Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

struktūrvienība „Senioru Saeima”

Ar gandarījumu jākonstatē, ka ceturtdien, 29. februārī plkst. 11:00,  ir notikusi Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) jaunā multifunkcionālā Ambulatorā centra Tvaika ielā 2 svinīgā atklāšana. Šis notikums ir svarīgs biedrībai Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA), kas kopš savas darbības pirmsākumiem ir aktualizējusi jautājumu par senioru psihiskās veselības aprūpes problemātiku. Īpaši attiecībā uz demences slimniekiem.

Jaunā Ambulatorā centra uzbūvēšana ir lielākās Eiropas reģionālā attīstības fonda, valsts un RPNC investīcijas veselības infrastruktūrā psihiskās veselības uzlabošanai, kas ļaus centram sniegt iedzīvotājiem mūsdienīgu, kvalitatīvu un visaugstākajiem standartiem atbilstošu ambulatoro ārstniecību un rehabilitāciju.

RPNC valdes priekšsēdētāja Sandra Pūce norādīja, ka šajā ēkā katru dienu aptuveni 170 pacientu saņems ārstēšanu, rehabilitāciju un ambulatoro aprūpi psihiatrijas un narkoloģijas dienas stacionāros.  RPNC pagājušajā gadā ambulatoro apmeklējumu skaits bija 65 776, vecajā Tvaika ielas 2 Ambulatorajā nodaļā bija 27 772 psihiatrijas un 19 871 narkoloģijas apmeklējums. Savukārt sniegto rehabilitācijas manipulāciju skaits pārsniedz divus tūkstošus. 

Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra, ka: “mentālā veselība ir globāla aktualitāte, un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati atspoguļo, ka katrs astotais cilvēks dzīvo ar psihisku saslimšanu, taču psihiatrija attīstās un tas nozīmē – mūsdienīgu un pasaules pieredzē balstītu plašu medikamentozo terapiju, kas tiek kombinēta ar rehabilitācijas iespējām. Jau šobrīd psihiatra vadītas multiprofesionālās komandas ietvaros katram pacientam ir iespēja saņemt mērķētu palīdzību. Tāpat veselības atjaunošanas procesā liela loma ir terapeitiskām attiecībām un videi, kurā pacients atrodas. Ir jālauž veci stereotipi un jābūt drosmīgiem, lai runātu par psihiskās veselības tēmām un palīdzētu cilvēkiem.”

Ēkai ir divi stāvi – pacientu reģistratūra, moderna konferenču zāle, iekārtoti konsultāciju kabineti, dienas stacionāra palātas,telpas ergoterapijai, mūzikas, deju, mākslas, gaismas, drāmas terapijas kabineti, rehabilitācijas zāles ar trenažieriem, kā arī jaunākajām rehabilitācijas tehnoloģijām. Rehabilitācijas vingrinājumu izpilde tiek papildināta ar intensīvu sensori neiroloģisko stimulāciju, kuras pamatā ir vizuālā un audiālā atgriezeniskā saite ar spēcīgi stimulējoša iedarbību (medicīnas sistēma Nirvāna). Tādējādi pacients saņem vairākus kognitīvus un mehāniskus stimulus, kā arī palielinās visa rehabilitācijas procesa efektivitāte salīdzinājumā ar tradicionālo terapeitisko pieeju. Ēkas kopējā telpu platība  ir 2748,36 m². 

RPNC mērķtiecīgi veido modernu ārstniecības struktūru un attīsta efektīvas ārstniecības metodes, tādēļ, ņemot vērā būtisko pieprasījuma pieaugumu pēc psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem, jauns ambulatorais centrs ir loģisks solis RPNC infrastruktūras attīstībā. LSKA cer, ka šis centrs palīdzēs arī senioru mentālās veselības problēmu risināšanā, tostarp pievēršot uzmanību demences pacientiem. 

Kas ir demence?

Smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Traucējumi sākotnēji ir viegli un var tikt sajaukti ar normālu novecošanas procesu. Taču ar laiku tie var kļūt smagāki un kombinēties ar dažādas intensitātes personības un uzvedības izmaiņām, ierobežojot un apgrūtinot ikdienas aktivitātes, salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīves periodu. Biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence.

Kā izpaužas viegli kognitīvi (prāta funkciju) traucējumi?

Vieglu traucējumu gadījumā ir sūdzības par pavājinātu atmiņu, lēnāku domāšanu, grūtībām apgūt jaunu informāciju un koncentrēties. Cilvēks sāk izmantot dažādus paņēmienus, lai varētu adaptēties prāta traucējumu izmaiņām, saglabāt neatkarību un pastāvīgi ikdienā funkcionēt. Viegli prāta funkciju traucējumi nav normālas novecošanās pazīme. Noteiktas ārstēšanas un aprūpes rezultātā nelielai daļai cilvēku traucējumi ar laiku var mazināties, taču bieži šie traucējumi kļūst izteiktāki, daudzveidīgāki, un laika gaitā pakāpeniski var attīstīties demence.

Kā izpaužas demence?

Agrīnā demences stadijā cilvēks aizmirst tikko dzirdētu informāciju, uzdod vienus un tos pašus jautājumus, stāsta vienus un tos pašus stāstus, taču komunicējot nespēj atrast vārdus, pazaudē laika izjūtu, ar grūtībām veic sarežģītākus ikdienas uzdevumus. Cilvēks var zaudēt interesi par lietām, kas agrāk patikušas, kļūt apātiskāks, vieglāk aizkaitināms un satraucams. Pakāpeniski, stāvoklim pasliktinoties, atmiņa vēl vairāk pavājinās, cilvēks sāk apmaldīties pazīstamās vietās, viņam nepieciešams palīdzēt pašaprūpē, ēdiena gatavošanā un savas vides sakopšanā, parādās personības traucējumi, cilvēks var sākt vākt nevajadzīgas mantas, kļūt aizdomīgs un sākt baidīties no apzagšanas. Demences vēlīnā stadijā cilvēks kļūst pilnībā atkarīgs no aprūpētāja, neorientējas ne vietā, ne laikā, neizprot apkārt notiekošo, nespēj veikt līdz tam zināmas darbības, piemēram, ēšanu vai labierīcību izmantošanu, nespēj pilnvērtīgi lietot un saprast valodu, bieži nepazīst tuviniekus, var sākties uzvedības izmaiņas (piemēram, agresivitāte), personības traucējumi un uztveres traucējumi (redzes vai dzirdes halucinācijas).

Kādi ir demences riska faktori?

Precīzi Alcheimera slimības riska faktori joprojām tiek aktīvi pētīti, taču ir zināmi daži faktori, kurus nepieļaujot un kontrolējot vai ārstējot iespējams mazināt Alcheimera slimības un vaskulāras demences attīstības risku. Tie ir – smadzeņu asinsrites saslimšanas (piemēram, insults), diabēts, paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana.

Kā diagnosticē demenci?

Ārsts noskaidro pacienta traucējumu sākumu, attīstību un izpausmes. Papildus atmiņas traucējumu smaguma izvērtēšanai var tikt izmantoti diagnostiskie testi. Ārsts noskaidro arī blakus saslimšanu esamību, kā arī lietoto medikamentu nosaukumus un devas. Papildus tiek veikti izmeklējumi, lai izvērtētu orgānu funkcionēšanu un smadzeņu struktūras izmaiņas.

Kā ārstē demenci?

Ārstēšana balstās uz kognitīvo funkciju uzturēšanu, uzvedības, garastāvokļa un uztveres traucējumu koriģēšanu un ikdienas funkcionēšanas nodrošināšanu. Pieejami daži medikamenti, kuri palēnina kognitīvo traucējumu attīstību. Šo medikamentu lietošana jāuzsāk agrīnās slimības stadijās. Tos var nozīmēt psihiatrs vai neirologs.

Svarīgi pielāgot vidi, kurā mitinās demences pacients, kā arī neaizmirst par palīglīdzekļiem pacientam pilnvērtīgas redzes, dzirdes un ēdiena uzņemšanas nodrošināšanai. Nozīmīgi ir arī izglītot aprūpētāju, izvērtēt viņa resursus un nepieļaut aprūpētāja izdegšanu.

27.martā notika NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde, kurā piedalījās LSKA  „Senioru Saeimas” vadītāja Barba Girgensone.

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 28 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. 

Darba kārtība: 

Aktualitātes saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanu

 Informē Kristīne Saulīte, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja   

Tiek sniegta informācija par  to, kā notiek darbs pie Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanas. 

Balsot varēs jebkurā no 945 vēlēšanu iecirkņiem visā Latvijā.  Iepriekšēja balsošana notiks 3.jūnijā, 6.jūnijā un 7.jūnijā. 

Balsošana mājās jāpiesaka iepriekš. Tas jāizdara no 3.jūnija līdz 8.jūnija plkst.12.00. Balsot mājās var cilvēki, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt līdz iecirknim. Lai balsotu mājās, jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda balsotāja vārds, uzvārds, personas kods, savs tālruņa numurs, faktiskā adrese, durvju kods. Iesniegums jānogādā CVK vai kādā no vēlēšanu iecirkņiem. 

ES valstīs ārpus Latvijas var balsot pa pastu, kā arī valstīs ārpus ES var balsot pa pastu. Balsošanai pa pastu var pieteikties no 4. līdz 31.maijam. 

Pasta balsošanai nepieciešamie materiāli ir: 

1)visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes; 

2)apliecinājuma veidlapa, ka vēlētājs balso personiski; 3)informācija, par ziņām, kas norādāmas uz pasta aploksnes. 

Vēlēšanu rezultātus paziņos 9.jūnijā plkst. 23.00. 

Ir izstrādāts elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, pašlaik notiek darbs pie sistēmas testēšanas, kā arī notiek darbs pie jauniešu iesaistes vēlēšanu iecirkņu darbā.    

CVK aicina nevalstiskās organizācijas deleģēt pārstāvjus būt par novērotājiem EP vēlēšanu procesā. Informācija par procesa novērošanu pieejama CVK mājas lapā https://www.cvk.lv/lv/jaunums/eiropas-parlamenta-velesanas-regulejosie-normativi 

CVK aicina NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomi līdz 20.maijam iesniegt NVO deleģēto pārstāvju sarakstu CVK.    

Senioru Saeimu projektā „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 25 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. 

Darba kārtība: 

Diskusija par interešu konflikta novēršanas regulējuma ietekmi uz biedrību un nodibinājumu darbību un to amatpersonām - prezentācija.

Informē Līga Stafecka Biedrība "Sabiedriskās politikas centrs Providus" Finanšu ministrija Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Sabiedrības integrācijas fonds Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Ir identificēti interešu konflikta trīs problēmu bloki NVO kontekstā: 1)Valsts amatpersonas statuss NVO pārstāvjiem; 2) Interešu konflikta izpratne; 3) Izpratne par to, kad NVO pārstāvim par iesaisti pienākas atlīdzība. 

Pamatproblēmas:

1) Attiecībā uz NVO bieži vien nav skaidra konsekvence, t.i. kādēļ dažkārt tiek prasīts un dažkārt netiek prasīts valsts amatpersonas statuss: 

ES (kohēzijas) fondu uzraudzības komitejā prasība ir, apakškomitejās – nav, citiem fondiem – dažādi (atkarībā no tā, vai ir balsstiesības). Dažādu finansējuma piešķiršanas konkursa komisijās dažkārt prasība ir, dažkārt nav. Pastāv dažādu statusu piešķiršana NVO pārstāvim vērtēšanā: dažkārt prasība ir, dažkārt - nav, atkarībā no tā, kādas pilnvaras.

Memoranda padomei līdz šim nebija, bet vai nebūs arī tad, ja nāks līdzi naudas dalīšanas funkcija jaunajā Memoranda modelī?

2) Pastāv nesamērīgums. Dažkārt no NVO tiek prasīta tik niecīga iesaiste (piemēram, projektu vērtēšanā, kur sagaidāms, ka tiks iesniegts 1-2 projekti), ka valsts amatpersonas statuss būtu nesamērīgs apgrūtinājums. 

3) Neprognozējamība. Dažkārt, kad iestāde aicina NVO iesaistīties, tā nav pat domājusi, vai iesaistei līdzi nāks amatpersonas statuss – NVO nevar skaidri rēķināties ar to, kas gaidāms 

Attiecībā uz valsts amatpersonas statusu NVO pārstāvjiem Providus piedāvā:  

1. 2024.gada ietvaros pārskatīt dažādus sadarbības formātus, kuros  darbojas NVO, un pārvērtēt, kuros no tiem amatpersonas statuss turpmāk ir noteikti vajadzīgs, jo NVO pārstāvis veic funkcijas, kas ir nepārprotami raksturīgas amatpersonai.
2. Alternatīva statusa iespējas. Šādos gadījumos jāizsver, vai iespējams/lietderīgi NVO piedāvāt kādu alternatīvo iesaistes formu. Piemēram, novērotāja statuss (bez balsstiesībām); pieaicināto ekspertu vai konsultantu statuss, kuriem amatpersonas var uzdot sev interesējošus jautājumus, bet tālāk ar iegūtajām zināšanām rīkoties pilnīgi pēc saviem ieskatiem (proti, ekspertu viedoklis nav saistošs).

Šīs alternatīvās iesaistes formas īpaši svarīgas ir brīžos, kad NVO iesaistei prognozējama zema intensitāte (piemēram, 2–3 sēdes gadā),  kad par NVO darbu nav paredzēta atlīdzība, kad prognozējams, ka no NVO puses par iesaisti būs zema interese.

Tas nozīmētu, ka, piemēram, kādā uzraudzības komitejā daļa NVO būtu pilntiesīgi komitejas pārstāvji (tātad, amatpersonas), daļa – novērotāji (tātad, nebūtu amatpersonas).

1. Aicinot NVO pārstāvjus pieteikties dažādiem iesaistes formātiem, skaidri viņus informēt, vai tiem līdzi nāk vai nenāk amatpersonas statuss. Ja nāk līdzi šis statuss, skaidri informēt, no kura brīža (iekļaušanas valsts amatpersonu sarakstā) un kad/kādā veidā sniedzamas amatpersonu deklarācijas (par tām katru reizi atgādinot).

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo normatīvo regulējumu Interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses

Sēdē tiek analizēti daži gadījumi neskaidrību lokam, ko paver “emocionālie” interešu konflikti vai “netiešas personiskās intereses” (attiecas ne tikai uz NVO, bet arī uz valsts pārvaldes pārstāvjiem):

Ja tiek vērtēti savas jumta organizācijas vai savu biedru organizāciju iesniegtie projekti?

Ja reiz vērtētājs un projekta pieteicējs/kandidāts uz kādu amatu bija sadarbības partneri vai kolēģi?

Ja vērtētājs un projekta pieteicējs/kandidāts ir kādas organizācijas biedri (NVO, korporācija, klubs)?

Ja projekta pieteicējs/kandidāts un vērtētājs šobrīd sadarbojas kādā projektā (kas nav saistīts ar vērtējamo konkursu)?

Ja reiz vērtētājs ir publiski kritizējis projekta pieteicēju/kandidātu?

Ja vērtētājam un projekta pieteicējam/kandidātam ir draudzīgas attiecības (piemēram, redzēti kopā bārā), bet nav kopēja ģimene?

Tāpēc Providus piedāvā: 

1) Sadalīt interešu konfliktus objektīvajos (atbilstoši Finanšu regulas terminoloģijai) un subjektīvajos. Objektīvajiem interešu konfliktiem ņemt par pamatu Latvijas Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktos ierobežotos parametrus, standartu (šis standarts neaptvēra iepriekšējā slaidā minētos piemērus). Subjektīvajiem ņemt par pamatu vērtētāja paša izpratni par to, kad viņš/viņa spēj saglabāt objektivitāti un kad nespēj.

Atkarībā no tā, vai interešu konflikts ir objektīvs vai subjektīvs, nošķirt sekas, kas rodas, ja tas netiek ievērots.

Objektīvu interešu konfliktu pārkāpšanas sekas: nopietnas.  

Subjektīvu interešu konfliktu pārkāpšanas sekas: vērtētājam ir tiesības nepiedalīties konkrēta pretendenta vērtēšanā un/vai balsošanā tad, ja ir šaubas par savu objektivitāti, bet seku, ja tomēr piedalās, nav ne pašam vērtētājam, ne konkursam.

Labā prakse subjektīvos interešu konfliktos, kā arī citās situācijās, kad šķiet, ka labāk sevi atstatīt no lēmumu pieņemšanas: 

Nopietni apsvērt, vai atteikšanās no piedalīšanās lēmumu pieņemšanā neparalizēs lēmumu pieņemšanas gaitu – mazā valstī dažkārt nav reāli uzstādīt pašu augstāko interešu konflikta novēršanas latiņu, jo tad nereti lēmumu pieņemšana vispār nebūs iespējama. 

Ja sevis atstatīšana lēmumu pieņemšanu neparalizēs un interešu konflikts subjektīvi šķiet nozīmīgs, tad gan labāk sevi atstatīt. Jo nopietnākas šķiet konfliktējošās intereses, jo lielāks pamats atteikties no iesaistes. Taču tas nenozīmē, ka jāatsakās no iesaistes pilnīgi visos posmos.