- Autors LSKA
- Senioru Saeima
- 22 skatījumi
5. februārī Latvijas Senioru kopienu apvienības (LSKA) valdes locekles Barba Girgensone, Liesma Neipreisa un Lilita Kalnāja piedalījās Labklājības ministrijas Senioru lietu padomes sēdē.
Senioru lietu padome (turpmāk – Padome) ir izveidota 2013.gadā lai nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību senioru problēmu identifikācijā, izvērtēšanā un to risinājumu piedāvājumu izstrādē.
Padomes sastāvā ir iekļauti pārstāvji no senioru organizācijām (biedrība “Latvijas Pensionāru Federācija”, biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse”, biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”), Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Padomes sēdes vada labklājības ministrs.
- gada 5.februāra Padomes sēdes darba kārtība:
- aktualitātes pensiju jomā;
- brīvprātīgā darba veicināšana un atbalsts
- izmaiņas sociālās palīdzības jomā
- kultūras piedāvājuma pieejamība senioriem
- jaunais recepšu zāļu cenu modelis
- pensijas sistēmas pilnveidošanas varianti
Sēdes laikā par darba kārtības jautājumiem ziņoja Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvji
(prezentācijas pievienotas pielikumā)
Saskaņā ar Senioru lietu padomes (turpmāk - Padome) nolikumu, Padomes uzdevumi ir:
- izvērtēt sociālās politikas realizācijas ietekmi uz senioru (pensionāru) dzīves apstākļiem,
- analizēt valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas aktualitātes,
- veicināt senioru dzīves apstākļus uzlabojošu pasākumu iekļaušanu Labklājības ministrijas un Ministru kabineta darba (rīcības) plānos, kā arī citos politikas plānošanas dokumentos,
- analizēt normatīvo aktu projektu iespējamo ietekmi uz senioru sociālo situāciju.
Padome minētie uzdevumi jāveic, lai informētu labklājības ministru par identificētām problēmām un iespējamiem to novēršanas pasākumiem, sniegtu labklājības ministram priekšlikumus par iespējamiem grozījumiem sociālās apdrošināšanas jomas normatīvajos aktos.
LSKA ieskatā sēdē no ziņotāju puses tika sniegta ļoti apjomīga informācija par darba kārtības jautājumiem. Pamatā ziņotāji sniedza ar statistikas datiem un pētījumiem pamatotu aktuālu informāciju par attiecīgo tēmu. Šī informācija nenoliedzami ir būtiska, lai izstrādātu politikas plānošanas dokumentus senioru interešu kontekstā. Tomēr LSKA ieskatā šāda informācijas pasniegšana (veids un saturs) Padomei satur vairākus problemātiskus aspektus:
1) sēdē klātesošās NVO nav iepriekš iepazinušās ar prezentācijām un nevar iesaistīties diskusijā;
2) klātesošajiem netiek paskaidrots kas ir veicis pētījumus ar kuriem tiek pamatoti izdarītie secinājumi;
3) laika trūkuma dēļ klātesošajām NVO nav iespēja diskutēt par prezentācijās ietverto problēmu būtību, bet tikai par vispārējo senioru situāciju valstī;
4) izņemot jautājumus par aktualitātēm pensiju jomā un pensiju sistēmas pilnveidošanas variantiem, pārējie ziņotāji nesniedza informāciju, kas būtu noderīga tieši senioriem, lai to izmantotu senioru interešu aizstāvēšanā, īpaši pašvaldībām risināmo jautājumu kontekstā;
5) ierēdņu informācijas sniegšanas veids un valoda ir nesaprotama vidusmēra senioram, tādejādi LSKA kā senioru intereses aizstāvošai NVO kopā ar sadarbības partneriem jādomā kā šo informāciju iztulkot,izskaidrot un nodot senioriem;
6) attiecībā uz izmaiņām sociālās palīdzības jomā netiek modelētas situācijas, kas ir tipiskas mājsaimniecībās, kurās mīt seniori, kur gan mājoklis, gan mājoklī saņemtie pakalpojumi, gan ienākumi un izdevumi tiek reģistrēti dalīti starp visiem mājsaimniecības locekļiem, kas ne vienmēr ir deklarējuši savu dzīvesvietu šajā mājoklī,tādejādi veidojās “neredzamie”, kas nesaņem nekādu pašvaldības vai valsts sociālo palīdzību, šis jautājums ir aktualizēts LSKA un RISEBA sadarbības rezultātā;
7) ir izteikts viedoklis, ka nepieciešams veicināt tā saucamo profesionālo brīvprātīgo darbu, kad augsta līmeņa profesionāļi vai savas profesijas speciālisti iesaistās brīvprātīgajā darbā un dod savas profesionālās zināšanas un spējas, piemēram, juridiskās vai grāmatvedības konsultācijas, vai arhitekta pakalpojumus, kas ļoti veicinātu kopienas attīstību. Citās valstīs ir tāda pieredze, kur profesionāļiem ir gandarījums iesaistīties un dot atpakaļ kaut ko sabiedrībai, bet pie mums profesionāli ir nepietiekami uzrunāti, brīvprātīgā darba koordinatori šo iespēju neizmanto.
8) 2018.gada 20.jūlijā tika pabeigts Pētījums par brīvprātīgo darba iespējām un līdzgaitniecības modeļa ieviešanu kriminālsodu izpildē (Projekts Nr.9.1.2.0/16/I/001 "Bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū"). Pētījuma gala ziņojums satur priekšlikumus brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības modeļu uzlabošanai, ieviešanai un identificēto šķēršļu brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības ieviešanas procesā risināšanai. Pētījuma veikšanā piedalījās arī LSKA pārstāvji. Tāpēc nav saprotams, kāpēc šis pētījums netiek izmantots plānojot brīvprātīgā darba veicināšanu un atbalstu, īpaši attiecībā uz senioru iesaisti un pašvaldību informēšanu par brīvprātīgā darba dažādību un iespējām iekļaujošas sabiedrības veidošanā.
Pētījuma ieteikumi strukturēti četrās grupās:
- Brīvprātīgā darba sistematizācija un iespējamās attīstības virzieni;
- Ar institucionālās un sociālās vides faktoriem saistītās rekomendācijas;
- Ar organizāciju sadarbību saistītās rekomendācijas;
- Uz sociālo iekļaušanos vērstās rekomendācijas;
- Ar NVO un brīvprātīgo darbu saistītās rekomendācijas.
9) zinot to, cik interesants un pārdomāts ir projekta “Skolas soma” piedāvājums jauniešiem, kuru gatavo un īsteno Kultūras ministrija, skumji ir uzklausīt bezpersonisku informāciju par pētījumiem, kuru veicēji nav zināmi, attiecībā uz senioru iespējām izmantot kultūras iestāžu piedāvājumu. LSKA ieskatā arī seniorus varētu iesaistīt kā mērķauditoriju “Skolas somas” pasākumu īstenošanā.
10) tā kā recepšu zāles ir ļoti jūtīga tēma senioriem, tad no ierēdņiem būtu nepieciešama senioram saprotama informācija( nevis skaitļi un diagrammas) par to, kā ieviestās izmaiņas ietekmēs senioru ar viņa tipiskajām diagnozēm sirds asinsvadu slimībās, diabēts, astma, artrīts, neirodeģeneratīvās slimības, onkoloģija. Jau šobrīd iezīmējas problēmas ar komunikāciju ģimenes ārstu praksēs.
Ņemot vērā minēto, LSKA aicinātu Padomes sekretāru turpmākās Padomes sēdes organizēt atbilstošāk senioru interešu aktualitātei un plānojot diskusiju ar senioru NVO par konkrētiem jautājumiem paredzot laika limitu šo jautājumu apspriešanai.
Kopumā LSKA uzskata, ka Padomes darbība un tās sēdēs skatāmo jautājumu aktualitāte ir vērtējama ļoti pozitīvi un LSKA pauž gatavību aktīvi piedalīties un atbalstīt Padomi senioru interešu aizstāvības nodrošināšanā.
„Senioru saeimu” projektā „Latvijas aktīvie seniori” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.01.2025. līdz 31.10.2026.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/051/L27