Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”
struktūrvienība „Senioru Saeima”
2024.gada 2.oktobrī Latvijas Senioru kopienu apvienība tika aicināta piedalīties Rīgas domes rīkotajā seminārā “Praktiski ieteikumi drošu patvēruma vietu ierīkošanai”. Semināra moderators Gustavs Terzens iepazīstināja ar semināra norisi, kurā iekļautas 4 prezentācijas.
Semināru atklāja Rīgas domes pārstāve mēra vietniece Linda Ozola aicinot klātesošos rūpēties par savas apkaimes iedzīvotāju informētību par dažādiem drošības jautājumiem un to, ka iedzīvotājiem pašiem jāvēršas savā pašvaldībā, lai savā privātīpašumā (daudzdzīvokļu mājā) pieteiktu speciālistu apsekojumu pagrabu pielāgošanai patvertnes vajadzībām.
- Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta pārstāvji Mārtiņš Riežnieks un Andis Lazarevs informēja par gaidāmajiem grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā. Šajos grozījumos tiek ietverts termina “patvertne” skaidrojums un dota patvertņu klasifikācija:
I kategorijas patvertne (patvērums īpašās situācijās)
II kategorija (droša patvēruma vieta)
III kategorija (ātri sasniedzama, pielāgota īslaicīga patvēruma vieta).
Nepieciešams no jauna būvēt I un II kategorijas patvertnes, bet esošos pagrabus un citas pazemes būves jāpārveido par III kategorijas patvertnēm.
Pašlaik top Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-24, kurā noteiktas minimālās prasības patvertņu izbūvei. Piemēram I kategoriajas patvertņu sienām jābūt veidotām no 40 cm bieza dzelzbetona, bet II kategorijas patvertņu sienu biezums noteikts 30 cm.
Šajās patvertēs gaisa ventilācijai jādarbojas neatkarīgi no elektrības padeves.
Paredzēts, ka projektējot 5-stāvu ēkas obligāta prasība, lai tajās būtu II kategorijas patvertne. Tādejādi ar LBN spēkā stāšanos, kas varētu būt pēc 6 mēnešiem, projektējot jaunu ēku vai ēkas pārbūvi, nepiecie’’sams proejektā iekļaut II kaegorijas patvertni, ja ēkas stāvu skaits pārsniedz 5 stāvus.
- VUGD CA pārvaldes vadītājs Mārtiņš Baltmanis informēja par to kā noris patvertņu vajadzībām pielāgojamo telpu apsekošana .
Sakarā ar to, ka Latvijā 2008.gadā sākoties ekonomiskajai krīzei, tapa ziņojums par patvertņu stāvokli valstī un nepieciešamo finansējumu šo patvertņu sakārtošanai. Valdība nolēma līdzekļus patvertēs neieguldīt un finansējumu šim nolūkam nepiešķīra.
Pašlaik 2023-2024 gadā ir notikusi pagrabu telpu valsts un pašvaldību ēkās ar nolūku apzināt iespēju izveidot III kategorijas patvertnes. Ir apsekotas 5000 pagrabu telpas no kurām par 2632 telpām ir aizpildītas apsekošanas veidlapas, tātad apkopota informācija par šo telpu faktisko un tehnisko stāvokli, iespējām tajās izveidot patvertnes, pie pārējo apsekoto pagrabu veidlapu aizpildīšanas tiek strādāts.
Pēc aizpildītajām veidlapām secināts, ka 332 pagrabu telpas atbilst III kategorijas patvertnes prasībām, bet 1053 pagrabu telpas atbilst daļēji.
Šajās telpās var izvietot 439442 cilvēkus.
VUGD ir izstrādājusi vadlīnijas, kurām ir rekomendējošs raksturs un tās satur būtiskākos ieteikumus, kas jāņem vērā, atjaunojot vai izveidojot patvertni vai vietu, kur var patverties. Vadlīnijās norādītie ieteikumi piemērojami atbilstoši telpu veidam un iespējām.
Patvertnei pielāgojamo telpu vai telpu grupu piemērotība.
Patvertnes vai vietas, kur patverties, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma, var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (dzīvojamo māju pagrabi, pazemes autostāvvietas).
Piemērotākās ēkas patvertnēm ir tās, kuras ir uzbūvētas no dzelzsbetona, blokiem vai ķieģeļiem, tomēr jāņem vērā, ka dzelzsbetona konstrukcijas būtiski zaudē savu izturību augstas intensitātes ugunsgrēku gadījumos.
Patvertnēm jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām (darbavieta, izglītības iestāde, dzīvesvieta), lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu saņemšanas par apdraudējumu.
Patvertnē nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehnoloģiskie ūdeņi vai notekūdeņi (pēc ārējām pazīmēm nav novērojamas applūšanas pēdas).
Izvēloties telpas patvertnes ierīkošanai, ieteicams, lai ārsienu konstrukcijās nav lielu atvērumu (logi, vārti, utt.). Apdraudējuma gadījumā visas atveres (izņemot durvju atveres) jānosedz ar blīviem materiāliem, maisiem, kas pildīti ar smiltīm vai citiem beramiem materiāliem, betona blokiem utt..
Patvertnes telpās nedrīkst glabāt bīstamas ķīmiskas, uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas.
Patvertnes telpas nedrīkst būt aizkrautas un nedrīkst citādi tām ierobežot piekļuvi, tām jābūt atbrīvotām no atkritumiem, būvgružiem, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām, kas varētu radīt papildu apdraudējumu cilvēkiem, uzturoties patvertnē.
Patvertnes telpās jābūt līdzenai grīdai, kas piemērota sēdvietu un atpūtas vietu ierīkošanai.
Minimālās tehniskās prasības patvertņu ierīkošanai.
Patvertnes cilvēkietilpību ieteicams aprēķināt, paredzot 0,75 m2 uz vienu personu. Nosakot patvertnes cilvēkietilpību, jāņem vērā tikai tās telpas, kur atradīsies cilvēki, bet ne palīgtelpas – piemēram, elektroģeneratora telpa, noliktavas u.c. Telpas primāri jāparedz īslaicīgas uzturēšanās vajadzībām, iespēju robežās paredzot arī ilgstošākas uzturēšanās līdz 72 stundām vajadzību nodrošinājumu.
Patvertni nedrīkst izveidot siltummezglā vai citās tehniskajās telpās. Jāizvairās no cilvēku izmitināšanas telpās, kurās atrodas elektrotīkls (virs 0,4 kV), ūdensvada, apkures, kanalizācijas un citas maģistrālās inženierkomunikācijas (izņemot ēkas iekšējos inženiertīklus). Iekšējiem inženiertīkliem jāierīko attiecīgas atvienošanas vai noslēgšanas ierīces. Kanalizācijas stāvvadus būtu jāiekļauj īpašos kolektoros (betona, dzelzsbetona u.c. kanāli), kas pieejami apskatei un remontam miera laikā.
Patvertnes ieejām jābūt hermētiski noslēgtām, lai novērstu gāzu, putekļu un citu piesārņotāju iekļūšanu. Ieejas durvīm jābūt izgatavotām no nedegošiem materiāliem. Durvīm jāveras virzienā uz āru.
Jāparedz iespēja iekļūt patvertnes telpās ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos patstāvīgi vai ar līdzcilvēku atbalstu.
Patvertnei jābūt vismaz divām izejām. Gadījumā, ja telpai ir tikai vienas durvis, tad otru – avārijas izeju – var organizēt, izmantojot, piemēram, tuneļveida eju, logus vai lūkas. Patvertnēm ar ietilpību līdz 20 cilvēkiem, var pielāgot telpas ar vienu ieeju/izeju. Avārijas izejas vēlamais platums – 0,8 m.
Ja izkļūšanai no patvertnes tiek ierīkota avārijas tuneļveida eja, izeja no tās tiek izveidota patvertnes ārpusē un tai jābūt attālinātai no ēkas (arī blakus esošām), lai izeju nepārklātu sabrukušu ēku gruveši, drošā attālumā (piemēram, drošs attālums ir puse no ēkas augstuma plus 3 metri, izejas augstums virs zemes – 1,2 metri, drošs attālums ir ēkas augstums, izejas augstums virs zemes – 0,5 metri). Patvertnes telpas augstumam, ieskaitot durvju vērtnes, jābūt vismaz 1,8 m, vēlams – 2,5 m.
Patvertnes telpu apdarē izmanto nedegošus materiālus. Sienu un griestu apdarē nav ieteicams lietot apmetumu, keramikas flīzes un citus materiālus, kas ēkas satricinājuma ietekmē var radīt lauskas un elpošanai nepiemērotu vidi (ar būvputekļiem). Tāpat vajadzētu izvairīties no piekaramo griestu, parasta stikla izmantošanas.
Patvertnei ir jābūt aprīkotai ar elektrību un apgaismojumu, kā arī ar avārijas apgaismojumu elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumā. Ieteicamais risinājums ir autonomas elektroenerģijas ražošanas iespēja (elektroģenerators, akumulatori). Autonomās ierīces jauda ir atkarīga no patvertnes lieluma un ierīcēm (piemēram, ierīcēm, kas nodrošina telpas ventilāciju, apgaismojumu un komunikācijas sistēmas), kuras strāvas padeves pārtraukuma gadījumā pārslēdz uz rezerves barošanu.
Elektroģeneratora telpai patvertnē jābūt atdalītai no pārējām telpām un jāveido atsevišķa izplūdes sekcija ar pietiekamu gaisa apmaiņu (jānodrošina izplūdes gāzu novadīšanas un svaiga gaisa padeves iespēja).
Patvertni vēlams aprīkot ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Ja nav ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas, ir jābūt atsevišķai telpai vai norobežotai vietai, kurā var uzstādīt ”sauso /bioloģisko tualeti” (viena tualete uz 25 cilvēkiem). Lai nodrošinātu standarta higiēnu, var izmantot roku un virsmas dezinfekcijas līdzekļus.
Patvertnē jānodrošina atbilstošs skābekļa saturs gaisā. Patvertnes telpām jābūt aprīkotām ar piespiedu ventilāciju (patvertnēs ar ietilpību virs 20 cilvēkiem), paredzot tās darbības nodrošināšanu arī elektrības apgādes pārrāvuma gadījumā. Ventilācijas sistēma var ietvert speciālus filtrus, kas nodrošina attīrīšanu no ķīmiskā, radioaktīvā u.c. piesārņojuma. Ja iespējams, vajadzētu nodrošināt ventilācijas režīmu, kas paredz skābekļa reģenerāciju un izolāciju no ārpuses gaisa, lai aizsargātu cilvēkus no degšanas produktu, toksisku gāzu u.c. iekļūšanas patvertnē.
Patvertnē jāparedz aizsardzība pret iegruvumu, ko var izraisīt daļēji vai pilnīgi sabrukušas ēkas gruveši. Aizsardzību nodrošina, papildus atbalstot patvertnes griestus.
Ja platība atļauj, patvertni vēlams aprīkot ar krēsliem, soliem, lai nodrošinātu sēdvietas visiem patvertnē esošajiem cilvēkiem, gulēšanai piemērotām vietām, kā arī izveidot pārtikas rezervju glabātuves un vietas, kur nodrošināt izklaides iespējas bērniem, tādējādi mazinot bērnu stresa līmeni.
Ierīkojot vietas sēdēšanai (krēsli, soli u.c.), paredz vietu vienam cilvēkam apmēram 0,5 x 0,5 metri, ierīkojot vietas gulēšanai, kas var būt divos stāvos – vieta vienam cilvēkam apmēram 0,8 x 1,9 metri. Jāizvairās no sēdvietu un guļvietu aprīkojuma, kas satur sintētiskus materiālus, kuri degot rada toksiskus degšanas produktus. Nav vēlamas patvertnē izvietot mīkstās mēbeles.
Patvertnes telpas jānodrošina ar dūmu detektoru un ieteicams telpā izvietot ūdens-putu ugunsdzēsības aparātu un ugunsdzēsības pārklāju.
Patvertni nodrošina vismaz ar vienu pirmās palīdzības aptieciņu.
Patvertnes telpās jāparedz atkritumu savākšanas iespējas, nodrošinot tvertnes vai maisus.
Patvertni apdraudējuma gadījumā nodrošina ar dzeramo ūdeni (konteiners vai pudeles) ar aprēķinu vismaz 2 litri dzeramā ūdens uz vienu cilvēku.
Papildus ieteicami alternatīvā apgaismojuma avoti, radiouztvērējs un šo ierīču baterijas, kā arī telpu termometrs un oglekļa dioksīda (CO2) mērītājs, lai sekotu telpu mikroklimata izmaiņām to izmantošanas laikā.
Noslēgtai patvertnes telpai jāuztur temperatūra no +10 līdz +25°C.
Patvertnes telpās ieteicams uzglabāt instrumentus (lāpstas, liekšķeres, laužņi, cirvji, zāģi, metāla zāģi, iekārtas armatūras pārgriešanai u.c.), kas nepieciešamības gadījumā palīdzētu atbrīvot izeju no gruvešiem un izkļūt ārā.
Plānojot cilvēku izvietošanu, ieteicams paredzēt telpas zonējumu atbilstoši nepieciešamajām funkcijām, paredzot nodalījumus pārtikas uzglabāšanas un patērēšanas iespējām, sanitārām un higiēnas uzturēšanas vajadzībām, kā arī nodalījumu, kur cilvēki sēdēs vai nepieciešamības gadījumā gulēs, paredzot atsevišķas iespējas cilvēkiem ar maziem bērniem.
Ikdienā patvertnes telpas var izmantot arī citiem mērķiem (piemēram, kā noliktavas telpa, saimniecības telpa, mācību telpa u.c.). Patvertnes telpas nav vēlams izmantot tādu lietu glabāšanai, kas atstāj telpu smakojošu (piemēram, krāsas, šķīdinātāji).
Pēc ziņojuma par iespējamo apdraudējumu un nepieciešamību doties uz patvertni saņemšanas iedzīvotājiem ieteicams ņemt līdzi ārkārtas gadījumu somu (72 stundu somu).
- Rīgas pilsētas CA pārvaldes vadītājs Gints Reinsons informēja par situāciju galvaspilsētā, kur apsekotas 135 pašvaldības ēkas, kuru pagrabos var izvietot 55 635 cilvēkus.
- Apsekotas 78 skolu pagrabos izveidotās patvertes, no kurām 18 atbilst prasībām, bet 60 atbilst daļēji.
- Apsekotas 5 veselības aprūpes iestāžu pagrabos izvietotās patvertnes, no kurām 2 atbilst prasībām, bet 3 atbilst daļēji.
- Apsekotas 9 sociālo iestāžu pagrabos izvietotās patvertnes, kuras prasībām atbilst daļēji.
- Apsekotas 18 administratīvo ēku pagrabos izvietotās patvertnes, no kurām 7 atbilst prasībām, bet 11 atbilst daļēji.
- Apsekotas 22 citu sabiedrisko ēku pagrabos izvietotās patvertnes, no kurām 11 atbilst prasībām, bet 11 atbilst daļēji.
Gints Reinsons sniedz informāciju par salīdzinājumu ar Ukrainas pilsētu sākotnējo un pašreizējo situāciju ar iedzīvotāju iespējām glābties patvertnēs.
- Informāciju par to kā rīkoties kara gadījumā klātesošajiem sniedza Zemessardzes galvenais virsseržants Aleksandrs Eleksis, uzsverot Zemessardzes un NBS sadarbības nozīmi un informējot par 72 stundu somu.
