Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 35 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi.

Darba kārtība:

1. Sociālā klimata fonda pārvaldība un Sociālā klimata plāns 2026. - 2032. gadam.

Informē  Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Zane Grīva    

2. Ziņojums par paveikto Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas locekļa amatā.

Informē Andris Gobiņš, Katrīna Leitāne un Baiba Miltoviča    

3. Par Memoranda padomes darba grupu personālsastāva apstiprināšanu

Informē Kristīne Zomberga un Zane Legzdiņa-Joja

1. Sēdē Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Zane Grīva iepazīstināja Memoranda padomi ar Sociālā klimata plānu 2026. - 2032. gadam un Sociālā klimata fonda pārvaldību.

Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Fonda specifiskais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots, paaugstināt ēku energoefektivitāti, veikt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu dekarbonizāciju, paplašināt bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību.

Fonda finansējums Latvijai ir 462 759 597 euro .

Nacionālais līdzfinansējums ir jānodrošina vismaz 154 253 199 euro.

Lai saņemtu Fonda finansējumu, ikvienai ES dalībvalstij ir nepieciešams pieņemt Sociālā klimata plānu, kurā ietver esošu vai jaunu pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina ēku un autotransporta sektoru iekļaušanas ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu ES klimata politikas mērķrādītājus. 

Plānā iekļauj:

• pasākumus un investīcijas , kuras īsteno, lai veiktu ēku atjaunošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju;
• pasākumus, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai samazinātu ēku un autotransporta sektoru iekļaušanas ietekmi, kas izriet no fosilo degvielu un fosilā kurināmā cenu pieauguma;
• tehniskās palīdzības izmaksas, lai segtu tādus izdevumus, kuri saistīti ar mācī, plānošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas Fonda pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai.

2024. gada jūnijā darbību uzsāka EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētais projekts “Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē” (TSI projekts). TSI projekta mērķis ir nodrošināt atbalstu deviņām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Projektu īsteno TRINOMICS sadarbībā ar Latvijas sadarbības partneri – SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

TSI projekta ietvaros plānots novērtēt ietekmi, ko radīs ēku un autotransporta sektoru iekļaušana ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, identificēt Sociālā un klimata fonda mērķa grupas potenciālos atbalsttiesīgos pasākumus un investīcijas, tostarp modelēt šo pasākumu ietekmi un novērtēt pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kā arī identificēt indikatīvos atskaites punktus un mērķrādītājus, lai novērtētu Latvijas Plāna īstenošanu.

Būtiska loma Plāna izstrādē ir sadarbībai ar ieinteresētajām pusēm un sociālajiem partneriem. Līdz šim TSI projekta ietvaros ir organizētas vairākas tikšanās un darba vizītes, kā arī veiktas aptaujas un organizētas darba grupu sanāksmes ar nozaru ministrijām, ieinteresētajām pusēm un sociālajiem partneriem.

Memoranda padomes locekļi aicināja turpmāk plāna izstrādes,  ieviešanas un uzraudzības procesā iesaistīt sabiedrību dažādu konkrētu pasākumu ideju attīstīšanai.

2.Ziņojums par paveikto Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas locekļa amatā.

Memoranda padome uzklausīja Andra Gobiņa (biedrība "Eiropas Kustība Latvijā"), Katrīnas Leitānes (biedrība "Latvijas Jaunatnes padome") un Baibas Miltovičas (biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija") ziņojumus par paveikto Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas locekļa amatā.

Komitejas locekļi vērsa uzmanību uz padarīto un plānoto ārlietu, finanšu, drošumspējas, pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas veicināšanas, tiesiskuma, atbalsta Ukrainai, transporta un enerģētikas, kā arī jaunatnes jomās. Pārstāvji aicināja savlaicīgi gatavoties un sadarboties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2028. gadā plānošanā un īstenošanā.  

Komitejas locekļi arī aicināja Memoranda padomi veidot ciešāku sadarbību ar Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komiteju, noslēdzot īpašu memorandu. Par šo jautājumu Memoranda padome lems, kad ar to būs iepazinusies padomes Satura plānošanas darba grupa.

Tāpat Memoranda padomes locekļi plaši diskutēja par konkursu uz trim vietām dalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas "Pilsoniskās sabiedrības organizācijas" grupā.

Memoranda padome uzsvēra, ka nav nekādu šaubu par Memoranda padomes locekļu izveidotās komisijas profesionālo darbu kandidātu vērtēšanā. Vienlaikus Memoranda padome uzsvēra, ka nepieciešams ņemt vērā komisijas sniegtos priekšlikumus Ministru kabineta 2020. gada 19. maija noteikumu Nr. 302 "Kārtība, kādā atlasa Latvijas pārstāvjus dalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā" grozījumiem. Memoranda padome sagaida no Valsts kancelejas informāciju par Eiropas Komisijas atbildi par Latvijas sniegto informāciju par to, ka grupai tiek nominēti četri pārstāvji.

3. Par Memoranda padomes darba grupu personālsastāva apstiprināšanu

Memoranda padome 2025. gada sākumā lēma veidot četras darba grupas atsevišķu padomes kompetencē esošo jautājumu sagatavošanai, lai uzlabotu NVO un valsts pārvaldes sadarbību. Darba grupās piedalīsies līdzvērtīgs pārstāvju skaits no biedrībām un nodibinājumiem un valsts pārvaldes institūcijām. Biedrību un nodibinājumu pārstāvji tika atlasīti konkursa kārtībā, savukārt valsts pārvaldes institūcijas pārstāvjus izvirzīja atbilstoši katras darba grupas mērķim. Darba grupu sastāvu sēdē apstiprināja Memoranda padome.

Satura plānošanas darba grupas mērķis ir nodrošināt efektīvu padomes darbību, plānojot tās sēdes un izskatāmos jautājumus, organizējot tematiskās sēdes un izskatot strīdus starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publisko pārvaldi jautājumos, kas saistīti ar Memoranda padomes darbu.

Finanšu (budžeta) un nodokļu darba grupas mērķis ir veidot sistemātiskus risinājumus jautājumos, kas saistīti ar budžeta plānošanu, nodokļu politiku un sabiedrības līdzdalību šajās jomās.

Sabiedrības iesaistes un atvērtās pārvaldības darba grupas mērķis ir veicināt sabiedrības iesaisti un pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī atvērtās pārvaldības principu ieviešanu un uzturēšanu publiskajā pārvaldē.

Darbu jau aprīlī uzsāka ceturtā Memoranda padomes izveidotā darba grupa – Memoranda padomes deleģēto pārstāvju darbības koordinācijas darba grupa. To vada Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja Līna Austra Putāne, un tajā šobrīd strādā 24 deleģētie pārstāvji. Darba grupa uzsākusi darbu pie kārtības, kas nosaka, kādā veidā Memoranda padome sniedz deleģējumu dažādu uzdevumu veikšanai, pārskatīšanas, īpaši pievēršoties izvēlēto pārstāvju izvirzīšanas, aizvietošanas un atskaitīšanās jautājumiem.  

Lai lemtu par Memoranda padomes izvirzīto pārstāvi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatam, tiks sasaukta Memoranda padomes ārkārtas sēde.   

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 39 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. Sēde ir īpaša ar to, ka klātienē memorandu paraksta daļa no jaunajām 40 dalīborganizācijām NVO.  Kopš 2005. gada 15. jūnija, kad sadarbības memorands tika parakstīts pirmo reizi, to parakstījušas jau 587 organizācijas.

Darba kārtība:

1. Informācija par Latvijas Sociālās ekonomikas plānu 2025.–2029. gadam.

Informē  Labklājības ministrijas pārstāvis Imants Lipskis 

2. Biedrību un nodibinājumu monitorings

Informē Biedrības Pilsoniskā alianse vadītāja Kristīne Zonberga 

3. Valsts budžeta programmas NVO fonds prioritātes 2026. gadam

Informē SIF Dace Spaliņa    

4. Sabiedrības integrācijas fonda aktualitātes

Informē SIF Inese Kalvāne

1. Sēdē Imants Lipskis sniedza informāciju par sociālās ekonomikas dalībniekiem Latvijas kontekstā un Labklājības ministrijas koordinējošo lomu sociālajā ekonomikā.

Kopumā Eiropā ir ≈2,8 miljoni sociālās ekonomikas dalībnieku, kas:

• rada un saglabā kvalitatīvas darbvietas
• veicina mazāk aizsargāto sabiedrības grupu sociālo un darba tirgus iekļaušanu, dodot vienlīdzīgas iespējas
• sekmē ekonomikas un rūpniecības ilgtspējīgu attīstību
• veicina pilsoņu aktīvu līdzdalību sabiedrībā.

ES ieteikums par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi, kas pieņemti 27.11.2023. Tur minētas risināmās problēmas:

• piekļuve darba tirgum
• sociālā iekļaušana
• sociālā inovācija un ilgtspējīga ekonomiskā attīstība
• piekļuve publiskajam un privātajam finansējumam
• piekļuve tirgiem un publiskajam iepirkumam
• valsts atbalsts
• nodokļu sistēma
• sociālās ietekmes mērīšana un pārvaldība
• Eiropas Savienības atbalsts sociālās ekonomikas īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.

Sociālā ekonomika ir ekonomisko subjektu, tai skaitā biedrību un nodibinājumu (gan biedru labuma, gan sabiedriskā labuma), sociālo uzņēmumu, kooperatīvo sabiedrību un krājaizdevu sabiedrību kopums, kur dalībnieki atbilst šādām pazīmēm:

• tie ir privātas struktūras, kas ir neatkarīgas no publiskā sektora iestādēm;
• tie nodrošina preces un pakalpojumus saviem biedriem vai sabiedrībai;
• tie darbojas saskaņā ar principu – cilvēki, kā arī sociālie vai vides aizsardzības mērķi ir prioritāri salīdzinājumā ar peļņu;
• lielāko daļu savas peļņas (ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem) tie atkārtoti iegulda, lai turpinātu īstenot savus sociālos un veiktu darbības dalībnieku/lietotāju interesēs vai visas sabiedrības interesēs;
• tie īsteno demokrātisku vai līdzdalības pārvaldības formu.

Sociālā inovācija ir aktivitāte, kura ir sociāla gan attiecībā uz tās mērķi,  gan tās līdzekļiem, un jo īpaši aktivitāte, kura ir saistīta ar tādu jaunu ideju izstrādi un īstenošanu attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, paņēmieniem un modeļiem, kas vienlaikus apmierina gan sociālās vajadzības, gan rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes starp publiskām, pilsoniskās sabiedrības vai privātām organizācijām, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties.

Sociālās ietekmes mērīšana ir instruments, kas palīdz sociālās ekonomikas organizācijām izvērtēt savu efektivitāti un sniegt pierādījumus par to radīto ietekmi uz sabiedrību. Rdītā ietekme – pamats datos balstītai pieejai, lai izstrādātu mērķētākus un efektīvākus sociālās ekonomikas atbalsta mehānismus.

Tika nosaukti trīs plāna institucionālās rīcības virzieni.

1. Sociālās ekonomikas ietvars, atbildības sadalījums, uzraudzība.
2. Piekļuve darba tirgum un sociālā iekļaušana mērķa grupām
3. Sociālo ekonomiku veicinošo sistēmu attīstība

Šo virzienu kontekstā Labklājības ministrija plano veicināt piekļuvi finansējumam tādejādi, ka tiek atbalstīti sociāli atbildīgi publiskie iepirkumi, tiek veidota sociālo ekonomiku atbalstoša nodokļu sistēma, notiek tiesiskā regulējuma pilnveide sociālās ekonomikas atbalstam, tiek veicinātas sociālās inovācijas, notiek sociālās uzņēmējdarbības un sociālās ekonomikas ekosistēmas nostiprināšana un attīstība.

Tika uzsvērts, ka lai neradītu pārpratumus, ir svarīgi vienoties, par kādiem jautājumiem nebūs Sociālās ekonomikas plāns:

• Netiks radīts jauns juridiskais statuss sociālās ekonomikas dalībniekiem, jo tie turpinās darboties esošajā statusā atbilstoši esošajiem tiesību aktiem
• Netiks veidots jauns reģistrs sociālās ekonomikas dalībniekiem, jo tie jau ir reģistrēti atbilstoši savam juridiskajam statusam
• Plāns nav paredzēts sociālās ekonomikas dalībnieku papildu finansēšanai; atbalsta organizācijas un finansēšanas avoti paliek nemainīgi.

2. Sēdē Biedrību un nodibinājumu monitoringu 2024 komentē biedrības Pilsoniskā alianse vadītāja Kristīne Zonberga (datus skatīt pievienotajā prezentācijā).

3. Sēdē par Valsts budžeta programmas NVO fonds prioritātēm 2026. gadam  informē SIF sekretariāta pārstāve Dace Spaliņa.

Galvenie secinājumi no informācijas:

1. NVO fonda 2026. gada konkursā projektiem pieejamais finansējums ir 491 366 EUR.
2. Konkurss paredzēts tikai mikroprojektu līmenī
3. Vienam projektam pieejams finansējums 2 000 EUR – 13 000 EUR
4. Mikroprojektus paredzēts iesniegt divos darbības virzienos: «NVO darbības stiprināšana» un «Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm»
5. Konkursa prioritāte ir veicināt sabiedrības noturību, drošumspēju un kritisko domāšanu, stiprinot kopienu pašorganizēšanās spējas.
6. Sēdē par SIF aktualitātēm informē SIF sekretariāta vadītāja Inese Kalvāne. (informāciju skatīt pievienotajā prezentācijā).

Par memoranda padomes darba grupu veidošanu un prognozējamo darbību informē Kristīne Zonberga. Sīkāka informācija tiks sniegta nākošajā sēdē 28.maijā.

LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas18.jūnija sēde senioriem būs ļoti nozīmīga, jo Labklājības ministrija tajā aizstāvēs Bāzes pensiju modeli, kurā paredzēts bāzes pensijas senioriem 85+ vecuma grupā izmaksāt jau no 2026.gada. Komisijas sēdē piedalīsies arī LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone.

Savukārt par to, kādas, sakarā ar pensiju indeksāciju, ir esošās aktualitātes pensiju jomā 2025.gadā un paredzamā bāzes pensija 2026.gadā, varat uzzināt no Labklājības ministrijas sagatavotās prezentācijas.