Borisa un Ināras Teterevu fonds jau trešo gadu finansiāli atbalstījis Kuldīgas Senioru skolas projektu. Tiek īstenotas aktivitātes projektā “Kuldīgas senioru iespēju un prasmju pieturas 2022”.  

Par projektu Kuldīgas Senioru skolas vadītāja Ruta Orlova mums raksta:

„Projekta mērķis - Dot iespēju Kuldīgas novada senioriem , kuriem ir mazdārziņš un nepieciešams  atbalsts sēklu, stādu, mēslojuma, dārza kopšanas piederumu , izaudzētā konservēšanas komplektu iegādei. 

Seniori, kuri gatavi pilnveidot saimniekošanu, pašu rokām veikt zemkopības darbus pārtikas sagādāšanai savas saimes galdam ilgākā laika posmā, lai gūtu atbalstu izaudzēto un sakonservēto produktu veidā, tādējādi papildinot savu mājsaimniecību ienākumus. 

Šogad dāvinājumu saņem 43 seniori. 

Pavasarī saņēmām dārza inventāru un  sēklas sējai.

18.maijā tika dāvināti dārzeņu un garšaugu stādi. 

Mācāmies meistarklasēs sagatavot dažādas tējas, augu pesto un kokteiļus.

Pavasara augi tavā virtuvē 

Apskatījām ēdamās nezāles: kuras plūkt un kā tās palīdzēs veselībai.

Pļavas un dārza zālītes var vākt ne vien kaltēšanai gardām tējām. Tās svaigas var pievienot ēdieniem, lai dažādotu garšu un vienlaikus uzlabotu veselību. Apskatījām šobrīd ziedošos, plaukstošos augus, kā tos izmantot virtuvē, lai ēdiens mums būtu kā zāles. 

Pagatavojām uz vietas trīs dažādus pesto: pieneņu, lakšu un nātru, kā arī svaigo pieneņu, nātru un lakšu kokteiļus. 

Priecājāmies par pavasari ar acīm, izbaudījām burvīgās ziedošo augu smaržas, klausījāmies jautrajos cīruļu treļļos un ļāvāmies arī garšām!”

Lai veicas mūsu apvienības biedru organizācijai īstenot senioriem tik vērtīgo pasākumu!

Mājas lapas sadaļā Galerija varat skatīt foto no pasākuma 18. maijā “Kuldīgas senioru iespējas un prasmju pieturas 2022”, foto autori Ričards Sotaks, Kuldīgas novada pašvaldība, Sabiedrisko attiecību speciālists un Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki.

 Aizstāvot senioru tiesības uz veselīgu un kvalitatīvi dzīvi, esam iesaistījušies pasākumos, kur rūpējas par sirds un asinsvadu veselību. Mūsu sagatavotie raksti publicēti:

 www.ir.lv

https://ir.lv/2022/05/25/politiku-atbildiba-par-senioru-sirds-veselibu/

http://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/32314-seniori-sirds-un-asinsvadu-slimibu-mazinasanai-ir-jabut-prioritatei-realitate-ne-uz-papira

https://www.la.lv/seniori-sirds-un-asinsvadu-slimibu-mazinasanai-ir-jabut-prioritatei-realitate-ne-uz-papira

Tagad publicējam rakstu mūsu mājas lasītājiem:

„ Politiķu atbildība par senioru sirds veselību

Lilita Kalnāja,

Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece,

Senioru Saeimas pārstāve

Ar politiķu atbildību par senioru sirds veselību ir jāsaprot cīņa pret augsto mirstību, ko izraisa sirds un asinsvadu slimības. Tās skar vairākus simtus tūkstošus cilvēku un ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Šai cīņai ir jābūt daudz nopietnākai, tādēļ politiķiem ir jārūpējas par speciāla sirds veselības plāna izstrādi un papildu finansējuma piešķiršanu ārstēšanas uzlabošanai.

Šī gada sākumā saņēmām satraucošas ziņas par to, ka Latvijā ir ievērojami palielinājusies mirstība no sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārajām (KVS) slimībām. Tādēļ kā iepriecinošu vēsti šobrīd uztveram ziņu par to, ka Veselības ministrija nākamajā gadā ir paredzējusi papildu līdzekļus sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Kā liecina maija sākumā Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē diskusijā par jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā publiskotā informācija, medikamentu kompensēšanai sirds un asinsvadu slimībām nākamgad papildus paredzēti 7,6 miljoni eiro. Cerams, ka tas nebūs tikai priekšvēlēšanu solījums, bet vainagosies ar reāliem darbiem. Kopš 2019.gada Latvijas Senioru kopienu apvienība kopā ar citām sabiedriskajām organizācijām ir vērsusies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ar lūgumu rast iespēju valstij kompensēt inovatīvos medikamentus sirds un asinsvadu slimniekiem 100% apmērā, taču līdz pat šim brīdim tas nav īstenots. 

Nepieciešams gan plāns, gan finanses

Kāpēc tas ir tik būtiski tieši šobrīd? Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskie dati liecina, ka pērn šo slimību dēļ esam zaudējuši 16 911 līdzpilsoņu, kas ir par 10% jeb aptuveni 1500 cilvēku vairāk nekā 2020.gadā. Diemžēl nevaram būt droši, ka rudenī pandēmija nesaasināsies no jauna un atkal novārtā tiks atstātas citas slimības. Un, pat ja pandēmija nesaasināsies, nevaram būt droši, ka KVS tiks pievērsta pienācīga uzmanība. Proti, cits SPKC publiskots pētījums liecina, ka jau pirms pandēmijas 25% no KVS mirstības gadījumiem bijuši novēršami. Jāņem vērā, ka pēdējos pandēmijas gados situāciju vēl vairāk pasliktināja ierobežotā piekļuve mediķiem, novēloti izmeklējumi, jaunu iedarbīgu medikamentu trūkums un citi iemesli, kas atspoguļojas statistikā.

Veselības ministrijas izstrādātajās apjomīgajās “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs”, kas ir centrālais veselības politikas dokuments, ir aprakstīta veselības aprūpes uzlabošana nākamo gadu laikā. 

Šajā dokumentā kardiovaskulārās diagnozes ir izvirzītas kā viena no prioritātēm. Tam mēs varam tikai piekrist, jo neskaitāmas reizes ir atkārtots tas, ka Latvijā saslimstība un mirstība no KVS ir pārāk augsta. Un tas viss, neskatoties uz ārstu pašaizliedzīgo darbu. Tāpēc mēs gribam no valsts institūcijām redzēt ne tikai šo lozungu par prioritāti, bet arī šīs prioritātes reālu ieviešanu dzīvē. Ja onkoloģijas pacientu ārstēšanai valsts radīja speciālu plānu un ieguldīja papildu naudu, un pacientu ārstēšanā ir uzlabojumi beidzot, tad ar steigu jāķeras arī pie tāda paša medicīniska un finanšu plāna radīšanas sirds slimību samazināšanai.

Ko seniori sagaida no politiķiem KVS jomā

Strauji tuvojas Saeimas vēlēšanas, un, protams, arī seniori domā, kuram politiskajam spēkam atdot savu balsi. Nav noslēpums, ka viens no jautājumiem, kas ir būtisks senioriem, ir iespēja saņemt kvalitatīvus un cilvēka cienīgus medicīnas pakalpojumus, tostarp kvalitatīvus un mūsdienīgus medikamentus. Latvijas Senioru kopienu apvienības veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 115 cilvēku vecumā no 55-95 gadiem, lūdzām arī paust viedokli attiecībā uz pašreizējo situāciju KVS slimību jomā. 70% aptaujāto senioru atzīst, ka finansējums medikamentiem nav pietiekams, un tas būtu jāpalielina. 95% respondentu atbild, ka viņiem ir nepieciešama papildu informācija par KVS, to profilaksi un ārstēšanu, 90% atbild, ka viņiem nav pieejama moderna KVS ārstēšanas terapija, 90% aptaujāto neslēpj, ka viņu atbalsts kādai politiskajai partijai ir atkarīgs no partijas skatījuma uz veselības aprūpi senioriem. Satraucoši liels skaits - 98% respondentu atbildējuši, ka nav informēti par KVS riska novērtēšanu un profilaksi.

Pamatojoties uz senioru viedokļu apkopojumu, šobrīd darbu atsākusī Eiropas pretnabadzības tīkla un pacientu un senioru organizāciju sirds un asinsvadu slimību darba grupa izstrādā savus ieteikumus un rekomendācijas valdībai un Saeimai par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. 

Vēlme pēc lielākas ārstu uzmanības un iejūtības

Seniori priecātos, ja Latvijā būtu viens “punkts”, kur iegūt informāciju un veikt izmeklējumus KVS jomā. Diemžēl kaut kur “pačibēja” labā ideja par sirds veselības kabinetiem – šāds projekts jau kādreiz bijis aizsākts, taču kaut kādu iemeslu dēļ tika pārtraukts. Ir jūtams ģimenes ārstu izdegšanas pazīmes, jo kovida pandēmija diemžēl radīja lielu papildu slodzi. Protams, senioru biedrības biedri pazīst daudzus ļoti iejūtīgus ģimenes ārstus, kuri arī grūtajos laikos cenšas sniegt vislabāko palīdzību un padomu. 

70% senioru aptaujā norādījuši, ka medicīnisku informāciju viņi vislabāk uztver, konsultējoties pie speciālista vizītes laikā, tikai 25% novērtē rakstisku informāciju, bet 5% - internetu. Tādēļ nav brīnums, ka senioriem ir nepietiekama izpratne par būtiskiem KVS aspektiem. 

Ja nav iespējamas konsultācijas klātienē, noteikti vajadzētu vairāk skaidrojošu brošūru, lai pensionārs var labāk izprast slimības būtību, kā arī to, ko viņš pats var darīt, lai mazinātu saslimšanas vai slimības saasinājuma riskus. Profesionāļu atlasīta un sagatavota, ērti pieejama informācija būtu ļoti nepieciešama, ņemot vērā, ka KVS saslimstība un mirstība visvairāk izplatīta ir tieši senioru grupā, taču, kā liecina mūsu pašu veiktā aptauja, izpratne par daudziem faktoriem, piemēram, profilaktiskiem pasākumiem – pietiekamu aktivitāšu daudzumu, izvēlēto ēdienkarti, senioriem ir visai zema.

Jo zemāki ienākumi, jo vairāk ielaistu slimību

Senioru situācija un līdz ar to arī iespējas saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus ir ļoti atšķirīgas. Tiem, kuri dzīvo pilsētās, ir vienkāršāk un ērtāk apmeklēt ārstu, grūtāk tas būs lauku reģionos dzīvojošajiem. Tāpat – ja senioram ir bērni, viņam ir vieglāka situācija gan finansiāli, gan emocionāli. Vientuļam pensionāram, kurš saņem mazu pensiju, medicīnas pakalpojumu pieejamība ir daudz ierobežotāka. Viņam prioritārs jautājums būs – kā samaksāt rēķinus un paēst, nevis kā aiziet pie ārsta. Tā diemžēl nav cilvēka izvēle, bet situācija, kādā viņš atrodas. 

To apliecina arī mūsu veiktā aptauja - 80% senioru atbildējuši, ka viņu rūpes par veselību ir atkarīgas no ienākumiem. Savukārt, SPKC publiskots pētījums (pēc Euro-Silc datiem) apstiprina: ilgstošas slimības vai veselības problēmas zemāku ienākumu gadījumā konstatētas biežāk nekā turīgāku iedzīvotāju vidū. Tas pats attiecināms uz pārbaužu vai ārstēšanās neveikšanu nepieciešamības gadījumā – zemāku ienākumu gadījumā tās tiek veiktas retāk (nevar atļauties, pārāk tālu, pārāk ilga gaidīšana rindā utt.) nekā augstāku ienākumu gadījumā. Taču, ja iepriekšējos gados kā viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc netika saņemta veselības aprūpe, tika minēts, ka medicīnas pakalpojumus nevarēja atļauties, tad attiecībā uz pagājušo, 2021.gadu, pārliecinoši dominēja “citi iemesli”, kas, visticamāk, ir saistīti ir pašiem kovida ierobežojumiem.

Mēs ļoti ceram, ka šomēnes Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē prezentētais nepieciešamais budžets jaunu zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai, kas ietver arī papildu finansējuma piešķiršanu KVS medikamentu kompensēšanai, nepaliks tikai prezentācijas formātā, bet tiks iemiesots reālajā dzīvē. Tas būs tiešs pierādījums tam, ka Latvijas lēmumu pieņēmēji no lozungiem var pāriet pie reālas rīcības, jo īpaši, ja situācija KVS saslimstības un mirstības jomā ir tik dramatiska. Ļoti novērtēsim, ja arī citas sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv plašas sabiedrības grupas, pievienosies un atbalstīs aicinājumus valdībai pievērst lielāku uzmanību kardiovaskulāro pacientu veselības uzlabošanai.”

Raksts sagatavots īstenojot Senioru Saeimas uzdevumus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā un aicinot likumdevēju ievērot mūsu prasības.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Mērķis

Sekmēt senioru veselīgu paradumu veidošanu, nostiprināšanu un veselību veicinošu pakalpojumu pieejamību, sekmējot produktīvā dzīves ilguma pagarināšanos.
Ieguldot līdzekļus veselības veicināšanā un slimību profilaksē, kopējās veselības jomas izmaksas ir zemākas, nekā cīnoties ar sekām –ārstējot slimības. Tieši tādēļ ar veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu kopumu ir būtiski panākt iedzīvotāju izpratnes un attieksmes uzlabošanos un veselību veicinošas rīcības izvēli, tādējādi sekmējot iedzīvotāju atbildību par savu veselību un mazinot uzvedību, kas saistīta ar dažāda veida riskiem veselībai. Iegūtām zināšanām ir vērtība, tāpat kā gadiem. Var dzīvot ierastā dienas ritmā, bet var mēģināt kaut ko mainīt: dejot, nūjot, peldēt, smaidīt un skatīties uz gaismas pusi, arī rudens un ziemas tumšajā laikā saskatot burvību. Veselīgs dzīves veids un pozitīvs skats uz dzīvi, nevis slimību ārstēšana, bieži vien ir svarīgākais garas un aktīvas dzīves noslēpums. Novecošanu novērst nevar, tomēr dzīves ilgumu un kvalitāti ietekmēt var. Lai senioru vecums ir kā iespēja, kā izaicinājums visam tam, kam darba dzīvē pietrūka laika!
Ikdienā noteicošais, protams, ir senioru pašsajūta, kas ietver labu veselību, fizisku un garīgu labsajūtu, slimību neesamību. 

Projekta mērķa grupa bija Kuldīgas novada seniori. Novecošana ir viena no lielākajām 21.gadsimta sociālajām un ekonomiskajām problēmām Eiropā. Raksturīga kļūst stabila mūža vidējā ilguma pieauguma tendence. Vairums seniori ir vecumā starp 65 un 80 gadiem . Novecošanas process var būt izšķirošs jebkurai personai, jo tas ietver būtiskas izmaiņas. Šīs izmaiņas un kontroles zudums ir galvenie faktori, kas apdraud indivīda dzīves kvalitāti. Cilvēki tiem nav sagatavojušies to neprognozējamības dēļ. Izmaiņas darbā (pensionēšanās), ģimenē, sabiedrībā, ķermenī un veselības stāvoklī liek mainīt uztveri un dzīves struktūru. Visas psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt. No otras puses, šis dzīves posms piedāvā izmantot jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs. Veselība ir cilvēka dzīves kvalitātes, ģimenes un sabiedrības labklājības pamats. Nozīmīga loma labas veselības saglabāšanā ir cilvēka paradumiem un dzīvesveidam, kā arī fiziskās un sociālās vides uzlabošanai. Fiziskās aktivitātes, kustības, sports ir nepieciešamas ikvienam cilvēkam veselības uzturēšanai un saglabāšanai. Organisms tiek pasargāts no daudzām slimībām, priekšlaicīgas novecošanas. Fiziskās aktivitātes nodrošina možumu un enerģijas pieplūdi. Kuldīgas novada seniori reizēm savās iespējās ir ierobežoti ne tikai finansiāli. Vislielākā problēma ir senioru inertums ikdienas aktivitātēs un zināšanu trūkums par veselīga dzīvesveida nozīmi.

 Projekts “Vesels un aktīvs mūža garumā” tika īstenotas jomās – fiziskā aktivitāte,  garīgā (psihiskā) veselība un veselīgu paradumu veidošana.

1. Nodarbības ar fizioterapeiti - fizioterapeita nodarbības, kas ietvēra teorētiskās zināšanas un praktiskās nodarbības. Tēmas: kustību nozīme veselības uzturēšanā, vingrojumu kompleksu sastādīšanas principi, meridiāni - punktu masāža ikdienā, pašmasāža, kritiens - līdzsvara nozīme
2. Mūzikas terapija - mūzikas terapijas nodarbības.  Mūzikas terapijas nodarbības aktivizē emocionālos un atmiņu procesus, mazin trauksmi, nomāktību, attīstīs pašregulācijas un relaksācijas iemaņas
3. Kustība labsajūtai (vingrošana) - nodarbības kustību labsajūtai. Nodarbībās tika piedāvāti saudzīgi vingrojumi dažādu problēmu risināšanai un rīku pielietošanai. Tika attīstītas koordināciju, balansa, lokanības spējas, fiziskais spēks, ķermeņa vispārējā fiziskā sagatavotība, kas nepieciešama ikdienas dzīvē.
4. Dejas terapijas nodarbības - dejas un kustību terapija palīdz uzlabot  fizisko, emocionālo, kognitīvo (uztvere, atmiņa, domāšana) un sociālo problēmu pārvarēšanu, panāk izmaiņas kustību stilā un domāšanas veidā, mazina ilgstoši apspiestu emociju ietekmi uz ķermeni.
5. Biodeja - viena no pēdējā laika populārām pašpilnveides metodēm ir Biodela. Biodeja palīdz senioriem attīstīt  piecas svarīgas jomas dzīvē, kam jābūt līdzsvarā ( vitalitāte, seksualitāte, radošums, jūtīgums un emocijas, transcendence). Biodeja  kā skaists kustību rituāls,  maigi un neuzbāzīgi sekmē transformāciju – to regulāri praktizējot,  uzlabo garīgo un fizisko veselību, dalībnieki iemācījās pieņemt savu ķermeni, uzlaboja saskarsmi ar citiem un vairāk iemīlēja un novērtēja paši sevi. Notika  dzīves kvalitātē uzlabojumi pateicoties īpašai metodikai – ritma vingrinājumiem, kas noteiktā secībā nomierina un aktivizē.  Liela nozīme bija arī savstarpējam iedrošinājumam grupā un prieka emocijām, ko dejošana izraisa.

1. Lekcijas-izglītojošas nodarbības.
2. Kardiologs lasīja lekciju par sirds un asinsvadu veselību. Kā palīdzēt sirdij pašam? Brīdinošie signāli, kas ir normāls pulss u.c.
3. Gastroenterologs par gremošanas traucējumiem- pastāvīgi ir slikta elpa, nepatīkama garša mutē, balta mēle, kamols kaklā, pastiprināta zobu bojāšanās, dedzināšana pakrūtē un aiz krūšu kaula, slikta dūša, atraugas, pazemināta vai pastiprināta ēstgriba…
4. Sertificēts tehniskais ortopēds - par pēdu veselību.
5. Uztura speciāliste stāstīja par sabalansētu uzturu, uztura bagātinātājiem.

Fiziskās aktivitātes: paaugstinās funkcionālās spējas; mazina hronisku slimību, īpaši sirds asinsvadu slimību, attīstību; uzlabo prāta spējas; veicina sociālos kontaktus; mazina kritienu risku, mazina osteoporozes attīstību veicinošos riska faktorus -mazkustīgu dzīves veidu (samazināta slodze kauliem). Ieteikumi aktivitātēm bija saistīti ar katra cilvēka sagatavotības pakāpi, darbošanos, rosību ikdienā, esošo veselības stāvokli.

Veselīgs uzturs: pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs ir gados vecu cilvēku veselības stūrakmens. Secinājums - svarīgi prast ievērot principu - ne par daudz, ne par maz.  Bieži  ēdam nepietiekoši - pietrūkst gan kaloriju, gan atsevišķu uzturvielu, mikroelementu, vitamīnu.

Mērķauditorija - Projekta aktivitātes piedalījās Kuldīgas un Kuldīgas novada  seniori (pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki), kuri jau aktīvi ir iesaistījušies Senioru skolas darbībā, kā arī , izmantojot gan sociālos tīklus, gan e-pastus un telefonus ,  Kuldīgas novada vēstis, laikrakstu Kurzemnieks,  tika piesaistīti jauni dalībnieki.

Projekta realizācijas  procesā, seniori, iepazina paši sevi, pilnveidoja  gan sevi,  uzlaboja savas attiecības ar apkārtējo sabiedrību (socializējās) un dzīves kvalitāti. Tādejādi tika samazināts ar dzīvesveidu saistīto saslimšanu daudzums, pagarinot produktīvo dzīves ilgumu.

Seniori pēc lekciju kursa un praktiskām nodarbībām būs ieinteresēti ilgtermiņā praktizēt fiziskās aktivitātes individuāli un patstāvīgi, varēs turpmāk īstenot savā ikdienā to, ko iemācījušies/uzzinājuši gada garumā ilgtermiņā. Seniori kā sociāli aktīva, spējīga sevi uzturēt un veselīga vecākā paaudze ir resurss, kurš ir nozīmīgs ģimenēm, dažādām kopienām un Latvijas sabiedrībai kopumā.

Pirms pieciem gadiem 17. maijā tika reģistrēta Uzņēmuma reģistrā mūsu biedrība.

Biedrības valde pieņēma lēmumu 2022. gada maijā svinēt biedrības 5 gadu jubileju, piedāvājot saviem biedriem dažādus pasākumus.

5.maijā aicinājām seniorus apmeklēt Cēsu novadu. Svētku sākām Priekuļos. Mūs laipni uzņēma SIA ”Lustīgie meistari” sava restorāna telpās. 

Svētku uzrunu teica biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, par paveikto un daudzo pasākumu guvumiem viņai stāstā piebiedrojās valdes priekšsēdētājas vietniece, Senioru saeimas pārstāve Lilita Kalnāja. 

Apsveicām pagājušajā dzimšanas dienā, 4. maijā, mūsu aktīvu valdes locekli Liesmu Neipreisu. Pateicāmies par ieguldījumu mūsu pasākumu organizēšanā, līdzdalību visos projektu pasākumos, vēlējām veselību turpmākajos gados.

Baudījām svētku pusdienas un apskatījām sakopto Priekuļu pilsētu.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Cēsīm, kur varējām skatīt skaisto Vidzemes pilsētu, valsts svētku rotu un baudīt īstu pavasara dienu.

Mūsu pasākuma mērķis bija dienas noslēgumā baudīt Vidzemes koncertzālē Cēsis multimediāla monoopera CILVĒKA BALSS. TELEFONS.

Organizē: Operetes teātris

Izcilās operdīvas Sonoras Vaices veidotais operas viencēlienu “Cilvēka balss” un „Telefons” jauniestudējums Operetes teātrī ir ekspresīvs stāsts par sievieti, kura nespēj būt patiesa pati pret sevi, un tikai emocionāli sāpīgi notikumi liek viņai ieraudzīt savas dzīves īstās vērtības un nožēlot necieņu pašai pret savu dvēseli.  

Operete ir nominēta Lielās mūzikas balvai kategorijā “Gada uzvedums”. 

Džankarlo Menotti monoopera „Telefons” ir tapusi 20. gadsimta vidū, kad tehnoloģijas telefona veidolā ienāk aizvien vairāk mājās un kļūst par aizraujošu nodarbi mājsaimniecēm. Vieglā un komiskā stāsta galvenā varone Lusija ir tik aizņemta ar telefonsarunām, ka nepamana līgavaini, kurš atnācis to bildināt. Pēc vairākām stundām bezcerīgas gaidīšanas viņam nekas cits neatliek, kā doties uz telefona būdiņu un bildinājumu izteikt pa telefonu.  

Savukārt Fransisa Pulenka opera „Cilvēka balss” ir eksistenciāli skaudrāka – iestudējums gan ar humoru, gan dziļi filozofiski atklāj sievietes jūtu, ilgu un domu pasauli, rosina pārdomas par dzīves vērtībām un spēju dzīvot šeit un tagad, pamanot un novērtējot cilvēkus mums blakus.

Iestudējumu vizuālo koncepciju radījusi multimāksliniece Ineta Sipunova, vienotā estētikā veidotie kostīmi, skatuves vide un multimediālās video projekcijas papildinās solistu Sonoras Vaices, baritona Naura Indzera un virtuālo tēlu saspēli uz skatuves ar paralēlu kino stāstu, radot piesātinātu sievietes emocionālās pasaules atklāsmi. 

Fransiss Pulenks, Žans Kokto “Cilvēka balss” / Žankarlo Menotti “Telefons”
Galvenajā lomā: Sonora Vaice (soprāns)
Lomās: Nauris Indzeris (baritons), Henrijs Kozlovskis, 
Video tēli: Anastasija Dolgoņenko (soprāns), Artūrs Mangulis (bass), Armands Kozlovskis u.c.
Klavierpavadījums: Māris Žagars

Režija: Sonora Vaice
Scenogrāfijas, kostīmu un video māksliniece: Ineta Sipunova
Gaismu mākslinieks: Ivars Vācers
Māksliniece: Kristīna Bondare
Iestudējuma muzikālais vadītājs, diriģents Jānis Stafeckis
Pirmizrāde: 2021. gada 30. jūlijā
Producents: Operetes teātris, SIA

 Bijām priecīgi un laimīgi par pavadīto dienu. Pateicamies mūsu biedrības organizācijām par dalību pirmajā svētku mēneša pasākumā.

Mūsu gaitas 5. maijā filmēja un mājas lapā sagatavots Video sadaļā stāsts par piedzīvoto.

Visas dienas pasākumus varat skatīt mūsu mājas lapas Galerijā Rīgas seniori Cēsīs 5. maijā.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Seminārā iepazīstinājām ar biedrības darbībām, lai aizstāvētu senioru intereses un panāktu likumdevēju un valdības senioru veselības aprūpi uzskatīt par prioritāti.

Šā gada 1. aprīlī notika Sirds un asinsvadu slimību darba grupas kārtējā sēde, kurā apspriedām kritisko situāciju un strauji pieaugušo mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī iespējas palielināt ārstēšanas pieejamību visiem iedzīvotājiem, sevišķu uzmanību pievēršot sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām.

Darba grupas dalībnieki uzklausīja Slimību profilakses un kontroles centra un Latvijas Kardiologu biedrības pārstāvju ziņojumus, kā arī iepazinās ar pacientu, veselības aprūpes nozares viedokļu līderu un senioru kopienu pārstāvju aptaujās izteiktajiem viedokļiem par ieteikumiem rīcībai sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanai.

Darba grupa secināja, ka sirds un asinsvadu slimībām ir jāpievērš tūlītēja, pastiprināta uzmanība, tādēļ ir jāizstrādā īpašs sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanas plāns.

Semināra laikā iepazīstinājām ar Pētījuma par sirds un asinsvadu slimību aptaujas rezultātiem.

Skatījām video filmas, kur Gerontoloģijas klīnikas vadītājs prof. Jānis Zaļkalns  stāsta par vecumu, kā to izmantot jaunai dzīves kvalitātei.

Runājām par senioru veselības aprūp pandēmijas laikā un skatījām video filmas par  Seniors un vakcināja, Video aicinājumi, profesoru Anataolija Danilāna un Andreja Ērgļa aicinājumus vakcinēties.

LSKA valdes locekle Liesma Neipreisa uzrunāja seniorus būt gataviem piedalīties pasākumos un saudzēt savu veselību.

Runājām par valsts nepieciešamo atbalstu, lai seniori varētu būt veseli.

Semināru vadīja LSKA apvienības valdes locekle, projekta vadītāja Lilita Kalnāja. 

Pateicamies Svētās Ģimenes mājas komandai un īpaši Inesei Šveklei par atbalstu, jauko uzņemšanu un līdzdarbību.

Pasākumu finansiāli atbalsta Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

27.aprīlī LSKA Senioru saeimas pārstāvji piedalījās Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par inflācijas ietekmi uz maznodrošinātajiem sabiedrības locekļiem, tostarp senioriem.  

“Laikā, kad strauji pieaug cenas kā precēm, tā energoresursiem, prioritāri jāstiprina valsts atbalsts maznodrošinātajiem un senioriem,” uzsvēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride trešdien, 27.aprīlī, pēc komisijas sēdes, kurā deputāti pārsprieda atbalsta iespējas mājsaimniecībām. 

Komisija sēdē tās dalībnieki iepazinās ar Labklājības ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem iedzīvotāju atbalstam energoresursu cenu kompensācijai. Tostarp tika spriests par ātrāku pensiju indeksēšanu, vienreizēju pabalstu mazo pensiju saņēmējiem gada beigās, transporta pabalstu personām ar invaliditāti, minimālā ienākuma līmeņa reformu, palielinātu mājokļa pabalstu un minimālās algas paaugstināšanu.

Deputāti sprieda arī par iespējām atgriezt piemaksas par darba stāžu pensionāriem, kā arī senioru kopienu veidošanu, kurās pensijas vecuma cilvēki varētu dzīvot kopā. Sēdes dalībnieki īpaši uzsvēra arī nepieciešamību stiprināt atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības, kā arī ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Komisija atzinīgi vērtēja sagatavotos priekšlikumus iedzīvotāju atbalstam un rosināja valdību rast iespējas tos īstenot.

LSKA ieskatā būtiski ir steidzami risināt jautājumu par valsts līdzfinansējumu pašvaldībām mājokļa pabalstam. Tāpēc lielas cerības tiek liktas uz Labklājības ministrijas iniciatīvu, kas paredz 50 % likmi. Seniori ierosina pārskatīt PVN likmi dzīvojamās platības (dzīvokļu īpašumu) pārvaldīšanas maksai un maksai par komunālajiem pakalpojumiem.

LSKA atzinīgi vērtē Labklājības ministrijas iniciatīvu par vienreizējo ikgadējo maksājumu senioram, kas vērš uzmanību uz ekonomiskās nevienlīdzības cēloņiem sabiedrībā attiecībā uz minimālajiem ienākumiem strādājošajiem un pensionāriem. Seniori ierosina uzturēt šo iniciatīvu neatkarīgi no citām valdības prioritātēm, jo tas ir būtisks atbalsts ikvienai senioru mājsaimniecībai inflācijas apstākļos. 

Īpašu  senioru atzinību izpelnījās Ekonomikas ministrijas veiktais pētījums par iedzīvotāju grupām, kuras skar inflācija, un kādā preču un pakalpojumu segmentā, un kuras neskar. Šeit būtiski ir skaitļi, kas liecina par to, kāda mājsaimniecību daļa, kas tiek grupēta 5 grupās, ir spiesta dzīvot zem tā ienākumu līmeņa kas konkrētai mājsaimniecībai ir nepieciešami ikdienas vajadzību apmierināšanai. 

Pievienojam LSKA Senioru Saeimas pārskatu par aktivitāti

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA uzskata, ka laba veselība ir ieguvums visām nozarēm un sabiedrībai kopumā. Laba veselība ir izšķiroši būtiska ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un īpašs rūpju objekts katra cilvēka kā indivīda, visu ģimeņu un vietējās sabiedrības dzīvē.

Turpinot biedrības 2021.gadā īstenotajā projektā „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” uzsākto senioru interešu aizstāvēšanas virzienu attiecībā uz medikamentu kompensācijas problemātiku, un ņemot vērā, ka seniori ir viena no tām sabiedrības grupām, kurai ir būtiska medikamentu 100 % kompensācija, jo medikamentu lietošana dzīves kvalitātes uzturēšanai ir  nepieciešama regulāri, LSKA ir iesaistījusies kompānijas “Meta advisory Business and government relations consultancy” Tērbatas iela 4-15, LV 1050, Riga, Latvia, Sirds un asinsvadu slimību darba grupas organizētajā pētījumā ar mērķi – apkopot veselības sektora viedokļu līderu ieteikumus, ņemt tos vērā, sagatavojot priekšlikumus valdībai un parlamentam par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu.   

Senioru pasākumos izplatījām Anketu „Sirds un asinsvadu slimību darba grupas” organizētajam pētījumam.

Ar senioru anketēšanas rezultātiem iepazīstinājām biedrība “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) organizētajā Sirds un asinsvadu slimību darba grupas sēdē šā gada 1. aprīlī , kura notika tiešsaistē Zoom platformā.

Darba grupa izstrādās savus ieteikumus un rekomendācijas valdībai un Saeimai par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. Darba grupas sēdē 1. aprīlī tiks prezentēts veselības aprūpes sektora viedokļu līderu ieteikumu kopsavilkums.

Darba grupas sēdes darba kārtība

Sēdes atklāšana – Andris Burtnieks, Biedrības “EAPN-Latvia” valdes loceklis

Sirds un asinsvadu slimību dinamika – Dzintars Mozgis, SPKC direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos

Kardiologa viedoklis – Vilnis Dzērve, kardiologs, Latvijas Kardiologu biedrības valdes sekretārs

Pacientu skatījums – Inese Mauriņa, pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja

Senioru viedokļu apkopojuma prezentācija – Lilita Kalnāja, projekta “Senioru Saeima” pārstāve

Veselības aprūpes sektora viedokļu līderu apkopojuma prezentācija – Romualds Ražuks, Latvijas Universitātes pētnieks, darba grupas vadītājs.

Pievienojam Aptaujas „Sirds un asinsvadu slimību darba grupas” organizētajam pētījumam rezultātu prezentāciju.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Borisa un Ināras Teterevu fonds jau trešo gadu finansiāli atbalsta Kuldīgas Senioru skolas projektu “Kuldīgas senioru iespēju un prasmju pieturas 2022”.  

Biedrības „Kuldīgas Senioru skolas” vadītāja Ruta Orlova mums raksta: 

„Palielinot finansējumu, ir iespēja atbalstīt vairāk seniorus. Šogad atbalstu saņems 40 mājsaimniecības. Programmas mērķis - dot iespēju  pašu rokām veikt dārzkopības darbus pārtikas sagādāšanai savas saimes galdam. Šīs programmas ietvaros tiek atbalstīti uzņēmīgi un rosīgi seniori, kas gatavi uzlabot savus dzīves apstākļus,  veikt dārzkopības darbus pārtikas sagādāšanai sev un līdzcilvēkiem. Senioriem jābūt gataviem mācīties, piedalīties projekta ietvaros organizētajās aktivitātēs,  apgūt jaunas iemaņas, saņemt speciālistu un dārzkopības entuziastu padomus, lai izaudzētu pēc iespējas labāku ražu.  

Projekta  1. kārtā seniori saņēma sēklas, sēklas kartupeļus,  sīksīpolus,  dārza kopšanas piederumus, dārza mēslojumu, agroplēves, siltumnīcu plēves. Pateicoties SIA SILJA, seniori saņēma arī dažādus puķu stādus. Projekta 2. kārtā seniori saņems augu stādus, 3.kārtā saņems visu nepieciešamo, lai izaudzēto ražu uzglabātu ziemai un konservēšanai.”

Vēlam sekmes mūsu biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIEBĪBAS” jaunā biedra aktivitātē. Lai Kuldīgas senioriem „zaļie pirkstiņi” un laba raža!

Foto no pasākuma varat skatīt Galerijā „Kuldīgā seniori gatavi  pavasara dārza darbiem”

2022. gada 28. janvārī Ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks un biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne  parakstīja Līgumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu gada aktivitātēm.

Īstenojām pasākumus trīs mēnešu laikā senioru interešu aizstāvībai izveidotā struktūrvienībā  „Senioru Saeima”.  

Trīs mēnešu laikā īstenojām atbalstīto pasākumu pirmo posmu:

Biedrības  senioru interešu aizstāvībai izveidotās struktūrvienības „Senioru Saeima” darbības uzsākšanas nodrošināšana.

Notika struktūrvienības „Senioru Saeima” darbības juridisko dokumentu sagatavošana. Senioru Saeimas vadītāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone pēc valdes uzdevuma sagatavojusi darbības uzsākšanai nepieciešamos dokumentus – Nolikumu, Ētikas kodeksu, Privātuma politiku, Stratēģijas un Prioritāšu sarakstus.

Tika izplatīta informācija, aktivizēts senioru sadarbības tīkls un tika nodrošināts mājas lapas www.lskapavieniba.lv uzturēšanas pakalpojums.

Sagatavots pārskats iesniegšanai Labklājības ministrijai  par pirmā posma pasākumu izpildi.

Nākamajā projekta laika posmā no aprīļa līdz jūnijam paredzam vadīt senioru izglītības seminārus klātienes nodarbībās.

Par paredzamajām aktivitātēm informēsim mūsu mājas lapā un aicināsim dalībniekus.

Pasākumus atbalsta Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

Organizējām klātienē 23. martā biedrības „Svētās „Ģimenes Mājā”” telpās sadarbībā ar AS „DelfinGroup” semināru

„Senioru finanšu pratība”

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” 

piedalīsies “Finanšu pratības nedēļa 2022”, kas Latvijā tiek organizēta laikā no 21. marta līdz 27. martam. Sadarbībā ar mūsu atbalstītāju AS „DelfinGroup” sagatavojām semināru senioriem par finanšu pratību.

Seminārā apskatījām galvenās tēmas: 

1. “Krāpnieki uzdarbojas. Kā nosargāt savu naudu?” vadīja Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Kaspars Kravinskis.

Bankas speciālists stāstīja par  šodien tik aktuālu tēmu: Kā nosargāt savu naudu no krāpniekiem. Mūs visus pārsteidza ziņa cik lieli miljoni gadā izkrāpti no personu kontiem ar viņu pašu „izkrāptu” līdzdalību. Daudzie apkrāptie ir arī seniori. Tāpēc bija ļoti lietderīgi dzirdēt kā sevi pasargāt. Klausījāmies par krāpnieka raksturojumu, kā sevi pasargāt. Katrs semināra dalībnieks saņēma labu info lapu, kur raksturots krāpnieks, norādīts kā sevi no tāda pasargāt un drošības kontrolsaraksts. Kontrolsarakstā ir 7 jautājumi, kas palīdzēs atklāt naudas izkrāpēju. Vēlam visiem tos iegaumēt un apgūt, lai krāpnieku atmaskot un pasargātu savu sapelnīto

Pateicamies par labo prezentāciju un izsmeļošām atbildēm uz mūsu senioru daudzajiem jautājumiem.

1. „Drošība aizņemoties, personu datu saglabāšana un aizdevēja pārbaude” vadīja biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Iepazīstinājām klausītājus ar daždažādiem drošības jautājumiem par ātro kredītu izmantošanu: Riski izmantojot nebanku aizņemšanās pakalpojumus, kas ir zzticams aizdevējs, kā to pārbaudīt, PTAC darbība aizņēmēju labā, noteikti apzināties savu iespēju atmaksāt un savu datu aizsardzība.

1. „Informācija par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanu un pārmaksu atgūšanas iespējas” informēja grāmatvede un nodokļu konsultante Andra Viļķina

Nodokļu konsultante informēja par iespēju atgūt pārmaksāto nodokli. Tika sniegtas atbildes uz daudzajiem jautājumiem un konsultēti seniori. Notiks individuālas konsultācijas, kur palīdzēsim senioriem sagatavot dokumentus VID EDS sagatavošanā.

Pateicamies mūsu dalīborganizācijai biedrībai „Svētās „Ģimenes Mājai”” par sirsnīgo uzņemšanu un telpu Ukrainas atbalstam noformējumu.

Domās un lūgšanās esam visi kopā par mieru Ukrainā.