Autors LSKA

Autors LSKA

Trešdiena, 25 Novembris 2020 04:11

Par mums raksta Mazsalacā

„Mazsalacas novada vēstīs” oktobra numurā rakstīts par mūsu viesošanos novadā. Mazsalacas novada senioru biedrības „Atbalss” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Kauliņa mums raksta:

 

Mazsalacas novada ziņas

Nr.10/2020 . 7. lapā

 

„RĪGAS SENIORI MAZSALACĀ 8. OKTOBRĪ

 

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” īsteno projektu “Aktīvs seniors Latvijā”, kura pasākumos paredzēts izveidot senioru kopienu tīklu visā Latvijā. 8. oktobrī Mazsalacas novada senioru biedrība “Atbalss” uzņēma viesus - Rīgas seniorus. Pati daba bija sagatavojusies ciemiņu uzņemšanai. Laiks bija silts, sagaidot viesus, jaunos draugus senioru vecumā, spoži spīdēja saule. Tas vienmēr ir patīkami - satikties tad, kad vairs nav piecpadsmit... 

Rīgas seniori iepazinās ar Mazsalacu, apmeklēja muzeju, tikās ar muzeja direktori Viju Rozenbergu, kura pastāstīja par Mazsalacas izcilajām personībām, dzimtām, kuras ir dzīvojušas Mazsalacā. 

Viesi iepazinās ar skaisto Mazsalacas dabu, Skaņokalnu, dabas takām, Salacu. Viesus pavadīja Elga Puķulauka, kura ir Skaņākalna taku zinātāja.

 

 Mazsalacas senioru biedrība par savas dzīves lielo mērķi izvirza domu “Kā labāk dzīvot?”. Esam piedalījušies vairākos projektos, kuros esam ieguvuši biedrībai nepieciešamas lietas: datoru, printeri, fotoaparātu, nūjas, vingrošanas paklājus un apguvuši datoru zinības. Uzskatu, ka vajadzētu projektu, kurā apmācītu seniorus samaksāt maksājumus telefonā. Biju uzrakstījusi projektu, bet netika atbalstīts, jo nelikās saistošs. Projekta atbalstītāji vēl nav mūsu vecumā. 

Organizējam dažādas praktiskas nodarbības: svētku galda klāšana, svētku galda cienasts, dažādi interesanti ēdieni, netradicionāli. Braucam ekskursijās. 

Mūs atbalsta Mazsalacas novada dome, sociālais dienests, Mazsalacas pilsētas bibliotēka un patiesībā ikviens Mazsalacas iedzīvotājs, ja viņu uzrunā. 

Mēs pateicamies Rīgas senioriem, ka viņi ieradāties pie mums! Tas lika mums sapurināties, paskatīties uz sevi no malas. 

 

Senioru biedrības “Atbalss” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Kauliņa

 

SENIORIEM

 

Laiks tāds nemierīgs, laukā izskatās kā kuru dienu: pelēks, pelēka saule, vējš un nāk reizēm no gaisa. Ko īsti var gribēt un kam to prasīt? Laukā pandēmija vai epidēmija, vai vienkārši rudens. 

Arī cilvēkos tāpat - rudens! Ja es paskatos uz savām kaimiņu mājām, arī tur klusums un miers. Ne suns, ne kaķis, ne cilvēks... Ko dara tādā laikā? Sarežģīts laiks! 

Varētu lasīt grāmatu, adīt, tamborēt, rakstīt vēstuli, tas būtu lētāk nekā zvanīt, bet apspriest politisko stāvokli tomēr derētu. Senioru biedrība tāpat kā visi ir nogaidoša, bailīga. Nu tā kā pirms vētras! 

Domāju - jāiet kopā, jāatbalsta savējie! Jāiet uz bibliotēku, tur pasākumu daudz! Kultūras centrs Mazsalacā, teātris Valmierā, keramikas pulciņš, amatu māja, gleznotāji... *)

Un, kad es visus piesaucu, atspīdēja saulīte! Nu nav tik traki! Ejam ielās! Uzturam paši sevi ar pozitīvām domām, ar savu gribasspēku! Senioru biedrība pieturēsies pie otrdienām, kāds biedrības istabā atradīsies, un Jūs varēsiet atnest savu dzīves nastu vai smaidu un prieku, lai dalītos. 

 

Biedrības valde nolēma, ka saistībā ar pandēmijas atkārtotu uzliesmojumu un bīstamību, mūsu skaistajiem gadiem neriskēt būt tautās, bet neatstāt arī sevi ēnā, nepiedalāmies cīņās un provokācijās, kas kopā ar pandēmiju turas gaisā. 

Domājam par maskām, nu vismaz katram senioram vajadzētu maskai būt, lai vajadzības gadījumā tā būtu pie rokas. Turamies! Ēdam ķiplokus!”

 

*) raksts tika sagatavots oktobrī, pirms atkārtotā vīrusa viļņa(LSKA piezīme)

 

 Mazsalacas novada senioru biedrības valdes vārdā Sarmīte Kauliņa

 

 

Biedrība Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projektā veido video sižetus par šiem dzīves gudrajiem senioriem. 

Biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne kopā ar filmēšanas grupu apmeklējusi 100gadniekus Rīgā. Katrā tikšanās reizē bija liels pārsteigums par šo sirmgalvju lielo vitalitāti, dzīves gudrību un labestību. Arī biedrība  bija sagādājusi paliekošu dāvanu katram, pasniedzot siltu segu.

Mūsu sirmgalvji pārsteidz arī ar to, ka jau sen sasnieguši  100 gadus – viņi ir 102 un pat 103 gadu veci! Bija iespēja tikties un izveidot video stāstu par kundzi, kura dzimusi vienu stundu pirms mūsu valsts pasludināšanas vakara 1918. gadā!

Tika veidoti video sižeti, kas redzami mājas lapā www.lskapvieniba.lv, sadaļā „Video”.

 

Projekta laikā ieguvām vairākus stāstus, papildus paredzētajiem.

Darbs pie sižetu veidošanas turpinās un varēsim valsts svētku laikā novembrī publicēt jaunu video stāstu.




Pasākumu finansiāli atbalsta

Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas

piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13

 

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProIddd4d00a91e

 

 

LSKA īstenotais projekts paredz vēl vairāk paplašināt sadarbību dažādās senioru kopienās. Projekta mērķa grupa ir Latvijas seniori, kuri vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, un visai šai grupai ir nepieciešama kā interešu aizstāvība, tā arī sadarbības iespēja. 

Ciemošanās programmā 8. oktobrī bijām paredzējuši tikšanos ar novada senioriem, apmeklēt Mazsalacas muzeju un baudīt rudeni Mazsalacas Skaņā kalna parkā Salacas upes krastā.

Tā devāmies ciemos pie Mazsalacas senioriem. No Rīgas izbraucām ievērojot visas šā brīža vīrusa situācijas prasības – visi bijām  autobusā ar sejas maskām. 

Mazsalacā iebraucām skaistā un saulainā rudens dienā. Mūs sagaidīja Mazsalacas novada Senioru biedrības „Atbalss” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Kauliņa.

Mazsalacas novada Senioru biedrība “Atbalss” dibināta 2010. gadā 20. aprīlī. Sabiedriskā labuma statuss no 2011. gada 11. marta 

Biedrības “Atbalss” mērķi:

  1. Aizstāvēt pensijas un pirmspensijas vecuma sasniegušo iedzīvotāju sociāli ekonomiskās tiesības, garīgās un materiālās labklājības intereses.
  2. Iesaistīties novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
  3. Veicināt pilnvērtīgu un harmonisku dzīvi novadā.
  4. Uzlabot sociālo, veselības aprūpes, kā arī citu pakalpojumu pieejamību.
  5. Veicināt mūžizglītību un jaunu prasmju apgūšanu.

 

Laipnā Sarmīte ( kā viņu pazīst un sauc visā novadā) sveica mūs pie novada Kultūras centra, kur atrodas arī biedrības  biroja telpas.

Mūs iepazīstināja ar aktīvu senioru biedrības pārstāvi Elgu Puķulauku, kas kļuva par mūsu gidi.  

Pirmā ciemošanās notika Mazsalacas muzejā, kur mūs sagaidīja muzeja direktore Vija Rozenberga. Muzejs atrodas Valtenberģu muižā, Parka ielā 31. Direktores vadībā iepazināmies ar novada vēstures izcilām personām – uzzinājām par Erenpreisu dzimtu, kam par godu tiek rīkoti katru vasaru velo svētki, skatījām vecos velosipēdus un redzējām ar kādu prieku tiek godāts dzimtas turpinātāja šodienas darbs. Uzzinājām par Ores, Lūkinu, Hincenbergu un daudzām citām dzimtām. Ar milzīgu mīlestību Vija Rozenberga stāstīja un rādīja kokgriezēja Valtera Hirtes (1913-1983) koku skulptūras, Medību trofejas un Zvanu kolekciju, Piemiņas vietu komunisma represiju upuriem, novada vēstures liecības, tautas tērpus. Lielu interesi arī senioros izraisīja rotaļu peļu kolekcija, vairāk kā tūkstots mazo dzīvnieciņu dažādās lomās. Viss muzejs aprīkots ar mūsdienu interaktīviem ekrāniem un ļoti labi, moderni pārskatāms. Labi saimnieki!

Pateicamies Vijai Rozenbergai par stāstījumiem un lielo sava novada mīlestību, ko iegulda ikdienas darbā muzejā.

Tālāk mūsu gide Elga Puķulauka, kas pati strādājusi parkā, veda pa Skaņā kalna parka takām. Jauks laiks un zinošs ceļa biedrs bija mūsu pavadoņi.

Par savu dabas lepnumu novada mājas lapā tiek rakstīts:

Parks ar savu neparasto pievilcību priecē, sajūsmina un sniedz atpūtu ikvienā gadalaikā. Šeit, aptuveni trīs kilometru garumā gar Salacas upi, atrodas vairāki neparasti dabas objekti: Vilkaču priede, Velnakmens, Eņģeļu ala, Sapņu trepes, Velna ala, Skābumbaļļa, Rūķu taka, Neļķu klintis, Velna kancele, Skaņaiskalns...


Skaņākalna parks nav iedomājams bez lidojošiem iemītniekiem — putniem un sikspārņiem. No ieejas parkā līdz pat Skaņākalna klintij gar Salacas krastu ved taka, kur pa ceļam apmeklētāji var vērot skaistos upes krastus, šūpoties šūpolēs, rotaļāties brīvdabas atrakcijās, atveldzēties pie avota un vērot Salacu uz izveidotas atpūtas platformas. Parkā sastapsiet dažādas koka putnu skulptūras. Viesiem ir iespējams noklausīties stāstu par katru putnu un dzirdēt tā dziesmu pašvaldības mājas lapā

 

Vairākas stundas staigājām, atpūtāmies un braucām parkā. Tā bija skaista rudens diena mums no Rīgas kopā ar Mazsalacas senioriem. 

 

Sekoja pusdienas vietējā restorānā „Miks”, par kuru apmaksu pateicamies SIA “DelfinGroup”/“Banknote.

Pusdienu laikā notika sadraudzība – Rīgas aktīvo senioru alianses biedri visus cienāja ar no Rīgas atvesto kliņģeri, katrs dalījāmies ar savu pieredzi, pateicāmies Mazsalacas senioriem par sagādāto pārsteigumu. 

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne visus sveica un aicināja kopā nākotnē aktīvi aizstāvēt savas intereses. Stāstījām par mūsu projektiem un klausījāmies par aktīvo Mazsalacas senioru pieredzi.

 

Dienas noslēgumā ciemojāmies Mazsalacas senioru darba telpās un apbrīnojām skaisto dārzu Kultūras centrā. Skatījām biedrības 10 gadu darbības laikā rīkoto pasākumu biezo albūmu fotoattēlus, priecājāmies par senioru sportistu iegūto uzvaras kausu kolekciju, runājām par nākotnes iecerēm.

 

Vēlu vakarā atgriezāmies Rīgā. LSKA valde pateicas biedrībām „RASA” un Svētās Ģimenes mājai par dalībnieku piedalīšanos ekskursijā un pieredzes apmaiņā Mazsalacā.

 

Lūdzam skatīt mājas lapas sadaļā „Galerija” foto mirkļus Mazsalacā.

Ar visām projekta „Aktīvs seniors Latvijā” aktivitātēm un foto galerijām iespējams iepazīties LSKA mājas lapā www.lskapvienība.lv .

 

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” 

projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13



Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

29.septembrī kopā ar semināra dalībniekiem apguvām zināšanas par mūsu pensijām un indeksāciju, kas notiek jau no šā gada 1 oktobra.

Semināra tēmas:

  • LR likums „Par valsts pensijām”
  • Valsts sociālā apdrošināšana 
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
  • Valsts budžets
  • Pensiju indeksācija, likuma „Par valsts pensijām” 26. pants. 

Semināru vadīja Lilita Kalnāja, atbildēja uz klausītāju jautājumiem un rosināja izteikt ierosinājumus mūsu dzīves kvalitātes uzlabošanā, programmai , ko projekta noslēgumā iesniegsim likumdevējam.

  6.oktobrī notika seminārs, kur seniori apguva zināšanas par Iedzīvotāju ienākuma nodokli un iespēju atgūt pārmaksāto trīs gadu laikā.

Semināra tēmas: 

  • Kas ir Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN)
  • IIN maksātāji
  • IIN likmes
  • IIN neapliekamais minimums un atvieglojumi
  • Gada ienākuma nodokļa deklarācija
  • Attaisnotie izdevumi

Semināru vadīja grāmatvede un nodokļu konsultante Andra Viļķina  un atbildēja uz klausītāju jautājumiem un aicināja katru senioru domāt par attaisnoto izdevumu dokumentu uzglabāšanu. 

Tika sniegtas konsultācijas par VID EDS nodokļa deklarācijas sagatavošanu. Aicināti seniori, kas nelieto internetbanku, iegūt savu personas pieejas kodu EDS, lai varētu iesniegt dokumentus VID par pārmaksāto IIN atgūšanu.

Andra Viļķina piedāvāja savu palīdzību katram atsevišķi palīdzēt iesniegt dokumentus VID EDS. Vienojās par nākamajiem konsultāciju laikiem.

 

Pateicamies „Svētās Ģimenes mājas” rūpīgajiem saimniekiem par jauko uzņemšanu un gādību par mūsu veselību, ievērojot visus noteikumus šajā sarežģītajā laikā.

 

Izglītības pasākumi turpināsies projekta īstenošanas laikā līdz 2020. gada 31. oktobrim.

View the embedded image gallery online at:
https://lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProId2b262f28c8



Pasākumus finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13

 

 

 

Nevalstiskā organizācija biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” īsteno projektu  “Aktīvs seniors Latvijā”, ar kuru paredzēts izveidot senioru kopienu tīklu visā Latvijā.

LSKA īstenotais projekts paredz vēl vairāk paplašināt sadarbību dažādās senioru kopienās. Projekta mērķa grupa ir Latvijas seniori, kuri vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, un visai šai grupai ir nepieciešama kā interešu aizstāvība, tā arī sadarbības iespēja. 

15.septembrī Rīgas seniori devās ekskursijā un sadraudzības pasākumā uz Cēsīm.

Apmeklējām Vidzemes koncertzāli „Cēsis”, kur  Kamerzālē savu kārtējo mēģinājumu vadīja Cēsu Kultūras centra senioru koris „Ābele”. Par kori Cēsu Kultūras centrā raksta: 

“Šobrīd korī dzied 29 dalībnieki, kurus vieno dziesma, draudzīgs kolektīvs un laika gaitā iesakņojušās tradīcijas. Kora repertuārā ir latviešu tautas dziesmas, tautas dziesmu apdares un koru mūzikas klasika. Dziedātājiem īpaši tuvas ir Valtera Kaminska dziesmas. Ik gadu koris piedalās gan Cēsu Kultūras centra rīkotajos pasākumos, gan apmeklē draugu koru sadraudzības koncertus. Kā tradīcija korim "Ābele" ir veidot savu koncertprogrammu valsts svētkos. 2019. gadā korim bija sadraudzības koncerts ar Igaunijas vokālājiem ansambļiem un senioru deju grupu”

Koncertzāli apmeklējām gides pavadībā, uzzinājām par ēkas seno vēsturi, atdzimšanu un pārtapšanu par Vidzemes koncertzāli.

Cēsnieki lepojas par savu skaisto kultūras pili, stāsta par koncertiem, starptautiskajiem konkursiem un daudzajiem pasākumiem:

Vidzemes koncertzāle “Cēsis” darbību uzsāka 2014. gada pavasarī, un tajā harmoniski sadzīvo vēsturiskais ar mūsdienīgo. Savu arhitektonisko tēlu tā ieguvusi, rekonstruējot seno Cēsu Viesīgās Biedrības namu un to papildinot ar laikmetīgām arhitektūras formām.

Apmeklētāju rīcībā ir akustiskā Lielā zāle ar 800 skatītāju vietām, Kamerzāle, Ērģeļu zāle, Kino zāle un Izstāžu zāle. Ēkā darbojas restorāns un bārs.

Koncertzālē “Cēsis” norit aktīva kultūras dzīve - augsti profesionālu mākslinieku koncerti, dramatisko teātru izrādes, mākslas izstādes, kino seansi. Ēkas infrastruktūra ir lieliski piemērota konferenču, semināru un saviesīgu pasākumu organizēšanai.

Koncertzālē ir iespējams pieteikt arī ekskursijas, kuru laikā ir iespēja iepazīt koncertzāli “Cēsis” gan no kultūrvēsturiskā, gan mūsdienu skatu punkta. Ciemošanās laikā iespējams ne tikai izstaigāt koncertzāles gaiteņus, bet palūkoties uz skatuvi no prožektoru skatupunkta un izbaudīt neaizmirstamu panorāmas ainu uz visu pilsētu. Ekskursijas noris grupās, sākot no 10 cilvēkiem un apmeklējuma ilgums aptuveni 1 stunda. Ekskursijas notiek latviešu, krievu, angļu, vācu valodā.”

Rīgas seniori pasākuma laikā apmeklēja arī Cēsu seno pili un baudīja skaistos saulainās dienas skatus pilsētas parkos.

Ar visām projekta aktivitātēm un foto galerijām iespējams iepazīties LSKA mājas lapā www.lskapvienība.lv .

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

 2020.gadā mūsu biedrība uzsāka Latvijas senioru kopienu, pensionāru un iestāžu atbalsta programmu.

Pateicoties saņemtajiem ziedojumiem no SIA „DELFINGROUP” (BANKNOTE), varējām nodot Dundagas veselības centram slimnieku kopšanas inventāru un medicīnas materiālus, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā vientuļiem pensionāriem ar ļoti mazām pensijām, kuri paši nebija spējīgi veikt savas dzīves vietas kvalitātes uzlabojumus,  mājai nomainīt logus, sveikt

100gadniekus Alūksnes novadā.

Mūsu biedrības valdes locekle Liesma Neipreisa, kas koordinē sadarbību ar Vidzemes un Latgales senioru kopienu nevalstiskajām organizācijām, sazinājās ar Rugāju novada pensionāru biedrību un uzklausīja viņu vajadzības. Mūsu atbalstītājs savas sociālās programmas ietvaros nolēma ziedot ļoti nepieciešamo biroja tehniku.

10.septembrī nodevām Rugāju novada pensionāru biedrībai lietošanā saņemto ziedojumā biroja tehniku: laptopu ACER Aspire ES1-572 ar programmu un printeri Hewlett Packard CB411A .

Mantas nodošanas līgumā norādījām biroja tehnikas lietošanas noteikumus: Mantas lietošanas mērķis ir Sabiedriskā labuma joma „Pilsoniskā sabiedrība” un “Trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana”, kas piešķirta mantas devējam. Mantas pieņēmējs apņemas mantu lietot biedrības sociālo un pilsonisko sabiedrību veicinošo mērķu sasniegšanai.”

Biroja tehniku mūsu biedrības vārdā nodeva valdes locekle Astrīda Bētere, to saņēma Rugāju novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Ludmila Logina.

Pasākumā kāt bija arī ziedotāja SIA „DELFINGROUP” (BANKNOTE) pārstāve, kā arī Rugāju novada domes pārstāve. 

Informācija par pasākumu lasāma arī novada mājas lapā www.rugaji.lv un skatāma arī fotigalerija mūsu mājas lapas sadaļā “Galerija”

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA), turpinot senioru problēmu izpēti projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros, konatatējusi, ka senioru veselības problēmas izraisa ne tikai medicīniski iemesli, bet arī sociālā izolētība, atstumtība, vientulība, kā arī dzīves kvalitātes problemātika. Tāpat noskaidrots, ka seniori labprāt apmeklētu ārstu – geriatru, ja būtu tāda iespēja, un šo apmeklējumu apmaksātu valsts. 

 

LSKA uzskata, ka nepieciešams Veselības ministrijas pārraudzībā veidot darba grupu, lai medicīniski un finansiāli argumentētu geriatriska profila nodaļu izveidošanu katrā reģionālajā slimnīcā, kā arī lai nodrošinātu darba vietas ārstiem geriatriem. Kā norāda projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone, tas sasaucas arī ar viena no Nacionālā Attīstības plāna  2027 stratēģiskā mērķa „Sociālā uzticēšanās ir svarīgākais sabiedrības resurss un attīstības dimensija kopienu, uzņēmēju un pārvaldības sadarbības veidošanai un demokrātijas īstenošanai” īstenošanu. 

Savukārt LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta “Aktīvs seniors Latvijā” vadītāja Lilita Kalnāja uzsver, ka sabiedrības novecošanās un ar to saistītās problēmas ir aktuālas visā pasaulē, un Latvija šajā ziņā  nav izņēmums. “Ar gados vecu cilvēku dzīves kvalitāti saistītie jautājumi nav tikai viņu ģimenes vai sociāla problēma, bet tie jārisina valstiskā līmenī,” saka L.Kalnāja. Pēc viņas teiktā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem,  2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem. Ir skaidrs, ka sabiedrības novecošanās līmenis, un līdz ar to arī ar gados vecu cilvēku veselības aprūpi saistītie izaicinājumi palielināsies. 

L.Kalnāja arī norāda, ka nepieciešams veicināt sabiedrības izpratni par vecumu un ar to saistītajiem jautājumiem. “Ir jāskaidro, ka tādas “opīšu un omīšu”  problēmas kā, piemēram, veselības un psiholoģiskās pārmaiņas, nākotnē skars arī šodienas aktīvo sabiedrības daļu, tādēļ ir ļoti būtiski jau tagad veidot tādu veselības aprūpes un sociālo infrastruktūru, kura ļautu seniora  vecuma cilvēkiem pēc iespējas ilgāk dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.” 

  1. Girgensone norāda, ka pēc speciālistu – sociālo darbinieku un mediķu domām būtu vēlams, lai katram senioram būtu iespēja vajadzības gadījumā apmeklēt ārstu - geriatru. “Šobrīd gan tādas iespējas nav. Latvijā ir 12 geriatri uz vairāk nekā 400 tūkstošiem cilvēku virs darbspējas vecuma, jo jaunu ārstu skaits ir nepietiekams. Tādējādi ģimenes ārsti un diagnostikas klīnikas, kā arī stacionārās ārstniecības iestādes ir spiestas risināt senioru problēmas, ko  izraisa cēloņi, kuros vislabāk orientējas ārsts - geriatrs. Minētais rada liekus izdevumus veselības budžetam valstī un morālu un materiālu diskomfortu senioriem,” saka B.Girgensone. 

Projekta ietvaros noskaidrots, ka seniori labprāt apmeklētu geriatru, ja būtu tāda iespēja, un šo apmeklējumu apmaksātu valsts.  Taču Valsts klīniskās gerontoloģijas centra A slimnīcas stacionārā  “Biķernieki” vienlaikus var uzņemt 70 pacientus, kas ir pārāk maz visai Latvijai. 

B.Girgensone arī uzsver, ka nereti pacienti nodaļā vēlas nokļūt ne jau tāpēc, ka patiešām sirgst ar nopietnām veselības problēmām, bet gan sociālo apstākļu dēļ. “Pēdējais nav saistīts tikai ar siltumu, jumtu virs galvas vai garšīgu ēdienu, bet biežāk ar vientulību, tieksmi pēc sabiedrības,” saka juriste.

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

     

Svētdiena, 30 Augusts 2020 22:48

Notika seminārs „Aizņēmumi un drošība”

 

 

27.augustā

Svētās Ģimenes mājā, Klostera ielā 5

 

notika seminārs

„Aizņēmumi un drošība”

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” ( LSKA) īstenojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstīto projektu  Rīgas seniors LR Saeimā organizēja semināru,  kur varēja apgūt zināšanas par aizņēmumiem, to riskiem un aizņēmēju drošību.

Sapulcējušos seniorus uzrunāja aizņēmumu eksperts Miks Miķelsons, sniedza izsmeļošu lekciju par aktualitātēm, valsts iestāžu uzraudzību un drošumu garantu. Tika liela uzmanība vērsta uz datu aizsardzību un katras personas atbildību, lai nevarētu negodīgi kāds izmantot tos. 

Interesenti saņēma atbildes uz saviem jautājumiem, kas tika uzdotas lektoram.

 

Biedrība seminārā pieaicināja kā ekspertu patērētāju drošībai  Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes priekšsēdētāju Teklu Žabovu, kura sniedza izsmeļošu informāciju par mūsu tiesībām un darbu, ko veic asociācija. 

 

Pateicamies „Svētās Ģimenes mājas” saimniekiem par jauko uzņemšanu un rūpi par mūsu veselību, ievērojot visus noteikumus.



Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


LSKA projekts “Rīgas seniors LR Saeimā”
finansēšanas līgums Nr.DIKS-20-412-lī

 

 

 

 

Astrīda Bētere, Lilita Kalnāja un Astrīda Babāne

Paplašina sadarbības iespējas

 

Šopavasar biedrība “Alūksnes novada pensionāru apvienība” pievienojās Latvijas senioru kopienu apvienībai (LSKA), un jūlija otrajā pusē Alūksnē viesojās LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne un priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, lai pārrunātu LSKA aktualitātes un nākotnes ieceres.

Apzina senioru problēmas

“Jau pats apvienības nosaukums nozīmē, ka ar savu darbību, cik iespējams, cenšamies aptvert visu Latviju. Viens no galvenajiem uzdevumiem – apzināt senioru rūpes un problēmas. Ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu realizējam projektu “Aktīvs seniors Latvijā”, veicam aptauju, lai pēc tam izstrādātu priekšlikumus grozījumiem likumdošanā un sagatavotu ilgtspējīgu senioru interešu aizstāvības programmu, kas jau šoruden tiks iesniegta Saeimā. Aptaujas anketa joprojām pieejama mūsu apvienības mājas lapā www.lskapvieniba.lv un turpināsies vēl līdz septembrim. Cenšamies veikt arī ko reālu, tādēļ jāsaka liels paldies mūsu atbalstītājiem, kuri ziedo līdzekļus, un par tiem varam veikt virkni aktivitāšu,” stāsta A. Babāne.

Atbalsts vientuļajiem pensionāriem

Biedrības “Alūksnes novada pensionāru apvienība” vadītāja Astrīda Bētere, kura ievēlēta arī LSKA apvienības valdē, uzsver - šai nevalstiskajai organizācijai, kam ir sabiedriskā labuma statuss, Alūksnes novada pensionāru apvienība pievienojusies, lai paplašinātu iespējas piesaistīt finansējumu. A. Bētere šopavasar veica aptauju, lai izzinātu, kāds atbalsts nepieciešams novada vientuļajiem pensionāriem. Anketēšana parādīja, ka vajadzību sarakstā ir higiēnas preces, kopšanas līdzekļi, inventārs, palīglīdzekļi, sadzīves tehnika, nelieli remonti. Nepieciešama arī cita palīdzība – malkas iegādē, pārtikas un medikamentu saņemšanā un cita. Ziedotāju “Banknote.lv” atbalstu guva Veclaicenes pensionāri Tatjana un Vladimirs Medvedi, kuru mājai Veclaicenes pagasta “Skalbjos” tika nomainīti trīs logi.

“Abiem kopā pensija ir 200 eiro. Tatjana un Vladimirs dzimuši Ukrainā, uz Latviju savulaik atbraukuši darba meklējumos. Sāka strādāt Bauskas rajonā, bet tad uzzināja, ka kolhozā “Veclaicene” vajadzīgi slaucēji, un kopš 1987. gada dzīvo Veclaicenē. Logu nomaiņu veica SIA “RC Ainava” un mājai nomainīja trīs logus. Ir cerība, ka nomainīs arī divus pārējos, jo Veclaicenes pagasta pārvaldes vadītāja Lelde Krancmane ir ieinteresēta  meklēt iespējas, lai to varētu paveikt,” stāsta A. Bētere. 

Sveic simtgadniekus

 Viesojoties Alūksnes novadā, LSKA pārstāves apciemoja arī Ausmu Miliju Zakarīti Jaunalūksnes pagastā, kurai septembrī apritēs 100 gadi un Alfrēdu Škepastu, kurš simtgadnieku pulkam pievienojās jūnija sākumā.

“Mums bija ļoti patīkami ar viņiem abiem tikties un par tikšanos bijām patiesi aizkustinātas. Iepriekšējos gados rīkoti Latvijas simtgadnieku salidojumi un mūsu apvienība vēlētos līdzdarboties to organizēšanā. “Covid-19” dēļ šogad salidojums nenotiks, tādēļ, lai uzturētu šo ideju dzīvu, apciemojam dažus no Latvijas simtgadniekiem. Kopā ar mums ir žurnāliste un operators, un taps videofilma par braucienu uz Alūksni,” saka A. Babāne.

Ābolu laikā tiksies Dobelē

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece L. Kalnāja akcentēja, ka apvienībai ir svarīgi ir veidot kontaktus ar senioriem Latvijā. Biedrība saņēmusi Rīgas domes Labklājības departamenta atbalstu projektam “Rīgas seniors Dobelē”, atbalstot ideju aktivizēt seniorus, veicināt savstarpējo sadarbību, tiekoties sadraudzības pasākumā Dobelē rudenī Pētera Upīša dārzā ābolu laikā. Uz to aicināti arī pārstāvji no biedrības “Alūksnes novada senioru apvienība”.

 Gaidāmie notikumi:

 12.augustā biedrības “Alūksnes novada pensionāru apvienība” pieredzes apmaiņas brauciens uz Rēzekni.

 22. augustā Koknesē Vislatvijas senioru sadziedāšanās svētki. No Alūksnes novada uz tiem dosies Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības vokālais ansamblis “Sudraba notis” un Veclaicenes pagasta senioru vokālais ansamblis.

 9. septembrī Alūksnes Kultūras centrā Vidzemes pensionāru biedrību konference.

 

Raksta autore
Dace Plaude

 

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA), turpinot senioru problēmu apzināšanu projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros, konstatējusi, ka vairums aptaujāto senioru par lielāko problēmu uzskata nepietiekamo pensiju, nepietiekamo veselības aprūpi senioriem, vientulību un sociālo atstumtību.

“Lielu daļu Latvijas senioru skar tādas problēmas kā nepietiekami līdzekļi mājokļa uzturēšanai, veselības aprūpei un ikdienas iztikai. Teju puse senioru vecumā virs 65 gadiem ir viena no nevienlīdzības riskam visvairāk pakļautajām grupām. Turklāt, ja seniors dzīvo viens, nabadzības risks pieaug vēl vairāk – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tam pakļauti 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību,” norāda projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone.

Tāpat konstēts, ka daudziem vientuļiem pensionāriem problēmas rodas nepietiekamu vides pieejamības risinājumu dēļ. Proti, ja cienījama vecuma seniors dzīvo daudzstāvu mājā, kurā nav lifta, viņš gan gadu nastas, gan nereti arī veselības stāvokļa dēļ, pats saviem spēkiem nevar iziet laukā no mājas, lai veiktu pat tik vienkāršu darbību, kā, piemēram, pastaiga svaigā gaisā vai došanās uz veikalu. Tāpat netrūkst arī pensijas vecuma cilvēku ar kustību trucējumiem vai arī gulošu slimnieku, kas ir pilnībā izolēti no sabiedrības.  

Jāņem vērā, ka bez tuvinieku atbalsta seniori nereti nespēj segt visas dzīves vajadzības, kaut arī viņu ienākumi ir pārāk lieli, lai pretendētu uz trūcīgā statusu un attiecīgiem pabalstiem. Piemēram, ja pensionārs saņem 150 eiro, viņš uz trūcīgā statusu pieteikties nevar, jo robeža ir 128,06 eiro pēc nodokļu nomaksas. “Civillikums bērniem un mazbērniem uzliek par pienākumu rūpēties par saviem vecākiem, taču ko darīt tad, ja bērni kādu objektīvu iemeslu dēļ savus pienākumus pildīt nespēj? Šīs problēmas risināšanai valstij būtu jāveido alternatīva, ar normatīvo regulējumu veicinot šādu senioru bērnu un sociālo dienestu sadarbību, kā rezultātā pēc sociālās aprūpes pakalpojumu nepieciešamības pamatotības izvērtēšanas, tie tiktu apmaksāti no valsts budžeta,” teic B.Girgensone. 

Diemžēl joprojām seniori sastopas ar situācijām, kad viņiem tiek izkrāpti īpašumi vai arī īpašumā faktiski saimnieko bērni, kas nevēlas dot senioram pajumti. Tāpat neatrisināti paliek dzīvesvietas jautājumi, ja seniors vairs nespēj uzturēt savu īpašumu, cieš no īres dzīvokļa saimnieka patvaļas, bet viņam nepietiek līdzekļu, lai apmaksātu institucionālu aprūpi. Šādās situācijās pensionāriem reti ir pieejami juristu pakalpojumi, turklāt seniori laukos ir mazāk izglītoti par savām tiesībām un nezina, kur vērsties pēc palīdzības. Šīs problēmas risinājumam būtu ieteicams senioriem ar soiālo dienestu starpniecību nodrošināt juridiskās konsultācijas visos ar īpašumu saistītajos jautājumos.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta vadītāja Lilita Kalnāja norāda, ka šobrīd tiek strādāts arī pie tādas problēmas izpētes kā diskriminācija uz vecuma pamata. Lai arī šī diskriminācijas forma sabiedrībā ir prakstiski neredzama, tomēr tā pastāv, un aptver pietiekami daudzas mūsu dzīves jomas. “Nepieciešams mainīt sabiedrības izpratni par vecumu, likt saprast, ka novecošana ir neatņemama mūsu dzīves daļa, tā nav ne slimība, ne arī kāds pēkšņi radies defekts. Tādēļ ir vajadzīga sabiedrības izglītošana šajos jautājumos,” saka L. Kalnāja un uzsver, ka Latvijā ir ļoti daudz senioru, kuru ilgajā mūžā gūtajās atziņās ir vērts ieklausīties ikvienam cilvēkam.

“Apciemojot un sveicot mūsu valsts vienaudžus Alūksnē un Alūksnes novadā  Ausmu Miliju Zakarītes kundzi un Alfrēdu Škepastu viņu simtajā jubilejā, bija prieks vērot, cik šie sirmgalvji ir optimisma pilni un dzīvesgudri. Viņi nodzīvojuši garu mūžu, smagi strādājuši, pārcietuši arī ne vienu vien grūtu brīdi, kādu mūsu valsts vēsturē nav trūcis, un tomēr pratuši saglabāt sirdssiltumu un možu garu. Viņu piemērs rāda, ka cilvēks arī sirmā vecumā sirdī var būt jauns, un LSKA uzskata, ka mūsu visu pienākums gan likumdošanas jomā, gan arī ikdienas dzīves sfērās ir rīkoties tā, lai seniori varētu izbaudīt cilvēka cienīgas vecumdienas. Šī mērķa realizēšanai  LSKA apzina senioru problēmas, lai sagatavotu ilgtspējīgu senioru interešu aizstāvības programmu, kura jau šoruden tiks iesniegta LR Saeimā,” saka L. Kalnāja.

Līdztekus senioru problēmu apzināšanai, LSKA projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros īsteno dažādus izglītošanās seminārus, plāno ikgadējas Senioru dienas tradīcijas iedibināšana  LR Saeimā,  kā arī strādā pie Latvijas senioru kopienu tīkla izveidošanas. Savukārt senioru viedokļu apzināšanai par ar viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītiem jautājumiem, LSKA sagatavojusi aptaujas anketu, kura pieejama biedrības mājas lapā  www.lskapvienība.lv .

 

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

1 lapa no 2

Service by Chukmasoff