Saņēmām Labklājības ministrijas aicinājumu noskaidrot senioru viedokli par to, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies domāšana, sajūtas un rīcība saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību, lai risinātu sabiedrības novecošanās jautājumus.
Šobrīd Labklājības ministrija strādā pie ANO ziņojuma par 2002. gadā pieņemtā starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos īstenošanu Latvijā pēdējo piecu gadu laikā, kā arī sabiedrības novecošanas politikas sasniegumiem 20 gadu laikā.
Biedrības juriste Mg.iur. Barba Girgensone sagatavoja apjomīgu ziņojumu par sabiedrības novecošanās jautājumiem.
Atsaucoties Labklājības ministrijas aicinājumam sniegt senioru viedokli par to, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies domāšana, sajūtas, rīcība saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību, lai risinātu sabiedrības novecošanās jautājumus, LSKA norāda, ka primāri šīs izmaiņas būtu pētāmas caur konstatējumu, ka valstī maz ir analizēts jautājums par senioriem, kas paši spēj vadīt savu dzīvi un kuru veselības problēmas parasti saistītas ar novecošanas procesu. Vairums šo cilvēku ir vecumā starp 55 un 80 gadiem vai vecāki, jo veselības aprūpes nosacījumi uzlabojas. Novecošanas process var būt izšķirošs jebkurai personai, jo tas ietver būtiskas izmaiņas. Šīs izmaiņas un kontroles zudums ir galvenie faktori, kas apdraud indivīda dzīves kvalitāti. Cilvēki tiem nav sagatavojušies to neprognozējamības dēļ. Izmaiņas darbā (pensionēšanās), ģimenē, sabiedrībā, ķermenī un veselības stāvoklī liek mainīt uztveri un dzīves struktūru. Visas psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt. No otras puses, šis dzīves posms piedāvā izmantot jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs. Senioriem ir bagātīga dzīves pieredze, kuru nedrīkst pazaudēt vai izšķiest nelietderīgi. Sabiedrība var gūt labumu no senioriem ar labu dzīves kvalitāti ne tikai tāpēc, ka viņi aktīvāk līdzdarbojas sabiedrībā, bet arī retāk izmanto sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus.
Ar Mg.iur. Barba Girgensone sagatavoto un LM iesniegto Pārskata kopsavilkumu 12 lpp. apjomā iepazīstinām pielikumā.
Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13