Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

struktūrvienība „Senioru Saeima”

 

29.janvārī Latvijas Senioru kopienu apvienības struktūrvienības “Senioru Saeima”priekšsēdētāja Barba Girgensone attālināti piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par senioru digitālajām prasmēm. Informāciju sniedza VARAM pārstāvji atbildot uz senioru jautājumiem, kas tika uzdoti senioru dienas norisē Saeimā. 

 

VARAM pārstāvji norādīja, ka Progresa ziņojumā par Latvijas nacionālās reformu programmas „Eiropa 2020” stratēģijas (NRP) kontekstā īstenošanu secināts, ka Latvijā ir veikti būtiski uzlabojumi digitālo publisko pakalpojumu jomā un krietni pārsniegts Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējais rādītājs. Latvijā turpinās līdzekļu ieguldīšana, lai vairāk iedzīvotāju, tostarp senioru, izmantotu e-pārvaldes pakalpojumus. 

83% interneta lietotāju (salīdzinājumā ar 67% ES) izmanto e-pārvaldes pakalpojumus. Šādi rezultāti ir sasniegti, realizējot plašu komunikācijas un mācību programmu “Mana Latvija. Dari digitāli!”, kuras ietvaros apmācīti 6000 valsts un pašvaldību darbinieki, skolotāji, bibliotekāri un žurnālisti ar mērķi uzlabot viņu zināšanas par digitālajiem risinājumiem, lai viņi varētu palīdzēt cilvēkiem pāriet no klātienes pakalpojumu izmantošanas uz pakalpojumu izmantošanu digitāli. Programma piedāvā informāciju un video pamācības par vairāk nekā 500 e-pakalpojumiem un sadarbojoties apvieno vairāk kā 30 valsts iestādes.

 

VARAM ir izstrādājusi projektu - Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2024.-2027., kurā noteikta vienota valsts pārvaldes, tautsaimniecības un sabiedrības digitālās attīstības politika. Tai jānodrošina iespēja apgūt nepieciešamās prasmes katram iedzīvotājam jebkurā dzīves posmā atbilstoši vajadzībai.

 

Pamatnostādņu īstenošanai ir noteikti pieci rīcības virzieni:  

1. Digitālās prasmes un izglītība.   
2. Digitālā drošība un uzticamība.  
3. Telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamība.  
4. Tautsaimniecības (t.sk valsts pārvaldes) digitālā transformācija.  
5. Inovācijas, IKT industrija un IKT zinātne.  

 

Ar rīcības virziena Digitālās prasmes un izglītība īstenošanu paredzēts  nodrošināt ikviena Latvijas iedzīvotāja iespējas pilnvērtīgi izmantot digitālās telpas, rīku un ar to saistīto procesu iespējas, tādējādi sekmējot vispārējās labklājības kāpumu.  

 

Rīcības virzienā “Digitālās prasmes un izglītība” digitālās prasmes un kompetences tiek skatītas saskaņā zināšanu līmeņu pieeju, kas tiek izmantota, lai definētu politikas mērķus, ietvaru un mācību mērķus konkrētām mērķauditorijām: 

1. līmenis – “Līdzdalība” – digitālo prasmju un digitālo rīku pamata komplekts katram iedzīvotājam;  
2. līmenis – “Praktiska lietošana” – digitālās prasmes katram iedzīvotājam patstāvīgai digitālo pakalpojumu, lietotņu,  digitālo tehnoloģiju risinājumu lietošanai;  
3. līmenis – “Pakalpojumu sniegšana” – digitālās prasmes tiem, kas sniedz pakalpojumus un koordinē pakalpojumu sniegšanu digitālajā vidē valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā;  
4. līmenis – “Pakalpojumu un sistēmu veidošana” – digitālās prasmes tiem, kas veido, attīsta un uztur IKT platformas, sistēmas un digitālos pakalpojumus valsts pārvaldei, pašvaldībām, privātajam sektoram;  
5. līmenis – “Ietekme un peļņa” – digitālās prasmes IKT nozarei, augstskolām, zinātnei - tiem, kam nepieciešamas dziļas un plašas IKT zināšanas liela apjoma un plašas ietekmes projektu īstenošanai, lai iegūtās digitālās prasmes sniegtu ietekmi un peļņu.

 

Seniora “pamata digitālās prasmes” nozīmē personas spēju izmantot internetu četrās digitālās kompetences jomās - informācija, saziņa, satura radīšana un problēmu risināšana. Tiek izšķirtas “pamata digitālās prasmes”, “par pamata digitālajām prasmēm augstākas digitālās prasmes” un ”par pamata digitālajām prasmēm zemākas digitālās prasmes”. Personas, kas neizmanto internetu, tiek klasificētas kā tādas, kam nav digitālās prasmes.  

 

Pamatnostādņu mērķa sasniegšanai jomā Digitālās prasmes un izglītība, īpaši attiecībā uz senioriem, ir noteikti šādi kritiskie veiksmes faktori: 

1. veicamās mācību un komunikāciju aktivitātes ir atbilstošas noteikto mērķgrupu interesēm, mediju u.c. informatīvo kanālu lietošanas paradumiem, kā arī digitālo pakalpojumu un risinājumu lietošanas vajadzībām. 
2. grūti sasniedzamās sabiedrības mērķa grupas (seniori, personas ar īpašām vajadzībām, uzņēmēji) tiek uzrunātas caur uzticamiem kanāliem – digitālajiem aģentiem, nevalstiskajām organizācijām. 
3. digitālie aģenti un valsts pārvaldes (ietverot arī pašvaldību) klientu apkalpošanas darbinieki ir kvalitatīvi apmācīti tādās jomās kā kritiskā domāšana, drošības ievērošana elektroniskajā vidē, elektroniskā identifikācija, elektronisko pakalpojumu un risinājumu lietošanā un spēj prasmīgi nodot zināšanas vietējām kopienām un saviem klientiem.  
4. digitālās prasmes ir integrētas dažādās izglītības programmās atbilstoši izglītojamo vecumam, uztveres īpatnībām, vajadzībām un citiem faktoriem.

 

VARAM norāda, ka lai nodrošinātu iespēju apgūt digitālās pamatprasmes katram iedzīvotājam, kam tās nepieciešamas neatkarīgi no vecuma, sociālā statusa un nodrošinātības līmeņa, to vidū bērniem, jauniešiem, MVU, nodarbinātajiem, izglītības jomas personālam, sievietēm, darba meklētājiem, personām ar īpašām vajadzībām, senioriem, digitālajiem aģentiem, u.c. sabiedrības grupām, nepieciešama dažādu institūciju, NVO un sociālo partneru koordinēta sadarbība, lai efektīvi izmantotu to rīcībā esošo kompetenci, resursus un kapacitāti. 

Piemēram, lai digitālo pamatprasmju apguve būtu pieejama dažādām iedzīvotāju grupām, izmantojami dažādi digitālo prasmju sniegšanas kanāli, tostarp nacionālais bibliotēku tīkls, valstisko un nevalstisko organizāciju iniciētas kursu programmas un citi pasākumi. Profesionālās kompetences pilnveides pasākumu ietvaros nodrošināma nodarbinātu un nenodarbinātu pieaugušo digitālo prasmju apguve atbilstoši darba tirgus vajadzībām. 

Digitālo pamatprasmju apguvei nepieciešams interaktīvs un mūsdienīgs mācību process un digitāls saturs. Lai to nodrošinātu, jāveicina daudzveidīga digitālā satura un mācību materiālu izstrāde un brīva pieejamība valsts valodā, kā arī drukāto mācību materiālu papildināšana ar elektroniskiem atbalsta resursiem, tostarp plašāk izmantojot tiešsaistes kursus.

 

VARAM atzīst, ka pastāv riski izvirzītā mērķa sasniegšanai, ja 

1.netiek nodrošināta sabiedrības izglītošana un veicināta to digitālo pamatprasmju apguve. 

2. netiek izveidoti mehānismi digitālo pamatprasmju apguvei plašam iedzīvotāju lokam. 
3. sabiedrības motivācijas trūkums digitālo prasmju apgūšanā vai valsts pārvaldes erisinājumu izmantošanā. 
4. netiek sasniegtas atsevišķas sabiedrības mērķa grupas. 
5. nekvalitatīvi apmācīti digitālie aģenti nespēj nodrošināt atbilstošu digitālo prasmju apguvi.

 

VARAM uzskata, ka valsts pārvaldes darbiniekiem ir jābūt kompetentiem motivēt klientus pārslēgties no pakalpojumu saņemšanas klātienē uz elektronisko vidi (primāri digitāli), tāpat arī spēt paskaidrot, kā atrisināt klientam nepieciešamo dzīves situāciju arī tajos gadījumos, ja tas skar citu iestāžu pakalpojumus vai koplietošanas risinājumus, piemēram, oficiālā elektroniskā adrese, drošs elektroniskais paraksts.

Lai neatstumtu iedzīvotājus, kuri dažādu iemeslu, t.sk. informācijas un prasmju trūkuma, dēļ nevar nesaņemt pakalpojumus, nepieciešams regulāri nodrošināt valsts pārvaldes darbinieku, kuru ikdienas pienākumos ietilpst darbs ar klientiem, kompetenču paaugstināšanu valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā klientam atbilstošākā kanālā un digitālo rīku pakalpojumu pieteikšanai. Tam nepieciešams apvienot spēkus, veicot savstarpēji papildinošas darbības, lai sniegtu pakalpojumus iedzīvotājiem.

 

VARAM ieskatā jāpanāk situācija, kad valsts pārvaldes darbinieki izprot valsts kā platformas nozīmi, kā rezultātā veicot klientu apkalpošanu tie cenšas palīdzēt izmantot dažādus e-risinājumus, lai atrisinātu klientam nepieciešamo dzīves situāciju, arī, ja šie risinājumi ir ārpus konkrētās iestādes kompetences (piemēram, drošs elektroniskais paraksts, e-adrese).

Pielikumā 

VARAM prezentācija 29.01.2025.

 

Senioru Saeimu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programmā “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2025. līdz 31.10.2026.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/051/L27