Autors LSKA

Autors LSKA

Svētdiena, 25 Aprīlis 2021 20:11

Lībiešu gada ritu tradīcijas aprīlī un maijā

Aprīlis – sulu mēnesis

Kōļimkū

 

 

 23.aprīlī lībiešu ciemos, tāpat kā citviet, notika liela mainīšanās jeb jurģi. Ļaudis mainīja saimniekus, tādēļ aprīli sauca arī par Jurģu mēnesi, lībiešu valodā Jurģu dienu sauc par Jūrikšpāva.

 (lībiešu valodā ir arī dubultās zīmes virs burtiem -  divpunkti, svītras, vilnītis – tos mēs savā datorā parasti nevaram parādīt, tāpēc rakstība nav precīza. L.K.).

Lībiešiem šie bija arī zirgiem veltīti svētki. Jurģos zirgiem deva zirga pulksteni (zvanu), piepildītu ar auzām, lai pieguļā zirgu tālu dzird. Zvans un pulkstenis lībiešu valodā kīela.

Gani Jurģu dienā pušķoja savas rīkstes ar raibiem dzīpariem, bet, pārnākot no ganiem mājās, rīkste bija jāiesprauž īpašā sprunguļu un zaru kaudzē, kura bija neaizskarama. Ja kāds savu rīksti vienkārši aizmeta, tādam vilki un dažādas sērgas nodarīja lielu postu.

 

Mīkla:

 „Kas mūžam staigā uz galvas?” 

( zirga pakavu naglas)  ( teicējs nezināms)

 

Ticējums: 

Gans, pirmo reizi ganos būdams, nedrīkstēja sēdēt, jo tad vasarā vilks nākot lopos un, var gadīties, „divkāju vilks” nolaupa pašu ganu meitu.”

( teicējs nezināms)

 

Tautasdziesma: 

Tad, kad zirdziņš soļos iet, ilkss zvaniņš skan:

 -Reinu Princis ar Dīķi, Reinu Princis ar Dīķi-

Zirgs, kad rikšo, zvaniņš dzied:

-Kunkuļputra, kunkuļputra.-

Ašāk, dēliņ, ašāk.”

( Sīkrōg – Sīkrags, teicējs Pēteris Dambergs)



Maijs – lapu mēnesis

Līdōdkū

9.maijā pavasara Niklāva – Niklōkspāva- diena nebija lībiešiem īpaši svinama, bet vēroja, vai šajā dienā uz zemes nolaižas stārķis, tad tajā gadā jūrā noslīks daudz vīru. Tajā dienā sievas nedrīkstēja darboties ar adatu, tad zirgiem acīs augšot katarakta.

 

Krusta diena un Vasarsvētki

Šie bija baznīcas svētki ar mainīgu datumu. Teica, ka pirmajā Krusta dienā svētki ilgst līdz pusrītam, otrajā – līdz pusdienlaikam, bet trešajā – svētki ir visu dienu. Nedrīkstēja trokšņot, lai vasarā neiesper zibens. Nedrīkstēja sēt, lai vasarā nenosistu krusa. No kokiem nedrīkstēja plēst lūkus. Šajā dienā nedrīkstēja darīt pāri dabai.

Uz Vasarsvētkiem mājās nesa jaunus bērziņus. Ganiņi lopiem pina vainagus. Ar bērziem rotāja baznīcas.

 

Ticējums:

Šai dienā pļavas jāsvētī ar krustu”.”

(Vaid- Vaide, teicējs Andrejs Launics)

 

Sakāmvārds:

„Sauss marts gaida slapju aprīli, vēsu maiju, bet sausu un siltu jūniju.”

(Pitrōg – Pitrags, teicējs Pēteris Dišlers)




Materiāls sagatavots izmantojot grāmatas „Katram nostūrim savi paradumi” Zojas Sīles sagatavotos lībiešu pavasara paradumu tekstus no 115. līdz 117. lpp.

 

Lai mums visiem veselīgs pavasaris!

 

Ņemot vērā, ka Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, sabiedrība strauji noveco un var prognozēt, ka jau samērā drīzā nākotnē dominēs cilvēki pāri pusmūžam, nepieciešams likt uzsvaru ne vien  uz “sudraba ekonomikas” jeb sabiedrības veiksmīgas novecošanas politiku, bet arī uz senioru un pensijas vecuma cilvēku nodarbinātības veicināšanu, norāda biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA). Lai mazinātu aizspriedumus par senioriem darba tirgū, LSKA ir noskaidrojusi senioru kā darbaspēka būtiskākās priekšrocības.

 

“Mēs nevar pievērt acis un izlikties, ka ar sabiedrības straujo novecošanos un arvien sarūkošo dzimstību saistītās problēmas neeksistē. Par to, ka sabiedrības novecošanas process vistiešākajā veidā ietekmē iedzīvotāju, tai skaitā arī darbaspēka skaitu un struktūru, visdažādājos līmeņos trauksme tiek celta jau gadiem ilgi. Un ne velti. Šīm tendencēm turpinoties, paaudžu solidaritātes princips, kad no šodienas strādājošo sociālajām darba devēju un darba ņēmēju iemaksām budžetā tiek nodrošinātas valsts maksātās vecuma pensijas viņu vecākiem un vecvecākiem, var izšķīst “pa visām vīlēm,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece,  projekta “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sabiedrībai” vadītāja Lilita Kalnāja.

Pēc viņas teiktā ne demogrāfiskās tendences, ne nabadzības problēma nav atrisināma tikai ar valsts budžeta finansējumu. Likumdevējiem ir jāizprot, kāpēc valstī jau ilgus gadus pastāv zems atalgojuma līmenis un vai tiešām pie visa vainojama vien ēnu ekonomika un neproduktīvi darbinieki. ““Sudraba” jeb senioru ekonomikas pieeja tā īsti nestrādās, ja primāri netiks izskausti vai vismaz ļoti samazināti nabadzības riski. Seniori ir viena no nabadzībai visvairāk pakļautajām riska grupām, un tas nozīmē, ka daudzi no viņiem nemaz nespēs izmantot “sudraba ekonomikas” piedāvātos ar patērētāju tirgu un finanšu jomu saistītos pakalpojumus,” bažījas Lilita Kalnāja.

Arī projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka demogrāfiskās tendences Eiropā – zemā dzimstība, sabiedrības novecošanās un mūža ilguma paaugstināšanās ir cieši saistītas ar “sudraba  ekonomiku”, kura ietver visu, kas atbilst vecāka gadu gājuma cilvēku vajadzībām. Bez veselības aprūpes, pārtikas, sociālās iesaistīšanās, atpūtas, finanšu jautājumiem u.c, tā ietver arī senioru nodarbinātību. 

“Diemžēl ar senioru un pensijas vecuma cilvēku nodarbinātību mums nesokas tik labi, kā vajadzētu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 18,4% ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem, bet vēl 3-5% vecumā no 65 līdz 74 gadiem. Tomēr darba tirgū šobrīd aktuāls ir jaunības kults un, neskatoties uz kvalificētu darbinieku trūkumu, tajā turpina valdīt stereotipi par senioru pieņemšanu darbā. Daži darba devēji uzskata, ka gados vecāki cilvēki rada lielāku apgrūtinājumu nekā pienesumu,” saka juriste.

LSKA uzskata, ir ļoti būtiski, lai jebkurā vecumā darbspējīgam cilvēkam būtu iespēja un vide, kur realizēt savu potenciālu un prasmes gan pielietojot savas zināšanas, gan izmantojot pieredzi kādā no profesionālās darbības jomām, gan arī pilnveidojot esošo kompetenci ar jaunām, konkurētspējīgām prasmēm.

Lai mazinātu aizspriedumus par senioriem darba tirgū, LSKA projekta ietvaros veiktā pētījumā noskaidrojusi senioru kā darbaspēka būtiskākās priekšrocības. 

50+ vecuma grupas darbinieki ir labi problēmu risinātāji, jo darbinieki, kuri darba tirgū ir jau pietiekami daudzus gadus, ir uzkrājuši lielu pieredzi, kā arī nobrieduši emocionāli. Uzkrātā pieredze lieti noder, lai tiktu galā ar problēmām un konfliktiem mierīgā, diplomātiskā un bieži vien efektīvākā veidā. Vēl viens neapšaubāms ieguvums ir sadarbība – savu darba gaitu laikā seniori ir iemācījušies sadarboties gan ar kolēģiem, gan klientiem, tāpēc arī konflikti tiek piedzīvoti reti. Starp priekšrocībām minama arī lojalitāte, jo, pirmkārt, senioram ir vēlme pēc stabila darba, un, otrkārt, karjeras izaugsme vairs nav prioritāte, līdz ar to aug lojalitāte uzņēmumam. Augstu vērtējama arī senioru pieredze un gadu gaitā iegūtās prasmes Arī tiem, kuriem grūtāk pielāgoties straujajam tehnoloģiju attīstības tempam, ir vērā ņemama pieredze, kas var izrādīties ļoti noderīga.  Darba un profesijas ētika senioriem nav deklaratīva, bet patiesa un uz vērtībām vērsta, kas sekmē uzņēmuma reputācijas celšanu. Būtisks ir arī gadu gaitā veidojies apzinīgums, kas praktiski izslēdz kavēšanu un termiņu neievērošanu, bet augstāka motivācija un spēja ilgāk noturēt uzmanību ļauj senioru apmācīt gan darbā ar jaunākajām tehnoloģijām un ierīcēm, gan citos ar darbu saistītos uzdevumos. 

Ieguvumi senioru nodarbinātībai ir arī no vairākiem citiem skatupunktiem raugoties. Kā uzsver Barba Girgensone, katra strādājošā pienesums valstij ir ļoti svarīgs, jo nodarbinātie dod būtisku papildu pienesumu arī maksājot IIN un PVN, turklāt strādājošie pensionāri ir ne tikai pensiju saņēmēji, bet arī sociālo iemaksu veicēji, kas piedalās šodienas pensionāru nodrošināšanā un vienlaikus papildina arī savu pensijas kapitālu. 

Vienlaikus LSKA pētījums iezīmē arī vairākas problēmas par 50 gadiem vecāku cilvēku nodarbinātībā. Piemēram, starp grūtībām, kas mazina iespējas veiksmīgi konkurēt darba tirgū, jāmin veselības problēmas, darba devēja prasībām atbilstošas izglītības trūkums, kā arī senioriem nepiemērota darba vide un darba apstākļi. “Te gan jāatzīmē, ka radot darbiniekiem piemērotus darba apstākļus, palīdzot apgūt veselībai nekaitīgus darba paņēmienus, un atbalstot darbinieku profesionālo izaugsmi, ikviens darba devējs var uzlabot darbinieku labklājību un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju,” saka Barba Girgensone. 

 

Projekts tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

Jau stāstījām, ka 25. februārī mūsu dibinātājorganizācija Biedrība „Rīgas aktīvo senioru alianse” ( RASA) uzsāka kampaņu „Demokrātijas atslēgas - instrumenti digitālās un zaļās mobilitātes veicināšanai”

Kampaņas ietvaros kopā tiek plānotas četras tematiskās aktivitātes sadarbībā ar dažādām biedrībām un organizācijām.  Aktivitāšu ietvaros tiks sniegta praktiska informācija par iespējām iesaistīties pilsoniskās aktivitātēs un publiski paust savu viedokli par sabiedriskiem procesiem.

 

Kampaņas laikā tika prezentēta Projekta vizītkarte:

  Ņemot vērā straujo digitālo tehnoloģiju attīstību unυ COVID-19 vīrusa laikā izraisītās sekas, būtiski pieaugusi senioru atstumtība no sabiedrības un iespējām līdzdarboties demokrātijas kultūras jomā.  Aktualizējas jautājumi par senioru iespējām izmantotυ mūsdienu datortehnoloģijas, interneta un mobilitātes iespējas, lai senioriem būtu līdzvērtīgas iespējas iesaistīties ikdienas aktivitātēs un demokrātijas procesos, kā arī seniori kļūtu par līdzvērtīgiem sabiedrības pilsoņiem. Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”

 

Iepazināmies ar Projekta mērķi:

  Senioru informēšana un spēju paaugstināšana digitālo tehnoloģiju izmantošanā saistībā ar zaļo mobilitāti demokrātijas kultūras, līdzdalības un pilsoniskās apziņas stiprināšanai.  Projekta ilgums 2020/12/01-2022/11/30  ( no 01.12.2020. līdz 30.11.2022.)

16.martā biedrības RASA pārstāve Inta Dobele aicināja mūs piedalīties vienā no projekta aktivitātēm un apspriest Rīgas jaunā teritorijas plānošanas dokumentu.

Par aktivitāte „Mazaizsargāto iedzīvotāju – senioru līdzdalība pilsētvides plānošanas procesos”  prezentācijā rakstīts:

Paredzēts iesaistīt senioru grupu Rīgas pilsētvides plānošanas aktivitātēs, kā arī iesaistīties sabiedriskās apspriešanas aktivitātēs.  Tiks izveidota darba grupa ar 20 senioriem, kuri tiks apmācīti piedalīties dažādu plānošanas dokumentu sabiedriskā apspriešanā, apmācīti par teritorijas plānošanas un mobilitātes plānošanas procesu, normatīviem dokumentiem un sabiedrības iesaistes iespējām un kārtību.

 

Paldies par uzaicinājumu un mēs biedrības LSKA pārstāves -  valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone – piedalījāmies Rīgas teritorijas plānošanas dokumenta projekta apspriedē, kas notika attālināti tiešsaistē. 

 

Ar jauno teritorijas plānu Rīgā varat iepazīties:  https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/02/Vebinars.mp4

„Informējam, ka 1. februārī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) organizēja vebināru ar mērķi informēt ikvienu interesentu par jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanas procesu. Vebinārā Departamenta speciālisti informēja par plānojuma izstrādāto redakciju, kā arī par aktuālo pilnveidošanas procesu – plānotajām aktivitātēm un turpmāko virzību.” 

Aicinām noskatīties vebināra ierakstu, kas pieejams šeit: https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/02/Vebinars.mp4

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām rakstīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanīt Solvitai Kalvītei (29397453).

 

 

Covid-19 pandēmijas laikā aktivizējušies telefonkrāpnieki, kuri ar vieglas peļņas solījumiem vai uzdodoties par banku darbiniekiem no iedzīvotājiem cenšas izkrāpt viņu finanšu līdzekļus. Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) aicina seniorus būt uzmanīgiem un, lai palīdzētu izvairīties no iekrišanas krāpnieku slazdos, apkopojusi informāciju par biežāk lietotajām krāpniecības shēmām.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja norāda, ka nepietiekamās tehnoloģiju pratības un neinformētības dēļ seniori var viegli kļūt par krāpnieku upuriem, un tādēļ ir ļoti būtiski brīdināt vecāka gadu gājuma cilvēkus gan par krāpnieku izmantotajām metodēm, gan to, kā šāda veida telefona zvanus atpazīt. “LSKA apkopoja Valsts policijas, banku un nebanku kreditētāju sektora ieteikumus par to, kā sevi pasargāt no krāpnieku slazdiem. Mēs ļoti ceram, ka speciālistu sniegtie ieteikumi kā arī biežāko krāpšanas shēmu apraksti palīdzēs senioriem atturēties no nepārdomātas rīcības, kuras rezultātā viņi var palikt ne vien bez iztikas līdzekļiem, bet vēl iedzīvoties pamatīgos parādos,” uzsver L.Kalnāja. 

Zvans no “bankas”

Viens no telefonkrāpnieku iecienītākajiem paņēmieniem ir “zvans no bankas”. Shēmas ir vairākas. Piemēram, “bankas darbinieks” sākumā nosauc personas vārdu un uzvārdu, tad paziņo, ka no viņa bankas norēķinu kartes tikko mēģināts noņemt ievērojamu summu vai arī kontā notikušas kādas aizdomīgas darbības un naudas tālākas aizplūšanas novēršanai piedāvā kontu nobloķēt. Krāpnieks upurim viņa identitātes apliecināšanai pieprasa nosaukt internetbankas lietotāja vārdu, paroli, maksājumu karšu datus, Smart ID kodus. Pēc piekļuves iegūšanas personas līdzekļi parasti tiek pārskaitīti uz ārzemju kontiem, kurus izsekot ir ļoti grūti. 

Tāpat krāpnieki mēdz sūtīt it kā bankas īsziņu, ka cilvēkam jāapstiprina kāds maksājums. Atcerieties, ka banka šādas īsziņas nekad nesūtīs! Arī ja saņemat zvanu it kā no bankas operatora ar aicinājumu pārskaitīt naudu jūsu bankas konta papildināšanai vai saglabāšanai, nedariet to! Finanšu iestādes nekad nelūdz veikt šāda veida pārskaitījumus. Tas pats attiecas uz it kā oficiāliem bankas aicinājumiem veikt testa pārskaitījumus. Ja pēc tamlīdzīgas ziņas saņemšanas prāts nav mierīgs, labāk sazināties ar savu banku pa tās mājas lapā norādīto tālruņa numuru.

Pat tad, ja redzat, ka zvanīts tiek no bankas numura, nekādā gadījumā neizpaudiet savus datus! Diemžēl krāpnieku arsenāls papildinās ar arvien jaunām tehniskām iespējām, tajā skaitā arī ar spēju zvanīt no viltota tālruņa numura, kurš no īstā atšķiras vai nu ar vienu ciparu vai pat ir identisks īstajam.  

Kā krāpniekus atpazīt?

Viens no pirmajiem signāliem, ka zvana krāpnieks, ir sarunas valoda. Līdz šim krāpnieciskie zvani visās Baltijas valstīs bijuši krievu valodā. Tādēļ, saņemot šādu telefona zvanu, noteikti pārejiet uz sarunu latviešu valodā. Pat ja zvanītājs mēģina iestāstīt, ka visi latviešu valodā runājošie operatori ir aizņemti, bet viņš pats ikdienā komunicē vien ar krievu valodā runājošajiem klientiem, neticiet. Valsts valodas prasme augstākajā līmenī jebkuras bankas darbiniekam ir obligāta. 

“Luminor” bankas eksperte Jekaterina Zinica bankas mājas lapā norāda, ka krāpnieki telefona sarunās mēdz būt ļoti uzstājīgi un agresīvi, viņi zina, kā ar psiholoģiskiem paņēmieniem atrast cilvēka vājās vietas, tāpēc svarīgi šādu sarunu nekavējoties pārtraukt un neiesaistīties diskusijās. Savukārt krāpnieku e-pastus nereti var atpazīt pēc slikta valodas lietojuma un uzkrītošām sarunvalodas kļūdām. Tāpat jāņem vērā, ka ka Latvijā strādājošas bankas darbinieki nekad nezvanīs no ārzemēs reģistrēta telefona numura, tāpēc jāpievērš uzmanību, vai zvanītāja numurs sākas ar Latvijas kodu +371 .

Banka nekad nezvanīs, lai noskaidrotu norēķinu kartes datus, internetbankas lietotāja numuru vai Smart-ID kodus.  Saņemot šādu zvanu noteikti atzvaniet savai bankai uz oficiālo tālruņa numuru, kas norādīts bankas mājaslapā vai citā drošā informācijas avotā. 

Aizdevumu drošība

Izkrāptos internetbankas datus krāpnieki mēdz izmantot arī aizdevumu saņemšanai pie nebanku kreditētājiem. Nereti krāpnieki pēc naudas saņemšanas pieslēdzas vienotajai sistēmai www.latvija.lv un nomaina cietušās personas reģistrēto dzīvesvietu, lai tā nesaņemtu ziņojumus par maksājumiem. 

Nebanku kreditētāja SIA DelfinGroup/Banknote mārketinga direktors Miks Miķelsons norāda, ka nekādā gadījumā nedrīkst dot savas internetbankas datus citiem cilvēkiem. “Pietiek ar pieeju jūsu internetbankai, lai būtu iespējams noformēt aizņēmumu. Ja agrāk īpaši bija jāsargā pase un pases kopija, tad šobrīd vislielākais risks ir, ja kāds tiek klāt jūsu internetbankai. Dažos gadījumos nepieciešamas vien dažas minūtes, lai uz jūsu vārda būtu noformēts aizņēmums.” Miks Miķelsons  gan uzsver, ka, piemēram, Banknote, lai pārliecinātos, ka konkrētais cilvēks patiešām ir pieteicies aizdevumam, ar visiem saviem potenciālajiem klientiem sazvanās. 

Pēc viņa teiktā šajā jomā pastāv vēl citi riski. Proti, nebanku kreditētāji ir arī visi lombardi, patēriņa kredītu piedāvātāji, tā sauktie “sms” jeb “ātrie kredīti” un diemžēl starp viņiem ir arī negodprātīgi uzņēmēji, kuri izmanto cilvēku uzticību, kā rezultātā klientam nākas “apdedzināties” līgumā iekļauto slēpto maksājumu un citu iemeslu dēļ. “Ja radusies nepieciešamība pēc aizņēmuma, galvenais ir izvēlēties uzticamu aizdevēju.  Par to, vai kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs ir licencēts, un tātad ievēro visas normatīvajos aktos noteiktās prasības,  iespējams pārliecināties  Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā https://www.ptac.gov.lv/lv/pateretaju-kreditesanas-pakalpojumu-sniegsana. “Šajā vietnē iespējams arī iegūt informāciju, vai par attiecīgo pakalpojuma sniedzēju ir bijušas sūdzības,” norāda Miks Miķelsons. Viņš arī uzsver, ka ikvienam potenciālajam aizņēmuma ņēmējam obligāti jāizvērtē savas iespējas aizņēmumu atmaksāt, lai gala rezultātā nenonāktu finansiālās grūtībās.   

Savukārt Valsts policija iesaka - ja kādas citas personas dēļ cilvēks tik tiešām kļuvis par parādnieku, nekavējoties jāvēršas gan pie kreditētāja, gan Valsts policijā. 

 

Lētie miljonu piedāvājumi

„Es esmu Mr Henry stylefirm, privāto aizdevumu aizdevējs. mēs piedāvā aizdevumus ar procentu likmi 2% gadā par summu EUR 100,000,000,00. Ar 100% finansēšanas projekti nodrošinātus un nenodrošinātus aizdevumus pieejama. mēs garantē sniegt finanšu pakalpojumus daudziem mūsu klientiem visā pasaulē.” Šādas elektroniskās vēstules savus ziedu laikus piedzīvoja globālās ekonomiskās krīzes laikā, taču nav retums arī šodien. Aizdevēji brīdina, ka vairāk par 50 miljoniem nedošot, un aicina sazināties caur norādīto e-pasta adresi. Vēstules pienāk arī no kantoriem ar tādiem vilinošiem nosaukumiem kā, piemēram, „Global Finance ltd”. Internetā pat iespējams atrast šīs kompānijas mājas lapu, kurā solīti aizdevumi līdz 30 miljoniem ar visai niecīgu procentu maksu. Kad cilvēks piekrīt, seko aicinājums iemaksāt kredīta noformēšanai nepieciešamos līdzekļus. Tālāk jau ierastais scenārijs – kredīta devēji pazūd, iemaksātā nauda arī.

Par  krāpnieciskiem aizdevējiem brīdina arī PTAC. Par iespējām saņemt aizdevumus viņi parasti informē  sociālajos tīklos, ziņu lapās, sludinājumu portālos komentāros, aizdomīgos e-pastos un pat ar telefona zvanu starpniecību. PTAC norāda, ka krāpniecisko aizdevēju teksti mēdz saturēt tādas frāzes kā: Banka atteica izsniegt kredītu? Aizņemies pie mums! Saņem aizdevumu arī ar sabojātu kredītvēsturi! Piedāvājam aizdevumu personām bez oficiāliem ienākumiem!

Investīcijas un kriptovalūta

Piesardzīgiem jābūt arī saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi uzdod kā dažādu uzņēmumu finanšu brokerus vai arī dažādu citu arodu “finanšu speciālistus”. Tā ir viena no krāpnieku iecienītākajām metodēm.

Cietušajiem telefoniski krievu valodā tiek izteikts piedāvājums nopelnīt ieguldot naudu Forex akciju fondu tirgū. Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām, kā arī viņam prasa autorizēties savā internetbankas kontā. Kad tas izdarīts, krāpnieki no viņu kontiem noskaita lielas naudas summas un pazūd. 

Otrs variants. Zvanītāji uzdodas par dažādu patiešām eksistējošu kompāniju menedžeriem. Saruna notiek krievu valodā, un tās gaitā tiek izvilināti krāpniekiem nepieciešamie internetbankas dati, kā arī virtuāli parakstīti līgumi gadījumos, ja ir runa par kriptovalūtu. Cilvēks vai nu pats, vai ar zvanītāja palīdzību veic naudas pārskaitījumus uz fizisku un juridisku personu ārzemju kontiem, no kuriem tālāk līdzekļi it kā tiek novirzīti uz tirgus platformu, kur līdzekļi tiekot ieguldīti Forex akciju tirgū. Kad šķietami gūta peļņa un persona vēlās to izņemt, pēkšņi ir jāmaksā komisijas maksa par naudas pārvedumu, procenti un citi izdomāti papildu maksājumi. Lielākoties prasītā summa arī tiek pārskaitīta. Taču pēc neilga laika jāpārskaita vēl kādas komisijas maksas. Ja cietušie atsakās naudu pārskaitīt, no krāpniekiem seko dažādi pārmetumi un draudi. 

Tiem, kuri domā, ka ar Forex starpniecību katram iespējams tikt pie superpeļņas, derētu ieklausīties rakstnieka un finanšu speciālista Toma Kreicberga teiktajā: “Pieredzējušie tirgotāji apgalvo, ka konsekventi pelnoši ir varbūt 5-10% no visiem forex tirgotājiem. Tad pajautā sev. Vai tu — amatieris — uzskati, ka kļūsi labāks par 90% no retail forex tirgus dalībniekiem?”

Tuvinieks nelaimē

Zvani ar stāstiem par tuviniekiem, kuri iekļuvuši nelaimē un kuru glābšanai steidzami nepieciešama nauda, jau kļuvuši par telefonkrāpniecības klasiku, taču cilvēki joprojām iekrīt.  Pat tad, ja svešinieks zvana no tuvinieka tālruņa, neuzticieties – visbiežāk blēži tos veikli izmakšķerējuši no upura kabatas. Nekādā gadījumā neticiet, ja jums saka, ka, teiksim, dēls izraisījis nelaimes gadījumu, un tā notušēšanai tagad nepieciešami daži simti vai tūkstoši policijas piekukuļošanai. Ja, saņemot šādu zvanu, sirds ir nemierīga, nekavējoties zvaniet uz policijas tālruņa numuru 110. Tas pats attiecas uz nepazīstamu cilvēku zvaniem it kā  no slimnīcas. Valsts policija atgādina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un neiesaistīties sarunā ar šādiem cilvēkiem. 

Piektdiena, 05 Marts 2021 09:45

Programma „Demokrātijas kultūra”

Biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse” Aktīvo iedzīvotāju fonda Stratēģisko projektu programma „Demokrātijas kultūra” ietvaros sākusi īstenot projektu 

Demokrātijas atslēgas - instrumenti digitālās un zaļās mobilitātes veicināšanai”

 

2021.gada 25.februārī piedalījāmies attālināti ZOOM platformā

projekta un kampaņas atklāšanas pasākumā
"Senior, esi digitāls un mobils, iesaisties pilsoniskās aktivitātēs!"

 

 Aktīvo iedzīvotāju fonda mājas lapā rakstīts par jauno NVO atbalsta instrumentu rakstīts:

Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs: Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā,  Horvātijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā. Līdz 2020.gada maijam Aktīvo iedzīvotāju fondi savu darbu ir sākuši 13 valstīs (izņemot Kipru un Ungāriju).

Aktīvo iedzīvotāju fonda finansējumu visās valstīs nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis, kas finansē EEZ un Norvēģijas grantus), individuāli vienojoties ar katru saņēmējvalsti par fonda apjomu konkrētajā valstī.

Aktīvo iedzīvotāju fonda darbības mērķis visās valstīs ir pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana.

Visās valstīs Aktīvo iedzīvotāju fondu administrē NVO apvienības – šis ir donorvalstu nosacījums, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu neatkarību no valsts pārvaldes un biznesa sektora ietekmes. Turklāt AIF atbalstīto projektu kopumam katrā valstī ir jāveicina pilsoniskās sabiedrības ilgtspēja un kapacitāte, jāstiprina pilsoniskās sabiedrības loma līdzdalības, aktīvas pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību ievērošanas procesos. 

 

Savukārt par biedrības „Rīgas aktīvo senioru alianse” ( RASA) īstenojamo projektu lasām: 

„Projekta mērķis ir senioru informēšana un spēju paaugstināšana digitālo tehnoloģiju izmantošanā saistībā ar zaļo mobilitāti demokrātijas kultūras, līdzdalības un pilsoniskās apziņas stiprināšanai.

Ņemot vērā straujo digitālo tehnoloģiju attīstību un COVID-19 vīrusa laikā izraisītās sekas, ir būtiski pieaugusi senioru atstumtība no sabiedrības un iespējām līdzdarboties demokrātijas kultūras jomā. Līdz ar to aktualizējas jautājumi par senioru iespējām izmantot mūsdienu datortehnoloģijas, interneta un mobilitātes iespējas, lai vecāka gadagājuma cilvēkiem būtu līdzvērtīgas iespējas iesaistīties ikdienas aktivitātēs un demokrātijas procesos, kļūstot par līdzvērtīgiem sabiedrības pilsoņiem.

Projekta aktivitāšu ietvaros tiks organizēta informatīva un izglītojoša kampaņa “Senior, esi digitāls un mobils, un iesaisties pilsoniskās aktivitātēs!”, stiprinātas senioru digitālās prasmes, jaunas mobilitātes iespējas, senioru spējas izmantot digitālās līdzdarbības platformas iesaistei pilsētvides un sabiedriskos procesos. Tiks arī izveidota platforma “E-seniors”, organizētas sarunu domnīcas “RASA runā!”, stiprinot senioru iekļaušanos demokrātijas kultūras dzīvē un stiprinot pilsoniskuma apziņu.

Sadarbība ar donorvalstīm: 

projekts tiek īstenots sadarbībā ar Islandes organizāciju “Grund”.

 

Īstenošanas reģions: Rīga, Pierīga

Projekta budžets: EUR 102 278.71

Projekta kontaktpersona: Terezija Mackare, 

e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tel. 29579879 ”



Lai veicas mūsu dibinātājai organizācijai senioriem tik nepieciešamo pasākumu īstenošanā!

 

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” uzsākusi īstenot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas projektu “Senioru saeima - rīdzinieku sadarbības meistarklases”. Projektā paredzēts veidot senioru meistarklases, kas palīdzētu veicināt viņu līdzdalību lēmumu pieņemšanā kā Rīgas, tā arī valsts līmenī.

 

Virkne problēmu, ar kurām ikdienā saskaras vecāka gadu gājuma ļaudis, tika identificēta jau  pērn LSKA īstenotajā projektā “Rīgas seniors LR Saeimā”, un daļa no tām ir novēršamas ar jaunu prasmju apgūšanu. 

Projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja norāda: “Ja, piemēram, senioru pensijas līmeņa celšana, sociālo vai veselības pakalpojumu labākas pieejamības nodrošināšana ir valsts ziņā, un senioru nevalstiskās organizācijas galvenokārt var norādīt uz problēmām un sniegt savas rekomendācijas, tad digitālās prasmes iespējams apgūt speciāli senioriem organizētos semināros. Tā kā 2020. gadā veiktā projekta ietvaros atklājās, ka lielai daļai senioru problēmas sagādājis digitālo prasmju trūkums, šī projekta ietvaros veicināsim šādu prasmju apgūšanu speciālās  meistarklasēs. Ņemot vērā Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto ārkārtas situāciju, plānots izmantot attālinātās nodarbības tiešsaistē.”

Tāpat tiks turpināta senioru interešu un problēmu apzināšana ar anketēšanas palīdzību, kuras rezultāti tiks apkopti un izmantoti Rīgas senioru interešu aizstāvības programmas veidošanai. Tāpat paredzēts, ja vien epidemioloģiskās drošības prasības to atļaus, rīkot Rīgas senioru tikšanos ar LR Saeimas deputātiem.

Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver: “Ir būtiski apzināties, ka ikviens seniors ar savu darbu veicinājis Latvijas valsts labklājību tāpat, kā to dara šodienas strādājošie. Ne mazāk svarīgi ir saprast, ka arī šodienas jaunieši un cilvēki darbspējīgā vecumā kādreiz nonāks pensionāru statusā. Mēs nevaram “pievērt acis” uz to, ka nebūt ne maza daļa senioru ir pakļauti nabadzības, vientulības un sociālās atstumtības riskam. Strādājot pie šodienas senioru dzīves kvalitāti, veselības aprūpi un citu problēmjautājumu skarošu normatīvo aktu uzlabošanas, mēs darbojamies arī savas nākotnes labā.”  

Lai arī LSKA jau veikusi lielu darbu senioru interešu aizstāvībai veltītu ieteikumu izstrādei, šo darbu nepieciešams turpināt, norāda juriste. Projekta ietvaros tiks veikta līdzšinējo Latvijā veikto pētījumu, kas skar senioru interešu problemātiku, analīze, aktualizējot nepieciešamos likumdošanas aktus. Tāpat tiks turpināta arī senioru problēmu apzināšana sociālajā, ģimenes tiesību un mantošanas jomā, kā arī virknē citu senioru tiesības un dzīves kvalitāti skarošu jautājumu.

Ar “Senioru saeimas” meistarklašu palīdzību tiks īstenota senioru iesaiste piksoniskās sabiedrības atbalsta pasākumos, sociāli mazaizsargātās rīdzinieku grupas iekļaušana sabiedrībā, kā arī citas uz senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu vērstas aktivitātes.

  

Projekts “Senioru saeima-rīdzinieku sadarbības meistarklases” tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Sestdiena, 27 Februāris 2021 08:49

Vakcīnu pret Covid-19 salīdzinājums

 

 

 

 

 

Nevalstiskā organizācija biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” uzsākusi īstenot projektu “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”, ar kuru paredzēts veicināt senioru aktivitāti un sadarboties viņu dzīves kvalitātes celšanā, informēt par digitālajām iespējām un tehnoloģijām, kas ir īpaši aktuālas epidemioloģiskās drošības dēļ noteikto ierobežojumu laikā, aizstāvēt senioru intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citas aktivitātes.

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne norāda, ka šis projekts ļauj turpināt pagājušajā gadā īstenotajā projektā “Aktīvs seniors Latvijā” uzsāktos darbības virzienus senioru interešu aizstāvībai. “LSKA ieguldīja lielu darbu vecāka gada gājumu cilvēku problēmu apzināšanā, izstrādāja un iesniedza gan LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, gan LR Tiesībsargam un Centrālajai vēlēšanu komisijai priekšlikumus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un tiesību aizstāvībai, tādēļ esam ļoti gandarīti, ka, pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda atbalstam, varam šo darbu turpināt. Vecāka gadu gājuma cilvēku problēmu risināšanā ļoti būtiska ir dažādu Latvijas senioru kopienu iesaiste un viņu viedokļu uzklausīšana, jo tikai izveidojot spēcīgu senioru intreses aizstāvošu NVO tīklu iespējams panākt viņu interešu pārstāvniecību kā likumdevēja varā, tā izpildvarā. Tādējādi tiks sekmēta arī sabiedrības līdzdalība rīcībpolitikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos, ” saka LSKA valdes priekšsēdētāja.

Savukārt projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja  uzsver, ka Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktā ārkārtējā situācija iezīmējusi arī vairākus jaunus virzienus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai. Kā vienu no tiem viņa min senioru informēšanu par digitālajām iespējām un tehnoloģijām. “Vecākā gadu gājuma cilvēku ikdienu ļoti atvieglotu jaunāko IT tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tiešsaistes iepirkšanās, saziņa ar valsts institūcijām, rēķinu apmaksa, tiešsaistes tikšanās ar citās mājsaimniecībās dzīvojošiem ģimenes locekļiem, radiem un draugiem, u.c. – visas šīs jauniem cilvēkiem pašsaprotamās lietas lielākai daļai senioru joprojām ir grūti izprotamas. Tehnoloģiju pratības veicināšanai kā arī informēšanai par drošu interneta izmantošanu, tiks organizēti speciāli semināri, arī attālināti. Tāpat tiks organizēti arī semināri par vecāka gadu gājuma cilvēkiem tik nozīmīgu tēmu kā pensiju likumdošana un izmaiņas nodokļu regulējumā no 2021.gada,” stāsta L.Kalnāja. 

“Ņemot vērā, ka ar  kādas vienas konkrētas sabiedrības grupu pārstāvošas  NVO spēkiem nereti ir nepietiekami NVO nosprausto mērķu sasniegšanai, LSKA sāks darbu pie “Senioru saeimas” izveidošanas, kura apvienotu dažādas senioru un pensionāru intereses pārstāvošās NVO,” saka L.Kalnāja un uzsver, ka “Senioru saeimas” izveidošanas mērķis ir savu biedru interešu aizstāvība un nepieciešamā valsts atbalsta panākšana

Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka jau pērn LSKA īstenotā projekta “Aktīvs seniors Latvijā” laikā gan ar anketēšanas, gan interviju palīdzību identificēta virkne senioru dzīvi skarošu problēmu, no kurām būtiskākās ir nepietiekamie iztikas līdzekļi,  ar senioru veselības aprūpi saistītie jautājumi, vientulība, sociālā atstumtība kā arī tas, ka arvien vairāk senioru tiek pakļauti kāda veida vardarbībai. Tomēr B.Girgensone uzsver, ka minētās problēmas ir tikai aisberga redzamā daļa, un realitātē to ir daudz vairāk. “Covid-19 pandēmijas laiks skaidri izgaismoja problēmas, kas saistās ar senioru uzturēšanos sociālās aprūpes centros. Cilvēks visu mūžu ir strādājis, veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, tomēr lielākā daļā gadījumu viņa pensijas pansionāta izmaksu segšanai nepietiek. Ko darīt, ja veco cilvēku bērni nespēj segt atlikušo daļu no pansionāta izmaksām vai arī abiem vecākiem nepieciešama pilna laika aprūpe? Vērsties tiesā šo līdzekļu piedzīšanai? Cerēt, ka nepietiekamo naudas daļu samaksās pašvaldība? Ko darīt, ja pansionātos tiek ievietoti seniori, kuru vienīgā kaite ir vecums, un kuru pieaugušie bērni vienkārši nevēlas, lai vecais cilvēks viņiem “traucētu dzīvot”? Sociālās aprūpes centru problemātika, tāpat kā neskaitāmie ar veco cilvēku aprūpi mājās saistītie jautājumi ir steidzami risināmi, ja vēlamies runāt par senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu,” uzsver juriste. 

Arī projekta “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” īstenošanas laikā tiks veikta senioru anketēšana problēmu jautājumu apzināšanai, kā arī tiks sagatavoti ierosinājumi iesniegšanai attiecīgajās Saeimas komisijās.

Projekts tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

     







 

"ANM paver Latvijai iespējas veikt ekonomikas pārveidi un ieviest
nepieciešamās strukturālās pārmaiņas, kas cels produktivitāti un
veicinās pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, mazinot COVID-19
krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Taču, lai Latvijai
būtu iespējams šo finansējumu saņemt, mums vajag nolikt malā
individuālās ambīcijas un spēt vienoties par mērķiem un reformām,
kas ilgtermiņā nesīs mūsu valstij vislielāko labumu_," uzsver
finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.

FM vadītā darba grupa ir sagatavojusi Latvijas ANM plāna projektu.
Darbs pie ANM ieviešanas tiks organizēts sešos virzienos - klimata
pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas
transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības
mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem
plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu
sasniegšanā.

ANM finansējums sniedz ievērojamu papildu Eiropas Savienības (ES)
finansiālu atbalstu reformu īstenošanai. Lai šo finansējumu
pilnvērtīgi ieguldītu, rūpīgi jāizsver nepieciešamās
strukturālās reformas un investīciju projekti, iekļaujot tos
nacionālajā ANM plānā. Turklāt ANM ieguldījumiem jābūt cieši
saistītiem ar ES Padomes rekomendācijām dalībvalstij. Garantēti
pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, un līdz ar to
ANM plāns šobrīd sagatavots par šo summu. Latvijai pieejamā summa
vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apjomam 2,02
miljardiem eiro (neskaitot potenciālo aizdevumu daļu), atkarībā no
reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020. un 2021. gadā.

KLIMATA PĀRMAIŅU VIRZIENAM plānots novirzīt 37% no kopējā
finansējuma jeb 610,5 miljonus eiro. Šajā jomā paredzēts mazināt
siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt SEG emisiju
piesaisti, veicinot pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem,
investējot ilgtspējīgos transporta risinājumos pakalpojumu
sasniedzamības uzlabošanai, t.sk. administratīvi teritoriālās
reformas kontekstā, kā arī uzlabojot energoefektivitāti dzīvojamās
ēkās un uzņēmējdarbībā un veicinot katastrofu pārvaldības
pasākumus un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Strādājot pie ANM
plāna, transporta jomā ņemtas vērā EK 2020.gadā izteiktās
rekomendācijas Latvijai, par transporta infrastruktūras uzlabošanu
Rīgā un tās apkārtnē, kas veicinātu darbaspēka mobilitāti, un
palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo enerģijas
patēriņu.

COVID-19 situācija parādīja, ka nepieciešams pārdomāt esošo
valsts pakalpojumu sniegšanas modeli un virzīties uz racionālāku
pieeju, kas balstās uz attālinātu apkalpošanu, ar plašu
konsultāciju pieejamību klātienē un attālināti, attīstot
pilnvērtīgākas attālinātās pieejamības iespējas, īstenojot
valsts digitalizācijas reformu. DIGITĀLĀS TRANSFORMĀCIJAS JOMĀ
plānots veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomikas digitālo
transformāciju, tai skaitā atlabšanu no COVID-19 krīzes, attīstot
valsts pārvaldei, sabiedrībai un uzņēmumiem pieejamos digitālos
pakalpojumus un datu ekonomikas infrastruktūru, kā arī attīstot
nepieciešamās spējas un prasmes. ANM ietvaros digitālās
transformācijas komponentei plānots novirzīt 20% no kopējā
finansējuma, jeb 330 miljonus eiro.

ES Padomes rekomendācijās norādīts, ka Latvijā joprojām
ievērojami trūkst ieguldījumu, lai novērstu reģionālās
atšķirības, tāpēc mūsu valstij noteiktas augstas prioritātes
investīciju vajadzības, lai mazinātu sociālekonomiskās
atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas. Kā viens no
risinājumiem norādīta administratīvi teritoriālās reformas
īstenošana, kas varētu palīdzēt uzlabot publiskā sektora
rīcībspēju un efektivitāti. ANM ietvaros NEVIENLĪDZĪBAS
MAZINĀŠANAI plānots novirzīt 20% no kopējā finansējuma jeb 330
miljonus eiro. Investīcijas plānots novirzīt, lai veicinātu sociālo
pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos, sekmējot augstas
kvalitātes vispārējās vidējās izglītības nodrošinājumu
pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu pieejamību, sniedzot
atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai,
nodrošinot atbilstošu un pieejamu ceļu infrastruktūru,
administratīvi teritoriālās reformas mērķu pilnvērtīgai
sasniegšanai.

Attiecībā uz EK semestra ziņojumā izteikto rekomendāciju stiprināt
veselības sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot
papildu cilvēkresursus un finanšu resursus - ANM plāna ietvaros
paredzētas reformas, kas papildina no ES fondiem un valsts budžeta
īstenojamos pasākumus. VESELĪBAS JOMĀ ANM plāna ietvaros paredzēts
īstenot pasākumus, kas stiprinās veselības nozares noturību un
pieejamību, attīstot integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem
nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot ārstniecības iestāžu
spēju pielāgoties krīžu situācijām, kā arī attīstot uzlabotus
pakalpojumu sniegšanas modeļus, t.sk. uzlabojot ārstniecības personu
tālākizglītības sistēmu un izveidojot vienotus principus
onkoloģijas jomā. ANM ietvaros veselības komponentei plānots
novirzīt 11% no kopējā finansējuma, jeb 181,5 miljoni eiro.

EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJAS UN PRODUKTIVITĀTES JOMĀ plānots strādāt
divos reformu virzienos: produktivitātes paaugstināšana caur
investīciju apjoma palielināšanu pētniecībā un attīstībā un
augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana. ANM ietvaros
ekonomikas transformācijas komponentei plānots novirzīt 10% no
kopējā finansējuma, jeb 165 miljonus eiro. Piedāvātais reformu
investīciju virziens sasaucas ar EK rekomendācijām Latvijai
stiprināt ekonomiku un atbalstīt tās turpmāko atlabšanu, kā arī
virzīt investīcijas īpaši uz pētniecību un attīstību. Reforma
ļaus Latvijai izveidot efektīvu inovāciju sistēmu, kuras pamatā
būs nepārtraukta uzņēmējdarbības atklājuma principa darbināšana
un uz Latvijas konkurētspējas priekšrocībām balstītas mērķētas
publiskās investīcijas pētniecībā un attīstībā.

ANM ietvaros LIKUMA VARAS komponentei plānots novirzīt 2% no kopējā
finansējuma jeb 33 miljoni eiro. Valsts pārvaldes institūciju
kvalitātes un tiesiskuma stiprināšanas sfērā izaicinājumu
netrūkst, ANM plāna ietvaros tiek piedāvāts fokusēties uz jomām ar
tiešāko ietekmi uz uzņēmējdarbības vides kvalitāti, kas
vairākkārtīgi īpaši izceltas arī ES Padomes rekomendācijās un EK
ikgadējos ziņojumos - ēnu ekonomikas mazināšana un nodokļu
iekasēšanas uzlabošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
un ekonomisko noziegumu apkarošana, kā arī publiskā sektora
atbildība, efektivitāte un integritāte.

2% (33 miljoni eiro) no kopējiem ieguldījumiem paredzēti kultūras un
mediju jomai, tos iekļaujot vairākās no ANM plāna komponentēm.
ANM plāna pirmais variants tiks iesniegts valdībā šī gada februāra
sākumā. Pēc apstiprināšanas valdībā plānu iesniegs Eiropas
Komisijā (EK), kur eksperti vērtēs un sniegs komentārus, vai šo
plānu var atzīt par atbilstošu valsts specifisko rekomendāciju
izpildei un reformu virzieniem. Kritēriji un ieviešanas nosacījumi
tiks izstrādāti pēc tam, kad plāns būs apstiprināts.

Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un
sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu
un radītu darbavietas, Eiropas Komisija (EK) šī gada pavasarī
ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Būtiska
daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīti
Atveseļošanas un noturības mehānismam. Mehānisma mērķis -
atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju
uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto
sociālo un ekonomisko ietekmi. Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta
radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents.
2020. gada izskaņā ES likumdevēji panāca konceptuālu vienošanos
par ANM regulējumu, kuru plānots apstiprināt Eiropas Parlamentā šī
gada februāra sākumā.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas mehānisma līdzekļu
piešķiršanā plānota vienota pieeja visām ES dalībvalstīm. Proti,
nacionālajos ekonomikas atveseļošanas plānos vispirms jāietver
mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas
to īstenošanai, kā pēdējos iekļaujot konkrētus projektus, ar
kuriem iecerēts mērķus sasniegt.

ANM plāna projekts un infografika pieejami ES fondu tīmekļa vietnē  
[1] http://www.esfondi.lv/atveselosanas-un-noturibas-mehanisms

 

Lūdzam sūtīt savus ieteikumus uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. !

Būsim zinoši, aktīvi un līdzdarbosimies!

 

2020. gadā biedrība uzsāka Latvijas senioru kopienu, pensionāru un sociālo iestāžu atbalsta programmu, kurā aktīvi piedalījās arī ilggadējais LSKA sadartbības partneris un atbalstītājs SIA „DelfinGroup”/”Banknote”

 

SIA “DelfinGroup” /“Banknote”    mārketinga direktors Miks Miķelsons norāda, ka uzņēmums sadarbībā ar LSKA labdarības akcijas plāno  veikt regulāri. “Viens no mūsu darbības virzieniem  ir rūpes par senioriem, tādēļ sadarbībā ar LSKA identificējam, kāds atbalsts konkrētam sociālās aprūpes centram vai pansionātam ir nepieciešams, un  palīdzēsim attiecīga aprīkojuma vai medicīniskā inventāra iegādē, vai arī, piemēram, remonta veikšanā.”

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne saka:

“Palīdzība senioriem, kuri paši par sevi pietiekamā mērā parūpēties vairs nespēj, ir viens no būtiskākajiem LSKA uzdevumiem, un mēs esam ļoti gandarīti, ka, pateicoties SIA “DelfinGroup”/“Banknote”  finansiālajam atbalstam, spējam palīdzēt cilvēkiem, kuri mūža nogali aizvada sociālās aprūpes centrā”.

 

  • Marta mēnesī, vēl pirms ārkārtējās situālicijas valstī, LSKA varēja nodot par ziedoto finansējumu iegādāto Dundagas veselības centram slimnieku kopšanas inventāru un medicīnas materiālus. 

No kreisās: SIA “DelfinGroup” mārketinga direktors Miks Miķelsons, LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne un  SIA “Dundagas veselības centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Vagenmeistere paraksta dāvinājuma līgumu.

 

 SIA “Dundagas veselības centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Vagenmeistere uzsver, ka centram šī palīdzība ir ļoti nozīmīga. “Patreiz mēs ilgstošo sociālo aprūpi sniedzam 19 cilvēkiem, un vairāk kā puse no viņiem ir  kopjami, tādēļ LSKA dāvinājums mums tiešām ir ļoti liels atbalsts,” saka A. Vagenmeistere. 

 

Dāvinājums Dundagā

 

  • Aprīlī, kad nevarēja notikt paredzētās senioru izglītošanas nodarbības, ar ziedotāja palīdzību tika veidota video lekcija “Valsts budžets un pensijas”. Tā tika ievietota bierības mājas lapā un izmantojama ilgtermiņā izglītojot seniorus.

 

 Biedrības valdes locekle Lilita Kalnāja lasa video ierakstā lekciju.

 

  • Jūlijā Alūksnes novada Veclaicenes pagastā vientuļiem pensionāriem ar ļoti mazām pensijām, kuri paši nebija spējīgi veikt savas dzīves vietas kvalitātes uzlabojumus, mājai nomainīti logi. Veidots par pensionāru dzīvesstāstu video sižets un ievietots biedrības mājas lapā. 

Veclaicenes pagastā pensionāru mājai jauni logi.

 

  •  Augustā biedrība sveica 100gadniekus Alūksnes novadā, apciemoja Ausmu Miliju Zakarīti Jaunalūksnes pagastā un Jaunannas pagastā Alfrēdu Škepastu. Par ziedotāja dāvātiem līdzekļiem tika veidots video stāsts par Ausmu Milliju Zakarīti, kas publicēts mājas lapā video sadaļā.

 

  • Biedrība 2020. gadā apciemoja vairākus 100gadniekus, veidoja video stāstus par sirmajiem senioriem un dāvāja katram par ziedotāju līdzekļiem  sarūpētās siltās  segas.

 

103 gadus vecā rīdziniece Vasiļisa Šavrina un LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, kura dāvina viņai  silto segu.

  • Septembrī Rugāju novada pensionāru biedrībai lietošanā tika nodota  ziedojumā  saņemtā biroja tehnika: laptops ACER Aspire ES1-572 ar programmu un printeris Hewlett Packard CB411A .

 

Mantas nodošanas līgumā norādījām biroja tehnikas lietošanas noteikumus: Mantas lietošanas mērķis ir Sabiedriskā labuma joma „Pilsoniskā sabiedrība” un “Trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana”, kas piešķirta mantas devējam. Mantas pieņēmējs apņemas mantu lietot biedrības sociālo un pilsonisko sabiedrību veicinošo mērķu sasniegšanai.”

Biroja tehniku mūsu biedrības vārdā nodeva valdes locekle Astrīda Bētere, to saņēma Rugāju novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Ludmila Logina. Pasākumā klāt bija arī ziedotāja un Rugāju novada domes pārstāves. 

 

No kreisās: Rugāju novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Ludmila Logina un LSKA valdes locekle Astrīda Bētere paraksta mantas nodošanas aktu.

 

  • Septembrī devāmies ekskursijā uz Cēsīm, apmeklējām Cēsu pils kompleksu. Ar ziedotāja atbalstu varējām iegādāties ieejas biļetes pilī, apmaksāt gidu pakalpojumus koncertzālē un pilī, kā arī baudīt gardās pusdienas.

Rīgas seniori 15.oktobrī Cēsu pilī.

 

  • Ziedotājs vadīja vairākus finanšu pratības seminārus senioriem.

SIA “DelfinGroup” /“Banknote”    mārketinga direktors Miks Miķelsons norāda: „Speciālisti turpināja piedalīties LSKA rīkotajos finanšu pratības semināros senioriem,  jo tieši vecāka gadagājuma cilvēkus ir būtiski brīdināt par to, kādi riski šajā jomā pastāv modernajā digitālajā vidē, kā arī informēt par visiem ar aizņēmumu ņemšanu saistītajiem riskiem.”

SIA “DelfinGroup” mārketinga direktors Miks Miķelsons vada semināru senioriem par aizņēmumu drošību.

 

  • Ar ziedotāja līdzfinansējumu un atbalstu varējām īstenot senioriem Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta  un Labklājības departamentu projektus, kā ar Sabiedrības integrācijas fonda projektu.
  • Visu gadu tika uzturēta un atbalstīta biedrības mājas lapa www.lskapvieniba.lv, kur sniedzām informāciju senioriem par aktivitātēm, pasākumiem, ievietojām anketu tiešsaistes aizpildīšanai, publicējām pasākumu foto galerijas un video sižetus.
  • Pateicoties ziedotāja sniegtajam finansiālajam atbalstam varējām nodrošināt LSKA administrācijas darbu ar kancelejas piederumiem un biroja tehniku.



Pateicamies par sadarbību un atbalstu 2020. gadā.

 

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

vārdā valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne



Service by Chukmasoff