Projekts “Senioru saeima-rīdzinieku sadarbības meistarklases”

tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Finansējuma līgums Nr . DIKs-21-148-lī

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” turpina senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ziedotājs

 AS „DelfinGroup” (Banknote).

Turpinām sadarbību ar aprūpētājiem un senioru palīgiem visos Latvijas reģionos. 

Biedrība jau varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā inventārus Dobelē un Mazsalacā

Šī gada maijā uzsākām sadarbību ar Līvānu biedrību „Baltā māja”, kas rūpējas par senioriem. 

Par piešķirto ziedojuma finansējumu tika iegādāti vairāki tehniskie palīglīdzekļi un iekārtas biedrības aprūpes mājās un Dienas aprūpes centra klientu vajadzībām. Biedrībā savā rīcībā aprūpes mājās klientu vajadzību uzlabošanai ieguva vairākus staigāšanas rāmjus, ratiņkrēslus un tualetes krēslus. Savukārt biedrības “Baltā māja” Dienas aprūpes centra klientu senioru ikdienu dažādos vairāki koka konstruktori un mūzikas instrumenti, arī mūzikas centrs un citas noderīgas lietas aktivitāšu dažādošanai.

1. jūnijā biedrības „Baltā māja” direktore Inguna Badune parakstīja mūsu sagatavoto Mantas nodošanas- pieņemšanas līgumu, kur apņemas iegūto dāvinājumu lietot sabiedrības veselības veicināšanai un trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanai.

Mantas nodošanas pasākumā piedalījās arī ziedotāja AS „DelfinGroup” (Banknote) Līvānu filiāles pārstāvis Andris Lazdāns.

Par biedrību Līvānos: 

„Vēsture - 1996. gadā Līvānos tika izveidots fonds “Baltā māja” (no 2005. gada jūnija biedrība „Baltā māja”) kā neatkarīga, brīvprātīga, patstāvīga, nepolitiska, nevalstiska, sabiedriska organizācija. Ierosmi, izveidot sabiedrisku organizāciju Līvānos, kas darbojas līdzīgi kā sabiedriskie centri Nīderlandē, sniedza fonds „Stichting Gamma Dienstverlening”. Biedrības darbība ir vērsta uz sabiedrības locekļu labklājības līmeņa paaugstināšanu un indivīdu sociālo integrāciju sabiedrībā, pievēršot uzmanību iedzīvotāju aktivizēšanai, pieaugušo izglītošanai, savstarpējās palīdzības organizēšanai. Biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. 

Misija - sabiedrības un indivīdu sociālās integrācijas, saskaņas un labklājības attīstības veicināšana. Biedrība savus mērķus īsteno, piedāvājot Līvānu novada iedzīvotājiem izmantot sociālā atbalsta pakalpojumus un sociālās palīdzības pasākumus; aicinot apgūt jaunas zināšanas un prasmes, iesaistoties interešu vai neformālās mūžizglītības grupās un apmeklējot informatīvus vai tematiskus pasākumus. Savu mērķu sasniegšanai organizācijai nozīmīga ir sadarbība ar Līvānu novada domi, citām pašvaldībām, valsts institūcijām, Līvānu novada NVO un iniciatīvas grupām, arī Latgales un citu valsts reģionu biedrībām. Biedrības mērķauditorija ir ikviens Līvānu novada un apkārtējo pagastu iedzīvotājs, kurš vēlas aktīvi piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs, pilnveidot savas zināšanas un prasmes, atrast domubiedrus un realizēt savas idejas. Aktivitātēs var piedalīties dažāda vecuma iedzīvotāji, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, politiskās un reliģiskās piederības. Biedrība darbojas Līvānu novadā, tās ieviesto sadarbības projektu aktivitātes tiek īstenotas Latgales reģionā un visā valstī kopumā. 

 Darbības virzieni - Biedrība darbojas divos virzienos: 

1. Sabiedrības attīstība, izglītība un līdzdalība

1.1. Sabiedrības iesaiste un izglītība (interešu grupas un interešu izglītība, atbalsta grupas, informatīvi un tematiski pasākumi). 

1.2. Sadarbības un līdzdalības programmas (projektu programmas, sadarbība ar iestādēm un organizācijām, informatīvs atbalsts un konsultācijas). 

1.3. Labdarības un brīvprātīgā darba īstenošana (darbs ar brīvprātīgajiem, labdarības akcijas, darbs ar ziedotājiem).

2. Sociālie pakalpojumi un sociālās palīdzības un atbalsta pasākumi 

2.1. Biedrības “Baltā māja” dienas aprūpes centra (DAC) pakalpojums personām ar invaliditāti ar funkcionāliem traucējumiem. 

2.2. Aprūpes mājās pakalpojums.

 2.3. Sociālais atbalsts un pakalpojumi: 

2.3.1. Veļas mazgāšanas un žāvēšanas pakalpojums 

2.3.2. Dušas pakalpojums 

2.3.3. Tehnisko palīglīdzekļu bezatlīdzības nomas punkts 

2.3.4. Sociālās palīdzības pasākumi (sadarbībā ar sadarbības partneriem).”

( sagatavots izmantojot biedrības mājas lapas www.baltamaja.lv informāciju) 

Par dāvinājumu varat lasīt arī biedrības „Baltā māja” mājas lapā www.baltamaja.lv un skatīt Foto galeriju.

Biedrība „Baltā māja” sirsnīgi pateicas mūsu biedrībai un ziedotājam par sniegto atbalstu.

Mūsu mājas lapā foto no pasākuma varat skatīt Galerijā.

„Ziedojuma nodošanas brīdī AS „DelfinGroup” (Banknote) Līvānu filiāles pārstāvis Andris Lazdāns un biedrības „Baltā māja” direktore Inguna Badune”

Latvijā līdzīgi kā citās ES valstīs salīdzinoši liels skaits nekustamā īpašuma

 (dzīvojamās ēkas, zemes platības pilsētās un laukos, dzīvokļu īpašumi, 

meži, degradētas teritorijas, grausti) 

atrodas senioru īpašumā.

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”  īsteno mikro projektu „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”, kura viens no mērķiem ir  – senioru interešu aizstāvēšana. 

Mērķa sasniegšanai mikro projektā ir izvirzīti vairāki uzdevumi: gan tematisku semināru (lekciju) organizēšana lai veicinātu komunikāciju, apzinātu problēmas, kas skar seniorus, gan senioru konsultēšana lai sniegtu informāciju un rosinātu diskusijas.   

Projekta „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” īstenotāji biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” atzīst, ka Latvijā līdzīgi kā citās ES valstīs salīdzinoši liels skaits nekustamā īpašuma (dzīvojamās ēkas, zemes platības pilsētās un laukos, dzīvokļu īpašumi, meži, degradētas teritorijas, grausti) atrodas senioru īpašumā. Saistībā ar lauksaimniecības attīstību EK ir norādījusi, ka dalībvalstu uzdevums būtu iekļaut lauksaimniecības politikā rīkus, kas palīdzētu senioriem izlemt par labu jaunu lauksaimnieku iesaistīšanai lauksaimniecības nekustamo īpašumu iegūšanā, lauksaimniecības kooperācijas attīstīšanā. Tas nozīmē, ka EK akcentē paaudžu sadarbības nepieciešamību nekustamo īpašumu uzturēšanas un pārvaldīšanas aspektā. 

Šāda nepieciešamība ir aktuāla arī Latvijā kopš denacionalizācijas procesa beigšanās, jo jau 20 gadus dažādu ekonomisku jautājumu kontekstā, bet it īpaši kopš ieviests Nekustamā īpašuma nodoklis, valsts nav spējusi konceptuāli risināt jautājumu attiecībā uz senioriem kā nekustamā īpašuma īpašniekiem un kopīpašniekiem, sniedzot atbalstu īpašuma uzturēšanā, sargājot no krāpniecības, piedāvājot apmaksātus juristu pakalpojumus, aicinot un skaidrojot nekustamā īpašuma konsolidācijas jautājumus. 

Var teikt, ka pašlaik seniors ir sava nekustamā īpašuma ķīlnieks, jo seniora izpratne par iespējām izmantot nekustamo īpašumu ienākumu gūšanai ir ļoti pieticīga, savukārt vēlme uzticēties labdariem, tostarp radiniekiem, ir nemainīgi liela. Tas viss veicina situāciju, kad seniors kļūst par galveno nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju, kuram nevar piemērot nodokļu atlaides, kuras paredz pašvaldību saistošie noteikumi. Veidojas nodokļu parādi, kuri var novest līdz tiesai un nekustamā īpašuma atņemšanai. 

Mantiskās intereses ir ļoti spēcīgs cilvēka gribu un rīcību ietekmējošs faktors, kas mudina izrādīt iniciatīvu, meklēt efektīvākos risinājumus, veicina attīstību un labklājību,  šīs intereses ir bijušas un joprojām ir aktuālas visu cilvēka aktīvās dzīves laiku un ietekmē viņa vēlmi paust savu gribu, lai noteiktu mantas likteni.

Projekta ietvaros biedrībā pēc palīdzības vērsās seniore, kura vēlas noslēgt uztura līgumu, jo viņai pieder nekustamais īpašums, bet nav tuvinieku, kas viņu aprūpētu ikdienā, toties ir labi kaimiņi. Atsaucoties uz konkrēto gadījumu un sniedzot konsultācijas konkrētajai seniorei, LSKA saskata sociālu problēmu „seniors un īpašums”, kas tiek risināta ar juridiskiem līdzekļiem - uztura līgumu. Sociālās problēmas pamats ir ģimene, paaudžu savstarpējās attiecības, dažādā izpratne par mantiskajiem labumiem, vientulība, atstumtība. Juridisko līdzekļu izvēles problēma ir informācijas trūkums par ilgtermiņa sekām, normatīvo aktu demokrātiskums attiecībā uz nekustamā īpašuma atsavinājuma līguma formu. LSKA uzskata, ka nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumam un arī uztura līgumam nepieciešama notariālā akta forma, kas nodrošinātu senioru interešu aizstāvību un pasargātu viņus un viņu mantiniekus no krāpniekiem.   

Senioriem, kam spēki iet mazumā un nav tuvinieku, kas par viņiem rūpētos, nereti iesaka noslēgt uztura līgumu. Ideja šķiet vilinoša!  Pie zvērinātiem notāriem Latvijā katru gadu tiek noslēgts vidēji 350 uztura līgumu, kuros viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra puse tai nodrošina uzturu. Šādu līgumu paredz Civillikums (CL), un uzturs CL izpratnē var būt pārtika, medikamenti, uzkopšana, apkopšana un tamlīdzīgi, tāpat arī kopīgi pavadīts laiks, piemēram, ekskursijas, gadatirgus apmeklējums. Mantiskā vērtība, kas par to tiek nodota uztura devēja rīcībā, visbiežāk ir nekustamais īpašums. Taču te ir vairāki būtiski aspekti, ko mēdz aizmirst vai nenoskaidrot, slēdzot uztura līgumu.

Uztura līgums pēc savas būtības vairāk līdzinās pirkšanas–pārdošanas līgumam, jo šajā gadījumā viena puse otrai atdod savu īpašumu, bet tā apņemas viņu kopt līdz mūža galam. Tās ir saistības uz priekšdienām.

Nereti seniori apsver iespēju slēgt dāvinājuma līgumu par savu nekustamo īpašumu, kas nozīmē, ka dāvinātājs savu īpašumu atdāvina no labas gribas, neprasot par to nekādu atlīdzību, bet apdāvinātais to cienījami pieņem. Šāds līgums pusēm neuzliek nekādas saistības uz priekšdienām. Tā ir kā pateicība par to, kas jau noticis dzīves laikā.

Praksē bieži ir gadījumi, kad uztura līgumā tiek norādīta tikai naudas summa, kuras apmērā uzturs tiek dots, bet netiek precīzi definēts, kas tajā ietilpst. Tas savukārt var agri vai vēlu novest pie nesaskaņām starp abām iesaistītajām pusēm. Nesaskaņas visbiežāk rodas brīdī, kad uztura ņēmēja gaidas attiecībā uz uztura devēja pienākumiem pārsniedz jebkādas formālas vienošanās iespējas, respektīvi, uztura ņēmējs uzskata, ka uzturs nenozīmē tikai mantisku vērtību došanu. Problēmu rada fakts, ka seniori līdzās praktiskām lietām sagaida uzmanību, emocionālu siltumu, sarunas un specifisku vēlmju izpildīšanu, taču uztura devējs tam nav ne emocionāli gatavs, ne arī var to atļauties, laika ziņā, jo uztura devējam ir citas prioritātes – pašam sava ģimene, darbs un attiecības. Sirds siltumu ar līgumu nav iespējams pielīgt. Tāpēc svarīgi ir sākotnēji vienoties par visām abu pušu vēlmēm un iespējām, tostarp izrunāt arī tādas lietas un nianses, kas juridiskā dokumentā nav aprakstāmas.

Tiesu prakse liecina, ka slēdzot uztura līgumu tiek pārprasts uztura līguma personiskais raksturs, kas ir saistīts vienīgi ar uztura ņēmēja personību, bet ne ar uztura devēja personīgu darbību saistību izpildē. Nozīme piešķirama nevis tam, kas dod saistības izpildījumu, bet gan tam, vai izpildījums sasniedzis paredzēto rezultātu. Situācijā, kad uztura ņēmējs minēto nav izpratis, tiek celtas prasības tiesā par uztura līguma atcelšanu, pamatojot to ar apgalvojumu, ka uztura līguma noteikumi neparedz uztura devēja tiesības viņam noteiktos pienākumus deleģēt citām personām, jo uztura ņēmēja griba ir saņemt uzturu tieši no uztura devēja personīgi. Jāņem vērā, ka juridiskajā aspektā nav būtiski vai personai ir stipra vai vāja griba, svarīgi ir tas, kā šī griba ir radusies (brīva griba), un vai iekšējā griba atbilst ārēji izteiktajai. Griba ir psihisks process, tā izskatāma kā kategorija, kurai ir regulējošs raksturs ar apziņas elementiem.

Paužot savu gribu, nekustamā īpašuma īpašniekam būtiski ir apzināties, ka atšķirībā no dāvinājuma līguma, kur neatņemamās daļas tiesīgie (bērni, laulātais) pret apdāvināto var vērst savus prasījumus, uztura līguma gadījumā šāda iespēja nepastāv. Tāpēc cilvēkam, kurš iecerējis atdot savu īpašumu apmaiņā pret uzturu, noslēdzot ar svešu personu uztura līgumu, nopietni jāizvērtē savas attiecības ar ģimenes locekļiem, ja tādi ir, – gadījumā, ja tās pēkšņi uzlabotos, piemēram, ar bērniem, un viņi sāktu izrādīt savas rūpes, mantojuma tiesības uz īpašumu tiem būtu liegtas. Tiesu prakse liecina, ka uztura līguma darbības laikā uztura ņēmēji atceras par saviem mazbērniem un vēlas viņiem ar testamentu novēlēt nekustamo īpašumu, kas nav iespējams. Uztura līgumu nevar apstrīdēt tāpēc, ka uztura ņēmējs pēkšņi salīdzis mieru ar saviem bērniem un nolēmis, ka īpašumam tomēr vajadzētu pāriet bērniem pēc viņa nāves. Īpašums jau ir ārpus mantojuma un vairs nepieder uztura ņēmējam. Apstrīdēt uztura līgumu var tikai tad, ja ir dibināti iemesli, pierādot, ka uztura devējs nav pildījis līguma noteikumus.

Parasti nekustamais īpašums, kas tiek atsavināts saņemot pretī uzturu, ir arī seniora - uztura ņēmēja dzīvesvieta, kurā viņš turpina dzīvot. Šādā gadījumā svarīgi to kā nosacījumu ietvert arī uztura līgumā, kā arī paredzēt, ka uztura devējs bez uztura ņēmēja rakstiskas piekrišanas nav tiesīgs nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām. Turklāt šie divi nosacījumi obligāti jānostiprina zemesgrāmatā, lai būtu saistoši trešajām personām. 

Tiesu prakse liecina, ka slēdzot uztura līgumu, īpaši ja nekustamais īpašums sastāv no vairākām ēkām un zemes gabaliem, puses nevienojas par uztura ņēmēja tiesībām lietot konkrētas ēkas un zemes gabalu, kā arī par tiesībām iemitināt telpās bērnus un laulāto. Tiesa ir atzinusi, ka uztura ņēmēja tiesības iemitināt savā apdzīvojamā platībā laulāto un bērnu nevar aprobežot ar uztura devēja gribu. Lai arī pušu starpā nepastāv īres attiecības, tiesa vadās pēc analoģijas ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” normām (Dzīvojamo telpu īres likums spēkā no 01.05.2021.), kas nosaka īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā ģimenes locekļus (laulāto, bērnus), kam izīrētāja piekrišana nav vajadzīga. Tiesa atzīst, ka likumā ir prasīts arī īrnieka pienākums iemitinot savā dzīvojamā telpā ģimenes locekļus, iepriekš par to rakstveidā informēt izīrētāju. 

Būtiski zināt, ka - ja cilvēkam ir noslēgts uztura līgums, viņš nevar pretendēt uz trūcīgas personas statusu arī tad, ja citādi šim statusam atbilst.

Arī uztura devējam ir būtiski maksimāli precīzi noskaidrot uztura ņēmēja faktisko materiālo situāciju, pret ko nevajadzētu izturēties vieglprātīgi. Pirms uztura līgumu noslēgšanas ir svarīgi noskaidrot, vai un kādas parādsaistības ir uztura ņēmējam. Tas nepieciešams tādēļ, ka kreditors savus prasījumus pret saistībām, kas uztura ņēmējam ir radušās pirms uztura līguma noslēgšanas, var vērst pret nekustamo īpašumu, ko uztura ņēmējs atsavinājis par labu uztura devējam. 

Uztura līgums beidzas ar uztura ņēmēja nāvi, taču ne ar uztura devēja nāvi. 

Uztura devējam aizejot no dzīves, pienākums turpināt uztura došanu pāriet uz viņa mantiniekiem, kuri pieteikušies uz atstāto mantojumu. Ja mantinieki nevēlas turpināt pienākumus, ko paredz aizgājušā tuvinieka noslēgtais uztura līgums, viņiem ir jāatsakās no pilnīgi visa mantojuma. Tāpēc lēmumu uzņemties uztura devēja pienākumus ieteicams izrunāt ģimenes lokā, izvērtējot visus iespējamos scenārijus, saņemot tam visu ģimenes locekļu atbalstu un rēķinoties ar iespējamām sekām.

Puses var uztura līgumu izbeigt, savstarpēji vienojoties un noslēdzot atcēlējlīgumu. Vienpusēji atteikties no uztura līguma var gan uztura devējs, gan uztura ņēmējs likumā noteiktu svarīgu iemeslu dēļ, taču jebkurā gadījumā tikai tiesa var lemt, vai konkrētais iemesls kalpo par pamatu līguma laušanai. Likumā noteikts, ka par svarīgu iemeslu atzīstams katrs apstāklis, kas aiz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem neatļauj turpināt līguma attiecības. 

Tātad, ja pastāv strīds, tad uztura līgumu var atcelt, ja viena puse iesniedz prasību tiesā. Ja līgumu atceļ uztura devēja vainas dēļ, tad uztura ņēmējs vai viņa tiesību pēcnieks var prasīt atpakaļ nodoto mantisko vērtību, turklāt viņam nav jāatdod saņemtā uztura vērtība. Tas nozīmē, ka ja uztura devējs nepilda uztura līgumā paredzētos pienākumus (nemaksā mēnesī noteikto uztura naudu), uztura ņēmējs var vērsties tiesā ar prasību par līguma atcelšanu un saņemt atpakaļ savu īpašumu, bet uztura devējs nevar prasīt atmaksāt naudu, ko viņš iepriekš samaksājis uztura ņēmējam.

Pašu spēkiem noslēgt uztura līgumu ir pārāk liels risks. Uztura līgums ir vienošanās, kurā īpaši svarīgi fiksēt visus iespējamos aspektus un abu pušu gribu. Tāpēc liela kļūda var būt izvēle sastādīt šādu līgumu bez profesionālas konsultācijas pie notāra. Zvērināts notārs, gatavojot šādu līgumu, vispirms noskaidros gan uztura ņēmēja, gan uztura devēja gribu un vajadzības, kā arī, visiem klāt esot, izskaidros abu pušu tiesības, iespējas un pienākumus. 

Notārs sagatavos arī nostiprinājuma lūgumu uztura līguma reģistrēšanai zemesgrāmatā ar visiem nepieciešamajiem nosacījumiem abu pušu interesēs. Pēc līguma noslēgšanas uztura līgums jānostiprina zemesgrāmatā. Tas nozīmē, ka nekustamais īpašums ir mainījis īpašnieku. Par īpašnieku kļūst cilvēks, kuram tas tiek nodots – uztura devējs. Zemesgrāmatā tiek nostiprināts arī īpašuma apgrūtinājums par labu iepriekšējam īpašniekam. Nekustamais īpašums tiek atdots pret ķīlu kā garantiju tam, ka jaunais īpašnieks pildīs uzņemtās saistības, un reģistrēts aizliegums rīcībai ar nekustamo īpašumu, kā arī tiesības dzīvot nekustamajā īpašumā, ja to paredz līgums.  

Uztura līgums ir augsta riska darījums, kas satur daudz nezināmo: neviens nevar pateikt, cik ilgi pēc līguma noslēgšanas dzīvos aprūpējamais cilvēks, nevar aprēķināt, cik liels būs kopējais uztura apjoms. Var gadīties, ka cilvēks saslimst un viņam būs nepieciešama īpaša aprūpe. Iespējams, ka cilvēks, kurš uzņēmies rūpes par otru, saprot, ka tas vairs nav izdevīgi vai viņam pašam neparedzēti mainās situācija dzīvē, taču no noslēgtā darījuma atteikties nav iespējams. Tas nozīmē, ka pirms līguma slēgšanas abām pusēm ir ļoti nopietni jāapdomā un jāizrunā visas nianses. Vairāk, protams, jādomā cilvēkam, kurš saistības uzņemas, jo tās var būt ļoti ilgas.

VID ir devis skaidrojumu par uztura līguma rezultātā iegūta nekustamā īpašuma aplikšanu ar ienākuma nodokli. 

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 7.pantu maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 21.punktam, pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, papildus pantā uzskaitītajiem tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti likuma 9.pantā. Savukārt likuma 9.pantā ietvertajā neapliekamo ienākumu uzskaitījumā nav minēts ienākums, kas iegūts uztura līguma noslēgšanas rezultātā.

Ņemot vērā minētās tiesību normas, varētu rasties secinājums, ka nekustamais īpašums, ko fiziskā persona ir ieguvusi īpašumā, pamatojoties uz uztura līgumu, kā taksācijas periodā iegūtā naturālā vērtība ir uzskatāms par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu objektu. Tomēr uztura līguma juridiskā daba liecina par pretējo.  

  Nekustamais īpašums uztura līguma noslēgšanas gadījumā tiek iegūts par atlīdzību, jo  uztura devējam  ir pienākums uzturēt uztura ņēmēju līdz mūža galam un piešķirt viņam lietošanas tiesības uz nekustamo īpašumu. Tāpēc nekustamā īpašuma iegūšana nav uzskatāma par apliekamu ienākumu likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē. Dodot uzturu nekustamā  īpašuma iegūšana notiek pret atlīdzību, jo uztura devējam rodas nekustamā īpašuma vērtībai pielīdzināmi izdevumi.  

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 98.panta pirmo daļu privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu no VID par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā. Uzziņa ir nepieciešama, lai noskaidrotu, vai uztura līguma noslēgšanas rezultātā uztura devējam ir tiesisks pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli likuma noteiktajā apmērā. Pretējā gadījumā pastāv iespējamība, ka tiesiskās noteiktības trūkuma apstākļos nodoklis netiktu samaksāts, kas var radīt negatīvas sekas uztura dvējam

Tātad uztura līgums ir aktuāls gan veciem un vientuļiem cilvēkiem, kuriem nav tuvinieku, gan tādiem, kuriem tuvinieki ir, taču tie nesniedz nepieciešamo aprūpi. Tas var būt aktuāls arī cilvēkiem, kuriem ir vairāki bērni, taču par vecākiem visvairāk  rūpējas viens no bērniem, un ar viņu tad tiek slēgts uztura līgums. Uztura līgumu slēdz par nekustamo īpašumu – uztura ņēmējs šādi, ar līgumu, nodod sev piederošā īpašuma tiesības uztura devējam – cilvēkam, ar ko tiek slēgts līgums, – apmaiņā pret aprūpes pakalpojumu. Tāpēc ļoti būtisks ir līguma saturs un līguma forma, ko nodrošina notariālais akts. 

Sabiedrības integrācijas fonda 

Programmā „NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts “Senioru saeima-rīdzinieku sadarbības meistarklases”
tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta
departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Finansējuma līgums Nr . DIKs-21-148-lī

Atbilstoši Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes 2021.gada 31.marta sēdē lemtajam, Labklājības ministrija 16.04.2021. organizēja sarunu ar NVO, diskutējot par vēlamajiem ieguldījumiem nozarē.

2021.gada 31.marta sēdē Nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome lēma aicināt visas ministrijas ar savas nozares NVO rīkot sanāksmes, gatavojot Latvijas kopējo redzējumu par vēlamajiem ieguldījumiem nozarē (t.sk. NVO aktivitātēm/līdzdalībai).

„Lai gan Labklājības ministrija (turpmāk – LM) regulāri organizē sanāksmes ar saviem partneriem par plānotajiem ieguldījumiem gan idejas līmenī, gan arī par praktiskiem jautājumiem, LM šā gada 16.aprīlī organizēja kopīgu sanāksmi, kurā aicināja ieinteresētās NVO piedalīties diskusijā par plānotajiem ieguldījumiem labklājības jomā no ES fondiem un Atveseļošanās un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) finanšu līdzekļiem. Sanāksmē LM prezentēja plānotos ieguldījumus, lielāko daļu sanāksmes veltot savstarpējām diskusijām, ierosinājumiem un secinājumiem.

Sanāksmē piedalījās 27 dalībnieki no NVO puses, pārstāvot sabiedrības visdažādākās mērķa grupas. Savstarpējās diskusijās tika skarti šādi jautājumi:

• NVO kā partneru iesaistes stiprināšana.
• Nepieciešamība publiskajos iepirkumos piemērot sociālās atbildības principus, t.sk., radot/nodrošinot darba vietas cilvēkiem no dažādām mērķgrupām. Ar sociāli atbildīgu publisko iepirkumu var palīdzēt arī sociālajiem uzņēmumiem, iesaistot tos publiskajos iepirkumos, kas būtu drošs risinājums ar ilgtermiņa raksturu.
• Atbalsta veidu dažādošana sociālajiem uzņēmumiem. Vienlaikus LM informēja, ka ar šo gadu sociālie uzņēmumi var saņemt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas kompensācijas  par cilvēku ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT) nodarbināšanu.
• Jāsniedz ilgtermiņa atbalsts personu ar invaliditāti vai GRT nodarbinātībai. Vienlaikus LM informēja, ka ir plānots pārskatīt (sadarbībā ar NVO) subsidēto darba vietu regulējumu un tieši cilvēku ar GRT mērķa grupai izveidot atbalsta mehānismu, lai tas būtu motivējošs gan darba devējam, gan pašam cilvēkam palīdzētu iekļauties kolektīvā un darba pienākumos.
• Sociālo pakalpojumu dažādošana un inovatīvi risinājumi, piesaistot NVO.
• Digitālās prasmes un tehnoloģijas sociālajiem darbiniekiem un sociālās nozares NVO, transporta risinājumi (NVO pieminēja Igaunijas piemēru, kur sociālie dienesti tika apgādāti ar elektromobiļiem u.tml.).
• Atbalsta pakalpojumi paliatīvā aprūpē esošiem cilvēkiem, kuriem arī ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā. Dzīves kvalitātes konceptā aprūpe ir tikai viens no elementiem.
• Mērķētu pakalpojumu un atbalsta nepieciešamība romu tautības cilvēkiem.
• Nepieciešami ieguldījumi NVO infrastruktūrā pakalpojumu sniegšanai.
• Informācijas pieejamība cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un cilvēkiem, kas dzirdi zaudējuši dzīves laikā vai novecojot.

Sanāksmes diskusijas rezultātus LM ir ņēmusi vērā ANM plāna precizēšanas posmā, kā arī izmantos turpmākajās sarunās par ES fondu ieguldījumiem 2021. – 2027.gada plānošanas periodā. 

Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka LM ļoti novērtē NVO viedokli par dažādiem politikas attīstības jautājumiem un regulāri organizē tikšanās un viedokļu apmaiņu. Regulāri notikušas sanāksmes arī par tādiem pasākumiem, kas ietekmē finansējuma piesaisti no dažādiem finanšu avotiem. Vēlamies uzskaitīt vismaz dažas no savstarpējo viedokļu apmaiņas sanāksmēm:

• 09.10.2020. notika Nodarbinātības, darbaspēka mobilitātes un sociālā iekļaušanas prioritārā virziena apakškomitejas sēde, kuras laikā LM pārstāvji sniedza prezentāciju un atbildēja uz jautājumiem par Deinstitucionalizācijas (turpmāk – DI) programmas progresu un ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā plānotajiem LM pasākumiem, kas ir tieši vai netieši saistīti ar DI;
• 16.10.2020. notika tikšanās ar LDDK, lai pārrunātu LM virzītās investīcijas ANM plāna ietvaros;
• 14.12.2020. notika tematiskā diskusija par ANM plāna komponenti “Nevienlīdzības mazināšana”, kuras laikā LM sniedza prezentāciju par plānoto reformu un investīcijām;
• 2020.gada nogalē ES fondu ieguldījumi prezentēti arī Dzimumu līdztiesības komitejā, kurā ir pārstāvēti arī NVO;
• 14.01.2021. notika LM organizēta tikšanās ar NVO un publiskās pārvaldes iestādēm par ANM plāna ieguldījumiem vides pieejamības nodrošināšanai.
• 26.02.2021. notika Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēde, kur LM prezentēja virzītās investīcijas ANM plāna ietvaros;
• 10.03.2021. notika tematiskās diskusijas par ES fondu darbības programmas 2021. – 2027.gadam projektu un ANM plāna projektu, kuras laikā LM sniedza prezentāciju par LM plānotajiem ieguldījumiem ES fondu ietvaros un ANM investīcijām un to savstarpēju papildinātību.
• 08.04.2021. LM organizēja tikšanos ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām organizācijām (NVO) par LM izstrādāto Plānu invaliditātes politikas pilnveidošanai un attīstībai 2021.-2023.gadam, tādējādi gan informējot, gan sekmējot diskusiju par ES fondu 2021.- 2027.gada plānošanas periodā  un ANM plāna ietvaros plānotajām aktivitātēm. 
• Ir notikušas vairākas neformālas sarunas ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju par atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai nākamajā plānošanas periodā. 
• Ar LDDK un LBAS ir diskutēts par gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību. 

Veidojot demokrātisku, stabilu un atbildīgu sociālo politiku, LM ir būtiski nodrošināt iespēju ikvienam sabiedrības pārstāvim iesaistīties politikas veidošanas procesā. Lai to īstenotu, LM ir atvērta sadarbībai ar NVO, dažādām institūcijām un sabiedrības grupām, aicinot tās piedalīties ministrijas organizētajās diskusijās un darba grupās, kā arī slēdz sadarbības līgumus ar nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz kvalitatīvu ekspertīzi nozares politikas plānošanai, stiprina sabiedrības savstarpējo komunikāciju un izpratni par labklājības jomas jautājumiem.”

Diāna Jakaite

Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta

direktore

Tālr. 67021629

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Labklājības ministrija

Skolas iela 28, Rīga, LV-1331

www.lm.gov.lv

Projekts “Senioru saeima-rīdzinieku sadarbības meistarklases”
tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta
departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Finansējuma līgums Nr . DIKs-21-148-lī

Aprīlis – sulu mēnesis

Kōļimkū

 23.aprīlī lībiešu ciemos, tāpat kā citviet, notika liela mainīšanās jeb jurģi. Ļaudis mainīja saimniekus, tādēļ aprīli sauca arī par Jurģu mēnesi, lībiešu valodā Jurģu dienu sauc par Jūrikšpāva.

 (lībiešu valodā ir arī dubultās zīmes virs burtiem -  divpunkti, svītras, vilnītis – tos mēs savā datorā parasti nevaram parādīt, tāpēc rakstība nav precīza. L.K.).

Lībiešiem šie bija arī zirgiem veltīti svētki. Jurģos zirgiem deva zirga pulksteni (zvanu), piepildītu ar auzām, lai pieguļā zirgu tālu dzird. Zvans un pulkstenis lībiešu valodā kīela.

Gani Jurģu dienā pušķoja savas rīkstes ar raibiem dzīpariem, bet, pārnākot no ganiem mājās, rīkste bija jāiesprauž īpašā sprunguļu un zaru kaudzē, kura bija neaizskarama. Ja kāds savu rīksti vienkārši aizmeta, tādam vilki un dažādas sērgas nodarīja lielu postu.

Mīkla:

 „Kas mūžam staigā uz galvas?” 

( zirga pakavu naglas)  ( teicējs nezināms)

Ticējums: 

„Gans, pirmo reizi ganos būdams, nedrīkstēja sēdēt, jo tad vasarā vilks nākot lopos un, var gadīties, „divkāju vilks” nolaupa pašu ganu meitu.”

( teicējs nezināms)

Tautasdziesma: 

Tad, kad zirdziņš soļos iet, ilkss zvaniņš skan:

 -Reinu Princis ar Dīķi, Reinu Princis ar Dīķi-

Zirgs, kad rikšo, zvaniņš dzied:

-Kunkuļputra, kunkuļputra.-

Ašāk, dēliņ, ašāk.”

( Sīkrōg – Sīkrags, teicējs Pēteris Dambergs)

Maijs – lapu mēnesis

Līdōdkū

9.maijā pavasara Niklāva – Niklōkspāva- diena nebija lībiešiem īpaši svinama, bet vēroja, vai šajā dienā uz zemes nolaižas stārķis, tad tajā gadā jūrā noslīks daudz vīru. Tajā dienā sievas nedrīkstēja darboties ar adatu, tad zirgiem acīs augšot katarakta.

Krusta diena un Vasarsvētki

Šie bija baznīcas svētki ar mainīgu datumu. Teica, ka pirmajā Krusta dienā svētki ilgst līdz pusrītam, otrajā – līdz pusdienlaikam, bet trešajā – svētki ir visu dienu. Nedrīkstēja trokšņot, lai vasarā neiesper zibens. Nedrīkstēja sēt, lai vasarā nenosistu krusa. No kokiem nedrīkstēja plēst lūkus. Šajā dienā nedrīkstēja darīt pāri dabai.

Uz Vasarsvētkiem mājās nesa jaunus bērziņus. Ganiņi lopiem pina vainagus. Ar bērziem rotāja baznīcas.

Ticējums:

„Šai dienā pļavas jāsvētī ar krustu”.”

(Vaid- Vaide, teicējs Andrejs Launics)

Sakāmvārds:

„Sauss marts gaida slapju aprīli, vēsu maiju, bet sausu un siltu jūniju.”

(Pitrōg – Pitrags, teicējs Pēteris Dišlers)

Materiāls sagatavots izmantojot grāmatas „Katram nostūrim savi paradumi” Zojas Sīles sagatavotos lībiešu pavasara paradumu tekstus no 115. līdz 117. lpp.

Lai mums visiem veselīgs pavasaris!

Ņemot vērā, ka Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, sabiedrība strauji noveco un var prognozēt, ka jau samērā drīzā nākotnē dominēs cilvēki pāri pusmūžam, nepieciešams likt uzsvaru ne vien  uz “sudraba ekonomikas” jeb sabiedrības veiksmīgas novecošanas politiku, bet arī uz senioru un pensijas vecuma cilvēku nodarbinātības veicināšanu, norāda biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA). Lai mazinātu aizspriedumus par senioriem darba tirgū, LSKA ir noskaidrojusi senioru kā darbaspēka būtiskākās priekšrocības.

“Mēs nevar pievērt acis un izlikties, ka ar sabiedrības straujo novecošanos un arvien sarūkošo dzimstību saistītās problēmas neeksistē. Par to, ka sabiedrības novecošanas process vistiešākajā veidā ietekmē iedzīvotāju, tai skaitā arī darbaspēka skaitu un struktūru, visdažādājos līmeņos trauksme tiek celta jau gadiem ilgi. Un ne velti. Šīm tendencēm turpinoties, paaudžu solidaritātes princips, kad no šodienas strādājošo sociālajām darba devēju un darba ņēmēju iemaksām budžetā tiek nodrošinātas valsts maksātās vecuma pensijas viņu vecākiem un vecvecākiem, var izšķīst “pa visām vīlēm,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece,  projekta “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sabiedrībai” vadītāja Lilita Kalnāja.

Pēc viņas teiktā ne demogrāfiskās tendences, ne nabadzības problēma nav atrisināma tikai ar valsts budžeta finansējumu. Likumdevējiem ir jāizprot, kāpēc valstī jau ilgus gadus pastāv zems atalgojuma līmenis un vai tiešām pie visa vainojama vien ēnu ekonomika un neproduktīvi darbinieki. ““Sudraba” jeb senioru ekonomikas pieeja tā īsti nestrādās, ja primāri netiks izskausti vai vismaz ļoti samazināti nabadzības riski. Seniori ir viena no nabadzībai visvairāk pakļautajām riska grupām, un tas nozīmē, ka daudzi no viņiem nemaz nespēs izmantot “sudraba ekonomikas” piedāvātos ar patērētāju tirgu un finanšu jomu saistītos pakalpojumus,” bažījas Lilita Kalnāja.

Arī projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka demogrāfiskās tendences Eiropā – zemā dzimstība, sabiedrības novecošanās un mūža ilguma paaugstināšanās ir cieši saistītas ar “sudraba  ekonomiku”, kura ietver visu, kas atbilst vecāka gadu gājuma cilvēku vajadzībām. Bez veselības aprūpes, pārtikas, sociālās iesaistīšanās, atpūtas, finanšu jautājumiem u.c, tā ietver arī senioru nodarbinātību. 

“Diemžēl ar senioru un pensijas vecuma cilvēku nodarbinātību mums nesokas tik labi, kā vajadzētu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 18,4% ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem, bet vēl 3-5% vecumā no 65 līdz 74 gadiem. Tomēr darba tirgū šobrīd aktuāls ir jaunības kults un, neskatoties uz kvalificētu darbinieku trūkumu, tajā turpina valdīt stereotipi par senioru pieņemšanu darbā. Daži darba devēji uzskata, ka gados vecāki cilvēki rada lielāku apgrūtinājumu nekā pienesumu,” saka juriste.

LSKA uzskata, ir ļoti būtiski, lai jebkurā vecumā darbspējīgam cilvēkam būtu iespēja un vide, kur realizēt savu potenciālu un prasmes gan pielietojot savas zināšanas, gan izmantojot pieredzi kādā no profesionālās darbības jomām, gan arī pilnveidojot esošo kompetenci ar jaunām, konkurētspējīgām prasmēm.

Lai mazinātu aizspriedumus par senioriem darba tirgū, LSKA projekta ietvaros veiktā pētījumā noskaidrojusi senioru kā darbaspēka būtiskākās priekšrocības. 

50+ vecuma grupas darbinieki ir labi problēmu risinātāji, jo darbinieki, kuri darba tirgū ir jau pietiekami daudzus gadus, ir uzkrājuši lielu pieredzi, kā arī nobrieduši emocionāli. Uzkrātā pieredze lieti noder, lai tiktu galā ar problēmām un konfliktiem mierīgā, diplomātiskā un bieži vien efektīvākā veidā. Vēl viens neapšaubāms ieguvums ir sadarbība – savu darba gaitu laikā seniori ir iemācījušies sadarboties gan ar kolēģiem, gan klientiem, tāpēc arī konflikti tiek piedzīvoti reti. Starp priekšrocībām minama arī lojalitāte, jo, pirmkārt, senioram ir vēlme pēc stabila darba, un, otrkārt, karjeras izaugsme vairs nav prioritāte, līdz ar to aug lojalitāte uzņēmumam. Augstu vērtējama arī senioru pieredze un gadu gaitā iegūtās prasmes Arī tiem, kuriem grūtāk pielāgoties straujajam tehnoloģiju attīstības tempam, ir vērā ņemama pieredze, kas var izrādīties ļoti noderīga.  Darba un profesijas ētika senioriem nav deklaratīva, bet patiesa un uz vērtībām vērsta, kas sekmē uzņēmuma reputācijas celšanu. Būtisks ir arī gadu gaitā veidojies apzinīgums, kas praktiski izslēdz kavēšanu un termiņu neievērošanu, bet augstāka motivācija un spēja ilgāk noturēt uzmanību ļauj senioru apmācīt gan darbā ar jaunākajām tehnoloģijām un ierīcēm, gan citos ar darbu saistītos uzdevumos. 

Ieguvumi senioru nodarbinātībai ir arī no vairākiem citiem skatupunktiem raugoties. Kā uzsver Barba Girgensone, katra strādājošā pienesums valstij ir ļoti svarīgs, jo nodarbinātie dod būtisku papildu pienesumu arī maksājot IIN un PVN, turklāt strādājošie pensionāri ir ne tikai pensiju saņēmēji, bet arī sociālo iemaksu veicēji, kas piedalās šodienas pensionāru nodrošināšanā un vienlaikus papildina arī savu pensijas kapitālu. 

Vienlaikus LSKA pētījums iezīmē arī vairākas problēmas par 50 gadiem vecāku cilvēku nodarbinātībā. Piemēram, starp grūtībām, kas mazina iespējas veiksmīgi konkurēt darba tirgū, jāmin veselības problēmas, darba devēja prasībām atbilstošas izglītības trūkums, kā arī senioriem nepiemērota darba vide un darba apstākļi. “Te gan jāatzīmē, ka radot darbiniekiem piemērotus darba apstākļus, palīdzot apgūt veselībai nekaitīgus darba paņēmienus, un atbalstot darbinieku profesionālo izaugsmi, ikviens darba devējs var uzlabot darbinieku labklājību un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju,” saka Barba Girgensone. 

Projekts tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.