Senioru dzīves kvalitātei būtiska ir socializācija, iespēja pilnvērtīgi pavadīt laiku un justies noderīgiem, uzsver biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) valdes priekšsēdētājas vietniece Lilitas Kalnāja. Tādēļ līdztekus dažādu seniorus skarošu problēmjautājumu aktualizēšanai “Senioru saeimā”, LSKA arvien aktīvāk iesaistās senioru mūžizglītības jautājumu risināšanā.

Daudzi no LSKA aptaujātajiem senioriem atzinuši, ka labprāt vēlas turpināt apgūt ko jaunu, īpaši akcentējot nepieciešamību apgūt digitālās pamatprasmes. Tāpat seniori ļoti atzinīgi vērtē LSKA organizētās izzinošās ekskursijas uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, iespēju dalīties pieredzē ar dažādu senioru nevalstisko organizāciju biedriem, kā arī LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” darbu senioru interešu aizstāvībā.

“2023.gadā esam viesojušies Kuldīgā, Līvānos, Madonā, Turaidā, Dobelē, Rēzeknē, Daugavpilī, Talsos, Ventspilī, Mazirbē un teju visos šajos braucienos bijām kopā ar mūsu draugiem no kara plosītās Ukrainas.  Šogad LSKA noslēgusi arī sadarbības līgumus ar Madonas un Dobeles pilsētu pensionāru biedrībām, turpinās sadarbība ar Līvānu biedrību “Baltā māja”. Tāpat šogad bijām pieredzes apmaiņas braucienā pie Lietuvas senioriem, kur kopējos sadraudzības pasākumos dalījāmies pieredzē ar Viļņas senioru kopienu,” stāsta Lilita Kalnāja. Kopā ar četrām partnerorganizācijām LSKA iesaistījusies arī projektā “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”. 

Lai iepazītos ar “The University Third age” (U3A) darbību, LSKA pārstāvji kopā ar projekta vadošā partnera Vidusdaugavas NVO centra biedriem un dalībniekiem no Jēkabpils, Kuldīgas, Līvāniem, Krāslavas, Rīgas un Ikšķiles oktobra nogalē devās uz Polijas pilsētām Vroclavu un Krakovu. “Trešās paaudzes universitātes darbojas vienpadsmit Polijas augstskolās. Pieredzes apmaiņas noslēgumā tikāmies ar U3A Jegelonskas universitātes vadītāju pani Evu Pilati, kura pastāstīja ne vien par Polijas vecākās universitātes darbību, bet arī to, kas pasaulē ir veicinājis U3A attīstību. Protams, ka tie bija seniori!  Viņu vēlme ceļot, iepazīt citu valstu vēsturi, arhitektūru, kultūru, izgaršot nacionālo virtuvi, bija tie faktori, kas lika domāt par trešās paaudzes senioru izglītošanu,” saka LSKA “Senioru skolas” vadītāja Liesma Neipreisa. 

“Senioru skolas” aktivitātes, tai skaitā arī izglītojošās ekskursijas un senioru sadraudzības pasākumi, tiek organizētas Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta “Sadarbībā aizstāvam” ietvaros un Lilita Kalnāja uzsver, ka izglītojošās ekskursijas, kuras domātas labākai Latvijas kultūrvēstures iepazīšanai, ir tikai viens neliels “Senioru skolas” darbības segments. 2023.gadā viena no LSKA dibinātājiem – biedrības “Svētās Ģimenes Māja” telpās  organizētas vairāk kā divdesmit mūžizglītības lekcijas, semināri par vēsturi, mākslu, digitālajām tehnoloģijām, datu aizsardzību, pensiju indeksāciju, civilo aizsardzību un daudziem citiem jautājumiem. Notikušas arī tikšanās ar dažādu ministriju un Rīgas domes struktūrvienību pārstāvjiem.  

Liesmas Neipreisas vadībā LSKA jau otro gadu turpināja arī latviešu valodas apguves nodarbības ukraiņiem. Tā kā latviešu valodas  grupiņās mācās cilvēki no dažādām paaudzēm,  nodarbības “Latviešu valodas klubā” tika organizētas kā “Iesācējiem”, kuri mūsu valodas pamatus vēl tikai sākuši apgūt, tā “Turpinātājiem”, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Liesma Neipreisa atzīst, ir patiess prieks redzēt, ka ukraiņi šeit gūtās latviešu valodas zināšanas cenšas lietot arī ikdienas saskarsmē. “Tādējādi viņi izrāda cieņu Latvijai, kura ir uzņēmusi patvēruma meklētājus no Ukrainas un devusi viņiem iespējas arī iesaistīties darba tirgū, kur latviešu valodas prasme ir nepieciešama ikdienas komunikācijā ar Latvijas iedzīvotājiem,” saka Liesma Neipreisa. 

LSKA iespēju robežās turpinās latviešu valodas nodarbības ukraiņiem arī 2024.gadā. “Mēs redzam, ka tās viņus patiesi interesē un ir vajadzīgas, tāpat kā izglītojošās ekskursijas, kuras ļauj labāk iepazīt Latviju, mūsu  kultūru, vēsturi un  tradīcijas, kā arī sadraudzības pasākumos tikties ar dažādu Latvijas novadu cilvēkiem,” uzsver Lilita Kalnāja. 

 “Senioru skolā” lielāks uzsvars tiks likts uz digitālo pamatprasmju  apgūšanu, tādēļ šogad senioriem būs iespēja pieteikties arī individuālām konsultācijām. “Esam pārliecinājušies, ka seniori digitālās prasmes grib un var apgūt, tomēr tā kā viņu zināšanas ir ļoti dažādā līmenī, šogad, līdztekus plašākai auditorijai mērķētām lekcijām par digitālajām tehnoloģijām, datu aizsardzību, to, kā droši lietot internetbanku un nekļūt par krāpnieku upuri, iepriekš piesakoties, būs arī iespēja saņemt individuālas konsultācijas,” šī gada plānus ieskicē Lilita Kalnāja. 

LSKA arī  2024.gadā turpinās veidot sadarbības tīklu ar citām senioru nevalstiskajām organizācijām un turpinās darbu pie senioru interešu aizstāvības programmas.

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Materiāls “LSKA pastiprinās digitālo pamatprasmju apgūšanu senioriem” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA pastiprinās digitālo pamatprasmju apgūšanu senioriem” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Decembrī biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” noslēdza senioru piecu fokusgrupu diskusiju ciklu – to laikā seniori Jēkabpilī, Līvānos, Kuldīgā, Ikšķilē un Rīgā diskutēja par viņiem svarīgiem jautājumiem un to – kā padarīt dzīvi vecumdienās kvalitatīvāku.

Diskusijas notika projekta Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” (līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020) ietvarā, kur apvienojušies pieci partneri no visas Latvijas, lai risinātu senioru mūžizglītības sistēmas izveidošanas Latvijā jautājumus.

Fokusgrupas tika organizētas pie katra no projekta partneriem, iesaistot seniorus un cilvēkus ar invaliditāti pieaugušā vecumā, lai ievērotu principu "mērķagrupai neko bez mērķagrupas”. Diskusiju laikā izskanēja gan jau dzirdētas frāzes, gan seniori pārsteidza ar izteiktajiem viedokļiem.

Galvenie fokusgrupu secinājumi: seniori vēlas mācīties visas dzīves garumā, bet trūkst informācijas – kur to var darīt. Trūkst vispārējas informācijas par iespējām senioriem viņu saziņas kanālos jeb drukātajā presē, tai skaitā – par mācību iespējām. Vēlas mācīties digitālās prasmes, valodas, par veselību un uzturu, arī savas tiesības. Lielākā daļa uzskata, ka mācībām jābūt bez maksas vai ir gatavi maksāt simbolisku samaksu. Daudziem patīk nosaukums “Senioru skola”.

Projekta ietvaros uzsākta senioru iespēju kartēšana, pamazām top stratēģija, kā arī notiek vairākas citas aktivitātes, kas turpināsies līdz pat 2025.gada septembra beigām.

Kā un kādu veidot Latvijas senioru mūžizglītības jeb Trešās paaudzes universitāšu modeli – joprojām ir nozīmīgs jautājums, jo sabiedrība ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā strauji noveco. Pieņemti vairāki svarīgi Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti, kas katrai valstij uzliek par pienākumu šo problēmu risināt. Vairums jau ir sākuši rīkoties, piemēram, Polijā, Lietuvā, Portugālē, Igaunijā. Kādi būs mūsu risinājumi?

A.Pleiko

Projekta vadītāja

Konteksts: Projekta vadošais iesniedzējs ir nevalstiskā organizācija “Vidusdaugavas NVO centrs”, projekta partneri ir biedrības "Latvijas senioru kopienu apvienība" (Rīga), “Kuldīgas Senioru skola", “Ikšķiles senioru skola” un “Baltā māja” (Līvāni) – organizācijas, kuru darbība jau ilgstoši ir saistīta ar senioriem, viņu mūžizglītību un iespējami ilgu dzīves kvalitātes saglabāšanu. Projekta vadītāja Agita Pleiko, projekta vadošās ekspertes – LU asociētā profesore Iveta Cīrule un Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Tatjana Azamatova.