- Autors LSKA
- Senioru Saeima
- 340 skatījumi
LSKA “Senioru Saeima” ir vairākkārt vērsusi ierēdņu uzmanību uz psihiskās veselības problemātiku senioru interešu aizstāvēšanas kontekstā, un pastāvīgi interesējusies par notiekošo šajā jomā.
LSKA “Senioru Saeima” ir vairākkārt vērsusi ierēdņu uzmanību uz psihiskās veselības problemātiku senioru interešu aizstāvēšanas kontekstā, un pastāvīgi interesējusies par notiekošo šajā jomā.
Apziņa, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir cilvēka cieņa, veido pamatu iekļaujošai un vienlīdzīgai sabiedrībai, uzskata Latvijas Tiesībsargs.
Pašlaik Latvijā izvirzīts mērķis - pārveidot psihiskās veselības aprūpi gan padarot to pieejamu ikvienam, kam tas nepieciešams, gan akcentēt un ievērot psihiskās veselības aprūpes pamatā esošās vērtības, lai tā patiesi atbilstu indivīda vajadzībām un cieņai.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka cieņa ir viena no Latvijas konstitucionālajām vērtībām. Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā pasākumi, kurus organizē Tiesībsarga birojs, Latvijas Universitāte un Eiropas Padomes Bioētikas komiteja (CDBIO), ir simpozijs un konference par personas autonomiju un psihiskās veselības aprūpi, kuros iesaistās arī LSKA.
- novembris - simpozijs “Personas autonomija un garīgās veselības aprūpe: juridiskā perspektīva”, kurā galvenā uzmanība pievērsta garīgās veselības juridiskajai perspektīvai. Simpozija mērķis ir diskutēt un izvērtēt iespējas pilnveidot valstu garīgās veselības normatīvo regulējumu un piemērošanas praksi tā, lai tā būtu atbilstoša starptautiskajiem cilvēktiesību principiem un normām, kā arī apspriest iespējamos risinājumus, lai labāk aizsargātu cilvēktiesības un veicinātu cilvēka autonomiju garīgās veselības aprūpē. Zinošiem un gādīgiem ārstiem un speciālistiem ir nozīmīga loma cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesību nodrošināšanā, tāpēc jo īpaši būtiski runāt par personas autonomijas tiesībām un to faktisko īstenošanu.
- novembris - konference “Personas autonomijas veicināšana garīgās veselības aprūpes praksē”, tās fokusā autonomijas veicināšana psihiskās veselības aprūpē.
1.Pacientu autonomijas atbalstīšana garīgās veselības aprūpē
2.Sabiedrībā balstītu pakalpojumu labā prakse
- Atvērtā dialoga modelis
- Mobilās komandas (Beļģija)
- Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums (Latvija)
- Līdzcilvēku atbalsts (Islande)
3.Labā prakse veselības aprūpes iestādēs
- Atvērto durvju politika slimnīcu nodaļās (Vācija un Šveice)
- Atvērtā dialoga modelis augstas drošības nodaļās (Norvēģija)
- Iepriekšēja aprūpes plānošana (Spānija)
- Drošo nodaļu modelis (Apvienotā Karaliste)
- BET (Basal exposure therapy) apvienojumā ar papildu ārējo kontroli (Norvēģija)
- Kombinētās pieejas
- Apmācība un izglītība
Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT – psihosociālas (mentālas) slimības un intelektuālās attīstības traucējumi) ir viena no vismazāk aizsargātajām un nepamatoti izolētām sabiedrības grupām.
Daudzās valstīs un arī Latvijā šo cilvēku tiesību pārkāpumi un aizskārumi, tostarp ieslodzīšana slimnīcās vai sociālās aprūpes iestādēs, atstāšana bez palīdzības, diskriminēšana un stigmatizēšana, ir bieža parādība. Nereti cilvēkiem ar GRT tiek ierobežo rīcības brīvību, iespēju izvēlēties un rīkoties atbilstoši savām vērtībām un interesēm (autonomija). Tādēļ ir svarīgi, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir pasargāti no cilvēktiesību aizskārumiem un var baudīt tiesības vienlīdzīgi ar citiem.
Demence – ir intelektuālo funkciju pasliktināšanās, kurām strauji attīstoties tiek izraisītas domāšanas, spriešanas un atmiņas spēju traucējumi, tas savukārt noved pie personības izmaiņām. Cilvēks parasti neatceras nesenus notikumus, neatminas, ko ēdis brokastīs, ar ko runājis, viņš vairākas reizes atkārto vienu un to pašu teikumu, vēlākā periodā nepazīst pat savus radiniekus.
Neskaitot atmiņas zaudēšanu, demencei raksturīgas arī problēmas ar uzmanības koncentrēšanu, grūti iemācīties ko jaunu, nespēj atrisināt ikdienas sadzīviskas problēmas. Kopumā šie traucējumi nopietni ietekmē cilvēka sociālās dzīves līmeni, demences progresa ietekmē cilvēkam būs nepieciešamība pēc ikdienas uzraudzības un kopšanas.
Demence ietekmē domāšanu, uzvedību un spējas veikt ikdienas uzdevumus. Traucējumi smadzeņu darbībā cilvēkam neļauj pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā un darba dzīvē. Raksturīga demences iezīme ir nespēja veikt ikdienas darbības samazinātu kognitīvo spēju dēļ.
Demences priekšvēstneši visbiežāk ir trauksme, nomāktība, miega traucējumi un citas ar uzmanības un atmiņas spējām šķietami nesaistītas sūdzības. Demencei progresējot, parādās izteiktāki traucējumi, kas saistīti arī ar cilvēka uzvedību, motivāciju, spējām sevi aprūpēt, kā arī personību. Pēdējo ir grūti pieņemt, tam nepieciešams atbalsts. Demences skarto piederīgajiem to izdodas atrast katram savā veidā – vienam tas ir psihiatrs, neirologs vai ģimenes ārsts, citam tas var būt labākais draugs, kaimiņš vai mācītājs.
Demence var piemeklēt jebkuru, bet risks palielinās līdz ar vecumu. Lielākā daļa demences slimnieku ir gados vecāki cilvēki, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka lielākā daļa vecu cilvēku ar demenci neslimo. Tā nav normāla novecošanas izpausme, bet gan smadzeņu slimība. Ir 5 lietas, kas uzlabo smadzeņu darbību – pareizs uzturs, fiziskas aktivitates, sociālie kontakti, mācīšanās, labs miegs.
Patiess stāsts par demenci ir Veselības ministrijas sagatavots materiāls. https://youtu.be/BS7gia3PBjA. Veselības ministrija kampaņas “Viss ir Norm.a” kontekstā informē sabiedrību, tostarp seniorus par to, ka cilvēka psihiskā veselība ir tikpat reāla kā fiziskā. Tā var sašķobīties un nav jātēlo, ka viss ir kārtībā. Nevajag noliegt to, kā cilvēks jūtas, nevajag cieties un justies atstumtam, jāmeklē palīdzība un tas ir normāli. Veselības ministrija aicina vērsties pie sava ģimenes ārsta.
Visbiežāk demence skar cilvēkus, kas vecāki par 50 gadiem, un tā cēlonis var būt insults, infarkts, galvas traumas un citas smagas slimības. Demence ir neirodeģeneratīvo slimību kopums, un tā nav normāla novecošanas procesa daļa.
Cilvēki var veikt profilakses pasākumus pret demenci, it īpaši vaskulārās demences gadījumos un agrīna demences diagnosticēšana un nodrošināšana ar savlaicīgu medicīnisko iejaukšanos var būt visefektīvākais paņēmiens cīņā ar progresējošo demenci.
Liels izaicinājums demences ārstēšanā ir aprūpes organizēšana, jo šī slimība paliek ēnā, pateicoties sabiedrības aizspriedumiem un maldiem, ka cilvēkam būtu vienkārši jāļauj mierīgi aiziet. Demences ārstēšana ir simptomātiska, kas nozīmē, ka mūsdienu medicīnai nav pa spēkam izārstēt tās cēloni. Jo agrākā vecumā sākas demence, jo sliktāka prognoze, un šādā gadījumā ārstēšanu būtu jāuzsāk iespējami ātri. Ģimenes ārsti ir ļoti zinoši un centīgi, taču aprūpes organizēšanā būtu jāpieslēdzas arī psihiatram vai neirologam.
Tiesībsargs Juris Jansons uzsver, ka - cilvēka cieņa ir viena no augstākajām vērtībām, kas piemīt ikvienam cilvēkam. Apziņa, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir cilvēka cieņa, veido pamatu iekļaujošai un vienlīdzīgai sabiedrībai. Eiropas tiesību telpā ir daudz labu piemēru, kā nodrošināt šo cilvēku pašnoteikšanās tiesības garīgās veselības aprūpē gan cilvēkiem ar viegliem garīgiem traucējumiem, gan cilvēkiem ar ļoti smagiem garīgiem traucējumiem. Būtiski ir ievērot cilvēka autonomiju un cilvēktiesības arī augstas drošības nodaļās un klīnikās. Jāpilnveido tiesiskais regulējums un medicīniskā aprūpe no sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem līdz pat veselības aprūpes iestādēm.
Gan nacionālie tiesību akti, gan starptautiskie cilvēktiesību dokumenti paredz virkni demokrātiskās un tiesiskās valstīs pašsaprotamu cilvēktiesību un attiecina tās uz jebkuru cilvēku. Tiesību akti aizliedz diskriminēt cilvēkus pamatojoties uz veselības stāvokli vai invaliditāti. Tomēr vēsturiski ir pieņemts, ka daļa sabiedrības personu ar garīga rakstura traucējumiem uzlūko kā personu, kurai dažādas tiesības var tikt liegtas vai būtiski ierobežotas.
Psihiatrisko traucējumu un slimību ārstēšana ir regulēta Ārstniecības likuma XI nodaļā “Psihiskās slimības”. Psihiski slimi pacienti nedrīkst tikt pakļauti diskriminācijai savas slimības dēļ, un tiem jānodrošina medicīnisko palīdzību un aprūpi tādā kvalitātē, kāda atbilst pieņemtajiem vispārējās medicīnas standartiem.
Psihiatrija ir veselības aprūpes nozare, kurā strādājošiem ir jābūt apveltītiem ar ļoti augstām pacietības, savaldības un tolerances spējām. Ievērojot pacientu domāšanas un uzvedības traucējumus, nereti slimības noteikto vai veicināto sociālo stāvokli, un to dēļ ierobežotās iespējas aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses, psihiatriskām ārstniecības iestādēm ir ļoti svarīgi nepieļaut pacientu tiesību pārkāpumus, necienīgu izturēšanos, cita veida rīcību, kas var tikt traktēta kā cilvēka pamattiesību pārkāpumi. Pacients psihiatriskās ārstniecības iestādes stacionāra nodaļā var tikt stacionēts ar pacienta vēlēšanos – brīvprātības princips, vai bez pacienta piekrišanas.
Pasaulē lielākā daļa pacientu ar garīga rakstura traucējumiem nesaņem efektīvu medicīnisku palīdzību. Mūsdienu veselības aprūpes plānošanas sistēmai vieni no lielākiem izaicinājumiem ir efektivitātes un kvalitātes mērījumi psihiatrijā, psihoterapijā un narkoloģijā. Psihiskās veselības jomā pastāv grūtības izveidot vienotus un standartizētus kvalitātes rādītājus un novērtēšanas kritērijus. Tas saistīts ar to, ka veselības aprūpes sistēmas dažādās valstīs mēdz krasi atšķirties. Taču zināms, ka pakalpojuma kvalitātes novērtēšana un analīze veicina sniegtās aprūpes kvalitātes uzlabošanu.
Pieejamības rādītāji ir svarīgi, jo atspoguļo kā un cik daudz pakalpojums tiek izmantots. Savukārt efektivitāte ir svarīga no ekonomikas un resursu plānošanas viedokļa, jo liecina arī par pakalpojumu ilgtspēju. Eksistē dažādi ar sabiedrības veselību saistīti faktori (indikatori), kas tieši vai netieši liecina par sabiedrības dzīves kvalitāti, saslimstībām, tostarp garīga rakstura saslimšanām, mirstību, paredzamo dzīves ilgumu. Tādēļ būtiski ir analizēt sabiedrības psihiskās veselības stāvokli, problēmas, medicīniskās aprūpes efektivitāti, jo pakalpojumu kvalitātes, tostarp garīgās veselības aprūpē, atspoguļojums skaitļos ir pamats uz pierādījumiem balstītai veselības politikai, kas būtu vērsta uz psihiskās veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu.
Daudzās valstīs psihiskās veselības aprūpes standarti vēl tikai veidojas. Nav vienotu kritēriju, lai novērtētu, ko tieši būtu svarīgi analizēt, lai saprastu, vai sniegtā aprūpe ir kvalitatīva.
Pēc PVO organizācijas ieteikumiem, būtu jāvērtē šādus parametrus:
- pacienta viedokļa, viņa lēmumu un autonomijas cienīšana;
- pacienta pieredze;
- ierobežošanas pasākumu pielietošana;
- iespēja izstrādāt, pārskatīt un ieviest atlabšanas plānu, kā arī uzmanības pievēršana sociāliem faktoriem, šos plānu izstrādājot;
- atbalsta sniegšana gan pakalpojuma saņemšanas brīdī, gan pēc tam.
PVO nosaka šādas galvenās psihiskās veselības aprūpes kvalitātes dimensijas:
- uz pacientu centrēta pieeja;
- psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība;
- starpnozaru sadarbība, realizējot psihiskās veselības aprūpi;
- profilakse un veselību veicinošie pasākumi;
- laba procesu vadība;
- inovatīva un uz nākotni orientēta pieeja.
Katrā no dimensijām speciālisti ir identificējuši parametrus, ko nepieciešams novērtēt pacienta psihiskās veselības aprūpes procesā.
Skumji, ka no kopumā noteiktajiem 23 kritērijiem, kas liecina par pacienta psihiskās veselības aprūpes efektivitāti, tikai divus reāli novērtē katrā valstī –
- pacientu dzīves kvalitāti
- pašnāvību skaitu.
Eiropas Savienībā psihiskās aprūpes veselības sfērā šobrīd nav vienotu kvalitātes kritēriju, ko varētu savstarpēji salīdzināt. Tomēr ir atzīts, ka kvalitātes un ārstēšanas rezultātu novērtēšana ir pamata elementi psihiskās veselības aprūpes procesa kvalitātes analīzei un uzlabošanai.
Piemēram, atkārtoto hospitalizāciju īpatsvars, ambulatoro pakalpojumu pieejamība pēc izrakstīšanas, NMPD izsaukumu skaits sakarā ar psihiskās veselības traucējumiem, sniedz ieskatu, kā un cik kvalitatīvi valstī tiek nodrošināta psihiskās veselības aprūpe. Šo kritēriju vidū var minēt arī cilvēku skaitu ar psihiskās veselības traucējumiem, kuri dzīvo institūcijās (sociālās aprūpes centros, grupu mājās), cilvēku skaitu ar psihiskās veselības traucējumiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās, piespiedu ārstēšanas rādītājus, ierobežojošo līdzekļu izmantošanas rādītājus, ievietošanu stacionārā vai specializētajā ārstēšanas iestādē bez pacienta piekrišanas u.c. Ne mazāk svarīga ir psihiskās veselības aprūpes centru un krīzes centru pieejamība, kā arī tādu pakalpojumu pieejamība, kas atbalsta pacienta dzīvošanu mājās.
Situācija Latvijā.
Tā kā slimību kontroles un profilakses centrs pārsvarā publicē vispārīgus veselības aprūpes datus, tad grūti izvērtēt psihiskās veselības aprūpes rezultātus, jo trūkst apkopotu datu par pamata rādītājiem, piemēram, pacientu drošību.
- gadā tapis Latvijas Ārstu biedrības ziņojums, kurā, balstoties uz diagnožu grupām, iekļauti šādas aktivitātes un to rezultāti:
- šizofrēnijas diagnostika un ārstēšana;
- demences diagnostika un ārstēšana;
- depresijas atpazīšana, vadīšana, ārstēšana un aprūpe;
- alkohola atkarības ārstēšana;
- dubultdiagnozes narkoloģijā un psihiatrijā;
- opioīdu atkarīgo pacientu ārstēšana.
Tomēr šobrīd Latvijā mēra tikai vienu specifisku psihiskās veselības aprūpes kvalitātes kritēriju: pacientu ar šizofrēniju, šizotipiskiem traucējumiem vai murgiem neatliekama stacionēšana 30 dienu laikā tajā pašā stacionārajā ārstniecības iestādē.
Speciālisti uzskata, ka lai nodrošinātu psihiskās veselības aprūpes kvalitāti, nepieciešams izstrādāt un ieviest kvalitātes vadības sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu kontroli. Šobrīd tāda kvalitātes vadības sistēma, kas aptver reālus kvalitātes rādītājus un uzraudzības mehānismus, neeksistē.
Salīdzinot tiesībsarga ziņojumus par psihiskās veselības aprūpi ar esošajiem kvalitātes rādītājiem, atklāts, ka konstatētus pārkāpumus aprūpes sniegšanā šie rādītāji neatspoguļo.
Par svarīgākajiem kvalitātes rādītājiem psihiskās veselības aprūpes sniegšanā speciālisti uzskata:
- pacientu procentu, kuriem ir risks kaitēt sev vai citiem, un kuri pieprasa akūtu psihiatrisku palīdzību/konsultāciju, kuriem palīdzība sniegta divu stundu laikā pēc pieprasījuma brīža, 24 stundu laikā vai 48 stundu laikā (kā vitāli svarīgu to atzīmēja 46% un kā ļoti svarīgu 42% speciālistu);
- psihoterapeitiskās palīdzības pieejamību akūtas traumas slimniekiem (42% to vērtē kā vitāli svarīgu un vēl 48% kā ļoti svarīgu);
- nelaimes gadījumu skaitu darbā mediķiem saistībā ar pacientu agresiju psihiatrijas, narkoloģijas stacionāros (atbilstoši apkopotajiem viedokļiem, 40% to uzskata par vitāli svarīgu un 48% par ļoti svarīgu indikatoru);
- pabeigto suicīdu skaitu pacientiem, kuri regulāri saņem psihiatrisku palīdzību/ārstēšanu (34% to vērtē kā vitāli svarīgu un 52% kā ļoti svarīgu);
- paškaitējumu skaitu stacionāros (34% uzskata to par vitāli svarīgu un 48% par ļoti svarīgu rādītāju).
Psihiskās veselības aprūpes kvalitātes kritēriju ieviešana un to analīze palīdz izprast situāciju valstī, identificēt problēmas un izveidot atbilstošu rīcības plānu. Kvalitatīva aprūpe būtiski uzlabo psihiskās veselības aprūpes efektivitātes rādītājus. Taču vispārīgie sabiedrības psihiskās veselības rādītāji nespēj pilnā mērā atspoguļot vēlamo valsts politiku nozarē. Lai veidotu uz pierādījumiem un pacientu tiesībām balstītu psihiskās veselības aprūpi Latvijā, nepieciešams pārskatīt esošos novērtēšanas parametrus, kā arī izstrādāt, ieviest un regulāri uzraudzīt jaunus kvalitātes kritērijus.
Secināms, lielāko daļu palīdzības cilvēkam, kuru skārusi demence (ar vai bez diagnozes), veido tieši piemērotas aprūpes identificēšana un nodrošināšana, kā arī atbalsta sniegšana slimniekam un tā ģimenei.
Seniors un viņa ģimenes locekļi dažkārt baidās no problēmu diagnozticēšanas un nevēršas pie ģimenes ārsta, lai saņemtu diagnozi un nosūtījumu speciālistu palīdzības saņemšanai.
Senioru interešu aizstāvību Seniori Saeimā atbalsta:
Projekts „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49
Labklājības ministrijas līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu
Nr. LM2023/24-1-05/10.
Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023