Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 26 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. 

Darba kārtība: 

1. Aktualitātes saistībā ar valsts pārvaldes deleģētā uzdevuma – NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai – īstenošanu.

Informē  LPA Kristīne Zonberga 

1. EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gada plānošanas perioda aktualitātes, ES fondu 2021.-2027. gada perioda programmas vidusposma novērtējums, kā arī gatavošanās nākamajam ES fondu plānošanas periodam

Informē FM Edgars Šadris  

1. Par Memoranda padomes pārstāvja izvirzīšanu darbam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē

Informē Nodibinājuma "Fonds "PLECS"" direktors Georgs Rubenis  

1. Par Latvijas pārstāvju Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā atlases procesu

Informē Valsts kanceleja Zane Legzdiņa Joja  

Sēdē Latvijas Pilsoniskā alianse sniedza informāciju par aktualitātēm Memoranda padomes sekretariāta darbības nodrošināšanā,  ko Valsts kancelejas deleģētā valsts pārvaldes uzdevumā no 2024. gada decembra īsteno Latvijas Pilsoniskā alianse ar mērķi veicināt pilsonisko dialogu.

LPA galvenie uzdevumi sekretariāta nodrošināšanā:  

•         Organizēt vismaz 11 Memoranda padomes sēdes gadā, tostarp vienu paplašinātu sēdi; 
•         Vadīt un koordinēt darba grupas par aktuāliem jautājumiem (finanšu (budžeta) un nodokļu, sabiedrības iesaistes un atvērtās pārvaldībassatura plānošanas un deleģēto pārstāvju koordinēšanas jautājumos); 
•         Ik gadu rīkot NVO forumu; 
• Nodrošināt regulāru informāciju par Memoranda padomes aktualitātēm; 
•         Organizēt pasākumus un izbraukuma sēdes reģionos sadarbībā ar vietējām organizācijām. 

Memoranda padome atbalstīja LPA priekšlikumu rīkot iepirkumu  pētījuma veikšanai, kas paredz izstrādāt risinājumus iepriekš identificētajiem izaicinājumiem - lai tām biedrībām un nodibinājumiem, kuri ir neiederīgi nevalstisko organizāciju sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu. Tai skaitā plānots veikt apkopojumu par to, kā tiek nodalītas biedru labuma organizācijas no sabiedrības labuma organizācijām, kā arī izvērtēt valsts atbalsta iespējas biedrībai un nodibinājumam citās valstīs. Pētījumā piedāvātie risinājumi tiks izdiskutēti ar biedrībām un nodibinājumiem, kā arī par pētījuma rezultātiem tiks informēta Memoranda padome.  

Tāpat Memoranda padomē pēc Finanšu ministrijas pārstāvja Edgara Šadra prezentācijas norisinājās diskusija par aktualitātēm Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu granta plānošanā (2021.–2028.), ES fondu vidusposma novērtējumu (2021.–2027.) un par nākamā plānošanas perioda sagatavošanu.  

Attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu grantu plānošanu tika uzsvērts, ka šajā periodā ir pilnveidots iesaistes un atklātības process, vienlaikus padome aicināja turpināt attīstīt pilsoniskās sabiedrības līdzdalības iespējas programmu izstrādes procesā. Tāpat Memoranda padome lēma aicināt Finanšu ministriju piedalīties kādā no nākamajām padomes sēdē pēc konsultācijām ar pilsonisko sabiedrību, sniedzot informāciju par to, kāds priekšlikums finansējuma nepieciešamībai tiks iesniegts donorvalstīm. 

12. martā Rīgā notiks donorvalstu biroja konsultācijas ar Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām par jaunās Pilsoniskās sabiedrības atbalsta programmas satura uzsvariem, kā arī konsultācijas ar potenciālajiem šīs programmas administratoriem. Reģistrēties abām tikšanās reizēm var šeit.

Arī attiecībā uz ES fondu vidusposma novērtējumu (2021.–2027.) tika pozitīvi novērtēts, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir bijusi iespēja piedalīties diskusijā. Plašāka informācija par vidusposma novērtējuma rezultātiem un gaidāmajām pārmaiņām attiecībā uz finansējuma pārdali no Finanšu ministrijas gaidāma jau februāra sākumā.  

Memoranda padome vienojās, kas marta padomes sēdē Valsts kanceleja ziņos par jauno plānošanas perioda dokumentu izstrādi.  

Memoranda padome vienojās aicināt uz marta padomes sēdi Memoranda padomes deleģēto pārstāvi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē Jāni Siksni ar informāciju par līdz šim paveikto un turpmāk iecerēto. Jāņa Sikšņa deleģējuma pilnvaru termiņš beidzas 2025. gada augustā.  

Memoranda padome arī uzklausīja informāciju par Latvijas pārstāvju atlases procesu darbam Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Jau tuvākajā laikā Valsts kanceleja publicēs konkursa sludinājumu uz trim pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju vietām šajā komitejā.  

Nākamā Memoranda padomes sēde norisināsies 26. februārī plkst. 13.00. Lai diskutētu par pilsoniskai sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, sēdē piedalīsies Ministru prezidente Evika Siliņa. Plānota arī jaunu organizāciju pievienošanās NVO un MK sadarbības memorandam. 

Senioru Saeimu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programmā “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2025. līdz 31.10.2026.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/051/L27

Attachments:

C- Memoranda padomes sekretariāts_29.01.2025..pdf	[ ]	329 kB
C-FM_prezentācija_29.01.2025..pdf	[ ]	720 kB
C-Memo_padome_atlase_2025.pdf	[ ]	176 kB

Senioru lietu padome (turpmāk – Padome) ir izveidota 2013.gadā lai nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību senioru problēmu identifikācijā, izvērtēšanā un to risinājumu piedāvājumu izstrādē.

Padomes sastāvā ir iekļauti pārstāvji no senioru organizācijām (biedrība “Latvijas Pensionāru Federācija”, biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse”, biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”), Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Padomes sēdes  vada labklājības ministrs.

2025. gada 5.februāra Padomes sēdes darba kārtība: 
2026. aktualitātes pensiju jomā;
2027. brīvprātīgā darba veicināšana un atbalsts
2028. izmaiņas sociālās palīdzības jomā 
2029. kultūras piedāvājuma pieejamība senioriem 
2030. jaunais recepšu zāļu cenu modelis 
2031. pensijas sistēmas pilnveidošanas varianti

Sēdes laikā par darba kārtības jautājumiem ziņoja Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvji 

(prezentācijas pievienotas pielikumā) 

Saskaņā ar Senioru lietu padomes (turpmāk - Padome) nolikumu, Padomes uzdevumi ir:

1. izvērtēt sociālās politikas realizācijas ietekmi uz senioru (pensionāru) dzīves apstākļiem, 
2. analizēt valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas aktualitātes,
3. veicināt senioru dzīves apstākļus uzlabojošu pasākumu iekļaušanu Labklājības ministrijas un Ministru kabineta darba (rīcības) plānos, kā arī citos politikas plānošanas dokumentos,
4. analizēt normatīvo aktu projektu iespējamo ietekmi uz senioru sociālo situāciju. 

Padome  minētie uzdevumi jāveic, lai  informētu labklājības ministru par identificētām problēmām un iespējamiem to novēršanas pasākumiem, sniegtu labklājības ministram priekšlikumus par iespējamiem grozījumiem sociālās apdrošināšanas jomas normatīvajos aktos.

LSKA ieskatā sēdē no ziņotāju puses tika sniegta ļoti apjomīga informācija par darba kārtības jautājumiem. Pamatā ziņotāji sniedza ar statistikas datiem un pētījumiem pamatotu aktuālu informāciju par attiecīgo tēmu. Šī informācija nenoliedzami ir būtiska, lai izstrādātu politikas plānošanas dokumentus senioru interešu kontekstā. Tomēr LSKA ieskatā šāda informācijas pasniegšana (veids un saturs) Padomei satur vairākus problemātiskus aspektus:

1) sēdē klātesošās NVO nav iepriekš iepazinušās ar prezentācijām un nevar iesaistīties diskusijā;

2) klātesošajiem netiek paskaidrots kas ir veicis pētījumus ar kuriem tiek pamatoti izdarītie secinājumi; 

3) laika trūkuma dēļ klātesošajām NVO nav iespēja diskutēt par prezentācijās ietverto problēmu būtību, bet tikai par vispārējo senioru situāciju valstī; 

4) izņemot jautājumus par aktualitātēm pensiju jomā un pensiju sistēmas pilnveidošanas variantiem, pārējie ziņotāji nesniedza informāciju, kas būtu noderīga tieši senioriem, lai to izmantotu senioru interešu aizstāvēšanā, īpaši pašvaldībām risināmo jautājumu kontekstā;

5) ierēdņu informācijas sniegšanas veids un valoda ir nesaprotama vidusmēra senioram, tādejādi LSKA kā senioru intereses aizstāvošai NVO kopā ar sadarbības partneriem jādomā kā šo informāciju iztulkot,izskaidrot un nodot senioriem;          

6) attiecībā uz izmaiņām sociālās palīdzības jomā netiek modelētas situācijas, kas ir tipiskas mājsaimniecībās, kurās mīt seniori, kur gan mājoklis, gan mājoklī saņemtie pakalpojumi, gan ienākumi un izdevumi tiek reģistrēti dalīti starp visiem mājsaimniecības locekļiem, kas ne vienmēr ir deklarējuši savu dzīvesvietu šajā mājoklī,tādejādi veidojās “neredzamie”, kas nesaņem nekādu pašvaldības vai valsts sociālo palīdzību, šis jautājums ir aktualizēts LSKA un RISEBA sadarbības rezultātā;    

7) ir izteikts viedoklis, ka nepieciešams veicināt tā saucamo profesionālo brīvprātīgo darbu, kad augsta līmeņa profesionāļi vai savas profesijas speciālisti iesaistās brīvprātīgajā darbā un dod savas profesionālās zināšanas un spējas, piemēram, juridiskās vai grāmatvedības konsultācijas, vai arhitekta pakalpojumus, kas ļoti veicinātu kopienas attīstību. Citās valstīs ir tāda pieredze, kur profesionāļiem ir gandarījums iesaistīties un dot atpakaļ kaut ko sabiedrībai, bet pie mums profesionāli ir nepietiekami uzrunāti, brīvprātīgā darba koordinatori šo iespēju neizmanto.  

8) 2018.gada 20.jūlijā tika pabeigts Pētījums par brīvprātīgo darba iespējām un līdzgaitniecības modeļa ieviešanu kriminālsodu izpildē (Projekts Nr.9.1.2.0/16/I/001 "Bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū").  Pētījuma gala ziņojums satur priekšlikumus brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības modeļu uzlabošanai, ieviešanai un identificēto šķēršļu brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības ieviešanas procesā risināšanai.  Pētījuma veikšanā piedalījās arī LSKA pārstāvji. Tāpēc nav saprotams, kāpēc šis pētījums netiek izmantots plānojot brīvprātīgā darba veicināšanu un atbalstu, īpaši attiecībā uz senioru iesaisti un pašvaldību informēšanu par brīvprātīgā darba dažādību un iespējām iekļaujošas sabiedrības veidošanā. 

Pētījuma ieteikumi strukturēti četrās grupās:

• Brīvprātīgā darba sistematizācija un iespējamās attīstības virzieni; 
• Ar institucionālās un sociālās vides faktoriem saistītās rekomendācijas;
• Ar organizāciju sadarbību saistītās rekomendācijas;
• Uz sociālo iekļaušanos vērstās rekomendācijas;
• Ar NVO un brīvprātīgo darbu saistītās rekomendācijas. 

9) zinot to, cik interesants un pārdomāts ir projekta “Skolas soma” piedāvājums jauniešiem, kuru gatavo un īsteno Kultūras ministrija, skumji ir uzklausīt bezpersonisku informāciju par pētījumiem, kuru veicēji nav zināmi, attiecībā uz senioru iespējām izmantot kultūras iestāžu piedāvājumu. LSKA ieskatā arī seniorus varētu iesaistīt kā mērķauditoriju “Skolas somas” pasākumu īstenošanā. 

10) tā kā recepšu zāles ir ļoti jūtīga tēma senioriem, tad no ierēdņiem būtu nepieciešama senioram saprotama informācija( nevis skaitļi un diagrammas) par to, kā ieviestās izmaiņas ietekmēs senioru ar viņa tipiskajām diagnozēm sirds asinsvadu slimībās, diabēts, astma, artrīts, neirodeģeneratīvās slimības, onkoloģija. Jau šobrīd iezīmējas problēmas ar komunikāciju ģimenes ārstu praksēs. 

Ņemot vērā minēto, LSKA aicinātu Padomes sekretāru turpmākās Padomes sēdes organizēt  atbilstošāk senioru interešu aktualitātei un plānojot diskusiju ar senioru NVO par konkrētiem jautājumiem paredzot laika limitu šo jautājumu apspriešanai. 

Kopumā LSKA uzskata, ka Padomes darbība un tās sēdēs skatāmo jautājumu aktualitāte ir vērtējama ļoti pozitīvi un LSKA pauž gatavību aktīvi piedalīties un atbalstīt Padomi senioru interešu aizstāvības nodrošināšanā. 

 „Senioru saeimu” projektā „Latvijas aktīvie seniori” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2025. līdz 31.10.2026.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/051/L27

Attachments:

1_Aktualitātes pensiju jomā_SLP_050225_1.pdf	[ ]	388 kB
2_LM_BD_Senioru_lietu_padomei_05022025.pdf	[ ]	417 kB
3_Izmaiņas sociālās palīdzības jomā_2025.pdf	[ ]	954 kB
5_Zalu_reforma_VM.pdf	[ ]	1043 kB
6_SLP_050225_bazes-pensija.pdf	[ ]	763 kB

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

struktūrvienība „Senioru Saeima”

29.janvārī Latvijas Senioru kopienu apvienības struktūrvienības “Senioru Saeima”priekšsēdētāja Barba Girgensone attālināti piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par senioru digitālajām prasmēm. Informāciju sniedza VARAM pārstāvji atbildot uz senioru jautājumiem, kas tika uzdoti senioru dienas norisē Saeimā. 

VARAM pārstāvji norādīja, ka Progresa ziņojumā par Latvijas nacionālās reformu programmas „Eiropa 2020” stratēģijas (NRP) kontekstā īstenošanu secināts, ka Latvijā ir veikti būtiski uzlabojumi digitālo publisko pakalpojumu jomā un krietni pārsniegts Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējais rādītājs. Latvijā turpinās līdzekļu ieguldīšana, lai vairāk iedzīvotāju, tostarp senioru, izmantotu e-pārvaldes pakalpojumus. 

83% interneta lietotāju (salīdzinājumā ar 67% ES) izmanto e-pārvaldes pakalpojumus. Šādi rezultāti ir sasniegti, realizējot plašu komunikācijas un mācību programmu “Mana Latvija. Dari digitāli!”, kuras ietvaros apmācīti 6000 valsts un pašvaldību darbinieki, skolotāji, bibliotekāri un žurnālisti ar mērķi uzlabot viņu zināšanas par digitālajiem risinājumiem, lai viņi varētu palīdzēt cilvēkiem pāriet no klātienes pakalpojumu izmantošanas uz pakalpojumu izmantošanu digitāli. Programma piedāvā informāciju un video pamācības par vairāk nekā 500 e-pakalpojumiem un sadarbojoties apvieno vairāk kā 30 valsts iestādes.

VARAM ir izstrādājusi projektu - Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2024.-2027., kurā noteikta vienota valsts pārvaldes, tautsaimniecības un sabiedrības digitālās attīstības politika. Tai jānodrošina iespēja apgūt nepieciešamās prasmes katram iedzīvotājam jebkurā dzīves posmā atbilstoši vajadzībai.

Pamatnostādņu īstenošanai ir noteikti pieci rīcības virzieni:  

1. Digitālās prasmes un izglītība.   
2. Digitālā drošība un uzticamība.  
3. Telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamība.  
4. Tautsaimniecības (t.sk valsts pārvaldes) digitālā transformācija.  
5. Inovācijas, IKT industrija un IKT zinātne.  

Ar rīcības virziena Digitālās prasmes un izglītība īstenošanu paredzēts  nodrošināt ikviena Latvijas iedzīvotāja iespējas pilnvērtīgi izmantot digitālās telpas, rīku un ar to saistīto procesu iespējas, tādējādi sekmējot vispārējās labklājības kāpumu.  

Rīcības virzienā “Digitālās prasmes un izglītība” digitālās prasmes un kompetences tiek skatītas saskaņā zināšanu līmeņu pieeju, kas tiek izmantota, lai definētu politikas mērķus, ietvaru un mācību mērķus konkrētām mērķauditorijām: 

1. līmenis – “Līdzdalība” – digitālo prasmju un digitālo rīku pamata komplekts katram iedzīvotājam;  
2. līmenis – “Praktiska lietošana” – digitālās prasmes katram iedzīvotājam patstāvīgai digitālo pakalpojumu, lietotņu,  digitālo tehnoloģiju risinājumu lietošanai;  
3. līmenis – “Pakalpojumu sniegšana” – digitālās prasmes tiem, kas sniedz pakalpojumus un koordinē pakalpojumu sniegšanu digitālajā vidē valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā;  
4. līmenis – “Pakalpojumu un sistēmu veidošana” – digitālās prasmes tiem, kas veido, attīsta un uztur IKT platformas, sistēmas un digitālos pakalpojumus valsts pārvaldei, pašvaldībām, privātajam sektoram;  
5. līmenis – “Ietekme un peļņa” – digitālās prasmes IKT nozarei, augstskolām, zinātnei - tiem, kam nepieciešamas dziļas un plašas IKT zināšanas liela apjoma un plašas ietekmes projektu īstenošanai, lai iegūtās digitālās prasmes sniegtu ietekmi un peļņu.

Seniora “pamata digitālās prasmes” nozīmē personas spēju izmantot internetu četrās digitālās kompetences jomās - informācija, saziņa, satura radīšana un problēmu risināšana. Tiek izšķirtas “pamata digitālās prasmes”, “par pamata digitālajām prasmēm augstākas digitālās prasmes” un ”par pamata digitālajām prasmēm zemākas digitālās prasmes”. Personas, kas neizmanto internetu, tiek klasificētas kā tādas, kam nav digitālās prasmes.  

Pamatnostādņu mērķa sasniegšanai jomā Digitālās prasmes un izglītība, īpaši attiecībā uz senioriem, ir noteikti šādi kritiskie veiksmes faktori: 

1. veicamās mācību un komunikāciju aktivitātes ir atbilstošas noteikto mērķgrupu interesēm, mediju u.c. informatīvo kanālu lietošanas paradumiem, kā arī digitālo pakalpojumu un risinājumu lietošanas vajadzībām. 
2. grūti sasniedzamās sabiedrības mērķa grupas (seniori, personas ar īpašām vajadzībām, uzņēmēji) tiek uzrunātas caur uzticamiem kanāliem – digitālajiem aģentiem, nevalstiskajām organizācijām. 
3. digitālie aģenti un valsts pārvaldes (ietverot arī pašvaldību) klientu apkalpošanas darbinieki ir kvalitatīvi apmācīti tādās jomās kā kritiskā domāšana, drošības ievērošana elektroniskajā vidē, elektroniskā identifikācija, elektronisko pakalpojumu un risinājumu lietošanā un spēj prasmīgi nodot zināšanas vietējām kopienām un saviem klientiem.  
4. digitālās prasmes ir integrētas dažādās izglītības programmās atbilstoši izglītojamo vecumam, uztveres īpatnībām, vajadzībām un citiem faktoriem.

VARAM norāda, ka lai nodrošinātu iespēju apgūt digitālās pamatprasmes katram iedzīvotājam, kam tās nepieciešamas neatkarīgi no vecuma, sociālā statusa un nodrošinātības līmeņa, to vidū bērniem, jauniešiem, MVU, nodarbinātajiem, izglītības jomas personālam, sievietēm, darba meklētājiem, personām ar īpašām vajadzībām, senioriem, digitālajiem aģentiem, u.c. sabiedrības grupām, nepieciešama dažādu institūciju, NVO un sociālo partneru koordinēta sadarbība, lai efektīvi izmantotu to rīcībā esošo kompetenci, resursus un kapacitāti. 

Piemēram, lai digitālo pamatprasmju apguve būtu pieejama dažādām iedzīvotāju grupām, izmantojami dažādi digitālo prasmju sniegšanas kanāli, tostarp nacionālais bibliotēku tīkls, valstisko un nevalstisko organizāciju iniciētas kursu programmas un citi pasākumi. Profesionālās kompetences pilnveides pasākumu ietvaros nodrošināma nodarbinātu un nenodarbinātu pieaugušo digitālo prasmju apguve atbilstoši darba tirgus vajadzībām. 

Digitālo pamatprasmju apguvei nepieciešams interaktīvs un mūsdienīgs mācību process un digitāls saturs. Lai to nodrošinātu, jāveicina daudzveidīga digitālā satura un mācību materiālu izstrāde un brīva pieejamība valsts valodā, kā arī drukāto mācību materiālu papildināšana ar elektroniskiem atbalsta resursiem, tostarp plašāk izmantojot tiešsaistes kursus.

VARAM atzīst, ka pastāv riski izvirzītā mērķa sasniegšanai, ja 

1.netiek nodrošināta sabiedrības izglītošana un veicināta to digitālo pamatprasmju apguve. 

2. netiek izveidoti mehānismi digitālo pamatprasmju apguvei plašam iedzīvotāju lokam. 
3. sabiedrības motivācijas trūkums digitālo prasmju apgūšanā vai valsts pārvaldes erisinājumu izmantošanā. 
4. netiek sasniegtas atsevišķas sabiedrības mērķa grupas. 
5. nekvalitatīvi apmācīti digitālie aģenti nespēj nodrošināt atbilstošu digitālo prasmju apguvi.

VARAM uzskata, ka valsts pārvaldes darbiniekiem ir jābūt kompetentiem motivēt klientus pārslēgties no pakalpojumu saņemšanas klātienē uz elektronisko vidi (primāri digitāli), tāpat arī spēt paskaidrot, kā atrisināt klientam nepieciešamo dzīves situāciju arī tajos gadījumos, ja tas skar citu iestāžu pakalpojumus vai koplietošanas risinājumus, piemēram, oficiālā elektroniskā adrese, drošs elektroniskais paraksts.

Lai neatstumtu iedzīvotājus, kuri dažādu iemeslu, t.sk. informācijas un prasmju trūkuma, dēļ nevar nesaņemt pakalpojumus, nepieciešams regulāri nodrošināt valsts pārvaldes darbinieku, kuru ikdienas pienākumos ietilpst darbs ar klientiem, kompetenču paaugstināšanu valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā klientam atbilstošākā kanālā un digitālo rīku pakalpojumu pieteikšanai. Tam nepieciešams apvienot spēkus, veicot savstarpēji papildinošas darbības, lai sniegtu pakalpojumus iedzīvotājiem.

VARAM ieskatā jāpanāk situācija, kad valsts pārvaldes darbinieki izprot valsts kā platformas nozīmi, kā rezultātā veicot klientu apkalpošanu tie cenšas palīdzēt izmantot dažādus e-risinājumus, lai atrisinātu klientam nepieciešamo dzīves situāciju, arī, ja šie risinājumi ir ārpus konkrētās iestādes kompetences (piemēram, drošs elektroniskais paraksts, e-adrese).

Pielikumā 

VARAM prezentācija 29.01.2025.

Senioru Saeimu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programmā “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2025. līdz 31.10.2026.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/051/L27

Attachments:

LSKA - VARAM_SDLK_Seniori_28.01.2025.pdf

[ ]

1600 kB