Laikraksta “Latvietis” 27.marta numurā atskats par Latvijas Goda konsula Jāņa Roberta Dēliņa viesošanos LSKA “Senioru skolā”, kā arī informācija par citām LSKA aktivitātēm. Rakstu var izlasīt laikraksta 6.,7.lpp. 

Attachments:

Latvietis792.pdf

[ ]

8317 kB

Lai gados vecus cilvēkus pēc iespējas pasargātu no krāpniekiem, “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzsāk senioru informēšanas kampaņu par krāpnieku biežāk pielietotajām metodēm, to, kā tās atpazīt un no tām izvairīties.

LSKA norāda, ka seniori ir tā iedzīvotāju grupa, kura uz krāpnieku makšķeres var uzķerties visbiežāk. “Ja gados vecāks cilvēks savā  viedtālrunī vai e-pastā, piemēram, saņem ziņu it kā no Valsts ieņēmuma dienesta, e-veselības, vai paziņojumu, ka pret viņu ir ierosināta lieta, kuru pēc dienas vai divām plānots izskatīt tiesā, visticamāk, viņš uztraukumā arī sekos norādēm, spiedīs uz klātpievienotajām saitēm un sniegs visas prasītās ziņas nemaz nenojauzdams, ka kritis par krāpnieku upuri. Tāpēc ļoti svarīgi ir seniorus par visām šīm shēmām informēt, mācīt tās atpazīt un arī kā rīkoties,” saka Lilita Kalnāja.

Savukārt LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne norāda, ka “Finanšu pratības nedēļas 2024” ietvaros LSKA “Senioru skolā” notika seminārs par digitālajām prasmēm, kura laikā AS “DelfinGroup” Aizdevumu uzraudzības nodaļas vadītāja Inga Pinka informēja seniorus, kādi riski ir digitālajā un reālajā vidē, un kā no tiem izvairīties, lai nezaudētu naudu un drošību.  Seminārā senioriem tika stāstīts par investīciju un lielās peļņas solītājiem, ziedojumiem, mantojumiem un jaunākajām krāpšanas shēmām, kā arī izspēlētas situācijas no dzīves, kurās seniori ieguva praktiskas iemaņas krāpniecību atpazīšanā un savu datu aizsargāšanā. 

“Šādi semināri senioriem ir ļoti vajadzīgi, jo, lai arī daudziem šķiet, ka viņi par krāpnieku trikiem ir labi informēti, tomēr jāpatur prātā, ka svešas naudas tīkotāji arvien izgudro ko jaunu. Tādēļ visdažādākajos informācijas kanālos nepieciešams  vēl un vēl atkārtot, ka lielās peļņas solījumi dažādās investīciju platformās ir tikai siers peļu slazdā, bet neviena banka un neviens nebanku kreditētājs nekad neprasīs nosaukt internetbankas vai kartes datus. Par šīm vienkāršajām patiesībām runāts jau gadiem ilgi, bet cilvēki joprojām uz to iekrīt,” saka Astrīda Babāne.

Lilita Kalnāja uzsver, ka senioru izglītošana šajos jautājumos ir īpaši svarīga, jo ne reizi vien bijuši gadījumi, kad uzticoties it kā bankas vai policijas “darbiniekiem”, cilvēki zaudējuši visus savus iekrājumus, un, ja blēžiem izdevies tikt pie viņu personas datiem, vēl palikuši parādos par kredītiem, kurus nekad nav ņēmuši.

“Esam izveidojuši speciālu anketu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā senioriem nācies saskarties ar krāpnieku aktivitātēm. Arī savā mājas lapā publicējam informāciju par dažādiem krāpniecības veidiem, taču tie diemžēl aug līdzīgi sniega bumbai un nemitīgi mainās. Ja vēl nesen dominēja uzskats, ka krāpnieki runā tikai krievu valodā, tad tagad, pateicoties mākslīgajam intelektam, viņi apvārdo cilvēkus arī latviski. Par to un arī citām krāpnieku metodēm plānojam regulāri stāstīt “Senioru skolas” nodarbībās,” saka Lilita Kalnāja. 

Pasākumu atbalsta Labklājības ministrija,

Pasākumus īstenojam no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim

finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5