Autors LSKA

Autors LSKA

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” par ziedojumā saņemtajiem līdzekļiem ir varējusi iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus.

  1. gadā palīdzējām Alūksnes pansionātam, Mālupes aprūpes centram, Smiltenes slimnīcai,  Krāslavas novada pašvaldības iestādes  “Sociālais dienesta” dienas aprūpes centram “Krāslava”, Daugavpils Sociālajam dienestam, Līvānu dienas centram „Baltā māja”, Madonas pensionāru biedrībai, Dundagas pansionātam SAC „Kurzeme”, Kuldīgas Invalīdu biedrībai un Kuldīgas Senioru skolai.

Varējām nodot dāvinājumā nepieciešamo inventāru un materiālus, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti reģionos: 

  1. Mālupes SAC „Pīlādži” Alūksnes novads - televizori iemītnieku istabās
  2. Alūksnes SAC pansionāts - medicīnas palīglīdzekļi un inventārs
  3. SAC „Zemgale” Ozolniekos – saimnieciskais inventārs
  4. Smiltenes slimnīca - mobilais slimnieku pacēlājs
  5. Krāslavas sociālais dienests - nodarbību materiāli, aprīkojums
  6. Daugavpils sociālais dienests - medicīnas palīglīdzekļi, inventārs
  7. Līvānu dienas centrs „Baltā māja” - Dienas centra nodarbību materiāli, aprīkojums
  8. Auru pagasts, Dobeles novads - būvmateriāli ēku atjaunošanai
  9. Madonas pensionāru biedrība - velo trenažieris, mūzikas iekārta
  10.  SAC „Kurzeme”, Dundagas pansionāts - mūzikas terapijas instrumenti un medicīnas palīgmateriāli
  11.  Kuldīgas Invalīdu biedrība - medicīnas palīglīdzekļi
  12.  Kuldīgas Senioru skola – nodarbību telpu mēbeles

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” 2024. gadā turpinās palīdzēt  senioriem. 

Paldies ziedotājam par 2024. gada noslēgtajā ziedojuma līgumā paredzēto!

Par 2023. gada palīdzību reģionos varat skatīt mūsu

mājas lapas „Video” sadaļā sižetus „AS „DelfinGroup” palīdz senioriem pēc orkāna posta darbiem” un „Paldies AS”Delfin Group” par atbalstu senioriem”

 un 

foto „Pasākumu sadaļā „Galerija„Palīdzam sociālā atbalsta vietās senioriem”

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProIdfa029f1878

 

Kopā ar ukraiņiem, kuriem palīdzam apgūt latviešu valodu, LATBIJAS SENIORU KOPIENU APVIEN\IBA tos atzīmēja kārtējās latviešu valodas nodarbības laikā 28.augustā.

 

Dalījāmies atmiņās, kā kopīgi spērām pirmos soļus, atcerējāmies jaukos kopā būšanas mirkļus gan mācībās, gan dažādos pasākumos un aplūkojām sava veida atskaiti par padarīto - nelielu fotoizstādi. Protams, arī mācījāmies, jo ceļu var pieveikt tikai ejot!

Biedrības valdes locekle, ukraiņu sadarbības un atbalsta projektu pasākumu, latviešu valodas klubu vadītāja Liesma Neipriesa pasākumā sveica mūsu ukraiņu draugus.

 24. augusts vēsturē iegājis kā Ukrainas Neatkarības diena. Šajā dienā visa pasaule varētu sadoties rokās, lai Ukraina tiešām varētu svinēt savu Neatkarības dienu un dzīvot zem mierīgām debesīm, nebaidoties par saviem mīļajiem un savu mājokli!

Pēc Maskavas puča 1991. gada 24. augustā Ukrainas parlaments pieņēma Aktu par Ukrainas neatkarību. Naktī no 23. uz 24. augustu agrākie padomju disidenti Ļevko Lukjaņenko, Mihailo Horins un Vjačeslavs Černovils, kā arī jurists Serhijs Holovatijs un ekonomists Ivans Zajecs sastādīja "Ukrainas neatkarības pasludināšanas akta" tekstu. 1991. gada 24. augustā tobrīd vēl Ukrainas PSR Augstākā Padome ar 321 balsi par, 2 balsīm pret, sešiem deputātiem atturoties un 31 nepiedaloties balsošanā, pieņēma šo dokumentu.

Bija tapusi jauna suverēna valsts – Ukraina. Tas bija jāapstiprina arī referendumā.

  1. gada 1. decembŗī tautas nobalsošanā par to, vai ukraiņi grib neatkarību, piedalījās 80 % balsstiesīgo. No tiem 90 %  pateica – jā!  

Referendumam tūdaļ sekoja Ukrainas neatkarības starptautiska atzīšana. Latvija bija Ukrainas neatkarību atzinušo valstu pirmajā desmitniekā, līdz ar Lietuvu to veicot 1991. gada 4. decembrī. 

Mājas lapas Galerijā skatāmi fotomirkļi „Svinam Ukrainas Neatkarības dienu”

Projekts „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds” Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

Projekts Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā”

Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1.marta līdz 2022. gada 15. novembrim .

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra finansējuma līgums Nr. CAAIC-23-16-lī

 

Kopā ar ukraiņiem, kuriem palīdzam apgūt latviešu valodu, LATBIJAS SENIORU KOPIENU APVIEN\IBA tos atzīmēja kārtējās latviešu valodas nodarbības laikā 28.augustā.

 

Dalījāmies atmiņās, kā kopīgi spērām pirmos soļus, atcerējāmies jaukos kopā būšanas mirkļus gan mācībās, gan dažādos pasākumos un aplūkojām sava veida atskaiti par padarīto - nelielu fotoizstādi. Protams, arī mācījāmies, jo ceļu var pieveikt tikai ejot!

 

Biedrības valdes locekle, ukraiņu sadarbības un atbalsta projektu pasākumu, latviešu valodas klubu vadītāja Liesma Neipriesa pasākumā sveica mūsu ukraiņu draugus.

 

  1. augusts vēsturē iegājis kā Ukrainas Neatkarības diena. Šajā dienā visa pasaule varētu sadoties rokās, lai Ukraina tiešām varētu svinēt savu Neatkarības dienu un dzīvot zem mierīgām debesīm, nebaidoties par saviem mīļajiem un savu mājokli!

Pēc Maskavas puča 1991. gada 24. augustā Ukrainas parlaments pieņēma Aktu par Ukrainas neatkarību. Naktī no 23. uz 24. augustu agrākie padomju disidenti Ļevko Lukjaņenko, Mihailo Horins un Vjačeslavs Černovils, kā arī jurists Serhijs Holovatijs un ekonomists Ivans Zajecs sastādīja "Ukrainas neatkarības pasludināšanas akta" tekstu. 1991. gada 24. augustā tobrīd vēl Ukrainas PSR Augstākā Padome ar 321 balsi par, 2 balsīm pret, sešiem deputātiem atturoties un 31 nepiedaloties balsošanā, pieņēma šo dokumentu.

Bija tapusi jauna suverēna valsts – Ukraina. Tas bija jāapstiprina arī referendumā. 

  1. gada 1. decembŗī tautas nobalsošanā par to, vai ukraiņi grib neatkarību, piedalījās 80 % balsstiesīgo. No tiem 90 %  pateica – jā!  

Referendumam tūdaļ sekoja Ukrainas neatkarības starptautiska atzīšana. Latvija bija Ukrainas neatkarību atzinušo valstu pirmajā desmitniekā, līdz ar Lietuvu to veicot 1991. gada 4. decembrī. 

 

Mājas lapas Galerijā skatāmi fotomirkļi „Svinam Ukrainas Neatkarības dienu”

 

Projekts „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds” Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

                                    

 

Projekts Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā”

Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1.marta līdz 2022. gada 15. novembrim .

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra finansējuma līgums Nr. CAAIC-23-16-lī 

 

Kuldīgas Senioru skola aktīvi iesaista seniorus darbos un pasākumos.

Par darbīgiem un zinātkāriem senioriem raksta mūsu  dalīborganizācijas, biedrības „Kuldīgas Senioru Skolas” vadītāja Ruta Orlova: 

„Projekts paredz senioru izglītošanu, lai veicinātu  senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu. Ar vārdu “aktīvs” jāsaprot ne tikai fiziskās aktivitātes un darbspēju saglabāšana, bet arī nepārtraukta līdzdalība sociālajās, kultūras,  ekonomiskajās un pilsoniskajās norisēs, kas sekmē senioru mentālās un garīgās veselības nostiprināšanu. 

Projektā  senioriem piedāvājam daudzas interesantas mācības un aktivitātes, kas var papildināt viņu dzīvi ar jaunām pieredzēm un zināšanām. Projekta ietvaros paredzēts īstenot izglītojošus, veselību veicinošus, izzinošus  un slimību profilakses pasākumus, kas vērsti uz senioru izglītošanu par veselību, fizisko aktivitāšu nozīmi ikdienas dzīvē. 

Projekta galvenais uzdevums -  apmācīt seniorus, kā katrs pats var individuāli strādāt un nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm ikdienā ilgtermiņā, piedaloties lekcijās, meistarklasēs. 

Projekta ietvaros notiek  meistarklase    - “Darināsim paši” -Senioru skolas prezentācijas materiālu – suvenīru  izgatavošana. ”

 

 Piedāvājam skatīt meistarklases „Darināsim paši”  fotoattēlus Galerijā „Kuldīgas seniori paši darina!”

Pirmdiena, 11 Septembris 2023 10:59

Ciemojāmies Daugavpilī

Saulainā vasaras dienā 18. augustā  Rīgas seniori apmeklēja Dauvav[ili un svinēja dzimšanas dienas

 

Mūsu biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” seniori, kopā 45 personas, apmeklēja Latgales skaisto pilsētu Daugavpili.. Turpinājām arī Kurzemes apmeklējuma laikā uzsākto tradīciju – aicinājām kopā ar mums braukt tos seniorus, kam augustā dzimšanas  dienas. Tā pasniedzām dāvanu un sveicām savējos seniorus.

 

Ceļā devāmies agri no rīta un pirmā pietura - brokastu kafija ar tikko ceptām maizītēm  „Liepkalnos”.

Mūsu pasākuma dienas kārtība”

 

11.45 – 13.45 Daugavpilī, tikšanās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā Ezeru ielā 42 ar prāvestu Andri Ševeli

13.00 – 14.30 Ekskursija Daugavpilī gida pavadībā

15.00 – 16.00 Apmeklējam Daugavpils „Šmakovkas muzeju”

 

16.10 Ierodamies Daugavpils Cietoksnī

16.15 – 17.15 Ekskursija Cietoksnī gida pavadībā

17.15. – 18.15 Pusdienas „Dvinskas sētā” Vaļņu ielā 27b

18.15.- 19.00 Cietoksnī Mārka Rotko centra apmeklējums

19.15 Izbraucam uz Rīgu

 

Mūsu pirmā pietura – Daugavpils Jēzus Sirds draudze

Mūs katoļu baznīcā Daugavpilī sagaida prāvests Andris Ševels. Sirsnīgi sveicam visus jubilārus un baudām prāvesta reliģisko skaidrojumu mūsu pieciem pirkstiem. Tas bija ļoti interesanti un uzrunājoši. Paldies!

Baznīca ir jauna – tā uzbūvēta tikai pirms 17 gadiem, dievkalpojumi notiem latviešu, poļu un krievu valodā.

Jau pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās radās ideja, ka Forštates rajonā vajadzētu uzbūvēt baznīcu.  Diemžēl, politisku iemeslu dēļ, tas nebija iespējams. Pēc 1990. gada, kad Latvijā atkal varēja brīvi praktizēt  ticību, iedzīvotāji atgriezās pie domas par baznīcas celšanu un draudzes veidošanu. Tika organizēti dievkalpojumi skolās, ticīgie pulcējās  mājās, lai lūgtos šajā nodomā. Beidzot Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis pieņēma lēmumu par jaunas draudzes dibināšanu, kā arī sāka meklēt līdzekļus jaunā dievnama celšanai. Projekta autors ir arhitekts Alfreds Kokins. Par šīs draudzes pirmo prāvestu tika nozīmēts Daugavpils dekāns pr. Aleksandrs Madelāns.  Viņš pielika ne mazums pūļu, lai iegādātos zemi, atbalstīja būvdarbus, kā arī bija topošās draudzes dvēseļu gans. Pateicoties Vācijas kristiešu, kā arī dažu Saeimas un Daugavpils domes deputātu atbalstam, bija iespējams paveikt baznīcas būvēšanas darbus. Jaunā baznīca tika iesvētīta 2006. gada 1. oktobrī – Sv. Terēzes no Ļizje piemiņas dienā.

Pēc dievnama iesvētīšanas draudze tika nodota Mariāņu Kongregācijas tēvu aprūpē. Par prāvestu nozīmēja pr. Andri Ševeli, kurš sākotnēji brauca apkalpot draudzi no Mariāņu klostera Viļānos, bet vēlāk pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī. Pateicoties viņa rūpēm un ticīgo atbalstam, turpinājās baznīcas un tās teritorijas apsaimniekošanas un labiekārtošanas darbi. 2008. gadā draudzei tika nozīmēti vēl divi priesteri. 2009. gadā pie draudzes formāli tika dibināts Mariāņu tēvu klosteris svētīgā Staņislava Papčinska godam.

Pašlaik draudzē ir četri tūkstoši locekļu, bet nereti dievkalpojumus apmeklē arī ticīgie no tuvākas vai tālākas apkaimes. (Draudzes interneta resursi) 

Gida pavadībā veicām autobusu ekskursiju pa Daugavpili un varējām arī apskatīt Latgales dzēriena „Šmakovkas” muzeju.

Mūsu nākamā pietura – Daugavpils cietoksnis

Daugavpils cietoksnis ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, kura platība ir vairāk nekā 150 ha. Daugavpils cietoksnis ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Skatoties no putna lidojuma, cietoksnis atgādina saules, zvaigznes, bruņurupuča vai pat sikspārņa formu. Mūsdienās tas ir viens no Daugavpils populārākajiem apskates objektiem.

Ļoti laba un atraktīva gida vadībā apmeklējām cietokšņa būves un uzzinājām interesantus faktus par sikspārņiem.

Daugavpils cietoksnī ir atradusi sev vietu otrā lielākā ziemojošo sikspārņu kolonija Baltijas valstīs. Cietokšņa mūros valda liels mitrums, un tie saglabā nosacītu siltumu ziemā, līdz ar to visā cietoksnī ir plašs dažādu mikroklimatu spektrs, kuros atkarībā no ziemas skarbuma un vēja virziena sikspārņi var patverties.

 

Mūsu nākamā pietura - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Daugavpils cietoksnis ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs Arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī. Vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs piedāvā aplūkot vairākas patstāvīgās un mainīgās ekspozīcijas, kas izvietotas 2000 m² platībā. Patstāvīgās ekspozīcijas veido Marka Rotko darbu oriģināli un reprodukcijas, digitālā ekspozīcija par mākslinieka dzīvi un daiļradi, kā arī kultūrvēsturiskās ekspozīcijas. Mainīgās ekspozīcijas – Latvijas, Eiropas un pasaules mākslinieku darbu izstādes. Līdzās Rotko centram atrodas kultūras un mākslas telpa – “Martinsona māja” ar keramiķa Pētera Martinsona darbu pastāvīgo ekspozīciju “Sapņu pilsēta”, mainīgām keramikas mākslas izstādēm un atvērtiem keramikas fondiem.

Skatījām izstādes, aplūkojām Marka Rotko darbus un uzzinājām daudz interesanta par Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka dzīvi un radošo darbību. Pateicamies Marka Rotko centra laipnajam gidam, kas mūs ievadīja interesantajā mākslas pasaulē.

Iepazinām Latgali, Daugavpili un apguvām jaunas zināšanas. Sveicām savus jubilārus.

Pasākums tika filmēts un projekta ietvaros video publicēts  biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” mājas lapā www.lskapvieniba.lv Video sadāļā.

 

Skatīt foto no pasākuma mājas lapas

 Galerijā „Ciemojāmies Daugavpilī”.

 

 

Pasākumu atbalstīja

Sabiedrības integrācijas fonds, LR Kultūras ministrija, LR Labklājības ministrija un AS „DelfinGroup” 

 

Projekts „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

                                    

Labklājības ministrijas līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu 

Nr. LM2023/24-1-05/10.

Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023 

Pateicoties  AS „DelfinGroup” (Banknote) ziedojumam varam palīdzēt senioriem, kas savas dienas vada aprūpes centros. Palīdzam jau kopš 2020. gada – pansionātiem, dienas centriem, slimnīcām un sociālajiem dienestiem Latvijas reģionos.

 

2023.gadā turpinām atbalstu Alūksnē, Mālupē, Smiltenē un Krāslavā. Augusta mēnesī Daugavpils Sociālajam dienesta nodevām nepieciešamo aprūpes inventāru.

18. augustā LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAS valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne un valdes locekles Liesma Neipreisa, Lilita Kalnāja piedalījās ziedojuma nodošanā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādei “Sociālais dienestam”. Biedrības vadītāja un dienesta vadītāja Marina  Gerasimova  parakstīja dāvinājuma līgumu. Pasākumā piedalījās arī Jurijs Mazurenko, kas pārstāvēja ziedotāju DelfinGroup un Banknote Daugavpilī. Dāvinājuma līgumā rakstīts:

1. Ziedotājs ziedo (dāvina) un Ziedojuma saņēmējs pieņem ziedojumā par AS “DelfinGroup” (Banknote), reģ. Nr. 40103252854, mērķziedojumu iegādātās preces (turpmāk – ziedojums) ar kopējo dāvinājuma vērtību EUR 980,57 (deviņi simti astoņdesmit euro, 57 centi):

Nr.

p.k.

Preces nosaukums

Skaits

Cena par vienību, EUR ar PVN

Summa, EUR ar PVN

1.

Mobila uz statīva stiprināma slēgta tipa bakt. lampa NBVE60P (2x30W) ar darba laika skaitītāju

1 gab.

586,85

586,85

2.

Ratiņkrēsla drošības josta

5 gab.

23,25

116,25

3.

Pretizgulējumu spilvens ar pārvalku, Bubble Everyday

3 gab.

26,99

80,97

4.

Asinsspiediena mērītājs YUWELL - YE660B

5 gab.

39,30

196,50

KOPĀ:

980,57

II Ziedojuma (dāvinājuma) mērķis

  1. Ziedojuma mērķis ir veicināt Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Sociālais dienests” sociālo palīdzību sabiedriskā labuma jomās: “Sabiedrības, īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšana” un „Veselības veicināšana”, kas piešķirta biedrībai „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”.

 

Pasākums tika arī filmēts un gada noslēgumā mēs redzēsim video par dāvinājuma nodošanu senioru aprūpei un ziedotāja atbalstu.

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” turpina palīdzēt  senioriem. Tagad gādājam Līvānu dienas centram nepieciešamo.

Paldies ziedotājam!

Foto par palīdzību Daugavpilī varat skatīt mūsu

mājas lapas „Galerijā” „Dāvinājums Daugavpilī”

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProId5ed1577b8b

Pirmdiena, 04 Septembris 2023 11:17

“Senioru digitālā mobilitāte”

Projekta mērķis ir uzlabot datorprasmes  senioriem, lai palīdzētu veicināt komunikāciju kā arī, lai palielinātu motivāciju un līdzdalību aktīvākai sociālajai dzīvei, lai veicinātu personisko izaugsmi, lai veicinātu pašapziņu un radošumu, lai izveidotu jaunus kontaktus, lai seniori aktīvi pielietotu iegūtās zināšanas savā dzīvē ilgtermiņā. Padziļināta senioru vērtību, spēju un vajadzību izpratne, viņu iesaiste prioritāšu un risinājumu noteikšanā.

Kuldīgas senioru skolā tika nodrošinātas tieši speciāli senioriem paredzētas un izveidotas apmācības. Senioru apmācībās tika ņemti vērā vairāki aspekti – gan nepieciešamība informāciju izklāstīt vairākkārt, gan nodarbības plānot biežāk ( 2 reizes nedēļā), gan dalībniekus iedrošināt aktīvāk un pārliecinošāk iesaistīties zināšanu apguves procesā arī pēc projekta beigām.

Senioru spēju vadīt un kontrolēt savu dzīvi šobrīd lielā mērā ietekmē digitālās prasmes, kas kļuvušas tik nozīmīgas tāpēc, ka daudzas no mūsu ikdienas aktivitātēm – mācības, iepirkšanās, finanšu darījumi un daudzi citi procesi vairs nepastāv bez mijiedarbības ar tehnoloģijām.
Straujais tehnoloģiju attīstības temps nesaudzīgi un nepārtraukti pieprasa aizvien labāku digitālo izglītību no visām sabiedrības grupām arī senioriem, kuriem tā pašos pamatos ir vāja un nepietiekama ( to pamato arī Kuldīgas novada senioru aptauja). Nav noslēpums – jo vecāka paaudze, jo zemāks digitālo prasmju līmenis Digitālā pratība mūsdienu sabiedrībā nozīmīguma ziņā ir salīdzināma ar lasīt un rakstīt prasmi, jo bez tās vairs nav iedomājama pilnvērtīga dzīve un sadzīve. Digitālās tehnoloģijas ir pilnībā mainījušas mūsu pasauli, tāpēc to izmantošanai nepieciešamo prasmju un zināšanu trūkums mazina senioru ekonomisko un sociālo nozīmību un iekļaušanos, vājina viņu tradicionālos atbalsta resursus, pašvērtību un tādējādi negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitātes un pilnvērtības līmeni, t.sk., veselības aprūpes un kultūras iespējas, piekļuvi publiskajiem (valsts iestāžu konsultācijas, dokumentu aprite) un privātajiem pakalpojumiem (e-komercija, interneta bankas). Nenodrošinot senioriem piekļuvi tehnoloģijām un to lietošanai nepieciešamās prasmes, vēl vairāk tiek veicināta viņu sociālā izstumtība un izolētība, apjukums un nespēja pilnvērtīgi piedalīties visās dzīves norisēs. Digitālās komunikācijas nepieejamības dēļ tāpēc viņi saskaras ar papildu ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi informācijai, sociālo mijiedarbību, pašnoteikšanos un līdzdalību. Nemaz nerunājot par nespēju vajadzības vai intereses gadījumā iekļauties darba tirgū.
Ņemot vērā sabiedrības straujās novecošanās tendences, patiesībā liela tās daļa tiek izstumta no sociālajām, politiskajām, mūžizglītības un kultūras norisēm, jo nespēj tikt līdzi straujajam dzīves attīstības tempam tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tai trūkst digitālās pratības. Sabiedrības novecošanās iet roku rokā ar pieaugošo paredzamo mūža ilgumu un nepieciešamību nodrošināt labā veselībā pavadīto gadu skaita pieaugumu, jo īpaši situācijā, kad pieaug un vēl vairāk palielināsies pensionēšanās vecums. Arī aktīvu un veselīgu vecumdienu nodrošināšanā (t.sk., veselības kontrolē, hronisku slimību vadībā) aizvien vairāk ienāk digitālās tehnoloģijas – dažādi digitālie rīki (piemēram, lietotnes), telemedicīnas pakalpojumi u.c. Tehnoloģijas ir un var būt labs atbalsts, kas mazina vai attālina dažādus psihoemocionālo un fizisko labbūtību ietekmējošus riskus , bet ar nosacījumu, ja ir prasmes un zināšanas tos lietot.

Tiešsaistes komunikācija – tērzēšanas un video sarunu platformas, sociālie tīkli – sniedz gluži vai taustāmu un fizisku piederības un saskarsmes sajūtu, kas, starp citu, ir ļoti būtiska psihoemocionālajai labbūtībai un garīgajai veselībai. Protams, ir arī vairāki subjektīvi faktori – daļa senioru apliecina intereses un motivācijas trūkumu par tehnoloģijām, strikti norobežojoties no tām. No vienas puses, šis fakts, protams, it kā liecina par nevēlēšanos piepūlēties un apgūt jaunās iemaņas un prasmes. Bet, no otras puses, tam pamatā ir liels apjukums un bailes no tehnoloģijām un nezināmās digitālās pasaules. Tieši atbilstoši veidotas apmācības – to forma un saturs – var palīdzēt šīs psiholoģiskās barjeras kliedēt un modināt interesi un pārliecību, ka digitālā vide nav mūža mežs, kurā bīstami ieiet un kurā nav ne ceļa, ne malas. Lielā mērā tas attiecas uz interneta lietošanas drošības aspektu iekļaušanu apmācību programmās – nezināmie interneta “satiksmes drošības noteikumi’ nereti ir tie, kas seniorus biedē un attur no ‘digitalizācijas’ visvairāk un arī kuru nepārvaldīšana tieši viņus vislielākajā mērā padara par krāpniecības, sensitīvo datu noplūdes upuriem, jo ļaunprātīgās to ‘nozvejošanas’ metodes kļūst aizvien izsmalcinātākas un gudrākas.
Pie subjektīvajiem faktoriem būtu pieskaitāmi arī emocionālie aspekti – nereti savu digitālo nezināšanu dēļ senioriem sabiedrībā nākas saskarties ar neiecietīgu, augstprātīgu un cieņu aizskarošu attieksmi, kas, protams, tikai padziļina psiholoģiskās barjeras, rada sajūtu par nespēju iemācīties un saprast ko jaunu, tādējādi vēl vairāk paplašinot nevienlīdzību un digitālo plaisu ‘seniori – informācijas tehnoloģiju pasaule’. Jo kuram gan gribas justies, neko nezinošam, jo īpaši brieduma gados un ar lielu dzīves pieredzi?

Projekta rezultātā tika uzlabotas senioru  datorprasmes, kas nepieciešamas viņu ikdienas dzīves aktivitātēs,  sazinoties ar draugiem un radiniekiem internetā (skype), veicot maksājumus internetbankā, sarunājot tikšanos ar ārstiem, rezervējot biļetes internetā utt.

Tajā pašā laikā seniori kļūst vairāk motivētāki un par sevi pārliecinātāki, pielietojot iegūtās prasmes ikdienas dzīvē. Nodrošināta daudzveidīga senioru sociālā un ikdienas dzīve, piedāvājot jaunu pieredzi un iespējas. Labāka sabiedrības izpratne par veiksmīgu aktīvo novecošanos un socializēšanos senioru vidū.

Seniori iegūs zināšanas un lietos tās mūža garumā, pēc mācībām  ir nodrošinātas konsultācijas.   

 

Mājas lapas www.lskapvieniba.lv 

Galerijā skatāmi fotomirkļi „Kuldīgas senioru digitālā mobilitāte”

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProIdd6388f0c07

 

Ceturtdiena, 31 Augusts 2023 21:12

Ciemojāmies Talsos un Lībiešu krastā Mazirbē

Skaistā vasaras dienā 21. jūlijā  Rīgas seniori kopā ar ukraiņu draugiem apmeklēja Kurzemi un svinēja dzimšanas dienas

 

Mūsu biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” seniori un mūsu ukraiņu draugi, kopā 50 personas devās ciemos pie Kurzemes senioriem un apskatīt mūsu Latvijas skaisto novadu. Uzsākām arī skaistu tradīciju – aicinājām kopā ar mums braukt tos seniorus, kam jūlijā dzimšanas un vārda dienas. Tā pasniedzām dāvanu un sveicām savējos.

 

Mūsu pirmā pietura – Talsi. Esam jau agrāk ciemojušies šajā skaistajā Kurzemes deviņu pakalnu pilsētā, bet katru reizi iepazīstam to no jauna. Mūs pavadīja un interesanti par savu pilsētu, par tās ievērojamiem pilsoņiem stāstīja gide Inese. Paldies par labo ekskursiju.

Talsi kā Vanemas zemes ciems (villa Talse) pirmo reizi pieminēti 1231. gada kuršu līgumā ar Romas pāvesta sūtni Balduīnu no Alnas par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu Talsu pilskalna (vācupilsahten to Talsen), bet līdz 1434. gadam Livonijas ordenis uzcēla Talsu ordeņa pili Dzirnavkalnā, kas ietilpa Kandavas fogtejā. Talsus smagi skāra Otrais Ziemeļu karš, kura laikā 1657. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja.

Lielo mēra epidēmiju izraisīja Lielais Ziemeļu karš, kad 1710. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. 1819. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Talsen) centru, kas bija padota Tukuma virspilskungam. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. 1905. gada revolūcijas laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija.

  1. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijastika uzbūvēti šaursliežu dzelzceļi, kas Talsus savienoja ar Mērsraguun Roju, kā arī ar DundaguMazirbi un gar jūras krastu ar Ventspili.
  2. gadā tika izveidots Talsu novads, kurā iekļāva lielāko daļu bijušā Talsu rajonapašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu.

(interneta resursi)

Patīkami bija iepazīties ar Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcas vēsturi un skaisto dievnamu. Mūsu senioriem no „Svētās „Ģimenes Mājas”” iepazīšanās ar Talsu katoļu draudzes dzīvi bija interesanti un ieguvām svētbrīžu mieru.

Talsu Romas katoļu draudzes baznīcas vēsture

   Romas katoļu ticību Talsu apvidū sludināja kopš 1231. gada 17. janvāra, pamatojoties uz atļauju kuršu valdnieka Lamekīna un Romas pāvesta sūtņa Balduīna noslēgto līgumu.Katoļu pirmā baznīca, neliela koka ēka, uzbūvēta pirms 1403. gada uz viena no deviņiem pakalniem, tagadējā Baznīckalna. Reformācijas gados baznīcu nojauca. Tikko valdības institūcijas atļāva katoļticību, organizējās draudze. Dievkalpojumi norisa īrētās telpās fon Nolkena namā Nurmuižas ielā ( tagad K. Mīlenbaha ielā 22). Dievkalpojumus vadīja Kuldīgas un citu tuvāko draudžu priesteri.

1899. gada 1. janvārī nominētais Liepājas draudzes prāvests barons Eduards Mihails Joans Marija fon der Rops ( 1851-1939 ) , jurists un teologs, ar plašu ietekmes loku valdības instancēs, panāca Romas katoļticības atjaunošanu Kurzemē, arī lūgšanas namu un baznīcas būves atļaušanu. Talsu Romas katoļu draudze palika Lamiņu draudzes filiāle. Lamiņu draudzes prāvests Marcians Jurgaitis saņēma uzdevumu vadīt Talsu katoļu lūgšanas nama ierīkošanu. Kuldīgas Romas katoļu draudzes prāvests palīdzējis ierīkot lūgšanas namu , saņēma rīkojumu to iesvētīt. Enerģiskais un apdāvinātais Francisks Lukšo  ( 1893-1927) 1899. gada 30. maijā iesvētīja lūgšanas namu Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas godam. Katoļu draudze ieguva divas jaunas svētku dienas: 30. maiju un 8. septembri – svinēt dievnama iesvētīšanas un Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas dienas.

Talsu Romas filiāldraudzi apkalpoja tuvāko draudžu prāvesti. 1937. – 1938. gadā draudzi aprūpēja Ventspils Romas katoļu draudzes prāvests Julijans Vaivods

( 1895 – 1990 ). Viņu nominēja par Liepājas draudzes dekānu, bīskapa ģenerālvikāru , konsekrēja par bīskapu. 1983. gadā Romas pāvests V. Em. Jānis Pāvils II viņu iecēla Latvijas pirmā kardināla godā.

II pasaules kara gados Talsu, Ārlavas, Laucienes un citas tuvākās draudzes tika uzticētas Liepājas bīskapa lēmumā mariāņu kongregācijas priesteriem Staņislavam Škutānam, Jānim Mendrikam, viņu palīgiem kleriķiem Boļeslavam Baginskim un Jānim Jaškovičam Staņislavs Škutāns 1944. gadā emigrēja, papildus studijās ieguva teoloģijas Doktora grādu, 1957.-1963. gadā bija pasaules mariāņu kongregācijas ģenerālis – pirmais un vienīgais latvietis tik augstā garīgajā amatā.

Pēckara gados Talsu un filiāldraudzēs kalpoja mariāņu kongregācijas tēvi priesteri Pēteris Upenieks ( arī rakstnieks, „ Balandnieku „ autors ) un teoloģijas Doktors Broņislavs Valpitrs. 1947. gada 1. novembrī P. Upenieku iecēla par pirmo Talsu dekanāta dekānu. Viņam izdevās nedaudz paplašināt Talsu lūgšanas namu, viņa palīgam Jānim Jaškovičam – uzbūvēt Cīruļu – Ārlavas baznīcu un Laucienes kapelu ( kapliču). Mariāņu kongregācijas priesteru kalpošana Talsu un apkārtnes draudzēs ilga 18. gadus. Dekānam Jānim Silēvičam 1956. gadā izdevās organizēt un veikt plašu lūgšanas nama remontu – rekonstrukciju, panāktu ar V.E. bīskapa P. Stroda atbalstu. Dekānam Leonam Dzenim, iesaistoties cīnītāju rindās par mieru pasaulē, bija iespēja organizēt un veikt kapitālremontu lūgšanu namā septiņdesmitajos gados un iesaistīt draudzē jaunus kristiešus – katoļticīgos, aizstāvēties pret pēdējo aktīvo vietējās padomju varas vēlmi likvidēt katoļu draudzi, lūgšanas namu atsavināt, lai ierīkotu tajā Talsu slimnīcas nodaļu.

1992.-1994. gadā draudzē kalpoja dominikāņu kongregācijas priesteri Vilhelma Lapeļa vadībā. Draudzē iesaistījās bērni un jaunieši, palielinājās aktivitātes lūgšanu nama un apkārtnes sakopšanā, svētceļojumu organizēšanā un norisēs. 1994.-1996. gadā Talsu draudzē kalpoja Ventspils Romas katoļu draudzes prāvests Agris Pāvils Lēvalds. Iesākās ekumēniskā sadarbība ar Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju M. Ludviku un baptistu draudzes mācītāju A. Šķuburu.

1996. gada 5. aprīlī Lielajā Piektdienā pirmo reizi notika Krusta ceļš pa Talsu ielām, kurš turpmākajos gados kļūst par starpkonfesionālu Kristus ciešanu apceres dievkalpojumu.

No 1998. līdz 2005. gadam,  Ziemeļkurzemes dekanāta dekāna Andreja Mediņa vadībā, notika katoļu draudzes lūgšanu nama rekonstrukcija – paplašināšana. Liepājas diecēzes bīskaps V.E.Ā.A. Brumanis 1999. gada 5. decembrī iesvētīja lūgšanas namu par baznīcu. 2000.gada 16. aprīlī Pūpolu svētdienā dekāns Andrejs Mediņš iesvētīja pirmās ērģeles kopš nodibināta katoļu draudze. Ērģeles ir monsinjora Pētera Dupata dāvana. Tās saliktas meistara V. Šepeļeva vadībā.

Baznīcas rekonstrukcijas projekta autors arhitekts V. Liepa.  Metāla tabernākulu kala metālmākslinieks M. Zibens. Altāra gobelēnus auda rojeniece V.Lapiņa. 14 krustaceļa grafikas izveidoja mākslinieks J. Bārda. 2015. gada 8. februārī Kurzemes bīskaps iesvēta jauno altārgaldu. 2015. gada 1. jūnijā draudze atkal piedzīvo priesteru rotāciju. Līdzšinējais draudzes prāvests Toms Priedoliņš uzsāk kalpošanu Saldū, bet par Talsu prāvestu tiek iecelts priesteris Valdis Drīksna.

( teksti no draudzes interneta mājas lapas )

 

Pēc Talsu apskates devāmies uz Mazirbi, kur mūs uzņēma un pavadīja mūsu dalīborganizācijas „Mazirbes draugu kopa” dalībnieki.

Mazirbē jau esam bijuši vairākas reizes, bet daudziem bija interesanti no jauna iepazīties ar lībiešu seno ciemu.

Mazirbe (lībiešu: Irē, Irāj, Piški Īra, 

vācuKlein-Irben)[3][4] ir ciems Talsu novada Kolkas pagastāBaltijas jūras (Irbes šauruma) krastā. Latvijas līvu kultūras centrs. Atrodas pie Mazirbes upes ietekas jūrā, ziemeļos no autoceļa P124 (VentspilsKolka) 22 km no pagasta centra Kolkas (attālums pa autoceļiem), 56,5 km no novada centra Talsiem un 174 km no Rīgas, ietilpst Slīteres nacionālā parka neitrālajā zonā. Daļa vēsturiskā Mazirbes ciema ap Mazirbes baznīcu mūsdienās ietilpst otrā Mazirbes ciemā, kas ietilpst Dundagas pagastā.

Vēsture

Jau viduslaikos Irbe (Irben) pieminēta kā līvu zvejnieku un tirgotāju apmetne. Kurzemes bīskapijas sastāvā esošās Mazirbes un Lielirbes nosaukumi atrodami G. Merkatora (1512—1594) izdotajā Livonijas kartē.

  1. gadā no Sīkragauz Mazirbi pārcēla mācītājmuižu, kas padarīja Mazirbi par vienu no Piltenes apgabalaDundagas draudzes novada centriem. Lielā mēra laikā 1710. gadā izmira lielākā daļa Mazirbes iedzīvotāju, ieskaitot vietējo luterāņu mācītāju.

Par piemiņu Lielā mēra upuriem Mazirbes mācītāja Pētersona laikā no 1711. līdz 1734. gadam trīs Mazirbes akmeņos iekala tekstu, tādēļ šos akmeņus nodēvēja par Mēra akmeņiem. No 1762. līdz 1770. gadam Irbes draudzes mācītājs bija Johans Gabriels Švemšuhs (1733—1803), vēlākais Jelgavas Academia Petrina teoloģijas profesors (1775—1798). No 1770. līdz 1811. gadam Irbes un Ģipkas draudzes mācītājs bija Frīdrihs Kristiāns Ludvigs (1735—1811), līvu-vācu vārdnīcas autors.

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1818. gadā, 1834. gadā sākās uzvārdu došana arī Ventspils apriņķa zvejniekciemu iedzīvotājiem.

  1. gadā Mazirbē līvu valodas un kultūras pētījumus veica akadēmiķa A. J. Šēgrēna otrā ekspedīcija. 1860. gadā sākās burinieku būve gan Mazirbē, gan arī citos līvu zvejniekciemos (Mērsragā, Kaltenē, Rojā, Ģipkā, Vaidē, Saunagā, Pitragā, Košragā, Sīkragā, Jaunciemā, Lielirbē, Pizē, Lūžņā un Staldzenē). 1868. gadā uzcēla mūra Mazirbes luterāņu baznīcu, kas kalpoja kā dienas orientieris Irbes jūras šauruma kuģotājiem.
  2. gadā uzcēla Mazirbes pagastskolas jauno ēku, kur par skolotāju strādāja Heinrihs Jēkabsons. 1880./81. mācību gadā Mazirbes skolā mācījās 81 skolēns.

No 1893. līdz 1914. gadam darbojās Mazirbes jūrskola. Pirmā pasaules kara laikā, tuvojoties vācu armijai, 1915. gada 17. oktobrī militārā administrācija lika piekrastes zvejniekiem atstāt savas mājas un doties bēgļu gaitās uz Krieviju.

  1. gadā vācu karaspēka inženiertehniskās daļas uzbūvēja Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļu, kas no Ventspils caur Mazirbi un Dundagu gāja uz Talsiem un Stendi. 1923. gada 18. novembrī Mazirbes pastorātā iesvētīja līvu karogu. 1924. gada 24. jūnijā Mazirbē notika pirmie līvu dziesmu svētki. 1925. gadā agrākajās jūrskolas telpās atsāka darboties Mazirbes pamatskola. 1931. gadā atsākās dievkalpojumi līvu valodā.
  2. gadā Mazirbei piešķīra biezi apdzīvotas vietas(ciema) statusu. 1933. gadā Mazirbē sāka iznākt mēnešraksts Līvli(redaktors Kārlis Stalte). 1939. gadā uzcēla Līvu tautas namu.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā slēdza līvu biedrību un Mazirbes Līvu tautas namu, pārtrauca līvu valodas mācīšanu skolā.

Pēc Otrā pasaules kara no 1945. līdz 1954. gadam Mazirbe bija Mazirbenieku ciema centrs. 1962. gadā slēdza satiksmi pa šaursliežu dzelzceļu.

  1. gadā likvidēja Mazirbes astoņgadīgo skolu un izveidoja internātpalīgskolu. Atmodaskustības laikā 1989. gadā Mazirbē svinēja Lībiešu tautas nama 50 gadu jubileju, iedibinot Lībiešu svētku tradīciju katru gadu augusta pirmajā sestdienā, notika pirmā līvu tematikai veltītā zinātniskā konference.

Interesanta izstāde Mazirbē bija Lībiešu Tautas namā “Belte, tas mālders” un iepazīties ar pašmācības ceļā izaugušā mākslinieka – naivista, lībieša Jāņa Beltes (1893–1943) unikālajiem darbiem.

Jāņa Beltes 130. jubilejai veltīta

„Lai kur Belte būtu dzīvojis un kādus darbus strādājis, viņš vienmēr atrada laiku arī gleznošanai. Kādreiz viņa gleznas bija vai visās zvejniekciemu mājās. Tomēr nav ziņu, ka jelkad līdz 2023. gada vasarai būtu notikusi kāda Jāņa Beltes darbu izstāde. Tādu – “Belte, se mōļţiji“ – Lībiešu tautas namā Mazirbē sarīkoja Lībiešu kultūras centrs sadarbībā ar Līvu savienību.

Dedzīgs lībietis, savdabis, fantasts un sapņotājs, zivju kūpinātājs un tirgotājs, zāģētavas īpašnieks, viesu mājas saimnieks, dzejas rindu rakstītājs, stāstnieks, atsaucīgs un dzīvespriecīgs, devīgs, labdabīgs, mīlējis iemest pats un cienājis citus, bet pāri visam mākslinieks. Tādu laikabiedri atceras pirmo lībiešu mākslinieku Jāni Belti, kurš dzimis Lūžņas ciemā…”( Gundega Blumberga 01/08/2023)

 

Pasākuma laikā Mazirbē priecājāmies par saulaino dienu, skaisto un vēju sabangoto jūru, peldējāmies un priecājāmies par jauko dienu.

Svētku pusdienas lībiešu saimnieku mājās „Branki”, kur skanēja apsveikumi un dziesmas mūsu svinētājiem, ukraiņu draugu dziesmas un pateicība par skaisto pasākumu.

Dienas noslēgumā viesojāmies Mazirbes Jūrskolā un pirms ceļa uz mājām baudījām kurzemnieku sklandu raušus un piparmētru tēju.

Iepazinām Kurzemi, sadraudzējāmies un apguvām jaunas zināšanas.

 

Pasākums tika filmēts un projekta ietvaros video publicēts  biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” mājas lapā www.lskapvieniba.lv Video sadāļā.

 

Skatīt foto no pasākuma mājas lapas Galerijā „Ciemojāmies Talso un Mazirbē”.

 

 

Pasākumu atbalstīja:

Sabiedrības integrācijas fonds, LR Kultūras ministrija, LR Labklājības ministrija,  Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs un AS „DelfinGroup”

 

Projekts „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Labklājības ministrijas līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu 

Nr. LM2023/24-1-05/10.

Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023 

Projekts „Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā”

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Nr. finansējuma līgums Nr. CAAIC-23-16-lī

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProIdb3879d7308

 

Pateicoties  AS „DelfinGroup” (Banknote) ziedojumam varam palīdzēt senioriem, kas savas dienas vada aprūpes centros. 2023. gadā jau palīdzējām Alūksnes, Mālupes aprūpes centros un Smiltenes slimnīcas esošajiem senioriem. Jūlija mēnesī palīdzējām iekārtot Krāslavas novada pašvaldības iestādes  “Sociālais dienests” dienas aprūpes centru “Krāslava”

12.jūlijā Krāslavā tika atklāts  dienas aprūpes centrs. Mums prieks, ka varējām palīdzēt aprīkot Krāslavas novada pašvaldības iestādes  “Sociālais dienests” jauno centru ar nepieciešamo inventāru. Centra vadība sagatavoja nepieciešamā inventāra sarakstu un mēs to par ziedotāja finansējumu iegādājāmies. Par jauno centru un mūsu atbalstu varat lasīt „Krāslavas vēstīs”, kur publicēts gan raksts, gan foto. http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article//kraslava-tiek-veidoti-jauni-socialie-pakalpojumi.html

 

Mūsu biedrības ziedojums Krāslavas novada pašvaldības iestādes  “Sociālais dienests” dienas aprūpes centram “Krāslava”,

 kopējā summa 985.02 euro

  • šujmašīna Singer M3305;
  • elektriskā krāsns Beper 90.883; 
  • Innovagoods Magma Lavas LED lampa;
  • kāju trenažieris TGR-R RR S001;
  • pirkstu trenažieris FLEX-ION 0.7 kg; 
  • pirkstu trenažieris FLEX-ION 2.3 kg; 
  • antistresa bumba; 
  • masāžas sensorās bumbas (5 gab.);
  • masāžas bumbas TGR-R PRJ (3 gab);
  • rehabilitācijas bumba 75 cm.;
  • balansēšanas disks;
  • rokas bunga Goldon 35250; 
  • bambusa lietuskoks (80 cm);
  • tamburīns; 
  • šeikeri (3 gab.); 
  • mazie marakasi (2 gab.); 
  • perkusijas trīsstūris; 
  • šūšanas komplekts; 
  • diegi 200 m (14 gab.); 
  • dzija (12 gab.);
  • tamboradatas (3 gab.);
  • zīmodziņi veidošanai (4 gab.); 
  • aušanas rāmītis aplis;
  • līmes stienīši (10 gab);
  • žults šķidrums akvareļu un guašu krāsām; 
  • melns marķieris uz spirta bāzes;
  • balts marķieris;
  • motīvu caurumotāji (5 gab.);
  • karstās līmes pistole; 
  • iededzināšanas aparāts kokam un ādai PRIMUSS I; 
  • caurspīdīga Prizmas mozaīka; 
  • lielformāta spēle Cirks; 
  • spēle Bingo Cayro;
  • spēle Puzzleman Natural; 
  • spēle Halli Galli Baltic; 
  • taktilā atmiņas spēle “Ikdiena”;
  • spēle “Jestrais futbols”;
  • puzles (5 gab.)

Tagad dienas centrs ir labi aprīkots un vēlam sekmes sociālajiem darbiniekiem rūpējoties par līdzcilvēkiem!

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” turpina palīdzēt  senioriem. Paldies ziedotājam!

Foto par palīdzību Krāslavā varat skatīt mūsu

mājas lapas „Galerijā” „Dāvinājums Krāslavas dienas centram”

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProId4d7f34c119

Piektdiena, 07 Jūlijs 2023 13:02

Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā

Turpinām īstenot Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra

Sabiedrības integrācijas projektu 

 

Projekta galvenais mērķis ir mūsu pilsētas senioru sadarbība ar ukraiņiem, kas patvērumu no kara atraduši Rīgā. 

 

Kopā ar ukraiņiem esam bijuši ekskursijās pavasarī Kuldīgā un Dobelē ceriņziedu laikā. Pasākumos iepazīstinājām ar mūsu Kurzemes un Zemgales pērlēm, baudījām skaisto dabu un kopā pavadījām jaukas dienas. Ceļojumos mūs pavadīja filmētāji un tika sagatavoti video sižeti, ko publicēja mūsu mājas lapā. Par sadarbību un sadraudzības pasākumiem top videofilma, kas tiks demonstrēta projekta noslēguma pasākumā novembrī.

 

Sekmīgi noslēgušās Latviešu valodas klubu „Iesācējiem” un „Turpinātājiem” pavasara nodarbības. Ukraiņu draugi pateicīgi mūsu pieredzējušajai latviešu valodas skolotājai Liesmai Neipreisai par interesantajām nodarbībām un gaida klubu nodarbības rudenī. 

Valodas zināšanas tiek papildinātas katrā pasākumā un kopējos braucienos.

Taču valodu var apgūt dziedot un to viss labāk mūsu draugi apgūst kopā ar Liesmu. Katrā pasākumā mūs priecē ukraiņu izpildījumā mūsu tautas dziesmas. Līgo dziesmas tika apgūtas un pašiem ukraiņiem lieli prieki.

 

Kopā ar ukraiņiem apmeklējām Jāņu pasākumus – mācījāmies pīt vainagus, rotāties un līgot.

 

Skaistas dienas tiek pavadītas Dziesmu un deju svētku laikā. Mūsu draugiem lielu prieku sniedza svētku atklāšanas gājiens. L.Neipreisa  kopā ar ukraiņiem apmeklējusi jau daudzus pasākumus pilsētā, kur baudīt mūsu dziesmas, dejas un iepazīt tradicionālo kultūru kultūru. 




Mājas lapas www.lskapvieniba.lv Galerijā varat skatīt projekta foto mirkļus „Mācām latviešu valodu un svinam svētkus kopā ar ukraiņiem”




Projektu Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā” līdzfinansē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apkaimju iedzīvotāju centrs Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projekta īstenošanas laiks no 2023. gada 1. marta līdz 2023. gada 15. novembrim, līguma Nr. CAAIC-23-16-lī.

Service by Chukmasoff