Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 29 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. 

Darba kārtība: 

Atskats uz paveikto Memoranda padomes ietvarā un vēlējumi jaunajam Memoranda padomes sastāvam

Informē Memoranda padomes locekļi 

Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumu virzības progress

Informē Finanšu ministrijas pārstāve Olga Bogdanova 

Informācija par sēdē skatīto.

1.Par Memoranda padomes paveikto. 

Finansējuma piesaiste un caurspīdīgums: 

• Regulāri tika apspriesti jautājumi par valsts finansējumu NVO un sabiedrisko labuma iniciatīvām 
• Sekoja līdzi tam, vai ministrijas ievēro labu pārvaldību finansējuma plānošanā un izlietošanā 
• Diskusijas un vienošanās par konsultāciju uzlabošanu par publisko finansējumu, kā būtiskākā problemātika Latvijā saistībā ar sabiedrības līdzdalību Rezultāts, kad ministrijas padomē savlaicīgi ziņo par budžeta plāniem 

Diskutēts par NVO līdzdalības palielināšanu politikas veidošanā un ministriju stratēģiskajos plānos 

Diskutēts par iedzīvotāju līdzdalības problemātiku lēmumu pieņemšanā pašvaldību un nacionālā līmenī 

Memoranda padome iejaucās, lai pašvaldību referenduma regulējuma ieviešana netiktu atlikta uz nenoteiktu laiku - tas bija rezultatīvi. 

Šobrīd sākotnējais regulējums ir spēkā. Rezultāts: uzlabots sabiedrības līdzdalības regulējums, sākts atzīt pilsonisko dialogu

Notikusi NVO tiesiskā regulējuma uzlabošana: 

• Regulāri pievērsta uzmanība BN likuma un SLO likuma pilnveidei 
• Celta trauksme par interešu konflikta novēršanas un valsts amatpersonu regulējuma ietekmi uz BN darbību un to amatpersonām (gan attiecībā uz neskaidrībām par Latvijas regulējumu, gan ES līmeņa regulējumu) 
• Celta trauksme par tā saucamo “Ārvalstu aģentu” regulējumu 

Rezultāti: 1) BN likuma grozījumi, pilnveidojot NVO darbības vidi, t.sk digitālā vidē KNAB izveidota darba grupa par IK regulējumu, Providus/KNAB/VID vadlīnijas par valsts amatpersonas statusu NVO, KNAB šobrīd uz trešo lasījumu Saeimai iesniegtie grozījumi, lai uzliktu pienākumu iestāžu vadītājiem informēt NVO pārstāvjus par šo statusu 

2) Panākta vienošanās par valsts nostāju, kas prasa veikt direktīvas izvērtējumu par ietekmi uz pilsonisko sabiedrību un veikt uzlabojumus, lai mazinātu iespējamos riskus NVO darbībai

2. Par SLO likumprojektu. 

FM skaidro, ka šobrīd tiesību akti pieļauj plašas interpretācijas iespējas attiecībā uz to, kādas organizācijas var iegūt SLO statusu. Šobrīd dažādu iemeslu pēc SLO statusā darbojas vai ar SLO ir asociētas vairākas organizācijas, kas pēc būtības atbilst citai juridiskai formai.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot Likuma normas, nodrošinot sabiedriskā labuma procesa pilnveidošanu. Likumprojektā ir paredzēts precizēt SLO statusā esošo subjektu tiesību un pienākumu kopumu, nodrošinot, ka sabiedriskā labuma sistēmā darbojas tikai tādas organizācijas, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma sniegšana.

Pašreiz Likumā netiek atrunāta SLO dibinātāju, valdes vai vadības institūcijas locekļu kompetence un pienākumi, kā arī valdes vai vadības institūcijas locekļa administratīvā atbildība par pārkāpumiem sabiedriskā labuma jomā, kas praksē var radīt nesodāmības priekšstatu.

Tādējādi Likumprojekts paredz noteikt SLO dibinātāju, valdes vai vadības institūcijas locekļa kompetenci, pienākumus un valdes vai vadības institūcijas locekļa atbildību par administratīviem pārkāpumiem sabiedriskā labuma jomā, ka arī Likumprojekts paredz noteikt kompetento iestādi, kurai piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji ir pauduši bažas par:

1. to, ka nav veikts likumprojekta ietekmes novērtējums uz visu nevalstisko sektoru. Paredzētās reformas konceptuāli mainīs visu biedrību un nodibinājumu, kā arī sociālo uzņēmumu darbību, tādēļ aicinām veikt padziļinātu izvērtējumu, kā konceptuālās izmaiņas normatīvajā regulējumā, it īpaši nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu, sociālo uzņēmumu darbību un attīstību;
2. kādas būs sabiedriskā labuma statusa sniegtās priekšrocības pēc likumprojekta pieņemšanas, it īpaši pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām jeb kādas būs priekšrocības, ko sabiedriskā labuma organizācijas varēs izmantot papildu jau biedrībām un nodibinājumiem esošām priekšrocībām, ņemot vērā būtisko administratīvo slogu, ko uzliek sabiedriskā labuma statuss;
3. to, ka jaunā sistēma ar pirmās un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām būtiski sarežģīs ziedošanas sistēmu Latvijā, jo potenciālajam ziedotājam (uzņēmējam un indivīdam) būs jāizvērtē, kādas pakāpes organizācija, papildus tam uzņēmējam jāveic izpēte, kurš no ziedošanas modeļiem ir situācijai piemērotākais. Mūsu ieskatā, tas mulsinās iesaistītās puses vai pat atturēs ziedot, jo sistēma būs pārlieku sarežģīta, kā arī prakse var rasties pārpratumi, kad ziedotājs būs pārliecināts, ka varēs saņemt nodokļu atvieglojumus, jo ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, taču vēlāk atskārs, ka tā bijusi pirmās pakāpes organizācija. Ilgtermiņā tas var radīt negatīvas sekas uz sektora tēlu un ziedošanas kultūru Latvijā. Tādēļ aicinām atteikties no divu pakāpju sistēmas;
4. to, ka netiek risināta identificētā problēma “šobrīd dažādu iemeslu pēc SLO statusā darbojas vai ar SLO ir asociētas vairākas organizācijas, kas pēc būtības atbilst citai juridiskai formai” jeb kā tiks risināts tas, ka nevalstiskajā sektorā darbojas organizācijas, kas neatbilst pēc būtības biedrības, nodibinājumu un reliģiskās organizācijas juridiskajai formai. Informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” tika noteikts uzdevums Finanšu ministrijai noteikt skaidru sabiedriskā labuma organizāciju regulējumu, identificēt subjektus, kam sabiedriskā labuma statuss nav saglabājams, novērsti tiesiskā regulējuma plašās interpretācijas riski, savukārt Tieslietu ministrijai - meklēt risinājumu, lai tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir neiederīgi šajā sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu - , taču likumprojekts neiekļauj noteikto uzdevumu īstenošanu;
5. ja pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas valsts sniegtā priekšrocība ir tikai iespēja saņemt ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem piešķirtos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tad aicinām šo priekšrocību piešķirt visām biedrībām un nodibinājumiem, līdzīgi kā tas šobrīd tiek regulēts attiecībā uz komersantiem, pašvaldībām saistošajos noteikumos precizējot kritērijus;
6. to, ka netiek risināts tas, ka šobrīd sabiedriskā labuma sektorā darbojas organizācijas, kurām neliela darbības daļa vai pat atsevišķa rīcība ir definējama kā sabiedriskais labums, tādēļ aicinām precizēt, ka sabiedriskā labuma organizācijai visai organizācijas darbībai ir jābūt vērstai uz sabiedrisko labumu, nevis atsevišķa organizācijas rīcība;
7. Likumprojekta 12.pantu, kurā noteikts, ka sabiedriskā labuma organizāciju darbību vērtēs pēc tā, vai organizācija izpildījusi 80% no pašas izvirzītajiem uzdevumiem. Paredzams, ka organizācijas norādīs piezemētus uzdevumus jeb tikai tādus, ko var garantēt sasniegt, jo baidīsies tos neizpildīt, tādējādi zaudējot sabiedriskā labuma statusu. Tas ir pretrunā organizāciju stratēģiskai plānošanai, izvirsot ilgtermiņa mērķus un vīziju. Vēršam uzmanību, ka nereti uzdevumu izpilde ir atkarīga no citām iesaistītajām pusēm un dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, piemēram, krīzes apstākļi, ilgstošs likumdošanas process, ko organizācija nevar ietekmēt, tāpēc organizācijas uzdevumu sasnieguma rādītāji ir jāvērtē kopsakarā dažādiem faktoriem, kas ietekmē organizācijas darbību;
8. Likumprojekta 18.pantu, kur noteikta nesamērīgi liela atbildība sabiedriskā labuma organizācijas valdei vai vadības institūcijas locekļiem, nosakot tiem administratīvo atbildību. Šāda atbildība nav noteikta citām juridiskām formām, piemēram, politisko partiju, reliģisko organizāciju uc valdēm;
9. Likumprojekta 5.pantā iekļautais caurskatāmības koeficientu, kas pēc būtības ir atbalstāma iniciatīva sabiedriskā labuma organizāciju sektorā veicinot labu pārvaldību un caurskatāmību, taču to var panākt ar vadlīnijām, izglītojošiem pasākumiem un citām aktivitātēm, vienlaikus sniedzot atbilstošu atbalstu (rīki datu uzkrāšanai, mērīšanai un komunikācijai). Esošā likumprojekta redakcija drīzāk vērtējams kā apdraudējums sabiedriskā labuma organizācijām, jo koeficienta atklātības prasības, lai sasniegtu “zaļo līmeni”, prasa lielus administratīvos resursus, kas reti kurai organizācijai ir pieejams, tāpat daudzas sabiedriskā labuma organizāciju aktivitātes nav mērāmas skaitliski, bet sociālajā ietekmē (piemēram, kā mērīt skaitliski “pilsoniskās sabiedrības atbalsts”). Papildus izsakām šaubas par to, kāds ir juridiskais mērķis šai normai;
10. Likumprojekta 8.panta 1.1 daļā noteiktie apstākļi, kad Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ir nesamērīgi un nenoteikti, kas praksē var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedriskā labuma sektoru;
11. To, ka likumprojektā paredzēts, ka pārejas periodā automātiski tiks piešķirta otrā pakāpe, nevis iespēja organizācijai izvēlēties sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi. Ņemot vērā, ka piesakoties uz sabiedriskā labuma statusu bija citi apstākļi, tad valsts nevar automātiski uzlikt jaunus, stingrākus nosacījumus, bez organizācijas pašas izvēles.  

Rezumējot, FM uzskata, ka darba grupas piedāvātie risinājumi (proti, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā uzsākt administratīvo procesu, uzliekot par pienākumu valdes vai vadības institūcijas loceklim atgriezt SLO nepienācīgi izlietotos SLO līdzekļus vai mantu, atgūt ziedotājam piešķirto nodokļu atvieglojumu vai atmaksāto IIN, piemērot kriminālatbildību) nav uzskatāmi par efektīvu risinājumu. 

Piedāvātie risinājumi var radīt nesamērīgus papildus izdevumus ne tikai pašai SLO vai SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim, bet arī valsts pārvaldei un ziedotājiem, tostarp ziedotājiem kas ziedoja SLO . Turklāt ne visos gadījumos ir iespējams apzināt visus iesaistītos ziedotājus, kurus attiecīgā SLO vai SLO valdes vai vadības institūcijas locekļa rīcība ir ietekmējusi. Jāņem vērā arī tas, ka SLO vai SLO valdes vai vadības institūcijas locekļa rīcība ir vērtējama kā neatgriezeniska, tātad uzskatāma par jau izdarītu pārkāpumu, kas vairs nav novēršams.

LSKA Senioru Saeimu  atbalsta Labklājības ministrija. Projekta pasākumi tiek īstenoti no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim. Pasākumu finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5