Lai veicinātu senioru piedalīšanos Eiropas Parlamenta vēlēšanās, biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA)  kopš šā gada februāra “Senioru skolā” īstenoja nodarbību ciklu “Viss par Eiropas Savienību”. Senioru ieinteresētība par šīm nodarbībām liecina, ka politisko spēku pārstāvjiem arī ārpus priekšvēlēšanu perioda biežāk jātiekas ar iedzīvotājiem un jāskaidro viņiem sava pozīcija dažādu jautājumu risināšanā. 

“Senioru skolas” nodarbību cikla “Viss par Eiropas Savienību” mērķis bija izglītot seniorus par Eiropas Savienību un veicināt viņu aktīvāku piedalīšanos Eiropas Parlamenta vēlēšanās. LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja uzsver, ka seniori vienmēr bijuši starp aktīvākajiem balsotājiem kā Saeimas, tā pašvaldību vēlēšanās, un biedrības uzdevums ir panākt, lai tikpat aktīvi viņi pauž savu pozīciju arī par to, kādu politisko spēku pārstāvjus un kurus no kandidātiem vēlētos redzēt Eiropas Parlamentā. Šo mērķu labākai īstenošanai senioriem bija iespēja “Senioru skolā” tikties ar Eiroparlamenta deputātu kandidātiem no dažādiem politiskajiem spēkiem, uzklausīt un iztaujāt viņus. LSKA dalībnieki Eiropas Parlamenta vēlēšanās arī piedalīsies kā brīvprātīgie novērotāji.

“Esam gandarīti, ka tikties ar senioriem, skaidrot viņiem sava politiskā spēka programmu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, iezīmēt, viņuprāt, svarīgāko Eiroparlamentā veicamo darbu un jautājumu aprises, kā arī atbildēt uz senioru jautājumiem vēlējās  dažādu politisko partiju pārstāvji. Tomēr LSKA ieskatā ir nepieciešams, lai politiķi ar gados vecākiem cilvēkiem biežāk tiktos arī laikposmā starp vēlēšanām,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

LSKA ieskatā ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas nekur nav pazudušas un daudzi valsts līmenī risināmi jautājumi, kā, piemēram, vienotas un visaptverošas valsts politikas trūkums senioru atbalstam, joprojām atrodas valdības dienaskārtības “tālākajā atvilktnē”. “Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka vairāk kā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā, tāpat kā nedrīkstam aizmirst to, ka “sudraba paaudze” ar savu darbu un zināšanām var dot ievērojamu  pienesumu valsts ekonomikā, viņiem vienkārši jādod iespēju to darīt,” norāda Lilita Kalnāja.

LSKA jau vairāku gadu garumā strādā pie ilgtspējīgas senioru interešu aizstāvības programmas, ik gadus tajā fiksējot esošo situāciju un vajadzības gadījumā programmu papildinot. Programma ir iesniegta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā un LSKA cer, ka tajā minētie ieteikumi tiks ņemti vērā arī izstrādājot vai grozot ar senioru sociālekonomiskajām interesēm, veselības aprūpi, mūžizglītību un citiem senioru dzīves kvalitāti saistītiem jautājumiem saistītus normatīvos aktus. “Par senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu, gados vecāku cilvēku problēmām un to iespējamiem risinājuma variantiem nevar spriest tikai sēžot dažādu ministriju vai institūciju kabinetos un pārbīdot cipariņus Excel tabulās. Konstruktīvai un jēgpilnai senioru problēmu risināšanai nepieciešama arī senioru nevalstisko organizāciju pārstāvju regulāra iesaiste aktuālo jautājumu apspriešanā,” uzsver Lilita Kalnāja.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece izsaka cerību, ka pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām politiķi nepiemirsīs seniorus atkal līdz nākamo – pašvaldību vai Saeimas priekšvēlēšanu posmam, uzklausīs gados vecāku cilvēku  problēmas un ar atbilstošiem lēmumiem kā valsts, tā pašvaldību līmenī palīdzēs tās risināt.

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Materiāls “Politiķiem vajadzētu atcerēties par senioru problēmām arī pēc vēlēšanām” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “Politiķiem vajadzētu atcerēties par senioru problēmām arī pēc vēlēšanām” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstu turpina īstenot Ukrainas kara bēgļu tālāku iekļaušanos mūsu sabiedrībā, palīdzot apgūt latviešu valodu tādā līmenī, lai ukraiņi labāk varētu iekļauties kvalificētā darba tirgū, kā arī organizējot  kursus par to, kā uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja norāda, ka, pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstam, biedrība varējusi palīdzēt Ukrainas kara bēgļiem praktiski jau kopš pirmajām kara dienām. “Ar ukraiņiem, kas raduši patvērumu Rīgā, sadarbojamies jau no 2022. gada. Palīdzam viņiem integrēties mūsu sabiedrībā, apgūt latviešu valodu, labāk izprast mūsu vēsturi, kultūru un cilvēkus, kā arī izprast nevalstisko organizāciju un sabiedriskā darba organizēšanas pamatus, ko pēc uzvaras pār okupantu viņi senioru dzīves kvalitātes celšanai vēlas realizēt arī  Ukrainā,” stāsta Lilita Kalnāja.

Šogad LSKA projekta “Mūsu draugi – ukraiņi” ietvaros organizēs Latviešu valodas klubu, kurā ukraiņi apgūs latviešu valodu tādā līmenī, lai varētu kvalitatīvi iekļauties Latvijas darba tirgū. Valodas klubā paredzētas 30 padziļinātas latviešu valoda apguves nodarbības, no kurām katra būs divu akadēmisko stundu jeb 90 minūšu garumā.  Mācību programma sagatavota atbilstoši Valsts valodas centra eksāmenu prasībām, nodrošināts arī metodiskais materiāls katram kluba dalībniekam.

Lilita Kalnāja norāda, ka šobrīd  daudzi ukraiņi valodas barjeras dēļ veic mazatalgotus darbus, neraugoties uz to, ka viņiem ir ļoti laba izglītība un liela darba pieredze profesijās. “Rīgas darba devēji aicina ukraiņus kārtot latviešu valodas eksāmenus Valsts valodas centrā, lai  viņi varētu iekļauties darba tirgū un strādāt labāk apmaksātu darbu. Tas nepieciešams arī tāpēc, ka mums pietrūkst labu izglītotu darbinieku. Mēs ļoti ceram, ka nodarbības LSKA “Latviešu valodas klubā” ļaus viņiem nokārtot  Valsts valodas centra eksāmenu un saņemt darba atļaujas,” saka LSKA priekšsēdētājas vietniece. 

LSKA aptaujātie ukraiņi atzīst, ka ļoti vēlas atgriezties Ukrainā, taču, tā kā karš turpinās, kā arī ņemot vērā Krievijas iebrukuma dēļ izraisītos civilās infrastruktūras bojājumus, mājupceļš, visticamāk, nebūs tik ātrs, kā viņi vēlētos. 

Daudzi ukraiņi savā zemē bija aktīvi veikuši komercdarbību. Arī Rīgā ir iespējas sākt uzņēmējdarbību, bet nepieciešama informācija par Latvijā esošo uzņēmējdarbības likumdošanu, grāmatvedību un citiem normatīviem. “Mūsu pienākums ir sniegt viņiem visu nepieciešamo informāciju un atbalstu iesaistei darba tirgū ne vien kā darba ņēmējiem, bet dot iespēju arī pašiem ukraiņiem kļūt par darba devējiem,” uzsver Lilita Kalnāja. Tādēļ projekta “Mūsu draugi – ukraiņi” ietvaros tiks organizēti kursi “Uzņēmējdarbības ABC”. Kopumā piecās nodarbībās, no kurām katra būs četru akadēmisko stundu garumā stāstīsim, kas nepieciešams savas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kursos paredzētās tēmas ir: uzņēmumu reģistrācija, darba likumdošana, grāmatvedības uzskaite, nodokļi un nodevas, gada pārskatu sagatavošana un iesniegšana. 

Liela atsaucība ir arī LSKA iepriekšējo gadu rīkotajām ekskursijām uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām. “Ukraiņu bēgļi paši nevar apmeklēt mūsu novadus, baudīt kultūru, jo viņiem nav tam pietiekošu finanšu resursu un nav arī zināšanu, kādas mūsu zemes skaistās vietas un kultūrvēsturiskos objektus apmeklēt. Tāpēc iepriekšējos gados aizsāktās izglītojošās ekskursijas uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām turpināsim arī šogad. Esam jau apmeklējuši Pētera Upīša dārzu skaistajā ceriņu ziedēšanas laikā, kur baudījām koncertu “Skan ceriņkrāsās ziedēšanas prieks”. Visiem mūsu senioriem un ukraiņu draugiem tie sagādāja lielu prieku. Tuvākās nākotnes plānos ir Liepājas apmeklējums, kur viesosimies arī koncertzālē “Lielais Dzintars”, jo ukraiņus ļoti interesē viss, kas saistīts ar mūsu kultūras dzīvi, bet zelta rudeni visi kopā izbaudīsim Siguldā. Mūsu atbalsts un sapratne Ukrainas civiliedzīvotājiem šajās dienās, kad kara šausmas viņu zemē turpinās, ir ļoti nepieciešama,” saka Lilita Kalnāja. 

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība 

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros

Projekta īstenošanas laiks no 2024. gada 20.maija līdz 2024. gada 30.decembrim. Līguma Nr. RAIC-24-107-lī

Kamēr sabiedrības uzmanība galvenokārt fokusējas uz telefonkrāpniekiem, nekur nav pazudis arī tāds žanrs kā ar mājokļu pirkšanu vai pārdošanu un dzīvokļu īri saistīta krāpniecība. Kādi ir tipiskākie krāpšanas gadījumi, kā tos atpazīt un izvairīties?

Viltus pircēji

Gados vecu cilvēku pārim kāds “mākleris” piedāvāja palīdzību ar komunālajiem parādiem noslogota dzīvokļa pārdošanā, izvietoja internetā pārdošanas sludinājumus, bet, kad darījums pie notāra bija apstiprināts, paziņoja, ka darījums nav noticis, jo vēl nepieciešama izziņa par ienākumiem. Dzīvokļa pārdevēja saņemto naudu atdeva krāpniekam atdošanai pircējam, un rezultātā palika kā bez dzīvokļa, tā naudas.

Kā sevi pasargāt? Neielaidieties “fantastiski izdevīgos” nekustamā īpašuma darījumos ar nepazīstamiem, interneta portālos sameklētiem mākleriem, kuriem zināms vien mobilā tālruņa numurs un vārds. Latvijā kopš 2020.gada ir spēkā speciāls likums nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai un no 2021. gada 1. jūlija starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai tās personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Tādēļ nekautrējieties noskaidrot, vai jūsu darījumā iesaistītais starpnieks ir reģistrēts Ekonomikas ministrijas uzturētajā reģistrā.

Skaidras naudas darījumi

Visi darījumi ar nekustamo īpašumu Latvijā jāveic tikai bezskaidras naudas norēķinu formā. Tomēr vēloties ietaupīt uz valsts nodevas, nereti tiek praktizēta ievērojami mazākas pirkšanas un pārdošanas darījuma summas norādīšana pirkšanas – pārdošanas līgumā, nekā bijusi vienošanās. Pirmkārt jāņem vērā, ka tas ir likuma pārkāpums. Otrkārt, var gadīties arī tā, ka  pircējs samaksā vien tik daudz, cik norādīta līgumā, un pārdevējam nākas apmierināties ar paša parakstītajos papīros minēto daudz mazāko naudiņu.

Kā sevi pasargāt? Lai kā gribētos ietaupīt, vienīgais veids sevis pasargāšanai ir īstās darījuma summas norādīšana pirkšanas – pārdošanas līgumā.

Pirkuma apmaksāšana pirms tā ierakstīšanas zemesgrāmatā

Reģistrācija zemesgrāmatā tiek izskatīta 10 dienu laikā, un šajā laikā var atklāties kādi šķēršļi, kas traucēs darījumu. Tādēļ līdz īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā ieteicams vai nu atvērt darījuma kontu bankā vai kontu pie notāra. Tādā gadījumā pārdevējs naudu saņems tikai pēc īpašumtiesību maiņas. 

Protams, neviens neliedz samaksāt pārdevējam par namīpašumu arī līguma noslēgšanas dienā, taču tad pastāv risks, gadījumā, ja nu kaut kas noiet greizi, savu par mājokļa pirkšanu iztērēto naudu atgūt vien tiesas ceļā.

Kā sevi pasargāt? Darījumus ar nekustamo īpašumu vislabāk ir slēgt pie zvērināta notāra, bet naudas saņemšanai vai nu atvērt darījuma kontu bankā vai kontu pie notāra.

Krāpšanās ar rokasnaudu

Samērā izplatīts krāpšanas veids ir arī rokasnaudas saņemšana no vairākiem potenciālajiem pircējiem vienlaikus. Krāpnieks ievieto interneta portālā kārdinošu piedāvājumu, vienojas ar pircēju par darījumu, un pieprasa rokasnaudu. Visbiežāk šie krāpnieki pircējam parāda iekāroto dzīvokli, bet dokumentus sola kārtot pēc rokasnaudas saņemšanas. Kad nauda samaksāta, laipnais pārdevējs vairs nav ne sastopams, ne sazvanāms. Atcerieties, ka pat pie zvērināta notāra slēgts rokasnaudas līgums nekavējoši jāieraksta zemesgrāmatā.

Kā sevi pasargāt? Nekādā gadījumā nevajadzētu rokasnaudu maksāt tikai uz mutiskas vienošanās pamata. Rokasnaudas līgums ir garantija kā pircējam, tā pārdevējam, ka darījums notiks. Tomēr pirms rokasnaudas līguma slēgšanas jāpārbauda (to var izdarīt zemesgrāmatā) vai attiecīgais līgums patiešām pieder pārdevējam, vai tam nav kādi apgrūtinājumi, kas darījuma slēgšanu padara neiespējamu, vai nav kādi apstākļi, kas būtiski samazina īpašuma vērtību, veikta nelikumīga pārbūve utml. Rokasnaudas iemaksu vislabāk veikt ar pārskaitījumu, skaidri norādot, kādam nolūkam šī nauda tiek pārskaitīta.

Krāpšanās ar pilnvarām un zemesgrāmatu

Īpaši uzmanīgam jābūt, ja internetā esat atradis sludinājumu par namīpašuma – mājas vai dzīvokļa pārdošanu par ļoti pievilcīgu cenu. Iespējams, īpašniekam tiešām steidzami nepieciešama nauda un viss ir godīgi un likumīgi, taču nevar arī izslēgt varbūtību, ka tā ir krāpšana. Visbiežāk krāpnieki rīkojas ar viltotām pilnvarām un zemesgrāmatām. Potenciālajam pircējam piedāvā slēgt līgumu un veikt pirmo iemaksu skaidrā naudā. Taču pavisam drīz atklājās, ka pilnvara nav derīga, vai zemesgrāmata tika viltota un pircējs zaudē veikto iemaksu.  

Kā sevi pasargāt? Interneta vietnē www.zemesgramata.lv ir pieejama Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, kurā iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja saņemt informāciju par konkrētu Latvijā esošu nekustamo īpašumu, tostarp arī par īpašuma īpašnieku. Šo informāciju var pieprasīt, norādot nodalījuma numuru vai īpašuma kadastra numuru, īpašuma nosaukumu vai īpašuma sastāvā esoša objekta adresi.

Pārdevējs uzdodas par īpašnieku

Nepārbaudot personas dokumentus, tiek noslēgts pirkuma vai rokasnaudas līgums ar daļēju apmaksu. Vēlāk izrādās, ka persona, ar kuru noslēgts līgums, ir pilnīgi cita.

Kā sevi pasargāt? Latvijā kopš 2020.gada ir spēkā speciāls likums nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai un no 2021. gada 1. jūlija starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai tās personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Tādēļ nekautrējieties noskaidrot, vai jūsu darījumā iesaistītais starpnieks ir reģistrēts Ekonomikas ministrijas uzturētajā reģistrā.

Privātā dokumenta (līguma) riski

Visiem zināms, ka notāra pakalpojumi nav lēts prieks. Tādēļ krāpniekiem nav grūti pierunāt dzīvokļa pircēju līgumu par īpašuma iegādi slēgt kā privāto dokumentu. Taču šādā gadījumā neviens nevar garantēt, ka attiecīgais īpašums tiks pārdots tikai vienam pircējam, un nereti ir gadījumi, kad pircējs, samaksājis daļu naudas vai pat visu, nevar savu īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā, jo tam jau reģistrēts cits īpašnieks. Zināmi gadījumi, kad ar privāto dokumentu palīdzību viens un tas pats īpašums pārdots vairākiem pircējiem vienlaikus, un par tā saimnieku kļuvis tas, kurš pirmais šo darījumu fiksējis zemesgrāmatā. Nereti tas ir krāpnieka līdzdalībnieks.

Kā sevi pasargāt? Nekustamā īpašuma pirkšanas – pārdošanas darījumos necentieties ietaupīt uz zvērināta notāra pakalpojumu rēķina. Atcerieties, ka notārs pārbaudīs abas darījumā iesaistītās puses un īpašumu, kuru pērk un pārdod. Notārs īstenos darījuma procedūru likumā noteiktajā kārtībā, turklāt nekad neapstiprinās līgumu, ja nebūs īpašuma tiesības un personas apliecinošu dokumentu oriģinālu.

Būtiski, ka pie zvērināta notāra apstiprinātam aktam ir tiesu instances spēks. Ja netiek pildīti kaut kādi līguma nosacījumi no pārdevēja vai pircēja puses, strīda risināšanai nebūs jāvēršas tiesā. Pilnībā pie notāra apliecinātam līgumam jau ir tiesas sprieduma spēks un tajā atrunātie noteikumi ir pilnībā saistoši visām iesaistītajām pusēm.

Krāpšana dzīvojamās platības īres tirgū

Lai arī nekustamā īpašuma īre un noma ir samērā stingri reglamentēta ar dažādiem normatīviem aktiem, krāpšanas gadījumi, lai arī mazākos apmēros kā pirms dažiem gadiem, joprojām ir sastopami. Kādas pazīmes liecina, ka iespējama krāpšana?

“Izdevīgs” piedāvājums

Viens no informācijas avotiem mājokļa iegādei vai īrei ir sludinājumu portāli internetā. Cenu starpība attiecīgā rajonā parasti nav liela, tādēļ piedāvājums, kurā minētā cena ir ievērojami izdevīgāka par pārējos sludinājumos minētajām, jāizvērtē īpaši uzmanīgi. Krāpšanas shēma parasti ir līdzīga. Dzīvokļa meklētājs atrod ļoti izdevīgu īres piedāvājumu, sazinās ar izīrētāju un uzzina, ka dzīvoklis tiešām ir pieejams, taču pieprasījums esot liels. Izdevīgā mājokļa saimnieks ir ar mieru to rezervēt, taču tam nepieciešama priekšapmaksa pāris mēnešu īres maksas apmērā. Līdzko nauda ir samaksāta, viltus saimnieks nozūd bez pēdām. Visbiežāk šiem “saimniekiem” ar izīrējamo mājokli nav nekādas saistības, un cerības uz naudas atgūšanu līdzinās nullei.

Drošības nauda

Nereti dzīvokļus izīrē it kā īpašnieku pilnvarotās personas, kurām realitātē nav nekādu tiesību parakstīt īres līgumu. Īrniekam prasa samaksāt drošības naudu, un pēc tam “pilnvarotā persona” pazūd kā nebijusi.

Atcerieties, ka atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 12.pantam drošības naudu var prasīt no īrnieka īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai, piemēram, sedzot īres/komunālo maksājumu parādus vai zaudējumus.

Kā sevi pasargāt? Nemaksājiet priekšapmaksu par dzīvokli, kurš redzēts tikai fotogrāfijās. Pirms jel kādas samaksas veikšanas kārotais mājoklis noteikti jāapskata dzīvē, turklāt nevajadzētu kautrēties lūgt izīrētājam uzrādīt viņa īpašumtiesības apliecinošus dokumentus. Ja dzīvokli izīrē pilnvarotā persona, jāpārliecinās, vai tai ir šādu darbību veikšanai notariāli apstiprināta pilnvara. Nekādā gadījumā nevajadzētu piekrist mājokļa īrei tikai uz mutiskas vienošanās pamata. Tiesības dzīvot citam piederošās telpās, dod tikai īres līgums. Šāds līgums var ietvert visdažādākās nianses – sākot ar īres naudas summu līdz tiesībām īrētajā mājoklī turēt mājdzīvniekus. Visvienkāršākais veids kā gan īrniekam, gan izīrētājam izvairīties no riskiem, ir īres līguma slēgšana pie zvērināta notāra, un visu dokumentu rūpīga pārbaude.

Raksts tapis pateicoties AS “DelfinGroup” atbalstam.