Lilita Kalnāja: “Ir nepieciešams īpašs likums par pensionāriem!”
Vai būtu jāmaina pensiju indeksācijas sistēma? Vai vajadzētu ieviest bāzes pensijas visiem senioriem? Kā palīdzēt Latvijas vecāka gadagājuma cilvēkiem dzīvot aktīvu dzīvi? Stāsta Latvijas senioru kopienu apvienības (LSKA) valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnaja.
Trešās paaudzes universitātes
– Kādas senioru vajadzības un problēmas palīdz risināt LSKA?
– Latvijas senioru kopienu apvienība – LSKA, kas tika izveidota 2017. gadā, ir apvienojusi dažādas senioru biedrības – no Alūksnes, Kuldīgas, Mazirbes, Madonas. Ar tām noslēdzām sadarbības līgumu, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Mūsu mērķis ir aizstāvēt vecāka gadagājuma cilvēku tiesības un uzlabot viņu dzīves apstākļus, veicināt socializāciju. Tas ir jebkuras bezpeļņas organizācijas mērķis – uzlabot cilvēku dzīves apstākļus.
Mēs strādājam Labklājības ministrijas Senioru lietu padomē, un mums ir laba sadarbība. LSKA ir arī Senioru seima, kas palīdz izstrādāt un pārbaudīt juridiskos dokumentus, piedalās likumu apspriešanā un Seimas komisijās.
Pēdējos gados mēs aktīvi attīstām izglītojošus projektus senioriem.
- Kāda veida projekti?
- Diemžēl Latvijā nav likuma par senioru mūžizglītību. Mums jau divus gadus darbojas senioru skola, kas atrodas Rīgā un Kuldīgā, kā arī citās pilsētās. Mēs izglītojam seniorus dažādās jomās. Pagājušajā gadā piedalījāmies apjomīgā Sabiedrības integrācijas fonda projektā, kura mērķis bija izveidot Trešās paaudzes universitātes (tā sauc izglītību pensijas vecuma cilvēkiem). Igaunijā jau 15 gadus darbojas senioru universitāte. Mēs vērojām, kā senioru izglītības projekti attīstās arī Lietuvā. Lietuvas likums par senioriem attiecas uz vairākām ministrijām, tostarp Labklājības, Veselības un Izglītības ministriju. Mums šķiet, ka būtu labi ieviest līdzīgu likumu arī Latvijā. Mēs vēlētos, lai Latvijā būtu arī likums par mūžizglītību, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu mācīties. To varētu administrēt dažādas ministrijas, ne tikai Veselības ministrija, bet arī Ekonomikas ministrija un Izglītības ministrija, jo pastāv tāds jēdziens kā sudraba ekonomika, kas ļauj cilvēkiem, kuri ir beiguši darba mūžu, turpināt pilnvērtīgi dzīvot un attīstīties.
– Par kādām tēmām notiek lekcijas senioriem?
– Šajā pusgadā saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām esam organizējuši lekciju ciklu par Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienību. Seniori tikās ar Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem un uzdeva viņiem jautājumus. Kuldīgā senioriem tiek organizētas nodarbības par dažādām tēmām – kultūras vēsturi, veselīgu dzīvesveidu.
Šoruden sāksim izglītojošu nodarbību ciklu pensionāriem “Zini savas tiesības” – stāstīsim par pensijām, pabalstiem, indeksāciju, pensiju pārrēķināšanu – daudzi strādājošie pensionāri pat nezina, ka viņu pensiju var pārrēķināt, ņemot vērā pensijā iegūto darba stāžu, un to, ka šim nolūkam ir jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
Septembrī Labklājības ministrijas ierēdņi senioriem pastāstīs, kāda būs pensiju indeksācija. Savukārt Finanšu ministrijas amatpersonas tiks aicinātas pastāstīt par nākamā gada budžetu. Mūsu senioru skola atrodas blakus Saeimai, un dažkārt pie mums uz nodarbībām aicinām deputātus. Nākamgad sāksim ar lekcijām par pašvaldību vēlēšanām. Galu galā vēlētāju vidū ir daudz vecāka gadagājuma cilvēku.
Galvenais ir socializācija
- Kādi kursi un lekcijas jums bija vispopulārākie?
- Ļoti populāras bija lekcijas par civilo aizsardzību – to saturs tika publicēts mūsu tīmekļa vietnē. Rīgas domes pārstāvji stāstīja par to, kā rīkoties kritiskā situācijā, kā Rīgā ir ar bumbu patvertnēm, kur var paslēpties X stundā. Mūsdienās šī tēma ir aktuāla daudziem cilvēkiem. Turklāt mūsu senioru vidū ir arī tādi, kuri bērnībā vai pusaudžu gados pārdzīvojuši Otrā pasaules kara laiku.
Jau trešo gadu strādājam ar dažāda vecuma Ukrainas pilsoņiem, ar mūsu palīdzību viņi apgūst latviešu valodu, kopā dodamies ekskursijās. Ukraiņiem ir paveicies, ka ir ļoti laba latviešu valodas skolotāja, interaktīvās mācīšanas meistare. Mēs piesaistām cilvēkus no Ukrainas mācīties Trešās paaudzes universitātes programmas ietvaros.
– Vai seniori pie jums mācās bez maksas?
– Jā, viņi mācās bez maksas, mēs apmaksājam pasniedzēju darbu no ziedojumiem un Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļiem, valsts un pašvaldību darbinieki pie mums nāk bez maksas.
Mūsu misija ir veicināt senioru socializēšanos. Viņiem socializēšanās ir ļoti svarīga. Pēc nodarbībām mums ir kafijas pauzes, un mūsu seniori dodas daudzās ekskursijās. Esam aprēķinājuši, ka ekskursija vienam cilvēkam, ieskaitot transporta izdevumus, pusdienas un kafijas pauzes, izmaksā aptuveni 50 eiro. Ne visi to var atļauties. Un kopš 2017. gada pensionāri, piedaloties mūsu pasākumos, tostarp ekskursijās, neko nemaksā.
– Ar kādiem izaicinājumiem jūs saskaraties, īstenojot sociālos projektus?
– Es jau ilgu laiku strādāju bezpeļņas sabiedriskajās organizācijās. Ir diezgan viegli uzrakstīt projekta ideju, aprakstīt projektu un pat iegūt finansējumu. Taču ir grūtības ar atskaitēm. Ir daudz birokrātiskas ķibeles: no mums prasa iesniegt dalībnieku sarakstus un tālruņu numurus, un ne visi dalībnieki vēlas sniegt savus datus.
Ziniet savas tiesības!
– Daudzu pensionāru finansiālais stāvoklis Latvijā ir grūts. Ko var darīt valsts un pašvaldības, lai situāciju uzlabotu?
– Man šķiet, ka pašvaldības un valsts iestādes varētu labāk komunicēt ar saviem iedzīvotājiem. Mūs pārsteidza, ka daudzi vecāka gadagājuma cilvēki nezina, kādus pakalpojumus viņi var saņemt no sociālajiem dienestiem. Piemēram, gandrīz neviens nezināja, ka sociālie darbinieki vientuļajiem pensionāriem var bez maksas nomazgāt logus.
Labi, ka šobrīd visās pašvaldībās ir noteikts vienāds sociālo pakalpojumu minimālais grozs – dažādās pilsētās iedzīvotāji, tostarp seniori, pakalpojumus saņem vairāk vai mazāk vienmērīgi, nevar teikt, ka dažās pilsētās viņiem palīdz daudz vairāk nekā citās. Un šie sliekšņi katru gadu tiek paaugstināti, lai gan ne lielā mērā.
Ir daudz pakalpojumu, ko iedzīvotājiem sniedz pašvaldību sociālie dienesti. Senioru skolā par tiem stāstīsim cikla “Zini savas tiesības” ietvaros. Runāsim par to, uz kādiem pakalpojumiem var pretendēt cilvēki ar maznodrošinātā un trūcīgā statusu, kuru veco ļaužu vidū ir diezgan daudz. Vientuļie seniori ir īpaši neaizsargāti pret nabadzību. Daudzi cilvēki cīnās ar grūtībām un pat nezina, ka sociālie dienesti var viņiem palīdzēt. Tajā pašā laikā ir daļa cilvēku, kas nemitīgi lūdz un saņem sociālo palīdzību.
Trūcīgo pensionāru problēmas
– Vieni no visneaizsargātākajiem cilvēkiem ir pensionāri ar invaliditāti. Vai jūs viņiem palīdzat?
– Mēs nejautājam mūsu dalībniekiem, kuriem no viņiem ir invaliditāte, – tā ir privāta informācija. Taču vecāka gadagājuma cilvēki ar invaliditāti piedalās mūsu mācību projektos un ceļojumos. Mēs cenšamies palīdzēt viņiem socializēties.
Par ziedojumiem esam iegādājušies ratiņkrēslus Kuldīgas senioru biedrības pensionāriem. Palīdzam arī labiekārtot pansionātus, palīdzējām labiekārtot dienas centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, Krāslavā iegādājāmies spēles, lampas, mūzikas instrumentus un ņēmām vērā citas iemītnieku vajadzības. Tā kā pašvaldībām nepietiek naudas, mēs cenšamies palīdzēt cilvēkiem paši. Sniedzam arī juridisko palīdzību. Mēs aktīvi cīnījāmies par to, lai 2022. gadā, augstas inflācijas laikā, pensionāri saņemtu finansiālu atbalstu no valsts budžeta elektrības un gāzes rēķinu apmaksai. Protams, mēs nebijām vienīgie, kas cīnījās, bet mūsu balss tika sadzirdēta un atbalsts senioriem tika sniegts.
Vai ir jāatceļ pensiju nodoklis?
– Nesen portālā Mana Balss parādījās petīcija par ienākuma nodokļa atcelšanu pensijām. Pašlaik, pēc Finanšu ministrijas datiem, vairāk nekā 40 % Latvijas pensionāru tiek ieturēts ienākuma nodoklis, ja viņu pensija pārsniedz neapliekamo minimumu – 500 eiro. Vai, jūsuprāt, vajadzētu mainīt neapliekamo minimumu pensionāriem?
– Uzskatām, ka pensionāriem neapliekamais minimums būtu jāpaaugstina līdz 700 eiro, Senioru Saeima šo jautājumu virza jau kopš 2024. gada pavasara. Mēs jau maijā un jūnijā esam iesnieguši priekšlikumus Budžeta un Finanšu ministrijai, kas tiks izskatīti budžeta veidošanas laikā šoruden.
– Kāpēc tieši šī summa?
– Mēs uzskatām, ka nav reāli pilnībā atcelt nodokļus pensijām. Taču 700 summa atbilst pēdējo gadu minimālās algas pieauguma dinamikai.
Pensiju indeksācija pilnā apmērā
– Latvijas Senioru kopienu asociācija ir pievienojusies Latvijas Pensionāru federācijas aicinājumam atbalstīt Darba ministrijas ierosināto pensiju indeksāciju pilnā apmērā. Vai uzskatāt, ka indeksācijas sistēma būtu jāmaina?
–LSKA uzskata, ka, indeksējot tikai daļu no pensijas, pārējā pensijas daļa netiek pasargāta no inflācijas ietekmes, bet iedzīvotāju pirktspēja cieš un dzīves kvalitāte pasliktinās.
Ir daudz iemeslu, kāpēc būtu jāmaina indeksācijas sistēma. Mūsuprāt, pašreizējā indeksācijas sistēma ir netaisnīga pret pensionāriem, kuri visu mūžu ir strādājuši, godprātīgi maksājuši nodokļus un nopelnījuši lielu pensiju, bet tiek indeksēta tikai daļa no tās.
Mēs apzināmies, ka no sociālā budžeta būs nepieciešama ļoti liela naudas summa, lai indeksētu visas pensijas pilnā apmērā. Tāpēc šobrīd apspriežam Finanšu ministrijas piedāvāto un Pensionāru federācijas atbalstīto variantu, ka pensiju indeksācijā būtu jāņem vērā 100 % no iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algas (šoruden apdrošināšanas iemaksu alga būs 1364 eiro). Tas novērsīs netaisnību pret aptuveni ceturtdaļu pensionāru, kuri strādāja vairāk vai ilgāk, maksāja valstij lielākus nodokļus un rezultātā nopelnīja pensiju, kas pārsniedz pērn noteikto valsts pensiju indeksācijas ierobežojumu – 609 eiro.
Finanšu ministrija mums atbildēja, ka šis jautājums tiks izskatīts. Vienlaikus ministrija vēlas nodrošināt, lai pensiju izmaksāšanā nebūtu traucējumu, lai sistēma būtu stabila daudzus gadus.
– Vai jūs cerat, ka pensiju indeksācijas sistēma mainīsies jau šogad?
– Mēs ceram, ka tā mainīsies jau šogad, bet, ja nē, tad no nākamā gada. Mēs ceram, ka jau šogad, aprēķinot indeksāciju, tiks ņemta vērā lielāka apdrošināšanas iemaksu algas daļa nekā līdz šim.
Svarīgi, ka pensionāri, kuriem ir ļoti ilgs darba stāžs – 45 gadi un vairāk , saņems lielu indeksācijas pieaugumu. Taču ir arī cilvēki ar 55 gadu darba stāžu. Šajā jautājumā mēs pilnībā atbalstām Labklājības ministriju. Un mums ir laba sadarbība ar Pensionāru federāciju, kas arī atbalsta 100 % indeksāciju.
– Vai es pareizi saprotu, ka, lai mainītu indeksācijas aprēķina formulu, būs jāgroza Pensiju likums?
– Jā, bet Pensiju likums jau iepriekš bieži ticis atvērts un grozīts. Piemēram, agrāk likumā bija noteikts, ka indeksācija notiek divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī. Bija viedokļi, ka mums vajadzētu saglabāt šo sistēmu.
Taču mēs sapratām, ka tas prasa daudz resursu, ka tas ir sarežģīti, tāpēc tagad pensijas indeksē reizi gadā.
Bāzes pensijas
– Labklājības ministri jau vairākus gadus ir runājuši par iespēju Latvijā ieviest bāzes pensijas. Tomēr progress šajā jautājumā nav panākts. Vai, jūsuprāt, bāzes pensijas būtu jāievieš?
– Protams, mēs atbalstām šo ideju. Vienkārši runājot, bāzes pensijas ir papildu maksājumi no pamatbudžeta katram pensionāram. Tās var atšķirties atkarībā no darba stāža. Par bāzes pensiju ieviešanu tiek runāts jau kopš 2017. gada, kad tika dibināta mūsu apvienība. Bāzes pensija varētu būt palīgs mazāko pensiju saņēmējiem, kuri pensionējās pirms 1996. gada, un tiem, kuriem krīzes 90. gados nebija sociālās apdrošināšanas. Mēs strādājam ar senioriem, kuriem ir 80 un 85 gadi, viņi ir ļoti enerģiski un izturīgi, un bieži vien jūs neticētu, ka viņi ir tik veci. Daudzi no viņiem ir inteliģenti, gudri cilvēki – bijušie skolotāji, ārsti.
Kā jūs zināt, Lietuvā un Igaunijā pensionāriem jau sen tiek maksātas bāzes pensijas. Lai gan Lietuvai un Igaunijai ir pietiekami daudz problēmu, un ir palielinājušies arī izdevumi aizsardzībai, tomēr bāzes pensijas tur neviens nav atcēlis. Diemžēl mūsu valstī šis jautājums nav atrisināts, atšķirībā no kaimiņvalstīm.
Protams, bāzes pensiju ieviešanai būs nepieciešami desmitiem miljonu eiro, un, iespējams, tuvākajā laikā šis jautājums netiks atrisināts, bet mēs par to atgādinām katru gadu.
– Kā jūs redzat bāzes pensijas modeli?
– Par to vēl ir grūti runāt. Dažādi modeļi jau sen ir izstrādāti Labklājības ministrijā, Pensionāru federācija bija iesaistīta projektu izstrādē. Cik saprotu, mēs runājam par ikmēneša piemaksu pie pensijas. Tas nozīmē, ka pensija sastāvēs no divām daļām – bāzes un regulārās.
Saziņā ar ministrijām par indeksāciju un neapliekamo minimumu mēs uzsvērām, ka Latvija, kavējot bāzes pensijas ieviešanu, rāda sliktu piemēru jaunajai paaudzei, nemotivējot viņus maksāt sociālās iemaksas. Ja jaunieši būtu pārliecināti, ka vecumdienās viņiem būs labas pensijas, viņi būtu vairāk motivēti strādāt un godprātīgi maksāt sociālās iemaksas. Tāpēc mēs lūdzam mūsu seniorus vairāk runāt par pensijām ar saviem mazbērniem.
– Nesen Labklājības ministrijas valsts sekretārs teica, ka bāzes pensijas varētu tikt ieviestas tikai 2029. gadā. Šķiet, ka daudzi pensionāri tās vienkārši negaidīs.
– Mēs zinām, kādi ir mūsu budžeta un aizsardzības izdevumi. Tajā pašā laikā mēs esam daļa no Eiropas, un mūsu sabiedrība noveco, tāpēc mums jādomā par sociālajām garantijām. Ja mēs nevirzīsim jautājumu par bāzes pensijām, tās nekad netiks ieviestas.
Veicināt pilsonisko domāšanu
– Jūs runājāt par pensionāru izglītošanu, lai viņi zinātu savas tiesības. Vai jums nešķiet, ka pensionāri Latvijā ir kļuvuši pasīvāki nekā agrāk? Viņi neiesaistās, lai cīnītos par savām tiesībām, viņi neiziet ielās ar piketiem.
– Mēs cieši sadarbojamies ar valsts organizācijām un pašvaldībām, un nevaram teikt, ka tās neko nedara un nerūpējas par senioriem.
Protams, arī mūsu seniori var piedalīties protesta akcijās, jo tā ir viņu brīva izvēle. Taču mēs viņus neaicinām piedalīties piketos vai aicināt uz ekstrēmām akcijām. Nav noslēpums, ka piketos un mītiņos bieži vien piedalās ekstrēmisti.
Mēs uzskatām, ka ir vērts konstruktīvi sadarboties ar varas pārstāvjiem, ar dažādām ministrijām, lai pārrunātu, kādas pārmaiņas valstī ir nepieciešamas. Un veicināt senioru pilsonisko domāšanu – galu galā arī viņu balsis ir svarīgas vēlēšanās. Varu teikt, ka mūsu seniori jūtas sadzirdēti, viņu balsis tiek ņemtas vērā.
Marina SIUNOVA
