Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” pārstāves Liesma Neipriesa un Lilita Kalnāja piedalījās 25. janvārī Labklājības ministrijas Senioru lietu padomes sēdē.

 

Viens no sēdes darba kārtības jautājumiem bija  priekšlikumi izmaiņām pensiju indeksācijas kārtībā 2024. gadā.

 

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore S.Stabiņa informēja par priekšlikumiem saistībā ar pensiju indeksācijas kārtības maiņu.

 Prezentācijas (skatīt pielikumā) sākumā tika informēts par kārtību, kāda ir šobrīd, papildus paskaidrojot, ka 2023.gadā saistībā ar negatīvu apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu, tas nebija ietverts indeksa aprēķinā, un 2023.gadā indeksu veidoja tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši).

 

Tikām iepazīstināti ar aktuālo statistiku saistībā ar pensiju saņēmēju skaitu un ar Labklājības ministrijas izstrādātajiem un ekspertu sanāksmē pārrunātajiem iespējamajiem 4 variantiem par pensiju indeksācijas kārtības pilnveidošanu:

  1. Paaugstināt pensijas indeksējamo robežu līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (šobrīd 50%);
  2. Pensijas apmēru, kas pārsniedz 50% no iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algas, indeksēt, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu (PCI);
  3. Tiek indeksēts viss pensijas apmērs, ņemot vērā PCI un noteiktos algas reālā pieauguma procentus;
  4. Pensijas tiek indeksētas 2x gadā.

Ministrs Uldis Augulis piedāvāja atbalstīt 3.variantu, vairākums padomes locekļu tam piekrita un ministrs secināja, ka 3.variants ļautu izvairīties no šobrīd esošās nevienlīdzības un būtu iespēja sasniegt zināmu rezultātu. 


Pielikumā Prezentācija par paredzamo indeksāciju 2024. gadā.

Lai izglītotu seniorus par Eiropas Savienību un veicinātu viņu aktīvāku piedalīšanos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) šogad “Senioru skolā” uzsākusi nodarbību ciklu “Viss par Eiropas Savienību”. “Seniori vienmēr bijuši starp aktīvākajiem balsotājiem kā Saeimas, tā pašvaldību vēlēšanās, un mūsu uzdevums ir panākt, lai tikpat aktīvi viņi pauž savu pozīciju arī par to, kādu politisko spēku pārstāvjus un kurus no kandidātiem viņi vēlētos redzēt Eiropas Parlamentā,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. 

 

LSKA ieskatā Latvijas iedzīvotāju zemā aktivitāte iepriekšējās četrās Eiroparlamanta vēlēšanās apliecina, ka to divdesmit gadu laikā, kopš esam Eiropas Savienības dalībvalsts, tā arī neesam spējuši izpildīt mājasdarbu un saviem pilsoņiem skaidri un nepārprotami izskaidrot, kādēļ  dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir būtiska ikvienam no mums. “Eiropas Parlamentā pieņemtie lēmumi ļoti lielā mērā ietekmē arī Latvijas likumdošanu, tādēļ ikvienam ir svarīgi iet un balsot. Lai palīdzētu senioriem labāk izprast kāda ir lēmumu pieņemšanas sistēma un kā darbojas Eiropas Savienības struktūras, “Senioru skolā” kopš janvāra esam sākuši lekciju ciklu par Eiropas Savienību. Plānojam arī senioru tikšanos ar Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem no dažādiem politiskajiem spēkiem,” saka Lilita Kalnāja.

Savukārt “Senioru skolas” vadītāja Liesma Neipreisa stāsta, ka pirmais šāds seminārs senioru mūžizglītības ietvaros notika 24.janvārī biedrības “Svētās Ģimenes Māja” telpās, un tajā par Eiropas Savienības vērtībām stāstīja “Eiropas Savienības mājas” Izglītības resursu centra vadītāja Liene Valdmane. “Savā izglītojošajā prezentācijā, iesaistot klausītājus, lektore ļoti saistoši un interesanti izstāstīja ES vēsturi, darbības principus, prioritātes un Latvijas ieguvumus. Sanākušajiem arī bija iespēja demonstrēt savas zināšanas, atpazīstot visu ES dalībvalstu karogus,” teic Liesma Neipreisa.

Viņa informē, ka februārī LSKA plāno organizēt četras lekcijas, kurās tiks stāstīts par Eiropas Savienības izveidošanos, Eiropas Padomi, Eiroparlamenta struktūru un darbības principiem, kā arī visu, kas jāzina par EP vēlēšanām šī gada 8.jūnijā. Informācija par nodarbību datumiem un tēmām rodama LSKA mājas lapā www.lskapvieniba.lv un LSKA “Facebook” kontā.

“Protams, katrs Latvijas iedzīvotājs, arī seniori, pēc visu Eiroparlamenta deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) varēs iepazīties gan ar šiem sarakstiem, gan politisko spēku programmām CVK mājas lapā. Tomēr LSKA ieskatā būtiski ir radīt cilvēkos sapratni, ka nepiedaloties šajās vēlēšanās mēs “iešausim kājā” tikai un vienīgi sev. “Ja paši neejam uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, mums nav nekādu morālu tiesību vēlāk žēloties, cik “nepareizi” deputāti tur ievēlēti un kādi lēmumi pieņemti,” saka Lilita Kalnāja.

Tāpat LSKA plāno jau tuvākajā laikā uzsākt intensīvu  digitālo pamatprasmju apguvi senioriem, tajā skaitā arī sniedzot individuālas konsultācijas tiem senioriem, kuri to vēlēsies. Tiesa, uz tām būs iepriekš jāpiesakās. “Senioriem ir jāapzinās, ka nākotnē to pakalpojumu apjoms, tai skaitā arī valsts un pašvaldību sektorā, ko var saņemt digitāli, tikai pieaugs un viņiem gribot negribot nāksies apgūt pieslēgšanos dažādām publisko pakalpojumu interneta vietnēm ar kvalificētiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, kā arī citas digitālās pamatprasmes. Mūsu uzdevums ir panākt, lai gados vecāki cilvēki iemācītos ar šiem digitālajiem rīkiem darboties un neatteiktos no jauno tehnoloģiju apguves tikai tādēļ vien, ka baidās kļūdīties,” uzsver Lilita Kalnāja.



PasākumuSadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

Materiāls LSKA pastiprinās digitālo pamatprasmju apgūšanu senioriem” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla LSKA pastiprinās digitālo pamatprasmju apgūšanu senioriem” saturu atbild Biedrība Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Senioru dzīves kvalitātei būtiska ir socializācija, iespēja pilnvērtīgi pavadīt laiku un justies noderīgiem, uzsver biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) valdes priekšsēdētājas vietniece Lilitas Kalnāja. Tādēļ līdztekus dažādu seniorus skarošu problēmjautājumu aktualizēšanai “Senioru saeimā”, LSKA arvien aktīvāk iesaistās senioru mūžizglītības jautājumu risināšanā.

 

Daudzi no LSKA aptaujātajiem senioriem atzinuši, ka labprāt vēlas turpināt apgūt ko jaunu, īpaši akcentējot nepieciešamību apgūt digitālās pamatprasmes. Tāpat seniori ļoti atzinīgi vērtē LSKA organizētās izzinošās ekskursijas uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, iespēju dalīties pieredzē ar dažādu senioru nevalstisko organizāciju biedriem, kā arī LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” darbu senioru interešu aizstāvībā.

“2023.gadā esam viesojušies Kuldīgā, Līvānos, Madonā, Turaidā, Dobelē, Rēzeknē, Daugavpilī, Talsos, Ventspilī, Mazirbē un teju visos šajos braucienos bijām kopā ar mūsu draugiem no kara plosītās Ukrainas.  Šogad LSKA noslēgusi arī sadarbības līgumus ar Madonas un Dobeles pilsētu pensionāru biedrībām, turpinās sadarbība ar Līvānu biedrību “Baltā māja”. Tāpat šogad bijām pieredzes apmaiņas braucienā pie Lietuvas senioriem, kur kopējos sadraudzības pasākumos dalījāmies pieredzē ar Viļņas senioru kopienu,” stāsta Lilita Kalnāja. Kopā ar četrām partnerorganizācijām LSKA iesaistījusies arī projektā “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”. 

Lai iepazītos ar “The University Third age” (U3A) darbību, LSKA pārstāvji kopā ar projekta vadošā partnera Vidusdaugavas NVO centra biedriem un dalībniekiem no Jēkabpils, Kuldīgas, Līvāniem, Krāslavas, Rīgas un Ikšķiles oktobra nogalē devās uz Polijas pilsētām Vroclavu un Krakovu. “Trešās paaudzes universitātes darbojas vienpadsmit Polijas augstskolās. Pieredzes apmaiņas noslēgumā tikāmies ar U3A Jegelonskas universitātes vadītāju pani Evu Pilati, kura pastāstīja ne vien par Polijas vecākās universitātes darbību, bet arī to, kas pasaulē ir veicinājis U3A attīstību. Protams, ka tie bija seniori!  Viņu vēlme ceļot, iepazīt citu valstu vēsturi, arhitektūru, kultūru, izgaršot nacionālo virtuvi, bija tie faktori, kas lika domāt par trešās paaudzes senioru izglītošanu,” saka LSKA “Senioru skolas” vadītāja Liesma Neipreisa. 

“Senioru skolas” aktivitātes, tai skaitā arī izglītojošās ekskursijas un senioru sadraudzības pasākumi, tiek organizētas Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta “Sadarbībā aizstāvam” ietvaros un Lilita Kalnāja uzsver, ka izglītojošās ekskursijas, kuras domātas labākai Latvijas kultūrvēstures iepazīšanai, ir tikai viens neliels “Senioru skolas” darbības segments. 2023.gadā viena no LSKA dibinātājiem – biedrības “Svētās Ģimenes Māja” telpās  organizētas vairāk kā divdesmit mūžizglītības lekcijas, semināri par vēsturi, mākslu, digitālajām tehnoloģijām, datu aizsardzību, pensiju indeksāciju, civilo aizsardzību un daudziem citiem jautājumiem. Notikušas arī tikšanās ar dažādu ministriju un Rīgas domes struktūrvienību pārstāvjiem.  

Liesmas Neipreisas vadībā LSKA jau otro gadu turpināja arī latviešu valodas apguves nodarbības ukraiņiem. Tā kā latviešu valodas  grupiņās mācās cilvēki no dažādām paaudzēm,  nodarbības “Latviešu valodas klubā” tika organizētas kā “Iesācējiem”, kuri mūsu valodas pamatus vēl tikai sākuši apgūt, tā “Turpinātājiem”, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Liesma Neipreisa atzīst, ir patiess prieks redzēt, ka ukraiņi šeit gūtās latviešu valodas zināšanas cenšas lietot arī ikdienas saskarsmē. “Tādējādi viņi izrāda cieņu Latvijai, kura ir uzņēmusi patvēruma meklētājus no Ukrainas un devusi viņiem iespējas arī iesaistīties darba tirgū, kur latviešu valodas prasme ir nepieciešama ikdienas komunikācijā ar Latvijas iedzīvotājiem,” saka Liesma Neipreisa. 

LSKA iespēju robežās turpinās latviešu valodas nodarbības ukraiņiem arī 2024.gadā. “Mēs redzam, ka tās viņus patiesi interesē un ir vajadzīgas, tāpat kā izglītojošās ekskursijas, kuras ļauj labāk iepazīt Latviju, mūsu  kultūru, vēsturi un  tradīcijas, kā arī sadraudzības pasākumos tikties ar dažādu Latvijas novadu cilvēkiem,” uzsver Lilita Kalnāja. 

 “Senioru skolā” lielāks uzsvars tiks likts uz digitālo pamatprasmju  apgūšanu, tādēļ šogad senioriem būs iespēja pieteikties arī individuālām konsultācijām. “Esam pārliecinājušies, ka seniori digitālās prasmes grib un var apgūt, tomēr tā kā viņu zināšanas ir ļoti dažādā līmenī, šogad, līdztekus plašākai auditorijai mērķētām lekcijām par digitālajām tehnoloģijām, datu aizsardzību, to, kā droši lietot internetbanku un nekļūt par krāpnieku upuri, iepriekš piesakoties, būs arī iespēja saņemt individuālas konsultācijas,” šī gada plānus ieskicē Lilita Kalnāja. 

LSKA arī  2024.gadā turpinās veidot sadarbības tīklu ar citām senioru nevalstiskajām organizācijām un turpinās darbu pie senioru interešu aizstāvības programmas.

 

 

PasākumuSadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

Materiāls LSKA pastiprinās digitālo pamatprasmju apgūšanu senioriem” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla LSKA pastiprinās digitālo pamatprasmju apgūšanu senioriem” saturu atbild Biedrība Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Service by Chukmasoff