“Latvijas senioru kopienu apvienības” (LSKA) struktūrvienības “Senioru Saeima” darbs galvenokārt vērsts uz gados vecus cilvēkus skarošu problēmu identificēšanu un tādu risinājuma meklējumiem, kas ļautu ne vien uzlabot šodienas senioru dzīves kvalitāti, bet dos arī pozitīvu iespaidu nākotnei.

Nepietiekamie finanšu līdzekļi, par kuriem galvenokārt tiek runāts senioru problēmu risināšanas kontekstā, ne tuvu nav vienīgais jautājums, kura risināšanai būtu nepieciešams valsts un atbildīgo institūciju atbalsts, uzsver LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Ne mazāka problēma ir gados vecu cilvēku vientulība, diskriminācija vecuma dēļ un arī ar veselības aprūpi saistītie jautājumi.

“Liela daļa mūsu senioru ir aktīvi, darbojas dažādās senioru nevalstiskās organizācijās un pašdarbības kolektīvos – dzied koros un ansambļos, spēlē teātri, dejo, un labi apzinās ka arī šim vecumam ir savs skaistums, kuru var un vajag izbaudīt. Tomēr ir arī tādi seniori, un viņu nav mazums, kuri vientulības, veselības problēmu vai citu iemeslu dēļ grimst bezcerībā un novecošanās viņiem nozīmē dzīves kvalitātes zaudēšanu. Mēs cenšamies viņiem palīdzēt, taču bez valsts atbalsta šiem cilvēkiem neiztikt,” saka Lilita Kalnāja.

Jāmaina sabiedrības attieksme

“Senioru Saeimas” priekšsēdētāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka joprojām aktuāla ir sabiedrības attieksmes maiņa pret novecošanos un vecumu. “Kamēr sabiedrība neiemācīsies saprast, ka vecums nav slimība, bet gan pilnīgi dabīgs process, kas skar ikvienu cilvēku uz planētas Zeme, sabiedrības uztvere, rīcība, empātijas un interese trūkums attiecībā pret gados veciem cilvēkiem nemainīsies. Tomēr allaž jāatceras, ka sabiedrība var gūt labumu no senioriem ar labu dzīves kvalitāti ne vien tāpēc, ka viņiem ir bagāta dzīves pieredze un viņi aktīvi līdzdarbojas sabiedriskajās aktivitātēs, bet arī tādēļ, ka šādi cilvēki retāk izmanto sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus,” saka juriste.

LSKA uzskata, ka senioru nozīme tuvākajās desmitgadēs būtiski palielināsies, jo  saskaņā ar “Eurostat” pētnieku secināto, ES līdz 2050. gadam par apmēram 39 miljoniem pieaugs senioru vecumā 65+ īpatsvars. Savukārt Latvijā līdz 2050. gadam gandrīz puse sabiedrības būs vecāka par 55 gadiem. Līdz ar to arī senioru iekļaušanai darba tirgū, socializācijai, viņu veselības problēmu un citu jautājumu risināšanai būs arvien lielāka nozīme.

Jāuzlabo KVS ārstēšana

“Senioru Saeima” dažādu LSKA aktivitāšu ietvaros regulāri veic senioru anketēšanu par dažādiem problēmjautājumiem, tanī skaitā arī saistībā ar veselību. Tā, piemēram, šogad veicām aptauju senioru auditorijā par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu. Atbildes atspoguļoja arvien pieaugošo risku līmeni. 70% no LSKA aptaujātiem senioriem uzskata, ka valsts nevelta pietiekamus līdzekļus sirds asinsvadu slimību ārstēšanai. Vēl lielāks skaits – pat 95% ir to, kuri atzīst, ka viņiem vajag papildus informāciju par šo slimību ārstēšanu un profilaksi.  Savukārt, 85% piekrīt tam, ka sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai jābūt veselības aprūpes prioritātei. 90% uzskata, ka viņiem nav pieejamas modernas terapijas šo slimību ārstēšanai. Lai arī LSKA aptauju nevar atzīt par zinātniski pētniecisku, tomēr tā dod pietiekamu priekšstatu par noteiktas sabiedrības grupas satraukumu veselības aprūpes problemātikā attiecībā  uz sirds un asinsvadu slimību profilaksi un ārstēšanu. Tādēļ LSKA uzskata, ka arī Latvijā – līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs – jāveido plašas iesaistes sirds veselības alianse. Kā iepriekš jau norādījusi Lilita Kalnāja, ir apsveicami, ka “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam” sirds un asinsvadu slimības minētas prioritāšu sarakstā, tomēr ar to vien ir par maz. Politiķiem kopā ar mediķiem būtu steigšus jāķeras speciāla sirds veselības plāna izstrādes un papildus finansējuma piešķiršanas ārstēšanas uzlabošanai. “Nav pieļaujams, ka cilvēks nespēj laikus saņemt nepieciešamo palīdzību KVS ārstēšanai tikai tādēļ vien, ka, piemēram, beigušās valsts apmaksātās kvotas sirds un asinsvadu izmeklējumiem, bet viņam pašam tādas naudas, ko samaksāt par datortomogrāfiju nav,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece. Lai pievērstu šai problēmai lielāku sabiedrības un arī valdības uzmanību, LSKA bija to vairāk kā 30 nevalstisko organizāciju skaitā, kuras pēc biedrības “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) iniciatīvas Eiropas sociālās politikas darba grupas ietvaros kopā ar mediķiem, nozares pārstāvjiem un politiķiem parakstīja “Aicinājumu rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu”.

Valstī nepieciešams hospisu tīkls

Seniori ir viena no tām sabiedrības grupām, kurai ir būtiski, ka valstī pastāv hospisu tīkls. Nav noslēpums, ka tādu cilvēku skaits, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe, ik gadu palielinās, taču iespēju saņemt šo pakalpojumu katastrofāli trūkst (Latvijā paliatīvā aprūpe šobrīd tiek nodrošināta septiņos stacionāros). Rezultātā nereti ir gadījumi, kad neārstējami slimais cilvēks no ārstniecības iestādes gluži vienkārši tiek aizsūtīts mājās nomirt, un ar viņa aprūpi visas 24 stundas diennaktī jātiek galā ģimenei saviem spēkiem. “Tas ir ļoti grūti gan psiholoģiski, gan finansiāli, jo bieži pacienta radiniekiem ir jāpamet darbs, lai varētu viņu aprūpēt. Tā ir milzīga problēma, kā atbalstīt šādu cilvēku mājās,” saka “Senioru Saeimas” vadītāja Barba Girgensone.  Hospisu tīkla izveidošana paliatīvās aprūpes problēmu lielā mērā varētu atrisināt.

“Bijām patiesi gandarīti uzzinot, ka valdība novembrī nolēma atbalstīt šogad uzsāktā izmēģinājuma projekta “Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem” turpināšanu arī 2023.gadā,” stāsta “Senioru Saeimas” vadītāja. “Tas varētu būt viens no pirmajiem, ļoti vajadzīgajiem soļiem hospisu tīkla izveidei”.

Aktualizējot paliatīvās aprūpes pieejamību valstī, secināms, ka būtisks ir arī materiālais atbalsts cilvēkiem, kuri kopj paliatīvās aprūpes pacientu – ģimenes locekli. Jo patlaban sociālās apdrošināšanas sistēma neparedz apdrošināt personas situācijā, ja tiek kopts pilngadīgs paliatīvās aprūpes pacients – ģimenes loceklis, un atbalsts paliatīvās aprūpes pacientam pieejams vien tad, ja viņam tiek noteikta invaliditāte.

Atbalsts senioriem ar pārvietošanās grūtībām

Vēl viena būtiska LSKA struktūrvienības “Senioru Saeima” iniciatīva ir iestāšanās par to senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu, kurus skārušas pārvietošanās grūtības. Kā norāda Barba Girgensone, nereti nākas novērot, ka šādu senioru iespējas iziet sabiedrībā visbiežāk ir viņu bērnu un mazbērnu rokās un arīdzan finansiālajās iespējās. “Dzīvot pilnvērtīgu dzīvi vairāk paveicas tiem, kas nav vientuļi vai kuru tuvinieki prot parūpēties, sagādājot tehniskos palīglīdzekļus, atbalstot fiziski, vai tiem, kuri atrod NVO, kas palīdz iegūt tehniskos palīglīdzekļus. Pārvietošanās iespējas senioru vecumā cilvēkiem ar kustību traucējumiem sniedz neatkarību un brīvību, dod iespēju iziet sabiedrībā un tas ir ļoti svarīgi,” teic “Senioru Saeimas” vadītāja. Diemžēl lielajās padomju laikos celtās mājas nav viegli pielāgojamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā arī senioriem ar kustību traucējumiem. Šajā ēkās lielākoties nav paredzētas palīgtelpas tehnisko palīglīdzekļu uzglabāšanai, un, pat ja tādas ir, tās bieži vien mēdz būt aizņemtas, nav publiski pieejamas vai arī uz tām var nokļūt pa vairākiem pakāpieniem, līdz ar to ir nepieciešams pacēlājs.

“Senioru Saeimas” vadītāja norāda, ka šīs problēmas risinājums nereti ir attiecīgās pašvaldības labās gribas jautājums, tādēļ, lai palīdzētu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kaut nedaudz uzlabot dzīves kvalitāti, LSKA rosinās grozījumus MK  noteikumos Nr.1474 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi”, lai aktualizētu 2.pielikumu, kā arī, darbojoties Labklājības ministrijas Senioru lietu padomē, aktualizēs nepieciešamību veidot Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas speciālistu sadarbību tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšanai senioriem, sniedzot valsts finansējuma atbalstu.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr.LM 2022/24-1-06/6e

Sabiedrības integrācijas fonds ( SIF) Latvijas valsts budžeta finansētā programmā “NVO fonds” 

atbalstīja Senioru Saeimas izveidošanu

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”  (LSKA) izveidoja 2022. gada janvārī  Struktūrvienību „Senioru Saeima”. 

Atbalstītā projekta laikā  pasākumi tika īstenoti no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim.

Projekta virsmērķis bija ar „Senioru Saeimas” palīdzību veicināt senioru līdzdalību politikas veidošanā un  lēmumu pieņemšanā.

LSKA „Senioru Saeimas” Misija:

Pārstāvēt senioru, tai skaitā seniorus apvienojošo NVO kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām

Pateicamies par dalību projektā:

• Biedrību „Svētās Ģimenes Mājas” , „RASA” un „Mazirbes draugu kopas” senioriem par aktīvu līdzdalību pasākumos;
• Senioru Saeimas vadītājai, juristei Barbai Girgensonei par darbu;
• Informācijas speciālistei Ilonai Bērziņai par info izplatīšanu un video sagatavošanu.
• Paldies projekta organizācijas darba  grupai Astrīdas Babānes vadībā.

Galvenās aktivitātes un sasniegtie rezultāti projektā:

1. Struktūrvienības „Senioru Saeimas” izveidošana, senioru anketēšana:

Izveidota Struktūrvienība ”Senioru Saeima”

       2. Senioru likumdošanas aktu uzlabošanas jautājumu noskaidrošanas anketēšana.

Sagatavotas, izplatītas 10 anketas, publicēti 2 kopsavilkumi mājas lapā     www.lskapvieniba.lv un publicētas 2 prezentācijas.

Interešu aizstāvība Senioru Saeimā.

Apzināti, analizēti  normatīvie 23 akti, dalība 13 klātienes un attālinātās sanāksmēs, Sagatavots un iesniegts 1 priekšlikumi likumdevējam, dalība 4 likumdošanas aktu apspriedē attālināti,  sagatavoti 5 normatīvo aktu skaidrojumi, sagatavotas Senioru Saeimas nākotnes prioritātes nākamajiem 5 gadiem.

       3. Senioru izglītošana.

Organizēti 5 klātienes izglītotības semināri, kuros piedalījās kopā 120 dalībnieku.

       4. Senioru Saeimas Sarunu klubi.

Organizēti 4 Sarunu klubi, kuros klātienē kopā piedalījās 104 dalībnieku.

       5. Senioru kopienu sadarbības tīkla veidošana, pieredzes braucieni.

Organizēti 5 sadarbības braucieni : Cēsīs, Dobelē  kopā ar Alūksnes un Dobeles senioru NVO biedriem, Kuldīgā kopā ar Kuldīgas senioriem, Balvos un Ventspilī kopā ar Ukrainas bēgļiem. Kopā sadarbības braucienos 200 dalībnieku.

Izveidoti un publicēti mājas lapā  3 Video sižeti par braucieniem un sadarbību.

Noslēgts Sadarbības līgums ar biedrību „Vidusdaugavas NVO centrs”.

Pievienojamās NVO un Ministru kabineta Memorandam.

       6. Senioru Saeimas informācijas izplatīšana.

Izplatītas 10 prese relīzes par projektu. Nepārtraukti informēta sabiedrība sociālajos tīklos un mājas lapās.

Par visām projekta aktivitātēm varat lasīt un skatīt foto, video mūsu mājas lapā www.lskapvieniba.lv

Projekta Noslēguma atskaites sagatavotas, iesniegtas un saņemts SIF apstiprinājums, kā arī projekta noslēguma maksājums.

Paldies visiem un turpināsim Senioru Saeimas darbu 2023. gadā

Projekta vadītāja Lilita Kalnāja,

2022. gada decembrī

Paneļdiskusijā “Cieņa un senioritāte” stāstījām par LATVIJAS SENIORU KOPIENAS APVIENĪBAS pasākumiem, projektu aktivitātēm un Senioru Saeimas darbu. 

Tiesībsarga pasākums notika Hibrīda formā: 

diskusijas dalībnieki klātienē, vērotāji un jautātāji attālināti

Paneļdiskusija “Cieņa un senioritāte”

„Cilvēka cieņa ir ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma piemītoša beznosacījuma vērtība. Mūsdienās, kad sabiedrības apziņā prevalē jaunības kults un ir novērojama vecāka gadagājuma cilvēku nenovērtēšana, rodas priekšstats, ka cieņa vecumdienās devalvējas, tā vairs nav pašsaprotama, bet gan izcīnāma un līdzīgi kā teicienā par likteni  - paša spēkiem kaļama vērtība. Demokrātiskā iekārtā cilvēka cieņa valstij izvirza divas tiesiski saistošas prasības: respektēt personas brīvību un garantēt līdztiesību, nepieļaujot diskrimināciju. Cieņas nodrošinājums ir pamattiesība jebkurā cilvēka vecumā. Cilvēka cieņai atbilstošas vecumdienas ir ne tikai eksistenciālo pamatvajadzību apmierināšana, bet arī atzīšana no līdzcilvēku puses, kas ietver pieņemšanu, novērtēšanu un atbalstu. Tā ir arī pienākuma un vajadzības apziņa, iespēja pilnvērtīgi iekļauties, darboties un realizēties sabiedriskajā dzīvē. Līdz ar to aktuāls ir jautājums: ciktāl cilvēka cieņas apziņa un baudīšana vecumdienās ir atkarīga no valsts garantētajiem un piedāvātajiem instrumentiem, bet cik no paša cilvēka iniciatīvas, atvērtības un rosības?”

Moderatore – Elīna Ūsiņa, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste

• Dr. iur. Sanita Osipova,  Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore
• Dr. paed.  Zanda Rubene, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore
• Dr. phil. Māra Kiope, Latvijas universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta  vadošā pētniece
• Lilita Kalnāja, Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece 
• Arvīds Dravnieks, Publisko tiesību institūta direktors
• Dr. habil. med. Anatolijs Danilāns, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors
• Gunārs Laicāns, bijušais Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs

Tiesībsargs organizēja arī diskusijas par bērnu un jauniešu iesaisti, kā arī  pilsoniskās sabiedrības lomu un iesaistes iespējām.

Paneļdiskusija 

“Cieņa pret bērnu un efektīva jauniešu iesaiste lēmumu pieņemšanā”

Bērnu tiesību attīstībā ir sasniegts progress, atzīstot bērnus par pilntiesīgiem tiesību subjektiem. Par cilvēkiem, kuriem piemīt cilvēka tiesības. Arī cieņa. Bērniem ir tiesības būt cienītiem un pienākums izturēties ar cieņu pret citiem. Cieņa pret bērnu var izpausties, uzskatot viņu par domāt un spriest spējīgu cilvēku, kura viedoklī ieklausās un kura viedokli ņem vērā. Bērns, kurš piedzīvojis cieņpilnu attieksmi ģimenē un skolā, būs sagatavots patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, būs motivēts iesaistīties lēmumu pieņemšanā. 

Moderatore – Laila Grāvere, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja

• Dr. iur. Sanita Osipova,  Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore
• PhD Aivita Putniņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore 
• Kārlis Mednieks, Biedrības Resiliences centra nometņu programmu vadītājs
• 4 jaunieši

Paneļdiskusija “Sabiedrības līdzdalības iespējas – no apkaimes līdz Saeimai”

Sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā ir arī cieši saistīta ar uzticību valsts vai vietēja līmeņa pārvaldei. Efektīva iesaiste lēmumu pieņemšanā, līdzdarbošanās pilsoniskās aktivitātēs ir viens no faktoriem, lai veicinātu uzticību valstij un tās struktūrām. Gan pašvaldības, gan valdības līmeni tiek īstenotas jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir padarīt šo tiesību īstenošanu pieejamāku un ērtāku ikvienam sabiedrības loceklim. Ņemot vērā tiesībsarga centienus palielināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī, diskusijas mērķis ir aplūkot sabiedrības līdzdalības situāciju Latvijā 2022.gadā caur konkrētām iniciatīvām sabiedrības līdzdalības veicināšanai, un analizēt to, kā pilnveidot un popularizēt to izmantošanu.

Moderatore – Santa Tivaņenkova, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece

• Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” direktore 
• Viesturs Razumovskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktors 
• Ilona Stalidzāne, Rīgas domes Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes priekšniece 
• Zane Legzdiņa-Joja, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos 
• Georgs Rubenis, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs 

Tiesībsargs veicināja domāt un izteikt savas vēlmes, lai Latvijā visa sabiedrība tiktu iesaistīta savas dzīves kvalitātes uzlabošanā nākotnē. Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” savos turpmākajos pasākumos rūpēsies par senioru cieņpilnu iesaisti. 

Latvijas Senioru kopienu apvienibas (LSKA) struktūrvienība “Senioru saeima” tika izveidota šā gada janvārī, un tās galvenais mērķis ir pārstāvēt uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām balstītās senioru kopējās intereses, kā arī īstenot dialogu ar publisko pārvaldi un citiem lēmumu pieņēmējiem senioru interešu aizstāvībai. 

“Senioru saeimas” vadītāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver,  ka aktīva pilsoniska attieksme nav iedomājama ne vien bez cilvēka piedalīšanās sociālās un ekonomiskās dzīves sfērās, bet arī bez iespējām ietekmēt to sabiedrību, kurā viņš dzīvo. Tādēļ LSKA regulāri uzklausa senioru viedokli dažādos jautājumos, kā arī  izstrādājusi un izplatījusi vairākas anketas senioru viedokļa noskaidrošanai par sabiedrībai būtiskiem sociāli ekonomiskiem jautājumiem. Vairāku aptauju rezultātu apkopošana vēl turpinās, taču kopumā jāsecina, ka liela daļa senioru jūtas neaizsargāti straujā inflācijas kāpuma un līdz ar to arī ekonomiskās nenoteiktības apstākļos. Gados vecāki cilvēki ir gatavi ekonomēt uz medikamentu, atpūtes un izklaides pasākumu, kā arī pārtikas cenu rēķina, lai varētu norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā elektrību un gāzi, kā arī apmaksāt citus rēķinus. Arī CSP dati liecina, ka 38,1% senioru vecumā virs 65 gadiem ir viena no nevienlīdzības riskam visvairāk pakļautajām grupām. Turklāt, ja seniors dzīvo viens, nabadzības risks pieaug vēl vairāk - tam pakļauti 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību.

Senioru iespējas iesaistīties darba tirgū

Tanī pašā laikā “Senioru saeima” secinājusi, ka daudzi pensijas vecuma cilvēki joprojām vēlētos iesaistīties darba tirgū, bet diemžēl daudzu iespējas šinī ziņā ir ierobežotas. Kā norāda LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja, pusmūža un vecāku cilvēku skaita pieaugums iet roku rokā ar eidžismu jeb diskrimināciju pēc vecuma. Tikmēr statistikas dati liecina, ka Latvijas sabiedrība strauji noveco un pašlaik jau piektdaļa (!) Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem. Nākotnē tas liek raudzīties ar pamatotām bažām, jo, samazinoties darbaspējīgo cilvēku skaitam, samazināsies arī nodokļu ieņēmumi valsts mērogā, palēnināsies ekonomiskā izaugsme. 

Barba Girgensone uzsver, ka tā nav vienīgā problēma, jo “cilvēks tomēr ir sociāla būtne, kam nepieciešama mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, iespēja iekļauties sabiedrībā, strādāt un savu iespēju robežās sniegt labumu citiem. Ja tā visa trūkst, ja seniors pēc aiziešanas pensijā pēkšņi sajūtas nevienam nevajadzīgs, neizbēgami seko tādas ar novecošanos saistītas problēmas kā vientulība, depresija, slimības.” Juriste norāda, ka šīs problēmas izskaušanai nepieciešama sabiedrībā valdošo stereotipu un attieksmes maiņa. Proti, nepieciešama ne tikai pieejamāka veselības aprūpe, ko iespējams nodrošināt piešķirot tai valsts budžetā lielākus līdzekļus, bet arī apzinātas novecošanas principos balstīta sabiedrības izpratne par vecumdienām. Ne reizi vien izskanējis, ka Latvijai nepieciešama mērķtiecīga sociālā politika novecošanās negatīvo seku mazināšanai, sava “nenovecošanās stratēģija”, taču pagaidām šāda skaidri iezīmēta, konkrētos soļos un arī valsts budžeta finansējumā balstīta plāna trūkst. Tāda izstrādāšanai nepieciešama starpdisciplināra sadarbība, kurā sadarbotos gan atbildīgās ministrijas, gan likumdevējs, gan arī nevalstiskais sektors.

Nepaslaucīt eidžismu “zem paklāja”

LSKA visos valsts pārvaldes līmeņos aicinājusi aktualizēt diskriminācijas un līdztiesības jautājumus sabiedrībā, tādējādi veicinot pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku aktīvāku iesaisti darba tirgū un ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugumu. Eidžisms jeb diskriminācija pēc vecuma LSKA ieskatā ir absolūti nepieņemams, lai gan lielā daļā sabiedrības redzama vēlme šo problēmu “paslaucīt zem paklāja”. Piemēram, “Senioru saeimas” priekšsēdētāja norāda, ka, aizstāvot senioru intereses dažādās valsts un pašvaldību institūcijās, LSKA ir komunicējusi ar Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultantiem, kuri nenoliedz, ka mazā daļā darba devēju vidū eidžisms patiešām pastāv, bet uz visa fona tie varētu būt kādi 10 - 15%. Savukārt, balstoties uz LSKA veiktās senioru aptaujas rezultātiem, jāsecina, ka realitātē šis skaits tomēr varētu būt lielāks. Proti, 60 % aptaujāto uzskata, ka Latvijā pastāv diskriminācija pēc vecuma un tie, tie, kuri paši saskārušies ar diskrimināciju, to visvairāk izjutuši darbavietā (75 %). Cilvēki vecumā 50+ baidās novecot, turklāt šīs bailes vairāk piemīt vīriešiem. Savukārt gandrīz 15 % aptaujāto ir apzināti slēpuši savu vecumu, lai netiktu diskriminēti.

Jāvairo sabiedrības “vecuma pratība”

Atsaucoties Labklājības ministrijas aicinājumam sniegt senioru viedokli par to, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies  domāšana,  sajūtas, rīcība  saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību,  lai risinātu sabiedrības novecošanās jautājumus, LSKA jau uzsvērusi, ka primāri šīs izmaiņas būtu pētāmas caur konstatējumu, ka valstī maz ir analizēts jautājums par senioriem, kas paši spēj vadīt savu dzīvi un kuru veselības problēmas parasti saistītas ar novecošanas procesu.

“Senioru saeimas” vadītāja atgādina, ka novecošanas process ar tā nestajām izmaiņām ierastajā dzīves ritmā var būt izšķirošs jebkurai personai, jo tieši šīs izmaiņas un kontroles zudums ir galvenie faktori, kas apdraud indivīda dzīves kvalitāti. Izmaiņas darbā (pensionēšanās), ģimenē, sabiedrībā, ķermenī un veselības stāvoklī liek mainīt uztveri un dzīves struktūru. Visas psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt. No otras puses, šis dzīves posms piedāvā izmantot jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs. “Būtisks faktors, ko nedrīkst novērtēt par zemu, ir arī senioru bagātā dzīves pieredze, kura nereti atsver gados vecāku cilvēku neprasmi rīkoties ar modernajām tehnoloģijām.  Turklāt seniori, kuri aktīvāk līdzdarbojas sabiedrībā, arī retāk izmanto sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus,” saka Barba Girgensone.

Tādēļ viens no “Senioru saeimas” turpmākajiem darbības virzieniem būs sabiedrības “vecuma pratības” vairošana un, turpinot darbu pie ilgtspējīgas senioru labklājības programmas, šis būs viens no prioritārajiem jautājumiem.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr.LM 2022/24-1-06/6e