“Senioru dzīves kvalitātei būtiski ir ne vien ar pensijas apmēru un veselības aprūpi saistītie jautājumi, bet arī emocionālā labsajūta,” norāda Latvijas senioru kopienu apvienības (LSKA) struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone. Tādēļ vieni no “Senioru saeimas” šī gada galvenajiem uzdevumiem bija rūpes par gados vecu cilvēku sociālās atstumtības mazināšanu, senioru iespējām turpināt iesaistīties darba tirgū, saturīgu brīvā laika pavadīšanu, kā arī mūžizglītību.

Šogad “Senioru saeima” aktualizējusi vairākus senioriem būtiskus jautājumus un darbs pie tiem turpināsies arī nākamgad. “Noteikti turpināsim iestāties  par to, lai pensijām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tiktu palielināts līdz 600 eiro. Labklājības ministrijas lēmums pakāpeniski atjaunot piemaksas pensijām  par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ir apsveicams, taču mēs ceram, ka seniorus sadzirdēs arī Finanšu ministrija un LSKA ierosinājums par ar IIN neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām nenoguls kaut kur ministrijas atvilktnēs,” saka “Senioru saeimas” priekšsēdētāja. 

Būtiski ir arī turpināt senioru, kuri to vēlas, iesaisti darba tirgū, jo nav pieņemama situācija, kad strādāt varošs un gribošs cilvēks tiek atraidīts tādēļ vien, ka pārsniedzis pensijas vecumu un potenciālajam darba devējam ir bažas, ka darbinieks tādēļ pārāk bieži slimos. “Diemžēl pusmūža un vecāku cilvēku skaita pieaugums joprojām iet roku rokā ar eidžismu jeb diskrimināciju pēc vecuma. LSKA visos valsts pārvaldes līmeņos ne reizi vien aicinājusi aktualizēt diskriminācijas un līdztiesības jautājumus, tādējādi veicinot pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku aktīvāku iesaisti darba tirgū, tomēr sabiedrībā valdošo stereotipu un attieksmes maiņa notiek ārkārtīgi lēni,” atzīst Barba Girgensone. Tādēļ arī nākamajā gadā viens no “Senioru saeimas” darbības virzieniem būs sabiedrības “vecuma pratības” vairošana. 

“Senioru saeima” aktualizējusi arī jautājumu par gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti vitāli svarīgo jautājumu par tādu sociālā atbalsta pakalpojumu kā “Drošības poga”, kas sniedz iespēju kādas nelaimes vai bīstamas situācijas gadījumā caur speciālā aprocē vai kulonā  iestrādāto signālpogu sazināties ar zvanu centru un lūgt palīdzību. Lai arī “Drošības  pogas” pakalpojumu daudzviet nodrošina pašvaldību sociālie dienesti, daudziem senioriem tas viņu ienākuma līmeņa dēļ pieejams vien par daļēju vai pilnu samaksu. LSKA uzskata, ka šim sociālā atbalsta pakalpojumam jābūt pilnībā valsts finansētam, jo tādējādi tiktu veicināta ne vien psiholoģiskā drošība senioriem un viņu tuviniekiem, bet arī mazināts pansionātu piepildījums, atvieglots ģimenes ārstu darbs, koordinēti Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi un mazināta sociālā spriedze. “Var jau teikt, ka mūsdienās praktiski katram senioram ir mobilais tālrunis un nepieciešamības gadījumā viņš pats var piezvanīt tuviniekiem vai izsaukt NMPD, taču ko darīt tad, ja tālrunis ir izlādējies, nav sasniedzams, vai arī vecajam cilvēkam tik vien būtu spēka kā nospiest to trauksmes pogu, pirms viņš saļimst?” saka “Senioru saeimas” priekšsēdētāja.

Tāpat LSKA ieskatā visiem senioru vecumu sasniegušajiem cilvēkiem vajadzētu nodrošināt valsts apmaksātas ārsta – geriatra konsultācijas. Šobrīd tādas iespējas nav un senioru problēmas, ko  izraisa cēloņi, kuros vislabāk orientējas geriatrs, ir spiesti risināt ģimenes ārsti vai stacionārās ārstniecības iestādes. “Piemēram, pirms autovadītāja medicīniskās izziņas izsniegšanas gados vecam cilvēkam, viņa vispārējais veselības stāvoklis noteikti būtu jānovērtē arī ārstam – geriatram. Tas ļautu izvairīties no ne vienas vien traģēdijas ceļu satiksmē,” uzsver Barba Girgensone.  

LSKA ieskatā nepieciešams arī paaugstināt vecuma cenzu vēža profilaktiskajām pārbaudēm līdz 80 – 85 gadu vecumam, jo novecošana ir riska faktors daudzām slimībām, tostarp vēzim. “Esam gandarīti, ka ieceri paaugstināt vecuma robežu valsts apmaksātajām vēža profilaktiskajām pārbaudēm atbalsta arī veselības ministrs Hosams Abu Meri un ļoti ceram, ka valstij tomēr izdosies rast tam nepieciešamo finansējumu,” teic Barba Girgensone. 

“Senioru saeimas” priekšsēdētāja arī uzsver mūžizglītības lielo lomu senioru dzīves kvalitātes celšanā un norāda, ka LSKA “Senioru skola” regulāri organizē senioru izglītošanas seminārus par tādām aktuālām tēmām kā medijpratība, finanšu pratība, veselība, u.c, kā arī izglītojošas ekskursijas uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām.  

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

Senioru veselības problēmas izraisa ne tikai medicīniski iemesli, bet arī atstumtība, vientulība un sociālā izolētība, kas ir viens no riska faktoriem depresijas un arī demences attīstībai, norāda “Latvijas senioru apvienības” struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone. Lai mentālās veselības problēmas nekļūtu par gados vecu iedzīvotāju ikdienu,  nepieciešams steidzami veidot veselības aprūpes un sociālo infrastruktūru, kura ļautu seniora  vecuma cilvēkiem pēc iespējas ilgāk dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

“Sabiedrībai arvien vairāk novecojoties, neizbēgami pieaugs arī demences izplatība. Statistika liecina, ka vecuma grupā no 65 līdz 69 gadiem apmēram divus no katriem simts cilvēkiem skar demence. Līdz ar vecumu demences risks ievērojami pieaug un ir galvenais vecāka gadagājuma cilvēku invaliditātes cēlonis. “Senioru saeima” jau vairākkārt vērsusi ierēdņu uzmanību uz  psihiskās veselības problemātiku senioru interešu aizstāvēšanas kontekstā un uzskata, ka pēc iespējas ātrāk jāpadara psihiskās veselības aprūpi pieejamu katram, kam tā nepieciešama, stingri ievērojot, lai tā patiesi atbilstu ikviena indivīda vajadzībām un cieņai,” norāda Barga Girgensone.

Saskaņā ar Ārstniecības likuma normām psihiski slimi pacienti nedrīkst tikt pakļauti diskriminācijai savas slimības dēļ, un tiem jānodrošina medicīnisko palīdzību un aprūpi tādā kvalitātē, kāda atbilst pieņemtajiem vispārējās medicīnas standartiem. Tomēr, ņemot vērā, ka psihiskās veselības jomā trūkst vienotu un standartizētu kvalitātes rādītāju un novērtēšanas kritēriju, LSKA pievienojas speciālistu atzinumam, ka psihiskās veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt un ieviest kvalitātes vadības sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu kontroli, uzsver “Senioru saeimas” priekšsēdētāja.

LSKA ieskatā daudzu senioru mentālās problēmas lielā mērā varētu mazināt veidojot programmas, kuras par 65 gadiem vecākiem cilvēkiem ļautu iesaistīties ne vien sabiedriskajā, bet arī profesionālajā dzīvē. Jo vairāk cilvēks pēc aiziešanas pensijā ir iesaistīts dažādu NVO darbībā, darbojas koros, deju kolektīvos, ar dažādām radošām izpausmēm saistītos pulciņos un var sevi realizēt profesionālajā sfērā, kaut vai ik pa laikam daloties pieredzē ar jaunākiem kolēģiem, jo mazāk viņš ir pakļauts sociālās izolētības un vientulības riskam. Senioru iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā, dažādu pakalpojumu sniegšanā vai citur, ir ļoti noderīga ne vien viņiem pašiem, bet arī sabiedrībai kopumā.

LSKA ieskatā pašvaldībām nepieciešams arī aktīvāk veidot dienas centrus, kuros tuvinieku darba laikā var uzturēties un saņemt nepieciešamo aprūpi ar demenci sirgstošie seniori. “Šādi cilvēki var ļoti labi atcerēties savas jaunības un bērnības notikumus, bet tanī pat laikā aizmirst, ka nav aizgriezuši ūdens krānu,” saka Barba Girgensone.

LSKA “Senioru saeimas” priekšsēdētāja atgādina, ka arī “Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam” starp prioritātēm iekļauts mērķis paātrināt tempu sabiedrības un publiskā sektora attieksmes maiņā pret cilvēka vecumu.  “Ir labi, ka šajā dokumentā minēta aktīvas novecošanās pieeja, kas atbalsta gados vecāku cilvēku iesaisti ekonomikā un darba tirgū, līdzdalību kopienas dzīvē, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu un savlaicīgas rūpes par savu veselību. Tomēr līdztekus šīm neapšaubāmi pareizajām, bet joprojām deklaratīvajām frāzēm, ir nepieciešams vienots valsts līmenī izstrādāts plāns, kā konkrēti visas šīs labās ieceres realizēt. Mazinot sociālās izolētības un vientulības risku, tiktu stiprināta arī daudzu gados vecu cilvēku mentālā veselība,” skaidro Barba Girgensone.

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

Rīga tiek posta svētkiem, – ielas un laukumus rotās gaismas virtenes, pārvēršot pilsētvidi maģiskā gaismas takā. Galvaspilsētas centrā un apkaimēs svētku noskaņu uzbur koši rotātās Ziemassvētku egles un pilsētas stendos atdzīvojušās ziemīgas ainiņas no pilsētas parkiem.

Pilsētvides noformējumu Ziemassvētku gaidīšanas laikā rotās četras ainiņas, no Rīgas parkiem, ar aicinājumu rīdziniekiem - "Velkam svētkus kalniņā". Šī gada Ziemassvētku kampaņas vizuālo noformējumu rīdziniekiem radījusi bērnu grāmatu ilustratore Anete Bajāre-Babčuka. 

“Vizuālā noformējuma idejas pamatā ir doma par Ziemassvētkiem, kā laiku, kad svinam gaismas atgriešanos. Gaisma atgriežas tiešā nozīmē – dienas atkal kļūst garākas, tiek iedegtas sveces un gaismas rotājumi. Gaismas vairošana notiek arī pārnestā nozīmē – Ziemassvētki ir laiks, kad cenšamies iepriecināt apkārtējos ar labiem darbiem un dāvanām. Ziemassvētki ir arī brīnumu laiks, kad ikdienas gaitās varam sastapties ar brīnumaino, gan mītisko – gan saules meitu – zvaigznīti, kas atgriežas no tumsas valstības, lai atnestu jaunu gaismu, gan ķekatniekus ar bluķi, dieviņu, kas brauc no kalna kamanās, gan svēto ģimeni pie doma laukuma kūtiņas,” stāsta ilustratore Anete Bajāre–Babčuka. “Par attēloto vidi izvēlēti Rīgas parki, jo tieši parki ir tā publiskā telpa, kur svētku laikā Rīdzinieki var sanākt kopā un baudīt ziemas priekus un svētku sajūtas. Visi šie notikumi savijušies ornamentālā sniegotā rakstā, kuru pētot var atpazīt iemīļotas Rīgas parku ainavas,” saka Anete.

Ilustratores izveidotās brīnumainās ainas rotās pilsētvidē apskatāmos vides stendus un afišu stabus.

Koši izdekorētas Ziemassvētku egles

Pilsētas galvenās - Rātslaukuma un Doma laukuma egles – tika izraudzītas no Gaujas mežniecības, Siguldas novada Jūdažiem. Izraudzītās egles ir aptuveni 30 gadus vecas un to augstums ir ap 15 metriem. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koks ir audzis auglīgā un ne pārmitrā augsnē. Rātslaukuma egle šogad rotājas zelta krāsās ar dāvanu, zvaigžņu un sniegpārslu dekoriem, savukārt Doma laukuma egli rotā ziemas putniņu dekorācijas.

Kopumā pilsētā pie kultūras centriem, parkos un skvēros rīdziniekus priecēs 18 pašvaldības uzstādītas un izrotātas egles, savukārt 19 vietās pilsētā apkaimju iedzīvotāji rotās pašvaldības dāvātās eglītes.

Maģiskā gaismas taka

No Pirmās adventes līdz pat nākamā gada februārim – gada vistumšākajā laikā – Rīgas bulvāri un parki, pilsētas klusais centrs un vecpilsēta tiek ietērpta gaismas rotā, pārvēršot pilsētvidi maģiskā gaismas piedzīvojumā.

Pilsētas kanālmalas apstādījumos, līdzīgi kā pērn, būs izstaigājama "Ziemassvētku gaismas taka". Tajā rīdzinieku iemīļotajam mēnestiņam šogad būs pievienojušās pavadones – 10 dzirkstošas zvaigznītes.

Jauni dekori būs izvietoti arī 11. novembra krastmalā starp Vanšu un Akmens tiltiem, Pils laukumā, Vecrīgas ielās un skvēros, Brīvības ielā starp Elizabetes ielu un Gaisa tiltu, Marijas un A. Čaka ielās un arī pilsētas Klusajā centrā. Ar jaunām LED virtenēm un dekoriem tiks dekorēti centra bulvāru loka ielu apstādījumu koki un noformēti pilsētas parki.

Pašvaldība papildinājusi apkaimju skaitu, kurās būs dekorētas iedzīvotāju iecienītas atpūtas teritorijas un rotaļlaukumu apkārtnes. No jauna šāda veida dekorācijas paredzētas Mežciemā – pie Austrumu slimnīcas, Ķengaragā – Prūšu ielas skvērā, Čiekurkalna 4. šķērslīnijas skvērā, Ķīpsalā – Islandes skvērā, Šampēterī – F. Candera ielas rotaļlaukumā, Zolitūdē – rotaļlaukumā pie Anniņmuižas ielas 3, Bieriņos – Akmensdārza apkārtnē, Lucavsalas slēpošanas trasē un citviet.

Kopā, ieskaitot centra un tam tuvējo apkaimju parkus, paredzēts dekorēt ap 40 atpūtas teritorijas.

Vairāk par Rīgas pašvaldības Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītiem pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Informāciju sagatavoja: 

Sindija Grāvere, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.  

Mūžizglītība senioriem palīdz uzturēt možu garu, apgūt noderīgas prasmes un kompetences, tā mazinot arī novecošanās ietekmi. Tādēļ “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) līdztekus “Senioru skolas” darbības organizēšanai kopā ar četrām partnerorganizācijām iesaistījusies arī projektā “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”.

“Latvijā seniori nav iekļauti mūžizglītības sistēmā un šo funkciju nodrošina nevalstiskās organizācijas. Tomēr seniori vēlas turpināt aktīvu un jēgpilnu dzīvi arī pēc aiziešanas pensijā un mūžizglītībai te ir nozīmīga loma. Veidojot sadarbības platformu ar Latvijā jau strādājošajām senioru izglītības skolām un pēc LSKA “Senioru skolas” pieredzes redzam, ka šādas nodarbības pēcpensijas vecuma cilvēku vidū ir ļoti pieprasītas, tādēļ ar gandarījumu pieņēmām iespēju iesaistīties projektā par trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidi Latvijā,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. 

Šī pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva tika uzsākta 1973.gadā Francijā un vēlāk izplatījās visā pasaulē, tai skaitā mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā, Lietuvā un Polijā.  Lai iepazītos ar “The University Third age” (U3A) darbību, LSKA pārstāvji kopā ar projekta vadošā partnera Vidusdaugavas NVO centra biedriem un dalībniekiem no Jēkabpils, Kuldīgas, Līvāniem, Krāslavas, Rīgas un Ikšķiles oktobra nogalē devās uz Polijas pilsētām Vroclavu un Krakovu.

LSKA “Senioru skolas” vadītāja Liesma Neipreisa stāsta, ka Polijā U3A savulaik izveidotas, lai seniori bezmērķīgi nesēdētu mājās, nejustos nevienam nevajadzīgi, bet ietu sabiedrībā, atrastu sarunu biedrus, kopīgas aktivitātes.  “Ja cilvēks divus gadus pēc darba gaitu beigšanas sēž mājās, viņš kļūst sociāli neaktīvs, un poļi to negrib pieļaut. Visām Polijas U3A ir trīs funkcijas – pētnieciskā, apmācība un sociālā. Ja gribi būt laimīgs – mācies, izturies toleranti pret citiem cilvēkiem. Attīsties, lai pats vari sevi uzturēt un uzturi savu fizisko, intelektuālo, māksliniecisko veselību. U3A universitātes Polijā finansē valsts un pašvaldības, savukārt katrs klausītājs maksā 50 eiro gadā,” par Polijā gūto pieredzi stāsta Liesma Neipreisa. 

Nodarbības ir reizi nedēļā, un katrs klausītājs tās apmeklē atbilstoši savām interesēm un iespējām. Polijas U3A universitātēs iespējams apgūt svešvalodas, tiek lasītas lekcijas par dažādām zinātnēm, reliģiju, literatūru, muzikoloģiju, kultūrvēsturi un citām tēmām. Seniori var apgūt arī datorprasmes un, līdzīgi kā LSKA “Senioru skolā”, tiek organizētas arī dažādas izglītojošas ekskursijas. Tāpat LSKA viena no sava dibinātāja – biedrības “Svētās ģimenes māja” telpās “Senioru skolas” ietvaros rīko arī lekcijas par visdažādākajiem senioriem aktuāliem jautājumiem – sākot no finanšu pratības, pensiju jautājumiem, veselības aprūpes un civilās aizsardzības jautājumiem līdz priekšlasījumiem par kultūrvēsturiskām vērtībām un izcilām personībām. Savukārt LSKA biedrs – “Kuldīgas senioru skola” – piedāvā tādas nodarbības, kā, piemēram, angļu valodas kursus, nūjošanu, vingrošanu, ūdens aerobiku. 

Liesma Neipreisa saka, ja vien cilvēks nav zaudējis dzīvesprieku un aktivitāti, pēcpensijas gadiem ir savas priekšrocības: “Tas ir laiks, kad cilvēki piedzīvo “otro jaunību”. Aizejot pensijā pieaug brīvā laika daudzums, ir iespēja veltīt laiku vaļaspriekiem, atpūtai vai ceļojumiem, kā arī iespēja palīdzēt audzināt mazbērnus vai mazmazbērnus. Var uzņemties brīvprātīgo darbu, lai izmantotu savas prasmes un laiku citu labā, un var arī apgūt tādas prasmes, kam agrāk neatlika laika. Piemēram, fotografēt, adīt, zīmēt, dziedāt, dejot, vingrot, nūjot, apmeklēt teātra izrādes, koncertus, vienkārši pastaigāties gar jūras krastu vai parku. Var biežāk satikties ar vienaudžiem, atrast jaunus domubiedrus, draugus.”

Būtiska ir arī dialoga veidošana ar valsts pārvaldi, par ko Vidusdaugavas NVO rīkotajā preses konferencē “Trešās paaudzes universitāte – vai realitāte arī Latvijā?” stāstīja Lilita Kalnāja.

“Nevalstiskajām organizācijām ir ļoti nozīmīga loma sabiedrības līdzdalības veicināšanā lēmumu pieņemšanai visdažādākajās jomās. Tādēļ cenšamies vēl vairāk paplašināt sadarbību dažādās senioru kopienās, lai tādējādi iesaistītu seniorus savas dzīves kvalitātes celšanā. LSKA jau kopš   2020.gada izstrādā un atbilstoši aktuālajai situācijai papildina priekšlikumus ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai, kuru iesniedzam Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. Piedalāmies šīs komisijas sēdēs arī tad, kad tajās tiek skatīti senioriem būtiski jautājumi. Tāpat esam arī  pārstāvēti Labklājības ministrijas konsultatīvājā Senioru lietu padomē un paužam savu viedokli par senioriem aktuāliem jautājumiem arī citām atbildīgajām ministrijām,” par LSKA darbību stāsta Lilita Kalnāja.  

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece uzsver: “Senioriem ir būtiski zināt, ka viņi nav vieni,  paši var virzīt savu dzīvi un apgūt arvien jaunas prasmes. Savstarpējā pieredzes apmaiņa daudziem var dot to impulsu, kas dzīves rudeni var padarīt skaistu un piepildītu.” 

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Materiāls “Mūžizglītība senioru vidū ir ļoti pieprasīta” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “Mūžizglītība senioru vidū ir ļoti pieprasīta” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.