Latvijā līdzīgi kā citās ES valstīs salīdzinoši liels skaits nekustamā īpašuma

 (dzīvojamās ēkas, zemes platības pilsētās un laukos, dzīvokļu īpašumi, 

meži, degradētas teritorijas, grausti) 

atrodas senioru īpašumā.

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”  īsteno mikro projektu „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”, kura viens no mērķiem ir  – senioru interešu aizstāvēšana. 

Mērķa sasniegšanai mikro projektā ir izvirzīti vairāki uzdevumi: gan tematisku semināru (lekciju) organizēšana lai veicinātu komunikāciju, apzinātu problēmas, kas skar seniorus, gan senioru konsultēšana lai sniegtu informāciju un rosinātu diskusijas.   

Projekta „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” īstenotāji biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” atzīst, ka Latvijā līdzīgi kā citās ES valstīs salīdzinoši liels skaits nekustamā īpašuma (dzīvojamās ēkas, zemes platības pilsētās un laukos, dzīvokļu īpašumi, meži, degradētas teritorijas, grausti) atrodas senioru īpašumā. Saistībā ar lauksaimniecības attīstību EK ir norādījusi, ka dalībvalstu uzdevums būtu iekļaut lauksaimniecības politikā rīkus, kas palīdzētu senioriem izlemt par labu jaunu lauksaimnieku iesaistīšanai lauksaimniecības nekustamo īpašumu iegūšanā, lauksaimniecības kooperācijas attīstīšanā. Tas nozīmē, ka EK akcentē paaudžu sadarbības nepieciešamību nekustamo īpašumu uzturēšanas un pārvaldīšanas aspektā. 

Šāda nepieciešamība ir aktuāla arī Latvijā kopš denacionalizācijas procesa beigšanās, jo jau 20 gadus dažādu ekonomisku jautājumu kontekstā, bet it īpaši kopš ieviests Nekustamā īpašuma nodoklis, valsts nav spējusi konceptuāli risināt jautājumu attiecībā uz senioriem kā nekustamā īpašuma īpašniekiem un kopīpašniekiem, sniedzot atbalstu īpašuma uzturēšanā, sargājot no krāpniecības, piedāvājot apmaksātus juristu pakalpojumus, aicinot un skaidrojot nekustamā īpašuma konsolidācijas jautājumus. 

Var teikt, ka pašlaik seniors ir sava nekustamā īpašuma ķīlnieks, jo seniora izpratne par iespējām izmantot nekustamo īpašumu ienākumu gūšanai ir ļoti pieticīga, savukārt vēlme uzticēties labdariem, tostarp radiniekiem, ir nemainīgi liela. Tas viss veicina situāciju, kad seniors kļūst par galveno nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju, kuram nevar piemērot nodokļu atlaides, kuras paredz pašvaldību saistošie noteikumi. Veidojas nodokļu parādi, kuri var novest līdz tiesai un nekustamā īpašuma atņemšanai. 

Mantiskās intereses ir ļoti spēcīgs cilvēka gribu un rīcību ietekmējošs faktors, kas mudina izrādīt iniciatīvu, meklēt efektīvākos risinājumus, veicina attīstību un labklājību,  šīs intereses ir bijušas un joprojām ir aktuālas visu cilvēka aktīvās dzīves laiku un ietekmē viņa vēlmi paust savu gribu, lai noteiktu mantas likteni.

Projekta ietvaros biedrībā pēc palīdzības vērsās seniore, kura vēlas noslēgt uztura līgumu, jo viņai pieder nekustamais īpašums, bet nav tuvinieku, kas viņu aprūpētu ikdienā, toties ir labi kaimiņi. Atsaucoties uz konkrēto gadījumu un sniedzot konsultācijas konkrētajai seniorei, LSKA saskata sociālu problēmu „seniors un īpašums”, kas tiek risināta ar juridiskiem līdzekļiem - uztura līgumu. Sociālās problēmas pamats ir ģimene, paaudžu savstarpējās attiecības, dažādā izpratne par mantiskajiem labumiem, vientulība, atstumtība. Juridisko līdzekļu izvēles problēma ir informācijas trūkums par ilgtermiņa sekām, normatīvo aktu demokrātiskums attiecībā uz nekustamā īpašuma atsavinājuma līguma formu. LSKA uzskata, ka nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumam un arī uztura līgumam nepieciešama notariālā akta forma, kas nodrošinātu senioru interešu aizstāvību un pasargātu viņus un viņu mantiniekus no krāpniekiem.   

Senioriem, kam spēki iet mazumā un nav tuvinieku, kas par viņiem rūpētos, nereti iesaka noslēgt uztura līgumu. Ideja šķiet vilinoša!  Pie zvērinātiem notāriem Latvijā katru gadu tiek noslēgts vidēji 350 uztura līgumu, kuros viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra puse tai nodrošina uzturu. Šādu līgumu paredz Civillikums (CL), un uzturs CL izpratnē var būt pārtika, medikamenti, uzkopšana, apkopšana un tamlīdzīgi, tāpat arī kopīgi pavadīts laiks, piemēram, ekskursijas, gadatirgus apmeklējums. Mantiskā vērtība, kas par to tiek nodota uztura devēja rīcībā, visbiežāk ir nekustamais īpašums. Taču te ir vairāki būtiski aspekti, ko mēdz aizmirst vai nenoskaidrot, slēdzot uztura līgumu.

Uztura līgums pēc savas būtības vairāk līdzinās pirkšanas–pārdošanas līgumam, jo šajā gadījumā viena puse otrai atdod savu īpašumu, bet tā apņemas viņu kopt līdz mūža galam. Tās ir saistības uz priekšdienām.

Nereti seniori apsver iespēju slēgt dāvinājuma līgumu par savu nekustamo īpašumu, kas nozīmē, ka dāvinātājs savu īpašumu atdāvina no labas gribas, neprasot par to nekādu atlīdzību, bet apdāvinātais to cienījami pieņem. Šāds līgums pusēm neuzliek nekādas saistības uz priekšdienām. Tā ir kā pateicība par to, kas jau noticis dzīves laikā.

Praksē bieži ir gadījumi, kad uztura līgumā tiek norādīta tikai naudas summa, kuras apmērā uzturs tiek dots, bet netiek precīzi definēts, kas tajā ietilpst. Tas savukārt var agri vai vēlu novest pie nesaskaņām starp abām iesaistītajām pusēm. Nesaskaņas visbiežāk rodas brīdī, kad uztura ņēmēja gaidas attiecībā uz uztura devēja pienākumiem pārsniedz jebkādas formālas vienošanās iespējas, respektīvi, uztura ņēmējs uzskata, ka uzturs nenozīmē tikai mantisku vērtību došanu. Problēmu rada fakts, ka seniori līdzās praktiskām lietām sagaida uzmanību, emocionālu siltumu, sarunas un specifisku vēlmju izpildīšanu, taču uztura devējs tam nav ne emocionāli gatavs, ne arī var to atļauties, laika ziņā, jo uztura devējam ir citas prioritātes – pašam sava ģimene, darbs un attiecības. Sirds siltumu ar līgumu nav iespējams pielīgt. Tāpēc svarīgi ir sākotnēji vienoties par visām abu pušu vēlmēm un iespējām, tostarp izrunāt arī tādas lietas un nianses, kas juridiskā dokumentā nav aprakstāmas.

Tiesu prakse liecina, ka slēdzot uztura līgumu tiek pārprasts uztura līguma personiskais raksturs, kas ir saistīts vienīgi ar uztura ņēmēja personību, bet ne ar uztura devēja personīgu darbību saistību izpildē. Nozīme piešķirama nevis tam, kas dod saistības izpildījumu, bet gan tam, vai izpildījums sasniedzis paredzēto rezultātu. Situācijā, kad uztura ņēmējs minēto nav izpratis, tiek celtas prasības tiesā par uztura līguma atcelšanu, pamatojot to ar apgalvojumu, ka uztura līguma noteikumi neparedz uztura devēja tiesības viņam noteiktos pienākumus deleģēt citām personām, jo uztura ņēmēja griba ir saņemt uzturu tieši no uztura devēja personīgi. Jāņem vērā, ka juridiskajā aspektā nav būtiski vai personai ir stipra vai vāja griba, svarīgi ir tas, kā šī griba ir radusies (brīva griba), un vai iekšējā griba atbilst ārēji izteiktajai. Griba ir psihisks process, tā izskatāma kā kategorija, kurai ir regulējošs raksturs ar apziņas elementiem.

Paužot savu gribu, nekustamā īpašuma īpašniekam būtiski ir apzināties, ka atšķirībā no dāvinājuma līguma, kur neatņemamās daļas tiesīgie (bērni, laulātais) pret apdāvināto var vērst savus prasījumus, uztura līguma gadījumā šāda iespēja nepastāv. Tāpēc cilvēkam, kurš iecerējis atdot savu īpašumu apmaiņā pret uzturu, noslēdzot ar svešu personu uztura līgumu, nopietni jāizvērtē savas attiecības ar ģimenes locekļiem, ja tādi ir, – gadījumā, ja tās pēkšņi uzlabotos, piemēram, ar bērniem, un viņi sāktu izrādīt savas rūpes, mantojuma tiesības uz īpašumu tiem būtu liegtas. Tiesu prakse liecina, ka uztura līguma darbības laikā uztura ņēmēji atceras par saviem mazbērniem un vēlas viņiem ar testamentu novēlēt nekustamo īpašumu, kas nav iespējams. Uztura līgumu nevar apstrīdēt tāpēc, ka uztura ņēmējs pēkšņi salīdzis mieru ar saviem bērniem un nolēmis, ka īpašumam tomēr vajadzētu pāriet bērniem pēc viņa nāves. Īpašums jau ir ārpus mantojuma un vairs nepieder uztura ņēmējam. Apstrīdēt uztura līgumu var tikai tad, ja ir dibināti iemesli, pierādot, ka uztura devējs nav pildījis līguma noteikumus.

Parasti nekustamais īpašums, kas tiek atsavināts saņemot pretī uzturu, ir arī seniora - uztura ņēmēja dzīvesvieta, kurā viņš turpina dzīvot. Šādā gadījumā svarīgi to kā nosacījumu ietvert arī uztura līgumā, kā arī paredzēt, ka uztura devējs bez uztura ņēmēja rakstiskas piekrišanas nav tiesīgs nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām. Turklāt šie divi nosacījumi obligāti jānostiprina zemesgrāmatā, lai būtu saistoši trešajām personām. 

Tiesu prakse liecina, ka slēdzot uztura līgumu, īpaši ja nekustamais īpašums sastāv no vairākām ēkām un zemes gabaliem, puses nevienojas par uztura ņēmēja tiesībām lietot konkrētas ēkas un zemes gabalu, kā arī par tiesībām iemitināt telpās bērnus un laulāto. Tiesa ir atzinusi, ka uztura ņēmēja tiesības iemitināt savā apdzīvojamā platībā laulāto un bērnu nevar aprobežot ar uztura devēja gribu. Lai arī pušu starpā nepastāv īres attiecības, tiesa vadās pēc analoģijas ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” normām (Dzīvojamo telpu īres likums spēkā no 01.05.2021.), kas nosaka īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā ģimenes locekļus (laulāto, bērnus), kam izīrētāja piekrišana nav vajadzīga. Tiesa atzīst, ka likumā ir prasīts arī īrnieka pienākums iemitinot savā dzīvojamā telpā ģimenes locekļus, iepriekš par to rakstveidā informēt izīrētāju. 

Būtiski zināt, ka - ja cilvēkam ir noslēgts uztura līgums, viņš nevar pretendēt uz trūcīgas personas statusu arī tad, ja citādi šim statusam atbilst.

Arī uztura devējam ir būtiski maksimāli precīzi noskaidrot uztura ņēmēja faktisko materiālo situāciju, pret ko nevajadzētu izturēties vieglprātīgi. Pirms uztura līgumu noslēgšanas ir svarīgi noskaidrot, vai un kādas parādsaistības ir uztura ņēmējam. Tas nepieciešams tādēļ, ka kreditors savus prasījumus pret saistībām, kas uztura ņēmējam ir radušās pirms uztura līguma noslēgšanas, var vērst pret nekustamo īpašumu, ko uztura ņēmējs atsavinājis par labu uztura devējam. 

Uztura līgums beidzas ar uztura ņēmēja nāvi, taču ne ar uztura devēja nāvi. 

Uztura devējam aizejot no dzīves, pienākums turpināt uztura došanu pāriet uz viņa mantiniekiem, kuri pieteikušies uz atstāto mantojumu. Ja mantinieki nevēlas turpināt pienākumus, ko paredz aizgājušā tuvinieka noslēgtais uztura līgums, viņiem ir jāatsakās no pilnīgi visa mantojuma. Tāpēc lēmumu uzņemties uztura devēja pienākumus ieteicams izrunāt ģimenes lokā, izvērtējot visus iespējamos scenārijus, saņemot tam visu ģimenes locekļu atbalstu un rēķinoties ar iespējamām sekām.

Puses var uztura līgumu izbeigt, savstarpēji vienojoties un noslēdzot atcēlējlīgumu. Vienpusēji atteikties no uztura līguma var gan uztura devējs, gan uztura ņēmējs likumā noteiktu svarīgu iemeslu dēļ, taču jebkurā gadījumā tikai tiesa var lemt, vai konkrētais iemesls kalpo par pamatu līguma laušanai. Likumā noteikts, ka par svarīgu iemeslu atzīstams katrs apstāklis, kas aiz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem neatļauj turpināt līguma attiecības. 

Tātad, ja pastāv strīds, tad uztura līgumu var atcelt, ja viena puse iesniedz prasību tiesā. Ja līgumu atceļ uztura devēja vainas dēļ, tad uztura ņēmējs vai viņa tiesību pēcnieks var prasīt atpakaļ nodoto mantisko vērtību, turklāt viņam nav jāatdod saņemtā uztura vērtība. Tas nozīmē, ka ja uztura devējs nepilda uztura līgumā paredzētos pienākumus (nemaksā mēnesī noteikto uztura naudu), uztura ņēmējs var vērsties tiesā ar prasību par līguma atcelšanu un saņemt atpakaļ savu īpašumu, bet uztura devējs nevar prasīt atmaksāt naudu, ko viņš iepriekš samaksājis uztura ņēmējam.

Pašu spēkiem noslēgt uztura līgumu ir pārāk liels risks. Uztura līgums ir vienošanās, kurā īpaši svarīgi fiksēt visus iespējamos aspektus un abu pušu gribu. Tāpēc liela kļūda var būt izvēle sastādīt šādu līgumu bez profesionālas konsultācijas pie notāra. Zvērināts notārs, gatavojot šādu līgumu, vispirms noskaidros gan uztura ņēmēja, gan uztura devēja gribu un vajadzības, kā arī, visiem klāt esot, izskaidros abu pušu tiesības, iespējas un pienākumus. 

Notārs sagatavos arī nostiprinājuma lūgumu uztura līguma reģistrēšanai zemesgrāmatā ar visiem nepieciešamajiem nosacījumiem abu pušu interesēs. Pēc līguma noslēgšanas uztura līgums jānostiprina zemesgrāmatā. Tas nozīmē, ka nekustamais īpašums ir mainījis īpašnieku. Par īpašnieku kļūst cilvēks, kuram tas tiek nodots – uztura devējs. Zemesgrāmatā tiek nostiprināts arī īpašuma apgrūtinājums par labu iepriekšējam īpašniekam. Nekustamais īpašums tiek atdots pret ķīlu kā garantiju tam, ka jaunais īpašnieks pildīs uzņemtās saistības, un reģistrēts aizliegums rīcībai ar nekustamo īpašumu, kā arī tiesības dzīvot nekustamajā īpašumā, ja to paredz līgums.  

Uztura līgums ir augsta riska darījums, kas satur daudz nezināmo: neviens nevar pateikt, cik ilgi pēc līguma noslēgšanas dzīvos aprūpējamais cilvēks, nevar aprēķināt, cik liels būs kopējais uztura apjoms. Var gadīties, ka cilvēks saslimst un viņam būs nepieciešama īpaša aprūpe. Iespējams, ka cilvēks, kurš uzņēmies rūpes par otru, saprot, ka tas vairs nav izdevīgi vai viņam pašam neparedzēti mainās situācija dzīvē, taču no noslēgtā darījuma atteikties nav iespējams. Tas nozīmē, ka pirms līguma slēgšanas abām pusēm ir ļoti nopietni jāapdomā un jāizrunā visas nianses. Vairāk, protams, jādomā cilvēkam, kurš saistības uzņemas, jo tās var būt ļoti ilgas.

VID ir devis skaidrojumu par uztura līguma rezultātā iegūta nekustamā īpašuma aplikšanu ar ienākuma nodokli. 

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 7.pantu maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 21.punktam, pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, papildus pantā uzskaitītajiem tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti likuma 9.pantā. Savukārt likuma 9.pantā ietvertajā neapliekamo ienākumu uzskaitījumā nav minēts ienākums, kas iegūts uztura līguma noslēgšanas rezultātā.

Ņemot vērā minētās tiesību normas, varētu rasties secinājums, ka nekustamais īpašums, ko fiziskā persona ir ieguvusi īpašumā, pamatojoties uz uztura līgumu, kā taksācijas periodā iegūtā naturālā vērtība ir uzskatāms par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu objektu. Tomēr uztura līguma juridiskā daba liecina par pretējo.  

  Nekustamais īpašums uztura līguma noslēgšanas gadījumā tiek iegūts par atlīdzību, jo  uztura devējam  ir pienākums uzturēt uztura ņēmēju līdz mūža galam un piešķirt viņam lietošanas tiesības uz nekustamo īpašumu. Tāpēc nekustamā īpašuma iegūšana nav uzskatāma par apliekamu ienākumu likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē. Dodot uzturu nekustamā  īpašuma iegūšana notiek pret atlīdzību, jo uztura devējam rodas nekustamā īpašuma vērtībai pielīdzināmi izdevumi.  

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 98.panta pirmo daļu privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu no VID par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā. Uzziņa ir nepieciešama, lai noskaidrotu, vai uztura līguma noslēgšanas rezultātā uztura devējam ir tiesisks pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli likuma noteiktajā apmērā. Pretējā gadījumā pastāv iespējamība, ka tiesiskās noteiktības trūkuma apstākļos nodoklis netiktu samaksāts, kas var radīt negatīvas sekas uztura dvējam

Tātad uztura līgums ir aktuāls gan veciem un vientuļiem cilvēkiem, kuriem nav tuvinieku, gan tādiem, kuriem tuvinieki ir, taču tie nesniedz nepieciešamo aprūpi. Tas var būt aktuāls arī cilvēkiem, kuriem ir vairāki bērni, taču par vecākiem visvairāk  rūpējas viens no bērniem, un ar viņu tad tiek slēgts uztura līgums. Uztura līgumu slēdz par nekustamo īpašumu – uztura ņēmējs šādi, ar līgumu, nodod sev piederošā īpašuma tiesības uztura devējam – cilvēkam, ar ko tiek slēgts līgums, – apmaiņā pret aprūpes pakalpojumu. Tāpēc ļoti būtisks ir līguma saturs un līguma forma, ko nodrošina notariālais akts. 

Sabiedrības integrācijas fonda 

Programmā „NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts “Senioru saeima-rīdzinieku sadarbības meistarklases”
tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta
departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Finansējuma līgums Nr . DIKs-21-148-lī

Atbilstoši Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes 2021.gada 31.marta sēdē lemtajam, Labklājības ministrija 16.04.2021. organizēja sarunu ar NVO, diskutējot par vēlamajiem ieguldījumiem nozarē.

2021.gada 31.marta sēdē Nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome lēma aicināt visas ministrijas ar savas nozares NVO rīkot sanāksmes, gatavojot Latvijas kopējo redzējumu par vēlamajiem ieguldījumiem nozarē (t.sk. NVO aktivitātēm/līdzdalībai).

„Lai gan Labklājības ministrija (turpmāk – LM) regulāri organizē sanāksmes ar saviem partneriem par plānotajiem ieguldījumiem gan idejas līmenī, gan arī par praktiskiem jautājumiem, LM šā gada 16.aprīlī organizēja kopīgu sanāksmi, kurā aicināja ieinteresētās NVO piedalīties diskusijā par plānotajiem ieguldījumiem labklājības jomā no ES fondiem un Atveseļošanās un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) finanšu līdzekļiem. Sanāksmē LM prezentēja plānotos ieguldījumus, lielāko daļu sanāksmes veltot savstarpējām diskusijām, ierosinājumiem un secinājumiem.

Sanāksmē piedalījās 27 dalībnieki no NVO puses, pārstāvot sabiedrības visdažādākās mērķa grupas. Savstarpējās diskusijās tika skarti šādi jautājumi:

• NVO kā partneru iesaistes stiprināšana.
• Nepieciešamība publiskajos iepirkumos piemērot sociālās atbildības principus, t.sk., radot/nodrošinot darba vietas cilvēkiem no dažādām mērķgrupām. Ar sociāli atbildīgu publisko iepirkumu var palīdzēt arī sociālajiem uzņēmumiem, iesaistot tos publiskajos iepirkumos, kas būtu drošs risinājums ar ilgtermiņa raksturu.
• Atbalsta veidu dažādošana sociālajiem uzņēmumiem. Vienlaikus LM informēja, ka ar šo gadu sociālie uzņēmumi var saņemt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas kompensācijas  par cilvēku ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT) nodarbināšanu.
• Jāsniedz ilgtermiņa atbalsts personu ar invaliditāti vai GRT nodarbinātībai. Vienlaikus LM informēja, ka ir plānots pārskatīt (sadarbībā ar NVO) subsidēto darba vietu regulējumu un tieši cilvēku ar GRT mērķa grupai izveidot atbalsta mehānismu, lai tas būtu motivējošs gan darba devējam, gan pašam cilvēkam palīdzētu iekļauties kolektīvā un darba pienākumos.
• Sociālo pakalpojumu dažādošana un inovatīvi risinājumi, piesaistot NVO.
• Digitālās prasmes un tehnoloģijas sociālajiem darbiniekiem un sociālās nozares NVO, transporta risinājumi (NVO pieminēja Igaunijas piemēru, kur sociālie dienesti tika apgādāti ar elektromobiļiem u.tml.).
• Atbalsta pakalpojumi paliatīvā aprūpē esošiem cilvēkiem, kuriem arī ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā. Dzīves kvalitātes konceptā aprūpe ir tikai viens no elementiem.
• Mērķētu pakalpojumu un atbalsta nepieciešamība romu tautības cilvēkiem.
• Nepieciešami ieguldījumi NVO infrastruktūrā pakalpojumu sniegšanai.
• Informācijas pieejamība cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un cilvēkiem, kas dzirdi zaudējuši dzīves laikā vai novecojot.

Sanāksmes diskusijas rezultātus LM ir ņēmusi vērā ANM plāna precizēšanas posmā, kā arī izmantos turpmākajās sarunās par ES fondu ieguldījumiem 2021. – 2027.gada plānošanas periodā. 

Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka LM ļoti novērtē NVO viedokli par dažādiem politikas attīstības jautājumiem un regulāri organizē tikšanās un viedokļu apmaiņu. Regulāri notikušas sanāksmes arī par tādiem pasākumiem, kas ietekmē finansējuma piesaisti no dažādiem finanšu avotiem. Vēlamies uzskaitīt vismaz dažas no savstarpējo viedokļu apmaiņas sanāksmēm:

• 09.10.2020. notika Nodarbinātības, darbaspēka mobilitātes un sociālā iekļaušanas prioritārā virziena apakškomitejas sēde, kuras laikā LM pārstāvji sniedza prezentāciju un atbildēja uz jautājumiem par Deinstitucionalizācijas (turpmāk – DI) programmas progresu un ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā plānotajiem LM pasākumiem, kas ir tieši vai netieši saistīti ar DI;
• 16.10.2020. notika tikšanās ar LDDK, lai pārrunātu LM virzītās investīcijas ANM plāna ietvaros;
• 14.12.2020. notika tematiskā diskusija par ANM plāna komponenti “Nevienlīdzības mazināšana”, kuras laikā LM sniedza prezentāciju par plānoto reformu un investīcijām;
• 2020.gada nogalē ES fondu ieguldījumi prezentēti arī Dzimumu līdztiesības komitejā, kurā ir pārstāvēti arī NVO;
• 14.01.2021. notika LM organizēta tikšanās ar NVO un publiskās pārvaldes iestādēm par ANM plāna ieguldījumiem vides pieejamības nodrošināšanai.
• 26.02.2021. notika Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēde, kur LM prezentēja virzītās investīcijas ANM plāna ietvaros;
• 10.03.2021. notika tematiskās diskusijas par ES fondu darbības programmas 2021. – 2027.gadam projektu un ANM plāna projektu, kuras laikā LM sniedza prezentāciju par LM plānotajiem ieguldījumiem ES fondu ietvaros un ANM investīcijām un to savstarpēju papildinātību.
• 08.04.2021. LM organizēja tikšanos ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām organizācijām (NVO) par LM izstrādāto Plānu invaliditātes politikas pilnveidošanai un attīstībai 2021.-2023.gadam, tādējādi gan informējot, gan sekmējot diskusiju par ES fondu 2021.- 2027.gada plānošanas periodā  un ANM plāna ietvaros plānotajām aktivitātēm. 
• Ir notikušas vairākas neformālas sarunas ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju par atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai nākamajā plānošanas periodā. 
• Ar LDDK un LBAS ir diskutēts par gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību. 

Veidojot demokrātisku, stabilu un atbildīgu sociālo politiku, LM ir būtiski nodrošināt iespēju ikvienam sabiedrības pārstāvim iesaistīties politikas veidošanas procesā. Lai to īstenotu, LM ir atvērta sadarbībai ar NVO, dažādām institūcijām un sabiedrības grupām, aicinot tās piedalīties ministrijas organizētajās diskusijās un darba grupās, kā arī slēdz sadarbības līgumus ar nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz kvalitatīvu ekspertīzi nozares politikas plānošanai, stiprina sabiedrības savstarpējo komunikāciju un izpratni par labklājības jomas jautājumiem.”

Diāna Jakaite

Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta

direktore

Tālr. 67021629

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Labklājības ministrija

Skolas iela 28, Rīga, LV-1331

www.lm.gov.lv

Projekts “Senioru saeima-rīdzinieku sadarbības meistarklases”
tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta
departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Finansējuma līgums Nr . DIKs-21-148-lī

Aprīlis – sulu mēnesis

Kōļimkū

 23.aprīlī lībiešu ciemos, tāpat kā citviet, notika liela mainīšanās jeb jurģi. Ļaudis mainīja saimniekus, tādēļ aprīli sauca arī par Jurģu mēnesi, lībiešu valodā Jurģu dienu sauc par Jūrikšpāva.

 (lībiešu valodā ir arī dubultās zīmes virs burtiem -  divpunkti, svītras, vilnītis – tos mēs savā datorā parasti nevaram parādīt, tāpēc rakstība nav precīza. L.K.).

Lībiešiem šie bija arī zirgiem veltīti svētki. Jurģos zirgiem deva zirga pulksteni (zvanu), piepildītu ar auzām, lai pieguļā zirgu tālu dzird. Zvans un pulkstenis lībiešu valodā kīela.

Gani Jurģu dienā pušķoja savas rīkstes ar raibiem dzīpariem, bet, pārnākot no ganiem mājās, rīkste bija jāiesprauž īpašā sprunguļu un zaru kaudzē, kura bija neaizskarama. Ja kāds savu rīksti vienkārši aizmeta, tādam vilki un dažādas sērgas nodarīja lielu postu.

Mīkla:

 „Kas mūžam staigā uz galvas?” 

( zirga pakavu naglas)  ( teicējs nezināms)

Ticējums: 

„Gans, pirmo reizi ganos būdams, nedrīkstēja sēdēt, jo tad vasarā vilks nākot lopos un, var gadīties, „divkāju vilks” nolaupa pašu ganu meitu.”

( teicējs nezināms)

Tautasdziesma: 

Tad, kad zirdziņš soļos iet, ilkss zvaniņš skan:

 -Reinu Princis ar Dīķi, Reinu Princis ar Dīķi-

Zirgs, kad rikšo, zvaniņš dzied:

-Kunkuļputra, kunkuļputra.-

Ašāk, dēliņ, ašāk.”

( Sīkrōg – Sīkrags, teicējs Pēteris Dambergs)

Maijs – lapu mēnesis

Līdōdkū

9.maijā pavasara Niklāva – Niklōkspāva- diena nebija lībiešiem īpaši svinama, bet vēroja, vai šajā dienā uz zemes nolaižas stārķis, tad tajā gadā jūrā noslīks daudz vīru. Tajā dienā sievas nedrīkstēja darboties ar adatu, tad zirgiem acīs augšot katarakta.

Krusta diena un Vasarsvētki

Šie bija baznīcas svētki ar mainīgu datumu. Teica, ka pirmajā Krusta dienā svētki ilgst līdz pusrītam, otrajā – līdz pusdienlaikam, bet trešajā – svētki ir visu dienu. Nedrīkstēja trokšņot, lai vasarā neiesper zibens. Nedrīkstēja sēt, lai vasarā nenosistu krusa. No kokiem nedrīkstēja plēst lūkus. Šajā dienā nedrīkstēja darīt pāri dabai.

Uz Vasarsvētkiem mājās nesa jaunus bērziņus. Ganiņi lopiem pina vainagus. Ar bērziem rotāja baznīcas.

Ticējums:

„Šai dienā pļavas jāsvētī ar krustu”.”

(Vaid- Vaide, teicējs Andrejs Launics)

Sakāmvārds:

„Sauss marts gaida slapju aprīli, vēsu maiju, bet sausu un siltu jūniju.”

(Pitrōg – Pitrags, teicējs Pēteris Dišlers)

Materiāls sagatavots izmantojot grāmatas „Katram nostūrim savi paradumi” Zojas Sīles sagatavotos lībiešu pavasara paradumu tekstus no 115. līdz 117. lpp.

Lai mums visiem veselīgs pavasaris!

Ņemot vērā, ka Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, sabiedrība strauji noveco un var prognozēt, ka jau samērā drīzā nākotnē dominēs cilvēki pāri pusmūžam, nepieciešams likt uzsvaru ne vien  uz “sudraba ekonomikas” jeb sabiedrības veiksmīgas novecošanas politiku, bet arī uz senioru un pensijas vecuma cilvēku nodarbinātības veicināšanu, norāda biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA). Lai mazinātu aizspriedumus par senioriem darba tirgū, LSKA ir noskaidrojusi senioru kā darbaspēka būtiskākās priekšrocības.

“Mēs nevar pievērt acis un izlikties, ka ar sabiedrības straujo novecošanos un arvien sarūkošo dzimstību saistītās problēmas neeksistē. Par to, ka sabiedrības novecošanas process vistiešākajā veidā ietekmē iedzīvotāju, tai skaitā arī darbaspēka skaitu un struktūru, visdažādājos līmeņos trauksme tiek celta jau gadiem ilgi. Un ne velti. Šīm tendencēm turpinoties, paaudžu solidaritātes princips, kad no šodienas strādājošo sociālajām darba devēju un darba ņēmēju iemaksām budžetā tiek nodrošinātas valsts maksātās vecuma pensijas viņu vecākiem un vecvecākiem, var izšķīst “pa visām vīlēm,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece,  projekta “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sabiedrībai” vadītāja Lilita Kalnāja.

Pēc viņas teiktā ne demogrāfiskās tendences, ne nabadzības problēma nav atrisināma tikai ar valsts budžeta finansējumu. Likumdevējiem ir jāizprot, kāpēc valstī jau ilgus gadus pastāv zems atalgojuma līmenis un vai tiešām pie visa vainojama vien ēnu ekonomika un neproduktīvi darbinieki. ““Sudraba” jeb senioru ekonomikas pieeja tā īsti nestrādās, ja primāri netiks izskausti vai vismaz ļoti samazināti nabadzības riski. Seniori ir viena no nabadzībai visvairāk pakļautajām riska grupām, un tas nozīmē, ka daudzi no viņiem nemaz nespēs izmantot “sudraba ekonomikas” piedāvātos ar patērētāju tirgu un finanšu jomu saistītos pakalpojumus,” bažījas Lilita Kalnāja.

Arī projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka demogrāfiskās tendences Eiropā – zemā dzimstība, sabiedrības novecošanās un mūža ilguma paaugstināšanās ir cieši saistītas ar “sudraba  ekonomiku”, kura ietver visu, kas atbilst vecāka gadu gājuma cilvēku vajadzībām. Bez veselības aprūpes, pārtikas, sociālās iesaistīšanās, atpūtas, finanšu jautājumiem u.c, tā ietver arī senioru nodarbinātību. 

“Diemžēl ar senioru un pensijas vecuma cilvēku nodarbinātību mums nesokas tik labi, kā vajadzētu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 18,4% ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem, bet vēl 3-5% vecumā no 65 līdz 74 gadiem. Tomēr darba tirgū šobrīd aktuāls ir jaunības kults un, neskatoties uz kvalificētu darbinieku trūkumu, tajā turpina valdīt stereotipi par senioru pieņemšanu darbā. Daži darba devēji uzskata, ka gados vecāki cilvēki rada lielāku apgrūtinājumu nekā pienesumu,” saka juriste.

LSKA uzskata, ir ļoti būtiski, lai jebkurā vecumā darbspējīgam cilvēkam būtu iespēja un vide, kur realizēt savu potenciālu un prasmes gan pielietojot savas zināšanas, gan izmantojot pieredzi kādā no profesionālās darbības jomām, gan arī pilnveidojot esošo kompetenci ar jaunām, konkurētspējīgām prasmēm.

Lai mazinātu aizspriedumus par senioriem darba tirgū, LSKA projekta ietvaros veiktā pētījumā noskaidrojusi senioru kā darbaspēka būtiskākās priekšrocības. 

50+ vecuma grupas darbinieki ir labi problēmu risinātāji, jo darbinieki, kuri darba tirgū ir jau pietiekami daudzus gadus, ir uzkrājuši lielu pieredzi, kā arī nobrieduši emocionāli. Uzkrātā pieredze lieti noder, lai tiktu galā ar problēmām un konfliktiem mierīgā, diplomātiskā un bieži vien efektīvākā veidā. Vēl viens neapšaubāms ieguvums ir sadarbība – savu darba gaitu laikā seniori ir iemācījušies sadarboties gan ar kolēģiem, gan klientiem, tāpēc arī konflikti tiek piedzīvoti reti. Starp priekšrocībām minama arī lojalitāte, jo, pirmkārt, senioram ir vēlme pēc stabila darba, un, otrkārt, karjeras izaugsme vairs nav prioritāte, līdz ar to aug lojalitāte uzņēmumam. Augstu vērtējama arī senioru pieredze un gadu gaitā iegūtās prasmes Arī tiem, kuriem grūtāk pielāgoties straujajam tehnoloģiju attīstības tempam, ir vērā ņemama pieredze, kas var izrādīties ļoti noderīga.  Darba un profesijas ētika senioriem nav deklaratīva, bet patiesa un uz vērtībām vērsta, kas sekmē uzņēmuma reputācijas celšanu. Būtisks ir arī gadu gaitā veidojies apzinīgums, kas praktiski izslēdz kavēšanu un termiņu neievērošanu, bet augstāka motivācija un spēja ilgāk noturēt uzmanību ļauj senioru apmācīt gan darbā ar jaunākajām tehnoloģijām un ierīcēm, gan citos ar darbu saistītos uzdevumos. 

Ieguvumi senioru nodarbinātībai ir arī no vairākiem citiem skatupunktiem raugoties. Kā uzsver Barba Girgensone, katra strādājošā pienesums valstij ir ļoti svarīgs, jo nodarbinātie dod būtisku papildu pienesumu arī maksājot IIN un PVN, turklāt strādājošie pensionāri ir ne tikai pensiju saņēmēji, bet arī sociālo iemaksu veicēji, kas piedalās šodienas pensionāru nodrošināšanā un vienlaikus papildina arī savu pensijas kapitālu. 

Vienlaikus LSKA pētījums iezīmē arī vairākas problēmas par 50 gadiem vecāku cilvēku nodarbinātībā. Piemēram, starp grūtībām, kas mazina iespējas veiksmīgi konkurēt darba tirgū, jāmin veselības problēmas, darba devēja prasībām atbilstošas izglītības trūkums, kā arī senioriem nepiemērota darba vide un darba apstākļi. “Te gan jāatzīmē, ka radot darbiniekiem piemērotus darba apstākļus, palīdzot apgūt veselībai nekaitīgus darba paņēmienus, un atbalstot darbinieku profesionālo izaugsmi, ikviens darba devējs var uzlabot darbinieku labklājību un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju,” saka Barba Girgensone. 

Projekts tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Jau stāstījām, ka 25. februārī mūsu dibinātājorganizācija Biedrība „Rīgas aktīvo senioru alianse” ( RASA) uzsāka kampaņu „Demokrātijas atslēgas - instrumenti digitālās un zaļās mobilitātes veicināšanai”. 

Kampaņas ietvaros kopā tiek plānotas četras tematiskās aktivitātes sadarbībā ar dažādām biedrībām un organizācijām.  Aktivitāšu ietvaros tiks sniegta praktiska informācija par iespējām iesaistīties pilsoniskās aktivitātēs un publiski paust savu viedokli par sabiedriskiem procesiem.

Kampaņas laikā tika prezentēta Projekta vizītkarte:

  Ņemot vērā straujo digitālo tehnoloģiju attīstību unυ COVID-19 vīrusa laikā izraisītās sekas, būtiski pieaugusi senioru atstumtība no sabiedrības un iespējām līdzdarboties demokrātijas kultūras jomā.  Aktualizējas jautājumi par senioru iespējām izmantotυ mūsdienu datortehnoloģijas, interneta un mobilitātes iespējas, lai senioriem būtu līdzvērtīgas iespējas iesaistīties ikdienas aktivitātēs un demokrātijas procesos, kā arī seniori kļūtu par līdzvērtīgiem sabiedrības pilsoņiem. Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”

Iepazināmies ar Projekta mērķi:

  Senioru informēšana un spēju paaugstināšana digitālo tehnoloģiju izmantošanā saistībā ar zaļo mobilitāti demokrātijas kultūras, līdzdalības un pilsoniskās apziņas stiprināšanai.  Projekta ilgums 2020/12/01-2022/11/30  ( no 01.12.2020. līdz 30.11.2022.)

16.martā biedrības RASA pārstāve Inta Dobele aicināja mūs piedalīties vienā no projekta aktivitātēm un apspriest Rīgas jaunā teritorijas plānošanas dokumentu.

Par aktivitāte „Mazaizsargāto iedzīvotāju – senioru līdzdalība pilsētvides plānošanas procesos”  prezentācijā rakstīts:

Paredzēts iesaistīt senioru grupu Rīgas pilsētvides plānošanas aktivitātēs, kā arī iesaistīties sabiedriskās apspriešanas aktivitātēs.  Tiks izveidota darba grupa ar 20 senioriem, kuri tiks apmācīti piedalīties dažādu plānošanas dokumentu sabiedriskā apspriešanā, apmācīti par teritorijas plānošanas un mobilitātes plānošanas procesu, normatīviem dokumentiem un sabiedrības iesaistes iespējām un kārtību.

Paldies par uzaicinājumu un mēs biedrības LSKA pārstāves -  valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone – piedalījāmies Rīgas teritorijas plānošanas dokumenta projekta apspriedē, kas notika attālināti tiešsaistē. 

Ar jauno teritorijas plānu Rīgā varat iepazīties:  https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/02/Vebinars.mp4

„Informējam, ka 1. februārī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) organizēja vebināru ar mērķi informēt ikvienu interesentu par jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanas procesu. Vebinārā Departamenta speciālisti informēja par plānojuma izstrādāto redakciju, kā arī par aktuālo pilnveidošanas procesu – plānotajām aktivitātēm un turpmāko virzību.” 

Aicinām noskatīties vebināra ierakstu, kas pieejams šeit: https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/02/Vebinars.mp4

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām rakstīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanīt Solvitai Kalvītei (29397453).

Covid-19 pandēmijas laikā aktivizējušies telefonkrāpnieki, kuri ar vieglas peļņas solījumiem vai uzdodoties par banku darbiniekiem no iedzīvotājiem cenšas izkrāpt viņu finanšu līdzekļus. Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) aicina seniorus būt uzmanīgiem un, lai palīdzētu izvairīties no iekrišanas krāpnieku slazdos, apkopojusi informāciju par biežāk lietotajām krāpniecības shēmām.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja norāda, ka nepietiekamās tehnoloģiju pratības un neinformētības dēļ seniori var viegli kļūt par krāpnieku upuriem, un tādēļ ir ļoti būtiski brīdināt vecāka gadu gājuma cilvēkus gan par krāpnieku izmantotajām metodēm, gan to, kā šāda veida telefona zvanus atpazīt. “LSKA apkopoja Valsts policijas, banku un nebanku kreditētāju sektora ieteikumus par to, kā sevi pasargāt no krāpnieku slazdiem. Mēs ļoti ceram, ka speciālistu sniegtie ieteikumi kā arī biežāko krāpšanas shēmu apraksti palīdzēs senioriem atturēties no nepārdomātas rīcības, kuras rezultātā viņi var palikt ne vien bez iztikas līdzekļiem, bet vēl iedzīvoties pamatīgos parādos,” uzsver L.Kalnāja. 

Zvans no “bankas”

Viens no telefonkrāpnieku iecienītākajiem paņēmieniem ir “zvans no bankas”. Shēmas ir vairākas. Piemēram, “bankas darbinieks” sākumā nosauc personas vārdu un uzvārdu, tad paziņo, ka no viņa bankas norēķinu kartes tikko mēģināts noņemt ievērojamu summu vai arī kontā notikušas kādas aizdomīgas darbības un naudas tālākas aizplūšanas novēršanai piedāvā kontu nobloķēt. Krāpnieks upurim viņa identitātes apliecināšanai pieprasa nosaukt internetbankas lietotāja vārdu, paroli, maksājumu karšu datus, Smart ID kodus. Pēc piekļuves iegūšanas personas līdzekļi parasti tiek pārskaitīti uz ārzemju kontiem, kurus izsekot ir ļoti grūti. 

Tāpat krāpnieki mēdz sūtīt it kā bankas īsziņu, ka cilvēkam jāapstiprina kāds maksājums. Atcerieties, ka banka šādas īsziņas nekad nesūtīs! Arī ja saņemat zvanu it kā no bankas operatora ar aicinājumu pārskaitīt naudu jūsu bankas konta papildināšanai vai saglabāšanai, nedariet to! Finanšu iestādes nekad nelūdz veikt šāda veida pārskaitījumus. Tas pats attiecas uz it kā oficiāliem bankas aicinājumiem veikt testa pārskaitījumus. Ja pēc tamlīdzīgas ziņas saņemšanas prāts nav mierīgs, labāk sazināties ar savu banku pa tās mājas lapā norādīto tālruņa numuru.

Pat tad, ja redzat, ka zvanīts tiek no bankas numura, nekādā gadījumā neizpaudiet savus datus! Diemžēl krāpnieku arsenāls papildinās ar arvien jaunām tehniskām iespējām, tajā skaitā arī ar spēju zvanīt no viltota tālruņa numura, kurš no īstā atšķiras vai nu ar vienu ciparu vai pat ir identisks īstajam.  

Kā krāpniekus atpazīt?

Viens no pirmajiem signāliem, ka zvana krāpnieks, ir sarunas valoda. Līdz šim krāpnieciskie zvani visās Baltijas valstīs bijuši krievu valodā. Tādēļ, saņemot šādu telefona zvanu, noteikti pārejiet uz sarunu latviešu valodā. Pat ja zvanītājs mēģina iestāstīt, ka visi latviešu valodā runājošie operatori ir aizņemti, bet viņš pats ikdienā komunicē vien ar krievu valodā runājošajiem klientiem, neticiet. Valsts valodas prasme augstākajā līmenī jebkuras bankas darbiniekam ir obligāta. 

“Luminor” bankas eksperte Jekaterina Zinica bankas mājas lapā norāda, ka krāpnieki telefona sarunās mēdz būt ļoti uzstājīgi un agresīvi, viņi zina, kā ar psiholoģiskiem paņēmieniem atrast cilvēka vājās vietas, tāpēc svarīgi šādu sarunu nekavējoties pārtraukt un neiesaistīties diskusijās. Savukārt krāpnieku e-pastus nereti var atpazīt pēc slikta valodas lietojuma un uzkrītošām sarunvalodas kļūdām. Tāpat jāņem vērā, ka ka Latvijā strādājošas bankas darbinieki nekad nezvanīs no ārzemēs reģistrēta telefona numura, tāpēc jāpievērš uzmanību, vai zvanītāja numurs sākas ar Latvijas kodu +371 .

Banka nekad nezvanīs, lai noskaidrotu norēķinu kartes datus, internetbankas lietotāja numuru vai Smart-ID kodus.  Saņemot šādu zvanu noteikti atzvaniet savai bankai uz oficiālo tālruņa numuru, kas norādīts bankas mājaslapā vai citā drošā informācijas avotā. 

Aizdevumu drošība

Izkrāptos internetbankas datus krāpnieki mēdz izmantot arī aizdevumu saņemšanai pie nebanku kreditētājiem. Nereti krāpnieki pēc naudas saņemšanas pieslēdzas vienotajai sistēmai www.latvija.lv un nomaina cietušās personas reģistrēto dzīvesvietu, lai tā nesaņemtu ziņojumus par maksājumiem. 

Nebanku kreditētāja SIA DelfinGroup/Banknote mārketinga direktors Miks Miķelsons norāda, ka nekādā gadījumā nedrīkst dot savas internetbankas datus citiem cilvēkiem. “Pietiek ar pieeju jūsu internetbankai, lai būtu iespējams noformēt aizņēmumu. Ja agrāk īpaši bija jāsargā pase un pases kopija, tad šobrīd vislielākais risks ir, ja kāds tiek klāt jūsu internetbankai. Dažos gadījumos nepieciešamas vien dažas minūtes, lai uz jūsu vārda būtu noformēts aizņēmums.” Miks Miķelsons  gan uzsver, ka, piemēram, Banknote, lai pārliecinātos, ka konkrētais cilvēks patiešām ir pieteicies aizdevumam, ar visiem saviem potenciālajiem klientiem sazvanās. 

Pēc viņa teiktā šajā jomā pastāv vēl citi riski. Proti, nebanku kreditētāji ir arī visi lombardi, patēriņa kredītu piedāvātāji, tā sauktie “sms” jeb “ātrie kredīti” un diemžēl starp viņiem ir arī negodprātīgi uzņēmēji, kuri izmanto cilvēku uzticību, kā rezultātā klientam nākas “apdedzināties” līgumā iekļauto slēpto maksājumu un citu iemeslu dēļ. “Ja radusies nepieciešamība pēc aizņēmuma, galvenais ir izvēlēties uzticamu aizdevēju.  Par to, vai kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs ir licencēts, un tātad ievēro visas normatīvajos aktos noteiktās prasības,  iespējams pārliecināties  Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā https://www.ptac.gov.lv/lv/pateretaju-kreditesanas-pakalpojumu-sniegsana. “Šajā vietnē iespējams arī iegūt informāciju, vai par attiecīgo pakalpojuma sniedzēju ir bijušas sūdzības,” norāda Miks Miķelsons. Viņš arī uzsver, ka ikvienam potenciālajam aizņēmuma ņēmējam obligāti jāizvērtē savas iespējas aizņēmumu atmaksāt, lai gala rezultātā nenonāktu finansiālās grūtībās.   

Savukārt Valsts policija iesaka - ja kādas citas personas dēļ cilvēks tik tiešām kļuvis par parādnieku, nekavējoties jāvēršas gan pie kreditētāja, gan Valsts policijā. 

Lētie miljonu piedāvājumi

„Es esmu Mr Henry stylefirm, privāto aizdevumu aizdevējs. mēs piedāvā aizdevumus ar procentu likmi 2% gadā par summu EUR 100,000,000,00. Ar 100% finansēšanas projekti nodrošinātus un nenodrošinātus aizdevumus pieejama. mēs garantē sniegt finanšu pakalpojumus daudziem mūsu klientiem visā pasaulē.” Šādas elektroniskās vēstules savus ziedu laikus piedzīvoja globālās ekonomiskās krīzes laikā, taču nav retums arī šodien. Aizdevēji brīdina, ka vairāk par 50 miljoniem nedošot, un aicina sazināties caur norādīto e-pasta adresi. Vēstules pienāk arī no kantoriem ar tādiem vilinošiem nosaukumiem kā, piemēram, „Global Finance ltd”. Internetā pat iespējams atrast šīs kompānijas mājas lapu, kurā solīti aizdevumi līdz 30 miljoniem ar visai niecīgu procentu maksu. Kad cilvēks piekrīt, seko aicinājums iemaksāt kredīta noformēšanai nepieciešamos līdzekļus. Tālāk jau ierastais scenārijs – kredīta devēji pazūd, iemaksātā nauda arī.

Par  krāpnieciskiem aizdevējiem brīdina arī PTAC. Par iespējām saņemt aizdevumus viņi parasti informē  sociālajos tīklos, ziņu lapās, sludinājumu portālos komentāros, aizdomīgos e-pastos un pat ar telefona zvanu starpniecību. PTAC norāda, ka krāpniecisko aizdevēju teksti mēdz saturēt tādas frāzes kā: Banka atteica izsniegt kredītu? Aizņemies pie mums! Saņem aizdevumu arī ar sabojātu kredītvēsturi! Piedāvājam aizdevumu personām bez oficiāliem ienākumiem!

Investīcijas un kriptovalūta

Piesardzīgiem jābūt arī saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi uzdod kā dažādu uzņēmumu finanšu brokerus vai arī dažādu citu arodu “finanšu speciālistus”. Tā ir viena no krāpnieku iecienītākajām metodēm.

Cietušajiem telefoniski krievu valodā tiek izteikts piedāvājums nopelnīt ieguldot naudu Forex akciju fondu tirgū. Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām, kā arī viņam prasa autorizēties savā internetbankas kontā. Kad tas izdarīts, krāpnieki no viņu kontiem noskaita lielas naudas summas un pazūd. 

Otrs variants. Zvanītāji uzdodas par dažādu patiešām eksistējošu kompāniju menedžeriem. Saruna notiek krievu valodā, un tās gaitā tiek izvilināti krāpniekiem nepieciešamie internetbankas dati, kā arī virtuāli parakstīti līgumi gadījumos, ja ir runa par kriptovalūtu. Cilvēks vai nu pats, vai ar zvanītāja palīdzību veic naudas pārskaitījumus uz fizisku un juridisku personu ārzemju kontiem, no kuriem tālāk līdzekļi it kā tiek novirzīti uz tirgus platformu, kur līdzekļi tiekot ieguldīti Forex akciju tirgū. Kad šķietami gūta peļņa un persona vēlās to izņemt, pēkšņi ir jāmaksā komisijas maksa par naudas pārvedumu, procenti un citi izdomāti papildu maksājumi. Lielākoties prasītā summa arī tiek pārskaitīta. Taču pēc neilga laika jāpārskaita vēl kādas komisijas maksas. Ja cietušie atsakās naudu pārskaitīt, no krāpniekiem seko dažādi pārmetumi un draudi. 

Tiem, kuri domā, ka ar Forex starpniecību katram iespējams tikt pie superpeļņas, derētu ieklausīties rakstnieka un finanšu speciālista Toma Kreicberga teiktajā: “Pieredzējušie tirgotāji apgalvo, ka konsekventi pelnoši ir varbūt 5-10% no visiem forex tirgotājiem. Tad pajautā sev. Vai tu — amatieris — uzskati, ka kļūsi labāks par 90% no retail forex tirgus dalībniekiem?”

Tuvinieks nelaimē

Zvani ar stāstiem par tuviniekiem, kuri iekļuvuši nelaimē un kuru glābšanai steidzami nepieciešama nauda, jau kļuvuši par telefonkrāpniecības klasiku, taču cilvēki joprojām iekrīt.  Pat tad, ja svešinieks zvana no tuvinieka tālruņa, neuzticieties – visbiežāk blēži tos veikli izmakšķerējuši no upura kabatas. Nekādā gadījumā neticiet, ja jums saka, ka, teiksim, dēls izraisījis nelaimes gadījumu, un tā notušēšanai tagad nepieciešami daži simti vai tūkstoši policijas piekukuļošanai. Ja, saņemot šādu zvanu, sirds ir nemierīga, nekavējoties zvaniet uz policijas tālruņa numuru 110. Tas pats attiecas uz nepazīstamu cilvēku zvaniem it kā  no slimnīcas. Valsts policija atgādina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un neiesaistīties sarunā ar šādiem cilvēkiem.