Elektronisko parakstu izmanto mazāk nekā 20% senioru

Lai arī saimniecisko vajadzību kārtošana tiešsaistē nereti ir parocīgāka un ievērojami ietaupa laiku, tikai 19% senioru izmanto elektronisko parakstu, no kuriem tikai 8% to lieto regulāri. Tajā pat laikā trešdaļa senioru nezina, kur vērsties pēc palīdzības gadījumos, kad kāds mēģina izkrāpt viņu datus. 

Aptaujājot Latvijas seniorus par paradumiem elektroniskā paraksta lietošanā un par izpratni dažādos kiberdrošības jautājumos, secināts, ka 67% senioru izprot, kas ir elektroniskais paraksts, tomēr to savās ikdienas gaitās lieto mazāk kā piektdaļa jeb 19% aptaujāto – 8% lieto regulāri, 11% reti. Visbiežāk elektronisko parakstu lieto galvaspilsētā dzīvojošie seniori ar augstāko izglītību vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem. Tāpat noskaidrots, ka 17%  aptaujāto Latvijas senioru ir elektroniskais paraksts, bet viņi to neizmanto vispār.

Visbiežāk seniori izmanto elektronisko parakstu finanšu pakalpojumiem (39,9%), veselības un aprūpes e-pakalpojumiem (26%), kā arī mājas un saimniecības e-pakalpojumiem (24,7%). Elektroniskā paraksta lietošanu seniori apgūst gan no valsts iestāžu sniegtās informācijas (23%), tāpat no internetā pieejamās informācijas (17%), kā arī daļu senioru elektroniskā paraksta lietošanā apmācījuši ģimenes locekļi (17%).

“Jaunu tehnoloģiju un rīku apgūšana var būt izaicinājums ikvienam. Varētu teikt, ka seniori ir īpaša riska kategorija, kurai papildu uzmanība jāvelta ne vien attiecīgā rīka funkcionalitātes apguvei, bet arī jādomā par kritisku pieeju tā turpmākajā lietošanā – ir jāspēj izvērtēt dažādus riskus, jālieto tās apdomīgi un pārdomāti. Kādā Lietuvā veiktajā aptaujā secināts, ka seniori neizmanto elektronisko parakstu, jo baidās, ka ar to salauzīs tālruni. Arī aptaujājot Latvijas seniorus, secinājām, ka, neskatoties uz faktu, ka kopumā seniori orientējas kiberdrošības pamatjautājumos, tik un tā liela daļa izvēlas lietot konvencionālos līdzekļus, baidoties par dažādiem riskiem,” norāda SK ID Solutions Latvijas vadītāja Sanita Meijere. 

44% aptaujāto senioru apgalvo, ka zina, ko nozīmē termins “kiberdrošība” un “sociālā inženierija”, tajā pašā laikā tikai trešdaļa (32%) regulāri atjauno paroles dažādos interneta portālos, tostarp e-pastā un citās vietnēs. Tāpat 32% senioru nezina, kur vērsties un meklēt palīdzību datu krāpniecības gadījumos.

Aptaujā senioriem vaicāts arī par gadījumiem, kad ir saskārušies ar citu personu mēģinājumiem uzzināt un iegūt viņu privātos datus, tostarp, piemēram, bankas konta pieeju vai e-pasta paroles. 30% aptaujāto senioru atzīmē, ka viņu paziņu lokā ir cilvēki, kuri saskārušies ar datu izkrāpšanas gadījumiem. Tajā pat laikā 18% senioru norādījuši, ka mēdz dalīties ar informāciju par savām parolēm ar citiem, tostarp ģimenes locekļiem, kas liecina, ka aizvien liela daļa senioru neizprot riskus, ko šādi paradumi var radīt.

*Dati ir daļa no SK ID Solutions un Latvijas Senioru Kopienu Apvienības aptaujas par senioru zināšanām. 

Aptauja veikta 2022. gada novembrī, aptaujājot 891 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 55 gadiem. 

Lai informētu seniorus par elektroniskā paraksta lietošanas priekšrocībām un sniegtu ieskatu kiberdrošības pamatjautājumos, 16. novembrī plkst. 13.00 Latvijas Senioru Kopienu Apvienība (LSKA) kopā ar autentifikācijas rīka Smart-ID izstrādātāju SK ID Solutions organizēja tiešsaistes semināru. Seminārā tika prezentēti šī gada novembrī veiktās aptaujas dati, kur seniori no dažādām Latvijas vietām novērtēja savas vispārējās zināšanas kiberdrošības jautājumos un elektroniskā paraksta lietošanā.

Semināra laikā gados vecākie sabiedrības locekļi tika ne vien izglītoti par šiem jautājumiem, bet arī informēti par dažādām nozares tendencēm, t.sk. elektroniskā paraksta plašo pielietojamību, kiberdrošības riskiem, ikdienas gaitās noderīgiem rīkiem. SK ID Solutions no savas puses informēja arī par senioru aptaujas rezultātiem, parādot to, kāda ir realitāte elektroniskā paraksta lietošanā Latvijas senioru vidū un kāda ir izpratne par kiberdrošības aspektiem – pieejas paroļu maiņu, saskaršanos ar viņu personīgo datu iegūšanu.

Seminārā piedalījās

– Lilita Kalnāja, Latvijas Senioru Kopienu Apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece;

– Sanita Meijere, SK ID Solutions Latvijas filiāles vadītāja;

– Ints Balodis, Video satura autors un resume.lv dibinātājs.

Interesenti varēja vērot pasākumu tiešsaistē: SK ID Solutions YouTube kontā un Latvijas Senioru Kopienu Apvienības Facebook kontā.

Šajā saitē ir pieejams semināra ieraksta video –https://www.youtube.com/watch?v=G6gAxGIjujs&t=1751s  

12. novembrī Svētās Ģimenes Mājā 

biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” rīkoja ukraiņu atbalsta projekta noslēguma pasākumu.

Daudzos pasākuma dalībniekus, rīdziniekus un ukraiņus,  uzrunāja biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne. Viņa dalījās ar mūsu nodomiem palīdzēt ukraiņiem iejusties mūsu sabiedrībā, justies atbalstītiem. Savas uzrunas noslēgumā apsveica visus klātesošos ar Ukrainas varonīgo cīnītāju uzvaru Hersonā. Mēs ticam Ukrainas uzvarai.

Pasākumā piedalījās  Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist”, skanēja dziesmas un lībiešu tradīciju stāsti. Ansambļa vecākā Zoja Sīle mūsu ukraiņu draugiem krievu valodā pārtulkoja lībiešu rudens un ziemas tradīciju stāstus no Miķeļiem līdz ziemassvētkiem. Pirms tam mēs tos klausījāmies latviešu valodā kopā ar ansambļa izpildītām lībiešu dziesmām. Pateicamies ansambļa vadītājai Diānai Loginai un Baibai Kūlainei par daudzo mūzikas instrumentu spēli. Liels paldies visiem ansambļa dalībniekiem par skaisto priekšnesumu. Mūsu ukraiņu draugi iepazinās ar Latvijas senās tautas – lībiešu tradīcijām, valodu un dziesmām.

Ar projekta aktivitātēm iepazīstināja biedrības projekta vadītāja, valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Pateicāmies visiem par aktīvu līdzdalību mūsu pasākumos – ekskursijās un nodarbībās. Kopā projekta laikā uzrunājām 100 Rīgā mītošos Ukrainas iedzīvotājus, kas atraduši pie mums patvērumu no Krievijas uzsāktā kara.

Nozīmīga projekta aktivitāte bija latviešu valodas pamatu apguves nodarbības, ko vadīja pieredzējusi skolotāja, biedrības valdes locekle Liesma Neipreisa. Latviešu valodas skolotāja pateicās nodarbību cītīgajiem dalībniekiem. Pamati ir apgūti, varam turpināt nākotnē ukraiņu izteikto vēlmi apgūt latviešu valodu.

Visi vienojāmies – sadraudzības pasākumi turpināmi. Vēlamies apgūt ukraiņu tautas vēsturi, tradīcijas un iemācīties ukraiņu valodas pamatus. Savukārt ukraiņu vēlas turpmāk būt kopā ar Rīgas senioriem, kuri ir kļuvuši viņiem labi draugi.

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAS” dalīborganizācija biedrība „Mazirbes draugu kopa”, kas rūpēja arī par lībiešu kultūras popularizēšanu, dāvāja Astrīdai Babānei un Svētās Ģimenes Mājas pārstāvei Dzintrai Bušmanei, kas aktīvi piedalījās pasākuma organizēšanā, bukletu par lībiešu dziesmu ansambļa 50 darbības gados piedzīvoto „Līvlist”- ANNO 1972. Pateicamies materiālu atlases un izkārtojuma autorei, ansambļa dziedātājai Lailai Niedrei par 50 gadu pārskata skaisto sakārtojumu. Bukletā publicētas arī ansambļa dalībnieka kopš dibināšanas un mūsu koncerta dziedātāja Jēkaba Raipuļa atmiņas.

Pasākumā bija aicināti piedalīties arī mazākumtautību biedrību pārstāvji.

Biedrība „Mazirbes draugu kopa” visus pacienāja ar lībiešu tradicionālo gardumu – sklandu raušiem.

Pasākuma noslēgumā skatījām video sižetu par projekta aktivitātēm, ekskursijām Rundālē, Lībiešu krastā, Siguldā, valodas mācību nodarbībām un mūsu dalību kopā ar ukraiņiem pasākumos.

Pasākuma foto mirkļus

 „ Ukraiņu atbalsta projekta noslēgums 12.novembrī”

 varat skatīt mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv

Galerijā 

Projekts ”Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra finansējuma l

īgums Nr. AIC-22-44-lī.

tiek īstenots laika posmā 

no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 15. novembrim

Īstenojot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra projektu „Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”, izplānojām kopā ar senioriem braucienu baudīt zelta rudeni. 

Aicinājām 20 Ukrainas bēgļus kopā ar 30 Rīgas senioriem doties ekskursijā. 

Pasākumā Siguldā, Stacijas laukumā apskatījām Ilonas Vuškānes  izstādi „Ar putniem”, kopā ar mākslinieces māti, Svētās Ģimenes Mājas darbinieci Dzintru Bušmani priecājāmies par skaistajiem darbiem.

Sekoja kafijas pauze un sadraudzība kafejnīcā „Kaķu māja”

Turpinājās Siguldas apskate gida vadībā. Mūsu gide bija ļoti interesanta, zinoša un interaktīva. Pateicamies par labo krievu valodu un spēju iesaistīt stāstījumā jebkuru no mums. 

Siguldas Jaunā pils 

Siguldas Jaunās pils vēsture

11.–13. gadsimtā Siguldas apkārtnē valdīja Gaujas lībieši, kas pilskalnu virsotnēs veidoja koka nocietinājumus. Pirmo mūra ēku Zobenbrāļu ordenis uzcēla 1207.–1209. gadā. 17. gadsimta sākumā Poļu– zviedru karu laikā Livonijas ordeņa pils tika nopostīta, un pils teritorija pārtapa par lēņu muižu, kas 18. gadsimtā iekļāvās Vidzemes guberņā.

1780.gadā muiža nonāca Borhu dzimtas īpašumā. 1867. gadā Aleksandra Borha meita Olga kļuva par kņaza Dmitrija Kropotkina sievu, un Olgas pūrā bija Siguldas muiža. Laulībām sekoja Kropotkinu vasaras rezidences – Siguldas Jaunās pils – būvniecība no 1878. līdz 1881. gadam. Kņaziene Olga Kropotkina kā Siguldas patronese panāca, ka dzelzceļa līnija Rīga–Pleskava šķērso pilsētu un tiek izveidots kūrorts, atbalstot tūrisma objektu un naktsmītņu attīstību. 1893. gadā Olgas dēls kņazs Nikolajs Kropotkins pārņēma pils un tās teritorijas pārvaldību, kā arī turpināja mātes iesākto, izveidojot bobsleja un kamaniņu trasi, minerālūdens ražotni un veicinot autotūrismu.

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā Siguldā atradās frontes līnija starp Vācijas un Krievijas armiju, un pils tika izlaupīta. Latvijas neatkarības pasludināšanai sekoja agrārā reforma, un 1922. gadā Kropotkinu dzimta zaudēja īpašuma tiesības uz pili. Valdība pili piešķīra Latviešu rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībai, kas 1923. gadā uzsāka ēkas atjaunošanu – ierīkoja pansiju, pasākumu telpas un atpūtas kompleksu. 1934. gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā. 

Pēc neatkarības atgūšanas pils apsaimniekošanu 1993. gadā uzsāka Siguldas pilsētas pašvaldība. 

Rakstnieku pils

Siguldas vēsturē izceļas 20. gs. 20.–40. gadi, kad Jaunā pils ieguva atpazīstamību kā Rakstnieku pils, piesaistot Siguldai Latvijas inteliģences un radošo aprindu uzmanību. Pilī jau kopš muižnieku laikiem bija viesojušās dažādas prominences, taču īpašu slavu tai piešķīra ievērojamu kultūras darbinieku rīkoti literāri vakari, balles, saieti, kongresi un jubilejas. Vasarās Latvijas literāti pili izmantoja atpūtai un uzkavējās pansijā ilgāku laiku.

Pilī viesojušies pazīstami latviešu rakstnieki, tostarp Kārlis Skalbe, Aleksandrs Čaks, Jānis Akuraters un Rainis. Jauno pili bija iecienījuši ne tikai literāti – tajā viesojies ārlietu ministrs Vilhelms Munters, avīzes “Jaunākās Ziņas” izdevēja Emīlija Benjamiņa, teātra dīva Lilija Štengele un citi.

Jaunās pils interjers

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, ko pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna veiktā pārbūves projekta 1937. gadā uzskatīja par krāšņāko Rakstnieku pili Eiropā. 1937. gada pārbūves projekta laikā pilī tika izveidots unikāls nacionālā romantisma interjers, kas saglabāts līdz mūsdienām un restaurēts laikā no 2017. līdz 2021. gadam.

1937. gada pārbūvi ar valsts finansējumu un ziedojumiem organizēja Preses biedrība. Pārbūvi veica inženiera Hermaņa Liepiņa uzņēmums, kas 1936. gadā Jūrmalā uzbūvēja Ķemeru sanatoriju.

Pils interjeram augstvērtīgumu piešķīra latviešu mākslinieki – Niklāvs Strunke, Vilis Vasariņš, Pēteris Teodors Ozoliņš, Kārlis Sūniņš, Ludolfs Liberts, Elerts Treilons. Siguldas Jaunās pils greznais interjers 20. gs. 30. gados ar unikāliem koka panelējumiem un griestu dekoriem, pēc A. Birkhāna pārbūves projekta.

Livonijas Ordeņa Siguldas pils

1207. gadā celtā Livonijas ordeņa Siguldas pils bijusi veidota kā „castellum” tipa cietoksnis, taču vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi un 18.gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā tika nopostīta. Kopš rekonstrukcijas darbiem 2011. gadā, pils pieejama apmeklētājiem un kļuvusi par iemīļotu vietu brīvdabas pasākumu organizatoriem.

Zobenbrāļu ordeņa Siguldas pils ir senākā no novada pilīm. Tās celtniecība uzsākta 1207.gadā. Siguldas pils sākumā bijusi kastellas tipa – nocietināta, mūros ieslēgta pils. Ap 13.gadsimta sešdesmitajiem gadiem Livonijas ordenis Siguldas pilī veica lielus pārbūves darbus, pārveidojot to konventa tipa celtnē. Pilij bija iekšējs četrstūrains pagalms, ko no visām pusēm norobežoja pils korpusi, kuru stūros atradās torņi. Pili apjoza mūris, aiz tā atradās aizsarggrāvji.

18.gadsimta sākumā – Polijas un Zviedrijas kara laikā – pils tika sagrauta un līdz ar to zaudēja militāro nozīmi. Līdz mūsdienām no pils vislabāk saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss. Korpusa dienvidaustrumu daļu aizņēmusi pils kapela ar īpatnēju, ieslīpi veidotu gotisku logailu altāra galā.

Pils no jauna pievērsa uzmanību 19. gadsimta sākumā, kad atbilstoši tā laika mākslas tendencēm, to apjūsmoja kā romantiskas drupas. Šajā laikā tika veikti arī pirmie pils mūru nostiprināšanas darbi četrstūrveida vārtu tornī un citās svarīgās vietās. Plašāka izpēte un restaurācijas darbi pilī uzsākti kopš 1962.gada.

2011.gadā uzsākts un 2012.gadā sekmīgi īstenots Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”. 

Ik gadu Siguldas pilsdrupu estrādē notiek dažādi koncerti un festivāli, tostarp Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki.

 Apmeklējām Gūtmaņalu, stāstījām par Turaidas Rozi, apmeklējām Turaidu.

1601. gada pavasarī zviedru karapulki ieņēma Turaidas pili. Pēc kaujas pils rakstvedis Greifs starp nogalinātajiem atrada dažus mēnešus vecu meitenīti. Greifs aiznesa meitenīti mājās un apņēmās viņu izaudzināt. Tas notika maijā, un meitenīti nosauca par Maiju.

Gāja gadi, Maija izauga par daiļu jaunavu. Viņas skaistuma dēļ ļaudis Maiju dēvēja par Turaidas Rozi. Gaujas pretējā krastā – Siguldas pilī dzīvoja viņas līgavainis – dārznieks Viktors Heils. Vakaros viņi satikās pie Gūtmaņa alas.

Tajā laikā pilī dienēja divi poļu armijas dezertieri – Jakubovskis un Skudrītis. Jakubovskis iemīlēja Maiju un vēlējās viņu precēt, taču meitene bildinājumu noraidīja. Tas Jakubovski saniknoja, un viņš nolēma meiteni iegūt ar varu.

Jakubovskis uzrakstīja zīmīti (it kā no Viktora) un aizvilināja Maiju uz ierasto tikšanās vietu Gūtmaņa alā. Maija atnāca un saprata, ka ir piekrāpta. Meitenei ap kaklu bija sarkans zīda lakatiņš, un viņa teica Jakubovskim, ka šim lakatiņam piemīt burvju spēks – tā nēsātājs tiek pasargāts no zobena cirtieniem, un aicināja to pārbaudīt. Tas bija laiks, kad cilvēki ticēja burvestībām. Jakubovskis sākumā vilcinājās, bet tad cirta no visa spēka, un meitene saļima pie viņa kājām. Maija nolēma labāk mirt, nekā tikt pazemota. Pēc notikušā Jakubovskis nobijās, ieskrēja mežā un pakārās.

Pievakarē Heils atrada Maiju alā nogalinātu un izmisis steidzās uz Turaidu pēc palīdzības. Pie alas tika atrasts dārznieka cirvīti. Tiesnesis nolēma, ka slepkava ir Viktors Heils.

Tiesa notika Turaidas pilī, un Viktoru gribēja notiesāt kā slepkavu. Notikumu gaitu mainīja Skudrītis, kas ieradās tiesā un izstāstīja patiesību. Viktors tika attaisnots, Maiju apglabāja Turaidas Baznīckalnā.

Sens nostāsts par Maiju – Turaidas Rozi

Latviešu literatūrā teika par Turaidas Maiju ienāca ar Jura Dauges 1856. gadā sarakstīto stāstu „Turaidas jumprava”, kuru izdeva 1857. gadā. Priekšvārdā, paslavējis Turaidas un Krimuldas dabas krāšņumu, J. Dauge rakstīja: „Bez tam un it īpaši vēl stāstiņš pats būs vērte lasīt, jo dažai jaunai draudzenei par priekšzīmi derēs, kā gods jāglabā.” Salīdzinājumā ar iepriekš minētajiem autoriem J. Dauge piešķīris sižetam latvisku satvaru un apsūdz varmācību pret godīgu, neaizsargātu cilvēku. Darbs 19. gadsimtā tika izdots 4 reizes. Pēdējo reizi tas izdots 1987. gadā.

19.gadsimta otrajā pusē un 20.gadsimta sākumā teiku par Turaidas Rozi savās publikācijās pārstāstīja Kārlis Cilinskis (Turaidietis), Ernsts Dinsberģis sarakstīja dziedājumu „Maijas Roze”, Jānis Ruģēns sacerēja dzejoli : kad aiziesi uz Turaidi…”, bet Teodora Hāna lugu „Turaidas Roze” divdesmit gadus (1892. – 1912.) izrādīja Rīgas Latviešu teātris.

1926.gadā Rainis sarakstīja lugu „Mīla stiprāka par nāvi”, kuru nākamajā gadā Eduarda Smiļģa režijā izrādīja Dailes teātris. Raiņa luga un līdz ar to teika par Turaidas Rozi ieguva milzu popularitāti. Cilvēki sāka apmeklēt Turaidu, lai noliktu ziedus Maijai. Raiņa luga ir daudzkārt izrādīta, to ir iestudējuši gan profesionālie, gan amatierteātri. Lugas izrādes ir notikušas arī Turaidas pils pagalmā un Gūtmaņa alā.

 Teikas sižets ir guvis atspoguļojumu ne tikai literatūrā, bet arī citos mākslas veidos. 1966. gadā iestudēja Jāņa Ķepīša baletu ”Turaidas Roze”, par Turaidas Maiju stāsta 1976.gadā uzņemtā Rīgas kinostudijas filma „Zobena ēnā”.1997.gadā nodrukāta pastmarka „Leģenda par Turaidas Rozi”, autors mākslinieks Juris Urtāns. Latvijas nacionālajā operā 2000.gadā notika Zigmāra Liepiņa operas „No rozes un asinīm”pirmizrāde, libreta autors Kaspars Dimiters. Leģendu gleznās iedzīvinājuši daudzi mākslinieki. Īpašu ievērību guvis Jāņa Anmaņa Turaidas Rozei veltītais akvareļu cikls.

 Kaut kad 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā Turaidā pie vecās liepas tika piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu „Še dus Turaidas Roze”. Piemiņas vieta pie liepas, kura varētu būt notikumu aculieciniece, ar laiku iemantoja popularitāti un kļuva par iemīļotu apmeklējumu vietu.

Savā kāzu dienā to apmeklē arī jaunlaulātie, tā apliecinot  nepieciešamību pēc  patiesas mīlestības un uzticības..

Ekskursiju noslēdza mūsu senioru un ukraiņu sadraudzības pusdienas krodziņā „Raganas ķēķis”

Pateicamies visiem dalībniekiem par sadraudzību un dalību pasākumā kopā ar ukraiņiem.

Mūsu ekskursiju pavadīja filmētāji un projekta noslēguma pasākumā varēsim skatīt video sižetus par ekskursijas laiku. Video arī tiks publicēts mūsu mājas lapas Video sadaļā

Mājas lapā www.lskapvieniba.lv varat skatīt Galerijā foto stāstu par ekskursiju

„Rīgas seniori kopā ar ukraiņiem bauda zelta rudeni Siguldā”

Projekts “ Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem“,

finansējuma līguma Nr. AIC-22-44-lī no 08.07.2022.

projekts tiek īstenots no 01.07.līdz 15.11.2022.g.

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu „„Senioru Saeima” Latvijā” un  informējam seniorus par  aktuāliem senioru veselības jautājumiem 

28.septembrī Sarunu klubā ar senioriem tikās Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji.

• Inese Kaupere, VM Farmācijas departamenta direktore (jautājumos par zālēm)
• Kristīna Brūvere, VM Veselības aprūpes departamenta vecākā eksperte (jautājumos par plānotajiem pasākumiem veselības aprūpes uzlabošanā)
• Lekcija "Covid-19 epidemioloģiskās aktualitātes" vadīja Margarita Averčenko , Vecākā epidemioloģe 
• Sigita Geida, Infekcijas slimību profilakses un   pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja 

Seniori uzdeva daudzus jautājumus un saņēma speciālistu atbildes.

Lekciju "Covid-19 epidemioloģiskās aktualitātes" publicējam mājas lapas Aktualitātēs. Lūdzam visus ar to iepazīties.

Pateicamies atsaucīgajiem Veselības ministrijas un 

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvjiem par dalību mūsu pasākumā.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

19.septembrī  Sabilē pansionātā nodevām par noziedotāja AS “DelfinGroup” (Banknote)

finansējumu iegādāto inventāru.

Dāvinājuma līgumu, manatas pieņemšanas aktu parakstīja „Sabiles aprūpes biedrības Kalme” valdes locekle Maija Dubro un LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Pateicoties Talsu novada domes vadītājas Sandras Pētersones ieteikumam, sazinājāmies ar sociālā pakalpojuma sniedzēju senioriem Sabilē. 

*)Sabiles aprūpes biedrības Kalme darbības pirmsākumi bija kā Sabiles aprūpes fondam “Kalme”, kurš tika nodibināts 1997. gadā, lai Sabilē varētu izveidot veco ļaužu aprūpes namu.

Vēsturiskā situācija Sabilē bija tāda, ka vecajiem un vientuļajiem pensionāriem bija jāpamet savas līdzšinējās mājas un ierastā vide, lai dotos uz pansionātu Laucienē. 90. gadu vidū Sabiles ambulance tika pārcelta uz citām telpām un fonda, vēlākās biedrības darbam kļuva pieejama vecā ambulances ēka. Tajā brīdī tā gan bija neapdzīvojamā stāvoklī, tādēļ tika piesaistīti teju visi zināmie projektu finansētāju avoti, tai skaitā Valsts nodarbinātības dienests un Karalienes Juliānas fonds, lai veco ēku atjaunotu nu jau par veco ļaužu namu. Savukārt ar Latvijas Sarkanā krusta un Sabiles sadraudzības pilsētas Nīderlandē Heino atbalstu veco ļaužu nams tika labiekārtots.

Sabilē darbojas veco ļaužu nams ar  29 gultas vietām. Nams ir veidots tā, ka ir 3 divvietīgi numuriņi, bet visas pārējās telpas ir paredzētas individuālai dzīvošanai.  Sabiles aprūpes biedrība Kalme ir reģistrēta valsts sociālo pakalpojumu reģistrā un tās sniegtie pakalpojumi senioriem ir identiski kā citos, līdzīgos namos Latvijā. Sadarbībā ar valsts nodarbinātības dienestu, “Kalme” nodarbina vairākus invalīdus. Kā teic biedrības vadītāja, šī NVA programma ir laba iespēja darbā pārbaudīt iespējamos darbiniekus un pozitīvas sadarbības rezultātā tiem piedāvāt arī patstāvīgu darbu. Ikdienā biedrībā darbojas arī brīvprātīgie – gan jaunieši, gan pieaugušie. Nama iemītnieki regulāri un aktīvi iesaistās arī vietējā sabiedriskajā dzīvē – piedalās talkās un kultūras pasākumos.

Taču “Kalmes” darbība nav apstājusies tikai pie veco ļaužu nama izveides un uzturēšanas. Biedrība aktīvi ir rakstījusi projektus daudzu gadu garumā, piedāvājot dažādus sociāla rakstura pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem, piemēram, – nodrošinot pediatru Sabilē, kā arī izremontējot ģimenes ārstiem darba telpas. 

Darbības mērķi 

• Uzlabot iecietību starp dažādām sabiedrības grupām un indivīdiem;
• Veicināt sabiedrības integrāciju;
• Sekmēt novada ilgspējīgu attīstību

 *) interneta resursu informācija.

Pansionāta apkārtne ļoti skaista un kopta Abavas krastā. Tiek audzēti dārzeņi siltumnīcā un laukā. Viss tiek lietots savai maltītei un glabāts ziemai. 

Esam priecīgi, ka varējām dāvāt zāles pļāvēju, pļāvēja aizsargbrilles un austiņas, saldētavu, čuguna pannu, mikseri un šampūnus. kopā 980,18 EUR .

Pateicoties  AS „DelfinGroup” (Banknote) ziedojumam LSKA varējusi 2021. gadā iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos, Talsos, Pļaviņā un Cēsīs.

2022. gadā turpinām uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.

Esam varējuši palīdzēt senioriem Kuldīgā, Valmierā, Ludzā, Valtaiķos, Limbažu novadā pansionāta „Pērle” iemītniekiem un Balvu sociālā dienesta aprūpē esošie saņēma dāvinājumā skaistu lapeni. 

Tagad palīdzējām senioriem Sabilē. Turpinām atbalstīt seniorus novados.

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īstenojot projektu „„Senioru Saeima „Latvijā” organizē Sarunu klubus.

14 septembrī aicinājām  Sarunu klubā deputātu kandidātus Oļegu Burovu un Kārli Strēli.  Sarunā piedalījās arī Rīgas domnieks Ainars Baštiks no partija „Gods kalpot Rīgai”.

Iepazināmies ar partija Latvija Pirmajā vietā ( LPV) partijas programmā paredzēto:

„LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ apvieno Latvijas cilvēkus – patriotus, kuri atbalsta ģimenes un kristīgās vērtības, un kuri strādā, lai Latvija būtu bagāta un attīstīta valsts.

Latvija būs pirmajā vietā!

LPV apvieno Latvijas patriotus, kuri atbalsta ģimenes un kristīgās vērtības. Mēs nākam politikā, lai Latvija būtu neatkarīga un demokrātiska, bagāta un attīstīta valsts, lai visi Latvijas pilsoņi būtu vienota tauta.

Deputātu kandidāts Oļegs Burovs jau mūsu senioriem labi pazīstams – tikāmies pagājušo gadu. Viņš labprāt uzklausīja mūsu jautājumus un pastāstīja par paveikto Rīgā, darbu partijā „Gods kalpot Rīgai” un Rīgas domes deputātu frakcijā. Sapratām arī partijas vēlmi startēt jaunā partiju apvienībā LPV 14. saeimas vēlēšanās. Daudz darba darāmā un gaidām uzlabojumus.

Kārlis Strēlis mūs iepazīstināja ar uzdevumiem, ko centīsies izpildīt LPV programmas īstenošanā Saeimā. Daudz darba sabiedrības aktīva dzīvesveida un sporta attīstībā.

Mācītājs, Rīgas domnieks Ainars Baštiks arī mūsu pasākumos piedalījies agrāk. Tagad uzklausījām padarīto Rīgā un kolēģu raksturojumus.

Izmantojām iespēju tikties  un uzzinājam par partijas programmā paredzēto mūsu atbalstam.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

20. augusta saulainā dienā biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” organizēja braucienu uz Kolku un Mazirbi.

Īstenojot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra projektu „Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem” , izplānojām kopā ar senioriem braucienu uz Ziemeļkurzemi, Lībiešu krastu. Mūsu biedrības dibinātāju organizācija ir biedrība „Mazirbes draugu kopa”, kas mums piedāvāja iepazīt lībiešu pasauli, apmeklēt Kolku un Mazirbi.

Ceļā devāmies trīsdesmit pieci rīdzinieku un piecpadsmit ukraiņu bēgļi. Visi sadraudzējāmies jau pirmajā kafijas pauzē Apšuciema Hotelī Arkadia.

Kolkā

Mūs Kolkā Lībiešu saieta namā sagaidīja skolotāja, lībiešu kultūras pazinēja un laba lībiešu gide Mārīte Zandberga. Viņas interesanto stāstu par lībiešiem un Kolku, lai saprastu ukraiņi, krievu valodā tulkoja biedrības priekšsēdētāja Astrīda Babāne.

*Kolkas Lībiešu saieta nams ir salīdzinoši jauns – tas atklāts vien 2019. gadā. Bet savas pastāvīgās ekspozīcijas tam vēl nebija. Nu nams ticis pie mūsdienīgas, interaktīvas un gana atraktīvas izstādes, kas patiesībā līdzinās pašiem vietējiem.

Ekspozīcijas arhitekts Mareks Birznieks to salīdzina ar analogo datoru: “Tu vari pirmajā līmenī dabūt to pamatinformāciju, varbūt tev pietiek. Ja tev interesē dziļāk, tu sāc viņu atvērt. Atverot tās durtiņas, atverot ekspozīciju, savā veidā atveras Kolka, atveras lībieši, atveras kurzemnieki, un viņi tev rāda aizvien vairāk un vairāk. Un, ja tu esi ieinteresēts, tu to sadzirdi.”

Ja līdz šim viens no Ziemeļkurzemes magnētiem bija Kolkas rags, par tādu kļūst arī jaunais Lībiešu saieta nams Kolkā. Tajā atklāta pastāvīgā ekspozīcija, kas vārda tiešajā nozīmē atver durvis uz Latvijas pamattautas – lībiešu – stāstu un, iespējams, ir vienīgā izstāde Latvijā, kur informācija lasāma ne tikai lībiski, bet arī “kolčiņu” valodā.

Kādi bija lībieši 

1846. gadā A.J.Šēgrēns: “…viņi pazīstot visādas burvestības [..]. Tiem esot laba galva un lielas garīgās spējas.” 
1847. gadā Ē.N.Setele: “…viņi ir drosmīgi, izlēmīgi, mantkārīgi, dusmās nepiekāpīgi, talantīgi [..]. Jūra ir lībieša tīrums un druva.” 
1848. gadā V.Vallins (Voionmā): “Lībieši ir gari un plecīgi, daudzi ar ērgļa degunu un melnīgsnēji. [..] Lībieši gan arī zina, ka somu, igauņu un lībiešu valoda ir vienas cilmes. Šie trīs vīri – soms, igaunis un lībietis – vienmēr, kad sagadās vienā kuģī, ir tik vienprātīgi, ka naudas lietās bieži visvairāk uzticas cits citam.”

Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. 

Valoda

Lībieši Kurzemē līdz pat mūsdienām savu valodu sauca par jūrmalas valodu (rāndakēļ), sevi viņi dēvēja vai nu rāndalizt (jūrmalnieki) vai kalāmīed (zvejnieki). Tā lībieši, kuri dzīvoja pie jūras, nostatīja sevi iepretī latviešiem, kuri dzīvoja “kalnā” Dundagas pusē. Lībiešu un latviešu dzīves vide un dzīvesveids gadsimtiem ilgi daudzējādā ziņā bijis līdzīgs. Toties valodas nav radnieciskas.

Valodas ziņā lībiešu tuvākās radu tautas ir igauņi, somi, karēļi, tālākās – sāmi, ungāri, mordvieši. Lībiešu valodu dēvē par Baltijas somu valodām piederīgu. 19. gs. lībiski runāja ap 3000 cilvēku, bet mūsdienās tajā sazināties spēj vairs tikai ap 30 cilvēkiem.

Valsts valodas likuma 4. pantā teikts, ka “Valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.”

Kā lībiešu tradicionālās kultūras daļa lībiešu valoda iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Divvalodība

”Lībiešu valodai bija saskare ar latgaļu, kuršu un zemgaļu valodu, vēlāk ar latviešu valodu…diezin vai ir iespējams veidot kaut vienu lībiešu frāzi, kurā nebūtu atrodams kāds latviešu cilmes vārds.”

Ariste, igauņu valodnieks

Kad lībieši sāka runāt latviski, latviešu valodā ienāca šādi lībiešu vārdi: allaž, jauda, joma, kaija, kāzas, kukainis, launags, liedags, muiža, paisums, pestīt, pīlādzis, selga, sēne, tērauds, vagars, vajag, zaimot. 

Latviešu valodā dažus vārdus turpmāk sāka darināt pēc lībiešu valodas parauga, piemēram: durpakaļa, krāsnspakaļa, galdapakša, klētsapakša, istabaugša.

Vietvārdi un mājvārdi

Latvijā ir atrodami daudzi lībiskas cilmes vietvārdi:

Aģe, Ainaži, Ādaži, Ikšķile, Imanta, Jugla, Kadaga, Kaibala, Kandava, Kangari, Kaņieris, Kolka, Ķengarags, Lilaste, Limbaži, Lēdurga, Matkule, Nurmuiža, Roja, Ropaži, Tīnūži, Umurga, Užava, Vangaži un citi.

Ziemeļkurzemes lībiešu ciemu vietvārdu senākie pieraksti atrodami 13. gs. avotos. Lībiešu ciemos arī mūsdienās atrodami vairāki lībiešu izcelsmes mājvārdi, piemēram:

Kilāsidāmi – ciema vidus (sirds) (kilāsidāmi)

Rāndalisti – jūrmalnieki (rāndalizt)

Jugomegi – upeskalni (jõugõmäg)

Norpiedagi – jaunpriedes (nūorpiedāg)

Apģērbs 

Lībieši tradicionālo apģērbu jeb tautastērpu vēl valkāja 19. gs. beigās. Visātrāk tautiskās ieražas izzuda vīru apģērbā. Visilgāk tradīcijas saglabāja sievas, īpaši dodoties uz baznīcu, kā arī kāzu svinībās. 

Etnogrāfiskajiem sieviešu goda tērpiem raksturīgas aubes (mitš) ar grezni rotātu pakauša daļu; baltie priekšauti (ežōrõn); ne tikai baltas, bet arī sarkanas un raibi izrakstītas adītas zeķes (sukā); lielie un mazie pirktie lakati (krīzdag), kurus kāzās un baznīcā valkā arī zem senajām villainēm (villikat).

*( izmantoti interneta resursi)

Lībiešu ciemi

Ciemi atrodas šaurā piekrastes joslā starp jūru un mežu. Ciemu veidošanās bija cieši saistīta ar piekrastes reljefa īpatnībām (vigām un kangariem), senajiem ceļiem, upēm un valkiem. Mūsdienās šie 12 Ziemeļkurzemes ciemi, kuri ieauguši apkārtējā piekrastes vidē, vēl arvien ļauj atpazīt lībisko kultūrainavu ar saudzējamu vērtību. 

Lībiešu ciemiem ir nosaukumi gan latviski, gan lībiski: Lūžņa – Lūž; Miķeļtornis - Īra; Jaunciems – Ūžkilā; Sīkrags – Sīkrõg; Mazirbe – Irē; Košrags – Kuoštrõg; Pitrags – Pitrõg; Saunags – Sǟnag; Vaide – Vaid; Kolka – Kūolka; Melnsils – Mustānum.

Ciemu apbūvi laika gaitā papildināja un ainavu veidoja muižai, pagastam, draudzei vai valstij piederošas būves: 

Baznīcas – Kolkā, Pitragā, Mazirbē, Lielirbē, Miķeļtornī; 

Krogi – Kolkā, Mazirbē, Miķeļtornī; 

Bākas – Kolkā un Miķeļtornī; Mācītājmuiža – Mazirbē. 

Mazirbē

Pavadījām skaistus brīžus Kolkasragā. Saule un skaistie skati mūs visus priecēja. Dažiem pat bija jūras pelde. 

Tad braucām uz Mazirbi.

Mazirbē ieradāmies „Stūrīšos" Lībiešu senlietu kolekcijas sētā, kur mūs sagaidīja lībiete Gunta Gintere lībiešu tautas tērpā. Mazirbes draugu kopa pasniedza dāvanu lībietei Guntai jubilejā – lībiešu aubi, kas darināta pēc seniem lībiešu tautas tērpu paraugiem. 

Baudījām pusdienas Lībiešu sētā "Branki”, iepazinām lībiešu nacionālos ēdienus. Pasākumā sveicām arī Svētās Ģimenes Mājas aktīvu un sirsnīgu dalībnieci Malvīni Beikuli jubilejā. Mazirbes draugu kopa bija sarūpējusi svētku kliņģeri. Skanēja apsveikumi un dziesmas. Arī ukraiņu draugi iepazīstināja mūs ar savām melodijām. Bija skaista sadraudzība.

Apskatījām Lībiešu Tautas namu Mazirbē izstādes. Sekoja pastaiga jūras krastā un peldes jūrā.

Mazirbes Jūrasskolā, biedrības „Mazirbes draugu kopa” mītnē turpinājām sadraudzību un baudījām lībiešu cienastu, sklandu raušus ar piparmētru tēju. Skanēja dziesmas un pavadījām kopā dienas izskaņu.

Visu pasākumu uzņēma arī video, lai projekta noslēgumā varētu demonstrēt filmu.

Pasākuma foto mirkļus skatiet Galerijā „Rīgas seniori Lībiešu krastā kopā ar ukraiņiem”

Projekts “ Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem“,

finansējuma līguma Nr. AIC-22-44-lī no 08.07.2022.

Pasākumu finansiāli atbalsta 

Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e