Senioru Saeima
367 skatījumi

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 28 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. 

Darba kārtība: 

1) Ziņojums par starptautiskās konferences “Partnerības demokrātijai, attīstībai un mieram” rezultātiem

 Informē Kristīne Zonberga  Latvijas Pilsoniskās alianses direktore  

2) Latvijas pārstāvju Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas grupā "Daudzveidība Eiropā" ziņojums par paveikto un aktuālo

Informē Baiba Miltoviča Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes locekle  

3) Par aktualitātēm Latvijas 20 gadu dalības Eiropas Savienībā atzīmēšanai

Informē  Reinis Brusbārdis Ārlietu ministrija 

4) Ziņojums par situāciju Latvijā pēc EK runas par stāvokli Eiropā

Informē Zane Petre EK pārstāvniecība Latvijā  

  1. Tiek sniegta informācija par  starptautiskās konferences “Partnerības demokrātijai, attīstībai un mieram” rezultātiem, kura notika 12.septembrī, bet 11.septembrī norisinājās konferences iesildošās diskusijas - “Jaunās un topošās digitālās tehnoloģijas: riski un iespējas demokrātijai”, vienā no kurām  klātesošie diskutēja par iespējamo līdzsvaru starp tiesisko regulējumu un tehnoloģisko progresu, kā arī demokrātijas saglabāšanu jauno un topošo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta digitālajā laikmetā. Diskusijās tika analizēta gan augstskolu un uzņēmumu sadarbības līdzšinējā pieredze un labā prakse, ilustrējot to ar uzskatāmiem piemēriem, gan ieskicētas turpmākās sadarbības aprises, veidojot turpmākās sadarbības rīkus un platformas. 

Diskusijās tika minēti praktiski piemēri: digitālo un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanai publiskajā, NVO un privātajā sektorā.  SEB Banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs norādīja uz pārmaiņām, ko ir radījusi digitālā revolūcija, tostarp – kā tā maina cilvēka lomu modernajā industriālajā vidē. Standartizējamo darbību robotizācija un plaša datu analītika ir tie procesi, kas digitālajā inovācijā piedāvā arvien jaunas iespējas. Plaša spektra datu analīzes teoriju un instrumentu apgūšana, un pats galvenais – stratēģiskā līmeņa lēmumu pieņemšana - paliek cilvēku ziņā, un to izpildījums būs arvien lielākā mērā atkarīgs no augstskolās apgūtajām kompetencēm, rodot pareizo līdzsvaru starp zināšanu plašumu un to fundamentalitāti. Ņemot vērā pandēmijas situāciju, ir redzama strauja un neatgriezeniska visaptverošu un mērogojamu digitālo risinājumu ieviešanas perspektīva, kas caurvij visus procesus. Digitalizācija rada iespējas indivīdiem un uzņēmumiem un savukārt šādu iespēju neizmantošana –  draudus izkrist no aprites darba vai biznesa konkurences aspektā. 

Starptautiska konference “Partnerības demokrātijai un mieram” ietvaros notika paneļdiskusijas: 

1) Reģionālās drošības problēmu ietekme uz demokrātijas ilgtspēju; 

2) No vietējā līmeņa uz globālo: vietējā un nacionālā līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomas stiprināšana daudzpusējās sadarbības institūcijās; 

3) Sociālā noturība: instruments iekļaujošām, drošām un ilgtspējīgām vietējām kopienām. 

Konferencē Kristīne Zonberga  Latvijas Pilsoniskās alianses direktore  informēja klātesošos, ka pilsoniskās sabiedrības jēdziens ir ne tikai abstrakts termins vai ideāls, tas ir demokrātijas, sociālā taisnīguma un drošības principu virzītājspēks. Pilsoniskajai sabiedrībai jāturpina uzraudzīt un izdarīt spiedienu uz valdību un starptautiskajām organizācijām, lai tās pildītu savus solījumus un pienākumus aizsargāt demokrātiju. Pilsoniskajai sabiedrībai arī turpmāk jāiesaistās un tādejādi jārada pilsoņiem iespēja piedalīties demokrātiskajos procesos. Pilsoniskā sabiedrība ir pierādījusi, ka tas ir ne tikai valsts galvenais balsts, bet arī tautu draudzības un sadarbības tilts, veidojot partnerības ar mērķi stiprināt demokrātiju. Tomēr pilsoniskajai sabiedrībai ir vajadzīgs starptautiskās sabiedrības, jo īpaši demokrātisko valstu, atbalsts un solidaritāte. Ukraina ir valsts, kas saskārusies ar daudziem izaicinājumiem un draudiem savai neatkarībai, drošībai un demokrātijai. Tomēr, neraugoties uz šīm grūtībām, Ukraina ir izrādījusi arī ievērojamu noturību un apņēmību aizstāvēt savas vērtības. Un liela daļa šī kredīta tiek piešķirta Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai, kurai ir bijusi izšķiroša loma demokrātiskās pārejas un sociālās noturības atbalstīšanā. Iedvesmojošs piemērs valstu solidaritātei un draudzībai ir ievērojams pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījums Ukrainā. NVO un pilsoņi, lielākoties no Austrumeiropas valstīm, kopš 2014. gada ir mobilizējušies, lai sniegtu humānu, finansiālu un morālu atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Viņi ir piegādājuši palīdzību un piegādes Ukrainas armijai un brīvprātīgajiem, viņi ir uzņēmuši un uzņēmuši tūkstošiem Ukrainas bēgļu, viņi ir organizējuši izpratnes veidošanas kampaņas un līdzekļu vākšanas pasākumus, viņi ir veicinājuši kultūras un izglītības apmaiņu un iestājušies par Ukrainas integrāciju Eiropā. Atbalstot pilsonisko sabiedrību Ukrainā, mēs ne tikai palīdzam Ukrainas demokrātijai, bet arī stiprinām paši savu demokrātiju, drošību un stabilitāti Eiropā un ārpus tās robežām.

Viens no konferences secinājumiem: ES notiek tiesiskuma efektivitātes samazināšanās un pilsoniskās sabiedrības telpas sarukšana; uzticības mazināšanās pārvaldes iestādēm un institūcijām; palielinās plaisa starp vienkāršo iedzīvotāju iesaistīšanos un iekļaušanos salīdzinājumā ar lielākām organizācijāmutm. 

Otrs konferences secinājums: pilsoniskajai sabiedrībai nepieciešams uzraudzīt, lai iestādes pildītu savus solījumus un pildītu saistības aizsargāt demokrātiju; iesaistīt iedzīvotājus un dot viņiem iespēju piedalīties demokrātiskajos procesos un sniegt ieguldījumu kopējā labuma veidošanā; veidot sociālo kapitālu un tīklus efektīvai saziņai, koordinācijai un mobilizācijai;aktīvi cīnīties pret dezinformāciju, veidot sociālo noturību drošākai Eiropai

  1. Tiek sniegta informācija par to kā darbojas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu  komiteja (EESK), kas cita starpā  sagatavo izpētes atzinumus, ko lūdz izstrādāt ES likumdevēji, kad vēlas uzzināt pilsoniskās sabiedrības viedokli. EESK kopumā izstrādā apmēram 200 atzinumus gadā. EESK TEN  ir 3 tematiskās izpētes grupas - “Enerģētika”, “Transports” un “Vispārējas nozīmes pakalpojumi”. Krievijas iebrukums Ukrainā TEN nodaļas darbā ienesa tādus tematus kā ES un Ukrainas solidaritātes koridori, infrastruktūras sinhronizācija, TEN-T koridoru pārskatīšana. 

Enerģētikas krīze ir atklājusi, ka sociāli taisnīga enerģētikas sistēmas pārkārtošana un pārstrukturēšana ir jautājumi, kuru risināšanu ilgāk atlikt vairs nevar. Enerģētiskās nabadzības novēršana, majokļu pieejamība un mazaizsargāto mājsaimniecību aizsardzība ir viena no TEN specializētās nodaļas darba plāna pastāvīgajām prioritātēm. Ukrainā notiekošais karš, un nepieredzētais enerģijas cenu kāpums ir saasinājis cenas ziņā pieejamu mājokļu krīzi, ar kuru ES dalībvalstis saskaras jau gadiem ilgi. 

Piekļuve kvalitatīviem mājokļiem par pieņemamu cenu ir Eiropas iedzīvotāju pamatvajadzība. Tā ir svarīga, lai sasniegtu vairākus ekonomikas, vides un sociālāspolitikas mērķus un veicinātu vienlīdzīgas iespējas, sociālo iekļaušanu un mobilitāti. Mājokļu politika joprojām ir dalībvalstu kompetencē, tomēr, lai risinātu problēmas saistībā ar kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu ES, ir vajadzīgs Eiropas rīcības plāns mājokļu jomā. 

Enerģētiskā nabadzība atspoguļo dzimumu nevienlīdzību, un tā  sievietes skar smagāk nekā vīriešus; ES var efektīvi cīnīties pret šo problēmu tikai tad, ja visās politikas jomās tiks piemērota dzimumulīdztiesības pieeja. Šis bija galvenais secinājums debatēs par tematu “Sievietes enerģētiskās nabadzības apstākļos”.

Ir panākta EESK noteikumu izstrāde, kas dod iespēju Latvijas MK un NVO sadarbības memoranda padomei formālizēt attiecības ar EESK noslēdzot sadarbības līgumu.Galvenie ieguvumi: 1)informācijas aprite pilsoniskā dialoga «tīklā», 2) iespēja piedalīties ikgadējā EESK un nacionālā līmeņa pilsoniskā dialoga institūciju  sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumos. 

  1. Tiek sniegta informācija par EK konstatētajiem pārkāpumiem Eiropas tiesību aktu piemērošanas jomā. Komisija aicina BULGĀRIJU un LATVIJU savos tiesību aktos pareizi iekļaut ES noteikumus par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā. Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Bulgārijai (INFR(2021)2098) un Latvijai (INFR(2021)2100) argumentētu atzinumu par to, ka tās nav pareizi transponējušas Direktīvu par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (Direktīvu 2012/13/ES). Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka personas, kuras tur aizdomās vai apsūdz kriminālprocesā vai par kurām izdots Eiropas apcietināšanas orderis, pietiekami informē par viņu tiesībām. 2021. gada septembrī Komisija Bulgārijai un Latvijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tā uzskata, ka abu dalībvalstu paziņotie transponēšanas pasākumi neatbilst direktīvas prasībām, proti, tiesībām piekļūt lietas materiāliem, kas ir būtiski, lai efektīvi apstrīdētu apcietināšanas vai aizturēšanas likumību. Turklāt Komisija norāda, ka Bulgārijā direktīvas piemērošanas joma un tiesības uz informāciju par tiesībām un noteikumi par paziņošanu par tiesībām aizturēšanas sakarā joprojām nav pareizi transponēti. Tagad Bulgārijai un Latvijai doti divi mēneši, kuros veikt palikušo Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai nepieciešamos pasākumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var celt prasību pret Bulgāriju un Latviju Eiropas Savienības Tiesā. 
  2. Papildus dienaskārtības jautājumos izskatītajam, LSKA sēdē guva apstiprinājumu problēmas, kas tika aktualizēta pēc 13.septembrī Tiesībsarga rīkotā simpozija “Personas autonomija un garīgās veselības aprūpe: juridiskā perspektīva”, par psihiskās veselības aprūpes kvalitātes kritēriju ieviešanu un to analīzi izpētei. LSKA ieskatā tas palīdzētu izprast situāciju valstī, izveidot atbilstošu rīcības plānu. Simpozijā  galvenā uzmanība tika pievērsta garīgās veselības juridiskajai perspektīvai. Simpozija mērķis bija diskutēt un izvērtēt iespējas pilnveidot valstu garīgās veselības normatīvo regulējumu un piemērošanas praksi. LSKA ir secinājusi, ka lielāko daļu palīdzības cilvēkam, kuru skārusi demence (ar vai bez diagnozes) kā psihiska saslimšana, veido tieši piemērotas aprūpes identificēšana un nodrošināšana, kā arī atbalsta sniegšana slimniekam un tā ģimenei.

EK ir norādījusi uz aktuālās Eirobarometra aptaujas par garīgo veselību atklājumu: deviņi no desmit respondentiem (89 %) uzskata, ka garīgās veselības veicināšana ir tikpat svarīga kā fiziskās veselības veicināšana, mazāk nekā puse respondentu piekrīt apgalvojumam, ka cilvēki ar garīgās veselības problēmām saņem tikpat labu aprūpi kā cilvēki ar fiziskās veselības problēmām, gandrīz puse respondentu (46 %) pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir saskārušies ar kādu emocionālu vai psihosociālu problēmu, piemēram, izjutuši trauksmi vai depresiju. No aptaujas izriet, ka vairāk nekā puse no šiem respondentiem (54 %) ar garīgās veselības problēmām nav saņēmuši profesionālu palīdzību. Šie rezultāti liecina, ka darbs garīgās veselības jomā ES līmenī noteikti ir jāturpina, kam piekrīt arī LSKA. 

 

Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

                                    

2) Labklājības ministrija, līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu Nr. LM2023/24-1-05/10.

Senioru Saeima
302 skatījumi

LSKA “Senioru Saeima” ir vairākkārt vērsusi ierēdņu uzmanību uz  psihiskās veselības problemātiku senioru interešu aizstāvēšanas kontekstā, un pastāvīgi interesējusies par notiekošo šajā jomā.  

 

Apziņa, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir cilvēka cieņa, veido pamatu iekļaujošai un vienlīdzīgai sabiedrībai, uzskata Latvijas Tiesībsargs.

 

Pašlaik Latvijā izvirzīts mērķis - pārveidot psihiskās veselības aprūpi gan padarot to pieejamu ikvienam, kam tas nepieciešams, gan akcentēt un ievērot psihiskās veselības aprūpes pamatā esošās vērtības, lai tā patiesi atbilstu indivīda vajadzībām un cieņai. 

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka cieņa ir viena no Latvijas konstitucionālajām vērtībām. Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā pasākumi, kurus organizē Tiesībsarga birojs, Latvijas Universitāte un Eiropas Padomes Bioētikas komiteja (CDBIO), ir simpozijs un konference par personas autonomiju un psihiskās veselības aprūpi, kuros iesaistās arī LSKA. 

 

  1. novembris - simpozijs “Personas autonomija un garīgās veselības aprūpe: juridiskā perspektīva”, kurā galvenā uzmanība pievērsta garīgās veselības juridiskajai perspektīvai. Simpozija mērķis ir diskutēt un izvērtēt iespējas pilnveidot valstu garīgās veselības normatīvo regulējumu un piemērošanas praksi tā, lai tā būtu atbilstoša starptautiskajiem cilvēktiesību principiem un normām, kā arī apspriest iespējamos risinājumus, lai labāk aizsargātu cilvēktiesības un veicinātu cilvēka autonomiju garīgās veselības aprūpē. Zinošiem un gādīgiem ārstiem un speciālistiem ir nozīmīga loma cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesību nodrošināšanā, tāpēc jo īpaši būtiski runāt par personas autonomijas tiesībām un to faktisko īstenošanu.

 

  1. novembris - konference “Personas autonomijas veicināšana garīgās veselības aprūpes praksē”, tās fokusā autonomijas veicināšana psihiskās veselības aprūpē.

1.Pacientu autonomijas atbalstīšana garīgās veselības aprūpē 

2.Sabiedrībā balstītu pakalpojumu labā prakse

  • Atvērtā dialoga modelis
  • Mobilās komandas (Beļģija)  
  • Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums (Latvija) 
  • Līdzcilvēku atbalsts (Islande)

3.Labā prakse veselības aprūpes iestādēs 

  • Atvērto durvju politika slimnīcu nodaļās (Vācija un Šveice) 
  • Atvērtā dialoga modelis augstas drošības nodaļās (Norvēģija) 
  • Iepriekšēja aprūpes plānošana (Spānija) 
  • Drošo nodaļu modelis (Apvienotā Karaliste) 
  • BET (Basal exposure therapy) apvienojumā ar papildu ārējo kontroli (Norvēģija)
  • Kombinētās pieejas
  1. Apmācība un izglītība 

 

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT – psihosociālas (mentālas) slimības un intelektuālās attīstības traucējumi) ir viena no vismazāk aizsargātajām un nepamatoti izolētām sabiedrības grupām. 

Daudzās valstīs un arī Latvijā šo cilvēku tiesību pārkāpumi un aizskārumi, tostarp ieslodzīšana slimnīcās vai sociālās aprūpes iestādēs, atstāšana bez palīdzības, diskriminēšana un stigmatizēšana, ir bieža parādība. Nereti cilvēkiem ar GRT tiek ierobežo rīcības brīvību, iespēju izvēlēties un rīkoties atbilstoši savām vērtībām un interesēm (autonomija). Tādēļ ir svarīgi, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir pasargāti no cilvēktiesību aizskārumiem un var baudīt tiesības vienlīdzīgi ar citiem.

 

Demence – ir intelektuālo funkciju pasliktināšanās, kurām strauji attīstoties tiek izraisītas domāšanas, spriešanas un atmiņas spēju traucējumi, tas savukārt noved pie personības izmaiņām. Cilvēks parasti neatceras nesenus notikumus, neatminas, ko ēdis brokastīs, ar ko runājis, viņš vairākas reizes atkārto vienu un to pašu teikumu, vēlākā periodā nepazīst pat savus radiniekus. 

Neskaitot atmiņas zaudēšanu, demencei raksturīgas arī problēmas ar uzmanības koncentrēšanu, grūti iemācīties ko jaunu, nespēj atrisināt ikdienas sadzīviskas problēmas. Kopumā šie traucējumi nopietni ietekmē cilvēka sociālās dzīves līmeni, demences progresa ietekmē cilvēkam būs nepieciešamība pēc ikdienas uzraudzības un kopšanas.

Demence ietekmē domāšanu, uzvedību un spējas veikt ikdienas uzdevumus. Traucējumi smadzeņu darbībā cilvēkam neļauj pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā un darba dzīvē. Raksturīga demences iezīme ir nespēja veikt ikdienas darbības samazinātu kognitīvo spēju dēļ. 

Demences priekšvēstneši visbiežāk ir trauksme, nomāktība, miega traucējumi un citas ar uzmanības un atmiņas spējām šķietami nesaistītas sūdzības. Demencei progresējot, parādās izteiktāki traucējumi, kas saistīti arī ar cilvēka uzvedību, motivāciju, spējām sevi aprūpēt, kā arī personību. Pēdējo ir grūti pieņemt, tam nepieciešams atbalsts. Demences skarto piederīgajiem to izdodas atrast katram savā veidā – vienam tas ir psihiatrs, neirologs vai ģimenes ārsts, citam tas var būt labākais draugs, kaimiņš vai mācītājs.

Demence var piemeklēt jebkuru, bet risks palielinās līdz ar vecumu. Lielākā daļa demences slimnieku ir gados vecāki cilvēki, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka lielākā daļa vecu cilvēku ar demenci neslimo. Tā nav normāla novecošanas izpausme, bet gan smadzeņu slimība. Ir 5 lietas, kas uzlabo smadzeņu darbību – pareizs uzturs, fiziskas aktivitates, sociālie kontakti, mācīšanās, labs miegs. 

 

Patiess stāsts par demenci ir Veselības ministrijas sagatavots materiāls.  https://youtu.be/BS7gia3PBjA. Veselības ministrija kampaņas “Viss ir Norm.a” kontekstā informē sabiedrību, tostarp seniorus par to, ka cilvēka psihiskā veselība ir tikpat reāla kā fiziskā. Tā var sašķobīties un nav jātēlo, ka viss ir kārtībā.  Nevajag noliegt to, kā cilvēks jūtas, nevajag cieties un justies atstumtam, jāmeklē palīdzība un tas ir normāli. Veselības ministrija aicina vērsties pie sava ģimenes ārsta. 

Visbiežāk demence skar cilvēkus, kas vecāki par 50 gadiem, un tā cēlonis var būt insults, infarkts, galvas traumas un citas smagas slimības. Demence ir neirodeģeneratīvo slimību kopums, un tā nav normāla novecošanas procesa daļa. 

Cilvēki var veikt profilakses pasākumus pret demenci, it īpaši vaskulārās demences gadījumos un agrīna demences diagnosticēšana un nodrošināšana ar savlaicīgu medicīnisko iejaukšanos var būt visefektīvākais paņēmiens cīņā ar progresējošo demenci.

Liels izaicinājums demences ārstēšanā ir aprūpes organizēšana, jo šī slimība paliek ēnā, pateicoties sabiedrības aizspriedumiem un maldiem, ka cilvēkam būtu vienkārši jāļauj mierīgi aiziet. Demences ārstēšana ir simptomātiska, kas nozīmē, ka mūsdienu medicīnai nav pa spēkam izārstēt tās cēloni. Jo agrākā vecumā sākas demence, jo sliktāka prognoze, un šādā gadījumā ārstēšanu būtu jāuzsāk iespējami ātri. Ģimenes ārsti ir ļoti zinoši un centīgi, taču aprūpes organizēšanā būtu jāpieslēdzas arī psihiatram vai neirologam.

 

Tiesībsargs Juris Jansons uzsver, ka - cilvēka cieņa ir viena no augstākajām vērtībām, kas piemīt ikvienam cilvēkam.  Apziņa, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir cilvēka cieņa, veido pamatu iekļaujošai un vienlīdzīgai sabiedrībai. Eiropas tiesību telpā ir daudz labu piemēru, kā nodrošināt šo cilvēku pašnoteikšanās tiesības garīgās veselības aprūpē gan cilvēkiem ar viegliem garīgiem traucējumiem, gan cilvēkiem ar ļoti smagiem garīgiem traucējumiem. Būtiski ir ievērot cilvēka autonomiju un cilvēktiesības arī augstas drošības nodaļās un klīnikās. Jāpilnveido tiesiskais regulējums un medicīniskā aprūpe no sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem līdz pat veselības aprūpes iestādēm.  

Gan nacionālie tiesību akti, gan starptautiskie cilvēktiesību dokumenti paredz virkni demokrātiskās un tiesiskās valstīs pašsaprotamu cilvēktiesību un attiecina tās uz jebkuru cilvēku. Tiesību akti aizliedz diskriminēt cilvēkus pamatojoties uz veselības stāvokli vai invaliditāti. Tomēr vēsturiski ir pieņemts, ka daļa sabiedrības personu ar garīga rakstura traucējumiem uzlūko kā personu, kurai dažādas tiesības var tikt liegtas vai būtiski ierobežotas.

 

Psihiatrisko traucējumu un slimību ārstēšana ir regulēta Ārstniecības likuma XI nodaļā “Psihiskās slimības”. Psihiski slimi pacienti nedrīkst tikt pakļauti diskriminācijai savas slimības dēļ, un tiem jānodrošina medicīnisko palīdzību un aprūpi tādā kvalitātē, kāda atbilst pieņemtajiem vispārējās medicīnas standartiem. 

Psihiatrija ir veselības aprūpes nozare, kurā strādājošiem ir jābūt apveltītiem ar ļoti augstām pacietības, savaldības un tolerances spējām. Ievērojot pacientu domāšanas un uzvedības traucējumus, nereti slimības noteikto vai veicināto sociālo stāvokli, un to dēļ ierobežotās iespējas aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses, psihiatriskām ārstniecības iestādēm ir ļoti svarīgi nepieļaut pacientu tiesību pārkāpumus, necienīgu izturēšanos, cita veida rīcību, kas var tikt traktēta kā cilvēka pamattiesību pārkāpumi. Pacients psihiatriskās ārstniecības iestādes stacionāra nodaļā var tikt stacionēts ar pacienta vēlēšanos – brīvprātības princips, vai bez pacienta piekrišanas.

Pasaulē lielākā daļa pacientu ar garīga rakstura traucējumiem nesaņem efektīvu medicīnisku palīdzību. Mūsdienu veselības aprūpes plānošanas sistēmai vieni no lielākiem izaicinājumiem ir efektivitātes un kvalitātes mērījumi psihiatrijā, psihoterapijā un narkoloģijā. Psihiskās veselības jomā pastāv grūtības izveidot vienotus un standartizētus kvalitātes rādītājus un novērtēšanas kritērijus. Tas saistīts ar to, ka veselības aprūpes sistēmas dažādās valstīs mēdz krasi atšķirties. Taču zināms, ka pakalpojuma kvalitātes novērtēšana un analīze veicina sniegtās aprūpes kvalitātes uzlabošanu. 

 

Pieejamības rādītāji ir svarīgi, jo atspoguļo kā un cik daudz pakalpojums tiek izmantots. Savukārt efektivitāte ir svarīga no ekonomikas un resursu plānošanas viedokļa, jo liecina arī par pakalpojumu ilgtspēju. Eksistē dažādi ar sabiedrības veselību saistīti faktori (indikatori), kas tieši vai netieši liecina par sabiedrības dzīves kvalitāti, saslimstībām, tostarp garīga rakstura saslimšanām, mirstību, paredzamo dzīves ilgumu. Tādēļ būtiski ir analizēt sabiedrības psihiskās veselības stāvokli, problēmas, medicīniskās aprūpes efektivitāti, jo pakalpojumu kvalitātes, tostarp garīgās veselības aprūpē, atspoguļojums skaitļos ir pamats uz pierādījumiem balstītai veselības politikai, kas būtu vērsta uz psihiskās veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu.

 

Daudzās valstīs psihiskās veselības aprūpes standarti vēl tikai veidojas. Nav vienotu kritēriju, lai novērtētu,  ko tieši būtu svarīgi analizēt, lai saprastu, vai sniegtā aprūpe ir kvalitatīva.

Pēc PVO organizācijas ieteikumiem, būtu jāvērtē šādus parametrus: 

  • pacienta viedokļa, viņa lēmumu un autonomijas cienīšana; 
  • pacienta pieredze;
  • ierobežošanas pasākumu pielietošana;
  • iespēja izstrādāt, pārskatīt un ieviest atlabšanas plānu, kā arī uzmanības pievēršana sociāliem faktoriem, šos plānu izstrādājot;
  • atbalsta sniegšana gan pakalpojuma saņemšanas brīdī, gan pēc tam.

PVO nosaka šādas galvenās psihiskās veselības aprūpes kvalitātes dimensijas:

  • uz pacientu centrēta pieeja;
  • psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība;
  • starpnozaru sadarbība, realizējot psihiskās veselības aprūpi;
  • profilakse un veselību veicinošie pasākumi;
  • laba procesu vadība;
  • inovatīva un uz nākotni orientēta pieeja.

Katrā no dimensijām speciālisti ir identificējuši parametrus, ko nepieciešams novērtēt pacienta psihiskās veselības aprūpes procesā. 

Skumji, ka no kopumā  noteiktajiem 23 kritērijiem, kas liecina par pacienta psihiskās veselības aprūpes efektivitāti, tikai divus reāli novērtē katrā valstī – 

  • pacientu dzīves kvalitāti 
  • pašnāvību skaitu. 

 

Eiropas Savienībā psihiskās aprūpes veselības sfērā šobrīd nav vienotu kvalitātes kritēriju, ko varētu savstarpēji salīdzināt. Tomēr ir atzīts, ka kvalitātes un ārstēšanas rezultātu novērtēšana ir pamata elementi psihiskās veselības aprūpes procesa kvalitātes analīzei un uzlabošanai.

Piemēram, atkārtoto hospitalizāciju īpatsvars, ambulatoro pakalpojumu pieejamība pēc izrakstīšanas, NMPD izsaukumu skaits sakarā ar psihiskās veselības traucējumiem, sniedz ieskatu, kā un cik kvalitatīvi valstī tiek nodrošināta psihiskās veselības aprūpe. Šo kritēriju vidū var minēt arī cilvēku skaitu ar psihiskās veselības traucējumiem, kuri dzīvo institūcijās (sociālās aprūpes centros, grupu mājās), cilvēku skaitu ar psihiskās veselības traucējumiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās, piespiedu ārstēšanas rādītājus, ierobežojošo līdzekļu izmantošanas rādītājus, ievietošanu stacionārā vai specializētajā ārstēšanas iestādē bez pacienta piekrišanas u.c. Ne mazāk svarīga ir psihiskās veselības aprūpes centru un krīzes centru pieejamība, kā arī tādu pakalpojumu pieejamība, kas atbalsta pacienta dzīvošanu mājās.

 

Situācija Latvijā.

Tā kā slimību kontroles un profilakses centrs pārsvarā publicē vispārīgus veselības aprūpes datus, tad grūti izvērtēt psihiskās veselības aprūpes rezultātus, jo trūkst apkopotu datu par pamata rādītājiem, piemēram, pacientu drošību.

  1. gadā tapis Latvijas Ārstu biedrības ziņojums, kurā, balstoties uz diagnožu grupām, iekļauti šādas aktivitātes un to rezultāti:
  • šizofrēnijas diagnostika un ārstēšana;
  • demences diagnostika un ārstēšana;
  • depresijas atpazīšana, vadīšana, ārstēšana un aprūpe;
  • alkohola atkarības ārstēšana;
  • dubultdiagnozes narkoloģijā un psihiatrijā;
  • opioīdu atkarīgo pacientu ārstēšana.

 

Tomēr šobrīd Latvijā mēra tikai vienu specifisku psihiskās veselības aprūpes kvalitātes kritēriju: pacientu ar šizofrēniju, šizotipiskiem traucējumiem vai murgiem neatliekama stacionēšana 30 dienu laikā tajā pašā stacionārajā ārstniecības iestādē.

Speciālisti uzskata, ka lai nodrošinātu psihiskās veselības aprūpes kvalitāti, nepieciešams izstrādāt un ieviest kvalitātes vadības sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu kontroli. Šobrīd tāda kvalitātes vadības sistēma, kas aptver reālus kvalitātes rādītājus un uzraudzības mehānismus, neeksistē.

 

Salīdzinot tiesībsarga ziņojumus par psihiskās veselības aprūpi ar esošajiem kvalitātes rādītājiem, atklāts, ka konstatētus pārkāpumus aprūpes sniegšanā šie rādītāji neatspoguļo.

Par svarīgākajiem kvalitātes rādītājiem psihiskās veselības aprūpes sniegšanā speciālisti uzskata:

  • pacientu procentu, kuriem ir risks kaitēt sev vai citiem, un kuri pieprasa akūtu psihiatrisku palīdzību/konsultāciju, kuriem palīdzība sniegta divu stundu laikā pēc pieprasījuma brīža, 24 stundu laikā vai 48 stundu laikā (kā vitāli svarīgu to atzīmēja 46% un kā ļoti svarīgu 42% speciālistu);
  • psihoterapeitiskās palīdzības pieejamību akūtas traumas slimniekiem (42% to vērtē kā vitāli svarīgu un vēl 48% kā ļoti svarīgu);
  • nelaimes gadījumu skaitu darbā mediķiem saistībā ar pacientu agresiju psihiatrijas, narkoloģijas stacionāros (atbilstoši apkopotajiem viedokļiem, 40% to uzskata par vitāli svarīgu un 48% par ļoti svarīgu indikatoru);
  • pabeigto suicīdu skaitu pacientiem,  kuri regulāri saņem psihiatrisku palīdzību/ārstēšanu (34% to vērtē kā vitāli svarīgu un 52% kā ļoti svarīgu);
  • paškaitējumu skaitu stacionāros (34% uzskata to par vitāli svarīgu un 48% par ļoti svarīgu rādītāju).

 

Psihiskās veselības aprūpes kvalitātes kritēriju ieviešana un to analīze palīdz izprast situāciju valstī, identificēt problēmas un izveidot atbilstošu rīcības plānu. Kvalitatīva aprūpe būtiski uzlabo psihiskās veselības aprūpes efektivitātes rādītājus. Taču vispārīgie sabiedrības psihiskās veselības rādītāji nespēj pilnā mērā atspoguļot vēlamo valsts politiku nozarē. Lai veidotu uz pierādījumiem un pacientu tiesībām balstītu psihiskās veselības aprūpi Latvijā, nepieciešams pārskatīt esošos novērtēšanas parametrus, kā arī izstrādāt, ieviest un regulāri uzraudzīt jaunus kvalitātes kritērijus.

 

Secināms, lielāko daļu palīdzības cilvēkam, kuru skārusi demence (ar vai bez diagnozes), veido tieši piemērotas aprūpes identificēšana un nodrošināšana, kā arī atbalsta sniegšana slimniekam un tā ģimenei. 

Seniors un viņa ģimenes locekļi dažkārt baidās no problēmu diagnozticēšanas un nevēršas pie ģimenes ārsta, lai saņemtu diagnozi un nosūtījumu speciālistu palīdzības saņemšanai.  

 

Senioru interešu aizstāvību Seniori Saeimā atbalsta: 

Projekts „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

                                    

 

Labklājības ministrijas līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu 

Nr. LM2023/24-1-05/10.

Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023 

 

 

Senioru Saeima
302 skatījumi

ēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 32 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. Darba kārtība: 

1) Par jaunu organizāciju pievienošanos memorandam  

 Informē Zane Legzdiņa-Joja Valsts kanceleja (VK) 

2) Ministru prezidentes Evikas Siliņas uzruna 

3) NVO un Ministru prezidentes dialogs

 

  1. Tiek sniegta informācija par jaunu organizāciju pievienošanos memorandam  nosaucot šīs 14 organizācijas, kas paraksta memorandu 2023.gada 25.oktobrī.
  2. Ministru prezidente Evika Siliņa savā uzrunā uzsvēra, ka gan viņai personīgi, gan valdībai pilsoniskā dialoga jautājumi ir ļoti svarīgi. Tāpēc arī Valdības deklarācijas 21. punktā ir pausta apņemšanās veicināt sociālo un pilsonisko dialogu, kā arī palielināt finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. Nākošā gada budžetā paredzēti 200 000 euro memoranda aktivitātēm un pilsoniskā dialoga uzturēšanai. Tāpat ir paredzēts piešķirt 2,3 miljonus SIF, kas dažādu projektu veidā šo summu sadala NVO sektoram. Vēl ir paredzēti 1,7 miljoni atbalstam NVO, ko piešķir dažādas ministrijas atbalstu veidā. Ministru prezidente NVO un MK sadarbības memoranda darbību vērtē kā efektīvu un elastīgu, kas nav smagnēja, bet ir jēgpilna. 

Ministru prezidente kā vistuvāko nevalstiskajam sektoram nosauc SIF, bet esošā kultūras ministre ir atvērta sadarbībai ar NVO un labprāt uzņemtos Memoranda padomes koordinācijas pienākumus, taču nevalstiskajām organizācijām un biedrībām ir arī aktīvi jāturpina darboties savās nozarēs, risinot jautājumus nozaru ministrijās. Runājot par sabiedrības informētību, premjerministre norādīja, ka ļoti nopietni uztver dialoga ar sabiedrību veidošanas nozīmīgumu. Ministru prezidente uzskata, ka Kultūras ministrija varētu būt koordinātors NVO sadarbībai ar valdību. Valsts kanceleja neveido politiku NVO jomā. Kultūras ministrija strādā pie rīcības plāna sagatavošanas sadarbībai ar NVO. 

Ministru prezidente atbalsta ideju par konkrētu ministru piedalīšanos NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdēs par konkrētiem jautājumiem, plānojot laiku, risinot pārresoru jautājumus.

Ministru prezidente uzsvēra, ka Memoranda padome ir vieta dzīvām diskusijām ar nevalstisko sektoru. Šajā formātā ir iespēja īstenot valdības deklarācijas līmenī nostiprināto apņemšanos pilnveidot pilsonisko dialogu. Šeit var izrunāt un meklēt risinājumus jautājumiem un problēmām, ko nav izdevies atrisināt nozaru ministriju ietvaros un sadarbības formātos.  Īr daudz pārresoru jautājumu. 

  1. Biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga uzsver, ka būtisks ir jautājums par Memoranda padomes jaunā modeļa iedzīvināšanu 2024. gadā. Tādejādi būtiski ir saņemt skaidru signālu no valdības par valsts pārvaldes pārstāvju aktīvu iesaistīšanos darba grupās, kuras paredzēts veidot, lai izdiskutētu nozarēs būtiskus jautājumus. 

NVO ir izteikušas bažas par izkliedētu atbildību starp ministrijām un atbildīgās ministrijas vai personas neesamību, kas koordinētu pilsoniskās sabiedrības attīstību un nodrošinātu to, ka NVO skatījums dažādās nozarēs tiek ņemts vērā. 

NVO uzsver atgriezeniskās saites nozīmīgumu sabiedrībai un aicina nozaru ministrijas iespēju robežās sniegt atbildes par nevalstisko organizāciju komentāriem un ierosinājumiem Evikas Siliņas valdības rīcības plānam. 

NVO aicina aktualizēt diskusiju par reemigrācijas projektu izstrādi, jauniešu plašāku iesaisti politikā, kā arī klimata un aprites ekonomikas nozīmīguma skaidrošanu, uzsverot sabiedrības izglītošanas nepieciešamību un NVO iespējas šajā sakarā.

Nodibinājuma "Invalīdu un viņu draugu apvienība "APEIRONS"" valdes loceklis Ivars Balodis uzsver nepieciešamību skaidrot valdības darbu plašākais sabiedrībai saprotamā valodā, uzsvaru liekot uz pilsoniskās sabiedrības attīstību. Viņš aicināja sniegt atbalstu organizācijām reģionos. Skaidrot sabiedrībai politisko norišu nozīmīgumu nepieciešams, lai cilvēki saprastu, cik liels ir viņu iesaistes devums un ka šis devums tiek novērtēts nevis ignorēts valdībā. Valsts pārvaldes komunikācijai būtu  jāaptver dažādi iedzīvotāju slāņi un sociālās grupas, ņemot vērā arī to informācijas uztveres spējas, kā arī ierobežojumus.

Iveta Kažoka domnīcas „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos, norāda uz problēmām ar kurām 2024.gadā var nākties saskarties NVO sektoram, jo valdībā pastāv izkliedēta atbildība par sadarbību ar NVO un pilsonisko dialogu. Tas nozīmē, ka katrai NVO konkrētie nozares jautājumi jārisina ar attiecīgās nozares ministru (ministriju). Rezultātā valdībai ir grūti sadzirdēt NVO sektoru un tā problēmas. Ideāli būtu, ja Ministru prezidente nosauktu sava biroja darbinieku vai kādu konkrētu ministriju, kas atbild par pilsonisko dialogu kopumā.     

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS kādā no nākošajām sēdēm vēlas informēt par savu deliģēto pārstāvju paveikto īstenojot memoranda padomes uzdevumus. 

Senioru Saeima
334 skatījumi

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 27 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. Darba kārtība: 

1) Par aktuālo biedrību un nodibinājumu darbības regulējumā

 Informē Sanita Mertena Tieslietu ministrija (TM)

2) Par aktuālo sabiedriskā labuma organizāciju darbības regulējumā

Informē Olga Bogdanova Finanšu ministrija (FM)

3) Par izmaiņām regulējumā sabiedrības pārstāvju iesaistei attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesāInformē ane Legzdiņa-Joja Valsts kanceleja (VK) 

  1. Tiek sniegta informācija par grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā un Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumos. 

Problēma - Biedrības un nodibinājumi aktīvi neizmanto iespēju norādīt savu darbības jomu. 2021. gada 1. novembrī UR ir ierakstītas 23 408 biedrības, no kurām savu darbības jomu ir norādījušas tikai 2393 biedrības, un reģistrēti 1563 nodibinājumi, no kuriem 163 nodibinājumi ir norādījuši savu darbības jomu.

"Biedrības un nodibinājumi darbojas dažādās jomās un veic daudzveidīgas aktivitātes. NVO darbība tiek reģistrēta dažādiem nolūkiem, no kuriem trīs būtiskākie ir:

1) organizāciju saimnieciskās darbības reģistrēšana;

2) organizāciju reģistrs pēc to darbības jomas jeb NVO klasificēšanas noteikumi;

3) kā arī uzskaite par tām organizācijām, kas veic sabiedriskā labuma darbu.

Lai arī dažādi klasificēšanas noteikumi eksistē, tie nedod skaidru priekšstatu par NVO, jo nereti organizācijas nespēj identificēt ne savu saimniecisko darbību, ne reģistrē savu darbības jomu UR. Neskaidra kopēja NVO sektora aina rada negatīvas sekas. Bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams no NVO sektora izdalīt, analizēt biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes, kā arī finanšu un citus rādītājus. Šī nenoteiktība rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru. NVO sektora uzskaites neskaidrība liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu NVO, kad tas ir nepieciešams. Ievērojot minēto, TM uzskata, ka nepieciešams noteikt kā obligātu pienākumu visām biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu, tādā veidā padarot NVO sektoru pārskatāmāku un caurspīdīgāku ne tikai attiecībās ar finanšu sektoru, bet kopumā.

Tāpat konkrētas un nepārprotamas darbības jomas reģistrēšana atvieglotu gan finanšu institūciju darbu, gan NVO kontrole un uzraudzība varētu tikt veikta efektīvāk.

Kā ir norādījušas NVO attiecībā uz darbības jomas pieteikšanu ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā, ņemot vērā, ka šāds ieraksts nav obligāts, tad NVO nereģistrē darbības jomas, ja vien nav nepieciešamība veikt citus ierakstus UR. Tāpat viens no iemesliem, kāpēc netiek pieteikta darbības jomas ierakstīšana UR, ir tas, ka šis ir maksas pakalpojums.

Jaundibināmās biedrības un nodibinājumi darbības jomu norādīs, iesniedzot UR pieteikumu par biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. 

Esošās biedrības un nodibinājumi darbības jomu pirmreizēji norādīs, iesniedzot gada pārskatus VID EDS. Tas attieksies arī uz tām biedrībām un nodibinājumiem, kuri jau ir norādījuši savu darbības jomu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 779  un tā ir ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. VID EDS būs nepieciešams integrēt biedrību un nodibinājumu darbības jomas atbilstoši MK noteikumos ietvertajām darbības jomām. 

Biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatus, būs iespēja no piedāvātā saraksta izvēlēties atbilstošu darbības jomu, mērķgrupu (ja biedrība vai nodibinājums vēlēsies to norādīt), kā arī būtu jāparedz iespēja manuāli ierakstīt papildu informāciju, ja tāda ir nepieciešama. Tāpat būtu nepieciešams nodrošināt, ka gada pārskats netiek pieņemts VID EDS, kamēr biedrība vai nodibinājums nav norādījis darbības jomu.

TM uzsver, ka diskusija vēl ir priekšā un attiecas uz MK noteikumiem pēc tam, kad būs pieņemti likuma grozījumi. Likums var stāties spēkā pēc attiecīgu datu sistēmu pielāgošanas, kas var notikt 2024.gadā. 

  1. Tiek sniegta informācija par jautājumiem, kas attiecas uz sabiedrības gaidām pēc jēgpilnām līdzdalības iespējām, īpaši reformu procesā, savlaicīgas informācijas par iespējām iesaistīties un atgriezeniskās saites.  

Šajā sakarā ir izmantojama TAP (tiesību aktu portāls) darbība, jaunais Pašvaldību likums un Interešu pārstāvības atklātības likums. 

Top jauni MK noteikumi par Sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā. 

MK noteikumi 

- precizē sabiedrības līdzdalības procesā iesaistīto pušu rīcību un atbildību

- skaidrāk attiecina uz tiesību aktu izstrādi

- iekļautas reformas un citas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas

- nosaka TAP portāla izmantošanu līdzdalības nodrošināšanai MK   apstiprināmajos tiesību aktos un politikas dokumentos

- skaidrāks regulējums par līdzdalības rezultātu publicēšanu

- mērķtiecīga sabiedrības informēšana par iesaistes iespējām

- stiprinātas dalības iespējas konsultatīvos formātos un šo formātu atklātība

- aktualizēta pieeja līdzdalības iespēju piemērošanai tiesību aktu projektu izstrādē (noteikti arī izņēmumi)

- aktualizēts formālo un neformālo sabiedrības pārstāvju uzskaitījums

- sabiedriskā apspriede, domnīca un citas inovatīvas metodes, norisei arī tiešsaistes formāts

- sabiedrības pārstāvji varēs rosināt līdzdalības iespējas

- atgriezeniskā saite – sistemātiski publiskot un nosūtīt līdzdalības rezultātus. 

VK uzsver, ka sabiedrība jāinformē mērķtiecīgi, kā arī faktu, ka sabiedrības pārstāvji (NVO) iesniedzot dažādas iniciatīvas pārvaldes institūcijās, nesaņem atgriezenisko saiti. Šī situācija ir jāmaina.  

  1. Tiek sniegta informācija par to, ka jau 2022.gada 17.maijā Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. pants papildināts ar septīto daļu, nosakot tiesības sabiedriskā labuma organizācijai dibināt SIA, kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai nodot ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus. 

Lai sabiedriskā labuma organizācijām (SLO) nodrošinātu iespēju dibināt sociālos uzņēmumus, jau ir pieņemti grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā, paredzot, ka sešu mēnešu laikā tiek iegūts sociālā uzņēmuma statuss. Tādējādi ir salāgoti divi likumi, kas paredzēti sabiedriskā labuma ietekmes veicināšanai ar uzņēmējdarbību.

Sociālajam uzņēmumam tiek nodrošināta iespēja izmantot priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai, un, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības, kā arī negodprātīgu statusa izmantošanu, vienlaikus tika noteikti stingrāki sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritēriji.

Ir atzīts, ka  spēkā esošie normatīvie akti, tajā skaitā arī Sabiedriskā labuma organizāciju likums, kas regulē SLO darbības, ir novecojuši. Tie kavē sabiedriskā labuma attīstību. Tāpēc FM vadībā ir izstrādāts informatīvais ziņojums “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību”, kas apstiprināts MK 2022.gada 29.novembra sēdē. 

Labklājības valstīm ir raksturīga spēcīga sabiedriskā labuma sistēma. Arī Latvijā ir valstiski svarīgi sakārtot SLO jomu. Svarīgi nelikt šķēršļus pilsoniskai aktivitātei un vēlmei veikt ziedojumus, piedalīties brīvprātīgajā darbā, īstenojot svarīgus sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus un darbus. Pašlaik norit darbs pie likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”” izstrādes, ievērojot ziņojumā paredzētās izmaiņas sabiedriskā labuma sistēmā. Tajā skaitā grozījumi tiks veikti arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Likumprojekts paredz:

1) divpakāpju SLO sistēmas ieviešanu, kur organizācijai būs tiesības izvēlēties SLO pakāpi un attiecīgi atbilstošu priekšrocību un uzraudzības pakāpi;

2) skaidrus nosacījumus SLO iespējām veikt saimniecisko darbību, atsevišķos gadījumos arī 100% saimniecisko darbību. NVO ar SLO statusu būs tiesīgas saimnieciskajā darbībā iegūtos līdzekļus novirzīt SLO aktivitātēm bez uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma;

3) sabiedriskā labuma sistēmas sakārtošanu, kas nodrošinās, ka sistēmā darbojas tikai tādas organizācijas, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma sniegšana. 

Likumprojekta apspriešanas laikā NVO ir izvirzījusi papildu konceptuālus jautājumus par: 

- nepieciešamību palielināt Komisijas darbības efektivitāti, optimizējot izskatāmās lietas;

- skaidrāku regulējumu SLO saimnieciskajai darbībai; 

- SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumiem, t.sk. neizmantoto ziedojumu ieguldīšana vērtspapīros;

- par ziedojumu nodošanu ārstniecības/ kultūras/ mākslas/ institūcijām;

- par riska vadības elementu ietveršanu Likuma 13.pantā;

- NVO grāmatvedības kārtošanas normatīvā regulējuma pārskatīšanu. 

LSKA 27.septembra NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdi vērtē kā ļoti produktīvu un no informācijas aktualitātes viedokļa noderīgu, par ko informē apvienības biedrus un interesentus. 

LSKA turpinās aizstāvēt senioru intereses, komunicējot ar likumdevēju, izpildvaru (gan valsts, gan pašvaldību līmenī) un NVO sektoru, izmantojot gan LM un SIF atbalstu, gan AS Delfin Group finansējumu. LSKA struktūrvienība Senioru Saeima turpinās piedalīties dažādās NVO un to apvienību aktivitātēs informējot par uzzināto LSKA mājas lapā.  

 

Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

                                    

2) Labklājības ministrija, līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu Nr. LM2023/24-1-05/10.

 

  1. LSKA Senioru Saeimas priekšsēdētāja 25.septembrī piedalījās Rīgas domes rīkotajā „Rīcības plāna projekta trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā laikā no 2024. līdz 2028. gadam”
  2. Informācija par onkoloģijas semināru
  3. Seminārs "Diabeta efektīva ārstēšana"
  4. «Senioru Saeima» viesojas Čehijas mazpilsētās Olomoucā un Zlinā 2023.gada 7.-13.augusts

5 lapa no 11

Service by Chukmasoff