Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

struktūrvienība „Senioru Saeima”

2024.gada 2.oktobrī Latvijas Senioru kopienu apvienība tika aicināta piedalīties Rīgas domes rīkotajā seminārā “Praktiski ieteikumi drošu patvēruma vietu ierīkošanai”. Semināra moderators Gustavs Terzens iepazīstināja ar semināra norisi, kurā iekļautas 4 prezentācijas. 

Semināru atklāja Rīgas domes pārstāve mēra vietniece Linda Ozola aicinot klātesošos rūpēties par savas apkaimes iedzīvotāju informētību par dažādiem drošības jautājumiem un to, ka iedzīvotājiem pašiem jāvēršas savā pašvaldībā, lai savā privātīpašumā (daudzdzīvokļu mājā) pieteiktu speciālistu apsekojumu pagrabu pielāgošanai patvertnes vajadzībām.   

1. Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta pārstāvji Mārtiņš Riežnieks un Andis Lazarevs informēja par gaidāmajiem grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā. Šajos grozījumos tiek ietverts termina “patvertne” skaidrojums un dota patvertņu klasifikācija: 

I kategorijas patvertne (patvērums īpašās situācijās) 

II kategorija (droša patvēruma vieta) 

III kategorija (ātri sasniedzama, pielāgota īslaicīga patvēruma vieta). 

Nepieciešams no jauna būvēt I un II kategorijas patvertnes, bet esošos pagrabus un citas pazemes būves jāpārveido par III kategorijas patvertnēm. 

Pašlaik top Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-24, kurā noteiktas minimālās prasības patvertņu izbūvei. Piemēram I kategoriajas patvertņu sienām jābūt veidotām no 40 cm bieza dzelzbetona, bet II kategorijas patvertņu sienu biezums noteikts 30 cm. 

Šajās patvertēs gaisa ventilācijai jādarbojas neatkarīgi no elektrības padeves. 

Paredzēts, ka projektējot 5-stāvu ēkas obligāta prasība, lai tajās būtu II kategorijas patvertne. Tādejādi ar LBN spēkā stāšanos, kas varētu būt pēc 6 mēnešiem, projektējot jaunu ēku vai ēkas pārbūvi, nepiecie’’sams proejektā iekļaut II kaegorijas patvertni, ja ēkas stāvu skaits pārsniedz 5 stāvus. 

2. VUGD CA pārvaldes vadītājs Mārtiņš Baltmanis informēja par to kā noris patvertņu vajadzībām pielāgojamo telpu apsekošana .  

Sakarā ar to, ka Latvijā 2008.gadā sākoties ekonomiskajai krīzei, tapa ziņojums par patvertņu stāvokli valstī un nepieciešamo finansējumu šo patvertņu sakārtošanai. Valdība nolēma līdzekļus patvertēs neieguldīt un finansējumu šim nolūkam nepiešķīra. 

Pašlaik 2023-2024 gadā ir notikusi pagrabu telpu valsts un pašvaldību ēkās ar nolūku apzināt iespēju izveidot III kategorijas patvertnes. Ir apsekotas 5000 pagrabu telpas no kurām par 2632 telpām ir aizpildītas apsekošanas veidlapas, tātad apkopota informācija par šo telpu faktisko un tehnisko stāvokli, iespējām tajās izveidot patvertnes, pie pārējo apsekoto pagrabu veidlapu aizpildīšanas tiek strādāts. 

 Pēc aizpildītajām veidlapām secināts, ka 332 pagrabu telpas atbilst III kategorijas patvertnes prasībām, bet 1053 pagrabu telpas atbilst daļēji. 

Šajās telpās var izvietot 439442 cilvēkus. 

VUGD ir izstrādājusi vadlīnijas, kurām ir rekomendējošs raksturs un tās satur būtiskākos ieteikumus, kas jāņem vērā, atjaunojot vai izveidojot patvertni vai vietu, kur var patverties. Vadlīnijās norādītie ieteikumi piemērojami atbilstoši telpu veidam un iespējām.

Patvertnei pielāgojamo telpu vai telpu grupu piemērotība.

Patvertnes vai vietas, kur patverties, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma, var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (dzīvojamo māju pagrabi, pazemes autostāvvietas).

Piemērotākās ēkas patvertnēm ir tās, kuras ir uzbūvētas no dzelzsbetona, blokiem vai ķieģeļiem, tomēr jāņem vērā, ka dzelzsbetona konstrukcijas būtiski zaudē savu izturību augstas intensitātes ugunsgrēku gadījumos.

Patvertnēm jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām (darbavieta, izglītības iestāde, dzīvesvieta), lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu saņemšanas par apdraudējumu.

Patvertnē nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehnoloģiskie ūdeņi vai notekūdeņi (pēc ārējām pazīmēm nav novērojamas applūšanas pēdas).

Izvēloties telpas patvertnes ierīkošanai, ieteicams, lai ārsienu konstrukcijās nav lielu atvērumu (logi, vārti, utt.). Apdraudējuma gadījumā visas atveres (izņemot durvju atveres) jānosedz ar blīviem materiāliem, maisiem, kas pildīti ar smiltīm vai citiem beramiem materiāliem, betona blokiem utt..

Patvertnes telpās nedrīkst glabāt bīstamas ķīmiskas, uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas.

Patvertnes telpas nedrīkst būt aizkrautas un nedrīkst citādi tām ierobežot piekļuvi, tām jābūt atbrīvotām no atkritumiem, būvgružiem, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām, kas varētu radīt papildu apdraudējumu cilvēkiem, uzturoties patvertnē.

Patvertnes telpās jābūt līdzenai grīdai, kas piemērota sēdvietu un atpūtas vietu ierīkošanai.

Minimālās tehniskās prasības patvertņu ierīkošanai.

Patvertnes cilvēkietilpību ieteicams aprēķināt, paredzot 0,75 m2 uz vienu personu. Nosakot patvertnes cilvēkietilpību, jāņem vērā tikai tās telpas, kur atradīsies cilvēki, bet ne palīgtelpas – piemēram, elektroģeneratora telpa, noliktavas u.c. Telpas primāri jāparedz īslaicīgas uzturēšanās vajadzībām, iespēju robežās paredzot arī ilgstošākas uzturēšanās līdz 72 stundām vajadzību nodrošinājumu.

Patvertni nedrīkst izveidot siltummezglā vai citās tehniskajās telpās. Jāizvairās no cilvēku izmitināšanas telpās, kurās atrodas elektrotīkls (virs 0,4 kV), ūdensvada, apkures, kanalizācijas un citas maģistrālās inženierkomunikācijas (izņemot ēkas iekšējos inženiertīklus). Iekšējiem inženiertīkliem jāierīko attiecīgas atvienošanas vai noslēgšanas ierīces. Kanalizācijas stāvvadus būtu jāiekļauj īpašos kolektoros (betona, dzelzsbetona u.c. kanāli), kas pieejami apskatei un remontam miera laikā.

Patvertnes ieejām jābūt hermētiski noslēgtām, lai novērstu gāzu, putekļu un citu piesārņotāju iekļūšanu. Ieejas durvīm jābūt izgatavotām no nedegošiem materiāliem. Durvīm jāveras virzienā uz āru.

Jāparedz iespēja iekļūt patvertnes telpās ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos patstāvīgi vai ar līdzcilvēku atbalstu.

Patvertnei jābūt vismaz divām izejām. Gadījumā, ja telpai ir tikai vienas durvis, tad otru – avārijas izeju – var organizēt, izmantojot, piemēram, tuneļveida eju, logus vai lūkas. Patvertnēm ar ietilpību līdz 20 cilvēkiem, var pielāgot telpas ar vienu ieeju/izeju. Avārijas izejas vēlamais platums – 0,8 m.

Ja izkļūšanai no patvertnes tiek ierīkota avārijas tuneļveida eja, izeja no tās tiek izveidota patvertnes ārpusē un tai jābūt attālinātai no ēkas (arī blakus esošām), lai izeju nepārklātu sabrukušu ēku gruveši, drošā attālumā (piemēram, drošs attālums ir puse no ēkas augstuma plus 3 metri, izejas augstums virs zemes – 1,2 metri, drošs attālums ir ēkas augstums, izejas augstums virs zemes – 0,5 metri). Patvertnes telpas augstumam, ieskaitot durvju vērtnes, jābūt vismaz 1,8 m, vēlams – 2,5 m.

Patvertnes telpu apdarē izmanto nedegošus materiālus. Sienu un griestu apdarē nav ieteicams lietot apmetumu, keramikas flīzes un citus materiālus, kas ēkas satricinājuma ietekmē var radīt lauskas un elpošanai nepiemērotu vidi (ar būvputekļiem). Tāpat vajadzētu izvairīties no piekaramo griestu, parasta stikla izmantošanas.

Patvertnei ir jābūt aprīkotai ar elektrību un apgaismojumu, kā arī ar avārijas apgaismojumu elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumā. Ieteicamais risinājums ir autonomas elektroenerģijas ražošanas iespēja (elektroģenerators, akumulatori). Autonomās ierīces jauda ir atkarīga no patvertnes lieluma un ierīcēm (piemēram, ierīcēm, kas nodrošina telpas ventilāciju, apgaismojumu un komunikācijas sistēmas), kuras strāvas padeves pārtraukuma gadījumā pārslēdz uz rezerves barošanu.

Elektroģeneratora telpai patvertnē  jābūt atdalītai no pārējām telpām un jāveido atsevišķa izplūdes sekcija ar pietiekamu gaisa apmaiņu (jānodrošina izplūdes gāzu novadīšanas un svaiga gaisa padeves iespēja).

Patvertni vēlams aprīkot ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Ja nav ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas, ir jābūt atsevišķai telpai vai norobežotai vietai, kurā var uzstādīt ”sauso /bioloģisko tualeti” (viena tualete uz 25 cilvēkiem). Lai nodrošinātu standarta higiēnu, var izmantot roku un virsmas dezinfekcijas līdzekļus.

Patvertnē jānodrošina atbilstošs skābekļa saturs gaisā. Patvertnes telpām jābūt aprīkotām ar piespiedu ventilāciju (patvertnēs ar ietilpību virs 20 cilvēkiem), paredzot tās darbības nodrošināšanu arī elektrības apgādes pārrāvuma gadījumā. Ventilācijas sistēma var ietvert speciālus filtrus, kas nodrošina attīrīšanu no ķīmiskā, radioaktīvā u.c. piesārņojuma. Ja iespējams, vajadzētu nodrošināt ventilācijas režīmu, kas paredz skābekļa reģenerāciju un izolāciju no ārpuses gaisa, lai aizsargātu cilvēkus no degšanas produktu, toksisku gāzu u.c. iekļūšanas patvertnē.

Patvertnē jāparedz aizsardzība pret iegruvumu, ko var izraisīt daļēji vai pilnīgi sabrukušas ēkas gruveši. Aizsardzību nodrošina, papildus atbalstot patvertnes griestus.

Ja platība atļauj, patvertni vēlams aprīkot ar krēsliem, soliem, lai nodrošinātu sēdvietas visiem patvertnē esošajiem cilvēkiem, gulēšanai piemērotām vietām, kā arī izveidot pārtikas rezervju glabātuves un vietas, kur nodrošināt izklaides iespējas bērniem, tādējādi mazinot bērnu stresa līmeni.

Ierīkojot vietas sēdēšanai (krēsli, soli u.c.), paredz vietu vienam cilvēkam apmēram 0,5 x 0,5 metri, ierīkojot vietas gulēšanai, kas var būt divos stāvos – vieta vienam cilvēkam apmēram 0,8 x 1,9 metri. Jāizvairās no sēdvietu un guļvietu aprīkojuma, kas satur sintētiskus materiālus, kuri degot rada toksiskus degšanas produktus. Nav vēlamas patvertnē izvietot mīkstās mēbeles.

Patvertnes telpas jānodrošina ar dūmu detektoru un ieteicams telpā izvietot ūdens-putu ugunsdzēsības aparātu un ugunsdzēsības pārklāju.

Patvertni nodrošina vismaz ar vienu pirmās palīdzības aptieciņu.

Patvertnes telpās jāparedz atkritumu savākšanas iespējas, nodrošinot tvertnes vai maisus.

Patvertni apdraudējuma gadījumā nodrošina ar dzeramo ūdeni (konteiners vai pudeles) ar aprēķinu vismaz 2 litri dzeramā ūdens uz vienu cilvēku.

Papildus ieteicami alternatīvā apgaismojuma avoti, radiouztvērējs un šo ierīču baterijas, kā arī telpu termometrs un oglekļa dioksīda (CO2) mērītājs, lai sekotu telpu mikroklimata izmaiņām to izmantošanas laikā.

Noslēgtai patvertnes telpai jāuztur temperatūra no +10 līdz +25°C.

Patvertnes telpās ieteicams uzglabāt instrumentus (lāpstas, liekšķeres, laužņi, cirvji, zāģi, metāla zāģi, iekārtas armatūras pārgriešanai u.c.), kas nepieciešamības gadījumā palīdzētu atbrīvot izeju no gruvešiem un izkļūt ārā.

Plānojot cilvēku izvietošanu, ieteicams paredzēt telpas zonējumu atbilstoši nepieciešamajām funkcijām, paredzot nodalījumus pārtikas uzglabāšanas un patērēšanas iespējām, sanitārām un higiēnas uzturēšanas vajadzībām, kā arī nodalījumu, kur cilvēki sēdēs vai nepieciešamības gadījumā gulēs, paredzot atsevišķas iespējas cilvēkiem ar maziem bērniem.

Ikdienā patvertnes telpas var izmantot arī citiem mērķiem (piemēram, kā noliktavas telpa, saimniecības telpa, mācību telpa u.c.). Patvertnes telpas nav vēlams izmantot tādu lietu glabāšanai, kas atstāj telpu smakojošu (piemēram, krāsas, šķīdinātāji).

Pēc ziņojuma par iespējamo apdraudējumu un nepieciešamību doties uz patvertni saņemšanas iedzīvotājiem ieteicams ņemt līdzi ārkārtas gadījumu somu (72 stundu somu).

3. Rīgas pilsētas CA pārvaldes vadītājs Gints Reinsons informēja par situāciju galvaspilsētā, kur apsekotas 135 pašvaldības ēkas, kuru pagrabos var izvietot 55 635 cilvēkus. 

• Apsekotas 78 skolu pagrabos izveidotās patvertes, no kurām 18 atbilst prasībām, bet 60 atbilst daļēji. 
• Apsekotas 5 veselības aprūpes iestāžu pagrabos izvietotās patvertnes, no kurām 2 atbilst prasībām, bet 3 atbilst daļēji.
• Apsekotas 9 sociālo iestāžu pagrabos izvietotās patvertnes, kuras prasībām atbilst daļēji.
• Apsekotas 18 administratīvo ēku pagrabos izvietotās patvertnes, no kurām 7 atbilst prasībām, bet 11 atbilst daļēji.
• Apsekotas 22 citu sabiedrisko ēku pagrabos izvietotās patvertnes, no kurām 11 atbilst prasībām, bet 11 atbilst daļēji.

Gints Reinsons sniedz informāciju par salīdzinājumu ar Ukrainas pilsētu sākotnējo un pašreizējo situāciju ar iedzīvotāju iespējām glābties patvertnēs. 

4. Informāciju par to kā rīkoties kara gadījumā klātesošajiem sniedza Zemessardzes galvenais virsseržants Aleksandrs Eleksis, uzsverot Zemessardzes un NBS sadarbības nozīmi un informējot par 72 stundu somu.  

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

struktūrvienība „Senioru Saeima”

Ar gandarījumu jākonstatē, ka 18.septembrī plkst. 16:00,  ir notikusi Latvijas Senioru kopienu apvienības rīkotā un senioru kupli apmeklētā tikšanās ar Saeimas Valsts ppārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu un Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku. Šis pasākums noritēja labvēlīgā gaisotnē, jo seniori saklausīja izpratni un atbalstu no klātesošajām amatpersonām un skaidrojumu situācijas attīstībai nākotnē. 

Tika apspriesta valdības iecere uz četriem gadiem samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī par vienu procentpunktu un šo naudu novirzīt 1. līmenim – sociālajā budžetā, kas sabiedrībā ir raisījis diskusijas par pensiju sistēmas spēju nodrošināt iztiku vecumdienās nākotnes pensionāriem. Klātesošie atzina, ka sabiedrības uzticība pašreizējai pensiju sistēmai ir zema (70% pirmspensijas vecuma senioru, ko aptaujājusi LSKA uzticas pensiju sistēmai). Ļoti neliela daļa cilvēku krāj paši savām vecumdienām, jo ienākumi ir pārāk zemi, lai samazinātu savas ikdienas nepieciešamības īpaši izmaksas veselībai. 

Neliela informācija par pensiju 2.līmeni, ko sniedza amatpersonas:

Shēmu, pēc kuras pensiju uzkrājumi tiek sadalīti trijis līmeņos, ieviesa 2001. gada 1. jūlijā un obligāti iesaistīja visus, kuri tobrīd bija jaunāki par 30 gadiem un maksāja sociālo nodokli. Tie, kas dzimuši līdz 1971. gada 1. jūlijam ieskaitot, var sistēmai pievienoties brīvprātīgi.

2. pensiju līmeņa dalībniekiem sociālais nodoklis nemainās, bet 6% no viņu bruto algas – 6 eiro no katriem 100 eiro algas uz papīra – nonāk katra paša izvēlētā pensijas pārvaldnieku rīcībā, un pārvaldnieks to investē finanšu tirgos – galvenokārt uzņēmumu akcijās vai obligācijās.

Tā ir nauda katra 2. pensiju līmeņa dalībnieka kontā, no kuras viņš saņems piemaksu pie valsts sarūpētās 1. līmeņa pensijas. 

Uzkrājuma plānu ienesīgums atšķiras – tie var būt zema riska, vidējā vai augsta riska plāni, kāds ieguldījums kādā periodā var nest arī zaudējumus. Viena gada ienesīgums visiem pensiju 2. līmeņa plāniem ir no 7% līdz 18% gadā.

Amatpersonas norādīja, ka pēdējo gadu pasaules norises neizbēgami ietekmē to, kādas ir īstermiņa svārstības tirgos. Vienlaikus tomēr ilgtermiņā tirgi aug.Tāpēc katram varētu ieteikt izvēlēties savam vecumam atbilstošu plānu un sekot līdzi arī izmaiņām finanšu tirgos un ekonomikas tendencēs. 2. līmeņa pensiju pārvaldītāju drīkst mainīt vienu reizi kalendārajā gadā, bet plānu pie viena un tā paša pārvaldnieka var mainīt divas reizes gadā.

Dodoties pensijā, var izvēlēties, vai 2. līmenī uzkrāto kapitālu pievienot  1. līmenī uzkrātajam un saņemt abas pensijas daļas kopā, vai arī, noslēdzot mūža pensijas apdrošināšanas līgumu, pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu uzticēt paša izvēlētai apdrošināšanas sabiedrībai, kas katru mēnesi (vai ceturksni, vai gadu) izmaksās daļu no uzkrātā.

Kāpēc uzticība pensiju sistēmai ir zema, precīzas atbildes nav, bet var apskatīt, kas līdz šim ar šo sistēmu jau ir noticis. Kad 2001. gadā stājās spēkā 2. līmeņa pensiju sistēma, sākotnēji no algas pensijas uzkrājumiem novirzīja 2%, no 2007. gada – 4%, no 2008.gada – 8%. Likuma pieņemšanas brīdī bija paredzēts, ka no 2010. gada 2. līmeņa pensiju uzkrājumam novirzīs 10%. Taču tas nekad nav piepildījies.

Sākoties krīzei, 2009. gada maijā iemaksas 2. pensiju līmenī samazināja līdz 2%, toreiz solot pēc krīzes pakāpeniski atkal palielināt. Taču 2013. gadā un 2014. gadā pensiju uzkrājumiem sāka novirzīt tikai 4%, 2015. gadā – 5% , un kopš  2016. gada tiem novirza 6%. Jau pēc krīzes politiķi diskutējuši par iespēju palielināt iemaksas 2. līmenī līdz vismaz iepriekšējiem 8%, taču to domu atmeta vienkārša iemesla dēļ – nebija naudas. Valdības krīzes laika lēmums samazināja katra individuālos uzkrājumus pensiju 2. līmenī un bija arī apstrīdēts, taču Satversmes tiesa 2010. gadā atzina, ka valdības rīcība atbilst Satversmei. Tomēr šis lēmums samazināja reālos uzkrājumus un to pensijas daļu, kura veidojas no šiem uzkrājumiem.

Krīzes laikā nepatīkumu pārsteigumu piedzīvoja tie, kas jau devušies pensijā, kad valdība nolēma par 10% samazināt viņu ikmēneša pensijas. Šo lēmumu gan Satversmes tiesa vēlāk atzina par neatbilstošu un ieturēto naudu nācās atmaksāt. Bet savulaik budžeta izdevumu segšanai no sociālā budžeta, no kura maksā arī pensijas, valdība aizņēmās miljardu latu, šo naudu gan pēc tam atmaksāja, bet tas nozīmēja mazākus izdevumus citām budžeta vajadzībām. Tikmēr kopā ar nodokļu reformu izskanējusī iecere samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī no 6% no algas līdz 5%. Šo 1% ieskaitītu pirmajā līmenī, no kura maksā pašreizējiem pensionāriem un nākotnē maksās arī pašlaik strādājošajiem, bet tas potenciāli mazinātu katra strādājošā uzkrājumus 2. līmenī un attiecīgi pensijas daļu, kura veidojas no 2. līmenī uzkrātā kapitāla.

Pašlaik vidējais uzkrājums uz dalībnieku pensiju 2. līmenī ir virs 6000 eiro. Taču sistēmā kā dalībnieki uzrādīta teju trešdaļa "mirušo dvēseļu" – cilvēku, kas jau sen ir izceļojuši no Latvijas, nesaņem šeit algu un nemaksā sociālās iemaksas, vai tādi, kas iemaksā ļoti neregulāri. Aktīvam dalībniekam vidējais uzkrājums drīzāk ir tuvu 10 000 eiro.

Šādam 2. līmeņa dalībniekam, kas saņem vidējo algu valstī, par 1 procenta punktu zemākas iemaksas 5 gadus no vietas rezultēsies par 1200–1500 eiro jeb par 6,5% zemākā kopējā pensiju 2. līmeņa uzkrājumā. 10 gadu laikā 1 procenta punkta iemaksu cena vidējam dalībniekam ir 3000–3500 eiro jeb gandrīz 10% no viņa uzkrājuma.

Samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī no 6% uz 5%, lielākie zaudētāji būtu jaunākie dalībnieki. Tie, kam visu uzkrāšanas periodu iemaksu likme būs 5% no algas, pensiju 2. līmenī uzkrās par 16,7% mazāk, nekā varētu uzkrāt ar likmi 6%. Tie, kam pensijas vecums tuvāk, zaudēs mazāk – ja 10 gadi līdz pensijai, tad aptuveni 4%, bet, ja 5 gadi, tad aptuveni 2%.

Finanšu ministrija aiztāv savu ieeri un apgalvo, ka izmaiņas nākotnes pensijas neietekmēs, jo valsts indeksē 1. līmeņa kapitālu atbilstoši inflācijai un algu kāpumam, bet komercbanku un finanšu nozares kopuma bažas FM skaidroja ar sektora saprotamu vēlmi saglabāt biznesa darbības apjomu. Tomēr amatpersonas atzina, ka skatoties uz nākamajiem trīs gadiem, aptuvenas aplēses rāda, ka ietekme uz pārvaldnieku nesaņemtajām komisijām nav būtiska, tas ir aptuveni 1 miljons eiro jeb aptuveni 2% no kopējiem komisiju ieņēmumiem vidēji gadā, rēķinot pēc šī brīža komisijām. Būtiska ietekme uz šiem ieņēmumiem būs Latvijas Bankas virzītajam ierosinājumam par maksimālo komisiju samazinājumu, kur komisijas no šī brīža 0,45% tieksies uz 0,2%, atzina asociācija. 

Lai gan Labklājības ministrijas dati liecina, ka sociālajā budžetā pēdējos 10 gados pakāpeniski veidojas uzkrājums, tas tomēr nav pietiekams. Augusta beigās speciālā budžeta uzkrājums kontos Valsts kasē veidoja 2,3 miljardus eiro (tajā skaitā 1,4 miljards eiro ir izvietoti termiņnoguldījumos Valsts kasē, par kuriem speciālais budžets saņem procentus).  Ir saprotams, ka sociālais budžets nav pietiekami liels, lai izturētu kādu krīzi vai demogrāfijas problēmu izaicinājumus. Labklājības ministrija kopā ar senioru organizācijām, tostarp LSKA uztur ideju par bāzes pensiju maksāšanu.

"Bāzes pensija" tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem. "Bāzes pensija" būtu regulārs ikmēneša maksājums atbilstoši personas nostrādātajiem gadiem, ko no valsts pamatbudžeta maksātu klāt tai pensijai, kas aprēķināta no sociālā nodokļa iemaksām. Bāzes pensija nodrošinātu to, ka, neskatoties uz demogrāfiskās slodzes negatīvajām izmaiņām, personām tiktu nodrošināts samērīgs atvietojums, salīdzinot ar iepriekš gūtajiem ienākumiem. Bet, lai pensiju speciālais budžets arī turpmāk būtu finansiāli stabils gan pret ekonomisko un finanšu krīžu ietekmēm, gan demogrāfiskiem – novecošanās – izaicinājumiem, svarīgākais priekšnoteikums ir savlaicīga un pietiekoša finanšu uzkrājuma veidošana. Šī nauda būs nepieciešama pensiju budžeta deficīta segšanai tālākajos gados. Sociālā nodokļa pārpalikums, kas veidojas demogrāfiski un ekonomiski labvēlīgos gados, ir uzkrājams, savukārt vēlāk demogrāfiski vai citādi nelabvēlīgos gados uzkrājumu izmantos, lai nodrošinātu pensiju izmaksu.

Viens no variantiem virzībai uz "bāzes pensiju" ir piemaksas pilnveidošana, kuru šobrīd saņem pensionāri par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Piemaksas piešķiršana pie visām vecuma pensijām un tās apmēra noteikšana atbilstoši personas darba stāžam būtu taisnīga pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Pašlaik norit darbs pie bāzes pensijas koncepcijas, līdz ar ko arī diskusijas saistībā ar bāzes pensiju turpināsies. Bet tam nepieciešamais finansējums būs atkarīgs no izvēlētā risinājuma, tomēr bāzes pensijas ieviešana plānota pakāpeniska, jo tai būs būtiska finanšu ietekme. Jānorāda, ka pašlaik nav politiska uzstādījuma palielināt pensiju vecumu, un tuvākajos gados tāda arī nebūs.

Amatpersonas uzsvēra, ka ir jāindeksē viss pensijas apmērs vai vismaz līdz vidējās iemaksu algas valstī lielumam. Indeksācijas mērķis ir kompensēt inflācijas ietekmi, lai saglabātu piešķirtās pensijas sākotnējo vērtību. Katru gadu indeksējot pensijas, tiek noteikta robeža (50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās algas valstī), līdz kurai pensijas daļu indeksē. Līdz ar to pensijas daļa, kas pārsniedz šo robežu, nav pasargāta no inflācijas ietekmes, attiecīgi samazinās cilvēka pirktspēja.

Kopš 1996. gada pensijas apmērs ir atkarīgs no individuālajām sociālā nodokļa iemaksām – jo no lielākas algas un ilgāku laiku tās maksātas, jo lielāks ir pensijas apmērs. Tādējādi rodas pretruna – cilvēkiem, kas aktīvi darbojušies darba tirgū un sociālo nodokli maksājuši no lielākas algas un ilgāk, un kuru godprātīgi nopelnītais pensijas apmērs pārsniedz 50% no iepriekšējā gada vidējās algas valstī, nepārskata visu pensiju, un viņu pensija ar katru gadu zaudē savu vērtību. LM sniegusi šo iniciatīvu kā prioritāro pasākumu, veidojot 2025. gada budžetu. Tādejādi, ja 2025. gadā indeksētu visu pensijas apmēru, papildus būtu nepieciešami 7,3 miljoni eiro (trīs mēnešiem), 2026. gadā – 34,2 miljoni eiro, 2027. gadā – 53,5 miljoni eiro. 

Tā kā pensijas izmaksā gan no speciālā budžeta, gan no valsts pamatbudžeta (piem., izdienas pensijas), tad indeksācijai papildus nepieciešami līdzekļi no abiem šiem budžetiem, jo indeksācijas palielinājums tiek segts no tā budžeta, no kura izmaksā konkrēto pensiju.

„Senioru dienas Saeimā" atklāšanas uzrunā Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča atgādina, ka šī brīža pensionāri bija tie, kas izdzīvoja tos smagos brīžus, kad pensiju sistēma tikai veidojās. Neatlaidīga darba rezultātā ir izdevies izveidot vienu no stabilākajām pensiju sistēmām Eiropā.

Taču tas nenozīmē, ka šobrīd izveidotajā sistēmā nav problēmu. Laikmeta konteksts prasa to pilnveidot, lai iespējami ātrāk nodrošinātu katram pensionāram cieņpilnas vecumdienas. 

Par „Senioru dienas Saeimā” paveikto informē biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” struktūrvienības „Senioru Saeima” vadītāja  Barba Girgensone.

( skatīt pielikumā )  

Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Attachments:

LSKA_2024. Saeimā.pdf

[ ]

2852 kB