Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

Reģistrācijas Nr. 40008264073, Juridiskā adrese: Maiznīcas iela 3-3  Rīga, LV-1001,  www.lskapvieniba.lv

e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tālrunis +371 29475168

Biedrības “Latvijas Senioru Kopienu apvienība” valdes locekle Barba Girgensone piedalījās NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas Padomes sēdē 2024.gada 17.janvārī, kur tika izskatīts jautājums par NVO papildinājumiem Padomes darba plānam 2024.-2026. gadam. 

Šajā sakarā LSKA bija ierosinājusi projektā ietvertā 3.prioritārā mērķa - Sekmēt priekšnoteikumus saliedētai sabiedrībai, plānā definēt priekšnoteikumus, kuru sekmēšana 2024.-2026.gadā plānota kā aktuāla, kā arī citus papildinājumus saliedētas sabiedrības veidošanas sakarā. 

 Padomes sēdē norisinājās debates par 

1. Nepieciešamību izstrādāt plāna īstenošanas mehānismus un divas reizes gadā pārskatīt plāna īstenošanu šajā sakarā izveidojot darba grupas. 
2. Konkrētu pasākumu minēšanu plānā
3. Procesu plānošanu
4. Padomes sēdēm, kurās jāpiedalās nozaru ministriem
5. NVO resorisko piederību
6. Mērķētiem pasākumiem un krīžu pārvaldību 
7. Saliedētību kā 3.plāna prioritāti, kura faktiski ir ietverta pirmajās divās prioritātēs 
8. Rīcībpolitikas trūkumu trešās prioritātes īstenošanai 
9. Nepieciešamību NVO informēt Padomi par aktualitātēm savā sektorā
10. “Naida runas” interpretāciju NVO ikdienā. 

Jānorāda, ka Padomes darba plāns tiek balstīts uz MK 2021.gada 5.februāra MK rīkumā Nr.72  ‘‘Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” noteikto, tostarp ES līmenī definēto saliedētas sabiedrības konceptu, kas ietver trīs savstarpēji saistītas dimensijas: 1) iedzīvotāju savstarpējās attiecības - savstarpēja uzticēšanās, sociālo tīklu veidošanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana; 2)iesakņošanās jeb piederība - ticība valsts institūcijām, taisnīguma izpratne un cieša saikne ar valsti; 3) izpratne par kopējo labumu - iedzīvotāju atbildības izjūta par līdzcilvēkiem un vēlme palīdzēt jeb solidaritāte, cieņa pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem un pilsoniskā/politiskā līdzdalība. 

Tādejādi Padome daļēji ņēma vērā LSKA iesniegtos priekšlikumus  Padomes darba plānam 2024.-2026. gadam un izteica pateicību LSKA par aktīvu līdzdalību. 

LSKA struktūrvienības "Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone 6.decembrī viesojās RīgaTV24 raidījumā “Uz līnijas”, kur tika diskutēts par senioru problēmām un izaicinājumiem. Raidījuma ierakstu iespējams noskatīties šeit

https://xtv.lv/rigatv24/video/DapMQBe2pLB-06_12_2023_uz_linijas

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 32 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. 

Darba kārtība: 

1) Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darba plāna 2024.-2026. gadam projekta apspriešana. Plāna projekta prezentācija.

Informē Kristīne Zonberga  Latvijas Pilsoniskās alianses direktore  

2) Diskusija par Memoranda padomes pilnveidotā procesa (jaunā modeļa) ieviešanu no 2024.gada. Jaunā modeļa prezentācija.

Informē Kristīne Zonberga  Latvijas Pilsoniskās alianses direktore

3) Memoranda padomes deleģēto pārstāvju atskaitīšanās process. ES Struktūrfondu Uzraudzības komitejās deleģēto pārstāvju atskaitīšanas prezentācija kā iespējamais atskaitīšanās prototips.

Informē  Iveta Kažoka Biedrības “Sabiedriskās politikas centrs Providus” direktore

1. Tiek sniegta informācija par NVO un MK memoranda īstenošanas padomes darba plāna projektu, kurā ietverti trīs prioritārie mērķi:

1. Sekmēt labvēlīgu tiesisko, finanšu un darbības vidi pilsoniskās sabiedrības, biedrību un nodibinājumu aktivitātēm, izaugsmei un ilgtspējai. Šī mērķa īstenošanai paredzēts:

• Nodrošināt datos balstītu pilsoniskās sabiedrības attīstības politikas plānošanu. Tāpēc paredzētas jaunāko datu prezentācijas Memoranda padomes sēdēs un diskusija par pētījumu rezultātu un secinājumu ieviešanu praksē, politikas plānošanas dokumentos. 
• Izstrādāt un apstiprināt konceptuālos priekšlikumus pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu, tiesiskās vides pilnveidošanai. Tāpēc paredzēts  izstrādāt priekšlikumus regulējumam sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanai un atbalstīt to virzību apstiprināšanai MK un Saeimā, kā arī  īstenot apstiprināto risinājumu praktisko ieviešanu un izstrādāt un apspriest nepieciešamos grozījumus tiesību aktos par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu.
• Izstrādāt un apstiprināt konceptuālos priekšlikumus biedrību un nodibinājumu finanšu un citu resursu piesaistes modeļa pilnveidošanai. Tāpēc paredzēts  vienoties par nodrošinātu līdzdalības mehānismu, kurā biedrības un nodibinājumi sniedz priekšlikumus publiskā finansējuma prioritātēm, kā arī  izstrādāt priekšlikumus esošo finansēšanas modeļu uzlabojumiem  un jaunu modeļu ieviešanai un  izpētīt un izstrādāt priekšlikumus dažādu jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu sabiedrības pašorganizēšanās iniciatīvām, kas ļautu iedzīvotājiem pašiem īstenot jaunas iniciatīvas bez vajadzības šim nolūkam veidot īpašu organizāciju.
• Veicināt labu pārvaldību nevalstiskajā sektorā. Tāpēc paredzēts  izstrādāt metodisko materiālu nevalstiskā sektora labas pārvaldības veicināšanai un pašregulācijas mehānismus un īstenot izglītojošus un informatīvus pasākumus, lai veicinātu izpratni un spējas labas pārvaldības principu ievērošanai.

1. Sekmēt efektīvus, iekļaujošus un jēgpilnus sabiedrības līdzdalības un lēmumu pieņemšanas procesus, un nodrošināt pilsonisko dialogu. Šī mērķa īstenošanai paredzēts: 

• Stiprināt brīvprātīgā darba attīstību kā būtisku pilsoniskās sabiedrības kultūras elementu. Tāpēc paredzēts izvērtēt esošo situāciju brīvprātīgā darba organizēšanai un nodrošināt komunikāciju par labo praksi, kā arī ieviest atbalsta instrumentus brīvprātīgā darba jomas attīstībai un  atbildīgo iestāžu un organizāciju prezentācijas par esošo situāciju, priekšlikumi brīvprātīgā darba attīstībai.
• Uzraudzīt rīcībpolitikas dokumentu ieviešanu praksē. Tāpēc paredzēts      uzraudzīt Atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022.–2025. gadam īstenošanu un iesaistīties Atvērtās pārvaldības nākamā perioda aktivitāšu plānošanā, kā arī  uzraudzīt Saliedētas un pilsoniski aktīvas (atbildīgas) sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas gaitu un stiprināt izpratni par Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
• Uzlabot un padarīt efektīvākus esošos sabiedrības līdzdalības mehānismus. Tāpēc paredzēts izvērtēt sabiedrības līdzdalības mehānismus publiskajā pārvaldē un atbilstoši tiks aicināta arī publiskā pārvalde pilnveidot tiesisko ietvaru vai praksi, kā arī paredzēts veicināt reģionu organizāciju iesaisti nacionālā līmenī, nodrošinot tām iespēju piedalīties darba grupās, diskusijās, semināros u.c. formātos un izveidot Memoranda padomes darba grupu, kas risina strīdu jautājumus līdzdalības ievērošanā.
• Stiprināt pilsonisko dialogu Latvijā. Tāpēc paredzēts izstrādāt priekšlikumus pilsoniskā dialoga lomas stiprināšanai Latvijā, un normatīvajā regulējumā nostiprināt pilsonisko dialogu, praksē ieviest sociālajam dialogam līdzvērtīgu pilsonisko dialogu, kā arī uzlabot Memoranda padomes deleģēto pārstāvju (dažādās komitejās, padomēs u.tml.) darba jēgpilnumu un sasaisti ar Memoranda Padomi, paredzēts uzlabot komunikāciju ar Memorandu parakstījušām organizācijām un plašāku sabiedrību, nodrošinot regulāru informāciju par Memoranda Padomes darbu, un lomu pārmaiņu procesos, kā arī paredzēts vienādot konsultatīvo padomju darbības noteikumus atbilstoši Konsultatīvo padomju vadlīnijām nozaru ministrijās.

1. Sekmēt priekšnoteikumus saliedētai sabiedrībai. Šī mērķa īstenošanai paredzēts:

• Sekmēt pasākumu īstenošanu valstiskā līmenī, kas sasniedz saliedētas sabiedrības koncepta aspektu “iedzīvotāju savstarpējās attiecības” - kopienas, savstarpējā uzticēšanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana. Tāpēc paredzēts organizēt diskusijas  "Uzticēšanās anatomija" un izveidot risinājumus kritisko neuzticēšanās cēloņu mazināšanai un seku likvidēšanai.

• Sekmēt pasākumu īstenošanu valstiskā līmenī, kas vērsts uz saliedētas sabiedrības konceptu “iesakņošanās”  - piederības sajūta, ticība valsts institūcijām, taisnīguma apziņa.

• Sekmēt pasākumu īstenošanu valstiskā līmenī, kas sasniedz saliedētas sabiedrības konceptu “kopējais labums” - solidaritāte, vispārpieņemto vērtību respektēšana un pilsoniskā līdzdalība. Tāpēc paredzēts pārraudzīt saliedētas sabiedrības politikas programmas izpildi, kā arī piedalīties un konsultēt saliedētas sabiedrības politikas izstrādes jautājumos.

2. Tiek sniegta informācija par Memoranda padomes pilnveidotā procesa (jaunā modeļa) ieviešanu no 2024.gada un prezentēts jaunais modelis.

Valsts budžetā iekļauts: Ministru kabineta un NVO sadarbības īstenošanas memoranda padomes kā pilsoniskā dialoga platformas stiprināšanas finansējums: 200 000 eiro ik gadu laika posmā no 2024. līdz 2026. gadam.

Memoranda padomes funkcijas:

1. strādāt kā diskusiju un lēmumu pieņemšanas platformai par priekšlikumiem politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu, to projektu pilnveidošanai, 
2.  strādāt kā kontrolējošai institūcijai, kas kontrolē minētā izpildi.      

Lai īstenotu minētās funkcijas memoranda padome strukturējama, izveidojot:

1. Sekretariātu, kas koordinē Memoranda padomes sēdes
2. Darba grupas 

• Fianašu un nodokļu/budžeta darba grupa 
•  Satura plānošanas darba grupa 
• Sabiedrības iesaistes un atvērtas pārvaldības partnerības darba grupa

Saskaņā ar jauno modeli, paredzēts Memoranda padomes paplašinātās sēdes sasaukt reizi gadā, kas paredz Ministru prezidenta un nozaru ministru (un citu augstāko politisko amatpersonu) iesaisti lēmumu pieņemšanā par kompleksiem MK un NVO sadarbības jautājumiem. Sēdē piedalās arī pieaicinātās organizācijas, kuru ekspertīze ir nepieciešama konkrētā jautājuma izskatīšanai. Pēc paplašinātās sēdes tiek iezīmētas jaunās politikas iniciatīvas, vai pieņemti lēmumi, kā tālāk risināt konkrēto problēmjautājumu. Paplašinātās sēdes darba kārtību izstrādā Satura plānošanas darba grupa. 

Tiek sniegts “pilsoniskā dialoga”un “sociālā dialoga” salīdzinājums, lai uzsvērtu jaunā modeļa izveides nepieciešamību. 

Pilsoniskais dialogs ir dialogs, kas savstarpēji saista visas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ar valdību un citiem lēmumu pieņēmējiem. Tā nolūks ir veicināt līdzdalības demokrātiju, balstoties uz pilsoņu kompetenci un ieinteresētību, ko viņi īsteno pašu veidotajās organizācijās, lai aizstāvētu noteiktas intereses, sasniegtu sevis noteiktus mērķus vai atbalstītu pašu noteiktas vērtības. 

Pilsoniskā dialoga mērķis ir veicināt sadarbību starp organizācijām, kas īsteno pilsonisko dialogu, vai attiecīgi starp šīm organizācijām un valdību vai tās pārstāvjiem (ietverot visa līmeņa pārvaldes) ar mērķi veicināt viedokļu dažādību lēmumu pieņemšanas procesā, tai skaitā, nodrošinot dažādu sabiedrības grupu interešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā, līdzsvaru starp ekonomisko interešu un cilvēktiesību un demokrātisko vērtību interesēm, sociālās ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības attīstības progresu, un palīdzēt konstruktīvi noregulēt konfliktus, kas saistīti ar sabiedrības un ekonomisko interešu atšķirībām. 

Pilsoniskā dialoga kvalitāte ir atkarīga no tradīcijām, ekonomiskiem, politiskiem procesiem un tiesiskā ietvara valstī. Lai varētu pastāvēt pilsoniskais dialogs, ir jāatzīst pilsoniskās tiesības un cilvēka pamattiesības, īpaši vārda brīvība, biedrošanās un pulcēšanās brīvība. Šīs tiesības ir noteiktas ES Pamattiesību hartā.

Sociālais dialogs ir dialogs, kas izveidots starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvības organizācijām vai attiecīgi starp šīm organizācijām un valdību vai tās pārstāvjiem (ietverot reģionālās un vietējās pašvaldības) ar mērķi veicināt ekonomikas un sociālo progresu un palīdzēt konstruktīvi noregulēt konfliktus, kas saistīti ar sociālo un ekonomisko interešu atšķirībām. 

Sociālā dialoga mērķis parasti ir veidot tiesisko regulējumu, kas izpaužas kā likumi, valdības rīkojumi vai darba koplīgumi, kuri ir saistoši to parakstītājiem un pilnvarotājiem un kuru piemērošanas jomu ar valdības un sociālo partneru lēmumu ir iespējams paplašināt un attiecināt arī uz visiem sociāli ekonomiskās dzīves dalībniekiem.

Sociālais dialogs ir interešu līdzsvarošanas modelis, kas nodrošina sociālo stabilitāti valstī. Tas ir konsultāciju mehānisms, kurā piedalās valdība, darba devēji un arodbiedrības.

Pilsoniskais dialogs ir process, kurā apmainās ar pieredzi un iegūst informāciju par inovāciju vietējā līmeņa pilsoniskajās organizācijās. 

Pilsoniskais dialogs ir iespēja apzināt, atspoguļot un attīstīt Eiropas vērtības, principus un mērķus, radīt Eiropas publisko sfēru, novēršot plaisu starp politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, kā arī iespēja izmantot potenciālu, ko sniedz iedzīvotāju tieša līdzdalība. 

Pilsoniskais dialogs sekmē labāku politikas izstrādi kopējo interešu labā, jo politika ir vairāk orientēta uz iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm, tādējādi radot apziņu par kopīgu atbildību. 

Pilsoniskajam dialogam ir būtiska nozīme tiesību aktu izstrādē, jo tas ļauj novērtēt tiesību aktu ietekmi uz iedzīvotājiem. 

3. Tiek sniegts ieskats par ES Struktūrfondu Uzraudzības komitejās deleģēto pārstāvju darbību. 

Projektā “ES fondu uzraugi” (2023.gada jūlijs 2025.gada jūnijs) apvienojušās 7 Latvijas organizācijas, vadošais partneris – Providus.  

Jaunā Memoranda modeļa ieviešana ļaus nosegt šo 7 organizāciju pārstāvju darba laika izmaksas par gatavošanos un dalību uzraudzības komitejās. Tādejādi  2024.-2025.gadā:

• ES fondu uzraudzībā varēs izglītot un iesaistīt plašāku NVO loku. 
• Izveidot priekšlikumus un metodikas tam, lai sabiedrības uzraudzība pār ES fondiem būtu reāla, nevis “ķeksītim”.
• Uzlabot sabiedrības pārraudzību ne tikai par kohēzijas, bet arī citiem ES fondiem, no kuriem Latvijā ienāk investīcijas, tai skaitā ANM.
• Uzlabot sabiedrības iesaisti ne tikai uzraudzības posmā, bet arī jaunā perioda fondu programmēšanā un iepriekšējo periodu ietekmes novērtēšanā.

Piedāvātais sadarbības modelis starp Memoranda padomi un tās deleģētajiem pārstāvjiem ES fondu uzraudzības komitejās ietver 3 līnijas: 

1. Trauksmes līnija
2. Plašāka NVO loka informēšana 
3. Atskaitīšanās un atgriezeniskā saikne. 

Iveta Kažoka domnīcas „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos, norāda uz problēmām ar kurām 2024.gadā var nākties saskarties NVO sektoram.

Projektu „Sadarbībā atbalstam” finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”. Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 28 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. 

Darba kārtība: 

1) Ziņojums par starptautiskās konferences “Partnerības demokrātijai, attīstībai un mieram” rezultātiem

 Informē Kristīne Zonberga  Latvijas Pilsoniskās alianses direktore  

2) Latvijas pārstāvju Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas grupā "Daudzveidība Eiropā" ziņojums par paveikto un aktuālo

Informē Baiba Miltoviča Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes locekle  

3) Par aktualitātēm Latvijas 20 gadu dalības Eiropas Savienībā atzīmēšanai

Informē  Reinis Brusbārdis Ārlietu ministrija 

4) Ziņojums par situāciju Latvijā pēc EK runas par stāvokli Eiropā

Informē Zane Petre EK pārstāvniecība Latvijā  

1. Tiek sniegta informācija par  starptautiskās konferences “Partnerības demokrātijai, attīstībai un mieram” rezultātiem, kura notika 12.septembrī, bet 11.septembrī norisinājās konferences iesildošās diskusijas - “Jaunās un topošās digitālās tehnoloģijas: riski un iespējas demokrātijai”, vienā no kurām  klātesošie diskutēja par iespējamo līdzsvaru starp tiesisko regulējumu un tehnoloģisko progresu, kā arī demokrātijas saglabāšanu jauno un topošo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta digitālajā laikmetā. Diskusijās tika analizēta gan augstskolu un uzņēmumu sadarbības līdzšinējā pieredze un labā prakse, ilustrējot to ar uzskatāmiem piemēriem, gan ieskicētas turpmākās sadarbības aprises, veidojot turpmākās sadarbības rīkus un platformas. 

Diskusijās tika minēti praktiski piemēri: digitālo un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanai publiskajā, NVO un privātajā sektorā.  SEB Banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs norādīja uz pārmaiņām, ko ir radījusi digitālā revolūcija, tostarp – kā tā maina cilvēka lomu modernajā industriālajā vidē. Standartizējamo darbību robotizācija un plaša datu analītika ir tie procesi, kas digitālajā inovācijā piedāvā arvien jaunas iespējas. Plaša spektra datu analīzes teoriju un instrumentu apgūšana, un pats galvenais – stratēģiskā līmeņa lēmumu pieņemšana - paliek cilvēku ziņā, un to izpildījums būs arvien lielākā mērā atkarīgs no augstskolās apgūtajām kompetencēm, rodot pareizo līdzsvaru starp zināšanu plašumu un to fundamentalitāti. Ņemot vērā pandēmijas situāciju, ir redzama strauja un neatgriezeniska visaptverošu un mērogojamu digitālo risinājumu ieviešanas perspektīva, kas caurvij visus procesus. Digitalizācija rada iespējas indivīdiem un uzņēmumiem un savukārt šādu iespēju neizmantošana –  draudus izkrist no aprites darba vai biznesa konkurences aspektā. 

Starptautiska konference “Partnerības demokrātijai un mieram” ietvaros notika paneļdiskusijas: 

1) Reģionālās drošības problēmu ietekme uz demokrātijas ilgtspēju; 

2) No vietējā līmeņa uz globālo: vietējā un nacionālā līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomas stiprināšana daudzpusējās sadarbības institūcijās; 

3) Sociālā noturība: instruments iekļaujošām, drošām un ilgtspējīgām vietējām kopienām. 

Konferencē Kristīne Zonberga  Latvijas Pilsoniskās alianses direktore  informēja klātesošos, ka pilsoniskās sabiedrības jēdziens ir ne tikai abstrakts termins vai ideāls, tas ir demokrātijas, sociālā taisnīguma un drošības principu virzītājspēks. Pilsoniskajai sabiedrībai jāturpina uzraudzīt un izdarīt spiedienu uz valdību un starptautiskajām organizācijām, lai tās pildītu savus solījumus un pienākumus aizsargāt demokrātiju. Pilsoniskajai sabiedrībai arī turpmāk jāiesaistās un tādejādi jārada pilsoņiem iespēja piedalīties demokrātiskajos procesos. Pilsoniskā sabiedrība ir pierādījusi, ka tas ir ne tikai valsts galvenais balsts, bet arī tautu draudzības un sadarbības tilts, veidojot partnerības ar mērķi stiprināt demokrātiju. Tomēr pilsoniskajai sabiedrībai ir vajadzīgs starptautiskās sabiedrības, jo īpaši demokrātisko valstu, atbalsts un solidaritāte. Ukraina ir valsts, kas saskārusies ar daudziem izaicinājumiem un draudiem savai neatkarībai, drošībai un demokrātijai. Tomēr, neraugoties uz šīm grūtībām, Ukraina ir izrādījusi arī ievērojamu noturību un apņēmību aizstāvēt savas vērtības. Un liela daļa šī kredīta tiek piešķirta Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai, kurai ir bijusi izšķiroša loma demokrātiskās pārejas un sociālās noturības atbalstīšanā. Iedvesmojošs piemērs valstu solidaritātei un draudzībai ir ievērojams pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījums Ukrainā. NVO un pilsoņi, lielākoties no Austrumeiropas valstīm, kopš 2014. gada ir mobilizējušies, lai sniegtu humānu, finansiālu un morālu atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Viņi ir piegādājuši palīdzību un piegādes Ukrainas armijai un brīvprātīgajiem, viņi ir uzņēmuši un uzņēmuši tūkstošiem Ukrainas bēgļu, viņi ir organizējuši izpratnes veidošanas kampaņas un līdzekļu vākšanas pasākumus, viņi ir veicinājuši kultūras un izglītības apmaiņu un iestājušies par Ukrainas integrāciju Eiropā. Atbalstot pilsonisko sabiedrību Ukrainā, mēs ne tikai palīdzam Ukrainas demokrātijai, bet arī stiprinām paši savu demokrātiju, drošību un stabilitāti Eiropā un ārpus tās robežām.

Viens no konferences secinājumiem: ES notiek tiesiskuma efektivitātes samazināšanās un pilsoniskās sabiedrības telpas sarukšana; uzticības mazināšanās pārvaldes iestādēm un institūcijām; palielinās plaisa starp vienkāršo iedzīvotāju iesaistīšanos un iekļaušanos salīdzinājumā ar lielākām organizācijāmutm. 

Otrs konferences secinājums: pilsoniskajai sabiedrībai nepieciešams uzraudzīt, lai iestādes pildītu savus solījumus un pildītu saistības aizsargāt demokrātiju; iesaistīt iedzīvotājus un dot viņiem iespēju piedalīties demokrātiskajos procesos un sniegt ieguldījumu kopējā labuma veidošanā; veidot sociālo kapitālu un tīklus efektīvai saziņai, koordinācijai un mobilizācijai;aktīvi cīnīties pret dezinformāciju, veidot sociālo noturību drošākai Eiropai

2. Tiek sniegta informācija par to kā darbojas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu  komiteja (EESK), kas cita starpā  sagatavo izpētes atzinumus, ko lūdz izstrādāt ES likumdevēji, kad vēlas uzzināt pilsoniskās sabiedrības viedokli. EESK kopumā izstrādā apmēram 200 atzinumus gadā. EESK TEN  ir 3 tematiskās izpētes grupas - “Enerģētika”, “Transports” un “Vispārējas nozīmes pakalpojumi”. Krievijas iebrukums Ukrainā TEN nodaļas darbā ienesa tādus tematus kā ES un Ukrainas solidaritātes koridori, infrastruktūras sinhronizācija, TEN-T koridoru pārskatīšana. 

Enerģētikas krīze ir atklājusi, ka sociāli taisnīga enerģētikas sistēmas pārkārtošana un pārstrukturēšana ir jautājumi, kuru risināšanu ilgāk atlikt vairs nevar. Enerģētiskās nabadzības novēršana, majokļu pieejamība un mazaizsargāto mājsaimniecību aizsardzība ir viena no TEN specializētās nodaļas darba plāna pastāvīgajām prioritātēm. Ukrainā notiekošais karš, un nepieredzētais enerģijas cenu kāpums ir saasinājis cenas ziņā pieejamu mājokļu krīzi, ar kuru ES dalībvalstis saskaras jau gadiem ilgi. 

Piekļuve kvalitatīviem mājokļiem par pieņemamu cenu ir Eiropas iedzīvotāju pamatvajadzība. Tā ir svarīga, lai sasniegtu vairākus ekonomikas, vides un sociālāspolitikas mērķus un veicinātu vienlīdzīgas iespējas, sociālo iekļaušanu un mobilitāti. Mājokļu politika joprojām ir dalībvalstu kompetencē, tomēr, lai risinātu problēmas saistībā ar kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu ES, ir vajadzīgs Eiropas rīcības plāns mājokļu jomā. 

Enerģētiskā nabadzība atspoguļo dzimumu nevienlīdzību, un tā  sievietes skar smagāk nekā vīriešus; ES var efektīvi cīnīties pret šo problēmu tikai tad, ja visās politikas jomās tiks piemērota dzimumulīdztiesības pieeja. Šis bija galvenais secinājums debatēs par tematu “Sievietes enerģētiskās nabadzības apstākļos”.

Ir panākta EESK noteikumu izstrāde, kas dod iespēju Latvijas MK un NVO sadarbības memoranda padomei formālizēt attiecības ar EESK noslēdzot sadarbības līgumu.Galvenie ieguvumi: 1)informācijas aprite pilsoniskā dialoga «tīklā», 2) iespēja piedalīties ikgadējā EESK un nacionālā līmeņa pilsoniskā dialoga institūciju  sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumos. 

3. Tiek sniegta informācija par EK konstatētajiem pārkāpumiem Eiropas tiesību aktu piemērošanas jomā. Komisija aicina BULGĀRIJU un LATVIJU savos tiesību aktos pareizi iekļaut ES noteikumus par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā. Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Bulgārijai (INFR(2021)2098) un Latvijai (INFR(2021)2100) argumentētu atzinumu par to, ka tās nav pareizi transponējušas Direktīvu par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (Direktīvu 2012/13/ES). Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka personas, kuras tur aizdomās vai apsūdz kriminālprocesā vai par kurām izdots Eiropas apcietināšanas orderis, pietiekami informē par viņu tiesībām. 2021. gada septembrī Komisija Bulgārijai un Latvijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tā uzskata, ka abu dalībvalstu paziņotie transponēšanas pasākumi neatbilst direktīvas prasībām, proti, tiesībām piekļūt lietas materiāliem, kas ir būtiski, lai efektīvi apstrīdētu apcietināšanas vai aizturēšanas likumību. Turklāt Komisija norāda, ka Bulgārijā direktīvas piemērošanas joma un tiesības uz informāciju par tiesībām un noteikumi par paziņošanu par tiesībām aizturēšanas sakarā joprojām nav pareizi transponēti. Tagad Bulgārijai un Latvijai doti divi mēneši, kuros veikt palikušo Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai nepieciešamos pasākumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var celt prasību pret Bulgāriju un Latviju Eiropas Savienības Tiesā. 
4. Papildus dienaskārtības jautājumos izskatītajam, LSKA sēdē guva apstiprinājumu problēmas, kas tika aktualizēta pēc 13.septembrī Tiesībsarga rīkotā simpozija “Personas autonomija un garīgās veselības aprūpe: juridiskā perspektīva”, par psihiskās veselības aprūpes kvalitātes kritēriju ieviešanu un to analīzi izpētei. LSKA ieskatā tas palīdzētu izprast situāciju valstī, izveidot atbilstošu rīcības plānu. Simpozijā  galvenā uzmanība tika pievērsta garīgās veselības juridiskajai perspektīvai. Simpozija mērķis bija diskutēt un izvērtēt iespējas pilnveidot valstu garīgās veselības normatīvo regulējumu un piemērošanas praksi. LSKA ir secinājusi, ka lielāko daļu palīdzības cilvēkam, kuru skārusi demence (ar vai bez diagnozes) kā psihiska saslimšana, veido tieši piemērotas aprūpes identificēšana un nodrošināšana, kā arī atbalsta sniegšana slimniekam un tā ģimenei.

EK ir norādījusi uz aktuālās Eirobarometra aptaujas par garīgo veselību atklājumu: deviņi no desmit respondentiem (89 %) uzskata, ka garīgās veselības veicināšana ir tikpat svarīga kā fiziskās veselības veicināšana, mazāk nekā puse respondentu piekrīt apgalvojumam, ka cilvēki ar garīgās veselības problēmām saņem tikpat labu aprūpi kā cilvēki ar fiziskās veselības problēmām, gandrīz puse respondentu (46 %) pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir saskārušies ar kādu emocionālu vai psihosociālu problēmu, piemēram, izjutuši trauksmi vai depresiju. No aptaujas izriet, ka vairāk nekā puse no šiem respondentiem (54 %) ar garīgās veselības problēmām nav saņēmuši profesionālu palīdzību. Šie rezultāti liecina, ka darbs garīgās veselības jomā ES līmenī noteikti ir jāturpina, kam piekrīt arī LSKA. 

Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

2) Labklājības ministrija, līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu Nr. LM2023/24-1-05/10.