LSKA pētījumā noskaidrojusi senioru kā darbaspēka būtiskākās priekšrocības

Ņemot vērā, ka Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, sabiedrība strauji noveco un var prognozēt, ka jau samērā drīzā nākotnē dominēs cilvēki pāri pusmūžam, nepieciešams likt uzsvaru ne vien  uz “sudraba ekonomikas” jeb sabiedrības veiksmīgas novecošanas politiku, bet arī uz senioru un pensijas vecuma cilvēku nodarbinātības veicināšanu, norāda biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA). Lai mazinātu aizspriedumus par senioriem darba tirgū, LSKA ir noskaidrojusi senioru kā darbaspēka būtiskākās priekšrocības.

 

“Mēs nevar pievērt acis un izlikties, ka ar sabiedrības straujo novecošanos un arvien sarūkošo dzimstību saistītās problēmas neeksistē. Par to, ka sabiedrības novecošanas process vistiešākajā veidā ietekmē iedzīvotāju, tai skaitā arī darbaspēka skaitu un struktūru, visdažādājos līmeņos trauksme tiek celta jau gadiem ilgi. Un ne velti. Šīm tendencēm turpinoties, paaudžu solidaritātes princips, kad no šodienas strādājošo sociālajām darba devēju un darba ņēmēju iemaksām budžetā tiek nodrošinātas valsts maksātās vecuma pensijas viņu vecākiem un vecvecākiem, var izšķīst “pa visām vīlēm,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece,  projekta “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sabiedrībai” vadītāja Lilita Kalnāja.

Pēc viņas teiktā ne demogrāfiskās tendences, ne nabadzības problēma nav atrisināma tikai ar valsts budžeta finansējumu. Likumdevējiem ir jāizprot, kāpēc valstī jau ilgus gadus pastāv zems atalgojuma līmenis un vai tiešām pie visa vainojama vien ēnu ekonomika un neproduktīvi darbinieki. ““Sudraba” jeb senioru ekonomikas pieeja tā īsti nestrādās, ja primāri netiks izskausti vai vismaz ļoti samazināti nabadzības riski. Seniori ir viena no nabadzībai visvairāk pakļautajām riska grupām, un tas nozīmē, ka daudzi no viņiem nemaz nespēs izmantot “sudraba ekonomikas” piedāvātos ar patērētāju tirgu un finanšu jomu saistītos pakalpojumus,” bažījas Lilita Kalnāja.

Arī projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka demogrāfiskās tendences Eiropā – zemā dzimstība, sabiedrības novecošanās un mūža ilguma paaugstināšanās ir cieši saistītas ar “sudraba  ekonomiku”, kura ietver visu, kas atbilst vecāka gadu gājuma cilvēku vajadzībām. Bez veselības aprūpes, pārtikas, sociālās iesaistīšanās, atpūtas, finanšu jautājumiem u.c, tā ietver arī senioru nodarbinātību. 

“Diemžēl ar senioru un pensijas vecuma cilvēku nodarbinātību mums nesokas tik labi, kā vajadzētu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 18,4% ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem, bet vēl 3-5% vecumā no 65 līdz 74 gadiem. Tomēr darba tirgū šobrīd aktuāls ir jaunības kults un, neskatoties uz kvalificētu darbinieku trūkumu, tajā turpina valdīt stereotipi par senioru pieņemšanu darbā. Daži darba devēji uzskata, ka gados vecāki cilvēki rada lielāku apgrūtinājumu nekā pienesumu,” saka juriste.

LSKA uzskata, ir ļoti būtiski, lai jebkurā vecumā darbspējīgam cilvēkam būtu iespēja un vide, kur realizēt savu potenciālu un prasmes gan pielietojot savas zināšanas, gan izmantojot pieredzi kādā no profesionālās darbības jomām, gan arī pilnveidojot esošo kompetenci ar jaunām, konkurētspējīgām prasmēm.

Lai mazinātu aizspriedumus par senioriem darba tirgū, LSKA projekta ietvaros veiktā pētījumā noskaidrojusi senioru kā darbaspēka būtiskākās priekšrocības. 

50+ vecuma grupas darbinieki ir labi problēmu risinātāji, jo darbinieki, kuri darba tirgū ir jau pietiekami daudzus gadus, ir uzkrājuši lielu pieredzi, kā arī nobrieduši emocionāli. Uzkrātā pieredze lieti noder, lai tiktu galā ar problēmām un konfliktiem mierīgā, diplomātiskā un bieži vien efektīvākā veidā. Vēl viens neapšaubāms ieguvums ir sadarbība – savu darba gaitu laikā seniori ir iemācījušies sadarboties gan ar kolēģiem, gan klientiem, tāpēc arī konflikti tiek piedzīvoti reti. Starp priekšrocībām minama arī lojalitāte, jo, pirmkārt, senioram ir vēlme pēc stabila darba, un, otrkārt, karjeras izaugsme vairs nav prioritāte, līdz ar to aug lojalitāte uzņēmumam. Augstu vērtējama arī senioru pieredze un gadu gaitā iegūtās prasmes Arī tiem, kuriem grūtāk pielāgoties straujajam tehnoloģiju attīstības tempam, ir vērā ņemama pieredze, kas var izrādīties ļoti noderīga.  Darba un profesijas ētika senioriem nav deklaratīva, bet patiesa un uz vērtībām vērsta, kas sekmē uzņēmuma reputācijas celšanu. Būtisks ir arī gadu gaitā veidojies apzinīgums, kas praktiski izslēdz kavēšanu un termiņu neievērošanu, bet augstāka motivācija un spēja ilgāk noturēt uzmanību ļauj senioru apmācīt gan darbā ar jaunākajām tehnoloģijām un ierīcēm, gan citos ar darbu saistītos uzdevumos. 

Ieguvumi senioru nodarbinātībai ir arī no vairākiem citiem skatupunktiem raugoties. Kā uzsver Barba Girgensone, katra strādājošā pienesums valstij ir ļoti svarīgs, jo nodarbinātie dod būtisku papildu pienesumu arī maksājot IIN un PVN, turklāt strādājošie pensionāri ir ne tikai pensiju saņēmēji, bet arī sociālo iemaksu veicēji, kas piedalās šodienas pensionāru nodrošināšanā un vienlaikus papildina arī savu pensijas kapitālu. 

Vienlaikus LSKA pētījums iezīmē arī vairākas problēmas par 50 gadiem vecāku cilvēku nodarbinātībā. Piemēram, starp grūtībām, kas mazina iespējas veiksmīgi konkurēt darba tirgū, jāmin veselības problēmas, darba devēja prasībām atbilstošas izglītības trūkums, kā arī senioriem nepiemērota darba vide un darba apstākļi. “Te gan jāatzīmē, ka radot darbiniekiem piemērotus darba apstākļus, palīdzot apgūt veselībai nekaitīgus darba paņēmienus, un atbalstot darbinieku profesionālo izaugsmi, ikviens darba devējs var uzlabot darbinieku labklājību un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju,” saka Barba Girgensone. 

 

Projekts tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Lasīts 163 reizes

Service by Chukmasoff