2024.gada 11.decembrī LSKA valdes locekle, struktūrvienības „Senioru Saeima” vadītāja Barba Girgensone piedalījās konferencē 

Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums, kas notika LU Lielajā aulā.

LSKA ir izvirzījusi par vienu no galvenajiem uzdevumiem - Senioru materiālās un garīgās labklājības veicināšanu un iesaistīšanos demokrātiski aktīvos sabiedrības procesos, īstenojot sabiedrības līdzdalības modeli, kas nodrošina ieinteresēto sabiedrības grupu viedokļu uzklausīšanu veidojot rīcībpolitiku.

Valsts atbalsts pieaugušo izglītībai tiek veidots, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un darba produktivitāti, uzlabotu cilvēku iespējas pielāgoties mainīgajiem darba tirgus apstākļiem. Valsts atbalsts pieaugušo izglītībai palīdz pārvarēt sociālo atstumtību un veicināt aktīvo pilsoniskumu. Valsts atbalsts pieaugušo izglītībai gandrīz pilnībā ir balstīts ES fondu projektu finansējumā. Pieaugušo izglītības īstenošanu savā teritorijā atbalsta vietējās pašvaldības.

Konferences gaita un secinājumi skatāmi pievienotā Barbas Girgensones prezentācijā.

Attachments:

LSKA - Konferences prezentācija 2023-2024. Pieaugušo prasmes OECD (3).pdf

[ ]

2898 kB

6.decembrī Rīgā notika Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas organizētā konference “Brīvprātīgais darbs ieguvums sev un sabiedrībai”. Pasākums norisinājās Tieslietu ministrijas Dzintara zālē un pulcēja valsts iestāžu, NVO un sociālā darba jomas ekspertus.

Konferencē piedalījās LSKA struktūrvienības „Senioru Saeima” vadītāja un biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Konference bija veltīta brīvprātīgā darba nozīmei sabiedrības stiprināšanā un resocializācijā.

Konferences laikā tika apspriesti arī jautājumi par brīvprātīgā darba popularizēšanu dažādās vecuma grupās un veidiem, kā paaugstināt tā prestižu. Brīvprātīgā darba tradīcijas pasaulē aizsāktas vairāk nekā pirms simt gadiem. Latvijā šī kustība mērķtiecīgi un organizēti attīstīta no 1998. gada, un 2016. gadā Latvijā sāka darboties Brīvprātīgā darba likums, kas nosaka tā regulējumu. Likuma izpildi nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra, izveidojot platformu www.brivpratigie.lv, apvienojot tajā brīvprātīgā darba veicējus un organizatorus visos Latvijas reģionos.

Likums nosaka, ka brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas un to apvienības. 

Kas tad ir brīvprātīgais darbs? Tā ir iespēja ikvienam aizvien gūt jaunas zināšanas un pieredzi, sava laika un prasmju ziedošana sabiedriski lietderīgiem mērķiem, darbs vai pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības. Visā pasaulē tas ir atzīts un populārs veids, kā iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē, pārveido, uzlabo savu un apkārtējo dzīves kvalitāti. Brīvprātīgais var būt cilvēks neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izcelsmes, tautības, reliģiskās piederības, politiskajiem uzskatiem un citiem sociāliem, fiziskiem vai ģeogrāfiskiem nosacījumiem. Galvenais ir just sevī vēlmi iegūt jaunu pieredzi, veicot kādu darbu sabiedrības labā, nevēloties saņemt par to algu, bet gandarījumu un prieku par paveikto!

Pēdējo 12 mēnešu laikā brīvprātīgo darbu ir veikuši kopumā 25% Latvijas iedzīvotāju. Tādu, kuri ir regulāri brīvprātīgā darba veicēji, gan ir nedaudz – 4% veic brīvprātīgo darbu reizi nedēļā vai biežāk un vēl 4% - reizi vai dažas reizes mēnesī. 7% ir iesaistījušies brīvprātīgā darba veikšanā reizi vai dažas reizes pusgadā, bet 10% to darījuši tikai reizi pēdējā gada laikā. 

Ņemot vērā, ka informētība par brīvprātīgo darbu sabiedrībā kopumā ir zema, iespējams izteikt minējumu, ka zemā iesaistība brīvprātīgā darba veikšanā saistīta ar zemo informētību. Tomēr datu korelāciju aprēķini to nepierāda– korelācija starp informētību un iesaistīšanās biežumu brīvprātīgā darba veikšanā ir ļoti vāja. 

Visbiežāk brīvprātīgo darbu Latvijas iedzīvotāji veikuši valsts vai pašvaldību institūcijās, kā arī nevalstiskajās organizācijās - attiecīgi 37% un 36%. Interesanti, ka 25% norāda – viņi veikuši brīvprātīgo darbu privātuzņēmumā. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri pēdējā gada laikā bija iesaistījušies kādās brīvprātīgā darba apktivitātēs, visbiežāk 55% - veikuši vides un dabas aizsardzības un uzkopšanas pasākumus (tai skaitā, talkas). Nedaudz mazāk kā 1/3 no brīvprātīgā darba aktīvistiem piedalījušies kultūras un mākslas pasākumu organizēšanā un realizācijā (29%), izglītības pasākumos (27%) un profesionālās palīdzības sniegšanā (25%). 

Aptuveni 1/5 ņēmuši dalību izklaides pasākumu organizēšanā un realizācijā, bērnu un jauniešu aktivitātēs, kā arī veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpē. Būtisku daļu no brīvprātīgā darba aktīvistu mērķa grupas veido tie, kuri vienreiz gadā iesaistās apkārtējās vides sakopšanas talkās. Tādēļ pētījuma ietvaros tika veikts datu pārrēķins, lai aprēķinātu, kāds ir brīvprātīgā darba aktīvistu īpatsvars, ja aprēķinos neņem vērā tos iedzīvotājus, kuri bijuši iesaistīti šāda veida talkās. 

Lai gan visvairāk brīvprātīgā darba aktīvistu bijuši iesaistīti vides un dabas aizsardzības un uzkopšanas pasākumos, vērtējot pēc ieguldīto stundu skaita, tā ir viena no mazāk veiktajām aktivitātēm – vidēji tikai 8 stundas gada laikā ieguldījuši tie, kuri šai aktivitātē piedalījušies. Vislielākais laika ieguldījums bijis veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpē – vidēji 40 stundas gada laikā. Vidēji 21 stundu gada laikā ieguldījuši tie, kuri piedalījušies dažādās izglītības aktivitātēs, savukārt 16 stundas – bērnu un jauniešu, kā arī profesionālās palīdzības aktivitātēs. 

Veicot datu pārrēķinu par ieguldīto stundu skaitu vidēji uz vienu brīvprātīgā darba aktīvistu, identificējams, ka gada laikā vidēji katrs brīvprātīgā darba veicējs ieguldījis šāda veida aktivitātēs 57 stundas. Absolūtais vairākums – 72% - brīvprātīgā darba aktīvistu norāda, ka bijuši tikai brīvprātīgā darba veicēji un nav bijuši iesaistīti organizēšanā vai finansiālā atbalstīšanā.

Ir izteikts viedoklis, ka nepieciešams veicināt tā saucamo profesionālo brīvprātīgo darbu, kad augsta līmeņa profesionāļi vai savas profesijas speciālisti iesaistās brīvprātīgajā darbā un dod savas profesionālās zināšanas un spējas, piemēram, juridiskās vai grāmatvedības konsultācijas, vai arhitekta pakalpojumus, kas ļoti veicinātu kopienas attīstību. Citās valstīs ir tāda pieredze, kur profesionāļiem ir gandarījums iesaistīties un dot atpakaļ kaut ko sabiedrībai, bet pie mums profesionāli ir nepietiekami uzrunāti, brīvprātīgā darba koordinatori šo iespēju neizmanto.  

Lai veicinātu sabiedrības pārstāvju līdzdalību brīvprātīgā darba politikas veidošanā un īstenošanā 2024.gadā pie Labklājības ministrijas ir izveidota Brīvprātīgā darba konsultatīvo padome, kuras priekšsēdētājs ir  Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks.  Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību brīvprātīgā darba politikas veidošanā un īstenošanā. Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes uzdevumi ir šādi:

• noteikt ikgadējos stratēģiskos darbības virzienus brīvprātīgā darba jomā;
• koordinēt iesaistīto pušu sadarbību;
• izstrādāt priekšlikumus brīvprātīgā darba politikas attīstībai un tās īstenošanai.

Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome sastāv no 24 locekļiem, no kuriem 12 pārstāv valsts pārvaldi (dažādas ministrijas), bet 12 pārstāv NVO sektoru. 

Ar nožēlu jāatzīst, ka konferences, kas pamatā bija veltīta resocializācijas jautājumu risināšanai ar brīvprātīgā darba palīdzību, kontekstā Ieslodzījuma lietu pārvaldes un Probācijas dienesta ierēdņi nezina par to, ka 2018.gada 20.jūlijā tika pabeigts Pētījums par brīvprātīgo darba iespējām un līdzgaitniecības modeļa ieviešanu kriminālsodu izpildē (Projekts Nr.9.1.2.0/16/I/001 "Bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū"). 

Pētījuma gala ziņojums satur priekšlikumus brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības modeļu uzlabošanai, ieviešanai un identificēto šķēršļu brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības ieviešanas procesā risināšanai. Pētījuma veikšanā iesaistījās gan LU gan RSU mācībspēki tostarp arī LSKA struktūrvienības Senioru Saeima priekšsēdētāja Barba Girgensone.   

Pētījuma ieteikumi strukturēti četrās grupās:

1. Brīvprātīgā darba sistematizācija un iespējamās attīstības virzieni; 
2. Ar institucionālās un sociālās vides faktoriem saistītās rekomendācijas;
3. Ar organizāciju sadarbību saistītās rekomendācijas;
4. Uz sociālo iekļaušanos vērstās rekomendācijas;
5. Ar NVO un brīvprātīgo darbu saistītās rekomendācijas. 

Pētījuma gala ziņojums pieejams  -  chrome-extension: //efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/05/Brivpratigo_darba_iesp_Zinojums_2018.pdf

Šis pētījums bija pirmais šāda veida pētījums Latvijā, kurā apkopota informācija par Latvijas un ārvalstu pieredzi brīvprātīgajā darbā un līdzgaitniecībā notiesātām personām, fokusējoties uz brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības īstenošanas praktiskajiem aspektiem, kā arī iezīmējot sistēmiskas problēmas, kas var ietekmēt brīvprātīgā darba attīstību. Ņemot vērā konstatētās problēmas, pētījums aktualizē nepieciešamību veikt turpmākus fundamentālus pētījumus, kuri skaidrotu to, kāda ir pašreizējā kriminālsodu  izpildes politika, cik tā ir atbilstoša sabiedrības vajadzībām, cik efektīvs ir brīvprātīgo darbs noziedzības mazināšanā un sabiedrības drošības veicināšanā un kāda ir mērķtiecīgas brīvprātīgo politikas veidošana. 

LSKA izsaka cerību, ka ar jaunas organizācijas izveidošanu brīvprātīgā darba koordinācija valstī uzlabosies un no jaunās paaudzes ierēdņiem nenāksies dzirdēt apgalvojumus, ka viss jāsāk no nulles, jo viņi nav informēti par iepriekš paveikto.

No 2025.gada tiek paaugstināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (no 20% uz 25,5%), kā arī tiek palielināts pensionāra neapliekamais minimums (no 500 eiro uz 1000 eiro). 

Strādājošo pensionāru, kuru pensijas un darba algas apmērs ir neliels (līdz 1000 eiro), ikmēneša pieejamo naudas līdzekļu apmērs samazināsies un tiem nāksies ikgadēji iesniegt gada ienākumu deklarāciju. 

Lai to novērstu, ir paredzēts, ka katram strādājošam pensionāram pēc brīvprātības principa ir tiesības izvēlēties piemērot pensionāra neapliekamo minimumu dalīti uz pusēm - 500 eiro piemēro darba algai un 500 eiro piemēro pensijai. Pensionāram izvēloties nedalīt pensionāra neapliekamo minimumu, tas tiek piemērots tikai pensijai, kuru izmaksā pensijas izmaksātājs (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests).

• Ja strādājošs pensionārs izvēlas DALĪT pensionāra neapliekamo minimumu, algas nodokļa grāmatiņai ir jābūt iesniegtai pie darba devēja.

• Ja strādājošs pensionārs izvēlas NEDALĪT pensionāra neapliekamo minimumu, algas nodokļa grāmatiņai ir jābūt iesniegtai pie pensijas izmaksātāja (visbiežāk VSAA)

• Strādājošs pensionārs savu izvēli var arī mainīt. 

• 1. Ja pensija ir līdz 500 eiro, pie jebkura darba algas apmēra, tad ieteicams izvēlēties dalīto neapliekamo minimumu (500 eiro piemēro darba algai un 500 eiro piemēro pensijai):                                                                   

•  Algas nodokļa grāmatiņai ir jābūt iesniegtai pie darba devēja

• ja algas nodokļa grāmatiņa jau atrodas pie darba devēja, tad nav jāveic nekādas darbības;
• ja algas nodokļa grāmatiņa neatrodas pie darba devēja (atrodas pie pensijas izmaksātāja - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests), tad, lai dalīto neapliekamo minimumu piemērotu ar nākamo mēnesi un turpmāk, līdz esošā mēneša 15. datumam ir jāiesniedz algas nodokļa grāmatiņa darba devējam (galvenajā ienākumu gūšanas vietā). 

Lai dalīto neapliekamo minimumu piemērotu ar 2025. gada 1. janvāri, algas nodokļa grāmatiņa darba devējam ir jāiesniedz līdz 2024. gada 15. decembrim.

• 2. Iepriekš (1.punktā) minētais attiecas arī, ja pensija ir no 500 eiro līdz 1000 eiro, pie jebkura darba algas apmēra. 

• 3. Ja pensija ir virs 1000 eiro, pie jebkura darba algas apmēra, tad nav nepieciešams izvēlēties piemērot dalīto neapliekamo minimumu (viss pensionāra neapliekamais minimums tiks piemērots pensijai):                                                                   

•  Algas nodokļa grāmatiņai ir jābūt iesniegtai pie pensijas izmaksātāja (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests)
• ja algas nodokļa grāmatiņa jau atrodas pie pensijas izmaksātāja, tad nav jāveic nekādas darbības;
•  ja algas nodokļu grāmatiņa neatrodas pie pensijas izmaksātāja (atrodas pie darba devēja), tad, lai visu neapliekamo minimumu piemērotu pensijai ar nākamo mēnesi un turpmāk, līdz esošā mēneša 15. datumam ir jāiesniedz algas nodokļa grāmatiņa pensijas izmaksātājam. 

Lai visu neapliekamo minimumu piemērotu pensijai ar 2025. gada 1. janvāri, algas nodokļa grāmatiņa pensijas izmaksātājam ir jāiesniedz līdz 2024. gada 15. decembrim.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme:

• No 2025. gada 1. janvāra tiek ieviesta divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 25,5% ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī), 33% – ienākumiem virs šīs robežas.

• Ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta pensijas izmaksātājam, darba devējs darba algai ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5 % apmērā no visas darba algas.

Atvieglojumu piemērošana

• Ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta pie darba devēja, piešķirto atvieglojumu par apgādājamo personu un papildu atvieglojumu (cilvēkiem, kuri ir atzīti par personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai arī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem) darba algai piemēro darba devējs.

• Ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta pensijas izmaksātājam, piešķirto atvieglojumu par apgādājamo personu un papildu atvieglojumu (cilvēkiem, kuri ir atzīti par personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai arī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem) pensijai piemēro pensijas izmaksātājs.

Pensionāra neapliekamā minimuma piemērošana ar gada ienākumu deklarāciju

• Ja pensionāra neapliekamais minimums mēnesī netiek izmantots pilnā apmērā (1000 eiro) – vienalga vai dalītā veidā, vai nedalītā veidā, – pensionārs to pilnā apmērā piemēro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju (ja kopējais ienākumu apmērs to pieļauj). Tad tiks veikts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) pārrēķins un tiks atmaksāts pārmaksātais IIN. 

• Pensionāra kopējais gada ienākuma apmērs nemainās (nesamazinās), tikai tā saņemšana tiek nobīdīta laikā, jo gada ienākumu deklarācija tiek iesniegta nākošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam)

VID EDS veicamās darbības saistībā ar algas nodokļa grāmatiņu

• Lai strādājošais pensionārs izdarītu savu izvēli, viņš:

• autorizējas savā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (VID EDS) profilā;
• atver sadaļu “Algas nodokļa grāmatiņa”;

apakšsadaļas “Ienākuma gūšanas vietas” ailē “Ienākuma gūšanas vieta, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa” norāda darba devēju vai pensijas izmaksātāju.

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) ir gandarīta, ka  īstenojot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “Mūsu draugi – ukraiņi” esam palīdzējuši daudziem Ukrainas kara bēgļiem apgūt latviešu valodu tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi iesaistīties kvalificētā darba tirgū, turpināt Latvijas kultūrvides iepazīšanu un labāk integrēties mūsu sabiedrībā.

Šogad, pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstam, kā arī Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem atbalstītajiem projektiem un AS “Delfin Group” ziedojumam, esam turpinājuši ne vien latviešu valodas apmācības daudziem Rīgā patvērumu radušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, bet arī organizējuši kursus par to, kā uzsākt pašiem savu uzņēmējdarbību un iepazīstinājuši ar mūsu valsts likumdošanu. “LSKA palīdz bēgļiem no Ukrainas integrēties mūsu sabiedrībā jau kopš 2022.gada marta, kad Rīgā pēc Krievijas uzsāktā neģēlīgā kara sāka ierasties patvēruma meklētāji. Latviešu valodas apguve ir viens no visbūtiskākajiem, taču nebūt ne vienīgais veids, kā palīdzēt ukraiņiem šeit iedzīvoties un justies labi. Ļoti svarīga ir arī savstarpējā komunikācija starp mūsu biedrības Rīgas senioriem un ukraiņiem, kā arī izglītojošās ekskursijas uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām un LSKA organizētās lekcijas par dažādām tēmām,” saka projekta “Mūsu draugi – ukraiņi” vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.  “Šim darbam noteikti jāturpinās, jo tas dod ukraiņiem reālu iespēju iekļauties mūsu sabiedrībā, atrast savām spējām atbilstošu darbu, labāk izprast mūsu vēsturi, kultūru un cilvēkus,” saka Lilita Kalnāja.  

Arī paši ukraiņi neslēpj gandarījumu. Olena Bundiča Rīgā ieradusies no Mariupoles un kopā ar ģimeni dzīvo Latvijā jau divus gadus. Viņa saka Latvijai lielu paldies par viesmīlību un uzteic LSKA rīkotās izglītojošās ekskursijas, kurās līdz ar ukraiņiem piedalās arī Rīgas seniori. “Tas ir ļoti liels ieguldījums, lai mūsu integrācija būtu vieglāka, lai mēs jūtamies kā mājās,” viņa saka. Savukārt Tatjana, kura šeit ieradusies no Kropivnickas pilsētas stāsta, ka vairākas ukrainietes jau nokārtojušas latviešu valodas prasmes pārbaudes A2 un B1 līmeni. “Tas arī veicina tik labu mijiedarbību starp mūsu abām valstīm. Paldies, Latvija!” pateicību neslēpj Tatjana. Savukārt Hanna Stepančenko no Žitomiras pauž, ka viņai ļoti patīk Latvija, jo “te dzīvo labi cilvēki”. “Mēs varam mācīties kultūru. Jums ir visdažādākie integrācijas kursi. Un šīs ekskursijas. Liels paldies par visu. Mēs, un es personīgi, novēlam Latvijas iedzīvotājiem tikai mieru un labklājību,” 

LSKA senioru skolas vadītāja Liesma Neipreisa, kuras vadītās latviešu valodas nodarbības ukraiņi vērtē ļoti atzinīgi,  pauž: “Var redzēt, ka ukraiņi pamazām integrējas mūsu sabiedrībā.  Nevar teikt, ka visi ir jauni un visiem vajadzīga  valodu tikai darba tirgum.  Ir ļoti daudz pensionāri, kurā ar lielu interesi grib  apgūt latviešu valodu.  Viņi saka: es gribu saprast tās valsts valodu, kurā  dzīvoju.”

Lilita Kalnāja arī uzsver LSKA rīkoto kursu “Uzņēmējdarbības ABC” nozīmi. “Šie kursi ukraiņos izsauca lielu interesi, un tas arī saprotams. Nav vienkārši, dzīvojot citā valstī, domāt par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, ja tu nezini, piemēram, kāda ir šīs valsts darba likumdošana vai arī nodevas un nodokļi.” Tāpat LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece norāda uz ieguvumiem, ko ukraiņu integrācijai Latvijā sniedz kopīgie pasākumi un komunikācija ar Rīgas senioriem. “Tas ļauj mums labāk iepazīt citam citu, palīdzēt ukraiņiem labāk iekļauties mūsu sabiedrībā un līdz ar to arī valsts sociālekonomiskajos procesos. Tomēr jāatceras, ka pilnvērtīga ukraiņu integrācija Latvijas sabiedrībā nav paveicama ne gada, un arī ne divu laikā. Tādēļ šis darbs noteikti jāturpina,” saka Lilita Kalnāja.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros

Projekta īstenošanas laiks no 2024. gada 20.maija līdz 2024. gada 30.decembrim. Līguma Nr. RAIC-24-107-lī