Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

struktūrvienība „Senioru Saeima”

Ar gandarījumu jākonstatē, ka 18.septembrī plkst. 16:00,  ir notikusi Latvijas Senioru kopienu apvienības rīkotā un senioru kupli apmeklētā tikšanās ar Saeimas Valsts ppārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu un Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku. Šis pasākums noritēja labvēlīgā gaisotnē, jo seniori saklausīja izpratni un atbalstu no klātesošajām amatpersonām un skaidrojumu situācijas attīstībai nākotnē. 

Tika apspriesta valdības iecere uz četriem gadiem samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī par vienu procentpunktu un šo naudu novirzīt 1. līmenim – sociālajā budžetā, kas sabiedrībā ir raisījis diskusijas par pensiju sistēmas spēju nodrošināt iztiku vecumdienās nākotnes pensionāriem. Klātesošie atzina, ka sabiedrības uzticība pašreizējai pensiju sistēmai ir zema (70% pirmspensijas vecuma senioru, ko aptaujājusi LSKA uzticas pensiju sistēmai). Ļoti neliela daļa cilvēku krāj paši savām vecumdienām, jo ienākumi ir pārāk zemi, lai samazinātu savas ikdienas nepieciešamības īpaši izmaksas veselībai. 

Neliela informācija par pensiju 2.līmeni, ko sniedza amatpersonas:

Shēmu, pēc kuras pensiju uzkrājumi tiek sadalīti trijis līmeņos, ieviesa 2001. gada 1. jūlijā un obligāti iesaistīja visus, kuri tobrīd bija jaunāki par 30 gadiem un maksāja sociālo nodokli. Tie, kas dzimuši līdz 1971. gada 1. jūlijam ieskaitot, var sistēmai pievienoties brīvprātīgi.

2. pensiju līmeņa dalībniekiem sociālais nodoklis nemainās, bet 6% no viņu bruto algas – 6 eiro no katriem 100 eiro algas uz papīra – nonāk katra paša izvēlētā pensijas pārvaldnieku rīcībā, un pārvaldnieks to investē finanšu tirgos – galvenokārt uzņēmumu akcijās vai obligācijās.

Tā ir nauda katra 2. pensiju līmeņa dalībnieka kontā, no kuras viņš saņems piemaksu pie valsts sarūpētās 1. līmeņa pensijas. 

Uzkrājuma plānu ienesīgums atšķiras – tie var būt zema riska, vidējā vai augsta riska plāni, kāds ieguldījums kādā periodā var nest arī zaudējumus. Viena gada ienesīgums visiem pensiju 2. līmeņa plāniem ir no 7% līdz 18% gadā.

Amatpersonas norādīja, ka pēdējo gadu pasaules norises neizbēgami ietekmē to, kādas ir īstermiņa svārstības tirgos. Vienlaikus tomēr ilgtermiņā tirgi aug.Tāpēc katram varētu ieteikt izvēlēties savam vecumam atbilstošu plānu un sekot līdzi arī izmaiņām finanšu tirgos un ekonomikas tendencēs. 2. līmeņa pensiju pārvaldītāju drīkst mainīt vienu reizi kalendārajā gadā, bet plānu pie viena un tā paša pārvaldnieka var mainīt divas reizes gadā.

Dodoties pensijā, var izvēlēties, vai 2. līmenī uzkrāto kapitālu pievienot  1. līmenī uzkrātajam un saņemt abas pensijas daļas kopā, vai arī, noslēdzot mūža pensijas apdrošināšanas līgumu, pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu uzticēt paša izvēlētai apdrošināšanas sabiedrībai, kas katru mēnesi (vai ceturksni, vai gadu) izmaksās daļu no uzkrātā.

Kāpēc uzticība pensiju sistēmai ir zema, precīzas atbildes nav, bet var apskatīt, kas līdz šim ar šo sistēmu jau ir noticis. Kad 2001. gadā stājās spēkā 2. līmeņa pensiju sistēma, sākotnēji no algas pensijas uzkrājumiem novirzīja 2%, no 2007. gada – 4%, no 2008.gada – 8%. Likuma pieņemšanas brīdī bija paredzēts, ka no 2010. gada 2. līmeņa pensiju uzkrājumam novirzīs 10%. Taču tas nekad nav piepildījies.

Sākoties krīzei, 2009. gada maijā iemaksas 2. pensiju līmenī samazināja līdz 2%, toreiz solot pēc krīzes pakāpeniski atkal palielināt. Taču 2013. gadā un 2014. gadā pensiju uzkrājumiem sāka novirzīt tikai 4%, 2015. gadā – 5% , un kopš  2016. gada tiem novirza 6%. Jau pēc krīzes politiķi diskutējuši par iespēju palielināt iemaksas 2. līmenī līdz vismaz iepriekšējiem 8%, taču to domu atmeta vienkārša iemesla dēļ – nebija naudas. Valdības krīzes laika lēmums samazināja katra individuālos uzkrājumus pensiju 2. līmenī un bija arī apstrīdēts, taču Satversmes tiesa 2010. gadā atzina, ka valdības rīcība atbilst Satversmei. Tomēr šis lēmums samazināja reālos uzkrājumus un to pensijas daļu, kura veidojas no šiem uzkrājumiem.

Krīzes laikā nepatīkumu pārsteigumu piedzīvoja tie, kas jau devušies pensijā, kad valdība nolēma par 10% samazināt viņu ikmēneša pensijas. Šo lēmumu gan Satversmes tiesa vēlāk atzina par neatbilstošu un ieturēto naudu nācās atmaksāt. Bet savulaik budžeta izdevumu segšanai no sociālā budžeta, no kura maksā arī pensijas, valdība aizņēmās miljardu latu, šo naudu gan pēc tam atmaksāja, bet tas nozīmēja mazākus izdevumus citām budžeta vajadzībām. Tikmēr kopā ar nodokļu reformu izskanējusī iecere samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī no 6% no algas līdz 5%. Šo 1% ieskaitītu pirmajā līmenī, no kura maksā pašreizējiem pensionāriem un nākotnē maksās arī pašlaik strādājošajiem, bet tas potenciāli mazinātu katra strādājošā uzkrājumus 2. līmenī un attiecīgi pensijas daļu, kura veidojas no 2. līmenī uzkrātā kapitāla.

Pašlaik vidējais uzkrājums uz dalībnieku pensiju 2. līmenī ir virs 6000 eiro. Taču sistēmā kā dalībnieki uzrādīta teju trešdaļa "mirušo dvēseļu" – cilvēku, kas jau sen ir izceļojuši no Latvijas, nesaņem šeit algu un nemaksā sociālās iemaksas, vai tādi, kas iemaksā ļoti neregulāri. Aktīvam dalībniekam vidējais uzkrājums drīzāk ir tuvu 10 000 eiro.

Šādam 2. līmeņa dalībniekam, kas saņem vidējo algu valstī, par 1 procenta punktu zemākas iemaksas 5 gadus no vietas rezultēsies par 1200–1500 eiro jeb par 6,5% zemākā kopējā pensiju 2. līmeņa uzkrājumā. 10 gadu laikā 1 procenta punkta iemaksu cena vidējam dalībniekam ir 3000–3500 eiro jeb gandrīz 10% no viņa uzkrājuma.

Samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī no 6% uz 5%, lielākie zaudētāji būtu jaunākie dalībnieki. Tie, kam visu uzkrāšanas periodu iemaksu likme būs 5% no algas, pensiju 2. līmenī uzkrās par 16,7% mazāk, nekā varētu uzkrāt ar likmi 6%. Tie, kam pensijas vecums tuvāk, zaudēs mazāk – ja 10 gadi līdz pensijai, tad aptuveni 4%, bet, ja 5 gadi, tad aptuveni 2%.

Finanšu ministrija aiztāv savu ieeri un apgalvo, ka izmaiņas nākotnes pensijas neietekmēs, jo valsts indeksē 1. līmeņa kapitālu atbilstoši inflācijai un algu kāpumam, bet komercbanku un finanšu nozares kopuma bažas FM skaidroja ar sektora saprotamu vēlmi saglabāt biznesa darbības apjomu. Tomēr amatpersonas atzina, ka skatoties uz nākamajiem trīs gadiem, aptuvenas aplēses rāda, ka ietekme uz pārvaldnieku nesaņemtajām komisijām nav būtiska, tas ir aptuveni 1 miljons eiro jeb aptuveni 2% no kopējiem komisiju ieņēmumiem vidēji gadā, rēķinot pēc šī brīža komisijām. Būtiska ietekme uz šiem ieņēmumiem būs Latvijas Bankas virzītajam ierosinājumam par maksimālo komisiju samazinājumu, kur komisijas no šī brīža 0,45% tieksies uz 0,2%, atzina asociācija. 

Lai gan Labklājības ministrijas dati liecina, ka sociālajā budžetā pēdējos 10 gados pakāpeniski veidojas uzkrājums, tas tomēr nav pietiekams. Augusta beigās speciālā budžeta uzkrājums kontos Valsts kasē veidoja 2,3 miljardus eiro (tajā skaitā 1,4 miljards eiro ir izvietoti termiņnoguldījumos Valsts kasē, par kuriem speciālais budžets saņem procentus).  Ir saprotams, ka sociālais budžets nav pietiekami liels, lai izturētu kādu krīzi vai demogrāfijas problēmu izaicinājumus. Labklājības ministrija kopā ar senioru organizācijām, tostarp LSKA uztur ideju par bāzes pensiju maksāšanu.

"Bāzes pensija" tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem. "Bāzes pensija" būtu regulārs ikmēneša maksājums atbilstoši personas nostrādātajiem gadiem, ko no valsts pamatbudžeta maksātu klāt tai pensijai, kas aprēķināta no sociālā nodokļa iemaksām. Bāzes pensija nodrošinātu to, ka, neskatoties uz demogrāfiskās slodzes negatīvajām izmaiņām, personām tiktu nodrošināts samērīgs atvietojums, salīdzinot ar iepriekš gūtajiem ienākumiem. Bet, lai pensiju speciālais budžets arī turpmāk būtu finansiāli stabils gan pret ekonomisko un finanšu krīžu ietekmēm, gan demogrāfiskiem – novecošanās – izaicinājumiem, svarīgākais priekšnoteikums ir savlaicīga un pietiekoša finanšu uzkrājuma veidošana. Šī nauda būs nepieciešama pensiju budžeta deficīta segšanai tālākajos gados. Sociālā nodokļa pārpalikums, kas veidojas demogrāfiski un ekonomiski labvēlīgos gados, ir uzkrājams, savukārt vēlāk demogrāfiski vai citādi nelabvēlīgos gados uzkrājumu izmantos, lai nodrošinātu pensiju izmaksu.

Viens no variantiem virzībai uz "bāzes pensiju" ir piemaksas pilnveidošana, kuru šobrīd saņem pensionāri par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Piemaksas piešķiršana pie visām vecuma pensijām un tās apmēra noteikšana atbilstoši personas darba stāžam būtu taisnīga pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Pašlaik norit darbs pie bāzes pensijas koncepcijas, līdz ar ko arī diskusijas saistībā ar bāzes pensiju turpināsies. Bet tam nepieciešamais finansējums būs atkarīgs no izvēlētā risinājuma, tomēr bāzes pensijas ieviešana plānota pakāpeniska, jo tai būs būtiska finanšu ietekme. Jānorāda, ka pašlaik nav politiska uzstādījuma palielināt pensiju vecumu, un tuvākajos gados tāda arī nebūs.

Amatpersonas uzsvēra, ka ir jāindeksē viss pensijas apmērs vai vismaz līdz vidējās iemaksu algas valstī lielumam. Indeksācijas mērķis ir kompensēt inflācijas ietekmi, lai saglabātu piešķirtās pensijas sākotnējo vērtību. Katru gadu indeksējot pensijas, tiek noteikta robeža (50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās algas valstī), līdz kurai pensijas daļu indeksē. Līdz ar to pensijas daļa, kas pārsniedz šo robežu, nav pasargāta no inflācijas ietekmes, attiecīgi samazinās cilvēka pirktspēja.

Kopš 1996. gada pensijas apmērs ir atkarīgs no individuālajām sociālā nodokļa iemaksām – jo no lielākas algas un ilgāku laiku tās maksātas, jo lielāks ir pensijas apmērs. Tādējādi rodas pretruna – cilvēkiem, kas aktīvi darbojušies darba tirgū un sociālo nodokli maksājuši no lielākas algas un ilgāk, un kuru godprātīgi nopelnītais pensijas apmērs pārsniedz 50% no iepriekšējā gada vidējās algas valstī, nepārskata visu pensiju, un viņu pensija ar katru gadu zaudē savu vērtību. LM sniegusi šo iniciatīvu kā prioritāro pasākumu, veidojot 2025. gada budžetu. Tādejādi, ja 2025. gadā indeksētu visu pensijas apmēru, papildus būtu nepieciešami 7,3 miljoni eiro (trīs mēnešiem), 2026. gadā – 34,2 miljoni eiro, 2027. gadā – 53,5 miljoni eiro. 

Tā kā pensijas izmaksā gan no speciālā budžeta, gan no valsts pamatbudžeta (piem., izdienas pensijas), tad indeksācijai papildus nepieciešami līdzekļi no abiem šiem budžetiem, jo indeksācijas palielinājums tiek segts no tā budžeta, no kura izmaksā konkrēto pensiju.

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 28 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. 

Darba kārtība: 

1. Biedrību un nodibinājumu iesaiste civilajā aizsardzībā nacionālā un pašvaldību līmenī  

Informē Inese Vaivare Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai”

1. Par grozījumiem MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums"

Informē Zane Legzdiņa Joja un Raivis Kronbergs Valsts Kanceleja 

Informācijai par sēdē skatāmā pirmā jautājuma aktualitāti:

Biedrība “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) ir nacionāla līmeņa platforma, kas apvieno 43 nevalstiskās organizācijas darbam sabiedrības noturībai un ilgtspējīgai globālajai attīstībai. Biedrība dibināta 2004. gada 12. augustā. Kopš 2019. gada 31. oktobra LAPAS ir Nacionālās starpnozaru koalīcijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem sekretariāts.

LAPAS vīzija: Savstarpēji sadarbojoties un aktīvi rīkojoties, mēs padarām šo pasauli drošāku un ilgtspējīgāku. Globālās krīzes iezīmē pastāvīgu pārmaiņu ceļu, kurā kritiski svarīga loma ir cilvēka atbildībai, kopienu noturībai un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistei.

LAPAS misija: LAPAS ir attīstības platforma, kas savieno cilvēkus, kopienas un organizācijas, dažādas nozares un sektorus noturībai ilgtspējīgā attīstībā.

Lokāli LAPAS spēcina vietējo kopienu drošumspēju ar profesionālu atbalstu un pozitīvas pieredzes piedzīvošanu.

Nacionāli LAPAS apzina un pārstāv cilvēku intereses ilgtspējīgai attīstībai un sabiedrības noturībai, attīstot starpnozaru sadarbību ar valsts pārvaldi, Saeimu, pašvaldību, privāto un akadēmisko sektoru un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Globāli LAPAS pārstāv nacionālās intereses līdzsvarotai politiku koordinācijai un nodod zināšanas un pieredzi citām valstīm, piedalās starptautisku organizāciju darbā.

1. Padomes sēdē LAPAS biroja direktore Inese Vaivare informēja par to, ka NVO būtiskākais resurss ir ātri mobilizējami cilvēku resursi plašā kompetenču lokā. NVO piemīt koordinācijas pieredze un raksturīga vērtībās balstīta rīcība. 

NVO ir piekļuve privātajiem materiālajiem un finanšu resursiem, kas valsts pārvaldei nav pieejami, liela apjoma ziedojumu piesaistīšana; 

NVO ir pieejami uzticami un pieejami informācijas kanāli dažādām mērķa grupām; 

NVO spēj sniegt ētisku un vajadzībās balstītu palīdzību jūtīgām grupām. 

Par būtiskāku izaicinājumu NVO uzskatāma nespēja ilgtermiņā aizvietot pārvaldes funkcijas bez papildus resursiem, jo NVO nav dienests vai institūcija.

 NVO sektora iesaiste apdraudējuma novēršanā ir veiksmīga, jo notiek pēc iespējas tuvāk tiem, kurus tas skar, ar ikdienas darbībām stiprinot krīzes rīcības kompetences un krīzēs reaģējot ar pēc iespējas elastīgākām pieejām

NVO veiksmīgi darbojas vietējo kopienu līmenī – stiprinot indivīdu, ģimeņu un kopienu gatavību (apsaimniekošanas biedrības, apkaimju biedrības u.tml.) 

Novadu līmenī vērā ņemama ir NVO sadarbība ar Civilās aizsardzības komisijām, kurās ir viens atbildīgais par NVO un brīvprātīgo koordināciju atbilstīgi novada reālajai situācijai.

Nacionāl;ajā līmenī ir nepieciešama NVO iesaiste izveidojamā Krīzes vadības centra apakšgrupās.

Padomes sēdē premjerministres padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikpels norādīja, ka NVO iesaiste CA ir saistīta ar operacionālās informācijas drošību un savstarpēju uztucēšanos. Liela nozīme ir praktiskajām mācībām. Valstī Krīzes vadības centrs pagaidām tikai veidojas un lēmumus nepieņem. Tomēr ir skaidrs, ka ir nepieciešami reģionālie mehānismi, jāprot izmantot zemessardzes resursi. NVO iesaiste ir ļoti vērtīga, jo iedzīvotāju sagatavotība un organizētība CA ietvaros mazina cilvēku zaudējumus. Joprojām lielākais izaicinājums ir koordinācija. Diemžēl Latvijā nav sertificētas organizācijas starptautiskās humanitārās palīdzības sniegšanā un saņemšanā (Lietuvā tas ir Sarkanais krusts), jo ir starptautiska prasība, ka sertificēt organizāciju humānās palīdzības sniegšanai nevar, ja tā sniedz palīdzību militāristiem.   

1. Padomes sēdē Valsts kancelejas direktors informē par nepieciešamību optimizēt izdevumus valsts pārvaldē. Šajā sakarā sīkāka informācija tiks sniegta nākošajā sēdē. 

Zane Legzdiņa Joja (Valsts Kanceleja) informēja par iecerētajiem grozījumiem MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums”.

Šie grozījumi paredz:

1) noteikt Memoranda padomes prioritātes un izstrādāt darba plānu triju gadu periodam

2) darba grupu izveidei noteikt papildu mērķi - nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes sadarbības uzlabošanu

3) sastāva izmaiņas - IEM valsts sekretārs, biedrība «Latvijas Pilsoniskā alianse» iegūst pastāvīgu mandātu, pārējie 7 NVO puses locekļi uz divu gadu pilnvaru termiņu tiek ievēlēti vēlēšanās

4) no NVO vidus ievēlētais padomes vadītāja vietnieks – viens cilvēks turpmāk ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas

5) nostiprināt iespēju Memoranda padomes sekretariāta pienākumu dalīšanai starp Valsts kanceleju un konkursā izvēlētu NVO

6) citus tehniska rakstura precizējumus atbilstoši līdzšinējai praksei (attālināta dalība, elektroniskās balsošanas procedūra).      

Vita Tērauda interesējas par plānotajām izmaiņām par pilsoniskās sabiedrības organizāciju aplikšanu ar nodokļiem. 

Tiek saņemts skaidrojums, ka FM ir atteikusies šajā sēdē sniegt komentāru par UĪN izmaiņām un izmaiņām SLO likumā, kā arī tiek darīts zināms, ka no FM tā nav kategoriska nostāja, bet tiek uzturēta kā prasība izmaiņu veikšanai turpinot darbu pie likuma grozījumiem. 

Klātesošie pauž neizpratni par to, kāpēc izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā ir izdarāmas pirms izmaiņām SLO likumā, ja jau tiek uzsvērts, ka šo likumu mijiedarbība ir nozīmīga.   

 Senioru Saeimu projektā „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49