Senioru Saeima
6 skatījumi

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 29 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. 

Darba kārtība: 

Atskats uz paveikto Memoranda padomes ietvarā un vēlējumi jaunajam Memoranda padomes sastāvam

Informē Memoranda padomes locekļi 

Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumu virzības progress

Informē Finanšu ministrijas pārstāve Olga Bogdanova 

Informācija par sēdē skatīto.

1.Par Memoranda padomes paveikto. 

Finansējuma piesaiste un caurspīdīgums: 

  • Regulāri tika apspriesti jautājumi par valsts finansējumu NVO un sabiedrisko labuma iniciatīvām 
  • Sekoja līdzi tam, vai ministrijas ievēro labu pārvaldību finansējuma plānošanā un izlietošanā 
  • Diskusijas un vienošanās par konsultāciju uzlabošanu par publisko finansējumu, kā būtiskākā problemātika Latvijā saistībā ar sabiedrības līdzdalību Rezultāts, kad ministrijas padomē savlaicīgi ziņo par budžeta plāniem 

Diskutēts par NVO līdzdalības palielināšanu politikas veidošanā un ministriju stratēģiskajos plānos 

Diskutēts par iedzīvotāju līdzdalības problemātiku lēmumu pieņemšanā pašvaldību un nacionālā līmenī 

Memoranda padome iejaucās, lai pašvaldību referenduma regulējuma ieviešana netiktu atlikta uz nenoteiktu laiku - tas bija rezultatīvi. 

Šobrīd sākotnējais regulējums ir spēkā. Rezultāts: uzlabots sabiedrības līdzdalības regulējums, sākts atzīt pilsonisko dialogu

Notikusi NVO tiesiskā regulējuma uzlabošana: 

  • Regulāri pievērsta uzmanība BN likuma un SLO likuma pilnveidei 
  • Celta trauksme par interešu konflikta novēršanas un valsts amatpersonu regulējuma ietekmi uz BN darbību un to amatpersonām (gan attiecībā uz neskaidrībām par Latvijas regulējumu, gan ES līmeņa regulējumu) 
  • Celta trauksme par tā saucamo “Ārvalstu aģentu” regulējumu 

Rezultāti: 1) BN likuma grozījumi, pilnveidojot NVO darbības vidi, t.sk digitālā vidē KNAB izveidota darba grupa par IK regulējumu, Providus/KNAB/VID vadlīnijas par valsts amatpersonas statusu NVO, KNAB šobrīd uz trešo lasījumu Saeimai iesniegtie grozījumi, lai uzliktu pienākumu iestāžu vadītājiem informēt NVO pārstāvjus par šo statusu 

2) Panākta vienošanās par valsts nostāju, kas prasa veikt direktīvas izvērtējumu par ietekmi uz pilsonisko sabiedrību un veikt uzlabojumus, lai mazinātu iespējamos riskus NVO darbībai

  1. Par SLO likumprojektu. 

FM skaidro, ka šobrīd tiesību akti pieļauj plašas interpretācijas iespējas attiecībā uz to, kādas organizācijas var iegūt SLO statusu. Šobrīd dažādu iemeslu pēc SLO statusā darbojas vai ar SLO ir asociētas vairākas organizācijas, kas pēc būtības atbilst citai juridiskai formai.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot Likuma normas, nodrošinot sabiedriskā labuma procesa pilnveidošanu. Likumprojektā ir paredzēts precizēt SLO statusā esošo subjektu tiesību un pienākumu kopumu, nodrošinot, ka sabiedriskā labuma sistēmā darbojas tikai tādas organizācijas, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma sniegšana.

Pašreiz Likumā netiek atrunāta SLO dibinātāju, valdes vai vadības institūcijas locekļu kompetence un pienākumi, kā arī valdes vai vadības institūcijas locekļa administratīvā atbildība par pārkāpumiem sabiedriskā labuma jomā, kas praksē var radīt nesodāmības priekšstatu.

Tādējādi Likumprojekts paredz noteikt SLO dibinātāju, valdes vai vadības institūcijas locekļa kompetenci, pienākumus un valdes vai vadības institūcijas locekļa atbildību par administratīviem pārkāpumiem sabiedriskā labuma jomā, ka arī Likumprojekts paredz noteikt kompetento iestādi, kurai piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji ir pauduši bažas par:

  1. to, ka nav veikts likumprojekta ietekmes novērtējums uz visu nevalstisko sektoru. Paredzētās reformas konceptuāli mainīs visu biedrību un nodibinājumu, kā arī sociālo uzņēmumu darbību, tādēļ aicinām veikt padziļinātu izvērtējumu, kā konceptuālās izmaiņas normatīvajā regulējumā, it īpaši nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu, sociālo uzņēmumu darbību un attīstību;
  2. kādas būs sabiedriskā labuma statusa sniegtās priekšrocības pēc likumprojekta pieņemšanas, it īpaši pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām jeb kādas būs priekšrocības, ko sabiedriskā labuma organizācijas varēs izmantot papildu jau biedrībām un nodibinājumiem esošām priekšrocībām, ņemot vērā būtisko administratīvo slogu, ko uzliek sabiedriskā labuma statuss;
  3. to, ka jaunā sistēma ar pirmās un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām būtiski sarežģīs ziedošanas sistēmu Latvijā, jo potenciālajam ziedotājam (uzņēmējam un indivīdam) būs jāizvērtē, kādas pakāpes organizācija, papildus tam uzņēmējam jāveic izpēte, kurš no ziedošanas modeļiem ir situācijai piemērotākais. Mūsu ieskatā, tas mulsinās iesaistītās puses vai pat atturēs ziedot, jo sistēma būs pārlieku sarežģīta, kā arī prakse var rasties pārpratumi, kad ziedotājs būs pārliecināts, ka varēs saņemt nodokļu atvieglojumus, jo ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, taču vēlāk atskārs, ka tā bijusi pirmās pakāpes organizācija. Ilgtermiņā tas var radīt negatīvas sekas uz sektora tēlu un ziedošanas kultūru Latvijā. Tādēļ aicinām atteikties no divu pakāpju sistēmas;
  4. to, ka netiek risināta identificētā problēma “šobrīd dažādu iemeslu pēc SLO statusā darbojas vai ar SLO ir asociētas vairākas organizācijas, kas pēc būtības atbilst citai juridiskai formai” jeb kā tiks risināts tas, ka nevalstiskajā sektorā darbojas organizācijas, kas neatbilst pēc būtības biedrības, nodibinājumu un reliģiskās organizācijas juridiskajai formai. Informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” tika noteikts uzdevums Finanšu ministrijai noteikt skaidru sabiedriskā labuma organizāciju regulējumu, identificēt subjektus, kam sabiedriskā labuma statuss nav saglabājams, novērsti tiesiskā regulējuma plašās interpretācijas riski, savukārt Tieslietu ministrijai - meklēt risinājumu, lai tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir neiederīgi šajā sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu - , taču likumprojekts neiekļauj noteikto uzdevumu īstenošanu;
  5. ja pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas valsts sniegtā priekšrocība ir tikai iespēja saņemt ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem piešķirtos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tad aicinām šo priekšrocību piešķirt visām biedrībām un nodibinājumiem, līdzīgi kā tas šobrīd tiek regulēts attiecībā uz komersantiem, pašvaldībām saistošajos noteikumos precizējot kritērijus;
  6. to, ka netiek risināts tas, ka šobrīd sabiedriskā labuma sektorā darbojas organizācijas, kurām neliela darbības daļa vai pat atsevišķa rīcība ir definējama kā sabiedriskais labums, tādēļ aicinām precizēt, ka sabiedriskā labuma organizācijai visai organizācijas darbībai ir jābūt vērstai uz sabiedrisko labumu, nevis atsevišķa organizācijas rīcība;
  7. Likumprojekta 12.pantu, kurā noteikts, ka sabiedriskā labuma organizāciju darbību vērtēs pēc tā, vai organizācija izpildījusi 80% no pašas izvirzītajiem uzdevumiem. Paredzams, ka organizācijas norādīs piezemētus uzdevumus jeb tikai tādus, ko var garantēt sasniegt, jo baidīsies tos neizpildīt, tādējādi zaudējot sabiedriskā labuma statusu. Tas ir pretrunā organizāciju stratēģiskai plānošanai, izvirsot ilgtermiņa mērķus un vīziju. Vēršam uzmanību, ka nereti uzdevumu izpilde ir atkarīga no citām iesaistītajām pusēm un dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, piemēram, krīzes apstākļi, ilgstošs likumdošanas process, ko organizācija nevar ietekmēt, tāpēc organizācijas uzdevumu sasnieguma rādītāji ir jāvērtē kopsakarā dažādiem faktoriem, kas ietekmē organizācijas darbību;
  8. Likumprojekta 18.pantu, kur noteikta nesamērīgi liela atbildība sabiedriskā labuma organizācijas valdei vai vadības institūcijas locekļiem, nosakot tiem administratīvo atbildību. Šāda atbildība nav noteikta citām juridiskām formām, piemēram, politisko partiju, reliģisko organizāciju uc valdēm;
  9. Likumprojekta 5.pantā iekļautais caurskatāmības koeficientu, kas pēc būtības ir atbalstāma iniciatīva sabiedriskā labuma organizāciju sektorā veicinot labu pārvaldību un caurskatāmību, taču to var panākt ar vadlīnijām, izglītojošiem pasākumiem un citām aktivitātēm, vienlaikus sniedzot atbilstošu atbalstu (rīki datu uzkrāšanai, mērīšanai un komunikācijai). Esošā likumprojekta redakcija drīzāk vērtējams kā apdraudējums sabiedriskā labuma organizācijām, jo koeficienta atklātības prasības, lai sasniegtu “zaļo līmeni”, prasa lielus administratīvos resursus, kas reti kurai organizācijai ir pieejams, tāpat daudzas sabiedriskā labuma organizāciju aktivitātes nav mērāmas skaitliski, bet sociālajā ietekmē (piemēram, kā mērīt skaitliski “pilsoniskās sabiedrības atbalsts”). Papildus izsakām šaubas par to, kāds ir juridiskais mērķis šai normai;
  10. Likumprojekta 8.panta 1.1 daļā noteiktie apstākļi, kad Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ir nesamērīgi un nenoteikti, kas praksē var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedriskā labuma sektoru;
  11. To, ka likumprojektā paredzēts, ka pārejas periodā automātiski tiks piešķirta otrā pakāpe, nevis iespēja organizācijai izvēlēties sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi. Ņemot vērā, ka piesakoties uz sabiedriskā labuma statusu bija citi apstākļi, tad valsts nevar automātiski uzlikt jaunus, stingrākus nosacījumus, bez organizācijas pašas izvēles.  

Rezumējot, FM uzskata, ka darba grupas piedāvātie risinājumi (proti, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā uzsākt administratīvo procesu, uzliekot par pienākumu valdes vai vadības institūcijas loceklim atgriezt SLO nepienācīgi izlietotos SLO līdzekļus vai mantu, atgūt ziedotājam piešķirto nodokļu atvieglojumu vai atmaksāto IIN, piemērot kriminālatbildību) nav uzskatāmi par efektīvu risinājumu. 

Piedāvātie risinājumi var radīt nesamērīgus papildus izdevumus ne tikai pašai SLO vai SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim, bet arī valsts pārvaldei un ziedotājiem, tostarp ziedotājiem kas ziedoja SLO . Turklāt ne visos gadījumos ir iespējams apzināt visus iesaistītos ziedotājus, kurus attiecīgā SLO vai SLO valdes vai vadības institūcijas locekļa rīcība ir ietekmējusi. Jāņem vērā arī tas, ka SLO vai SLO valdes vai vadības institūcijas locekļa rīcība ir vērtējama kā neatgriezeniska, tātad uzskatāma par jau izdarītu pārkāpumu, kas vairs nav novēršams.

LSKA Senioru Saeimu  atbalsta Labklājības ministrija. Projekta pasākumi tiek īstenoti no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim. Pasākumu finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5

 

Senioru Saeima
63 skatījumi

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

struktūrvienība „Senioru Saeima”

 

Ar gandarījumu jākonstatē, ka 31.oktobrī plkst. 13:00,  ir notikusi Latvijas Senioru kopienu apvienības pārstāvju Barba Girgensones un Lilitas Kalnājas tikšanās ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu. 

Šī tikšanās noritēja labvēlīgā gaisotnē, jo seniori saklausīja izpratni un atbalstu no ministres un skaidrojumu situācijas attīstībai nākotnē. 



Galvenais tikšanās iemesls bija Trešās paaudzes universitātes ieviešanas projekts.  Šādas universitātes (University of the third age jeb U3A) ievērojami mazina sabiedrības novecošanās negatīvās sekas, tai skaitā sekmē senioru veselības nostiprināšanos, viņu iesaisti aktīvā sociālā dzīvē, kā arī ilgāku iekļaušanos darba tirgū. Iesaistoties U3A tīkla attīstīšanā Latvijā, politiķiem, kā arī ar senioru jautājumu risināšanu saistītām valsts un pašvaldību institūcijām, ir iespēja īstenot vienu no veselīgas novecošanās stratēģijas atslēgas punktiem un nodrošināt gados vecākiem cilvēkiem neformālās izglītības iespējas, tā palīdzot realizēt viņu potenciālu un ilgāk saglabāt patstāvīgu un veselīgāku dzīvi. 

 

Tikšanās laikā tika diskutēts pa reģionos esošo un topošo Klientu apkalpošanas centru kapacitāti un funkcijām, kā arī par senioru digitālo prasmju pilnveidošanas iespējām. LSKA iepazīstināja ministri ar savas darbības laikā sasniegtajiem rezultātiem dažādu sociālo jautājumu aktualizēšanā un problēmsituāciju risinājumu piedāvāšanā. 

Tika norādīts, ka U3A neveidojas tukšā vietā, jo vairākos reģionos jau darbojas senioru skoliņas, kuru aktivitētes ir labs pamats plašākai senioru izglītošanas programmas uzsākšanai sadarbojoties ar darba devējiem, izmantojot sociālās ekonomikas aktualitāti, kur liela loma varētu būt sociālajiem uzņēmumiem un biedrībām, kā arī “Sudraba ekonomikas” pētījumus Baltijas jūras reģiona valstīs. 

 

Kārtējo reizi tiek aktualizēts jautājums par vienotas izpratnes veidošanu valstī par seniora vecumu, kas LSKA ieskatā ir 55+ gadi, jo tas iekļauj arī personas pirmspensijas vecumā, kuras visvairāk saskaras ar diskrimināciju darba tirgū, tāpēc īpaši interesējas par jaunu prasmju apgūšanu.  

 

Kā pozitīvs piemērs tika apspriesta senioru iesaiste kvalifikācijas iegūšanā attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, lai īstenotu savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, uzlabojot energoefektivitāti, sakārtojot iekšpagalmus, veidojot biedrības. 

 

Sarunas laikā tika aktualizēts jautājums par dažādu resoru sadarbības nepieciešamību senioru problēmu risināšanā. Ministre norādīja, ka šajā sakarā vadošā loma ir piešķirta Labklājības ministrijai, bet specifiskos jautājumus, kas saistīti ar valsts pārvaldes digitalizāciju un reģionālo attīstību risina VARAM, kas labprāt atbalstīs senioru iniciatīvu par U3A. 





„Senioru Saeimu” projektā „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

                                    

 

Pasākumu atbalsta Labklājības ministrija.

Projekta pasākumi tiek īstenoti no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim. Pasākumu finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5

 

Senioru Saeima
72 skatījumi

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

struktūrvienība „Senioru Saeima”

 

2024.gada 21.oktobrī Latvijas Senioru kopienu apvienība tika aicināta piedalīties Latvijas Pilsoniskās Alianses rīkotajā seminārā “Organizācijas dzīves cikls”. Semināra dienas kārtībā četri jautājumi: Biedrību darbības klasifikācija, Informācijas apmaiņa starp UR un VID, Biedrību vienkāršota likvidācija, Kas ir patiesā labuma guvējs (PLG). 

 

  1. No 2024.gada 1.jūlija Biedrību un nodibinājumu likuma 15.panta 3.punkts paredz obligātu darbības jomas norādīšanu, ja ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā piesaka jaunu subjektu:

➢ Darbības jomas tiek klasificētas atbilstoši 2024.gada 25.jūnija MK noteikumiem Nr.398 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi”;

➢ Noteikumi Nr. 398 paredz tikai 23 darbības jomas, kuras nav sasaistītas ar NACE kodu;

➢ Biedrības/nodibinājumi var norādīt tikai piecas būtiskākās darbības jomas.

Klasificēšanas noteikumos ir nosauktas šādas darbības jomas: 

Darba devēju organizācija

Arodbiedrība

Profesionālā biedrība un nodibinājums

Kultūra un māksla

Izglītība

Zinātne

Veselība un slimību profilakse

Sociālā aizsardzība un sociālā labklājība

Vides un dabas aizsardzība

Dzīvnieku aizsardzība un labturība

Mājokļu apsaimniekošana

Teritorijas, kopienas un apkaimes attīstība

Ekonomika

Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība

Cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzība

Labdarība

Brīvprātīgā darba veicināšana

Sports un sporta atbalsts

Starptautiskā palīdzība un attīstības sadarbība

  Palīdzības sniegšana katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās

Tematiska interešu kopa, interešu klubs

Darbs ar jaunatni

Citur neklasificēta darbības joma 

Ziņas par darbības jomu jānorāda, iesniedzot gada pārskatu VID par 2024.gadu;

➢ Valsts ieņēmumu dienests sniegtās ziņas par biedrības un nodibinājuma darbības jomu pārsūtīs Uzņēmumu reģistram (UR), kurš tās reģistrēs biedrību un nodibinājumu reģistrā un padarīs minēto informāciju publiski pieejamu savā tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv ;

➢ Arī turpmāk ziņas par darbības jomu būs jāaktualizē reizi gadā, iesniedzot gada pārskatu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā EDS.

Biedrības/nodibinājumi jebkurā laikā tiesīgi vērsties UR ar pieteikumu par darbības jomas maiņu vai papildinot darbības jomu sarakstu 

➢ Ierakstu izdara uz pieteikuma pamata (var izmantot UR mājaslapā pieejamo pieteikuma veidlapu B3)

➢ Par jaunas darbības jomas vai izmaiņu jau esošajās reģistrāciju maksājama valsts nodeva 5.69/5.12 euro apmērā.

 

Darbības jomas norādīšana ir obligāta, jo 

➢ Iegūtās ziņas ļaus padarīt nevalstisko organizāciju sektoru caurspīdīgāku un pārskatāmāku;

➢ Apkopot statistikas datus par jomām, kādās darbojas biedrības/nodibinājumi;

➢ Veikt iegūto datu par biedrību/nodibinājumu saimnieciskās darbības aktivitātēm analīzi;

➢ Palīdzēs valstij mērķēti sasniegt noteiktu jomu nevalstiskās organizācijas;

➢ Noteikt tās nevalstiskās organizācijas, kuras ir pakļautas augstam terorisma finansēšanas riskam.

 

  1. Informācijas apmaiņa starp UR un VID

 

UR informāciju VID par saņemtajiem pieteikumiem nosūta, ja: 

➢ reģistrētā tiesību subjekta vienīgais dibinātājs vai viens no dibinātājiem ir persona, kura bija vienīgais dibinātājs vai viens no dibinātājiem vairākos Reģistra vestajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos gada laikā no pieteikuma iesniegšanas brīža

➢ pieteikumā norādītais valdes loceklis, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona ir valdes loceklis, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vairākos Reģistra vestajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos

➢ ja pieteikumā norādītajā ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāki Reģistra vestajos reģistros reģistrētie tiesību subjekti, filiāles, ārvalstu komersantu vai organizāciju pārstāvniecības 

 

Ja saņemts VID atzinums par tiesību subjekta nodokļu riskiem, valsts notārs - atsaka ieraksta  izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā:  VID atzinuma saturs tiek norādīts valsts notāra lēmumā par atteikumu izdarīt ierakstu reģistrā; Valsts nodevu šādos gadījumos neatmaksā.  

Ja pēc saziņas ar VID nodokļu riski tiek novērsti, subjekts tiesīgs atkārtoti iesniegt pieteikumu un dokumentus par jauna subjekta vai reģistrētā tiesību subjekta izmaiņu reģistrāciju.

 

  1. Biedrību vienkāršota likvidācija.  

 

Biedrības darbību var izbeigt ar reģistra iestādes lēmumu, ja:

  • biedrības valdei  ilgāk par diviem gadiem nav pārstāvības tiesību un biedrība sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu;
  • biedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

Biedrības likvidācijas procesā likvidatoram ir visas valdes un citu statūtos paredzēto institūciju (izņemot biedru sapulci) tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Biedrību un nodibinājumu likuma 62.panta pirmā daļa). Tādējādi, secināms, ka likvidācijas procesā likvidators ir biedrības vienīgais likumiskais pārstāvis, kurš pārņem valdes un citu statūtos paredzēto institūciju (izņemot biedru sapulci) tiesības un pienākumus.

 

Likvidatoru var ieteikt ikviena persona, kura ir ieinteresēta biedrības likvidācijā, piemēram, likvidatoru var ieteikt persona, kura ir biedrības vai nodibinājuma kreditors, biedrības biedrs vai persona, kurai ir tiesības uz nodibinājuma mantu saskaņā ar statūtiem. 

Ziņu norādīšana par biedrības vai nodibinājuma likvidācijā ieinteresēto personu, kā arī apliecinājums par ieinteresētās personas statusu, ir nepieciešams, lai mazinātu iespēju, ka biedrības vai nodibinājuma likvidācijā kā ieinteresētā persona pieteiksies tāda persona, kurai pilnīgi nav nekādas saistības ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu. Ne jebkura persona, kas iesniedz pieteikumu par likvidatora iecelšanu, ir uzskatāma par ieinteresēto personu. 

Likvidācijas mērķis ir nodrošināt, ka tiek apmierināti kreditoru prasījumi un atlikusī manta tiek sadalīta starp biedrības biedriem vai attiecībā uz nodibinājumu – starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu saskaņā ar statūtiem. Ieinteresēto personu interesei ir jābūt saistītai ar pašas likvidējamās biedrības vai nodibinājuma mantas sadali vai citai tiesiskai interesei likvidācijas mērķu sasniegšanā.



  1. Kas ir patiesā labuma guvējs biedrībā

 

Patiesais labuma guvējs (PLG) ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums. 

 

PLG definīcijas mērķis ir atklāt tās fiziskās personas, kas galarezultātā - faktiski kontrolē juridisko personu vai juridisko veidojumu. Tāpēc PLG definīcija ir piemērojama ne tikai pēc tiesību subjekta tiesiskā statusa (piemēram, biedrība), bet arī pēc tā uzbūves principa un būtības.  

 

Arī biedrība ir juridiska persona, kas nav iespējama un nevar darboties bez fiziskajām personām. Katrā biedrībā situācija jāvērtē individuāli, jānoskaidro:

  • vai biedrības darbības mērķis ir sniegt atbalstu plašai sabiedrības daļai, veicināt norises, kas būtu plašākas sabiedrības vai liela skaita biedru interesēs;
  • vai arī biedrība ir izvēlēta kā juridiskā forma un darbojas konkrētu personu interesēs.

 

No 2027.gada jūnija statusa «juridiskās personas patiesos labuma guvējus nav iespējams noskaidrot» gadījumā būs jāreģistrē patieso labuma guvēju informācijai līdzvērtīga informācija arī par visām fiziskām personām, kas tiesību subjektos ieņem vadošo amatpersonu amatus.

 

Atbilstoši Eiropas regulējumam par “faktisko īpašnieku” biedrībās uzskatāma fiziskās personas, kuras ieņem amatus, kas ir līdzvērtīgi vai līdzīgi: 

  • dibinātājam,
  • pilnvarotajam,
  • pārraudzītājam,
  • labuma guvējiem vai to grupām,
  • jebkurai citai fizisaiā personai, kas faktiski īsteno kontroli, izmantojot tiešas vai  netiešas īpašumtiesības vai citus līdzekļus. 

 

Biedrībā PLG nosakāmi nevis pēc tiesiskā statusa, bet faktiskās struktūras un būtības.




„Senioru Saeimu” projektā „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

                                    

 

Pasākumu atbalsta Labklājības ministrija.

Projekta pasākumi tiek īstenoti no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim. Pasākumu finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5

 

Senioru Saeima
58 skatījumi

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

struktūrvienība „Senioru Saeima”

 

8.novembrī notika Tieslietu ministrijas organizētā starptautiska konference “20 gadi ES sinerģija kopējā tiesību telpā”. Konferences mērķis - paplašināt izpratni par ES pamattiesību un brīvību nozīmi un pārrunāt izaicinājumus un attīstības perspektīvas, kurās Latvija ieņem aktīvu lomu. 

 

“Latvija jau 20 gadus ir pilntiesīga ES dalībvalsts, baudot ES piedāvātās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas priekšrocības. Dalība ES caurvij daudzas mūsu ikdienas dzīves jomas, efektīvi aizsargājot un garantējot mūsu iedzīvotāju tiesības uz cilvēka cieņu, privātumu, vārda brīvību, vienlīdzību neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās piederības, kā arī taisnīgu tiesu un sociālās tiesības, tostarp tiesības uz izglītību, veselības aprūpi un godīgiem darba apstākļiem. Vienlaikus, globālajiem izaicinājumiem pieaugot, arvien aktuālāks paliek jautājums par demokrātijas pašaizsardzības pienākumu pret mūsu sabiedrību, lai nepieļautu, ka demokrātijas sniegtās iespējas tiek izmantotas pret pašas demokrātijas pastāvēšanu. Tādēļ arī turpmāk tikpat aktuāli būs meklēt dažādus risinājumus, lai nodrošinātu gan valsts drošības stiprināšanu, gan katra indivīda pamattiesību ievērošanu,” konferencē teica tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. 

 

Konferences programmā bija iekļauti trīs tematiskie virzieni.

Pirmā sadaļa - veltīta ES brīvībām un pamattiesībām, īpašu uzmanību pievēršot migrācijas jautājumiem un pamattiesībām krimināltiesību jomā.

Otrā sadaļa – veltīta ES pamattiesību nākotnei gan vides, gan mākslīgā intelekta, gan sociālantropoloģijas jautājumos, aplūkojot iespējamos attīstības virzienus.

Trešā daļa – veltīta ES Pamattiesību hartas nozīmei ES fondu finansētajos projektos, uzsverot horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” ievērošanu tajos.

 

ES Pamattiesību harta ir juridiski saistošs dokuments visām ES dalībvalstīm kopš 2009. gada, nodrošinot visaptverošu cilvēktiesību aizsardzību un nostiprinot cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti. 

ES Pamattiesību hartā iekļauto pamattiesību īstenošana nav tikai teorētiska, jo ar pamattiesību ievērošanu ikdienas dzīvē sastopas ikviens ES pilsonis. ES Pamattiesību harta ietver tādas visām dalībvalstīm kopīgas vērtības kā vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana. Šīs vērtības to attīstības gaitā izveidoja horizontālo principu. 

Sevišķu uzmanību pamattiesībām mākslīgā intelekta laikmetā pievērsa Pēteris Zilgalvis, Vispārējās tiesas tiesnesis: “Gan mākslīgā intelekta, gan klimata pārmaiņu apdraudējumu risināšanai ir nepieciešams līdzsvarot tehnoloģisko progresu un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus aizsargājot cilvēktiesības, izmantojot regulējumu, ētiskās vadlīnijas un ciešu starptautisko sadarbību.” Šeit lieti noder horizontālais princips.

 

Horizontālā principa mērķis ir novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem jebkurā jomā, veicināt iekļaušanu un nediskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Ņemot vērā šo principu, no ES fondiem būtu jāatbalsta tikai tādas darbības, kas mazina segregāciju vai atstumtību, un, finansējot infrastruktūru, būtu jānodrošina pieejamība personām ar invaliditāti.  

 

Šodien šis princips ir klātesošs ikvienā ES fondu atbalsta jomā, tādējādi sniedzot praktisku ieguvumu sabiedrībai. Īstenojot horizontālā principa mērķus, īpaši tiek ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt dzimumu līdztiesību, piekļuves iespējas personām ar invaliditāti, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ziņā, veicināt pāreju no dzīves ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā uz dzīvi ģimenē un kopienā, kā arī veicināt iekļaušanu un nediskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.  Vienlaikus horizontālā principa īstenošanas gaitā dalībvalstis sastopas ar dažādiem izaicinājumiem, kuru risinājumus var palīdzēt rast dalībvalstu labās prakses piemēri. Tostarp dalībvalstu dažādā pieredze ļauj palūkoties uz horizontālā principa nākotnes perspektīvām.

 

No ES fondiem būtu jāatbalsta centieni sekmēt nabadzības izskaušanu, lai pārtrauktu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un veicināt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, mazinot šķēršļus, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Šāds atbalsts nozīmē mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no to dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma, reliģijas vai ticības, rases vai etniskās izcelsmes, jo īpaši atstumtām kopienām, piemēram, romiem, personām ar invaliditāti vai hroniskām slimībām, bezpajumtniekiem, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Nevienam fondam nebūtu jāatbalsta darbības, kas veicina jebkāda veida atšķiršanu vai atstumtību, un infrastruktūras finansēšanas gadījumā abiem fondiem būtu jānodrošina pieejamība personām ar invaliditāti. Lai sekmētu sociālo iekļaušanu un apkarotu nabadzību, jo īpaši atstumtu kopienu vidū, ir jāuzlabo, tostarp ar infrastruktūras palīdzību, piekļuve sociālajiem, izglītības, kultūras un atpūtas pakalpojumiem, tostarp sporta jomā, ņemot vērā personu ar invaliditāti, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku īpašās vajadzības.

Diskriminācijas aizlieguma princips paredz novērst iespēju, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī, pamatojoties uz kādu nepieļaujamu kritēriju, tiktu  ierobežotas  personas  pamattiesības.   Ja pret personām, kas atrodas līdzīgā situācijā, izturas atšķirīgi (parasti - mazāk labvēlīgi) bez objektīva un saprātīga pamata, un vienīgais iemesls atšķirīgai attieksmei ir personas piederība kādai konkrētai grupai, tad šādu situāciju sauc par diskrimināciju. Uz senioru diskrimināciju darba tirgū LSKA ir norādījusi ne vienu reizi vien. 

Konferencē Labklājības ministrs Uldis Augulis norādīja, ka no visām personām, kas atzīst sevi par diskriminētām, 50% ir diskriminētas uz vecuma pamata. Vēl labklājības ministrs runāja par sabiedrības lomu pamattiesību ievērošanas izaicinājumo, norādot uz to, ka vienlaikus veicinot sabiedrības un iesaistīto profesionāļu izpratni, pilnveidojot normatīvo regulējumu, ir iespējams veidot iekļaujošāku vidi. Nevienam nav jācieš no aizspriedumiem vai netaisnīgas attieksmes, un nepieciešams ikviena ieguldījums, lai veidotu sabiedrību, kurā diskriminācijai nav vietas, uzsvēra ministrs.

Klātesošos par situāciju Vācijā ar Horizonālā principa ievērošanu informēja ESF Plus aģentūras vecākais eksperts Nilss Pāgelss. Viņš  uzsvēra, ka sistēma Vācijā nav balstīta uz sankcijām, bet gan uz pieeju, kas iesaistītajiem palīdz pilnveidot prasmes un izpratni par prasībām, kas jāievēro. Tomēr, ja netiek ievērota Pamattiesību harta vai ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, ir pieejami sūdzību mehānismi un, nepieciešamības gadījumā, arī finansiālas sankcijas.

 

Konference noslēdzās ar apņemšanos turpināt stiprināt ES pamattiesību ievērošanu un dalībvalstu sadarbību, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi tiesībām un iespējām, kas esošajā sarežģītajā situācijā nav viegls uzdevums. 

 



„Senioru Saeimu” projektā „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

                                    

 

Pasākumu atbalsta Labklājības ministrija.

Projekta pasākumi tiek īstenoti no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim. Pasākumu finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5

 

Senioru Saeima
99 skatījumi

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 32 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. 

Darba kārtība: 

Ministru kabinetā pieņemtais budžeta ietvars un nodokļu pārskatīšanas izmaiņas

Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027.gadā (nodokļu pārskatīšanas scenārijs)

Informē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks   

Informācija par sēdē skatīto:

19.septembrī valdībā ir apstiprinātas nodokļu politikas izmaiņas, kas sīkāk aprakstītas pievienotajā prezentācijā. 

LPA uzdod jautājumu par UIN piemērošanu biedrībām, jo kaut arī ir apgalvots, ka šis jautājums ir noņemts no valdības dienas kārtības, tomēr budžeta dokumentos tas parādās pēc TM interpretācijas. Finanšu ministrija apstiprina, ka budžeta kontekstā šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības un bez diskusijām ar NVO tālāk netiks virzīts. 

Biedrība Auto asociācija uzsāk debati par Transporta ekspluatācijas nodokļa celšanu visiem transporta līdzekļiem. Asociācija uzskata, ka tādejādi netiek ievērots princips “piesārņotājs maksā”, kas paredz to, ka ar nodokli būtu jāapliek ekoloģiski nedraudzīgie transporta līdzekļi, īpaši vecais komerctransports. Atbalstāma autoceļu lietošanas nodokļa celšana vecajam 25 gadus vecajam smagajam autransportam. Iebildumi pret uzņēmuma vieglo transporta līdzekļu aplikšanu ar paaugstināto nodokli. Finanšu ministrija norāda, ka transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa palielināšana par 10% netiks atcelta. Turpmāk turpināsies diskusija ar asociāciju par tās izvirzītajiem jautājumiem.

19.septembra valdības sēdē ir apstiprinātas budžeta veidošanas prioritātes. Turpmāk budžets tiks veidots nākamajiem 4 gadiem. Ir stājusies spēkā ES regula, kas nosaka ierobežojumus izdevumu pieaugumam, kas jāievēro arī pašvaldībām. Tāpēc pieņemtais budžeta ietvars ir pakārtots drošības prioritātei. Sīkāka informācija pievienotajā prezentācijā. 

IeM valsts sekretāra komentārs: Ir izdevies pārliecināt ES par valsts robežas stiprināšanas finansējuma piešķiršanu, īpaši tas attiecas uz robežsardzes funkiju nodrošināšanas finansēšanu. Svarīgs finansējuma nodrošinājums ir VUGD autotransporta izmaksas, kā arī atbalsts darbinieku algu izlīdzināšanai salīdzinājumā ar NBS. Plānoti 5 miljoni kiberdrošībai. Atbalsta sniegšanai Ukrainai dažādās jomās  paredzēti 65 miljoni. Vardarbības apkarošanai tiek īstenots projekts par e-aprocēm. Atbalsts dienestu darbam uz robežas hibrīdkara kontekstā.    

Vitas Tēraudas jautājums par to vai valdībā ir notikusi diskusija, kas ietilpst tēmā “drošība”. Finanšu ministrija atsaucas uz ES regulas noteikumiem. Diskusija par tēmas “drošība” tvērumu ir notikusi valsts pārvaldē, bet līdzdalības formāts ar NVO īstenots caur Finašu ministrijas aktivitātēm.   

LPA vērš uzmanību uz to, ka memoranda padome vēlētos saņemt informāciju arī no citām ministrijām par budžeta prioritātēm.

SIF ir jautājums par valsts valodas apguves pieejamo atbalstu. Jautājums par pārtikas un higiēnas paku izdali maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, ko finansē ES. Ja finansējums beidzas, vai ir iespēja no valsts puses turpināt šo paku projektu.

Zemnieku Saeima interesējas par to, kāpēc joprojām terminēts ir jautājums par pazemināto PVN vietējiem augļiem un dārzeņiem. Kāpēc konstrukcijas, kas tiek izmantotas robežu stiprināšanai tiek vestas no Rīgas, nevis pasūtītas vietējiem uzņēmējiem pierobežā. Nav iespējas modernizēt autoparku zemnieku saimniecībās, ja nav atbalsta to iegādei. 

Tiek aktualizēts jautājums par dabas resursu nodokļa izmaiņām kontekstā ar saimnieciskās darbības ierobežošanu aizsargājamajās dabas teritorijās. Finanšu ministrija norāda, ka budžeta pakā nav iekļautas izmaiņas dabas resursu nodoklī.   FM mājas lapā pieejams ziņojums par šo jautājumu.    

Vitas Tēraudas jautājums par to ar kādām sabiedrības grupām notikusi diskusija par II pensiju līmeni. Finanšu ministrija skaidro, ka iemesls – darbaspēka nodokļa samazinājums. Priekšlikums par pensiju sistēmas izmaiņām ir izvērtēts no visiem aspektiem, secinājums, ka vēlamo rezultātu citām metodēm nav iespējams sasniegt. 

Labklājības ministrijas prioritāte ir pensiju indeksācija, sociālo pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši esošajiem kvalitātes kritērijiem, palielinot minimālā ienākuma pabalstus, pārdalīt līdzekļus, lai varētu paaugstināt pabalstus bērnu-invalīdu kopšanai. 

VARAM ministrija neplāno izmaiņas attiecībā uz sadarbību ar NVO sektoru. Visi jautājumi par vides aizsardzību nodoti KEM. 





Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Attachments:
Download this file (LSKA - Mājas lapā Senioru saeima piel. 09.2024. (1) (1).pdf)LSKA - Mājas lapā Senioru saeima piel. 09.2024. (1) (1).pdf[ ]1866 kB
  1. 2024.gada 2.oktobrī Latvijas Senioru kopienu apvienība tika aicināta piedalīties Rīgas domes rīkotajā seminārā “Praktiski ieteikumi drošu patvēruma vietu ierīkošanai”.
  2. 30.septembrī Saeimas namā 100 seniori pulcējās „Senioru dienā”, ko organizēja Latvijas Pensionāru federācija. Pasākumā piedalījās Latvijas senioru kopienu apvienības pārstāves Astrīda Babāne, Lilita Kalnāja, Barba Girgensone un Liesma Neipreisa.
  3. 18.septembrī plkst. 16:00, ir notikusi Latvijas Senioru kopienu apvienības rīkotā un senioru kupli apmeklētā tikšanās ar Saeimas Valsts ppārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu un Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini
  4. Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

1 lapa no 12

Service by Chukmasoff