Esiet uzmanīgi! Neļaujiet krāpniekiem sevi apvārdot

 

 

Covid-19 pandēmijas laikā aktivizējušies telefonkrāpnieki, kuri ar vieglas peļņas solījumiem vai uzdodoties par banku darbiniekiem no iedzīvotājiem cenšas izkrāpt viņu finanšu līdzekļus. Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) aicina seniorus būt uzmanīgiem un, lai palīdzētu izvairīties no iekrišanas krāpnieku slazdos, apkopojusi informāciju par biežāk lietotajām krāpniecības shēmām.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja norāda, ka nepietiekamās tehnoloģiju pratības un neinformētības dēļ seniori var viegli kļūt par krāpnieku upuriem, un tādēļ ir ļoti būtiski brīdināt vecāka gadu gājuma cilvēkus gan par krāpnieku izmantotajām metodēm, gan to, kā šāda veida telefona zvanus atpazīt. “LSKA apkopoja Valsts policijas, banku un nebanku kreditētāju sektora ieteikumus par to, kā sevi pasargāt no krāpnieku slazdiem. Mēs ļoti ceram, ka speciālistu sniegtie ieteikumi kā arī biežāko krāpšanas shēmu apraksti palīdzēs senioriem atturēties no nepārdomātas rīcības, kuras rezultātā viņi var palikt ne vien bez iztikas līdzekļiem, bet vēl iedzīvoties pamatīgos parādos,” uzsver L.Kalnāja. 

Zvans no “bankas”

Viens no telefonkrāpnieku iecienītākajiem paņēmieniem ir “zvans no bankas”. Shēmas ir vairākas. Piemēram, “bankas darbinieks” sākumā nosauc personas vārdu un uzvārdu, tad paziņo, ka no viņa bankas norēķinu kartes tikko mēģināts noņemt ievērojamu summu vai arī kontā notikušas kādas aizdomīgas darbības un naudas tālākas aizplūšanas novēršanai piedāvā kontu nobloķēt. Krāpnieks upurim viņa identitātes apliecināšanai pieprasa nosaukt internetbankas lietotāja vārdu, paroli, maksājumu karšu datus, Smart ID kodus. Pēc piekļuves iegūšanas personas līdzekļi parasti tiek pārskaitīti uz ārzemju kontiem, kurus izsekot ir ļoti grūti. 

Tāpat krāpnieki mēdz sūtīt it kā bankas īsziņu, ka cilvēkam jāapstiprina kāds maksājums. Atcerieties, ka banka šādas īsziņas nekad nesūtīs! Arī ja saņemat zvanu it kā no bankas operatora ar aicinājumu pārskaitīt naudu jūsu bankas konta papildināšanai vai saglabāšanai, nedariet to! Finanšu iestādes nekad nelūdz veikt šāda veida pārskaitījumus. Tas pats attiecas uz it kā oficiāliem bankas aicinājumiem veikt testa pārskaitījumus. Ja pēc tamlīdzīgas ziņas saņemšanas prāts nav mierīgs, labāk sazināties ar savu banku pa tās mājas lapā norādīto tālruņa numuru.

Pat tad, ja redzat, ka zvanīts tiek no bankas numura, nekādā gadījumā neizpaudiet savus datus! Diemžēl krāpnieku arsenāls papildinās ar arvien jaunām tehniskām iespējām, tajā skaitā arī ar spēju zvanīt no viltota tālruņa numura, kurš no īstā atšķiras vai nu ar vienu ciparu vai pat ir identisks īstajam.  

Kā krāpniekus atpazīt?

Viens no pirmajiem signāliem, ka zvana krāpnieks, ir sarunas valoda. Līdz šim krāpnieciskie zvani visās Baltijas valstīs bijuši krievu valodā. Tādēļ, saņemot šādu telefona zvanu, noteikti pārejiet uz sarunu latviešu valodā. Pat ja zvanītājs mēģina iestāstīt, ka visi latviešu valodā runājošie operatori ir aizņemti, bet viņš pats ikdienā komunicē vien ar krievu valodā runājošajiem klientiem, neticiet. Valsts valodas prasme augstākajā līmenī jebkuras bankas darbiniekam ir obligāta. 

“Luminor” bankas eksperte Jekaterina Zinica bankas mājas lapā norāda, ka krāpnieki telefona sarunās mēdz būt ļoti uzstājīgi un agresīvi, viņi zina, kā ar psiholoģiskiem paņēmieniem atrast cilvēka vājās vietas, tāpēc svarīgi šādu sarunu nekavējoties pārtraukt un neiesaistīties diskusijās. Savukārt krāpnieku e-pastus nereti var atpazīt pēc slikta valodas lietojuma un uzkrītošām sarunvalodas kļūdām. Tāpat jāņem vērā, ka ka Latvijā strādājošas bankas darbinieki nekad nezvanīs no ārzemēs reģistrēta telefona numura, tāpēc jāpievērš uzmanību, vai zvanītāja numurs sākas ar Latvijas kodu +371 .

Banka nekad nezvanīs, lai noskaidrotu norēķinu kartes datus, internetbankas lietotāja numuru vai Smart-ID kodus.  Saņemot šādu zvanu noteikti atzvaniet savai bankai uz oficiālo tālruņa numuru, kas norādīts bankas mājaslapā vai citā drošā informācijas avotā. 

Aizdevumu drošība

Izkrāptos internetbankas datus krāpnieki mēdz izmantot arī aizdevumu saņemšanai pie nebanku kreditētājiem. Nereti krāpnieki pēc naudas saņemšanas pieslēdzas vienotajai sistēmai www.latvija.lv un nomaina cietušās personas reģistrēto dzīvesvietu, lai tā nesaņemtu ziņojumus par maksājumiem. 

Nebanku kreditētāja SIA DelfinGroup/Banknote mārketinga direktors Miks Miķelsons norāda, ka nekādā gadījumā nedrīkst dot savas internetbankas datus citiem cilvēkiem. “Pietiek ar pieeju jūsu internetbankai, lai būtu iespējams noformēt aizņēmumu. Ja agrāk īpaši bija jāsargā pase un pases kopija, tad šobrīd vislielākais risks ir, ja kāds tiek klāt jūsu internetbankai. Dažos gadījumos nepieciešamas vien dažas minūtes, lai uz jūsu vārda būtu noformēts aizņēmums.” Miks Miķelsons  gan uzsver, ka, piemēram, Banknote, lai pārliecinātos, ka konkrētais cilvēks patiešām ir pieteicies aizdevumam, ar visiem saviem potenciālajiem klientiem sazvanās. 

Pēc viņa teiktā šajā jomā pastāv vēl citi riski. Proti, nebanku kreditētāji ir arī visi lombardi, patēriņa kredītu piedāvātāji, tā sauktie “sms” jeb “ātrie kredīti” un diemžēl starp viņiem ir arī negodprātīgi uzņēmēji, kuri izmanto cilvēku uzticību, kā rezultātā klientam nākas “apdedzināties” līgumā iekļauto slēpto maksājumu un citu iemeslu dēļ. “Ja radusies nepieciešamība pēc aizņēmuma, galvenais ir izvēlēties uzticamu aizdevēju.  Par to, vai kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs ir licencēts, un tātad ievēro visas normatīvajos aktos noteiktās prasības,  iespējams pārliecināties  Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā https://www.ptac.gov.lv/lv/pateretaju-kreditesanas-pakalpojumu-sniegsana. “Šajā vietnē iespējams arī iegūt informāciju, vai par attiecīgo pakalpojuma sniedzēju ir bijušas sūdzības,” norāda Miks Miķelsons. Viņš arī uzsver, ka ikvienam potenciālajam aizņēmuma ņēmējam obligāti jāizvērtē savas iespējas aizņēmumu atmaksāt, lai gala rezultātā nenonāktu finansiālās grūtībās.   

Savukārt Valsts policija iesaka - ja kādas citas personas dēļ cilvēks tik tiešām kļuvis par parādnieku, nekavējoties jāvēršas gan pie kreditētāja, gan Valsts policijā. 

 

Lētie miljonu piedāvājumi

„Es esmu Mr Henry stylefirm, privāto aizdevumu aizdevējs. mēs piedāvā aizdevumus ar procentu likmi 2% gadā par summu EUR 100,000,000,00. Ar 100% finansēšanas projekti nodrošinātus un nenodrošinātus aizdevumus pieejama. mēs garantē sniegt finanšu pakalpojumus daudziem mūsu klientiem visā pasaulē.” Šādas elektroniskās vēstules savus ziedu laikus piedzīvoja globālās ekonomiskās krīzes laikā, taču nav retums arī šodien. Aizdevēji brīdina, ka vairāk par 50 miljoniem nedošot, un aicina sazināties caur norādīto e-pasta adresi. Vēstules pienāk arī no kantoriem ar tādiem vilinošiem nosaukumiem kā, piemēram, „Global Finance ltd”. Internetā pat iespējams atrast šīs kompānijas mājas lapu, kurā solīti aizdevumi līdz 30 miljoniem ar visai niecīgu procentu maksu. Kad cilvēks piekrīt, seko aicinājums iemaksāt kredīta noformēšanai nepieciešamos līdzekļus. Tālāk jau ierastais scenārijs – kredīta devēji pazūd, iemaksātā nauda arī.

Par  krāpnieciskiem aizdevējiem brīdina arī PTAC. Par iespējām saņemt aizdevumus viņi parasti informē  sociālajos tīklos, ziņu lapās, sludinājumu portālos komentāros, aizdomīgos e-pastos un pat ar telefona zvanu starpniecību. PTAC norāda, ka krāpniecisko aizdevēju teksti mēdz saturēt tādas frāzes kā: Banka atteica izsniegt kredītu? Aizņemies pie mums! Saņem aizdevumu arī ar sabojātu kredītvēsturi! Piedāvājam aizdevumu personām bez oficiāliem ienākumiem!

Investīcijas un kriptovalūta

Piesardzīgiem jābūt arī saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi uzdod kā dažādu uzņēmumu finanšu brokerus vai arī dažādu citu arodu “finanšu speciālistus”. Tā ir viena no krāpnieku iecienītākajām metodēm.

Cietušajiem telefoniski krievu valodā tiek izteikts piedāvājums nopelnīt ieguldot naudu Forex akciju fondu tirgū. Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām, kā arī viņam prasa autorizēties savā internetbankas kontā. Kad tas izdarīts, krāpnieki no viņu kontiem noskaita lielas naudas summas un pazūd. 

Otrs variants. Zvanītāji uzdodas par dažādu patiešām eksistējošu kompāniju menedžeriem. Saruna notiek krievu valodā, un tās gaitā tiek izvilināti krāpniekiem nepieciešamie internetbankas dati, kā arī virtuāli parakstīti līgumi gadījumos, ja ir runa par kriptovalūtu. Cilvēks vai nu pats, vai ar zvanītāja palīdzību veic naudas pārskaitījumus uz fizisku un juridisku personu ārzemju kontiem, no kuriem tālāk līdzekļi it kā tiek novirzīti uz tirgus platformu, kur līdzekļi tiekot ieguldīti Forex akciju tirgū. Kad šķietami gūta peļņa un persona vēlās to izņemt, pēkšņi ir jāmaksā komisijas maksa par naudas pārvedumu, procenti un citi izdomāti papildu maksājumi. Lielākoties prasītā summa arī tiek pārskaitīta. Taču pēc neilga laika jāpārskaita vēl kādas komisijas maksas. Ja cietušie atsakās naudu pārskaitīt, no krāpniekiem seko dažādi pārmetumi un draudi. 

Tiem, kuri domā, ka ar Forex starpniecību katram iespējams tikt pie superpeļņas, derētu ieklausīties rakstnieka un finanšu speciālista Toma Kreicberga teiktajā: “Pieredzējušie tirgotāji apgalvo, ka konsekventi pelnoši ir varbūt 5-10% no visiem forex tirgotājiem. Tad pajautā sev. Vai tu — amatieris — uzskati, ka kļūsi labāks par 90% no retail forex tirgus dalībniekiem?”

Tuvinieks nelaimē

Zvani ar stāstiem par tuviniekiem, kuri iekļuvuši nelaimē un kuru glābšanai steidzami nepieciešama nauda, jau kļuvuši par telefonkrāpniecības klasiku, taču cilvēki joprojām iekrīt.  Pat tad, ja svešinieks zvana no tuvinieka tālruņa, neuzticieties – visbiežāk blēži tos veikli izmakšķerējuši no upura kabatas. Nekādā gadījumā neticiet, ja jums saka, ka, teiksim, dēls izraisījis nelaimes gadījumu, un tā notušēšanai tagad nepieciešami daži simti vai tūkstoši policijas piekukuļošanai. Ja, saņemot šādu zvanu, sirds ir nemierīga, nekavējoties zvaniet uz policijas tālruņa numuru 110. Tas pats attiecas uz nepazīstamu cilvēku zvaniem it kā  no slimnīcas. Valsts policija atgādina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un neiesaistīties sarunā ar šādiem cilvēkiem. 

Lasīts 24 reizes

Service by Chukmasoff