar piparmētru tēju. Skanēja dziesmas un pavadījām kopā dienas izskaņu.

Visu pasākumu uzņēma arī video, lai projekta noslēgumā varētu demonstrēt filmu.

Pasākuma foto mirkļus skatiet Galerijā „Rīgas seniori Lībiešu krastā kopā ar ukraiņiem”

Projekts “ Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem“,

finansējuma līguma Nr. AIC-22-44-lī no 08.07.2022.

Pasākumu finansiāli atbalsta 

Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākuma organizatore bija Sirds un asinsvadu slimību darba grupa, kas izveidota pēc biedrības “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) iniciatīvas Eiropas sociālās politikas darba grupas ietvaros sadarbībā ar biedrībām “Rīgas aktīvo senioru alianse”, “Latvijas Senioru kopienu apvienība”, projektu “Senioru Saeima”, un kuras darbā aicināti piedalīties mediķi, veselības aprūpes eksperti, valsts pārvaldes institūcijas, pacientus un citas sabiedrības grupas un intereses pārstāvošas organizācijas.

Aicinājums izvirza ambiciozus mērķus kopīgai rīcībai un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030.gadam kardiovaskulāro slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30%; palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20%; par 3 reizēm samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu.

Sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma kā Latvijā, tā arī citās Eiropas valstīs. Eiropas Komisija ir uzsākusi iniciatīvu neinfekciju slimību, tajā skaitā sirds un asinsvadu slimību, saslimstības un mirstības mazināšanai. Arī Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnēs kardiovaskulāro slimību ārstēšana ir izvirzīta par vienu no prioritātēm. Pasākuma dalībnieki uzklausīja informāciju par EK iniciatīvu, 

LSKA Senioru Saeimas pasākumā aptaujāto senioru anketas rezultātu prezentāciju, Veselības ministrijas iniciatīvas, apsprieda priekšlikumus ārstēšanas uzlabošanai Latvijā, kā arī parakstīja kopīgu aicinājumu rīcībai.

AICINĀJUMS RĪCĪBAI

par kardiovaskulāro slimību novēršanu, lai veicinātu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju mūžu iedzīvotāju un kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanai

Aicinājuma rīcībai parakstītāji, turpmāk kopā sauktas – “Puses”, ir vienojušās šādi.

Apzinoties, ka:

• Sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības saglabājas kā nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma, turklāt mirstība no tām 2021.gadā ir pieaugusi par 10%, kas rada pieaugošu sociālu un ekonomisku slogu Latvijas iedzīvotājiem gan individuāli mājsaimniecības līmenī, gan makroekonomiski;
• ir aktualizējusies negatīva tendence – cilvēki ar dažādām hroniskām saslimšanām, baidoties inficēties ar Covid-19, klātienē retāk apmeklē ārstus un attālinātas ārstu konsultācijas tikai daļēji spēj kompensēt klātienes vizītes. Tā rezultātā tiek kavēta arī efektīva primārā un sekundārā profilakse kardiovaskulārām slimībām un šādu slimību savlaicīga ārstēšana, veicinot arī Covid-19 pandēmijas plašāku izplatību un novēršamu nāvju skaita palielināšanos un nevienlīdzības pieaugumu starp valstīm,
• katrs ceturtais kardiovaskulāro slimību izraisīts nāves gadījums ir profilaktiski un medicīniski novēršams un pie tā nav vainojams vienīgi cilvēka dzīvesveids, bet arī iedzimtības, sociālie un vides faktori, kā arī veselības aprūpes sistēmas nespēja savlaicīgi novērst priekšlaicīgas aiziešanas iemeslus; 
• nesenā pētījumā ir noskaidroti galvenie kardiovaskulāro slimību riska faktori Latvijā, starp kuriem būtiska loma ir arī zema blīvuma lipoproteīnu jeb sliktā holesterīna līmenim, kas sniedz iespēju efektīvi plānot nepieciešamos pasākumus un mazināt gan šādu risku izplatību populācijā, gan samazināt saslimstību ar šādām slimībām; 
• digitālajām tehnoloģijām, tāpat kā inovācijām un zinātniskiem sasniegumiem biofarmaceitiskajā pētniecībā, ir liels potenciāls pārveidot kardiovaskulāro slimību profilaksi, agrīnu atklāšanu un ārstēšanu,

atzīstot jaunu situāciju, kurā:

• pacientu un mediķu speciālistu organizācijas no daudzām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm nesen ir apvienojušas spēkus Eiropas Kardiovaskulārās veselības aliansē un paudušas apņēmību, uzrunājot ES izpildinstitūcijas un ES dalībvalstu valdības, izvirzīt par prioritāru mērķi tuvākajiem gadiem cīņu ar kardiovaskulārām slimībām un sniegt ieguldījumu vienota ES ceļveža izstrādē un īstenošanā;
• Eiropas Kardiovaskulārās veselības alianse šā gada 16. maijā publiskojusi sagatavoto Sirds un asinsvadu veselības plānu Eiropai, kura pamatmērķis ir līdz 2030. gadam Eiropā par trešdaļu samazināt priekšlaicīgu un novēršamu nāves gadījumu skaitu;
• zinātniekiem izdevies radīt jaunas paaudzes revolucionāras inovatīvas terapijas, kas vērstas uz pacientiem ar augstu holesterīna līmeni un citu valstu pieredze ieviešot tās, ļauj cerēt uz radikāli labāku rezultātu sasniegšanu kardiovaskulāro slimību ārstēšanā;
• kardiovaskulāro slimību ārstēšana Ministru kabinetā šā gada 24. maijā apstiprinātajās "Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam" minēta kā viena no galvenajām prioritātēm nākamajiem septiņiem gadiem,

Puses piedāvā izvirzīt ambiciozākus mērķus:

• līdz 2030.gadam kardiovaskulāro slimību diagnožu pacientu grupā:

• samazināt novēršamo nāvju skaitu par 30%;
• palielināt veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20%;
• par 3 reizēm samazināt atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu,

un pauž apņemšanos:

• aizstāvēt finansējuma palielinājumu neatliekamiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas pasākumiem 2023. un turpmākajos gados, t.sk. pacientu līdzmaksājumu par kompensējamiem medikamentiem samazināšanai senioriem;
• nodrošināt aktīvu iesaisti dažādās jaunās ES līmeņa iniciatīvās, kas vērstas uz kardiovaskulāro slimību novēršanu, lai noteiktu visefektīvākās politikas un pasākumus, kas ļauj sasniegt kardiovaskulāro slimību pacientus;
• iesaistot medicīnas speciālistus, ģimenes ārstus un pacientu biedrības, Veselības ministrijas vadībā, pārņemot labo praksi no citām ES dalībvalstīm, sagatavot priekšlikumus un aktīvi iesaistīties rīcības plāna “Par veselu sirdi” izstrādē, kas paredz mērķtiecīgus pasākumus un inovatīvas pieejas kardioloģijas terapijas jomā, tajā skaitā holesterīna kontroles jomā;
• aicināt izstrādāto rīcības plānu, ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc šī aicinājuma parakstīšanas, iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Aicinājumu rīcībai parakstīt aicinātas valsts un pašvaldību institūcijas, Saeimas deputāti, politiķi, mediķu profesionālās organizācijas, pacientu biedrības, senioru biedrības, plašas sabiedrības grupas un intereses pārstāvošas nevalstiskās organizācijas, medicīnas augstskolas un pētniecības institūcijas, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji un organizācijas, individuāli atbalstītāji, plašsaziņas līdzekļi.

30 paraksti

Pasākuma foto mūsu mājas lapas Galerijā „Parakstīts aicinājums rīcībai par sirds un asinsvadu slimību novēršanu”

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”(LSKA) turpina īstenot projektu ““Senioru Saeima” Latvijā”, kur informējam seniorus par  aktuāliem jautājumiem finanšu jautājumiem.

7.septembrī biedrības „Svētās Ģimenes Mājas” telpās, tika organizēts pasākums Sarunu klubā. 

Ar senioriem tikās LR Finanšu ministrijas Parlamentārais sekretārs

Atis Zakatistovs, kas informēja mūs par senioriem tik aktuāliem finanšu jautājumiem.  Pasākumu ievadīja LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne.

Sarunu laikā A.Zakatistovs mūs informēja par:

1. Valsts atbalstu mājsaimniecībām siltumenerģijas izmaksu segšanai 2022./2023.gada apkures sezonā,  Finanšu ministrija ir rezervējusi šiem izdevumiem ap 440 milj.EUR
2. Papildu valsts atbalstu atsevišķām iedzīvotāju grupām , tajā skaitā senioriem, 2022./2023.gada apkures sezonā, Finanšu ministrija ir rezervējusi šiem izdevumiem ap 83 milj.EUR
3. Nākotnes iespējām uzņēmējiem, Atveseļošanās fonda investīcijas 311 milj.EUR , ES fondu investīcijas 2021-2021.g. periodā 534 milj.EUR
4. Valsts atbalstu strādājošajiem un uzņēmējiem Covid-19 seku mazināšanai.
5. Valsts kredītsaistībām, 

Pateicamies par katram klausītājam sagatavoto un izsniegto skaitļu pārskatu informatīvo materiālu.

Izmantojām iespēju tikties ar Finanšu ministrijas Parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu (Jaunā Vienotība)  pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām. 

Pateicamies Svētās Ģimenes mājas darbiniekiem par sagatavoto kafijas pauzi un labo atmosfēru pasākumā.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”(LSKA) īsteno projektu ““Senioru Saeima” Latvijā”, kur informējam seniorus par  aktuāliem jautājumiem.

31. augustā Svētās Ģimenes Mājā, Rīgā, Klostera ielā 5 LSKA organizētā Sarunu klubā ar senioriem tikās LR Labklājības ministrs Gatis Eglītis, kas informēja mūs par senioriem tik aktuāliem jautājumiem:

1. Pensiju indeksācija

Pamatojums:

• Valdību veidojošo partiju koalīcijas Sadarbības sanāksmes š.g. 19.aprīļa vienošanās par atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām, tostarp atbalstot pensiju saņēmējus, 2022.gadā valsts pensijas indeksējot agrāk - 1.septembrī;
• grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (Saeimā pieņemti 14.07.2022., stājās spēkā 20.07.2022.), kas paredz 2022.gadā valsts pensijas indeksēt divus mēnešus agrāk - 1.augustā.

Šogad pensijas indeksēs agrāk - ar 1.augustu, izmaksu nodrošinot septembrī, kad vienlaikus ar indeksēto pensijas apmēru izmaksās arī indeksācijas palielinājumu par augusta mēnesi. Savukārt oktobrī izmaksās tikai indeksēto pensijas apmēru.

2. Atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai

Pamatojums:

• 21. jūnijā valdības sēdē lemts par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu - informatīvais ziņojums “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” (22-TA-1933)
• 11.augustā Saeimā pieņemts likumprojekts – «Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā»

Atbalsts paredzēts divos virzienos

1. Pasākumi mazaizsargātām iedzīvotāju grupām:

• uz ienākumu vērtēšanu balstīti
• konkrētām sociālajām grupām

1. Horizontāli diferencēti atbalsta instrumenti visu ienākumu mājsaimniecībām energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai.

Ar visu ministra sniegto plašo  informāciju varēja katrs iepazīties saņemot sagatavoto izdales materiālu un tas arī publicēts mūsu mājas lapas Aktualitāšu sadaļā.

 Seniori politiķim izteica arī vēlējumus 2023. gadā paredzamiem atbalstiem senioriem - pensijas, pabalsti ziemas periodā apkurei 2022/2023.g., indeksācijas iespēja 2x gadā un citi uzlabojumi mūsu dzīves kvalitātei.

Izmantojām iespēju tikties ar ministru Gati Eglīti (Konservatīvie)  pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām.

Mūsu biedrība informēja ministru par saņemto Labklājības ministrijas atbalstu senioriem un īstenotajiem pasākumiem –  Struktūrvienības „Senioru Saeima” darbības uzsākšanai, semināriem, pieredzes apmaiņas braucieniem un sadarbības veicināšanai.

Biedrības „Svētās Ģimenes Mājas” vārdā pateicību par labo sadarbību ar ministriju teica Inese Švekle.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Augusta mēnesī notika mēdijpratības semināri bibliotēkās Madonā un Dobelē. LR Kultūras ministrijas atbalstītā pilotprojekta mērķis bija pilnveidot senioru medijpratības zināšanas un gatavību saskarsmē ar dezinformāciju, meklēt jaunus saskarsmes punktus bibliotēkām ar senioru auditoriju.

Semināri notika 10. augustā Madonas novada bibliotēkā un 18.augustā Dobeles novada centrālajā bibliotēkā.

Skaistās, vasaras saulainās dienās mēs kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas komandu ieradāmies novadu bibliotēkās, lai tiktos ar senioriem.  Bibliotēkas visur labi aprīkotas, atrodas labi koptās telpās, ērtās lasītājiem un moderni aprīkotas. Priecēja daudzie ziedi telpās un bibliotēku apkārtnē. Madonā visas telpas bija piparmētru izstādes daudzo augu smaržu pilnas. Bibliotēkās visur vietējo mākslinieku izstādes. Varam secināt- bibliotēkas ir vietējās kopienas kultūras centri.

Semināru mērķauditorija bija seniori. Pateicamies Madonas un Dobeles aktīvajiem senioriem, kas kuplā skaitā piedalījās mūsu pasākumos.

Mūsu semināros apskatījām galvenās tēmas: 

1. Mēdijpratība – mūžizglītiba
2. Mēdijpraības izaicinājumi vietējai presei
3. Seniori un viltus ziņas.

Par mūžizglītību semināru vadīja Latvijas Nacionālā bibliotēkas,  Bibliotēku attīstības centra Mēdijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis. 

Par novadu preses uzdevumiem un problēmām stāstīja 

1. Madonā laikraksta „Stars” žurnāliste Laura Kovtuna savā prezentācijā „Reģionālais laikraksts – vistuvāk iedzīvotājiem” 
2. Dobelē laikraksta „Zemgales ziņas” žurnālists Gaitis Grūtups.

Pasākumu dalībnieki tika aicināti atbildēt uz LSKA sagatavotās anketas „Vai protat atšķirt patiesas informācijas atspoguļojumu no viltus ziņām?” jautājumiem. Mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv sadaļā Anketas publicēsim kopsavilkumu par saņemtām atbildēm, lai nākotnē varam turpināt mēdijpratību senioru izglītību.

Pateicamies visiem bibliotēku darbiniekiem, kas savās modernās un labi aprīkotās telpās uzņēma mūs un seniorus.

Paldies Latvijas Nacionālā bibliotēkas,  Bibliotēku attīstības centra Mēdijpratības projektu koordinatoram Emīlam Rotgalvim par atsaucību, līdzdalību pasākumos un sadarbību.

Esam gatavi turpināt sadarbību senioru prasmju izglītības pasākumos.

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īstenojot Rīgas pilsētas Aktīvo iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “ Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem“ 12. augustā apmeklēja mūsu grezno Rundāles pili un skaisto par pils parku

Lai palīdzētu Ukrainas kara bēgļiem labāk iejusties mūsu sabiedrībā, LSKA ar Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra finansiālu atbalstu Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros uzsākusi īstenot projektu. Viens no projekta mērķiem pasākumos ir iepazīstināt jaunos draugus ar mūsu kultūrvidi un vēsturi. Iepazināmies un kopā izplānojām pirmo braucienu. Tā gala mērķis bija Rundāles pils un krāšņais pils dārzs ar rožu ziediem.

12. augustā devāmies uz Rundāli, kur gida pavadībā aplūkojām grezno pili.

Pils vēsture

Rundāles nosaukums veidojies no vāciskā vietvārda  Ruhenthal (Miera ieleja). 16. gs. celtā Rundāles pils atradās dīķa ziemeļu pusē. Frančesko Rastrelli projektā tā redzama kā neliels kvadrāta formas laukums ar torņiem stūros. Rundāles muiža izveidota jau 15. gs. beigās,  un no 1505. gada līdz 1681. gadam piederējusi Grothusu dzimtai. 

Krievijas ķeizariene Katrīna II Rundāles muižu uzdāvināja grāfam Valerjanam Zubovam, kurš nomira jau 1804. gadā. Rundāle nonāca viņa brāļa kņaza Platona Zubova, Katrīnas II pēdējā favorīta, īpašumā. Zubovu laikā pili apmēbelēja no jauna, taču ēku saglabāja bez pārveidojumiem. 1812. gadā, franču-krievu kara laikā, pili izdemolēja – izsita spoguļus, noplēsa zīda tapetes, iznīcināja Katrīnas II dāvināto bibliotēku. Platons Zubovs nomira Rundāles pilī 1822. gada 7. aprīlī. Viņa atraitne apprecēja grāfu Andreju Šuvalovu.

Šuvalovu ģimenei Rundāles muiža piederēja līdz Latvijas Republikas agrārajai reformai 1920. gadā.
1923. gadā pilī notika remonts, daļā telpu iekārtoja Rundāles pagasta pamatskolu. 1924. gadā pili nodeva Latvijas Kara invalīdu savienībai, bet 1933. gadā to pārņēma Pieminekļu valde. Sākās ēkas atjaunošana un dažu telpu restaurācija. Rietumu korpusu izbūvēja pamatskolas vajadzībām. 1938. gadā pili pārņēma Valsts vēsturiskais muzejs, kas iecerēja tajā izveidot baznīcu mākslas un dekoratīvās mākslas muzeju. Pils bija atvērta apmeklētājiem arī Otrā pasaules kara laikā. 1945. gadā pils zālēs ierīkoja labības glabātuvi, pēc tam to apmeklētājiem slēdza.

1963. gadā daļu pils nodeva Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam. 1972. gadā izveidoja patstāvīgu Rundāles pils muzeju, kura galvenais uzdevums bija pils ansambļa atjaunošana, orientējoties uz pils stāvokli 18. gs. otrajā pusē.  Pirmās restaurētās telpas austrumu korpusā atvēra apskatei 1981. gadā. Pakāpeniski tām pievienojās aizvien jauni interjeri. Pils restaurācija pabeigta 2014. gadā.

Restaurācija

Rundāles pils ansambļa atjaunošanas process ietver ēku un pils telpu atjaunošanu un restaurāciju, interjeru mākslinieciskās apdares un iekārtas priekšmetu restaurāciju. Atsevišķa joma ir baroka dārza atjaunošana, mežaparka kopšana, laukumu un ceļu izveide.

Pils ansamblī ietilpst 16 ēkas ar kopējo apjomu 14249,2 m2. Pils ansambļa teritorija aizņem 85 ha, ieskaitot franču dārzu (10 ha) un mežaparku jeb medību parku (32 ha).

Pils ansambļa restaurācija sākās 1972. gadā līdz ar patstāvīga muzeja nodibināšanu. Pirmās restaurētās telpas (Zelta zāle un vēl dažas centrālajā korpusā) apskatei atklātas 1981. gadā. Pašlaik apmeklētājiem pieejamas 45 no 138 pils telpām, kas atjaunotas un iekārtotas atbilstoši izmantošanas veidam un iekārtojumam 18. gadsimtā. 

Pavadījām laiku pils dārzā, sarunājāmies un iepazināmies ar mūsu ukraiņu draugiem. Kopā pusdienojām un baudījām skaisto vasaras dienu.

Pasākums tika arī filmēts, lai veidotu video stāstu par mūsu projektu.

Pateicamies Svētās Ģimenes Mājas un RASA senioriem par līdzdalību mūsu pasākumā.

Galerijā skatāmi foto mirkļi:

„Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļu ģimenēm Rundālē”

Projekts ”Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra finansējuma līgums Nr. AIC-22-44-lī.

tiek īstenots laika posmā 

no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 15. novembrim

Pasākumu finansiāli arī atbalsta 

Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

Apvienības biedri no Rīgas devās 29. jūnijā apmeklēt Kuldīgu, apciemoja mūsējos seniorus Kuldīgas senioru skolā.

Skaistā jūnija dienā, kad Kuldīgā viss ziedēja un smaržoja, ieradāmies Kuldīgā. Mūs sagaidīja biedrības „Kuldīgas Senioru skolas” vadītāja Ruta Orlova ar savām aktīvajām seniorēm no vairākām novada biedrībām.

Pie bagātīgi klātā kafijas galda risinājās draudzīgas sarunas.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja biedrības LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne. Viņa pastāstīja par mūsu sasniegto 5 gadu laikā – senioru interešu aizstāvība, likumdošanas aktu analīzi un uzlabošanu, darbošanos valsts un pārvaldes institūciju padomēs, veselības un zāļu kompensēšanas jautājumiem, mediju un finanšu pratības apmācību un materiālu sagatavošanu senioriem, sabiedrības informēšanu, dzīvesstāstu vākšanu un video dokumentēšanu, palīdzību sociālajiem dienestiem senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā, sadarbību ar senioru NVO biedriem visā Latvijā. A.Babāne iepazīstināja ar mūsu projekta „Senioru Saeima” Latvijā ietvaros sagatavotiem priekšlikumiem valdībai un Saeimai energo resursu sadārdzinājumu pārvarēšanas priekšlikumiem, to nepieciešamību ieviest tuvākajā laikā. Visi klātesošie šos priekšlikumus atbalstīja, tos atbalsta iesniegšanai ministrijām un likumdevējam.

Kuldīgas seniori mūs iepazīstināja ar saviem projektiem, pasākumu prezentāciju. Mūsu biedri ir ļoti aktīvi Kuldīgā – tie visi mācās dažādās meistarklasēs, vingro, nūjo, apmeklē peldēšanas nodarbības, kur izmanto mūsu baseina dāvāto vingrošanas inventāru, kopj dārzus, mācās sagatavot dažādus salātus, dzērienus un konservus no dārzā izaudzētā, piedalās ekskursijās un vēl daudzos citos interesantos pasākumos. Malači, mums daudz vēl ko mācīties vienam no otra.

Kuldīgas seniori saņēma materiālus par finanšu un mediju pratību, nākamajos semināros to varēs pārrunāt.

Sekoja skaistās un sakoptās senās Kurzemes pērles apmeklējums – piedzīvojām interesantu stāstījumu mikroautobusa ekskursijā pa Kuldīgu, apmeklējām jauno kultūras, izstāžu un inovācijas centru, kas tika atklāts tuvākajā laikā. Tā būs mājvieta starptautisko mākslas un inovācijas studijām, darba vietai mūsu radošajiem cilvēkiem un daudzajām izstādēm. Jau baudījām jauno izstādi.

Iepazīšanās ar Dāvidu Kļaviņu viņa unikālo ērģeļu būves darbnīcā bija vesels pārdzīvojums un jaunatklājums. Secinājām – Latvija var!

Viss Kuldīgas jaunais aktīvo iedzīvotāju centrs rāda, ka šajā Kurzemes senajā pilsētā ir ko redzēt un arī baudīt.

Pateicamies visiem par dalību mūsu sadraudzības pasākumā.

Liels paldies Dzintrai Bušmanei par fotogrāfijām mūsu mājas lapas Galerijā.

Visu skaisto piedzīvoto Kuldīgā varat skatīt Video sadaļā „LSKA Kuldīga”  un Galerijas sadaļā mūsu mājas lapā.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds” Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022. Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Pasākumu finansiāli atbalsta 

Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īstenojot projektus, kur izglītojam un informējam seniorus par  aktuāliem jautājumiem, vadīja kārtējo semināru.

Mūsdienu aktualitāte ir ziņu patiesums un prasme nepaklausīt viltus ziņām. Organizējām senioriem semināru, pārrunas par tēmu „Viltus ziņas ir lipīgas”.

Semināra laikā varēja apgūt zināšanas prasmēm atklāt viltus ziņas. Semināra saturs:

• Prezentācija ”Ar viltus ziņām var cīnīties tikai ar patiesību.”

• Aktuāli jautājumi par ziņu izplatīšanu.

• Seniors un TV raidījumi.

• Anketēšana, jautājumi, kas noskaidro, kādus seminārus un apmācības senioriem piedāvāt nākotnē.

Seminārus vadīja LSKA apvienības valdes priekšnieces vietniece, projekta vadītāja Lilita Kalnāja. 

Pateicamies Svētās Ģimenes Mājas saimniekiem par jauko uzņemšanu un sarūpēto kafijas pauzi.

Paldies visiem semināra apmeklētājiem par līdzdalību, jautājumiem  un atbildēm uz anketas jautājumiem par mūsu ieradumiem saklausīt ziņās teikto.

Pasākumu finansiāli atbalsta Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

 Kopā ar draugiem no Alūksnes Rīgas seniori 27. maijā Dobelē skaistā ceriņziedu laikā noslēdza savu piecu gadu jubilejas mēneša svinēšanu.

Biedrības valde pieņēma lēmumu 2022. gada maijā svinēt biedrības 5 gadu jubileju, piedāvājot saviem biedriem dažādus pasākumus, jo 2017.gada 17. maijā tika reģistrēta Uzņēmuma reģistrā mūsu biedrība.

Dobelē tikāmies ar draugiem, mūsu biedrības biedriem Alūksnes novada pensionāru apvienībā un biedrībā „Sidraba pavediens”.

Svētku pusdienu laikā restorānā „Rasa”  uzrunas teica biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un valdes locekle Liesma Alūksnes draugi sirsnīgi sveica visus klātesošos.  

Baudījām svētku pusdienas un mūsu draugu dāvāto kliņģeri, kā tas pienākas jubilejas laikā.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Ceriņdārzu, kur Dārzkopības institūta laipno gidu pavadībā apmeklējām skaisto ceriņu dārzu. Tikām iepazīstināti ar jaunām un senām dārza ceriņu kolekcijām. Baudījām skaistos ziedus un interesantos stāstus.

Pēc skaistas, sātīgas degustācijas dārzā devāmies uz dienas galveno pasākumu, franču komponistu opermūzikas un Johana Štrausa valšu koncertu „Zied ceriņkrāsās Parīze un Vīne”.

 Bijām priecīgi un laimīgi par pavadīto dienu. Skaistās melodijas vēl ilgi sildīja mūsu sirdis.

Pateicamies mūsu biedrības organizācijām par dalību svētku mēneša noslēguma pasākumā.

Visas dienas pasākumus varat skatīt mūsu mājas lapas Galerijā Rīgas seniori Dobelē 27. maijā ceriņu ziedu  laikā

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13