Autors LSKA

Autors LSKA

Pirmdiena, 15 Novembris 2021 02:07

SENIORU ZINĀŠANAI

Mantiskās intereses ir ļoti spēcīgs cilvēka gribu un rīcību ietekmējošs faktors, kas mudina izrādīt iniciatīvu, meklēt efektīvākos risinājumus, veicina attīstību un labklājību,  šīs intereses ir bijušas un joprojām ir aktuālas visu cilvēka aktīvās dzīves laiku un ietekmē viņa vēlmi paust savu gribu, lai noteiktu mantas likteni.




Sabiedrības integrācijas fonda 

Programmā „NVO fonds”



Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”  īsteno mikro projektu „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”, kura viens no mērķiem ir  – senioru interešu aizstāvēšana. 

Mērķa sasniegšanai mikro projektā ir izvirzīti vairāki uzdevumi: gan tematisku semināru (lekciju) organizēšana lai veicinātu komunikāciju, apzinātu problēmas, kas skar seniorus, gan senioru konsultēšana lai sniegtu informāciju un rosinātu diskusijas.   

 

Projekta „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” īstenotāji biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” situācijā, kas ir trauksmaina visiem, bet it īpaši senioriem, un saistīta ar bailēm par savu un tuvinieku veselību, saskaras ar senioru jautājumiem par testamenta rakstīšanu vai nerakstīšanu, par savu mantisko labumu nodošanu mazbērniem, par iespēju ar savu mantu atlīdzināt kādam par dzīves laikā sniegto palīdzību, par to, kas notiks, ja nav mantinieku vai bērni nevēlas neko mantot. 

Ir zināms tiesībzinātnieka D.Meiera viedoklis, ka brīdī, „kad izbeidzas personas civiltiesiskā darbība un izvirzās jautājums par šīs personas mantas likteni, jāsāk darboties mantojuma tiesību normām, kas nosaka to tiesisko attiecību likteni, kas pārdzīvojušas mirušo, norādot to personu loku, kurām ir tiesības iestāties šajās attiecībās”.  Šajā brīdī ir būtiski zināt vai mantojuma atstājējs ir izteicis savu gribu testamentā, vai paļāvies uz likumā noteikto mantošanas kārtību.   

 

Latvijā katru gadu pie notāra tiek taisīti apmēram 3000 testamenti. 80% gadījumu aizgājēja tuvinieki nav apmierināti vai ir pārsteigti par testamenta saturu. Taisot testamentu, jāņem vērā, ka bērniem un laulātajam, bet, ja bērnu nav – vecākiem, ja viņi mantojuma atstājēja nāves brīdī ir vēl dzīvi, ir tiesības izprasīt neatņemamo daļu no testamentārajiem mantiniekiem. Neatņemamā daļa ir puse (1/2) no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais mantotu pēc likuma, ja testamenta nebūtu. Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā. 

Likums paredz divus testamentu veidus – publisku testamentu un privātu testamentu. Publiski testamenti tiek taisīti pie notāra un glabājas pie notāra, savukārt privātu testamentu cilvēkam jāraksta pašrocīgi, jāparaksta norādot testamenta sastādīšanas datumu un  jāglabā tā, lai testaments tiktu atrasts un izpildīts. 

 

Publisks testaments nozīmē to, ka fakts par testamentu, kas taisīts pie notāra, tiek iekļauts Testamentu reģistrā. Šajā reģistrā esošie testamenti ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs praktizējošiem notāriem. Gluži tāpat, Latvijas notāriem ir iespēja iegūt informāciju par citā Eiropas valstī taisītu testamentu. Tas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad tik daudz cilvēku no Latvijas ilgstoši vai pastāvīgi devušies darba un dzīves gaitās ārzemēs. Tādejādi testatora griba taps zināma jebkurā gadījumā. Arī tad, ja pie notāra taisītā testamenta novēlējums kādam no mantiniekiem nebūtu pieņemams un viņš būtu gribējis to no citiem mantiniekiem noslēpt. 

Privāts testaments to nodrošināt nevar. Privāta testamenta gadījumā pastāv ievērojams risks, ka testaments pilnībā vai daļēji var nestāties spēkā, jo tā saturs neatbilst likuma prasībām galvenokārt attiecībā uz mantojuma masu, testamentā iekļautajiem legātiem, neatņemamo daļu u.c. jautājumiem, kas mantojuma atstājējam nav bijuši skaidri.

 

Tikai pats testators izlemj kāds testaments gan formas, gan satura ziņā viņam ir nepieciešams, ņemot vērā, ka testamenta spēkā stāšanās nenovēršamību var nodrošināt pēc satura iespējami saprotamāks un izpildāmāks testaments, bet formas izvēle nosaka iespēju mantojuma lietas vešanas ietvaros gūt pilnīgu pārliecību par testatora patiesās gribas atbilstību testamentā izteiktajai gribai.

 

Tā kā atbilstoši ētikas un tiesību normām notāra profesionalitāti raksturo nesavtība, neitralitāte, diskrētums, pašaizliedzība, piesardzība un uzmanība, pienākums informēt klientu par precīzu taisītā akta piemērojamību, kas it īpaši ir realizējami mantošanas jautājumu risināšanas sakarā, tad sastādot testamentu, kā notariālo aktu, t.i., realizējot savu gribu testamenta formas izvēlē, testators var paļauties uz to, ka testamenta spēkā stāšanās būs nenovēršama un to neietekmēs likuma prasību neievērošana attiecībā uz testamenta formu un saturu.

Pirms sastādīt notariālo aktu, notārs var informēt testatoru arī par privāta testamenta sastādīšanas iespējām un tiesiskajām sekām, jo testators uzticot notāram savu problēmu, sagaida no notāra šo konsultatīvo darbību, kuras gaitā notārs uzklausot pausto testatora gribu, skaidro viņam darījuma tiesiskās sekas, nosacījumus, kas attiecīgi ir jāievēro, lai tiktu sasniegts paredzētais tiesiskais mērķis. Protams, šo konsultatīvo darbību ir iespējams veikt tikai tad, ja testatora sniegtā informācija ir patiesa, pilnīga un adekvāti atspoguļo situāciju un vēlmes arī attiecībā uz legāta ietveršanu testamentā.

Notariālā akta izraksts publiska testamenta gadījumā ir dokuments, kas apliecina testatora pēdējo gribu, tā forma un saturs atbilst Civillikuma prasībām un izteikt šaubas par publiska testamenta īstumu nevar, ko nosaka Civillikums 443.pants.

 

Testaments var tikt sastādīts arī bāriņtiesā.  Civillikuma 433.pants pasaka, ka šāds testaments tāpat kā pie notāra sastādītais ir publisks testaments, tomēr jānorāda, ka atšķirīgas ir likuma izvirzītās prasības darbībā, kuras veic notārs vai bāriņtiesas darbinieks, noskaidrojot mantojuma atstājēja gribu un sagatavojot testamenta projektu.  

Likums nosaka, ka mantojuma atstājējam bāriņtiesā tiek nolasīts sastādītā testamanta akta projekts un jautāts vai viņš piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Tā kā likums nenosaka, ka bāriņtiesa sniedz konsultācijas izdarot apliecinājumus, tad arī informāciju par testamenta satura veidošanu mantojuma atstājējs bāriņtiesā nesaņem. Tāpēc nevar apgalvot, ka tiek noskaidrota mantojuma atstājēja patiesā griba, un izteikta testamentā, kura saturs gan atbilst likuma prasībām, bet var izrādīties neatbilstošs mantojuma atstājēja patiesajai gribai. 

Līdz ar to   ir vērojama tendence, ka bāriņtiesās apliecinātie testamenti satur tikai norādes par visas mantas novēlēšanu vienam vai diviem mantiniekiem, gadījumos, kad mantojuma atstājējam nav likumisko mantinieku.

 

Tiesu prakse rāda, ka tieši privātie testamenti visbiežāk tiek apstrīdēti sakarā ar to satura neatbilstību likuma prasībām, kā arī sakarā ar iespējamiem testatora gribas defektiem. Kā vienu no iemesliem šādai situācijai jāmin apstākli, ka mantojuma atstājējam trūkst informācijas par to, vai un kā pareizi sastādīt testamentu, par ko liecina Latvijas zvērinātu notāru padomei uzdotie jautājumi,  kā arī pašvaldību sociālo  dienestu darbinieku sniegtā informācija. 

Nereti iemesls testamenta rakstīšanai ir sarežģītās attiecības ģimenes locekļu starpā, kur saskaras psiholoģiskie un juridiskie aspekti. Tāpēc īpaši svarīgi ir saprast kā veidot testamenta saturu, lai tiesiski risinātu gan mantiskus, gan nemantiskus jautājumus, kā savlaicīgi nodrošināt testamenta spēkā stāšanos, kā rūpēties par mantojuma saglabāšanu.



No visiem juridiskiem aktiem, testaments uzskatāms par tādu, kur ārējai formai piemīt sevišķi liela nozīme.  Šo īpašo nozīmi nosaka fakts, ka testatora pēdējā griba kļūst juridiski nozīmīga tikai pēc paša gribas izteicēja nāves. Tad, kad pats testators vairs nevar ne grozīt, ne atcelt, ne citā formā izteikt sastādīto testamentu, kas pauž viņa gribu, ja iestājies aicinājums mantot. Ņemot vērā šo apstākli, testatoram ir liela atbildība attiecībā gan pret atstāto mantojumu, gan mantot aicinātajiem, lai testamentā izteiktā griba tiktu realizēta, ko nenoliedzami nosaka gan testamenta saturs, gan primāri – izvēlētā testamenta forma.

 

  Civillikums nevienā pantā vienkopus nenosauc testamenta saturiskos elementus. Pēc to jautājumu klāsta, kas regulēti Civillikuma Mantojuma tiesību daļas otrās nodaļas sestajā un turpmākajās apakšnodaļās, mantojuma atstājējam ir jāizšķiras par testamentā ietveramo jautājumu loku. 

Var teikt, ka  testamenta saturu veidojošie elementi ir: 

mantojums, 

mantojuma atstājēja iecelts mantinieks (mantinieki), 

mantojuma atstājēja atstumts neatņemamās daļas tiesīgais mantinieks, 

substitūts – persona, kas iecelta par mantinieku gadījumam, ja nevar vai negrib mantot ar testamentu ieceltais mantinieks, 

pēcmantinieks – persona, kas iecelta par mantinieku mantojumam vai kādai tā daļai, kuru manto ar testamentu iecelts mantinieks, un kuram testamentā uzlikts pienākums mantojumu vai mantojuma daļu nodot tālāk citai personai – pēcmantiniekam, 

novēlējums labdarīgiem mērķiem, 

legāts – ar testamentu novēlēts atsevišķs mantojuma priekšmets, 

nosacījumi un citi pēdējās gribas aprobežojumi, 

norādījumi attiecībā uz testamenta izpildīšanu. 

 

Testamenta saturu var veidot gan viens, gan vairāki, gan visi elementi. Tomēr testamenta konstrukcijai kopumā jāatbilst mantojuma atstājēja patiesajai gribai, testaments nedrīkst saturēt pretrunīgus, neizpildāmus, pretlikumīgus rīkojumus

Civillikuma 463.pants akcentē galveno likumdevēja prasību, proti, testamenta saturam jāizteic mantojuma atstājēja patiesā griba.

 

Tiesu un notāru prakse norāda uz to, ka jo mantojuma atstājēja rīcībā ir precīzāka informācija par viņa iespējām noteikt mantojuma likteni, mantinieku loku un mantošanas procesu, jo precīzāk testamenta saturs izteiks mantojuma atstājēja patieso gribu. Turpretī gadījumos, kad mantojuma atstājējam šādas informācijas nav un publiska testamenta sastādīšanas laikā viņš neizmanto iespēju saņemt notāra skaidrojumu, jo neinformē notāru par mantojuma masu, ieinteresēto personu loku, iepriekš sastādītajiem testamentiem un citiem objektīviem un subjektīviem faktoriem, kas var ietekmēt testamenta spēkā stāšanos, testaments var izrādīties pārāk kompakts vai arī pārāk izvērsts un tā īstenošana faktiski neatbilst testatora patiesajai gribai.

 

Atstumšana no mantojuma viennozīmīgi uzskatāma par mantojuma atstājēja aktīvu gribas izteikuma aktu. Šajā gadījumā mantojuma atstājējs vēlas konkrētu tiesisku seku iestāšanos. Tāpēc viņam būtu jāizvēlas tāda testamenta forma, kas nodrošina viņa izteiktās gribas pilnīgu īstenošanu. Tikpat būtiski mantojuma atstājējam ir precīzi nosaukt tos iemeslus, kas pamato neatraidāmās daļas tiesīgā mantinieka (bērni, laulātais) atstumšanu no mantojuma. Neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt no neatņemamās daļas vienīgi pēc Civillikuma 427., 428. un 431. pantā paredzētiem, testamentā norādītiem un patiesībai atbilstošiem iemesliem. Mantojuma atstājējam jāņem vērā, ka neatņemamās daļas tiesīgais var apstrīdēt atstumšanas pamatotību pēc mantojuma atklāšanās, iesniedzot prasību tiesā.  

 

Mantojuma lietā iespējams izdalīt divas galvenās ieinteresētās puses – mantojuma atstājēju un mantinieku. Lai mantojuma lietā izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, svarīgi būt pietiekami informētiem, gan atstājot mantojumu, gan to saņemot.  

 

Lai uzsāktu mantojuma lietu  sakarā ar tuvinieka nāvi jebkurā gadījumā – ir vai nav atstāts testaments, ir jāzina, ka jāvēršas pie zvērināta notāra 1 gada laikā pēc tuvinieka nāves. Vēlams vērsties pie tā  zvērinātā notāra, kas praktizē apgabaltiesas darbības teritorijā (Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes vai Latgales apgabaltiesas), kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Zvērināts notārs izskaidros situāciju, sniedzot konsultāciju un uzsāks mantojuma lietu. 

Pēc sarunas ar notāru, kurā notārs noskaidros personas gribu mantot, izskaidrojot tiesiskās sekas, sagatavo un paraksta mantošanas iesniegumu vai atteikumu no mantojuma. 

Par mantojuma atklāšanās dienu uzskata dienu, kad iestājusies mantojuma atstājēja nāve. Līdz ar to mantojuma lietu pie notāra var uzsākt jau tūlīt pēc tam, kad saņemta miršanas apliecība. Mantojuma lietas uzsākšana ieteicama 1 gada laikā pēc mantojuma atstājēja nāves. Pie notāra noskaidrosies, vai mirušais savu pēdējo gribu ir noformējis testamentā, mantojuma līgumā vai arī mantos likumiskie mantinieki. 

Mantojuma lietā būs nepieciešams  sagatavot  iesniegšanai notāram likumā noteiktos dokumentus - tuvinieka miršanas apliecību, privāto testamentu, ja mirušais tādu ir atstājis, publisko testamentu, ja mirušais tādu ir sastādījis (pieejams notāram Publisko testamentu reģistrā), laulības apliecību (ja mantinieks ir mirušā laulātais) vai dzimšanas apliecību (ja mantinieks ir  mirušā bērns). Ja dzimtais uzvārds ir mainīts, būs nepieciešama laulības apliecība vai uzvārda maiņas apliecība. Ja uzvārds mainīts vairākkārt, būs nepieciešami visi dzimtsarakstu dokumenti, lai pierādītu, ka persona, kas piesakās uz mantojumu, ir tā pati, kas norādīta tās dzimšanas apliecībā. Ja kāds no civilstāvokļa akta reģistrācijas ierakstiem vispār nav saglabājies vai nav pieejams Latvijā, juridisko radniecības faktu var konstatēt tiesā. Mantojuma lietā nepieciešamo dokumentu sagādāšanu var uzticēt arī zvērinātam notāram.   

 

Ja nepieciešama atkārtotas miršanas, laulības vai dzimšanas apliecības saņemšana, portālā Latvija.lv varat izmantot e-pakalpojumus:

Atkārtotas miršanas apliecības vai izziņas no miršanas reģistra pieprasīšana,

Atkārtotas laulības apliecības vai izziņas no laulības reģistra pieprasīšana,

Atkārtotas dzimšanas apliecības vai izziņas no dzimšanas reģistra pieprasīšana.

 

Notāram ir jāiesniedz arī mantojamās mantas saraksts un novērtējums. Piemēram, ja mantojumā atstāti uzkrājumi bankas kontā (bankas šādas ziņas sniedz tikai zvērinātam notāram), transportlīdzekļi un cits kustamais īpašums. Reģistrētas kustamas mantas novērtēšanai, kā arī, ja mantojamās mantas sastāvā ir individuālā komersanta uzņēmums, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība,  var vērsties pie sertificēta vērtētāja. 

Ja mantojamās mantas sastāvā ir nekustamais īpašums, mantojuma lietai pievieno Valsts zemes dienesta (VZD) izsniegtu Kadastra informāciju par nekustamā īpašuma piederību un sastāvu. Par informācijas izsniegšanu ir jāmaksā valsts nodeva. Lai uzzinātu, kādi nekustamie īpašumi Kadastrā ir reģistrēti uz mantojuma atstājēja (mirušās personas) vārda, no VZD var pieprasīt Kadastra informāciju mantojuma lietai (maksas pakalpojums). Šo informāciju var iesniegt notāram vai arī notārs to var pats pieprasīt un saņemt no VZD.

 

Mantojuma lietas uzsākšanai notārs sastādīs mantošanas iesniegumu. Notārs pārliecināsies Mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu, pēc kāda cita mantojuma pretendenta iesnieguma, jau nav uzsācis cits notārs. Ja mantojuma lieta jau būs uzsākta, tad notārs mantošanas iesniegumu kopā ar dokumentiem nosūtīs mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņos par to Jums. Notārs arī pārliecināsies Testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja testaments vai mantojuma līgums.

Pēc mirušās personas datiem Mantojumu reģistrā vara noskaidrot, vai ir uzsākta mantojuma lieta. Mantojumu reģistrs ir publisks reģistrs, kuru ved Latvijas Zvērinātu notāru padome. Ziņas no reģistra šobrīd var saņemt elektroniski vai klātienē, vēršoties Padomē. Ar Padomi iespējams sazināties portālā www.latvijasnotars.lv, izmantojot e-adresi, pa tālruni +371 24202100 vai e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Par mantojuma izsludināšanu zvērināts notārs paziņo visām viņam zināmajām uz mantojumu ieinteresētajām personām. Tomēr jāņem vērā, ka notārs mantiniekus nemeklēs.  Sludinājumā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis“, zvērināts notārs uzaicina pieteikties visus tos, kuriem ir kādas tiesības uz mantojumu, nosakot pieteikšanās  termiņu ne mazāku par trīs mēnešiem. Ja mantinieku loks ir neskaidrs, notārs var noteikt garāku termiņu. Jāņem vērā, ka notārs visiem zināmajiem mantiniekiem (tiem, kurus mantošanas iesnieguma iesniedzējs būs norādījis iesniegumā) uz deklarētās dzīvesvietas adresi sūta paziņojumus par mantojuma atklāšanās izsludināšanu un sludinājuma saturu. Tādēļ potenciālajiem mantiniekiem ir lietderīgi apdomāt, vai ziņa deklarētajā adresē viņus sasniegs. 

 

Dzīvē var būt situācijas, kad tuvinieki savā starpā nekontaktējas vai arī kaut kādu iemeslu dēļ to dara reti. Tādā situācijā nevar zināt, vai kāds no tuviniekiem nav miris, un vai viņš nav atstājis testamentu. Tāpēc nepieciešams pārbaudīt, vai nav reģistrēti dati par kādas personas nāvi, ko var pārbaudīt Iedzīvotāju reģistrā, ja zina konkrētā tuvinieka personas kodu, portālā Latvija.lv var izmantot bezmaksas e-pakalpojumu. Pārbaude, vai persona ir iekļauta Iedzīvotāju reģistrā un vai nav ziņu par personas nāvi. Portālā Latvija.lv, izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu Mani dati Iedzīvotāju reģistrā,  var uzzināt savu vecāku, laulātā un bērnu personas kodus.

 

Pēc mantojuma lietas uzsākšanas mantiniekiem jāizlemj, vai pieņemt vai atraidīt mantojumu. Mantojuma pieņemšana nav obligāta. Atraidīt mantojumu nevar vienīgi līgumiskais mantinieks, kurš ar mantojuma atstājēju noslēdzis mantojuma līgumu, izņemot, ja līgumā nav pielīgta šāda tiesība. Mantojumu var pieņemt vai atraidīt zvērināta notāra noteiktajā termiņā vai, ja šāds termiņš nav noteikts,  gada laikā no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos, vēršoties pie zvērināta notāra.

Par to, vai mantojuma atklāšanās ir izsludināta un zvērināts notārs noteicis mantojuma pieņemšanas termiņu, var uzzināt Mantojumu reģistrā vai oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, kurā šie sludinājumi tiek publicēti.

 

Pirms mantojuma pieņemšanas vai atraidīšanas notārs pēc mantot aicinātā lūguma iepazīstina ar mantojuma lietā norādīto mantu, ieskaitot mantojuma atstājēja saistības. Jāatceras, ka, izsakot gribu pieņemt mantojumu, mantiniekam vairs nebūs tiesību no tās atteikties. Tāpēc pirms iesnieguma parakstīšanas būtu vēlams izpētīt mantojuma masas sastāvu un vēlreiz pārliecināties par vēlmi to pieņemt.

Ja izlemts pieņemt mantojumu, tad notāram jāiesniedz iesniegums par mantojuma pieņemšanu. Atraidīt mantojumu var gan iesniedzot notāram par to iesniegumu, gan arī klusējot – neatsaucoties uz aicinājumu mantot. Gribas izteikumu pieņemt vai atraidīt mantojumu (mantošanas iesniegumu) zvērināts notārs  noformē kā notariālu aktu.  

 

Ja mantinieks ir nepilngadīgs, līdz viņa pilngadības sasniegšanai mantojumu pārvalda viņa aizgādņi, piemēram, vecāki. Ja nepilngadīgajam mantiniekam nav vecāku, tad bāriņtiesa ieceļ viņam aizbildņus, kuriem uzliek arī mantojuma aizgādņa pienākumus. Aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un apstiprina bāriņtiesa. Aizgādņi mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas patstāvīgi un mantojuma vārdā. Visu svarīgāko lēmumu pieņemšanā aizgādņiem jālūdz bāriņtiesas norādījumi.

Pieņemot mantojumu, tiek pieņemti arī mantojuma atstājēja iespējamie parādi un saistības. Pēc mantojuma lietas atklāšanās kreditoriem ir tiesības pieprasīt mantojuma atstājēja parādu samaksu. Ja mantojuma atklāšanās ir izsludināta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tad kreditoriem prasījumi jāpiesaka izsludinātajā termiņā. Ja izsludinātajā termiņā prasījums pieteikts netiek, tas tiek dzēsts. Ja ir izteikta griba pieņemt mantojumu, notārs pēc noteiktā mantojuma pieņemšanas termiņa izdod mantojuma apliecību. 

Ja pēc mantojuma atstājēja nāves un publikācijas par mantojuma atklāšanos mantinieki likumiskā termiņā nebūs ieradušies pie notāra vai nebūs pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekritīs (piederēs) valstij. Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā.

 

Ja mantojuma sastāvā ir nekustamais īpašums, tad īpašumtiesības ir jānostiprina zemesgrāmatā. Ja īpašumam ir vairāki mantinieki vai tiek mantoti vairāki īpašumi, tad  mantinieki var noslēgt mantojuma sadales līgumu. Ja šāda līguma slēgšana nav nepieciešama, tad notārs var elektroniski nosūtīt mantojuma apliecību Valsts vienotajai datorizētajai zemesgrāmatai, lai Zemesgrāmatā ierakstītu mantinieku īpašuma tiesības.

Ja mantojuma sastāvā ir kustamais īpašums, tad ar  mantojuma apliecību jādodas uz atbilstošo iestādi, piemēram, uz banku  saņemt naudas līdzekļus vai uz Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) pārreģistrēt transportlīdzekli.

Ja mantojuma sastāvā ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, tad jāiesniedz attiecīgs paziņojums, pievienojot mantojuma apliecību, attiecīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei. Gadījumā, ja  sabiedrībai ar ierobežotu atbildību nav valdes vai tā atsaka ierakstu izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā, tad paziņojums jāiesniedz komercreģistra iestādei (Uzņēmumu reģistram).

Ja mantojuma sastāvā ir individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, tad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums par individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieka maiņu, pievienojot mantojuma apliecību. 

 

Mantošanas izmaksas ir atkarīgas no radniecības pakāpes. Piemēram, laulātajiem un ar mantojuma atstājēju kopā dzīvojošajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem notāra atlīdzības takse ir vismazākā. Nepilngadīgajiem, ja tie manto no saviem vecākiem, takse ir samazināta vēl par 50%. Pārējiem mantiniekiem takses ir lielākas atkarībā no viņu šķiras. Jo lielāka ir mantojuma vērtība, jo lielākas būs izmaksas. Zvērinātu notāru atlīdzību nosaka Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”.  Ja mantots tiek nekustamais īpašums, par to ir jāmaksā valsts nodeva. Nodevas apmērs, līdzīgi kā notāra amata atlīdzības taksu gadījumā, ir atkarīgs no mantinieka šķiras un no tā, vai viņš dzīvoja kopā ar mantojuma atstājēju. Kopā dzīvošanas faktu konstatē saskaņā ar deklarētajām dzīves vietām. Šādas valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabineta  2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.

 

Pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ir tiesības novēlēt kādam citam savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Arī šeit pastāv divas iespējas: izvēle nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā un izvēle pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam ir divas pilnībā atšķirīgas izvēles. Izvēle pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam nav saistāma ar mantošanu Civillikuma kontekstā.

Ja ir zināma viena konkrēta persona, kurai cilvēks vēlas atstāt tikai savu pensijas uzkrājumu (bet ne visu pārējo savu mantu un īpašumus), tad ir jāizdara izvēle nevis par labu mantošanai, bet norādot VSAA reģistrā konkrēto cilvēku. 

Ja izdarīta izvēle par uzkrātā kapitāla atstāšanu mantošanā, tad reģistrā konkrētas personas nav jānorāda. Tiem, kam uz mantojuma atstājēja nāves brīdi būs tiesības uz viņa mantojumu (uz visu mantu, arī šo konkrēto uzkrājumu), būs jāvēršas pie zvērināta notāra mantojuma lietas kārtošanai.

Ja cilvēks vēlas novēlēt savu mantojumu (ne tikai pensijas uzkrājumu) konkrētām personām, kas nav likumiskie mantinieki, tad jāsastāda testaments. Lai mantojumu saņemtu likumiskie mantinieki (laulātais un bērni), tad nav jādara nekas, jo viņi mantos tāpat un pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls tiks iekļauts kopējā mantojuma masā.

 

Mantiskās intereses ir ļoti spēcīgs cilvēka gribu un rīcību ietekmējošs faktors, kas mudina izrādīt iniciatīvu, meklēt efektīvākos risinājumus, veicina attīstību un labklājību,  šīs intereses ir bijušas un joprojām ir aktuālas visu cilvēka aktīvās dzīves laiku un ietekmē viņa vēlmi paust savu gribu, lai noteiktu mantas likteni.




Sabiedrības integrācijas fonds 

Programmā „NVO fonds”

Projektā „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”, kas tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

„Laika vairs nav, tagad ir svarīga katra diena, katra stunda un minūte, lai pēc iespējas ātrāk mēs varētu atgriezties pie ierastās dzīves, kad varam brīvi satikt savus mīļos, kad skolu gaiteņus atkal piepilda bērnu čalas, un mēs visi varam būt pārliecināti par mūsu drošību un stabilitāti rītdienai. Mēs ticam, ka tikai kopīgiem spēkiem, domājot, darot un rūpējoties citam par citu mēs varēsim ierobežot un uzveikt Covid-19 vīrusa izplatību! Sargāsim sevi, tuvākos un līdzcilvēkus!”

Tā Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis raksta 2021. gada 2. novembra vēstulē mūsu pilsētas nevalstisko organizāciju aktīvistiem.




Rīgas domes Labklājības departaments 5. novembrī organizēja aktīvo nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanos ar domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. 

Tiešsaistes sarunu vadīja Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte. Piedalījāmies vairākas sabiedriskās organizācijas, kam rūp rīdzinieku veselība un vēlamies palīdzēt.

Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis uzrunāja mūs visus, pateicās par aktīvo darbību un aicināja izteikt savas vēlmes, lai pašvaldība var palīdzēt mūsu darbā vakcinācijas veicināšanā.

Informējām par mūsu biedrības paveikto un iesākto senioru vakcinācijas veicināšanā. Izteicām vēlmi, ka mums nepieciešana palīdzība informācijas izplatīšanā un vēlamies sadarboties ar Labklājības departamentu, lai veicinātu gados vecāko rīdzinieku vakcinēšanos.

 

Pateicamies par labo sarunu, Rīgas domes priekšsēdētāja un Labklājības departamenta vadītāja atsaucību un vēlmi palīdzēt.

 

Vēlamies, lai Jūs visi tiekat iepazīstināti ar Mārtiņa Staķa vēstuli:

 

Rīgā, 2021. gada  2. novembrī

 

Sveicināti, mūsu nevalstisko organizāciju aktīvie pilsētnieki!

 

Vispirms vēlos Jums pateikt sirsnīgu paldies, par to, ka Jūsu nevalstiskā organizācija jau ir pilsoniski aktīva, lai mazinātu saslimstību ar Covid-19 un lai rūpētos par savu līdzcilvēku drošību. Šodien, kā vēl nekad agrāk, mums ir nepieciešams Jūsu spēks un atbalsts, tāpēc vēršos pie Jums ar lūgumu un aicinājumu sadarboties, lai kopīgi izglābtu Rīgu.

 

Covid-19 vīruss cilvēkus nešķiro, saslimt var ikviens, tomēr diemžēl seniorus šī slimība skar visskarbāk. Īpaši bīstama šī saslimšana var būt nevakcinētiem cilvēkiem. Bezgala skumji un sāpīgi, ka septembrī teju 90% no cilvēkiem, kuri inficējās ar Covid-19, nonāca slimnīcās un devās aizsaulē, jo nebija vakcinēti. Diemžēl arī mirstība pašlaik visaugstākā ir tieši vecumā virs 60 gadiem. Taču mums ir svarīga katra Latvijas iedzīvotāja dzīvība!

 

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai Latvijā paaugstinātu vakcinācijas aptveri. Tomēr lūdzam iesaistīties arī Jūs, uzrunājot savus mīļos cilvēkus, draugus, radus un kaimiņus, jo tikai apvienojot Rīgas pašvaldības iedzīvotāju, ģimenes ārstu, nevalstisko organizāciju biedru spēkus, mēs kopīgi varēsim sasniegt mērķi un droši atgriezties ikdienas dzīves gaitās. 

 

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam ģimenes ārstiem līdz šā gada 7. novembrim ir jāapzvana ikviens pacients savā praksē, kurš ir vecāks par 60 gadiem un nav vēl uzsācis vakcināciju. Lai atbalstītu ģimenes ārstus, kas jau šobrīd ir uz izdegšanas robežas, aprūpējot savus Covid-19 pacientus un hroniskos slimniekus, arī Rīgas pašvaldība ir iesaistījusies kopējā atbalsta programmā, tādēļ vēlamies lūgt Jūsu biedrus iesaistīties senioru apzvanīšanā un informēšanā par vakcinācijas iespējām galvaspilsētā. 

 

Informējam, ka vakcīnbusu pieturas vietas Rīgā līdz 25. novembrim ir atrodamas saitē: www.vmnvd.gov.lv/lv/rigas-apkaimes

 

Lai vēl paplašinātu vakcinācijas iespējas un tā būtu tuvāk, tad vairākās Rīgas apkaimēs ir izvietoti pagaidu vakcinācijas punkti. Pierakstīties var manavakcina.lv vai zvanot 8989. 

 

Arī dodoties uz pagaidu vakcinācijas punktu, jābūt līdzi personu apliecinošam dokumentam. Vakcinācija notiek “dzīvajā rindā” vai pēc pieraksta:

  • Bolderājā, Lemešu un Gobas ielas stūrī, no pirmdienas līdz sestdienai no plkst. 9.00 līdz 18.00.
  • Vecmīlgrāvī, pie Vecmīlgrāvja tirgus, A. Dombrovska un Kreimeņu ielas stūrī, no plkst. 10.00 līdz 18.00 katru dienu.
  • Pļavniekos, pie “Deglava tirdziņa”, A. Deglava ielā 69, no plkst. 9.00 līdz 18.00 katru dienu.
  • No 03.11. Sarkandaugavā, pie Tilta ielas 11, no pirmdienas līdz sestdienai no plkst. 9.00 līdz 18.00. 

Laika vairs nav, tagad ir svarīga katra diena, katra stunda un minūte, lai pēc iespējas ātrāk mēs varētu atgriezties pie ierastās dzīves, kad varam brīvi satikt savus mīļos, kad skolu gaiteņus atkal piepilda bērnu čalas, un mēs visi varam būt pārliecināti par mūsu drošību un stabilitāti rītdienai. Mēs ticam, ka tikai kopīgiem spēkiem, domājot, darot un rūpējoties citam par citu mēs varēsim ierobežot un uzveikt Covid-19 vīrusa izplatību! Sargāsim sevi, tuvākos un līdzcilvēkus!

 

Cieņā, Jūsu Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis

 

 

 

 

Svētās Ģimenes mājā, Rīgā, Klostera ielā 5 notika projekta Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” Sarunu kluba pasākums, tikšanās ar Labklājības ministru.




Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu un  informējam seniorus par  aktuāliem jautājumiem.

  1. oktobrī Sarunu klubā ar senioriem tikās LR Labklājības ministrs Gatis Eglītis. kas informēja mūs par pensiju jautājumiem.

Sarunas notika sirsnīgā un  draudzīgā atmosfērā. Uzzinājām par Valsts budžetā īstenoto un plānoto sociālo apdrošināšanu un atbalstu.

 Bijām visiem klausītājiem izdalījuši projektā sagatavotos jautājumus, kas interesē seniorus un atbildēt var Labklājības ministrijas pārstāvji.

 

Esam saņēmuši ministrijas atbildes, ko publicējam pielikumā.

 

Sarunu kluba pasākumā piedalījās projekta juriste, kas sagatavoja ministrijai iesniegtos jautājumus, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone.

 

Pateicamies biedrībai „Svētā Ģimenes māja” darbiniekiem un īpaši vadītājai Inesei Šveklei par sirsnīgo uzņemšanu un ministram veltīto laiku, viņu iepazīstinot ar mājā esošām interesantajām ekspozīcijām. 

Pateicība bīskapam Andrim Kravalim par atsaucību un ministra uzņemšanu. 

 

Piedalījās tikai personas ar sertifikātu par vakcīnu saņemšanu vai

 Covid-19 izslimojošei.



Sabiedrības integrācijas fonds 

Programmā „NVO fonds”

Projektā „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” , kas tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProIdfa6d710109

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu, kur informējam seniorus par  aktuāliem veselības jautājumiem

 

 

  1. septembrī bija iespēja tikties „Sarunu klubā” ar LR Veselības ministrijas pārstāvjiem.

„LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” atzinīgi novērtēja Veselības ministrijas atsaucību tikties ar biedrības pārstāvjiem un sniegt savu viedokli par ministrijai iesniegtajiem  mūsu jautājumiem.

 

Sarunu klubā klātienē piedalījās Kristīna Brūvere un Indira Balcere no VM Veselības aprūpes departamenta (VAD) Integrētās veselības aprūpes nodaļas,

 

Attālināti:

No Veselības ministrijas - Ineta Būmane (VAD), Marika Petroviča (VAD) un Kitija Kravale (Juridiskā nodaļa),

No Nacionālā veselības dienesta - Līga Gaigala, vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos, un Zinta Rugāja, Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece,

No Slimību profilakses un kontroles centra - Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas pārstāves - vadītāja Larisa Savrasova, vecākā epidemioloģe Rita Korotinska, epidemioloģes Raina Nikiforova un Viktorija Černišova.

 

Pateicamies par saturīgām atbildēm uz mūsu iesniegtajiem jautājumiem, par sirsnīgām sarunām un atsaucību Veselības ministrijas pārstāvjiem.

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne pateicamies par dalību visiem klausītājiem. Liela pateicība Inesei Šveklei, ārstei un biedrības „Svētā Ģimenes māja” vadītājai, par dalību pasākumā un mūsu kluba dalībnieku uzņemšanu.

 

Pievienojam VM sagatavoto un pasākumā prezentēto.




Sabiedrības integrācijas fonda 

Programmā „NVO fonds”

Projekts „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProId5cfab9fd4f

 

  1. septembra rītā biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” organizētā ekskursijā devāmies uz Kurzemi. 

Mūsu ceļa mērķis – Talsi, Dundaga un Mazirbe.



Pēc brokastu kafijas Talsos sākām Kurzemes Deviņu pakalnu pilsētas apskati. Vecpilsēta un Talsu ezera promenāde mūs priecēja ar skaistiem skatiem un gleznu reprodukcijām mūsu maršrutā:

 

Talsi ar gleznainām ainavām vienmēr iedvesmojuši radošus cilvēkus. Latvijā pazīstami mākslinieki un Talsu vecmeistari cauri laikiem radījuši brīnišķīgas Talsu ainavas. Talsu novada tūrisma informācijas centrs izstrādājis piedāvājumu „Māksla uzzied Talsos” ar gleznu reprodukciju maršrutu, kas novietotas blakus uzgleznotajai ainavai dabā, un radošām aktivitātēm pilsētā.

Talsu ainavu maršrutu veido Frederika Fībiga, Ervina Volfeila, Konrāda Ubāna, Rūtas Opmanes, Skaidrītes Elksnītes, Ināra Helmūta, Lidijas Auzas, Vitas Mercas, Jāņa Andra Oša, Romja Bēma, Valda Buša, Andra Biezbārža, Ritmas Lagzdiņas, Žaņa Sūniņa, Kārļa Siliņa un Modra Sapuna gleznu, grafiku un zīmējumu reprodukcijas, kas izvietotas 34 dažādās vietās Talsu pilsētā. ( no Talsu tūrisma informācijas biroja interneta resursiem).

Talsos katrā vietā jutām dabas skaistumu un pilsētnieku vēlmi radīt mākslu, daiļot savu pilsētu. 

Turpinājām ceļu uz Dundagas pusi.

Pirms Dundagas ir interesanta vieta – Valpene. Apskatījām Valpenes piramīdu. Valpenes piramīda jeb Valpenes akmens krāvums ir piemineklis un veltījums Krišjānim Baronam. Šis iespaidīgais laukakmeņu krāvums, kas pēc savas formas tiešām atgādina piramīdu, atrodas klajā vietā Dundagas pagasta Valpenē, līdzās Dainu tēva pamatskolai – Kubalu skolai. 

Valpenes piramīdas autors ir tēlnieks Vilnis Titāns, līdzautors ir Imants Ziedonis. Desmit gadu garumā no 1985. gada līdz 1996. gadam tapis šis krāvums, jo katrs akmens bija jāatrod, jāatved un jānoliek vietā, lai veidotu piramīdu. Piramīdas augstums ir 9 metri, diametrs- 12 metri. Katrā akmenī iekalta etnogrāfiskā zīme, tautas dziesma un 33 vietvārdi un vairs neesošo māju vārdi. Katrā akmenī ir kaut kas tikai Latvijai raksturīgs.

Ieradāmies Dundagā un mūs sagaida Dundagas pils gide. Sākas stāsts par Dundagas pili:

Dundagas pils celtniecības laiks nav zināms, pirmoreiz rakstītos avotos 1310. gadā.

  1. gadā  Dānijas karalis atpērk pili. Dundagas pils 1585. gadā kļuva par Polijas-Lietuvas karaļa "kroņa" lēni. Dundagas pili 1656. gadā ieņēma Zviedrijas karaspēks. Šajā laikā pils īpašnieks bija Oto Ernests Maidels, kura atraitne Anna Sibilla  no 1670. līdz 1687. gadam pili lika pārveidot no cietokšņa par muižas kungu māju. 

1905 gada revolūcijas laikā laikā pili nodedzināja, atjaunošana tika uzsākta 1909. gadā. Pils ieguva masīvas, smagnējas formas, tika arī modernizēta.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Dundagas muižu atsavināja Ostenzakenu dzimtai un iznomāja Dundagas pagasta pašvaldībai. Vēlāk dažādos laika posmos Dundagas pilī izvietojās skola, pagasta pārvaldes iestādes, tautas nams un citas sabiedriskās iestādes. 

Pils tiek aktīvi izmantota arī mūsdienās – kultūras nama zāle, izstāžu zāles, Laulību zāle, darbojas mākslas skola un dažādi daiļamatu pulciņi, atrodas pašvaldības iestādes, arī viesnīca.

 

Pilī apskatījām interesantās ekspozīcijas par  - pils celtniecības vēsturi,  baronu Ostenzakenu dzimtu. Skatījām Latvijā lielāko mākslas medaļu kolekciju. Varējām paši izkalt savu naudu. Klausījāmies gides stāstu par Zaļo jumpravu, kas vēl šobaltdien parādoties pils telpās.

 

Dundagas pilī skatāma interesanta izstāde, arī vēstules, par novadnieku Arvīdu Blūmentālu, sauktu arī par Krokodilu Hariju.

 

Arvīds Blūmentāls (dzimis 1925.gadāDundagā, miris 2006.gadā Austrālijā) bija latviešu izcelsmes dēkainis, Austrālijas  krokodilu mednieks un stāstnieks. 

Iesaukts Latviešu leģionā, pēc kara no Vācijas pārceļas uz Austrāliju

  1. gadā. 1956. gadā  lietus mežos sācis nodarboties ar medībām. Stāstījis, ka savas dzīves laikā  esot nomedījis apmēram 10 tūkstošus vai pat 40 tūkstošus krokodilu. Kad 1968. gadā Austrālijas valdība aizliedza krokodilu medības, Blūmentāls devās uz opālu  raktuvēm valsts vidienē. Kādā raktuvju alā viņš iekārtoja ar opāliem izrotātu mājokli, ko dēvējis par "Krokodila ligzdu" .

Blūmentāla vaska figūra esot atrodama Tiso kundzes Vaska figūru nuzejā Londonā, Par viņu uzņemtas apmēram 20 dokumentālas filmas. 

Dundagā skatījām piemiņas zīmi Krokodilu. 1995. gadā tēlnieks Oļegs Skarainis Arvīdam Blūmentālam un citiem Kurzemes stiprajiem vīriem Dundagā uzstādīja piemiņas zīmi — divas tonnas smagu krokodilu. Ivars Seleckis uzņēma dokumentālo filmu „Gājiens ar krokodilu” par akmens krokodila izkalšanu un uzstādīšanu.

 

Turpinājām ceļu un nonācām Mazirbē.

Mazirbe ir sens Kurzemes ciems jūras krastā. Pirmo reizi rakstu avotos tas minēts jau 13. gadu simtenī. Ciemā tiek godāta mūsu senā etnosa lībiešu kultūrvēsture un norisinās lībiešu šodienas aktivitātes.

Mūsu biedrības dibinātājorganizācija „Mazirbes draugu kopa” Mazirbes luterāņu baznīcā izveidojusi izstādi lībiešu kultūras darbinieka Kārļa Staltes 150  gadu jubilejai „SŪR IRĒNIKĀ (DIŽAIS MAZIRBNIEKS)

KŌRLI STALTE (KĀRLIS STALTE) (1870-2020).

Par izstādi tās autore, lībiešu valodas skolotāja un savas senās tautas gara mantas glabātāja, popularizētāja Zoja Sīle raksta:

XIX. gs. sākumā Irbes draudzē par ķesteri uzņēmās kalpot Andrejs no Mazirbes Reinu sētas, tā aizsākdams Staltu dzimtas ķesteru paaudzes. Kārlis Stalte ir Andreja mazmazdēls. K.Stalte kļuva par Mazirbes ķesteri un ērģelnieku 1905. gadā un nokalpoja baznīcai līdz 1922. gadam, vienlaikus veikdams pienākumus arī baznīcas valdē.

Kā K.Stalte raksta atmiņās, ļaudis viņu dēvējuši kestār izānd - ķestera kungs. Izstādē aplūkojami K.Staltes literāro darbu izdevumu paraugi hronoloģiskā secībā. Goda vietu tajos ieņem JAUNĀS DERĪBAS tulkojums, kā arī GARĪGO DZIESMU krājums. Tā kā K.Stalte bija ieguvis klasisku izglītību Rīgas Guberņas ģimnāzijā un zinājis vairākas valodas, viņš tulkojot izmantojis Bībeles tekstu grieķu valodā, kā arī tulkojumus igauņu, somu un latviešu valodā. 1931. gadā K.Stalte par sevi pieticīgi raksta: ”Jūrmalas valodā esmu šo to rakstījis.’’ Kārlis Stalte miris Vācijā 1947. gada 12. janvārī.”

 

Klausījāmies stāstu par Mazirbes baznīcu un ciema vēsturi.

Mazirbes ciema „Stūrīšos” un „Brankos” mūs sagaidīja lībiete Gunta Gintere. Skatījām senlietu kolekciju un pusdienā baudījām pavāra Igora Gintera īstu lībiešu  mielastu. Bija ļoti interesanti un gardi. Paldies!

 

Tikām uzņemti biedrības „Mazirbes draugu kopas” mītnē Mazirbes Jūrskolā. Sekoja stāsti par ciema senatni, jūrskolu un biedrības aktivitātēm. Cienājāmies ar sklandu raušiem un piparmētru tēju.

 

Pēc pastaigas pa jūras malu devāmies atceļā uz Rīgu.

Paldies biedrību „Rīgas aktīvo senioru apvienība” un „Svētās Ģimenes mājas” dāmām par dalību mūsu ekskursijā

 

Foto mirkļus varat skatīt mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv Galerijā 

ar uzrakstu ”Talsi, Valpene, Dundaga un Mazirbe – senioru ceļojums”



Ekskursiju finansiāli atbalsta
Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programmas „NVO fonds” projekta Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”  īstenošanas līgums Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059/41

SIA „ DelfinGroup”

Sestdiena, 18 Septembris 2021 13:27

Skaistā augusta dienā ciemojāmies Alūksnē

 

 

 

Alūksnes ezera krastā cilvēks cepuri noņem ….

/G.Selga/



18.augustā „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAS” biedri no Rīgas devās uz Alūksni.

Diena bija skaista un saulaina, sirsnīgi mūs sagaidīja Alūksnes pensionāru vadītāja, mūsu biedrības valdes locekle Astrīda Bētere.

Pēc sirsnīgas uzņemšanas Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldē, kur varējām nodot ziedotāju apmaksātu medicīnisko inventāru, sākām skaistās Alūksnes apskati.

Savas dzimtās vietas vēstures un dabas skaistuma iedvesmota ekskursija vadītāja Ilona Riekstiņa mūs pavadīja visu skaisto, saulaino dienu.

Klausījāmies aizrautīgajos stāstos par Ernstu Gliku (Johans Ernests Gliks Johann Ernst Glück,  (1652-1705), kura devumu visai mūsu Latvijas kultūrai Ilona Riekstiņa pētījusi jau no saviem studiju gadiem.

No 1683.-1702. Gliks strādāja par mācītāju Alūksnē, kur noorganizēja zemnieku jauniešiem skolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos. Šo skolu beidzēji vēlāk kļuva par skolotājiem. 

Taču neapšaubāmi pats izcilākais darbs Alūksnes posmā bija Bībeles tulkošana latviešu valodā 

Apmeklējām Alūksnes luterāņu baznīcu, kur godā tur pirmo Bībeles tulkotāju latviešu valodā Ernstu Gliku.

 

Skaists pārsteigums un piedzīvojums mums bija brauciens ar plostu pa Alūksnes ezeru.

Alūksnes ezers ir ezers Alūksnes augstienēAlūksnes novadā — Alūksnē un Jaunalūksnes pagastā. Pēc virsmas platības — vienpadsmitais lielākais ezers Latvijā. Platība 15,437 km², ieapaļš, vidējais dziļums 6,7 m un lielākais dziļums — 20,0 m. Dienvidu krastā, kur izveidojies lielāks līcis (Alūksnes līcis), atrodas Alūksnes pilsēta.

 

Plosta „Kaija” kapteinis Jānis kopā ar jaukās gides Ilonas stāstiem par savu dzimto novadu, pilsētu, tās teiksmaino vēsturi un ezera krastā redzamo mūs priecēja un bijām laimīgi! Tas bija ļoti jauki būt kopā! 

 

Apbrīnojām arī Alūksnes jauno un krāšņi iekārtoto katoļu baznīcu.

 

Pēc pilsētas ekskursijas mēs tikāmies ar Alūksnes novada pensionāru apvienības līderiem skaisti iekārtotā Alūksnes Kultūras centrā. Alūksnes „namamāte” Astrīda Bētere iepazīstināja mūs ar Kultūras un sporta nodaļas vadītāju Sanitu Eglīti. Klausījāmies viņas stāstu par skaistā nama celtniecību un atjaunošanu senajā brūzī. Aplūkojām telpas, priecājāmies par atjautīgo skatuvju iekārtojumu un skatījām izstādi par Alūksnes novada uzņēmīgo cilvēku darbu mūsdienās.

 

Sarunās ar Alūksnes senioru biedrību pārstāvjiem apspriedām aktuālās likumdošanas iniciatīvas par dzīvojamo telpu nomu, iepazīstinājām ar mūsu biedrības sniegtajiem priekšlikumiem. 

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne stāstīja par mūsu projektiem un labdarības pasākumiem visā Latvijā.

Alūksnes pensionāru biedrību vadītāji pastāstīja par savām šīs vasaras aktivitātēm un plāniem nākotnē. Visi vienojāmies, ka jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem, jārod jaunas iespējas darboties.

 

Pateicamies Alūksnes uzņēmējam par gardajām pusdienām kafejnīcā „Pauze”.

Paldies alūksniešiem par sirsnību un mīlestību šajā augusta dienā.

 

Foto mirkļus varat skatīt mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv Galerijā 

ar uzrakstu ”Skaista augusta diena Alūksnē pie draugiem”





Ekskursiju finansiāli atbalsta
Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programmas „NVO fonds” projekta Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”  īstenošanas līgums Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059/4

 

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” turpina īstenot Sabiedrības integrācijas fonda Programmā „NVO fonds” projektu „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”.

Izglītojam un informējam seniorus par  aktuāliem finanšu jautājumiem. 

  1. septembrī bija iespēja tikties „Sarunu klubā” ar LR Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu

Klausījāmies informāciju par:

  1. makroekonomisko situāciju valstī,
  2.  budžeta situāciju un atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai, 
  3. nodokļu izmaiņām, 
  4. valsts parādu, 
  5. valsts finanšu disciplīnu.

Katrs klātesošais saņēma informatīvo materiālu „Pamatinformācija, sagatavojot valsts budžeta likumprojektu 2022.gadam un vidējam termiņam 2022.-2024. gadam un veiktie pasākumi senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai.”, ko bija sagatavojis Atis Zakatistovs. 

Tika sniegta arī informācija par gaidāmo pensiju indeksāciju. Katrs mājās varēja iedziļināties izdales materiālā par pensijām, to piemaksām un nodokļiem.

Seniori uzdeva jautājumus par pašvaldību budžetiem, nodokļiem un cenu kāpumu, kas ļoti ietekmē mazturīgos iedzīvotājus.

Ierosinājām skatīt jautājumu par ziedotāju IIN atlaidēm, ziedojot sabiedriskā labuma statusa NVO.

Pateicamies parlamentārajam sekretāram Atim Zakatistovam par sniegtajām atbildēm un tikšanos laikā, kad Finanšu ministrijā un Saeimā tik daudz darba jaunā valsts budžeta sagatavošanā. 

Novēlam sekmes darbā un izturību!

Pateicamies visiem senioriem, kas piedalījās un bija atbildīgi pret saviem draugiem. Gaidām arī nākamajos pasākumos vakcionētos.

Paldies biedrības „Svētās Ģimenes Māja” laipnajiem darbiniekiem par uzņemšanu. 




Pasākumu atbalstīja :

 

Sabiedrības integrācijas fonda 

Programmā „NVO fonds”

Projekts „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059/41

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProIdca0c48bcc8

 

 

 

 

 

 

                                    

 

 

31. augustā Latvijas Kara muzejā notika pasākums -
atzīmējot 27. gadadienu kopš Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas un vēsturnieka Jāņa Riekstiņa grāmatas “”Kulaku” kā šķiras likvidācija – Latvijas turīgās zemniecības sagraušana. 1944. – 1949. gads” atvēršanas svētki

Saņēmām LATVIJAS OKUPĀCIJAS IZPĒTES BIEDRĪBA (LOIB) vadītājas Rutas Pazderes ielūgumu apmeklēt pasākumu. Ieradāmies mēs - Astrīda Babāne un Lilita Kalnāja.

Pasākumā uzrunas teica LR Aizsardzības un Tieslietu ministrijas pārstāvji, apsveica grāmatas autoru par lielo darbu un vēlēja turpināt sabiedrībai tik nepieciešamo darbu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis Tālavs Jundzis stāstīja par laiku, kad notika Krievijas karaspēka izvešanas līguma sagatavošanas darbi – liela diplomātija un nepieciešamība piekāpties! Latvijas Kara muzeja direktora v.i. Juris Ciganovs atcerējās šo laika posmu, no 1991. gada līdz 1994. gada 31. augustam, kad aizbrauca pēdējais okupācijas armijas kareivis.
Interesants bija ekonomista Jāņa Poča lasījums par Latvijas zemniecības saimniekošanu un sagraušanu padomju gados.
Savās atmiņās dalījās Latvijas politiski represēto apvienības vadītājs Ivars Kaļķis, kas cieta izsūtījumā kā „kulaka” dēls.

Grāmatas “”Kulaku” kā šķiras likvidācija – Latvijas turīgās zemniecības sagraušana. 1944. – 1949. gads” autors, vēsturnieks Jānis Riekstiņš iepazīstināja klātesošos ar jauno izdevumu.
Bijām priecīgi iegūt šo jauno izdevumu.

KAS IR LOIB
LATVIJAS OKUPĀCIJAS IZPĒTES BIEDRĪBA (LOIB) ir sabiedriska organizācija ar juridiskas personas statusu. Biedrība reģistrēta LR Uzņēmu reģistrā 2009.gada 3.novembrī ar Nr.40008149020 un ir dibināta uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar statūtiem: „Biedrības mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kas vērsta uz totalitāro režīmu izpēti un tajos cietušo Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, kā arī veicināt Latvijā pilsoniskās sabiedrības attīstību, izglītību, zinātni, kultūru un vēsturisko atmiņu.”

LOIB DARBĪBAS REZULTĀTĀ
- Tiks apzināti un nosaukti vārdā šie pagātnes noziegumi pret cilvēci, minot konkrētus, juridiski pamatotus skaitļus un faktus;
- Starptautiskās sarunās ar Krievijas un citu valstu vadītājiem mūsu politiķu rīcībā būs precīzi dati kā pierādījums par PSRS okupācijas koloniālo raksturu, kā rezultātā nodarītiem zaudējumiem;
- Būs iegūts analītisks okupācijas seku, kas sevišķi smagi izjūtamas šodienas Latvijā, izvērtējums, bet eiropieši mūs baltiešus labāk izpratīs un spēs novērtēt mūsu pūles demokrātiskas valsts veidošanā;
- Šī informācija būs noderīga mūsu speciālistiem, lai ES institūcijās varētu sekmīgi aizstāvēt valsts nacionālās intereses, piemēram – pagātnes negatīvo seku likvidēšanai ( juridiski un skaitliski pierādīta vēsturiskā vides piesārņojuma likvidēšanai).
Šim darbam ir ļoti būtiska nozīme turpmākās attiecībās ne tikai valstiskā līmenī ar citām valstīm, bet arī mūsu ikdienas sadzīvē. Vispirms šī informācija vajadzīga mums pašiem – latviešiem mūsu pagātnes apzināšanai un izvērtēšanai. Tā vajadzīga arī cittautiešiem Latvijā, lai viņi labāk izprastu šīs zemes pamatnāciju, tās sāpi. Ikdienā tam noteikti jādod labāku savstarpējo sapratni un cieņu Latvijas sabiedrībā. Lai nekad vairs neatkārtotos pagātnes šausmas, lai tautas patiesi varētu viena otru izprast un dzīvotu bez savstarpējā naida. Šie mūsu vēstures fakti jāzina arī Krievijas iedzīvotājiem.


View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProId8abb83102b

1 lapa no 6

Service by Chukmasoff