Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 28 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. 

Darba kārtība: 

1. Biedrību un nodibinājumu iesaiste civilajā aizsardzībā nacionālā un pašvaldību līmenī  

Informē Inese Vaivare Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai”

1. Par grozījumiem MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums"

Informē Zane Legzdiņa Joja un Raivis Kronbergs Valsts Kanceleja 

Informācijai par sēdē skatāmā pirmā jautājuma aktualitāti:

Biedrība “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) ir nacionāla līmeņa platforma, kas apvieno 43 nevalstiskās organizācijas darbam sabiedrības noturībai un ilgtspējīgai globālajai attīstībai. Biedrība dibināta 2004. gada 12. augustā. Kopš 2019. gada 31. oktobra LAPAS ir Nacionālās starpnozaru koalīcijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem sekretariāts.

LAPAS vīzija: Savstarpēji sadarbojoties un aktīvi rīkojoties, mēs padarām šo pasauli drošāku un ilgtspējīgāku. Globālās krīzes iezīmē pastāvīgu pārmaiņu ceļu, kurā kritiski svarīga loma ir cilvēka atbildībai, kopienu noturībai un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistei.

LAPAS misija: LAPAS ir attīstības platforma, kas savieno cilvēkus, kopienas un organizācijas, dažādas nozares un sektorus noturībai ilgtspējīgā attīstībā.

Lokāli LAPAS spēcina vietējo kopienu drošumspēju ar profesionālu atbalstu un pozitīvas pieredzes piedzīvošanu.

Nacionāli LAPAS apzina un pārstāv cilvēku intereses ilgtspējīgai attīstībai un sabiedrības noturībai, attīstot starpnozaru sadarbību ar valsts pārvaldi, Saeimu, pašvaldību, privāto un akadēmisko sektoru un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Globāli LAPAS pārstāv nacionālās intereses līdzsvarotai politiku koordinācijai un nodod zināšanas un pieredzi citām valstīm, piedalās starptautisku organizāciju darbā.

1. Padomes sēdē LAPAS biroja direktore Inese Vaivare informēja par to, ka NVO būtiskākais resurss ir ātri mobilizējami cilvēku resursi plašā kompetenču lokā. NVO piemīt koordinācijas pieredze un raksturīga vērtībās balstīta rīcība. 

NVO ir piekļuve privātajiem materiālajiem un finanšu resursiem, kas valsts pārvaldei nav pieejami, liela apjoma ziedojumu piesaistīšana; 

NVO ir pieejami uzticami un pieejami informācijas kanāli dažādām mērķa grupām; 

NVO spēj sniegt ētisku un vajadzībās balstītu palīdzību jūtīgām grupām. 

Par būtiskāku izaicinājumu NVO uzskatāma nespēja ilgtermiņā aizvietot pārvaldes funkcijas bez papildus resursiem, jo NVO nav dienests vai institūcija.

 NVO sektora iesaiste apdraudējuma novēršanā ir veiksmīga, jo notiek pēc iespējas tuvāk tiem, kurus tas skar, ar ikdienas darbībām stiprinot krīzes rīcības kompetences un krīzēs reaģējot ar pēc iespējas elastīgākām pieejām

NVO veiksmīgi darbojas vietējo kopienu līmenī – stiprinot indivīdu, ģimeņu un kopienu gatavību (apsaimniekošanas biedrības, apkaimju biedrības u.tml.) 

Novadu līmenī vērā ņemama ir NVO sadarbība ar Civilās aizsardzības komisijām, kurās ir viens atbildīgais par NVO un brīvprātīgo koordināciju atbilstīgi novada reālajai situācijai.

Nacionāl;ajā līmenī ir nepieciešama NVO iesaiste izveidojamā Krīzes vadības centra apakšgrupās.

Padomes sēdē premjerministres padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikpels norādīja, ka NVO iesaiste CA ir saistīta ar operacionālās informācijas drošību un savstarpēju uztucēšanos. Liela nozīme ir praktiskajām mācībām. Valstī Krīzes vadības centrs pagaidām tikai veidojas un lēmumus nepieņem. Tomēr ir skaidrs, ka ir nepieciešami reģionālie mehānismi, jāprot izmantot zemessardzes resursi. NVO iesaiste ir ļoti vērtīga, jo iedzīvotāju sagatavotība un organizētība CA ietvaros mazina cilvēku zaudējumus. Joprojām lielākais izaicinājums ir koordinācija. Diemžēl Latvijā nav sertificētas organizācijas starptautiskās humanitārās palīdzības sniegšanā un saņemšanā (Lietuvā tas ir Sarkanais krusts), jo ir starptautiska prasība, ka sertificēt organizāciju humānās palīdzības sniegšanai nevar, ja tā sniedz palīdzību militāristiem.   

1. Padomes sēdē Valsts kancelejas direktors informē par nepieciešamību optimizēt izdevumus valsts pārvaldē. Šajā sakarā sīkāka informācija tiks sniegta nākošajā sēdē. 

Zane Legzdiņa Joja (Valsts Kanceleja) informēja par iecerētajiem grozījumiem MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums”.

Šie grozījumi paredz:

1) noteikt Memoranda padomes prioritātes un izstrādāt darba plānu triju gadu periodam

2) darba grupu izveidei noteikt papildu mērķi - nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes sadarbības uzlabošanu

3) sastāva izmaiņas - IEM valsts sekretārs, biedrība «Latvijas Pilsoniskā alianse» iegūst pastāvīgu mandātu, pārējie 7 NVO puses locekļi uz divu gadu pilnvaru termiņu tiek ievēlēti vēlēšanās

4) no NVO vidus ievēlētais padomes vadītāja vietnieks – viens cilvēks turpmāk ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas

5) nostiprināt iespēju Memoranda padomes sekretariāta pienākumu dalīšanai starp Valsts kanceleju un konkursā izvēlētu NVO

6) citus tehniska rakstura precizējumus atbilstoši līdzšinējai praksei (attālināta dalība, elektroniskās balsošanas procedūra).      

Vita Tērauda interesējas par plānotajām izmaiņām par pilsoniskās sabiedrības organizāciju aplikšanu ar nodokļiem. 

Tiek saņemts skaidrojums, ka FM ir atteikusies šajā sēdē sniegt komentāru par UĪN izmaiņām un izmaiņām SLO likumā, kā arī tiek darīts zināms, ka no FM tā nav kategoriska nostāja, bet tiek uzturēta kā prasība izmaiņu veikšanai turpinot darbu pie likuma grozījumiem. 

Klātesošie pauž neizpratni par to, kāpēc izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā ir izdarāmas pirms izmaiņām SLO likumā, ja jau tiek uzsvērts, ka šo likumu mijiedarbība ir nozīmīga.   

 Senioru Saeimu projektā „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 25 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. 

Darba kārtība: 

1. Par aktuālo Eiropas Savienības “Demokrātijas aizsardzības paketes” īstenošanā un iespējamo ietekmi 

Informē Sanita Mertena Tieslietu ministrija un Andris Gobiņš Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis Biedrība "Eiropas Kustība Latvijā"

1. Par grozījumiem MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums"

Informē Zane Legzdiņa Joja Valsts Kanceleja 

Informācijai par sēdē skatāmā pirmā jautājuma aktualitāti:

2020. gadā ES nāca klajā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu. Lai papildinātu un padziļinātu šo rīcības plānu, Eiropas Komisija 2023. gada decembrī nāca klajā ar Demokrātijas aizsardzības paketi, kas ietver:

1) paziņojumu, kurā pārskatīts darbs, kas paveikts saskaņā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu;

2) tiesību akta priekšlikumu izveidot kopējus pārredzamības un pārskatatbildības standartus interešu pārstāvības darbībām, kuru mērķis ir ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Savienībā un kuras veic ārpussavienības valstu vārdā;

3) ieteikumu veicināt brīvas, godīgas un noturīgas vēlēšanas;

4) ieteikumu veicināt pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību politikas veidošanā.

Christian Moos EK Ekonomikas un sociālās komisijas loceklis ir paudis viedoklis, ka bažas par naidīgu valstu, piemēram, Krievijas, kaitīgu ietekmi ir pilnīgi pamatotas. Ir bijuši daudzi piemēri, kā galēji labējām partijām izsniegti izdevīgi aizdevumi, piešķirti amati uzraudzības padomēs bijušajiem politiķiem, ienesīgi līgumi apšaubāmiem uzņēmējiem un finansējums šķietamām NVO. Tomēr Demokrātijas aizsardzības pakete ir iesniegta pārāk vēlu. 2023. gada vasaras sākumā paketes izskatīšana tika atlikta uz vairāk nekā pusgadu, jo izskanēja ļoti skaļa un vienprātīga kritika par tajā iekļauto tiesību aktu. Ierosinātā direktīva stigmatizētu NVO, kuras saņem finansējumu no trešo valstu, piemēram, ASV, valdībām. Direktīvā sniegtās definīcijas ir neskaidras. Direktīva paredz veidot to NVO reģistru, kas saņem jebkādu finansējumu jebkādiem mērķiem, tostarp NVO pamatdarbībai, no trešo valstu (valstis, kas nav ES dalībvalstis, piemēram ASV, Kanāda) Organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzdod jautājumu, kāpēc EK neveido vispārēju pārredzamības reģistru, kas aptvertu visus interešu pārstāvjus un būtu saderīgs ar spēkā esošajiem tiesību aktiem valstu līmenī, kā arī radītu skaidru un drošu juridisko pamatu visām ieinteresētajām personām. EK šis direktīvas projekts būtu jāatsauc un 2025. gadā jāīsteno visaptverošāka pieeja tās pēctecim, kas nekalpotu kā instruments demokrātijas ienaidnieku rokās.

1. Padomes sēdē Sanita Mertena (TM) un Andris Gobiņš EK Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis, Biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" informēja par faktisko situāciju ar EK izstrādāto direktīvas projektu. 

Tiek izskaidrots secinājums, ka direktīva stigmatizētu pilsoniskās sabiedrības NVO, jo pieprasa visa veida trešo valstu līdzekļu saņēmējiem – NVO reģistrēties īpašā reģistrā, kā arī tas, ka šāds reģistrs savas funkcijas nepildīs un mērķis izpētīt naudas plūsmu no trešajām valtīm uz ES pilsoniskās sabiedrības NVO netiks sasniegts. 

Līdz šim nav pētīts kāda varētu būt šīs direktīvas ietekme uz cilvēku pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas TM gatavo dokumentu par to, kas būtu uzlabojams EK izstrādātajā regulā, lai paustu Latvijas pozīciju skaidri un kritiski.  Latvijas viedoklis – ja tiek veidots kāds interešu pārstāvju reģistrs (līdzīgi lobistu reģistram), tad jābūt skaidram uz ko, kādiem subjektiem šis reģistrs attiecas, tam jābūt visaptverošam, bet tās ir ļoti lielas administratīvās izmaksas. 

TM pārstāve uzskata, ka ar to vien, ka TM pauž savas bažas par regulu ir par maz, jo nepieciešami konstruktīvi priekšlikumi. Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāve A.Frīdenberga uzskata, ka NVO nevar iesniegt priekšlikumus, kamēr šajā dokumentā nav skaidri definēti riski (izņemot vārda brīvību) kas tiek mazināti ar šādas direktīvas pieņemšanu. Tāpēc vispirms jālūdz EK sagatavot risku analīzi un veikt ietekmes izvērtējumu, lai varētu sniegt konstruktīvus priekšlikumus. 

Vita Tērauda akcentē direktīvas ideju – ja NVO saņem finanses no trešās valsts, tad tiek automātiski pieņemts, ka saņēmējs ir finanšu devēja interešu pārstāvis, kas izkrop\lo pilsoniskās sabiedrības NVO darbības jēgu. 

Iveta Kažoka norāda, ka šobrīd ne Latvijā ne citās ES dalībvalstīs nav skaidrība par to uz kādām pilsoniskās sabiedrības NVO un kādām šo NVO darbībām direktīva varētu attiekties. Pašlaik dokuments ir tik neskaidrs, ka var pieņemt, ka tā regulējums būtu attiecināms uz NVO pamatdarbībām. Ir zināms, ka ES dalībvalstīs jau pastāv līdzīgi reģistri, tāpēc jauns reģistrs nav nepieciešams.  

1. Padomes sēdē Zane Legzdiņa Joja (Valsts Kanceleja) informēja par iecerētajiem grozījumiem MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums”.

Šie grozījumi paredz:

1) noteikt Memoranda padomes prioritātes un izstrādāt darba plānu triju gadu periodam

2) darba grupu izveidei noteikt papildu mērķi - nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes sadarbības uzlabošanu

3) sastāva izmaiņas - IEM valsts sekretārs, biedrība «Latvijas Pilsoniskā alianse» iegūst pastāvīgu mandātu, pārējie 7 NVO puses locekļi uz divu gadu pilnvaru termiņu tiek ievēlēti vēlēšanās

4) no NVO vidus ievēlētais padomes vadītāja vietnieks – viens cilvēks turpmāk ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas

5) nostiprināt iespēju Memoranda padomes sekretariāta pienākumu dalīšanai starp Valsts kanceleju un konkursā izvēlētu NVO

6) citus tehniska rakstura precizējumus atbilstoši līdzšinējai praksei (attālināta dalība, elektroniskās balsošanas procedūra).      

Sēdē tiek debatēts cik aktuāli ir minētie grozījumi un vai šo grozījumu pieņemšana ir iespējama līdz 2024.gada oktobrim, kad beidzas līdzšinējās padomes pilnvaras. 

Tiek atbalstīta operatīva rīcība aktualizējot jautājumu par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu padomes locekļiem, kurus deliģē NVO. Tiek atbalstīts viedoklis, ka jaunajam padomes sastāvam būtu jāveic viss nepieciešamais lai kvalitatīvi izstrādātu un apstiprinātu nepieciešamos grozījumus minētajos MK noteikumos. Tomēr, lai iedzīvinātu jauno padomes modeli līdz 2024.gada oktobrim ir nepieciešams pieņemt trīs kritiski svarīgos grozījumus, tāpēc vasaras laikā padomei jāorganizē diskusijas par to, kā darbosies jaunais padomes modelis.   

Senioru Saeimu projektā „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds” Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024. Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49