Autors LSKA

Autors LSKA

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

turpina senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote)

 

29.decembrī biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja kopā ar filmēšanas grupu devās uz Cēsīm.

 

Cēsu novada pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests” rūpējas par novada iedzīvotājiem un sniedz palīdzīgu roku mazturīgajiem, slimiem, arī senioriem. Par aģentūras simbolu – divām lapām - vienu zaļu, otru baltu - sociālā pakalpojuma sniedzēji saka,” ka dodam zaļo dzīvību baltai lapai”.

Aģentūra organizē un sniedz sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību  Cēsu novada iedzīvotājiem.

Sociālā dienesta funkcijas:

  • sniegt iedzīvotājiem sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, koordinēt pakalpojumu sistēmas izveidi, kas sniedz personām, kurām ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē, pildīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktos sociālā dienesta uzdevumus;
  • piešķirt un izmaksāt Domes saistošajos noteikumos paredzētos pabalstus;
  • koordinēt un veikt likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem;
  • nodrošināt ārpusģimenes aprūpes administrēšanu bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;
  • nodrošināt normatīvajos aktos paredzētās pašvaldības sociālās garantijas bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās;
  • administrēt normatīvajos aktos paredzētos invaliditātes mazināšanas pasākumus, nodrošinot asistenta, pavadoņa, aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar invaliditāti un normatīvajā aktā paredzētajā kārtībā nodrošinot personu ikdienā veicamo darbību un vides novērtējamu, ja tāda nepieciešama medicīnisko indikāciju īpašai kopšanai noteikšanai;
  • nodrošināt normatīvajos aktos noteikto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu administrēšanu no vardarbības un prettiesiskām darbībām cietušām personām;
  • veikt citus normatīvajos aktos noteiktos un Pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus sociālās aizsardzības jomā, kas saistīti ar pašvaldības funkcijas nodrošināt iedzīvotājiem sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.

 

Aģentūras  Atbalsta nodaļas pilngadīgām personām vadītājas vietniece- sociālā darbiniece Dagmāra Saulīte sagatavoja nepieciešamā inventāra pasūtījumu  - speciālo ratiņkrēslu TGR-R WA C2600 46 CL un citus inventārus.

Cēsu novada pašvaldības aģentūrā „Sociālais dienests” tikāmies ar direktoru Aināru Judeiku un darbinieci Dagmāru Saulīti, kuri mūs iepazīstināja ar dienesta darbu un aktualitātēm aprūpes darbā. 

Parakstījām inventāru nodošanas līgumu un vēlējām sekmes tik nepieciešamā sabiedrībai darbā.

 

Biedrība varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos, Talsos un Pļaviņās.

 

Pateicamies ziedotājam AS „DelfinGroup” (Banknote), kas atbalsta biedrību un palīdz uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.

 

Par dāvinājuma nodošanu Cēsīs

 varat skatīt biedrības mājas lapas www.lskapvieniba.lv 

Video par ziedotāja atvalstu.

Turpinām senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote)

 

8.decembrī biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja kopā ar filmēšanas grupu devās uz Pļaviņām.

 

Paredzējām Aizkraukles novada Pļaviņu apvienības pārvaldes Sociālajam dienestam nodot dāvinājumā inventāru:

  1. Padušu kruķi JMC-C 2005 
  2. Elkoņu kruķi 2040-2046 
  3. Tualetes krēsls KT-S 668 
  4. Elkoņu kruķi SOFIA
  5. Ratiņkrēsls H011-B (48cm)
  6.  Ratiņkrēsls H011 (51cm)
  7. Staigulis FS913L 
  8. Staigulis FS914L

Kopā nodevām 11 priekšmetus senioru aprūpei par 784,75 EUR, ko apmaksājām no ziedojumā saņemtā finansējuma.

 

Dāvinājuma mantas nodošanas-pieņemšanas dokumentus parakstīja Aizkraukles novada Pļaviņu apvienības pārvaldes Sociālajā dienesta vadītāja Eva Zeipe-Mača, kura pateicās par atbalstu un iespēju saņemt tik nepieciešamo un nelietotu, bet jaunu no piegādātāja inventāru.

 

Pļaviņu Sociālais dienests

Pļaviņu Sociālais dienests organizē sociālo darbu un ir atbildīga par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanu Pļaviņu apvienības iedzīvotājiem.
Pļaviņu  Sociālais dienests nodrošina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un administrēšanu Pļaviņu apvienības pārvaldē.

Sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincips: 

Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu - ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību atbilstoši likumam "Par sociālo drošību" .

Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

 

Pateicība arī mūsu biedrības sadarbības partnerim SIA Medilux, par atsaucību un bezmaksas inventāra piegādi sociālajiem dienestiem.

 

Biedrība jau varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos un Talsos.

Turpinām sociālā atbalsta programmu. 

Sadarbojamies ar sociālo dienestu Cēsīs, lai varētu dāvināt viņu izvēlēto inventāru senioru aprūpei vēl 2021. gada nogalē.

Pateicamies ziedotājam AS „DelfinGroup” (Banknote), kas atbalsta biedrību un palīdz uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.




Par dāvinājuma nodošanu Pļaviņas varat skatīt biedrības mājas lapas www.lskapvieniba.lv Video par ziedotāja atvalstu.

Turpinām senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote)

 

2.decembrī biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja devās uz Talsu novada Laucieni, lai nodotu pansionātam iemītnieku aprūpes inventāru.

Pansionātam „Lauciene” varējām nodot

  • Desmit (10) dušas krēslus. 
  • Vienpadsmit (11) pretizgulējuma matračus un spilvenus.

 

Dāvinājuma summa 994,71EUR, ko apmaksājām no ziedotāja sniegtā finansējuma.

 

Laucienē dāvinājumu saņēma pansionāta direktors Kārlis Volanskis un direktora vietniece Ilze Rūsiņa, kuri labprāt pastāstīja par pansionātu, aprūpē esošajiem 184 iemītnieku vajadzībām un rūpēm par viņu veselību, labsajūtu. Parakstījām mantas nodošanas – pieņemšanas līgumu.

Pansionāts bija ļoti labi uzkopts, bija jūtams Ziemsvētku tuvums, dekori priecēja iemītniekus. Apskatījām visu pansionāta teritoriju un vienojāmies pavasarī palīdzēt izveidot iekšpagalmos puķu dobes, kas varēs priecēt pansionāta iemītniekus vasarā pastaigu laikā.

 

Par pansionātu „Lauciene” varam lasīt:

 

„Talsu novada pašvaldības iestāde pansionāts “Lauciene”  ir Talsu novada pašvaldības izveidota iestāde.

 

Pansionāta “Lauciene” mērķis ir nodrošināt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pensijas vecuma personām, kā arī I un II grupas invalīdiem, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas vērsta uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ.

 

Talsu novada pašvaldības iestāde pansionāts “Lauciene” ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā

 

Pansionāts ir izvietots 1990. gadā uzceltā šim mērķim paredzētā ēkā, kurā var izmitināt 200 klientus. Pansionāta ēka sastāv no diviem trīs stāvu dzīvojamajiem un administratīvā korpusa, kurā ietilpst ēdnīca un svinību zāle. Iemītnieki pārsvarā dzīvo divvietīgās vai trīsvietīgās istabiņās. Katrā istabiņā ir tualete un izlietne.

 

Pansionāts nodrošina

  • Diennakts sociālo aprūpi un rehabilitāciju, atbilstoši klientu fiziskajam un veselības stāvoklim;
  • Individuālu pieeju klientam;
  • Kopības un piederības sajūtu visos svētkos sanākot kopā;
  • Vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu pilnvērtīgu ēdināšanu četras reizes dienā;
  • Diennakts medicīnisko aprūpi;
  • Klientam nepieciešamo ikdienas veselības aprūpi – zāles, higiēnas piederumus;
  • Ģimenes ārsta pakalpojumus, konsultācijas pie speciālistiem, nepieciešamības gadījumā vizītes pie ārstiem slimību, sāpju, traumu ārstēšanā;
  • Nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši funkcionālajam stāvoklim – ratiņus, staigulīšus;
  • Nodrošinām klientu ar dzīvojamo platību, kas aprīkota ar sadzīvei nepieciešamām ierīcēm un inventāru;
  • Aktivitātes, kuras vērstas uz klientu aktivitāšu palielināšanu.

Iemītniekiem piedāvātās iespējas

  • Piedalīties pansionāts “Lauciene” aktivitātēs – sporta, galda spēļu, kino, kultūras pasākumos;
  • Izpaust savus radošos talantus – piedaloties dažādās radošās darbnīcās;
  • Apmeklēt koncertus, pasākumus gan pansionātā, gan pašvaldībā, un ekskursijas;
  • Saņemt garīgo atbalstu un doties uz vietējo kapelu;
  • Vingrot fizioterapeita pavadībā, ar piedāvātajiem palīglīdzekļiem vai vingrot patstāvīgi veselības uzturēšanai;
  • Brīva piekļuve internetam pie stacionārā datora iekšējā bibliotēkā, kur pieejama ir jaunākie preses izdevumi un grāmatas;
  • Pastaigas svaigā gaisā visos gadalaikos centra teritorijā;
  • Iespēja doties iepirkties uz veikalu utt..”

Pateicamies pansionāta vadībai un Talsu novada Sociālā dienesta vadītājai Dacei Zeļģei par atsaucību un labo darbu senioru aprūpē.

 

Biedrība jau varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos Aucē, Alūksnē, Subatē un Balvos. 

Turpinām sociālā atbalsta programmu. 

Sadarbojamies ar sociālajiem dienestiem Pļaviņās un Cēsīs, lai varētu dāvināt viņu izvēlēto senioru aprūpei vēl 2021. gada decembrī.

Pateicamies ziedotājam AS „DelfinGroup” (Banknote ), kas atbalsta biedrību un palīdz uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.


View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=20#sigProId8c144465ba

 

Ceturtdiena, 06 Janvāris 2022 15:36

Ciemojāmies 2021. gada Pirmajā Adventē Ventspilī

                                   Kaut varētu Adventes laikā
                                   Tik daudz gaismas dvēselē sēt,
                                   Viens pret otru, lai mīļumā spētu,
                                   Mēs šai pasaulē uzziedēt.

 

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” Rīgas seniori Pirmajā  Adventē 28. novembrī devās ekskursijā uz Ventspili.

Izbraucām skaistā sniegotā rītā. 

Pirmā pietura Smārdē- rīta kafijas pauze un Smārdes kaujas mūsu valsts brīvības cīņu laikā 1919. gadā piemiņas vietas apskate.

Ventspils mūs sagaidīja sniegotā, baltā rotā. 

Sekoja interesanta autobusa ekskursija gida pavadībā.

Skatījām un klausījāmies stāstus par:

jaunuzcelto Zinātnes un inovāciju centu “VIZIUM”,

pretī tirdzniecības centram “Tobago” apskatījām vienu no 28 Ventspils gotiņām (4m augstā Ziedu govs, kas šobrīd ietērpta ziemas ietērpā,

Rātslaukumukur līdzās Svētā Nikolaja baznīcai spožām gaismiņām un dekoriem izrotāta kupla Ziemassvētku egle. Turpat kokos mirdz gaismiņas, un laternu stabos eņģeļi, pūšot taures, aicina apciemot izgaismoto Bētlēmes silīti,

dižāko skatu Kurzemē no mākslīgi uzbērtā slēpošanas kalna “Lemberga hūte”.  Līdz kalna virsotnei ir 385 pakāpieni, tos baudīsim nākamo reizi vasarā,

Ventspils Augstskolu,

Ostu un Naftas bāzi, ceļojām pa pilsētas sakoptajām Ziemassvētku rotā ielām. Redzējām arī daudzās Ventspils pilsētā izstādītās gotiņas.

Pastaigājāmies pa Ostas ielas promenādes pagarinājuma posmu, kas atklāts nesen.  Apmeklējām Dienvidu molu ar krastā izstādītiem diviem zvejas kuģiem, ķēžu krēslu, skatu platformu un govi “Matrozis”.

 

Pēc skaistās ekskursijas nonācām  Ostmalā, skatījām un fotografējāmies pie Krišjāņa Valdemāra, sēdējām blakus uz sola un baudījām skaisto dienu.

Sekoja sadraudzības pusdienas restorānā.

 

Pilsētas pašā sirdī pie koncertzāles “Latvija” bija apskatāma galvenā pilsētas Ziemassvētku egleTurpat Lielajā laukumā, līdzās eglei, šogad mirdzošo mūzikas instrumentu orķestri papildināja JAUNUMS - lielizmēra koncertklavieres, pie kura apsēžoties bija iespējams nospēlēt arī skaņdarbu.

 

Dienu noslēdzām koncertzālē „Latvija”, baudījām skaistu koncertu „Trīs Raimondi”.

 

Pateicamies visiem dalībniekiem un pasākuma atbalstītājiem.

 

Par pasākumu Ventspilī  varat skatīt mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv Galerijā un Video.

 

Rīgas domes Labklājības departamenta 

Budžeta programmā „Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām” projekts

 

„Rīgas seniori Ventspilī 2021. gada rudenī”

 

Biedrība “LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” 

  1. oktobrī Senioru dienā viesojās Dārzkopības institūta Pētera Upīša dārzā Dobelē, tikās ar Dobeles senioru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un apskatīja atjaunoto seno Dobeles pili.

Jau trešo gadu Senioru dienu svinējām Dobelē. Skaistā rudens dienā izbraucām no Rīgas.

Mūsu pirmā pietura Dobelē – Dārzkopības institūta dārzs. Mūs dārzā sagaidīja Pētera Upīša dārza vēstures un šodienas aktualitāšu zinātāja, vienmēr laipnā un atsaucīgā Inese Šinta. Skaisti iekārtotā paviljonā mūs sagaidīja klāti galdi ar dārza cienastiem degustācijai. Dārza zinātniece Katrīna Kārkliņa mūs iepazīstināja ar iecienītākajām bumbieru šķirnēm un pārtikas tehnoloģe Diāna Pečkovska pastāstīja par augļu sukātu ražošanu. Priecājāmies par gardo cienastu un vēlāk sekoja ierastā pastaiga pa dārzu, ābolu vākšana līdzņemšanai.

Atvadījāmies no laipnajām dārza saimniecēm un apsolījām būt nākošajā gadā Ceriņu svētkos.

Pēc dārza apmeklējuma tikāmies ar draugiem Dobele.

“Latvijas senioru kopienu apvienība cenšas tikties un uzturēt kontaktus ar dažādām nevalstiskām senioru organizācijām no visas Latvijas. Tādēļ esam ļoti priecīgi par tikšanos ar Dobeles pilsētas pensionāru biedrību. Senioru organizācijām ir ar ko dalīties pieredzē, un esmu patiesi gandarīta par senioru nerimstošo dzīves sparu, aktivitāti, sadarbību ar citiem novadiem,” saka  LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne. Pēc viņas teiktā sabiedriskās aktivitātes, iespēja darboties dažādās interešu grupās un vest aktīvu dzīvesveidu ļauj senioriem ilgāk saglabāt arī veselību. Tieši tādēļ viņa ļoti atzinīgi vērtē projektos sniegto atbalstu šādu pieredzes apmaiņas un sadraudzības pasākumu rīkošanai.

Dobeles Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Valentīna Embovica sadraudzības pusdienu laikā stāstīja par Dobeles senioru aktivitātēm, kas var notikt valstī noteikto ierobežojumu laikā. Visi vienojāmies, ka ļoti smagi ir pārdzīvot šo laiku, nav iespējas kontaktēties un satikties daudzos paredzētos pasākumos. Tāpēc ļoti svarīgi izmantot šo iespēju Senioru dienā tikties „zaļā pasākumā”. 

Iepriekšējā gadā mēs apmeklējām Dobeles senās pils drupas un redzējām, ka notiek atjaunošanas darbi. Tagad varējām apmeklēt atjaunotās telpas.

Vasaras izskaņā savas durvis apmeklētājiem vēra atjaunotā Dobeles Pils, kas ir nozīmīgākais valsts nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novadā. Tā ir Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas, kuru pārbūvētā kapelas ēka ir nodota ekspluatācijā 2020. gadā, un kļuvusi par daudzfunkcionālu, kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru ar nosaukumu Dobeles Pils. 

Pilī iespēja aplūkot ekspozīcijas, kurās tiek atklāti interesantākie Pils vēstures fakti un personības, kas tur dzīvojušas. Viena no personībām ir hercogiene Elizabete Magdalēna un viņas aizraušanās- ārstniecības augu dārzs. Apmeklētāji var doties tematiskās un teatralizētās ekskursijās Pils gida pavadībā gan Pils iekštelpās, gan pilsdrupu kompleksa teritorijā.

No Pils jumta terases un Pils tornīša apmeklētāji var lūkoties uz Dobeli no augstākā publiski pieejamā skatu punkta”.

( no Dobeles novada tūrisma aktivitāšu interneta resursiem).

Pēc interesantās ekskursijas Pils gides pavadībā mēs devāmies uz Dobeles sveču veikalu, kur varējām iegādāties pašu priekam un dāvanām skaistās sveces.

Pateicamies visiem ekskursijas dalībniekiem par atsaucību.

Pasākuma foto mirkļus varat skatīt mājas lapas sadaļā Galerija 

 

Pasākumu finansiāli atbalsta 


Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programmas „NVO fonds” projekta Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”  īstenošanas līgums Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059/41

 

 

Pirmdiena, 15 Novembris 2021 02:07

SENIORU ZINĀŠANAI

Mantiskās intereses ir ļoti spēcīgs cilvēka gribu un rīcību ietekmējošs faktors, kas mudina izrādīt iniciatīvu, meklēt efektīvākos risinājumus, veicina attīstību un labklājību,  šīs intereses ir bijušas un joprojām ir aktuālas visu cilvēka aktīvās dzīves laiku un ietekmē viņa vēlmi paust savu gribu, lai noteiktu mantas likteni.




Sabiedrības integrācijas fonda 

Programmā „NVO fonds”



Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”  īsteno mikro projektu „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”, kura viens no mērķiem ir  – senioru interešu aizstāvēšana. 

Mērķa sasniegšanai mikro projektā ir izvirzīti vairāki uzdevumi: gan tematisku semināru (lekciju) organizēšana lai veicinātu komunikāciju, apzinātu problēmas, kas skar seniorus, gan senioru konsultēšana lai sniegtu informāciju un rosinātu diskusijas.   

 

Projekta „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” īstenotāji biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” situācijā, kas ir trauksmaina visiem, bet it īpaši senioriem, un saistīta ar bailēm par savu un tuvinieku veselību, saskaras ar senioru jautājumiem par testamenta rakstīšanu vai nerakstīšanu, par savu mantisko labumu nodošanu mazbērniem, par iespēju ar savu mantu atlīdzināt kādam par dzīves laikā sniegto palīdzību, par to, kas notiks, ja nav mantinieku vai bērni nevēlas neko mantot. 

Ir zināms tiesībzinātnieka D.Meiera viedoklis, ka brīdī, „kad izbeidzas personas civiltiesiskā darbība un izvirzās jautājums par šīs personas mantas likteni, jāsāk darboties mantojuma tiesību normām, kas nosaka to tiesisko attiecību likteni, kas pārdzīvojušas mirušo, norādot to personu loku, kurām ir tiesības iestāties šajās attiecībās”.  Šajā brīdī ir būtiski zināt vai mantojuma atstājējs ir izteicis savu gribu testamentā, vai paļāvies uz likumā noteikto mantošanas kārtību.   

 

Latvijā katru gadu pie notāra tiek taisīti apmēram 3000 testamenti. 80% gadījumu aizgājēja tuvinieki nav apmierināti vai ir pārsteigti par testamenta saturu. Taisot testamentu, jāņem vērā, ka bērniem un laulātajam, bet, ja bērnu nav – vecākiem, ja viņi mantojuma atstājēja nāves brīdī ir vēl dzīvi, ir tiesības izprasīt neatņemamo daļu no testamentārajiem mantiniekiem. Neatņemamā daļa ir puse (1/2) no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais mantotu pēc likuma, ja testamenta nebūtu. Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā. 

Likums paredz divus testamentu veidus – publisku testamentu un privātu testamentu. Publiski testamenti tiek taisīti pie notāra un glabājas pie notāra, savukārt privātu testamentu cilvēkam jāraksta pašrocīgi, jāparaksta norādot testamenta sastādīšanas datumu un  jāglabā tā, lai testaments tiktu atrasts un izpildīts. 

 

Publisks testaments nozīmē to, ka fakts par testamentu, kas taisīts pie notāra, tiek iekļauts Testamentu reģistrā. Šajā reģistrā esošie testamenti ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs praktizējošiem notāriem. Gluži tāpat, Latvijas notāriem ir iespēja iegūt informāciju par citā Eiropas valstī taisītu testamentu. Tas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad tik daudz cilvēku no Latvijas ilgstoši vai pastāvīgi devušies darba un dzīves gaitās ārzemēs. Tādejādi testatora griba taps zināma jebkurā gadījumā. Arī tad, ja pie notāra taisītā testamenta novēlējums kādam no mantiniekiem nebūtu pieņemams un viņš būtu gribējis to no citiem mantiniekiem noslēpt. 

Privāts testaments to nodrošināt nevar. Privāta testamenta gadījumā pastāv ievērojams risks, ka testaments pilnībā vai daļēji var nestāties spēkā, jo tā saturs neatbilst likuma prasībām galvenokārt attiecībā uz mantojuma masu, testamentā iekļautajiem legātiem, neatņemamo daļu u.c. jautājumiem, kas mantojuma atstājējam nav bijuši skaidri.

 

Tikai pats testators izlemj kāds testaments gan formas, gan satura ziņā viņam ir nepieciešams, ņemot vērā, ka testamenta spēkā stāšanās nenovēršamību var nodrošināt pēc satura iespējami saprotamāks un izpildāmāks testaments, bet formas izvēle nosaka iespēju mantojuma lietas vešanas ietvaros gūt pilnīgu pārliecību par testatora patiesās gribas atbilstību testamentā izteiktajai gribai.

 

Tā kā atbilstoši ētikas un tiesību normām notāra profesionalitāti raksturo nesavtība, neitralitāte, diskrētums, pašaizliedzība, piesardzība un uzmanība, pienākums informēt klientu par precīzu taisītā akta piemērojamību, kas it īpaši ir realizējami mantošanas jautājumu risināšanas sakarā, tad sastādot testamentu, kā notariālo aktu, t.i., realizējot savu gribu testamenta formas izvēlē, testators var paļauties uz to, ka testamenta spēkā stāšanās būs nenovēršama un to neietekmēs likuma prasību neievērošana attiecībā uz testamenta formu un saturu.

Pirms sastādīt notariālo aktu, notārs var informēt testatoru arī par privāta testamenta sastādīšanas iespējām un tiesiskajām sekām, jo testators uzticot notāram savu problēmu, sagaida no notāra šo konsultatīvo darbību, kuras gaitā notārs uzklausot pausto testatora gribu, skaidro viņam darījuma tiesiskās sekas, nosacījumus, kas attiecīgi ir jāievēro, lai tiktu sasniegts paredzētais tiesiskais mērķis. Protams, šo konsultatīvo darbību ir iespējams veikt tikai tad, ja testatora sniegtā informācija ir patiesa, pilnīga un adekvāti atspoguļo situāciju un vēlmes arī attiecībā uz legāta ietveršanu testamentā.

Notariālā akta izraksts publiska testamenta gadījumā ir dokuments, kas apliecina testatora pēdējo gribu, tā forma un saturs atbilst Civillikuma prasībām un izteikt šaubas par publiska testamenta īstumu nevar, ko nosaka Civillikums 443.pants.

 

Testaments var tikt sastādīts arī bāriņtiesā.  Civillikuma 433.pants pasaka, ka šāds testaments tāpat kā pie notāra sastādītais ir publisks testaments, tomēr jānorāda, ka atšķirīgas ir likuma izvirzītās prasības darbībā, kuras veic notārs vai bāriņtiesas darbinieks, noskaidrojot mantojuma atstājēja gribu un sagatavojot testamenta projektu.  

Likums nosaka, ka mantojuma atstājējam bāriņtiesā tiek nolasīts sastādītā testamanta akta projekts un jautāts vai viņš piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Tā kā likums nenosaka, ka bāriņtiesa sniedz konsultācijas izdarot apliecinājumus, tad arī informāciju par testamenta satura veidošanu mantojuma atstājējs bāriņtiesā nesaņem. Tāpēc nevar apgalvot, ka tiek noskaidrota mantojuma atstājēja patiesā griba, un izteikta testamentā, kura saturs gan atbilst likuma prasībām, bet var izrādīties neatbilstošs mantojuma atstājēja patiesajai gribai. 

Līdz ar to   ir vērojama tendence, ka bāriņtiesās apliecinātie testamenti satur tikai norādes par visas mantas novēlēšanu vienam vai diviem mantiniekiem, gadījumos, kad mantojuma atstājējam nav likumisko mantinieku.

 

Tiesu prakse rāda, ka tieši privātie testamenti visbiežāk tiek apstrīdēti sakarā ar to satura neatbilstību likuma prasībām, kā arī sakarā ar iespējamiem testatora gribas defektiem. Kā vienu no iemesliem šādai situācijai jāmin apstākli, ka mantojuma atstājējam trūkst informācijas par to, vai un kā pareizi sastādīt testamentu, par ko liecina Latvijas zvērinātu notāru padomei uzdotie jautājumi,  kā arī pašvaldību sociālo  dienestu darbinieku sniegtā informācija. 

Nereti iemesls testamenta rakstīšanai ir sarežģītās attiecības ģimenes locekļu starpā, kur saskaras psiholoģiskie un juridiskie aspekti. Tāpēc īpaši svarīgi ir saprast kā veidot testamenta saturu, lai tiesiski risinātu gan mantiskus, gan nemantiskus jautājumus, kā savlaicīgi nodrošināt testamenta spēkā stāšanos, kā rūpēties par mantojuma saglabāšanu.



No visiem juridiskiem aktiem, testaments uzskatāms par tādu, kur ārējai formai piemīt sevišķi liela nozīme.  Šo īpašo nozīmi nosaka fakts, ka testatora pēdējā griba kļūst juridiski nozīmīga tikai pēc paša gribas izteicēja nāves. Tad, kad pats testators vairs nevar ne grozīt, ne atcelt, ne citā formā izteikt sastādīto testamentu, kas pauž viņa gribu, ja iestājies aicinājums mantot. Ņemot vērā šo apstākli, testatoram ir liela atbildība attiecībā gan pret atstāto mantojumu, gan mantot aicinātajiem, lai testamentā izteiktā griba tiktu realizēta, ko nenoliedzami nosaka gan testamenta saturs, gan primāri – izvēlētā testamenta forma.

 

  Civillikums nevienā pantā vienkopus nenosauc testamenta saturiskos elementus. Pēc to jautājumu klāsta, kas regulēti Civillikuma Mantojuma tiesību daļas otrās nodaļas sestajā un turpmākajās apakšnodaļās, mantojuma atstājējam ir jāizšķiras par testamentā ietveramo jautājumu loku. 

Var teikt, ka  testamenta saturu veidojošie elementi ir: 

mantojums, 

mantojuma atstājēja iecelts mantinieks (mantinieki), 

mantojuma atstājēja atstumts neatņemamās daļas tiesīgais mantinieks, 

substitūts – persona, kas iecelta par mantinieku gadījumam, ja nevar vai negrib mantot ar testamentu ieceltais mantinieks, 

pēcmantinieks – persona, kas iecelta par mantinieku mantojumam vai kādai tā daļai, kuru manto ar testamentu iecelts mantinieks, un kuram testamentā uzlikts pienākums mantojumu vai mantojuma daļu nodot tālāk citai personai – pēcmantiniekam, 

novēlējums labdarīgiem mērķiem, 

legāts – ar testamentu novēlēts atsevišķs mantojuma priekšmets, 

nosacījumi un citi pēdējās gribas aprobežojumi, 

norādījumi attiecībā uz testamenta izpildīšanu. 

 

Testamenta saturu var veidot gan viens, gan vairāki, gan visi elementi. Tomēr testamenta konstrukcijai kopumā jāatbilst mantojuma atstājēja patiesajai gribai, testaments nedrīkst saturēt pretrunīgus, neizpildāmus, pretlikumīgus rīkojumus

Civillikuma 463.pants akcentē galveno likumdevēja prasību, proti, testamenta saturam jāizteic mantojuma atstājēja patiesā griba.

 

Tiesu un notāru prakse norāda uz to, ka jo mantojuma atstājēja rīcībā ir precīzāka informācija par viņa iespējām noteikt mantojuma likteni, mantinieku loku un mantošanas procesu, jo precīzāk testamenta saturs izteiks mantojuma atstājēja patieso gribu. Turpretī gadījumos, kad mantojuma atstājējam šādas informācijas nav un publiska testamenta sastādīšanas laikā viņš neizmanto iespēju saņemt notāra skaidrojumu, jo neinformē notāru par mantojuma masu, ieinteresēto personu loku, iepriekš sastādītajiem testamentiem un citiem objektīviem un subjektīviem faktoriem, kas var ietekmēt testamenta spēkā stāšanos, testaments var izrādīties pārāk kompakts vai arī pārāk izvērsts un tā īstenošana faktiski neatbilst testatora patiesajai gribai.

 

Atstumšana no mantojuma viennozīmīgi uzskatāma par mantojuma atstājēja aktīvu gribas izteikuma aktu. Šajā gadījumā mantojuma atstājējs vēlas konkrētu tiesisku seku iestāšanos. Tāpēc viņam būtu jāizvēlas tāda testamenta forma, kas nodrošina viņa izteiktās gribas pilnīgu īstenošanu. Tikpat būtiski mantojuma atstājējam ir precīzi nosaukt tos iemeslus, kas pamato neatraidāmās daļas tiesīgā mantinieka (bērni, laulātais) atstumšanu no mantojuma. Neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt no neatņemamās daļas vienīgi pēc Civillikuma 427., 428. un 431. pantā paredzētiem, testamentā norādītiem un patiesībai atbilstošiem iemesliem. Mantojuma atstājējam jāņem vērā, ka neatņemamās daļas tiesīgais var apstrīdēt atstumšanas pamatotību pēc mantojuma atklāšanās, iesniedzot prasību tiesā.  

 

Mantojuma lietā iespējams izdalīt divas galvenās ieinteresētās puses – mantojuma atstājēju un mantinieku. Lai mantojuma lietā izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, svarīgi būt pietiekami informētiem, gan atstājot mantojumu, gan to saņemot.  

 

Lai uzsāktu mantojuma lietu  sakarā ar tuvinieka nāvi jebkurā gadījumā – ir vai nav atstāts testaments, ir jāzina, ka jāvēršas pie zvērināta notāra 1 gada laikā pēc tuvinieka nāves. Vēlams vērsties pie tā  zvērinātā notāra, kas praktizē apgabaltiesas darbības teritorijā (Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes vai Latgales apgabaltiesas), kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Zvērināts notārs izskaidros situāciju, sniedzot konsultāciju un uzsāks mantojuma lietu. 

Pēc sarunas ar notāru, kurā notārs noskaidros personas gribu mantot, izskaidrojot tiesiskās sekas, sagatavo un paraksta mantošanas iesniegumu vai atteikumu no mantojuma. 

Par mantojuma atklāšanās dienu uzskata dienu, kad iestājusies mantojuma atstājēja nāve. Līdz ar to mantojuma lietu pie notāra var uzsākt jau tūlīt pēc tam, kad saņemta miršanas apliecība. Mantojuma lietas uzsākšana ieteicama 1 gada laikā pēc mantojuma atstājēja nāves. Pie notāra noskaidrosies, vai mirušais savu pēdējo gribu ir noformējis testamentā, mantojuma līgumā vai arī mantos likumiskie mantinieki. 

Mantojuma lietā būs nepieciešams  sagatavot  iesniegšanai notāram likumā noteiktos dokumentus - tuvinieka miršanas apliecību, privāto testamentu, ja mirušais tādu ir atstājis, publisko testamentu, ja mirušais tādu ir sastādījis (pieejams notāram Publisko testamentu reģistrā), laulības apliecību (ja mantinieks ir mirušā laulātais) vai dzimšanas apliecību (ja mantinieks ir  mirušā bērns). Ja dzimtais uzvārds ir mainīts, būs nepieciešama laulības apliecība vai uzvārda maiņas apliecība. Ja uzvārds mainīts vairākkārt, būs nepieciešami visi dzimtsarakstu dokumenti, lai pierādītu, ka persona, kas piesakās uz mantojumu, ir tā pati, kas norādīta tās dzimšanas apliecībā. Ja kāds no civilstāvokļa akta reģistrācijas ierakstiem vispār nav saglabājies vai nav pieejams Latvijā, juridisko radniecības faktu var konstatēt tiesā. Mantojuma lietā nepieciešamo dokumentu sagādāšanu var uzticēt arī zvērinātam notāram.   

 

Ja nepieciešama atkārtotas miršanas, laulības vai dzimšanas apliecības saņemšana, portālā Latvija.lv varat izmantot e-pakalpojumus:

Atkārtotas miršanas apliecības vai izziņas no miršanas reģistra pieprasīšana,

Atkārtotas laulības apliecības vai izziņas no laulības reģistra pieprasīšana,

Atkārtotas dzimšanas apliecības vai izziņas no dzimšanas reģistra pieprasīšana.

 

Notāram ir jāiesniedz arī mantojamās mantas saraksts un novērtējums. Piemēram, ja mantojumā atstāti uzkrājumi bankas kontā (bankas šādas ziņas sniedz tikai zvērinātam notāram), transportlīdzekļi un cits kustamais īpašums. Reģistrētas kustamas mantas novērtēšanai, kā arī, ja mantojamās mantas sastāvā ir individuālā komersanta uzņēmums, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība,  var vērsties pie sertificēta vērtētāja. 

Ja mantojamās mantas sastāvā ir nekustamais īpašums, mantojuma lietai pievieno Valsts zemes dienesta (VZD) izsniegtu Kadastra informāciju par nekustamā īpašuma piederību un sastāvu. Par informācijas izsniegšanu ir jāmaksā valsts nodeva. Lai uzzinātu, kādi nekustamie īpašumi Kadastrā ir reģistrēti uz mantojuma atstājēja (mirušās personas) vārda, no VZD var pieprasīt Kadastra informāciju mantojuma lietai (maksas pakalpojums). Šo informāciju var iesniegt notāram vai arī notārs to var pats pieprasīt un saņemt no VZD.

 

Mantojuma lietas uzsākšanai notārs sastādīs mantošanas iesniegumu. Notārs pārliecināsies Mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu, pēc kāda cita mantojuma pretendenta iesnieguma, jau nav uzsācis cits notārs. Ja mantojuma lieta jau būs uzsākta, tad notārs mantošanas iesniegumu kopā ar dokumentiem nosūtīs mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņos par to Jums. Notārs arī pārliecināsies Testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja testaments vai mantojuma līgums.

Pēc mirušās personas datiem Mantojumu reģistrā vara noskaidrot, vai ir uzsākta mantojuma lieta. Mantojumu reģistrs ir publisks reģistrs, kuru ved Latvijas Zvērinātu notāru padome. Ziņas no reģistra šobrīd var saņemt elektroniski vai klātienē, vēršoties Padomē. Ar Padomi iespējams sazināties portālā www.latvijasnotars.lv, izmantojot e-adresi, pa tālruni +371 24202100 vai e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Par mantojuma izsludināšanu zvērināts notārs paziņo visām viņam zināmajām uz mantojumu ieinteresētajām personām. Tomēr jāņem vērā, ka notārs mantiniekus nemeklēs.  Sludinājumā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis“, zvērināts notārs uzaicina pieteikties visus tos, kuriem ir kādas tiesības uz mantojumu, nosakot pieteikšanās  termiņu ne mazāku par trīs mēnešiem. Ja mantinieku loks ir neskaidrs, notārs var noteikt garāku termiņu. Jāņem vērā, ka notārs visiem zināmajiem mantiniekiem (tiem, kurus mantošanas iesnieguma iesniedzējs būs norādījis iesniegumā) uz deklarētās dzīvesvietas adresi sūta paziņojumus par mantojuma atklāšanās izsludināšanu un sludinājuma saturu. Tādēļ potenciālajiem mantiniekiem ir lietderīgi apdomāt, vai ziņa deklarētajā adresē viņus sasniegs. 

 

Dzīvē var būt situācijas, kad tuvinieki savā starpā nekontaktējas vai arī kaut kādu iemeslu dēļ to dara reti. Tādā situācijā nevar zināt, vai kāds no tuviniekiem nav miris, un vai viņš nav atstājis testamentu. Tāpēc nepieciešams pārbaudīt, vai nav reģistrēti dati par kādas personas nāvi, ko var pārbaudīt Iedzīvotāju reģistrā, ja zina konkrētā tuvinieka personas kodu, portālā Latvija.lv var izmantot bezmaksas e-pakalpojumu. Pārbaude, vai persona ir iekļauta Iedzīvotāju reģistrā un vai nav ziņu par personas nāvi. Portālā Latvija.lv, izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu Mani dati Iedzīvotāju reģistrā,  var uzzināt savu vecāku, laulātā un bērnu personas kodus.

 

Pēc mantojuma lietas uzsākšanas mantiniekiem jāizlemj, vai pieņemt vai atraidīt mantojumu. Mantojuma pieņemšana nav obligāta. Atraidīt mantojumu nevar vienīgi līgumiskais mantinieks, kurš ar mantojuma atstājēju noslēdzis mantojuma līgumu, izņemot, ja līgumā nav pielīgta šāda tiesība. Mantojumu var pieņemt vai atraidīt zvērināta notāra noteiktajā termiņā vai, ja šāds termiņš nav noteikts,  gada laikā no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos, vēršoties pie zvērināta notāra.

Par to, vai mantojuma atklāšanās ir izsludināta un zvērināts notārs noteicis mantojuma pieņemšanas termiņu, var uzzināt Mantojumu reģistrā vai oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, kurā šie sludinājumi tiek publicēti.

 

Pirms mantojuma pieņemšanas vai atraidīšanas notārs pēc mantot aicinātā lūguma iepazīstina ar mantojuma lietā norādīto mantu, ieskaitot mantojuma atstājēja saistības. Jāatceras, ka, izsakot gribu pieņemt mantojumu, mantiniekam vairs nebūs tiesību no tās atteikties. Tāpēc pirms iesnieguma parakstīšanas būtu vēlams izpētīt mantojuma masas sastāvu un vēlreiz pārliecināties par vēlmi to pieņemt.

Ja izlemts pieņemt mantojumu, tad notāram jāiesniedz iesniegums par mantojuma pieņemšanu. Atraidīt mantojumu var gan iesniedzot notāram par to iesniegumu, gan arī klusējot – neatsaucoties uz aicinājumu mantot. Gribas izteikumu pieņemt vai atraidīt mantojumu (mantošanas iesniegumu) zvērināts notārs  noformē kā notariālu aktu.  

 

Ja mantinieks ir nepilngadīgs, līdz viņa pilngadības sasniegšanai mantojumu pārvalda viņa aizgādņi, piemēram, vecāki. Ja nepilngadīgajam mantiniekam nav vecāku, tad bāriņtiesa ieceļ viņam aizbildņus, kuriem uzliek arī mantojuma aizgādņa pienākumus. Aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un apstiprina bāriņtiesa. Aizgādņi mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas patstāvīgi un mantojuma vārdā. Visu svarīgāko lēmumu pieņemšanā aizgādņiem jālūdz bāriņtiesas norādījumi.

Pieņemot mantojumu, tiek pieņemti arī mantojuma atstājēja iespējamie parādi un saistības. Pēc mantojuma lietas atklāšanās kreditoriem ir tiesības pieprasīt mantojuma atstājēja parādu samaksu. Ja mantojuma atklāšanās ir izsludināta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tad kreditoriem prasījumi jāpiesaka izsludinātajā termiņā. Ja izsludinātajā termiņā prasījums pieteikts netiek, tas tiek dzēsts. Ja ir izteikta griba pieņemt mantojumu, notārs pēc noteiktā mantojuma pieņemšanas termiņa izdod mantojuma apliecību. 

Ja pēc mantojuma atstājēja nāves un publikācijas par mantojuma atklāšanos mantinieki likumiskā termiņā nebūs ieradušies pie notāra vai nebūs pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekritīs (piederēs) valstij. Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā.

 

Ja mantojuma sastāvā ir nekustamais īpašums, tad īpašumtiesības ir jānostiprina zemesgrāmatā. Ja īpašumam ir vairāki mantinieki vai tiek mantoti vairāki īpašumi, tad  mantinieki var noslēgt mantojuma sadales līgumu. Ja šāda līguma slēgšana nav nepieciešama, tad notārs var elektroniski nosūtīt mantojuma apliecību Valsts vienotajai datorizētajai zemesgrāmatai, lai Zemesgrāmatā ierakstītu mantinieku īpašuma tiesības.

Ja mantojuma sastāvā ir kustamais īpašums, tad ar  mantojuma apliecību jādodas uz atbilstošo iestādi, piemēram, uz banku  saņemt naudas līdzekļus vai uz Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) pārreģistrēt transportlīdzekli.

Ja mantojuma sastāvā ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, tad jāiesniedz attiecīgs paziņojums, pievienojot mantojuma apliecību, attiecīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei. Gadījumā, ja  sabiedrībai ar ierobežotu atbildību nav valdes vai tā atsaka ierakstu izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā, tad paziņojums jāiesniedz komercreģistra iestādei (Uzņēmumu reģistram).

Ja mantojuma sastāvā ir individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, tad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums par individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieka maiņu, pievienojot mantojuma apliecību. 

 

Mantošanas izmaksas ir atkarīgas no radniecības pakāpes. Piemēram, laulātajiem un ar mantojuma atstājēju kopā dzīvojošajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem notāra atlīdzības takse ir vismazākā. Nepilngadīgajiem, ja tie manto no saviem vecākiem, takse ir samazināta vēl par 50%. Pārējiem mantiniekiem takses ir lielākas atkarībā no viņu šķiras. Jo lielāka ir mantojuma vērtība, jo lielākas būs izmaksas. Zvērinātu notāru atlīdzību nosaka Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”.  Ja mantots tiek nekustamais īpašums, par to ir jāmaksā valsts nodeva. Nodevas apmērs, līdzīgi kā notāra amata atlīdzības taksu gadījumā, ir atkarīgs no mantinieka šķiras un no tā, vai viņš dzīvoja kopā ar mantojuma atstājēju. Kopā dzīvošanas faktu konstatē saskaņā ar deklarētajām dzīves vietām. Šādas valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabineta  2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.

 

Pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ir tiesības novēlēt kādam citam savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Arī šeit pastāv divas iespējas: izvēle nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā un izvēle pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam ir divas pilnībā atšķirīgas izvēles. Izvēle pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam nav saistāma ar mantošanu Civillikuma kontekstā.

Ja ir zināma viena konkrēta persona, kurai cilvēks vēlas atstāt tikai savu pensijas uzkrājumu (bet ne visu pārējo savu mantu un īpašumus), tad ir jāizdara izvēle nevis par labu mantošanai, bet norādot VSAA reģistrā konkrēto cilvēku. 

Ja izdarīta izvēle par uzkrātā kapitāla atstāšanu mantošanā, tad reģistrā konkrētas personas nav jānorāda. Tiem, kam uz mantojuma atstājēja nāves brīdi būs tiesības uz viņa mantojumu (uz visu mantu, arī šo konkrēto uzkrājumu), būs jāvēršas pie zvērināta notāra mantojuma lietas kārtošanai.

Ja cilvēks vēlas novēlēt savu mantojumu (ne tikai pensijas uzkrājumu) konkrētām personām, kas nav likumiskie mantinieki, tad jāsastāda testaments. Lai mantojumu saņemtu likumiskie mantinieki (laulātais un bērni), tad nav jādara nekas, jo viņi mantos tāpat un pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls tiks iekļauts kopējā mantojuma masā.

 

Mantiskās intereses ir ļoti spēcīgs cilvēka gribu un rīcību ietekmējošs faktors, kas mudina izrādīt iniciatīvu, meklēt efektīvākos risinājumus, veicina attīstību un labklājību,  šīs intereses ir bijušas un joprojām ir aktuālas visu cilvēka aktīvās dzīves laiku un ietekmē viņa vēlmi paust savu gribu, lai noteiktu mantas likteni.




Sabiedrības integrācijas fonds 

Programmā „NVO fonds”

Projektā „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”, kas tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

„Laika vairs nav, tagad ir svarīga katra diena, katra stunda un minūte, lai pēc iespējas ātrāk mēs varētu atgriezties pie ierastās dzīves, kad varam brīvi satikt savus mīļos, kad skolu gaiteņus atkal piepilda bērnu čalas, un mēs visi varam būt pārliecināti par mūsu drošību un stabilitāti rītdienai. Mēs ticam, ka tikai kopīgiem spēkiem, domājot, darot un rūpējoties citam par citu mēs varēsim ierobežot un uzveikt Covid-19 vīrusa izplatību! Sargāsim sevi, tuvākos un līdzcilvēkus!”

Tā Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis raksta 2021. gada 2. novembra vēstulē mūsu pilsētas nevalstisko organizāciju aktīvistiem.




Rīgas domes Labklājības departaments 5. novembrī organizēja aktīvo nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanos ar domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. 

Tiešsaistes sarunu vadīja Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte. Piedalījāmies vairākas sabiedriskās organizācijas, kam rūp rīdzinieku veselība un vēlamies palīdzēt.

Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis uzrunāja mūs visus, pateicās par aktīvo darbību un aicināja izteikt savas vēlmes, lai pašvaldība var palīdzēt mūsu darbā vakcinācijas veicināšanā.

Informējām par mūsu biedrības paveikto un iesākto senioru vakcinācijas veicināšanā. Izteicām vēlmi, ka mums nepieciešana palīdzība informācijas izplatīšanā un vēlamies sadarboties ar Labklājības departamentu, lai veicinātu gados vecāko rīdzinieku vakcinēšanos.

 

Pateicamies par labo sarunu, Rīgas domes priekšsēdētāja un Labklājības departamenta vadītāja atsaucību un vēlmi palīdzēt.

 

Vēlamies, lai Jūs visi tiekat iepazīstināti ar Mārtiņa Staķa vēstuli:

 

Rīgā, 2021. gada  2. novembrī

 

Sveicināti, mūsu nevalstisko organizāciju aktīvie pilsētnieki!

 

Vispirms vēlos Jums pateikt sirsnīgu paldies, par to, ka Jūsu nevalstiskā organizācija jau ir pilsoniski aktīva, lai mazinātu saslimstību ar Covid-19 un lai rūpētos par savu līdzcilvēku drošību. Šodien, kā vēl nekad agrāk, mums ir nepieciešams Jūsu spēks un atbalsts, tāpēc vēršos pie Jums ar lūgumu un aicinājumu sadarboties, lai kopīgi izglābtu Rīgu.

 

Covid-19 vīruss cilvēkus nešķiro, saslimt var ikviens, tomēr diemžēl seniorus šī slimība skar visskarbāk. Īpaši bīstama šī saslimšana var būt nevakcinētiem cilvēkiem. Bezgala skumji un sāpīgi, ka septembrī teju 90% no cilvēkiem, kuri inficējās ar Covid-19, nonāca slimnīcās un devās aizsaulē, jo nebija vakcinēti. Diemžēl arī mirstība pašlaik visaugstākā ir tieši vecumā virs 60 gadiem. Taču mums ir svarīga katra Latvijas iedzīvotāja dzīvība!

 

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai Latvijā paaugstinātu vakcinācijas aptveri. Tomēr lūdzam iesaistīties arī Jūs, uzrunājot savus mīļos cilvēkus, draugus, radus un kaimiņus, jo tikai apvienojot Rīgas pašvaldības iedzīvotāju, ģimenes ārstu, nevalstisko organizāciju biedru spēkus, mēs kopīgi varēsim sasniegt mērķi un droši atgriezties ikdienas dzīves gaitās. 

 

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam ģimenes ārstiem līdz šā gada 7. novembrim ir jāapzvana ikviens pacients savā praksē, kurš ir vecāks par 60 gadiem un nav vēl uzsācis vakcināciju. Lai atbalstītu ģimenes ārstus, kas jau šobrīd ir uz izdegšanas robežas, aprūpējot savus Covid-19 pacientus un hroniskos slimniekus, arī Rīgas pašvaldība ir iesaistījusies kopējā atbalsta programmā, tādēļ vēlamies lūgt Jūsu biedrus iesaistīties senioru apzvanīšanā un informēšanā par vakcinācijas iespējām galvaspilsētā. 

 

Informējam, ka vakcīnbusu pieturas vietas Rīgā līdz 25. novembrim ir atrodamas saitē: www.vmnvd.gov.lv/lv/rigas-apkaimes

 

Lai vēl paplašinātu vakcinācijas iespējas un tā būtu tuvāk, tad vairākās Rīgas apkaimēs ir izvietoti pagaidu vakcinācijas punkti. Pierakstīties var manavakcina.lv vai zvanot 8989. 

 

Arī dodoties uz pagaidu vakcinācijas punktu, jābūt līdzi personu apliecinošam dokumentam. Vakcinācija notiek “dzīvajā rindā” vai pēc pieraksta:

  • Bolderājā, Lemešu un Gobas ielas stūrī, no pirmdienas līdz sestdienai no plkst. 9.00 līdz 18.00.
  • Vecmīlgrāvī, pie Vecmīlgrāvja tirgus, A. Dombrovska un Kreimeņu ielas stūrī, no plkst. 10.00 līdz 18.00 katru dienu.
  • Pļavniekos, pie “Deglava tirdziņa”, A. Deglava ielā 69, no plkst. 9.00 līdz 18.00 katru dienu.
  • No 03.11. Sarkandaugavā, pie Tilta ielas 11, no pirmdienas līdz sestdienai no plkst. 9.00 līdz 18.00. 

Laika vairs nav, tagad ir svarīga katra diena, katra stunda un minūte, lai pēc iespējas ātrāk mēs varētu atgriezties pie ierastās dzīves, kad varam brīvi satikt savus mīļos, kad skolu gaiteņus atkal piepilda bērnu čalas, un mēs visi varam būt pārliecināti par mūsu drošību un stabilitāti rītdienai. Mēs ticam, ka tikai kopīgiem spēkiem, domājot, darot un rūpējoties citam par citu mēs varēsim ierobežot un uzveikt Covid-19 vīrusa izplatību! Sargāsim sevi, tuvākos un līdzcilvēkus!

 

Cieņā, Jūsu Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis

 

 

 

 

Svētās Ģimenes mājā, Rīgā, Klostera ielā 5 notika projekta Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” Sarunu kluba pasākums, tikšanās ar Labklājības ministru.




Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu un  informējam seniorus par  aktuāliem jautājumiem.

  1. oktobrī Sarunu klubā ar senioriem tikās LR Labklājības ministrs Gatis Eglītis. kas informēja mūs par pensiju jautājumiem.

Sarunas notika sirsnīgā un  draudzīgā atmosfērā. Uzzinājām par Valsts budžetā īstenoto un plānoto sociālo apdrošināšanu un atbalstu.

 Bijām visiem klausītājiem izdalījuši projektā sagatavotos jautājumus, kas interesē seniorus un atbildēt var Labklājības ministrijas pārstāvji.

 

Esam saņēmuši ministrijas atbildes, ko publicējam pielikumā.

 

Sarunu kluba pasākumā piedalījās projekta juriste, kas sagatavoja ministrijai iesniegtos jautājumus, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone.

 

Pateicamies biedrībai „Svētā Ģimenes māja” darbiniekiem un īpaši vadītājai Inesei Šveklei par sirsnīgo uzņemšanu un ministram veltīto laiku, viņu iepazīstinot ar mājā esošām interesantajām ekspozīcijām. 

Pateicība bīskapam Andrim Kravalim par atsaucību un ministra uzņemšanu. 

 

Piedalījās tikai personas ar sertifikātu par vakcīnu saņemšanu vai

 Covid-19 izslimojošei.



Sabiedrības integrācijas fonds 

Programmā „NVO fonds”

Projektā „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” , kas tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=20#sigProIdfa6d710109

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu, kur informējam seniorus par  aktuāliem veselības jautājumiem

 

 

  1. septembrī bija iespēja tikties „Sarunu klubā” ar LR Veselības ministrijas pārstāvjiem.

„LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” atzinīgi novērtēja Veselības ministrijas atsaucību tikties ar biedrības pārstāvjiem un sniegt savu viedokli par ministrijai iesniegtajiem  mūsu jautājumiem.

 

Sarunu klubā klātienē piedalījās Kristīna Brūvere un Indira Balcere no VM Veselības aprūpes departamenta (VAD) Integrētās veselības aprūpes nodaļas,

 

Attālināti:

No Veselības ministrijas - Ineta Būmane (VAD), Marika Petroviča (VAD) un Kitija Kravale (Juridiskā nodaļa),

No Nacionālā veselības dienesta - Līga Gaigala, vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos, un Zinta Rugāja, Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece,

No Slimību profilakses un kontroles centra - Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas pārstāves - vadītāja Larisa Savrasova, vecākā epidemioloģe Rita Korotinska, epidemioloģes Raina Nikiforova un Viktorija Černišova.

 

Pateicamies par saturīgām atbildēm uz mūsu iesniegtajiem jautājumiem, par sirsnīgām sarunām un atsaucību Veselības ministrijas pārstāvjiem.

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne pateicamies par dalību visiem klausītājiem. Liela pateicība Inesei Šveklei, ārstei un biedrības „Svētā Ģimenes māja” vadītājai, par dalību pasākumā un mūsu kluba dalībnieku uzņemšanu.

 

Pievienojam VM sagatavoto un pasākumā prezentēto.




Sabiedrības integrācijas fonda 

Programmā „NVO fonds”

Projekts „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=20#sigProId5cfab9fd4f

 

Service by Chukmasoff