Elektronisko parakstu izmanto mazāk nekā 20% senioru
Lai arī saimniecisko vajadzību kārtošana tiešsaistē nereti ir parocīgāka un ievērojami ietaupa laiku, tikai 19% senioru izmanto elektronisko parakstu, no kuriem tikai 8% to lieto regulāri. Tajā pat laikā trešdaļa senioru nezina, kur vērsties pēc palīdzības gadījumos, kad kāds mēģina izkrāpt viņu datus.
Aptaujājot Latvijas seniorus par paradumiem elektroniskā paraksta lietošanā un par izpratni dažādos kiberdrošības jautājumos, secināts, ka 67% senioru izprot, kas ir elektroniskais paraksts, tomēr to savās ikdienas gaitās lieto mazāk kā piektdaļa jeb 19% aptaujāto – 8% lieto regulāri, 11% reti. Visbiežāk elektronisko parakstu lieto galvaspilsētā dzīvojošie seniori ar augstāko izglītību vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem. Tāpat noskaidrots, ka 17% aptaujāto Latvijas senioru ir elektroniskais paraksts, bet viņi to neizmanto vispār.
Visbiežāk seniori izmanto elektronisko parakstu finanšu pakalpojumiem (39,9%), veselības un aprūpes e-pakalpojumiem (26%), kā arī mājas un saimniecības e-pakalpojumiem (24,7%). Elektroniskā paraksta lietošanu seniori apgūst gan no valsts iestāžu sniegtās informācijas (23%), tāpat no internetā pieejamās informācijas (17%), kā arī daļu senioru elektroniskā paraksta lietošanā apmācījuši ģimenes locekļi (17%).
“Jaunu tehnoloģiju un rīku apgūšana var būt izaicinājums ikvienam. Varētu teikt, ka seniori ir īpaša riska kategorija, kurai papildu uzmanība jāvelta ne vien attiecīgā rīka funkcionalitātes apguvei, bet arī jādomā par kritisku pieeju tā turpmākajā lietošanā – ir jāspēj izvērtēt dažādus riskus, jālieto tās apdomīgi un pārdomāti. Kādā Lietuvā veiktajā aptaujā secināts, ka seniori neizmanto elektronisko parakstu, jo baidās, ka ar to salauzīs tālruni. Arī aptaujājot Latvijas seniorus, secinājām, ka, neskatoties uz faktu, ka kopumā seniori orientējas kiberdrošības pamatjautājumos, tik un tā liela daļa izvēlas lietot konvencionālos līdzekļus, baidoties par dažādiem riskiem,” norāda SK ID Solutions Latvijas vadītāja Sanita Meijere.
44% aptaujāto senioru apgalvo, ka zina, ko nozīmē termins “kiberdrošība” un “sociālā inženierija”, tajā pašā laikā tikai trešdaļa (32%) regulāri atjauno paroles dažādos interneta portālos, tostarp e-pastā un citās vietnēs. Tāpat 32% senioru nezina, kur vērsties un meklēt palīdzību datu krāpniecības gadījumos.
Aptaujā senioriem vaicāts arī par gadījumiem, kad ir saskārušies ar citu personu mēģinājumiem uzzināt un iegūt viņu privātos datus, tostarp, piemēram, bankas konta pieeju vai e-pasta paroles. 30% aptaujāto senioru atzīmē, ka viņu paziņu lokā ir cilvēki, kuri saskārušies ar datu izkrāpšanas gadījumiem. Tajā pat laikā 18% senioru norādījuši, ka mēdz dalīties ar informāciju par savām parolēm ar citiem, tostarp ģimenes locekļiem, kas liecina, ka aizvien liela daļa senioru neizprot riskus, ko šādi paradumi var radīt.
*Dati ir daļa no SK ID Solutions un Latvijas Senioru Kopienu Apvienības aptaujas par senioru zināšanām.
Aptauja veikta 2022. gada novembrī, aptaujājot 891 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 55 gadiem.