- Autors LSKA
- Senioru Saeima
- 425 skatījumi
Sociālā atbalsta pakalpojums - “Drošības poga”
Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”
struktūrvienība „Senioru Saeima”
Reģistrācijas Nr. 40008264073, Juridiskā adrese: Maiznīcas iela 3-3 Rīga, LV-1001, www.lskapvieniba.lv
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tālrunis +371 29475168
2023.gada 26.jūlijā
Sociālā atbalsta pakalpojums - “Drošības poga”
“Drošības poga” ir sociālā atbalsta pakalpojums, kas sniedz iespēju kādas nelaimes vai bīstamas situācijas gadījumā nekavējoties sazināties ar zvanu centru un lūgt pēc palīdzības.
Šī pakalpojuma ideja – cilvēkam, kuram ir problēmas par sevi parūpēties, uz rokas vai kaklā ir elektroniska pults-poga un gadījumā, ja notiek kāda nelaime, rodas bīstama situācija, trauksme - cilvēks pogu piespiež, sazinās ar zvanu centru un lūdz palīdzību. Savukārt, zvanu centrā ir pieejama informācija par zvanītāja veselības stāvokli un kontaktpersonām. Šis pakalpojums sniedz mieru arī cilvēka tuviniekiem.
Pakalpojums „Drošības poga” ietver cilvēka diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu, izmantojot īpašu saziņas sistēmu – saziņas iekārtu un signālpogu, kas atrodas aprocē vai kulonā. Tas paredzēts cilvēkiem, kuri nespēj par sevi parūpēties. 24 stundu saikne ar zvanu centru garantē drošības sajūtu gan cilvēkam, kurš saņem Drošības pogas pakalpojumu, gan viņa tuviniekiem (atrodoties darbā, atvaļinājumā, komandējumā, citā dzīves vietā vai pilsētā). Pakalpojums tiek nodrošināts 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.
Drošības poga ir ērta lietošanā – krīzes brīdī atliek piespiest signālpogu un informēt par to, kas atgadījies. Signāls Zvanu centrā nonāk no jebkuras vietas dzīvoklī vai mājā. Vienlaikus ar signāla saņemšanu Zvanu centra operatoram datora ekrānā redzama iepriekš apkopota informācija par personu – veselības stāvoklis, kontaktpersonas u.t.t., kas palīdz operatīvāk un precīzāk nodrošināt palīdzību. Lai sniegtu nepieciešamo palīdzību, var tikt iesaistīti operatīvie dienesti, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, policija, ugunsdzēsēji. Drošības poga dod iespēju cilvēkam savās mājās dzīvot pilnvērtīgi un droši.
Viens no ilglaicīgākajiem un lielākajiem šī pakalpojuma sniedzējiem ir Latvijas Samariešu apvienība. Šobrīd šo pakalpojumu Samariešu apvienība sniedz jau vairāk nekā 1100 cilvēkiem visā Latvijā. Ne vienmēr drošības pogas spiedējs atrodas bīstamā vai bezpalīdzīgā stāvoklī. Ja dienā, vidēji samariešu apvienības zvanu centrā tiek saņemti 50 zvani – lielākajā daļā gadījumu senioram bijis vientuļi un viņš vēlējies parunāt, taču katrs sestais zvans statistiski ir par patiesi dzīvību glābjošām situācijām.
Ir vispārzināms fakts, ka cilvēkam, kļūstot vecākam, vājāka kļūst dzirde, acīm trūkst asuma un arī pirkstu gali kļūst nejūtīgāki. Šis process daudziem cilvēkiem ir daļa no novecošanas. Cilvēka organisms nolietojas, šūnas zaudē savu atjaunošanās spēju, un arī maņu funkcijas ar laiku pavājinās, bet ne visas vienlaicīgi. Arī uztveres funkcijas, uztveres jutība un ātrums, un dažādi citi parametri cilvēka dzīves laikā pavājinās, bet ne vienlaikus. Novecošanās procesā ir ārkārtīgi lielas individuālās atšķirības. Cilvēkam dzīves laikā emociju intensitāte krītas, tāpēc veci cilvēki ir draudzīgāki. Bet ir viens liels "bet", domājot par emocijām, kas dzīves laikā nekrītas un saglabājas relatīvi konstantas – tā ir vajadzība pēc laimes. Arī veciem cilvēkiem šī emociju intensitāte nekrītas, vajadzība pēc tās nemazinās. Un ir konstatēts, ka tie cilvēki, kuriem ir intensīvi kontakti ar ģimeni, ar bērniem, noveco daudz draudzīgākā veidā. Cilvēkiem gados ir vajadzīgi sociālie kontakti, lai apkārt ir ģimene vai draugi, lai viņi ir daļa no sabiedrības, lai viņi nav izolēti vieni paši, jo tas var veicināt maņu funkciju samazināšanos. Diemžēl sabiedrībā un ģimenēs neiecietība pret senioriem ir ļoti liela, seniori nevēlas atstāt savu ierasto vidi un tas rada problēmas tuviniekiem. Ja vien ir iespējas, seniori grib un var palikt savās mājās, savā vidē, ja tuviniekiem ir informācija par dažādiem sociālā atbalsta pakalpojumiem, tostarp „Drošības pogu”.
Vientuļam senioram nereti uznāk bailes piecelties, vai bailes iet uz virtuvi vai bailes apmeklēt labierīcības, ko ietekmē gan psiholoģiski, gan fiziski faktori. Kad kājas kļūst nespēcīgākas un pirksti nav vairs tik veikli, ir traucēta līdzsvara sajūta, uznāk reiboņi, iestājas apjukums, dezorientācija, gribas pie visa pieķerties un pieturēties, tad drošības poga ir viena no ļoti objektīvām un ļoti vajadzīgām lietām.
Samariešu apvienība savā pieredzē jau tuvu 20 gadiem ir pārliecinājusies, ka šāda poga ir ļoti noderīga, ļoti nepieciešama, jo sniedz psiholoģisko drošību senioram un nomierina seniora tuviniekus, paļaujoties uz to, ka nav nepieciešama pieskatīšana klātienē. Svarīgi ir uzsākt pogas lietošanu savlaicīgi, pierodot pie šāda rīka, jo drošības sajūta izveidojas pakāpeniski, saprotot, ka veselības problēmām saasinoties, vienmēr ir iespēja saņemt savlaicīgu palīdzību un cilvēks var turpināt dzīvot savās mājās.
Kā strādā “drošības poga” – zvanu centra operators saņēma signālu no kādas klientes, kura pakrita un nespēja pati vairs piecelties. Viņai gan blakus bija viņas vīrs – invalīds, kurš nespēja sniegt sievai palīdzību. Turklāt vīrs stāstīja, ka nesaprot, ko sieva saka, kas lika operatorei domāt par iespējamu insultu. Rezultātā operatore nolēma nekavējoties izsaukt ātro palīdzību. NMPD komanda sievieti nogādāja slimnīcā. Insulta gadījumā ārkārtīgi svarīgi ir savlaicīgi izsaukt NMPD, jo ik minūti cilvēks zaudē lielu skaitu nervu šūnu, ko nav iespējams atjaunot. Jo ātrāk tiek atpazīts insults un izsaukta ātrā palīdzība, jo lielākas ir cerības par labvēlīgu ārstēšanas iznākumu un pacienta turpmāko dzīves kvalitāti.
Drošības pogu piedāvā ne tikai Samariešu apvienība, bet vēl virkne citu organizāciju. Piemēram, uzņēmums SIA “Mājas aprūpe”, kas sadarbojas ar SIA “Dzīvības poga”. Diemžēl cilvēki par šādu pakalpojumu bieži vien nezina, taču starp tiem, kuri to izmanto, dzīvības tiek izglābtas regulāri. Pakalpojuma vidējās izmaksas: Drošības poga ar mobilo pieslēgumu: 28,00 eiro/mēnesī, Drošības poga bez izbraukuma brigādes: 21 eiro / mēnesī.
“Drošības poga” bieži vien pašvaldībās ir arī aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, kuru nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. Tas nozīmē, ka atkarībā no ienākumiem, šo pakalpojumu iespējams saņemt arī ar daļēju vai pilnu finansiālu atbalstu. Tā tas ir arī Rīgā. Galvaspilsētā šī gada pirmajā ceturksnī šo pakalpojumu sociālais dienests palīdz nodrošināt vairāk nekā 600 personām.
Pēc Latvijas Senioru kopienu apvienības (LSKA) novērojumiem tuviniekam, ja viņš ir viens pret vienu ar onkoloģiski vai neiroloģiski slimu (mirstošu) senioru, tas ir emocionāli smagi un bieži vien finansiāli nepaceļami. Turklāt ne vienmēr iespējams pievērst uzmanību cilvēktiesībām un tās ievērot. Piemēram, ārsti ir teikuši, ka senioram atlicis dzīvot dažus mēnešus, nedēļas, varbūt dienas. Un seniora pirmā vēlēšanās ir šo laiku pavadīt nevis slimnīcā, nevis pansionātā, bet mājās, starp ierastajām lietām, tuvu cilvēku lokā. Seniors vēl daudz ko spēj pats, taču ir vajadzīga palīdzība. Seniora prāts ir skaidrs. Situācijas mēdz būt dažādas. Seniors grib pamosties un aizmigt, tad, kad to gribas, ēst to, kas garšo, vai neēst, kad negribas, skatīties vai lasīt to, kas patīk. Būt vienam savā istabā, nevis kopā ar citiem slimiem sirmgalvjiem, veikt higiēniskās procedūras intīmos apstākļos ir dabiska vēlēšanās, kas var tikt apmierināta ar drošības pogas palīdzību. Nereti seniori saprotot to, kāda slodze gulsies uz tuvinieku pleciem, nevēloties viņus apgrūtināt, piekrīt pansionātam (kuram ir citi sākotnējie uzdevumi), kur viss ir pakļauts iekšējai kārtībai, kur vairākumu vēlēšanos nevarēs izpildīt, kur jāpierod pie svešiem apstākļiem, bet tuviniekus var satikt reti.
Tādejādi jāsecina, ka tiek pārkāptas cilvēka tiesības uz autonomiju (pašnoteikšanos). LSKA jau šī gada maijā ir aktualizējusi jautājumu par institūciju darbiniekiem, kuru pienākums cita starpā ir skaidrot iestādes rīcību vai prasības, bet kuri baidās būt empātiski, jo tādejādi tiks pārkāpts kāds normatīvais regulējums. Diemžēl tas sāpīgi skar seniorus, jo burtiski tiek izpildītas iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasības neiedziļinoties un pat neizprotot to jēgu. Minētā sakarā LSKA ir informējusi Labklājības ministriju un Veselības ministriju, ka seniori ir viena no tām sabiedrības grupām, kurai ir būtiski, ka valstī pastāv hospisu tīkls. Pasaulē Hospiss ir medicīnas un sociālā iestāde, kurā tiek sniegta paliatīvā aprūpe un sāpju mazināšana, tiek sniegta arī medicīniskā, sociālā, psiholoģiskā, garīgā un juridiskā palīdzība neārstējamiem pacientiem, kā arī viņu ģimenēm gan slimības laikā, gan pēc mīļotā cilvēka zaudējuma. Hospisā, kopā ar pacientu var būt viņa ģimene un draugi visu diennakti. Pasaulē ir divi hospisa aprūpes veidi – pašā hospisā un mājās. Nodrošināt viesmīlības aprūpi mājās nozīmē, ka visi speciālisti sniedz palīdzību pacientam un viņa tuviniekiem viņa dzīvesvietā. Hospisa pacients ir ne tikai pats mirstošais cilvēks, bet arī visa viņa ģimene, kurai ļoti nepieciešams atbalsts.
Paliatīvās medicīnas galvenais princips ir - Nepagarināt dzīvi un to nesaīsināt. Šī principa ievērošana prasa piepildīt cilvēkam atlikušo laiku ar kvalitāti un jēgu, bet ne ar sāpēm un liekām medicīniskām manipulācijām. Tāpēc ir svarīgi zināt par tāda pakalpojuma kā drošības poga pieejamību un to izmantot. Ir psiholoģiski ļoti svarīgi paļauties uz to, ka saslimstot ar kaut ko neizdziedināmu, seniors pats un tuvinieki zinātu, ka ir precīzs algoritms pa posmiem, kur vērsties un kā tas viss tiek finansēts, bet pēc tam saņemtu nepieciešamo. Tās ir ikviena cilvēka tiesības par kurām cita starpā iestājas tiesībsargs un kuras ikvienam garantē Satversme.
LSKA atgādina, ka 2022. gadā valsts ieviesa pilotprojektu par hospisa pakalpojumu mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem, taču projekts beidzās 31.decembrī. Par valsts apmaksātu hospisa pakalpojumu Latvijā tika savākti 13 454 paraksti, kas ļāva to iesniegt izskatīšanai Saeimā, un valdība, reaģējot uz situāciju, piešķīra finansējumu hospisa pakalpojuma nodrošināšanai šī gada pirmajā ceturksnī, lēšot, ka to varēs saņemt 250 cilvēki. Pagaidām Labklājības ministrija ir nolēmusi uzticēt hospisa pakalpojuma sniegšanu Latvijas Samariešu apvienībai, kas ir lielākā aprūpes pakalpojumu sniedzēja valstī, un tā šogad janvārī sākusi sniegt arī hospisa pakalpojumus mājās, ko pašlaik saņem trīs klienti.
LSKA uzskata, ka piešķirot nepieciešamo finansējumu sociālā atbalsta pakalpojuma “Drošības poga” sniegšanai visā valsts teritorijā, tiek sasniegti vairāki sociāli svarīgi mērķi, t.i. veicināta psiholoģiskā drošība senioriem un viņu tuviniekiem, mazināts pansionātu piepildījums, apkopota informācija par senioru veselības stāvokli, atvieglots ģimenes ārstu darbs, atbalstītas NVO, koordinēti NMPD izsaukumi, mazināta sociālā spriedze.
