Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2023. gada  30.septembrim.

LR Labklājības Ministrija ir sagatavojusi informatīvo materiālu par pensijas indeksācijas mehānismu, tai skaitā sniedzot skaidrojumu par to, kā ir aprēķināts 2023.gada indeksācijas koeficients un sniegti dažādi piemēri.

Vispārējā indeksācijas kārtība

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Vecuma pensiju indeksācijā piemērojamo  indeksu tekošā gadā veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par laikposmu no iepriekšējā gada 1. augusta līdz tekošā gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši) un šādi apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā  bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma procenti:

1) 50 procentus — ja stāžs ir līdz 29 gadiem; 

2) 60 procentus — ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos;

3) 70 procentus — ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem;

4) 80 procentus — ja stāžs ir 45 gadi un vairāk.

Savukārt pārējo valsts pensiju un apdrošināšanas atlīdzību indeksācijai un piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim noteikšanai piemēro faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Indeksētas tiek pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Indeksācijā piemērojamo indeksu aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA), pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem un Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datiem. (Centrālā statistikas pārvalde līdz kārtējā gada 10. augustam sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par faktisko patēriņa cenu indeksu.)

Indeksācijā papildus faktiskajam patēriņa cenu indeksam tiek piemērots tikai un vienīgi pozitīvs apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums. Negatīva apdrošināšanas algu summas reālā pieauguma gadījumā, indeksācijā piemērojams tikai Centrālās statistikas pārvaldes sniegtais faktiskais patēriņa cenu indekss. 

2023.gada 1.oktobra indeksācija

Tā kā pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā ir bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tad tas nav ietverts indeksa aprēķinā, līdz ar ko šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši).  Līdz ar to arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots visiem viens indekss – faktiskais patēriņa cenu indekss. 

2023. gada 1.oktobrī pensiju un apdrošināšanas atlīdzību pārskatīšanai un piemaksas apmēra noteikšanai tiks piemērots indekss 1,0640.

Atbilstoši VSAA aprēķiniem:

• Iemaksu algas indekss (izteikts kā koeficients ar četrām zīmēm aiz komata)

• Apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums (izteikts kā koeficients ar četrām zīmēm aiz komata)

1,1349 - iemaksu algu summas indekss;

1,2083 – CSP sniegtais patēriņa cenu indekss laikposmā no 01.01.2022. līdz 31.12.2022.

Saskaņā ar 15.07.2014. Ministru kabineta noteikumu Nr. 398 „Noteikumi par valsts pensijas apmēra pārskatīšanu” 4. punktu, ja apdrošināšanas iemaksu algas reālais pieaugums ir mazāks par 0, pielieto koeficientu 0. 

• Pensiju un apdrošināšanas atlīdzību pārskatīšanā un piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, apmēra noteikšanā piemērojamais kopējais indekss:

It = 1,0640 + 0,0000 = 1,0640, kur:

1,0640 – CSP sniegtais patēriņa cenu indekss laikposmā no 01.08.2022. līdz 31.07.2023., izteikts kā koeficients ar četrām zīmēm aiz komata;

0,0000 - apdrošināšanas iemaksu algas reālais pieaugums.

Šogad tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 609 eiro, t.i. 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (1217,54 eiro).

Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Indeksējot piemaksu, indeksu 1,0640 piemēros piemaksas apmēram 1,43  eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 2,14  eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.

Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1,43 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,52 eiro, bet tie, kas saņēma 2,14 eiro – turpmāk saņems 2,28 eiro.

Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2023. gada  30.septembrim.

No kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu.

 Pensionāriem pašiem nekas nav jādara – pensiju indeksāciju nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un tā notiek automātiski.

Piemēri:

1) ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 450 eiro, tad gan senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem, gan senioram ar apdrošināšanas stāžu no 45 gadiem no š.g. oktobra pensijas apmērs būs 478,80 eiro (par 28,80 eiro lielāks);

2) ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 609 eiro, tad gan senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem, gan senioram ar apdrošināšanas stāžu no 45 gadiem no š.g. oktobra pensijas apmērs būs 647,98 eiro (par 38,98 eiro lielāks);

3) senioram, kura piešķirtā vecuma pensija ir 450 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās  ir noteikta piemaksa 35,75 eiro (par 25 darba gadiem (no 45 gadiem) līdz 1995. gada beigām), no š.g. oktobra vecuma pensija -  478,80 eiro un piemaksa pie pensijas - 38,00 eiro;

4) senioram, kura piešķirtā vecuma pensija ir 500 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem, no š.g. oktobra vecuma pensija - 532,00 eiro (par 32,00 eiro lielāka, no kā iespējams var tikt piemērots IIN). 

Biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) struktūrvienība “Senioru Saeima” uzsver, ka gados vecāku cilvēku interešu aizstāvībai būtisks ir kvalitatīvs  senioru nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes dialogs. Tai skaitā arī par tādām senioriem vitāli svarīgām tēmām kā nabadzības risku mazināšana, sociālā atbalsta pasākumu klāsta paplašināšana un empātijas trūkums valsts institūcijās.  

Senioriem, tāpat kā visiem citiem Latvijas iedzīvotājiem būtiska ir pārliecība, ka publiskā pārvalde vēlas komunicēt ar sabiedrību un strādāt tās interesēs, veidojot cieņpilnu dialogu, norāda “Senioru saeimas” priekšsēdētāja Barba Girgensone. “Senioriem ir svarīgi, lai arī viņu viedoklis valsts institūcijās tiktu sadzirdēts un vecāka gadu gājuma cilvēku problēmām tiktu pievērsta pienācīga uzmanība. Katrs no šodienas pensionāriem ir visu mūžu strādājis, maksājis nodokļus, un katram no viņiem ir tiesības uz cieņpilnu attieksmi no valsts un pašvaldību institūciju puses. Diemžēl realitātē daudziem vecākiem ļaudīm, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti, nākas saskarties ar šo institūciju vienaldzību un pat pārākuma demonstrēšanu,” uzsver “Senioru saeimas” priekšsēdētāja. Tas, savukārt, daudziem liek domāt, ka valstij viņu problēmas neinteresē.

“Baltijas valstīs projekta “Neredzamie” ietvaros veiktais pētījums liecina, ka Latvijā ir vislielākais “neredzamo” skaits – apmēram 369 tūkstoši iedzīvotāju (27.6%). Tie ir cilvēki, kuri savu ienākumu vai dzīves stila dēļ ir sociāli un ekonomiski atstumti vai ierobežoti un pieder sociālajām grupām, kas ir grūti identificējamas vai nemaz neuzrādās oficiālajā statistikā. Šiem cilvēkiem dažādu iemeslu dēļ ir grūti integrēties sabiedrībā un nodrošināt sev ikdienas dzīvei nepieciešamo. Tikmēr augstais “Neredzamo” skaits Latvijā rada augstu sociālo spriedzi un potenciālu risku valsts budžetam,” uzsver “Senioru saeimas” priekšsēdētāja.  

Lai šādu cilvēku skaits vēl vairāk nepalielinātos un nenovestu līdz sociālai katastrofai, LSKA ieskatā steidzami nepieciešami visaptveroši pasākumi nabadzības risku novēršanai, tai skaitā savstarpēji saistīta rīcība bezdarba mazināšanai, valsts sociālo pabalstu, sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas politikās, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā personām ar invaliditāti, u.c.. “Minētais pētījums apliecina, ka atbalsta politikas veidošanai sociālo jautājumu risināšanas jomā ar oficiālās statistikas datiem nepietiek, ir nepieciešama reāla izpratne par šo cilvēku vajadzībām un viņiem nepieciešamo atbalstu. Jāņem vērā, ka daudzi no šiem cilvēkiem, starp kuriem ir arī vecāka gada gājuma ļaudis, nesaņem sociālo atbalstu no valsts vai pašvaldībām, jo dažādu specifisku iemeslu dēļ tam nekvalificējas. Taču tas nebūt nenozīmē, ka viņi būtu jānoraksta,” uzsver Barba Girgensone.

LSKA ieskatā starp gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti vitāli nepieciešamiem pakalpojumiem jāmin arī tāds sociālā atbalsta pakalpojums kā “Drošības poga”, kas sniedz iespēju kādas nelaimes vai bīstamas situācijas  gadījumā nekavējoties sazināties ar zvanu centru un lūgt pēc palīdzības. Speciālā aprocē vai kulonā iestrādātā signālpoga nodrošina 24 stundu saikni ar zvanu centru un garantē drošības sajūtu gan cilvēkam, kurš saņem “Drošības pogas” pakalpojumu, gan viņa tuviniekiem. “Drošības poga” bieži vien pašvaldībās ir arī aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, kuru nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. Tas nozīmē, ka atkarībā no ienākumiem, šo pakalpojumu iespējams saņemt arī ar daļēju vai pilnu finansiālu atbalstu, tomēr, gadījumos, kad minētais pakalpojums pieejams tikai par maksu, ļoti daudziem  senioriem, kuri labprāt to izmantotu, finansiālo iespēju dēļ tas nav pieejams. Tādēļ LSKA uzskata, ka piešķirot nepieciešamo valsts finansējumu sociālā atbalsta pakalpojuma “Drošības poga” sniegšanai visā valsts teritorijā, tiek sasniegti vairāki sociāli svarīgi mērķi, t.i. veicināta psiholoģiskā drošība senioriem un viņu tuviniekiem, mazināts pansionātu piepildījums, apkopota informācija par senioru veselības stāvokli, atvieglots ģimenes ārstu darbs, atbalstītas NVO, koordinēti NMPD izsaukumi, mazināta sociālā spriedze.

Vēl viena būtiska, gadiem sasāpējusi problēma ir empātijas trūkums dažādu valsts un pašvaldības institūciju, arī medicīnas iestāžu darbinieku attieksmē. “Bieži no dažādu institūciju darbiniekiem, kuru pienākums cita starpā ir skaidrot iestādes rīcību vai prasības, nākas dzirdēt skaidrojumu: “Es tikai daru savu darbu”, respektīvi, burtiski izpildu iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasības tajās neiedziļinoties un pat neizprotot to jēgu. Nākas konstatēt, ka institūciju darbinieki un arī ģimenes ārsti baidās būt empātiski, jo tādejādi tiks pārkāpts kāds normatīvais regulējums. Diemžēl tas sāpīgi skar seniorus,” saka Barba Girgensone.

“Senioru saeimas priekšsēdētāja norāda, ka visas identificētās problēmas tiks apkopotas, izanalizētas, kā arī tiks izstrādāti priekšlikumi to risinājumam, kurus LSKA iesniegs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kā arī par attiecīgajiem jautājumiem atbildīgajām ministrijām un institūcijām. “LSKA turpinās aizstāvēt senioru intereses, komunicējot ar likumdevēju, izpildvaru gan valsts, gan pašvaldību līmenī un NVO sektoru. “Senioru Saeima” turpinās analizēt normatīvos aktus un to praktiskās piemērošanas problemātiku, kā arī senioru drošumspējas stiprināšanas nepieciešamības aktualitāti veicot pētījumus un sagatavojot ieteikumus, ņemot vērā resoru prioritātes un senioru intereses,” norāda Barba Girgensone.  

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

 „Lībiešu naivists 

Jānis Belte (1893–1943) – izstāde 

un grāmata “Belte, tas mālders””

Rīgā, Klostera ielā 5.

 plkst. 12.00

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” aicina piedalīties senioru mūžizglītības seminārā.

Ekskursijā 21. jūlijā Mazirbē varējām Lībiešu Tautas namā skatīt izstādi “Belte, tas mālders” un iepazīties ar pašmācības ceļā izaugušā mākslinieka – naivista, lībieša Jāņa Beltes unikālajiem darbiem.

Lībiešu svētku laikā Mazirbē sabiedrība tika iepazīstināta ar vēstures doktores un Lībiešu kultūras centra vadītājas Renātes Blumbegas sagatavoto grāmatu “Belte, tas mālders”, atzīmējot Jāņa Beltes 130. gadu jubileju.

Mums dota vienreizēja iespēja – 9.augustā Rīgā „Senioru skolā” iepazīties ar autori, viņas devumu sabiedrībai un unikālo lībiešu kultūru. 

Visi mīļi aicināti iepazīt mūsu zemes seno pamattautu - lībiešus.

Biedrības „Svētās „Ģimenes Māja”” laipnās namamātes

 rūpēsies par mūsu uzņemšanu un senioru skolas

  dalībnieku labsajūtai piedāvās kafijas pauzi.

Projekts „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Biedrība Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) mūžizglītības projekta “Senioru skola” ietvaros LSKA ietilpstošo NVO biedriem organizē izglītojošas ekskursijas uz dažādiem Latvijas novadiem, lai labāk iepazītu to kultūrvēsturiskās vērtības un tiktos ar dažādu biedrību senioriem. Šajos sadraudzības pasākumos piedalās arī Ukrainas kara bēgļi, kuri LSKA organizētajos kursos apgūst latviešu valodu un piedalās citās biedrības aktivitātēs.

LSKA biedri kopā ar ukraiņiem 21.jūlijā viesojās Talsos un apmeklēja vēsturiski lielāko lībiešu zvejniekciemu Kurzemes jūrmalā – Mazirbi. Kā norāda LSKA valdes locekle Liesma Neipreisa, kura sadarbībā ar biedrības valdi vada “Senioru skolu” Rīgā, “Ikvienas jaunas vietas apmeklējums, tās vēstures un kultūras iepazīšana, ļauj arvien vairāk bagātināties un iegūt ļoti daudz savā pieredzē”. Savukārt LSKA valdes priekšsēdētāja Lilita Kalnāja uzsver, ka viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir turpināt ukraiņu bēgļu integrāciju Latvijas sabiedrībā. “Iepazīstināšana ar Latvijas skaistākajām vietām, mūsu kultūru, vēsturi un tradīcijām, protams, arī latviešu valodas apguve, kura Liesmas Neipreisas vadībā notiek jau otro gadu, ļauj ukraiņiem labāk iejusties mūsu sabiedrībā un vairāk motivē kursos apgūto latviešu valodu lietot ikdienas saskarsmē.”

 “Senioru skolas” aktivitātes, tai skaitā arī izglītojošās ekskursijas un senioru sadraudzības pasākumi, tiek organizētas Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta “Sadarbībā aizstāvam” ietvaros. Seniori kopā ar saviem draugiem no Ukrainas maijā apmeklēja Pētera Upīša Ceriņu  dārzu Dobelē, jūnijā seniori ciemojās Ventspilī, bet īsi pirms Jāņiem apmeklēja Zāļu tirgu Doma laukumā, kur iepazīstināja ukraiņus ar latviešu  vasaras saulgriežu tradīcijām.

Iespēju labāk iepazīt Latvijas vēsturi, kultūru un tradīcijas augsti novērtē arī paši ukraiņi. Larisa Voroņina, kura šurp atbraukusi no Kijivas, stāsta, ka uz viņu ļoti lielu iespaidu atstājusi senioriem veltītā uzmanība, LSKA īstenotais, speciāli senioriem domātais mūžizglītības projekts, kā arī izklaides, aktīvās atpūtas un savstarpējās komunikācijas iespējas “Sarunu klubā”, kuras notiek vienas no LSKA dibinātājas – biedrības „Svētās Ģimenes Mājas” telpās.

“Nekad iepriekš es neesmu saskārusies ar līdzīgu pieredzi un tā organizētām senioru brīvā laika pavadīšanas iespējām. Šī pieredze man šķiet ļoti vērtīga, un es ļoti gribētu, lai arī manā valstī tā būtu pieprasīta, tiktu pārņemta un darbotos,” saka Larisa Voroņina. Arī Nataļja Koļesņikova, kura Latvijā ieradusies no Mariupoles, atzīst, ka gan latviešu valodas nodarbības, gan arī kopīgas izzinošas ekskursijas ar Latvijas senioriem, ir ļoti vērtīgas, jo ļauj ne vien labāk iepazīt mūsu valsti, bet arī palīdz apgūt latviešu valodu. “Šis ir ļoti labs un vajadzīgs projekts, jo ekskursiju laikā klausoties gida stāstīto kā latviešu, tā krievu valodā, kļūst daudz vieglāk saprast daudzus latviešu valodas vārdus, un tas ir ļoti patīkami,” atzīst Nataļja Koļesņikova.

Turpinot iepazīšanos ar Kurzemes piekrasti, kā ukraiņi, tā arī LSKA ietilpstošo senioru NVO biedri ar interesi aplūkoja lībiešu dzejnieka un gleznotāja Jāņa Beltes (1893.-1946.) gleznu izstādi Lībiešu Tautas namā Mazirbē. Jānis Belte gleznoja naivisma stilā, galvenokārt ainavas – eļļā uz audekla, finiera un kartona. Tā kā līdz mūsdienām saglabājušās vien 18 viņa gleznas, šī bija unikāla iespēja iepazīt lībiešu mākslas zelta fondu. Ne mazāk interesants bija arī 1893.gadā Krišjāņa Valdemāra dibinātās Mazirbes jūras skolas apmeklējums. Padomju varas gados te atradās PSRS robežapsardzības karaspēka bāze. Tagad šī teritorija ir biedrības “Mazirbes draugu kopa” īpašumā. Tāpat bija iespēja lībiešu mājas “Stūrīši-Branki” lielajā ēdamzālē baudīt pusdienas īsti lībiskā gaisotnē un nobaudīt lībiešu tradicionālo ēdienu bukstiņputru. 

Savukārt LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja uzsver, ka izglītojošās ekskursijas, kuras domātas labākai Latvijas kultūrvēstures iepazīšanai, ir tikai viens neliels “Senioru skolas” darbības segments. Nodarbības projekta ietvaros turpināsies visa gada garumā, un šajā laika posmā paredzēts organizēt divdesmit mūžizglītības lekcijas, seminārus vai sarunas, kurās plānots stāstīt par vēsturi, digitālajām tehnoloģijām, datu aizsardzību, pensiju indeksāciju un daudziem citiem jautājumiem. 

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Materiāls “LSKA izglītojošās ekskursijas ļauj ukraiņiem labāk iekļauties mūsu sabiedrībā” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA izglītojošās ekskursijas ļauj ukraiņiem labāk iekļauties mūsu sabiedrībā” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.