Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”
struktūrvienība „Senioru Saeima”
8.novembrī notika Tieslietu ministrijas organizētā starptautiska konference “20 gadi ES sinerģija kopējā tiesību telpā”. Konferences mērķis - paplašināt izpratni par ES pamattiesību un brīvību nozīmi un pārrunāt izaicinājumus un attīstības perspektīvas, kurās Latvija ieņem aktīvu lomu.
“Latvija jau 20 gadus ir pilntiesīga ES dalībvalsts, baudot ES piedāvātās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas priekšrocības. Dalība ES caurvij daudzas mūsu ikdienas dzīves jomas, efektīvi aizsargājot un garantējot mūsu iedzīvotāju tiesības uz cilvēka cieņu, privātumu, vārda brīvību, vienlīdzību neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās piederības, kā arī taisnīgu tiesu un sociālās tiesības, tostarp tiesības uz izglītību, veselības aprūpi un godīgiem darba apstākļiem. Vienlaikus, globālajiem izaicinājumiem pieaugot, arvien aktuālāks paliek jautājums par demokrātijas pašaizsardzības pienākumu pret mūsu sabiedrību, lai nepieļautu, ka demokrātijas sniegtās iespējas tiek izmantotas pret pašas demokrātijas pastāvēšanu. Tādēļ arī turpmāk tikpat aktuāli būs meklēt dažādus risinājumus, lai nodrošinātu gan valsts drošības stiprināšanu, gan katra indivīda pamattiesību ievērošanu,” konferencē teica tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Konferences programmā bija iekļauti trīs tematiskie virzieni.
Pirmā sadaļa - veltīta ES brīvībām un pamattiesībām, īpašu uzmanību pievēršot migrācijas jautājumiem un pamattiesībām krimināltiesību jomā.
Otrā sadaļa – veltīta ES pamattiesību nākotnei gan vides, gan mākslīgā intelekta, gan sociālantropoloģijas jautājumos, aplūkojot iespējamos attīstības virzienus.
Trešā daļa – veltīta ES Pamattiesību hartas nozīmei ES fondu finansētajos projektos, uzsverot horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” ievērošanu tajos.
ES Pamattiesību harta ir juridiski saistošs dokuments visām ES dalībvalstīm kopš 2009. gada, nodrošinot visaptverošu cilvēktiesību aizsardzību un nostiprinot cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.
ES Pamattiesību hartā iekļauto pamattiesību īstenošana nav tikai teorētiska, jo ar pamattiesību ievērošanu ikdienas dzīvē sastopas ikviens ES pilsonis. ES Pamattiesību harta ietver tādas visām dalībvalstīm kopīgas vērtības kā vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana. Šīs vērtības to attīstības gaitā izveidoja horizontālo principu.
Sevišķu uzmanību pamattiesībām mākslīgā intelekta laikmetā pievērsa Pēteris Zilgalvis, Vispārējās tiesas tiesnesis: “Gan mākslīgā intelekta, gan klimata pārmaiņu apdraudējumu risināšanai ir nepieciešams līdzsvarot tehnoloģisko progresu un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus aizsargājot cilvēktiesības, izmantojot regulējumu, ētiskās vadlīnijas un ciešu starptautisko sadarbību.” Šeit lieti noder horizontālais princips.
Horizontālā principa mērķis ir novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem jebkurā jomā, veicināt iekļaušanu un nediskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Ņemot vērā šo principu, no ES fondiem būtu jāatbalsta tikai tādas darbības, kas mazina segregāciju vai atstumtību, un, finansējot infrastruktūru, būtu jānodrošina pieejamība personām ar invaliditāti.
Šodien šis princips ir klātesošs ikvienā ES fondu atbalsta jomā, tādējādi sniedzot praktisku ieguvumu sabiedrībai. Īstenojot horizontālā principa mērķus, īpaši tiek ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt dzimumu līdztiesību, piekļuves iespējas personām ar invaliditāti, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ziņā, veicināt pāreju no dzīves ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā uz dzīvi ģimenē un kopienā, kā arī veicināt iekļaušanu un nediskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Vienlaikus horizontālā principa īstenošanas gaitā dalībvalstis sastopas ar dažādiem izaicinājumiem, kuru risinājumus var palīdzēt rast dalībvalstu labās prakses piemēri. Tostarp dalībvalstu dažādā pieredze ļauj palūkoties uz horizontālā principa nākotnes perspektīvām.
No ES fondiem būtu jāatbalsta centieni sekmēt nabadzības izskaušanu, lai pārtrauktu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un veicināt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, mazinot šķēršļus, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Šāds atbalsts nozīmē mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no to dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma, reliģijas vai ticības, rases vai etniskās izcelsmes, jo īpaši atstumtām kopienām, piemēram, romiem, personām ar invaliditāti vai hroniskām slimībām, bezpajumtniekiem, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Nevienam fondam nebūtu jāatbalsta darbības, kas veicina jebkāda veida atšķiršanu vai atstumtību, un infrastruktūras finansēšanas gadījumā abiem fondiem būtu jānodrošina pieejamība personām ar invaliditāti. Lai sekmētu sociālo iekļaušanu un apkarotu nabadzību, jo īpaši atstumtu kopienu vidū, ir jāuzlabo, tostarp ar infrastruktūras palīdzību, piekļuve sociālajiem, izglītības, kultūras un atpūtas pakalpojumiem, tostarp sporta jomā, ņemot vērā personu ar invaliditāti, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku īpašās vajadzības.
Diskriminācijas aizlieguma princips paredz novērst iespēju, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī, pamatojoties uz kādu nepieļaujamu kritēriju, tiktu ierobežotas personas pamattiesības. Ja pret personām, kas atrodas līdzīgā situācijā, izturas atšķirīgi (parasti - mazāk labvēlīgi) bez objektīva un saprātīga pamata, un vienīgais iemesls atšķirīgai attieksmei ir personas piederība kādai konkrētai grupai, tad šādu situāciju sauc par diskrimināciju. Uz senioru diskrimināciju darba tirgū LSKA ir norādījusi ne vienu reizi vien.
Konferencē Labklājības ministrs Uldis Augulis norādīja, ka no visām personām, kas atzīst sevi par diskriminētām, 50% ir diskriminētas uz vecuma pamata. Vēl labklājības ministrs runāja par sabiedrības lomu pamattiesību ievērošanas izaicinājumo, norādot uz to, ka vienlaikus veicinot sabiedrības un iesaistīto profesionāļu izpratni, pilnveidojot normatīvo regulējumu, ir iespējams veidot iekļaujošāku vidi. Nevienam nav jācieš no aizspriedumiem vai netaisnīgas attieksmes, un nepieciešams ikviena ieguldījums, lai veidotu sabiedrību, kurā diskriminācijai nav vietas, uzsvēra ministrs.
Klātesošos par situāciju Vācijā ar Horizonālā principa ievērošanu informēja ESF Plus aģentūras vecākais eksperts Nilss Pāgelss. Viņš uzsvēra, ka sistēma Vācijā nav balstīta uz sankcijām, bet gan uz pieeju, kas iesaistītajiem palīdz pilnveidot prasmes un izpratni par prasībām, kas jāievēro. Tomēr, ja netiek ievērota Pamattiesību harta vai ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, ir pieejami sūdzību mehānismi un, nepieciešamības gadījumā, arī finansiālas sankcijas.
Konference noslēdzās ar apņemšanos turpināt stiprināt ES pamattiesību ievērošanu un dalībvalstu sadarbību, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi tiesībām un iespējām, kas esošajā sarežģītajā situācijā nav viegls uzdevums.
„Senioru Saeimu” projektā „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49
Pasākumu atbalsta Labklājības ministrija.
Projekta pasākumi tiek īstenoti no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim. Pasākumu finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5