Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) ir gandarīta par Labklājības ministrijas iniciatīvu pensionāriem neapliekamo minimumu palielināt līdz 1000 eiro mēnesī un izsaka cerību, ka valdība pārskatāmā nākotnē pievērsīsies arī senioru nodarbinātības veicināšanai.  

LSKA ieskatā neapliekamā minimuma celšana pensionāriem ir reāls solis, lai seniori, kuri var un grib strādāt, no tā neatteiktos finansiālu apsvērumu dēļ. “Šāds lēmums ļaus pietiekami daudziem senioriem iesaistīties darba tirgū, tādējādi gan apmierinot gados vecāku cilvēku vajadzību justies vajadzīgiem un dot labumu sabiedrībai, gan arī uzlabojot viņu finansiālo situāciju,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Tomēr vienlaikus LSKA norāda, ka senioru pilnvērtīgai iesaistīšanai darba tirgū nepieciešama lielas daļas sabiedrības, arī darba devēju attieksmes maiņa. “Ne reizi vien esam cēluši trauksmi, ka pusmūža un vecāku cilvēku skaita pieaugums iet roku rokā ar eidžismu jeb diskrimināciju pēc vecuma. Tomēr jāņem vērā, ka jau pašreiz piektdaļa (!) Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem un nākotnē šis skaitlis tikai augs. Samazinoties darbaspējīgo cilvēku skaitam, samazināsies arī nodokļu ieņēmumi valsts mērogā, palēnināsies ekonomiskā izaugsme. Tas nozīmē, ka mums jau tagad jādomā kā motivēt savu “sudraba paaudzi” turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece. LSKA ieskatā situācijā, kad darba tirgū novērojams darbaspēka trūkums, darba devēju prasme atbilstoši reaģēt uz darbinieku novecošanos ir būtiska arī konkurētspējīgu un produktīvu darbinieku piesaistīšanai.

LSKA arī uzsver, ka liela problēma daudzkārt ir sabiedrībā valdošie mīti un stereotipi attiecībā uz senioru nodarbināšanu. “Piemēram, ne reizi vien nācies dzirdēt, ka seniori nespēj apgūt mūsdienu modernajām prasībām vajadzīgās zināšanas. Tās ir muļķības. Seniori to spēj iemācīties tikpat labi, kā gados jauni cilvēki, vienīgi var atšķirties mācību metodoloģija. Tāpat seniori nebūs mazāk produktīvi kā viņu gados jaunākie kolēģi un arī bažas, ka viņi nemitīgi slimos ir aplamas,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece. 

Lilita Kalnāja atgādina LSKA jau iepriekš pausto, ka Latvijai nepieciešama mērķtiecīga sociālā politika novecošanās negatīvo seku mazināšanai, sava “nenovecošanās stratēģija”, kuras izstrādāšanā sadarbotos gan atbildīgās ministrijas, gan likumdevējs, gan arī nevalstiskais sektors. Diemžēl pagaidām šāda skaidri iezīmēta, konkrētos soļos un arī valsts budžeta finansējumā balstīta plāna trūkst. 

“LSKA ieskatā ļoti veiksmīga ir, piemēram, Somijā un Dānijā īstenotā aktīvas novecošanas koncepcija, kurā senioru nodarbinātība ir viena no sociālās aktivitātes formām. Darba devējiem, kuri pieņem darbā seniorus, izveido viņiem atbilstošus darba apstākļus un ievieš elastīgu darba grafikus, tiek piešķirtas subsīdijas. Valdība atbalsta darbinieku apmācības programmas un atbalsta senioru uzņēmējdarbību,” saka Lilita Kalnāja.

Pasākumu atbalsta Labklājības ministrija,
Pasākumus īstenojam no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5

Senioru diena Saeimā dod cerības, ka likumdevējs un izpildvara senioru problēmas ne vien uzklausīs, bet arī sadzirdēs un risinās, norāda biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA). “Mēs sagaidām ieinteresētu un cieņpilnu attieksmi pret cilvēkiem, kuri ar darbu mūža garumā devuši savu pienesumu Latvijas ekonomikai,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne.

Nav pieņemama situācija, ka 34 gadus pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 40% mūsu valsts pensionāru joprojām ir pakļauti nabadzības riskam, saka Astrīda Babāne. “LSKA uzskata, ka vārdi par cieņpilnām vecumdienām nedrīkst būt tikai skaista frāze politiķu uzrunās vai politikas dokumentos. Šīm cieņpilnajām vecumdienām jākļūst par realitāti, un viens no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai ir Saeimai iesniegtā Latvijas Pensionāru federācijas izstrādātā rezolūcija pensiju sistēmas, veselības aprūpes un arī senioru digitālo prasmju uzlabošanai,” saka LSKA valdes priekšsēdētāja.

Pēc viņas teiktā tā vietā, lai arvien augošo sabiedrības novecošanas tendenci izmantotu attaisnojuma meklēšanai pietiekama valsts atbalsta trūkumam, daudz lietderīgāk būtu meklēt iespējas tā saucamās “sudraba paaudzes” produktīvo mūža gadu paildzināšanai un senioru aktīvākai iesaistīšanai darba tirgū. LSKA ieskatā Latvijai nepieciešama mērķtiecīga sociālā politika novecošanās negatīvo seku mazināšanai un “Senioru diena” Saeimā varētu būt nozīmīgs impulss šādas programmas izstrādes uzsākšanai.

No LSKA Senioru dienā piedalījās  arī LSKAvaldes locekles Lilita Kalnāja, Liesma Neipreisa un Barba Girgensone. 

LSKA struktūrvienības Senioru Saeimas priekšsēdētāja Barba Girgensone norāda, ka senioru problēmas politikas veidotājiem ir zināmas, bet diemžēl nereti paliek risināmo jautājumu otrajā plānā. 

Sociālajā sfērā, par kuru Latvijas Pensionāru federācijas vadītājas Aijas Barčas vadībā diskutēja Sociālā komisija, problēmas tika saskatītas četrās jomās: Dažādu ārēju un iekšēju faktoru izraisītas inflācijas svārstības viena budžeta gada ietvaros nopietni apdraud mazo un vidējo pensiju saņēmēju iztiku, tāpēc indeksējot pensijas, jāņem vērā nostrādātie darba gadi; pensiju aprēķināšanas procedūru necaurskatāmība, sadrumstalotība un sarežģītība rada neuzticēšanos pensiju sistēmai kopumā, tāpēc nepieciešams noteikt prioritāti bāzes pensijas modeļa izstrādei; cilvēku uzkrājumu neaizskaramība un valsts rūpes par to sabiedrībā joprojām raisa bažas un vairo neuzticību valsts varai, tāpēc jānodrošina otrā līmeņa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu neaizskaramība; pensionēšanās vecuma sliekšņa paaugstināšana nav pieļaujama. 

Savukārt Barba Girgensone, piedaloties Veselības komisijas darbā, vērsa komisijas dalībnieku uzmanību uz LSKA paveikto, sadarbojoties ar vairākām NVO, lai aktualizētu veselības aprūpes problēmas šādās jomās: sirds asinsvadu slimības, diabēts, onkoloģija, neirodeģeneratīvās slimības, acu veselība, geriatra pieejamība, kā arī paliatīvās aprūpes nodrošināšana. Komisija pievienojās LSKA viedoklim par senioru primārās veselības aprūpes neapmierinošo situāciju visā valsts teritorijā un ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti. 

LSKA atzinīgi novērtē veselības ministra izteiktās idejas par to, ka valstī  jāveido labbūtības centri (mazas ambulatoras lauku slimnīcas); jāpaplašina paliatīvās aprūpes sniegšanas pakalpojums izmantojot mobilās brigādes; jāveicina starpresoru sadarbība labklājības un veselības aprūpes jomā veidojot vienu pārvaldes institūciju ar diviem departamentiem, tādejādi nesadrumstalojot resursus organizatorisko pasākumu veikšanā; jāiesaista VARAM telemedicīnas attīstīšanā;   jāveido pakalpojums “Slimnīca mājās”, kas domāta hroniskajiem slimniekiem, kuriem slimības saasinājuma periodā tiek sniegta palīdzība viņa dzīves vietā, neivietojot pacientu stacionārā; neatlaidīgi jāstrādā pie veselības pratības attīstīšanas.

LSKA ir gandarīta arī par to, ka starp Veselības komisijā identificētajām problēmām tika minēta vecuma cenza noteikšana skrīninga pakalpojuma saņemšanai, jo biedrība ne reizi vien vērsusi uzmanību uz to, ka gados veciem cilvēkiem valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes nav pieejamas. “Mēs ļoti ceram, ka šī situācija mainīsies un vēža agrīna atklāšana, pateicoties skrīningam, būs pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem, neraugoties uz viņu vecumu,” saka Barba Girgensone.

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Materiāls “LSKA sagaida likumdevēja iesaisti senioru problēmu risināšanā” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA sagaida likumdevēja iesaisti senioru problēmu risināšanā” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.