Ekspertu semināra dalībnieki apskatīja un analizēja holesterīna veidošanās riska faktorus, profilaksi, kontroles un ārstēšanas iespējas, sevišķu uzmanību pievēršot risinājumiem, kas efektīvi samazina zema blīvuma holesterīnu kā galveno riska faktoru cilvēkiem ar augstu infarkta un insulta risku. 

Sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīgākais Latvijas iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves cēlonis, kuru var novērst tikai ar mērķtiecīgu darbu visa mūža garumā, kā arī savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu. “Sirds veselības veicināšanas alianses” mērķis ir pievērst valsts pārvaldes, veselības aprūpes politikas veidotāju un arī plašas sabiedrības uzmanību sirds un asinsvadu veselības veicināšanai, nedublējot, bet papildinot ārstu un pacientu organizāciju darbu. 2022. gada 13. septembrī ap 30 nevalstiskās organizācijas (arī LSKA), mediķi, eksperti, uzņēmumi, politiķi pēc darba grupas iniciatīvas parakstīja Aicinājumu rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu. Pēc vairāku desmitu reģionālo nevalstisko organizāciju pievienošanās Aicinājumā rīcībai ietvertajiem mērķiem, Alianses partneru skaits jau pārsniedz 80 dažādas sabiedrības grupas pārstāvošas organizācijas.

Ekspertu semināra dalībnieki:

Dr. med. Romualds Ražuks, “Sirds veselības veicināšanas alianses” vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte

Inese Mauriņa, pacientu bieddrības ParSirdi.lv vadītāja

Asoc. prof. Inguna Ebela, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedra

Lolita Neimane, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas prezidente

Ainis Dzalbs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis

Prof. Kārlis Trušinskis, kardiologs, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības valdes priekšsēdētājs un  Kristīna Brūvere, Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas Vecākā eksperte

Semināru vadīja Dr. med. Romualds Ražuks.

Pasākumā bija aicināti piedalīties Saeimas, valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, medicīnas speciālistu organizāciju, pacientu biedrību pārstāvji, veselības eksperti, augstskolu pārstāvji, mediji, “Sirds veselības veicināšanas alianses” sadarbības partneri.

Pielikumos iepazīstinām ar ekspertu prezentācijām

Kopā ar draugiem, mūsu apvienības biedriem no Alūksnes, Kuldīgas un Rīgas, kā arī ukraiņu draugiem  26. maijā Dobelē skaistā ceriņziedu laikā ieradāmies kuplā skaitā, 100 personas.

Skaistā un saulainā dienā mēs devāmies no Alūksnes, Kuldīgas un Rīgas, lai atkal apmeklētu Dobelē Dārzkopības institūtu. Mūsu vidū bija arī  ukraiņu draugi, kas biedrības projektos apgūts latviešu valodu un sadraudzējas ar mums kopīgos pasākumos.

Mēs esam bieži apmeklējuši dārzu Dobelē – baudījuši agrāk ceriņu brīnumu un rudenī, ābolu laikā, apbrīnojām un baudījām ražu.

Mūs laipni šogad sagaidīja Dārzkopības institūta direktore Inese Ēbele. Tikām cienāti ar dārza ražotiem gardumiem un kafiju. Pateicamies par skaisto sagaidīšanu, 100 baltiem krēsliem pie baltiem galdiem ceriņu brīnumu dārzā. Direktore mums pastāstīja par dārzu, zinātnieku darbu, pētījumiem, ražojumiem un interesantākajiem sasniegumiem.

No institūta mājas lapas: 

Mēs, Dārzkopības institūts, esam vadošais dārzeņkopības un augļkopības pētniecības centrs Latvijā un "Dobeles ceriņi" ir mūsu komerciālās platformas zīmols, kas piedāvā labāko no labākā, ko var iepazīt un iegādāties Dārzkopības institūtā. 

Institūts veic pētījumus molekulārajā bioloģijā, fitopatoloģijā, par kaitēkļiem un mūsdienīgu augļaugu agrotehniku, lai sekmētu kvalitatīvākas augļu ražas, kā arī veido Baltijas jūras reģionam piemērotas šķirnes. Mūsu zinātnieki izstrādā receptes un rada inovatīvus augļu un dārzeņu produktus, pārstrādes un uzglabāšanas tehnoloģijas. Katru gadu pilnveidojam savu ražoto pārtikas produktu sortimentu, tā arī komercaudzēšanai piedāvājam, augļaugu un ceriņu šķirnes. 

Mūsu dārzs katru gadu pulcē desmitiem tūkstošu apmeklētāju, lai maija beigās izrādītu košāko Dobeles rotu - ziedošo ceriņu dārzu, savukārt vasaras sākumā - ziedoni ābeļdārzā, jūlijā - dotos gardo ķiršu dārzā un sagaidītu rudeni ar sulīgiem un kraukšķīgiem āboliem. „

Ļoti zinošu un pieredzējušu gidu pavadībā, sadaloties četrās grupās, aplūkojām daudzos ceriņu ziedus. Tikām iepazīstināti ar jaunām un senām dārza ceriņu kolekcijām. Baudījām skaistos ziedus un interesantos stāstus.

Kopā restorānā „Rasa” baudījām svētku pusdienas un mūsu draugu no Alūksnes dāvāto kliņģeri.

Turpinājām ceriņu brīnumu apskati līdz klasiskās mūzikas koncertam "Es mīlu tevi, dzīve!"

Šogad tika atzīmēti 20 gadu jubileja, kopš klasiskās mūzikas koncerta rīkošanas tradīcijas aizsākumiem Ceriņu dārzā!

Koncerta "Es mīlu tevi, dzīve!" pirmajā daļā skanēja itāļu komponistu opermūzikas pērles, bet otrajā – krāšņi un pavasarīgi skaņdarbi no populāriem mūzikliem un kinofilmām.

Programmā: Dž. Verdi, Dž. Pučīni, G. Doniceti, R. Leonkavallo opermūzika un A. Piacollas, K. Veila, N. Rotas un R. Paula skaņdarbi. 

Solisti: Ilona Bagele  (mecosoprāns), Jūlija Vasiljeva (soprāns), Evita Zālīte-Grosa (soprāns), Artjoms Safronovs (tenors), Juris Vizbulis (tenors) un Rihards Mačanovskis (baritons)

Instrumentālā grupa pianistes Ilzes Ozoliņas vadībā: Inga Ozola (čells), Svetlana Okuņa (vijole), Inita Āboliņa (akordeons), Andris Ābelīte (trompete), Normunds Everts (sitamie instrumenti) un Viktors Veličko (kontrabass)

Koncertu vadīs muzikoloģe Liene Jakovļeva

Pateicamies ziedotājam AS „DelfinGroup” (Banknote) par koncerta 100 biļešu apmaksu.

Bijām priecīgi un laimīgi par pavadīto dienu. Skaistās melodijas vēl ilgi sildīja mūsu sirdis.

Pateicamies mūsu biedrības organizācijām par dalību pasākumā.

Visas dienas pasākumus varat skatīt mūsu mājas lapas Galerijā Dobelē 26. maijā ceriņu ziedu  laikā.

Mūsu dienas gaitas tika arī filmētas un tiks sagatavots video publicēšanai  mūsu mājas lapā.

Pasākumus finansiāli atbalstīja:

Sabiedrības integrācijas fonds, LR Kultūras ministrija

Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centrs

LR Labklājības ministrija

Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Projekts ”Kopā ar ukraiņiem 2023.gadā”

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra finansējuma l

īgums Nr. CAAIC-23-16-lī no 08.03.2023.

tiek īstenots laika posmā 

no 2023. gada 1.marta līdz 2022. gada 15. novembrim

Labklājības ministrijas līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu 

Nr. LM2023/24-1-05/10.

Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” 

2022. gadā uzsāka sadarbību ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un piedalījāmies semināros Tukuma, Madonas un Dobeles bibliotēkās. 
2023. gadā pilotprojektu īstenojām aprīlī un maijā 

Semināri notika:

1. Smiltenes novada bibliotēkā 20. aprīlī
2. Jēkabpils pilsētas bibliotēkā 17. maijā
3. Ludzas novada bibliotēkā 19. maijā
4. Naujenes bibliotēkā 24. maijā
5. Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā 25. maijā

Semināra mērķauditorija bija seniori un bibliotekāri. 

Katrā seminārā piedalījās un savu darbu prezentēja vietējie mediji – laikrakstu un televīzijas darbinieki - žurnālisti, pašvaldības sabiedrisko attiecību darbiniece.

Katrā seminārā bija galvenās tēmas un lektori: 

1. Informācijas vide. Ko atcerēties senioram un bibliotekāram

Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības eksperts

• Medijpratības senioriem

Lilita Kalnāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece

Vietējos medijus pārstāvēja:

1. Smiltenē Kā top informācija reģionālajam medijam

Ingūna Johansone, laikraksta „Ziemeļlatvija” galvenā redaktore

1. Jēkabpilī Kā top ziņas reģionālajā televīzijā, Sandra Paegļkalne, SIA „Vidusdaugavas televīzija” ziņu dienesta redaktore.
2. Ludzā Medijpratība: satura veidošana reģionālajos medijos, Inga Kaļva- Miņina, „Vietējā Latgales Avīze” žurnāliste.
3. Naujenā Pašvaldības komunikācija ar sabiedrību, Inese Minova, Augšdaugavas novada komunikācijas speciāliste.
4. Krāslavā Žurnālistikas virtuve jeb kāpēc jālasa avīzes, Egita Jonāne, „Vietējā Latgales Avīze” žurnāliste.

Semināru dalībniekus iepazīstinājām ar mūsu biedrības mēķiem, uzdevumiem un galveno paveikto 6 gadu laikā senioru izglītošanā. Informējām par nākotnes uzdevumiem sadarbībā ar Latvijas senioru biedrībām.

Demonstrējām prezentāciju par mūsu pieredzi senioru medijpratības izglītībā.

Pasākumu dalībnieki tika aicināti atbildēt uz LSKA sagatavotās anketas par pratību atšķirt viltus ziņas jautājumiem. 

Mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv sadaļā Anketas pieejama šī anketa. 

Saņēmām katrā seminārā daudzo apmeklētāju atbildes.

Noslēgumā sagatavosim kopsavilkumu par saņemtām atbildēm, lai nākotnē varam turpināt mēdijpratību senioru izglītību un kopsavilkumu publicēsim LSKA mājas lapas www.lskapvieniba.lv.

Esama guvuši lielu pieredzi un turpināsim mūsu biedrībā senioru medijpratības izglītību.

Pateicamies Latvijas Nacionālās bibliotēkas( LNB)  Bibliotēku attīstības centram un LNB medijpratības projektu koordinatoram Emīlam Rotgalvim par sadarbību, atbalstu un labo darbu semināru organizēšanā.

18.maijā NVO namā Rīgā, Ieriķu ielā,  notika  tīklošanās un pieredzes apmaiņas pasākums par ziedojumu piesaisti.

Tīklošanās un pieredzes apmaiņas pasākumā ar veiksmes un arī neveiksmes stāstiem par savu organizāciju darbību dalījās vairākas organizācijas. 

Pasākumu ievadīja Dzintars Koks, Apkaimju iedzīvotāju centra  NVO  atbalsta sektora vadītājs.

Pasākuma dalībnieku iepazīšanos un tīklošanos ļoti labi un aizrautīgi vadīja moderatore bija Ilze Zvejniece – Laumane. 

Visas sarunas bija ļoti interesantas un varējām gūt labu pieredzi:

• „Ziedojumu piesaistes labās prakses piemēri” , stāstīja Karīna Pētersone, nodibinājuma „Bērnu slimnīcas fonds” projektu un komunikācijas daļas vadītāja.
• „Ko nozīmē ziedot?”, ar pieredzi dalījās Laura Bulmane, biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” brīvprātīgā darba koordinatore.
• „Tu nekad neesi viens- ne uzvarās, ne zaudējumos”, par atbalstu Ukrainai stāstīja Ulvis Noviks, biedrības “Tavi draugi” dibinātājs. 
• „Radoši finansējuma piesaistes veidi NVO sektorā”, biedrības „Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” vadītāja Dzintra Zvejniece mūs iepazīstināja ar alūksniešu darbībām Ukrainas atbalstam džipu ziedojumu vākšanu un sabiedrības uzrunāšanu ziedot labiem mērķiem.
• „Satori.lv ziedošanas kampaņu pieredzes stāsti”, ar  kampaņu radīšanas un ziedojumu piesaistes rezultātiem mūs iepazīstināja Antonija Skopa, biedrība “Ascendum” valdes priekšsēdētāja.
• „Finanšu piesaiste neierobežotai izmantošanai – organizācijas pastāvēšanai un izaugsmei” biedrības “Centrs “MARTA”” vadītāja Iluta Lāce dalījās pieredzē ar ziedojumu piesaisti NVO darbam un par brīvprātīgo darbu.
• „Ziedot pēc būtības, ne ziedošanas pēc” biedrības “Tev” pārstāvis Artūrs Kristlībs  stāstīja par mūsu iedzīvotāju lielo atbalstu Ukrainai, palīdzību bēgļiem, kas pie mums nonākuši kara dēļ.

Mums visiem bija interesanti skatīt arī daudzās biedrību prezentācijas.

Varējām iedvesmoties, tiekoties ar NVO, kuru darbs saistīts ar ziedojumu vākšanu un labdarību. 

Pasākumā tika atvēlēts laiks arī sarunu darbnīcai un tīklošanās iespējai neformālā gaisotnē – pie kafijas tases.

Paldies organizatoriem par ļoti saturīgo, labi organizēto pasākumu Rīgas NVO namā!

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” organizēja sarunu par Rīgas atbalstu senioriem un Dienas centru darbu.

Sarunas tēma

Par Dienas Centru  pakalpojumiem un pasākumiem, kas notikuši Rīgas domes Labklājības departamenta līdzfinansētu projektu ietvaros mūs informēs Sarmīte Putniņa, departamenta galvenā speciāliste.

Sarmīte Putniņa mūs iepazīstināja ar centru darbu, tika katram sarunu kluba dalībniekam izdalīti info materiāli par iespējām iesaistīties daudzo dienas centru pasākumos mūsu pilsētā.

Tika sniegta informācija par jaunajām idejām Apkaimju centru darbā, to koordinatoriem apkaimēs un nākotnes projektiem.

Pievienojam Prezentāciju par pakalpojumiem un pasākumie.

Kopā centāmies atbildēt uz galvenajiem jautājumiem:

• kas patīk Dienas centros
• kas pietrūkst Dienas centros
• kā uzlabot darbu Dienas centros

Sarunas dalībnieki saņēma atbildes uz jautājumiem par mūsu pilsētas atbalstu senioriem.

Pateicamies biedrības „Svētās „Ģimenes Māja”” laipnajām namamātēm par mūsu uzņemšanu un sarūpēto kafijas pauzi.

Rīgas domes un nevalstisko organizāciju forums “Sabiedrības līdzdalība – mūsdienīgas pilsētas attīstības atslēga” notika 2023. gada 10. maijā, Rīgas domē - Rātsnamā,

Forumā piedalījās biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” struktūrvienības „Senioru Saeima” vadītāja Barba Girgensone un biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Programma 

Forumu vadīja sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore un vadošā pētniece labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos Iveta Kažoka.

Dalībnieki:  

• Rīgas domes priekšsēdētājs un Memoranda padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis
•  Memoranda padomes priekšsēdētāja vietnieks, biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons  
• Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls  
• Bieriņu apkaimes attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Sanita Dika-Bokmeldere
•  Biedrības “Daugavgrīva – Bolderāja” pārstāve Vera Auziņa.

Programma 

1. Rīgas domes priekšsēdētāja un Memoranda padomes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa uzruna 
2. Līdzdalības rīki Rīgas pašvaldībā – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne 

Pielikumā I.Stalidzāmes prezentācija.

1. Paneļdiskusijas 
• Apkaimju biedrības – Rīgas attīstības dzinējspēks
• Esošie līdzdalības rīki Rīgas pašvaldībā – nepieciešamie    uzlabojumi, t.sk. Memoranda padome.
• Līdzdalības budžets – kādam tam būt, sākot ar 2025. gadu.

Piedalījāmies un meklējām atbildes uz jautājumiem kā iesaistīties NVO un Rīgas domes jēgpilnā sadarbībā.

Kopā ar mūsu draugiem no Ukrainas sestdien, 29.aprīlī, baudījām lielisku dienu Kuldīgā, kur mūs sirsnīgi uzņēma LSKA biedra – Kuldīgas Senioru skolas dāmas. Ekskursijās uzzinājām daudz interesanta par šo seno Kurzemes hercogistes galvaspilsētu, izstaigājām patiešām bagātīgos tirdziņus un, protams, vērojām pavasara palu laika īpašo šovu – vimbu augstlēkšanas paraugdemonstrējumus pāri Ventas rumbai un ne mazāk interesanto Nīderlandes milzu zivs lidojumu Pilsētas dārzā. 

Noskaņojums bija īsti pavasarīgs, un vēl jaukāku to padarīja divu šīs nedēļas dzimšanas dienu gaviļnieču – Ausmas Elgas Simsones un Dzintras Bušmanes sveikšana. Daudz baltu dieniņu, mīļās dāmas!

Par šo skaisto braucienu paldies sakām Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstam!

Īpaša pateicība Kuldīgas senioru skolai par gardajām maizītēm mūs sagaidot, un “Rezidence kafe Venta” par ekskluzīvajām pusdienām, kuras baudījām arī pateicoties AS “DelfinGroup” daļējam atbalstam.

Projektu “Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā” līdzfinansē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apkaimju iedzīvotāju centrs Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projekta īstenošanas laiks no 2023. gada 1. marta līdz 2023. gada 15. novembrim, līguma Nr. CAAIC-23-16-lī.

12. aprīlī. notika tiešsaistē Zoom platformā sēde, kurā piedalījās  biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENAS APVIENĪBAS” struktūrvienības „Senioru Saeima” vadītāja Barba Girgensone un valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

“Sirds veselības veicināšanas alianses” 12. aprīļa sēdes darba kārtība:

1. Paveiktais pēc Aicinājuma rīcībai parakstīšanas;
2. Sirds veselības veicināšanas alianses darba aktualitātes;
3. Kardioloģijas plāna 2024.-2026.gadam sagatavošana – priekšlikumi un diskusija.

Sēdi vadīja Dr. med. Romualds Ražuks.

B.Girgensone piedalījās diskusijā par Kardioloģijas plāna saturu un vērsa uzmanību uz trūkumiem, ko piedzīvo personas, kas cenšas atveseļoties – trūkst aprūpe, nav pieejami medicīniskie palīglīdzekļi. Tika vērsta arī uzmanība uz pašvaldību atrunām, ka persona nav deklarēta viņu teritorijā, bet dzīvo pie radiniekiem. Tie neesot ‘viņējie’. 

“Sirds veselības veicināšanas alianses” mērķis ir pievērst valsts pārvaldes, veselības aprūpes politikas veidotāju un arī plašas sabiedrības uzmanību sirds un asinsvadu veselības veicināšanai, nedublējot bet papildinot ārstu un pacientu organizāciju darbu. “Sirds veselības veicināšanas alianse” turpina nevalstisko organizāciju izveidotās Sirds un asinsvadu slimību darba grupas pirms vairākiem gadiem iesākto darbu. Darba grupas aktivitātēs piedalījās mediķi, veselības aprūpes eksperti, valsts pārvaldes institūciju speciālisti, pacientu, senioru un citas sabiedriskās organizācijas.
2022. gada 13. septembrī ap 30 nevalstiskās organizācijas ( arī LSKA), mediķi, eksperti, uzņēmumi, politiķi pēc darba grupas iniciatīvas parakstīja Aicinājumu rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu. 

Pēc vairāku desmitu reģionālo nevalstisko organizāciju pievienošanās Aicinājumā rīcībai ietvertajiem mērķiem, Alianses partneru skaits jau pārsniedz 80 dažādas sabiedrības grupas pārstāvošas organizācijas.

Turpināsim darbu Aliansē.

Biedrības “Kuldīgas Senioru skola” dalībnieki 14.martā  apmeklēja Latvijas Republikas Saeimu   ar mērķi -  iegūt plašāku izpratni par valsts politisko dzīvi un kā ietekmēt politiskos procesus ar savu balsi un viedokli,  lai Izprastu, kā notiek likumdošanas process un kā tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē mūsu ikdienu, iepazītos ar Latvijas politisko sistēmu un struktūru, kā notiek parlamentārās debates, kā arī kā izskatās Saeimas darba diena.

Viens no mērķiem bija arī  iepazīties ar Saeimas ēku. 

Tā bija  interesanta un izglītojošs pieredze, jo Saeimas ēka ir arhitektūras piemineklis, kas atspoguļo Latvijas vēstures un politiskās attīstības gaitas. Tā ir Latvijas simbols, kas tiek izmantots dažādos oficiālos pasākumos

Uz mūsu jautājumiem atbildēja  Saeimas deputāte  Inga Bērziņa , bijusī Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja. Diskutējām par aktuāliem jautājumiem, kas skar mūsu ikdienu. Saeimas deputāte Inga Bērziņa  iepazīstināja mūs ar Saeimas darbu,  lēmumu pieņemšanas procesu, lai uzlabotu mūsu izpratni par valsts politiku un iedrošinātu mūs aktīvāk iesaistīties sabiedrības dzīvē. Tas varētu veicināt arī lielāku uzticību politiķiem un valsts institūcijām.

Saeimas deputāte Inga Bērziņa  tikšanās reizē ar Kuldīgas senioriem runāja par valsts drošību, medicīnu un izglītību, viņa analizēja šīs tēmas no valsts politikas un lēmumu pieņemšanas perspektīvas.

Tā kā seniori ir viena no sabiedrības grupām, kas ir cieši saistīta ar sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpi, Inga Bērziņa  izmantojot šo iespēju, centās uzzināt, kādas ir mūsu vajadzības un kā valsts varētu palīdzēt šajās jomās. Viņa  sniedza informāciju par valsts programmām un ierosinājumiem, kas noderīgi senioriem.                                                                                                                      Runājot par valsts drošību, Inga Bērziņa  informēja  par valsts aizsardzības politiku, kas ietver gan militāro aizsardzību, gan civilo aizsardzību. Viņa  izskaidroja, kā valsts veido drošības sistēmu, kādas ir valsts prioritātes drošības jomā, un kā seniori varētu palīdzēt šajā jomā  savā novadā.                                                                                                Runājot par medicīnu, Inga Bērziņa informēja par  sabiedrības veselības aprūpes politiku, kā arī iepazīstināja seniorus ar valsts programmu un pasākumiem, kas vērsti uz veselības uzlabošanu un slimību novēršanu. Viņa skaidroja  par pieejamo medicīnisko palīdzību, kā arī par to, kāda ir valsts politika attiecībā uz medikamentu pieejamību un cenu politiku.                                                                                               Runājot par izglītību, Inga Bērziņa izskaidroja kāda ir valsts politika attiecībā uz izglītības pieejamību un kvalitāti, kā arī runāja par iespējām senioriem, kas vēlas papildināt savas zināšanas, vai iegūt jaunas prasmes, par mūžizglītību, kas ir svarīgs jautājums sabiedrības attīstībai un indivīda personīgajai izaugsmei. Viņa  skaidroja, ka mūžizglītība nav tikai iespēja apgūt jaunas prasmes, bet arī veids, kā saglabāt intelektuālo aktivitāti un saglabāt veselīgu dzīvesveidu.                                                                                             Turklāt, Inga Bērziņa runāja par iespējām un priekšrocībām, ko sniedz digitālā tehnoloģiju attīstība mūžizglītības jomā, piemēram, e-apmācības, digitālās bibliotēkas un citi resursi, kas var palīdzēt senioriem saglabāt intelektuālo aktivitāti un piedalīties mūžizglītības programmās.                                                                                                Kopumā, diskutējot par mūžizglītību ar senioriem, Inga Bērziņa centās veidot dialogu un izprast mūsu vajadzības un intereses, kas varētu palīdzēt veidot politiku, kas atbilst šīm vajadzībām un veicina sabiedrības attīstību.

Svarīgākais ir iedzīvotājs - kā viņš jūtas, ko domā, kas vajadzīgs dzīvei un labsajūtai.

Paldies par iespēju Ingai Bērziņai Saeimas deputātei, sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai

Ruta Orlova Kuldīgas Senioru skolas vadītāja