Top senioru mūžizglītības organizāciju tīkls 

Nereti esam dzirdējuši – kad pienāks pensijas vecums, beidzot darīšu, ko vēlos, beidzot būšu brīvs cilvēks. Un tiešām – daļa senioru ar prieku izbauda pensijas vecumu, iespējas piedalīties mazbērnu audzināšanā, rūpes par dārzu, ceļošanu vai citu plānu īstenošanu. Tomēr daudzi saskaras ar citu realitāti – pēkšņi jūtas visu aizmirsti, nevajadzīgi, vientuļi un iztukšoti. Nereti ilgi gaidītās brīvības vietā ir vēlme noslēgties no apkārtējās pasaules un cilvēkiem. Var zust domubiedri, jēgas izjūta, mazināties kognitīvās un fiziskās spējas, rodas kauns un mazvērtības izjūta par novecošanu un spēju samazināšanos. Tādēļ atbalsts šajā vecuma posmā ir būtisks.

Seniori visā pasaulē izglītojas 

Lai sniegtu atbalstu senioriem, pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta darbojas dažādas organizācijas, kuras senioriem turpina nodrošināt izglītību, attīstību un praktiskas iemaņas. Piemēram, Japānā kopš 60.gadu beigām darbojas Inami koledža (Inamino Gakuen), kas senioriem piedāvā apgūt tādus priekšmetus kā dārzkopību, veselības pārvaldību, kultūras studijas un keramiku. 

Eiropā kopš 1973.gada darbojas Trešās paaudzes universitātes jeb U3A (The University of the Third Age), kad Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē tika izveidota pirmā šāda veida izglītības iestāde. U3A ir pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva, kas piedāvā izglītošanos pensionētām personām un ikvienam interesentam, kas uzskata sevi par senioru jeb trešās paaudzes pārstāvi. Francijā, Polijā arī citās valstīs šīs skolas biežāk darbojas ciešā sadarbībā ar universitātēm. Bet, piemēram, Anglijā, Portugālē šī iniciatīva ir vairāk nevaldības organizāciju (NVO) darbības joma. Katrā valstī, kur veidojies Trešās paaudzes universitāšu tīkls, tas ir mazliet citādāks, atbilstošs vietējās kopienas kultūrai, ieradumiem un vajadzībām.

Latvijas senioru izaicinājums: došanās pensijā

Arī Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir veidojušās un turpina veidoties senioru izglītības iniciatīvas. Kā pirmo personīgo U3A iniciatīvu Latvijā varam minēt Krāslavas Senioru skolas izveidošanu 2015.gadā. Šobrīd Latvijā darbojas arī senioru skolas Kuldīgā, Aglonā, Ikšķilē, Siguldā, Jēkabpilī. Savukārt Jelgavā, Mālpilī, Siguldā un Rīgā darbību uzsākušas Senioru universitātes, kas ir Portugāles U3A tīkla RUTIS dalībnieki. Lai arī Senioru skolas savstarpēji nesaskaņo nodarbību saturu, to forma un ideja ir vienota, turklāt tās nepārtraukti uztur savstarpēju komunikāciju un darbojas pēc vienota principa.

Smiltenē un Liepājā senioru skolas iniciatīva pieder pašvaldībai. Liepājā Izglītības pārvaldes Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra Personības izaugsmes un pilnveides nodaļa vairākas reizes gadā aicina seniorus apvienoties mācību grupās. Smiltenē izveidots mācību cikls „Senioru akadēmija”, kura ietvaros notiek lekcijas par garīgo un emocionālo veselību, veselīgu dzīvesveidu, dārzkopību, digitālajām prasmēm un citām tēmām.

Kā redzams, senioru izglītības iniciatīvas Latvijā ir nepieciešamas un aktuālas, līdzīgi kā citviet pasaulē. Tomēr tās nav koordinētas, vienlīdz pieejamas visā Latvijā, tām ir sporādisks raksturs, kā arī nav vienotas pieejas to veidošanā.

Tādēļ Latvijā ir tapis starptautisks un apjomīgs projekts "Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs", ko Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma programmā realizē biedrība "Vidusdaugavas NVO centrs" kopā ar vēl četriem partneriem no visas Latvijas: biedrībām "Latvijas senioru kopienu apvienība" Rīgā, "Kuldīgas Senioru skola", "Ikšķiles senioru skola" un "Baltā māja" Līvānos. Projekta mērķis ir izveidot un attīstīt Trešās paaudzes universitātes tīklu Latvijā.

Aktīvi seniori – labums visai sabiedrībai

Projekta vadošā eksperte un Krāslavas senioru skolas dibinātāja Tatjana Azamatova uzsver trīs pamata iemeslus, kādēļ šādu pakalpojumu nodrošināšana senioriem ir īpaši nozīmīga. Pirmkārt, senioriem ir nepieciešams atjaunot zināšanas: "Arvien lielāka sabiedrības daļa nonāk vecumā +65. Tie ir iedzīvotāji, kuri izglītību ieguva pirms 50 gadiem, viņu zināšanas ir novecojušas, bet mūsdienu pasaule mainās tik strauji! Senioru skolu mācību programmas ietver datorapmācību, tiesību zinības, finanšu prasmes, veselīga uztura pamatus, svešvalodas sarunvalodas līmenī, dejas, kordziedāšanu, rokdarbus, izglītojošas lekcijas par psiholoģiju, vēsturi, mākslas, reliģijas vēsturi u.c. Darba pamatā ir regularitāte.

Otrkārt, tas palīdz mazināt vientulību un veicina socializēšanos senioru vidū. "Statistiski redzam, ka vecuma grupā virs 75 gadiem sieviešu ir divreiz vairāk nekā vīriešu. Daudzas no viņām ir atraitnes, kuras dzīvo vienas. Trūkst emocionālā atbalsta un zūd sociālās saiknes – vienkāršoti sakot, vientulība nogalina," stāsta T.Azamatova. Ir skarbāki atzinumi, ka Eiropā šobrīd novērojama "vientulības epidēmija", kas skar arī Latviju. Vientulība atzīta kā būtisks riska faktors saslimšanai ar demenci, veido augstāku kardiovaskulāru slimību risku, palielina depresijas un trauksmes iespējamību.

Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais iemesls, ir prāta noslodze, kas kalpo kā dažādu slimību profilakse. Neirodeģeneratīvo slimību ārstēšana ir dārga – tam nepieciešami speciāli pansionāti un aprūpe. Strādājot ar senioriem preventīvi, mēs samazinām viņu iespējas nonākt līdz ārstniecības un aprūpes iestādēm, tādējādi samazinām valsts izmaksas veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmās. Ieguvēji ir ne tikai seniori, bet arī ģimenes locekļi, sabiedrība kopumā.

Seniori Latgales reģionā

Kā norāda T.Azamatova, uzsākot senioru skolas darbību, skepse bija gan no pašvaldības, gan no pašu senioru vidus. Svarīgs uzdevums bija iegūt uzticību, nodrošināt pastāvību, regularitāti un drošu vidi. Šobrīd, projektā veicot pašvaldību nostājas izpēti senioru novecošanas jautājumos, Latgales reģionā konstatējām, ka pieeja ir ļoti dažāda.

Pēc pašreizējā administratīvā iedalījuma Latgales reģionā ietilpst 7 novadi - Balvu, Augšdaugavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes novadi un divas valstspilsētas: Rēzekne un Daugavpils. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada sākumā, 25 % Latgales iedzīvotāju jau ir nosvinējuši 65.dzimšanas dienu, kas ir lielākais senioru vecuma rādītājs Latvijā. Kā veicināt viņu labklājību, ņemot vērā, ka senioru skaits Latgalē ir tik liels?

Pašvaldību stratēģisko plānošanas dokumentu (Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, novadu attīstības programmas u.c.) satura izpēte atklāja, ka sāk iezīmēties šīs nozīmīgās iedzīvotāju daļas interešu pārstāvība. Piemēram, Rēzeknes novada attīstības programmā ir atrodams termins “senioru politika”, ir paredzēts attīstīt sociālās drošības pakalpojumus vecāka gadagājuma iedzīvotājiem un pasākumus, lai uzlabotu viņu integrāciju sabiedrībā. Daugavpils novada attīstības programma paredz pasākumus, kas veicinās veselīgu dzīves veidu senioriem ar uzsvaru uz mentālās veselības saglabāšanu, tāpat senioriem plānots radīt drošu publisko telpu, kurā būs vairāk iespēju socializēties, tiks piedāvāti mācību kursi. Krāslavas novada attīstības programmā paredzēts finansējums Krāslavas senioru skolas darbības un aktivitāšu atbalstam, kā arī finansējums pensionāru biedrības darbībai un dienas centra izveidei. 

Tomēr nav skaidrs – cik lielā mērā šie mērķi tiek īstenoti praksē? Tāpat jāsecina, ka darbam ar senioriem pietrūkst regularitātes.

Dati par organizāciju darbību sabiedriskajā sektorā uzrāda, ka Latgales reģionā darbojas vairāk nekā 70 NVO, kuru mērķauditorija ir pensijas vecuma cilvēki – seniori. Bieži tieši šādas biedrības apņemas aktivizēt viņu sabiedrisko dzīvi, aizstāvēt intereses dzīves apstākļu uzlabošanā̄ un kultūras vajadzību apmierināšanā, aktivizēt līdzdalību sabiedriski politiskajā dzīvē. Tomēr katras pašvaldības atbalsts biedrībām atšķiras, ir atkarīgs no valdošajām vērtībām un prioritātēm.

Jāveido valsts līmeņa senioru politiku 

Sabiedrības novecošanās un senioru arvien pieaugošais skaits ir pievērsuši uzmanību – pamazām pašvaldību plānošanas dokumentos iezīmējas centieni pievērsties senioru politikas veidošanai. Tomēr rodas priekšstats, ka pašvaldības joprojām meklē veidus, kā strādāt ar senioru vecuma iedzīvotājiem.

Ieradums mācīties pieaugušo vecumā mūsu sabiedrībā vēl tikai veidojas, par ko liecina statistikas dati, uzrādot arvien pieaugošu interesi par iesaistīšanos mūžizglītībā. Vēl gan ir tāls ceļš ejams šīs jomas valsts likumdošanas sakārtošanā senioru interesēs, jo Latvijā pieņemts uz mūžizglītību skatīties tikai darba tirgus vajadzību nodrošināšanai. 

Projekta par Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidi Latvijā ietvaros mūsu mērķis ir panākt, lai izglītības iespējas būtu nodrošinātas visa mūža garumā, tai skaitā arī pēc aiziešanas pensijā. Aicinām sadarboties gan pašvaldības, gan valsts politikas veidotājus, gan arī pašus seniorus. Savs ieguldījums jāveic mums katram – jo senioru vecums ir mūsu katra nākotne!

 

Tatjana Azamatova, 

Sanita Bertmane, 

“Vidusdaugavas NVO centrs” projekta ekspertes

Biedrības “Latvijas Senioru kopienu apvienība” “Senioru skola Rīgā” jūnijā pulcēja savus klausītājus, lai atskatītos uz paveikto un uzklausītu viņu priekšlikumus par turpmākajām aktivitātēm. LSKA valdes locekle Liesma Neipreisa norāda – anketu apkopojums liecina, ka seniori ir sociāli aktīvi un interesējas par norisēm valstī. “Mūsu klausītāji grib uzzināt kaut ko jaunu, soļot līdzi laikam un arī izprast, kas notiek sabiedrībā”.

 

LSKA “Senioru skolas” klausītāju anketēšana tika veikta, lai noskaidrotu, kādas tēmas viņi vēlētos apgūt nākamajā gadā. Atbildēs minēti ne vien ar senioru  labklājības celšanu, pensijām, sociālo atbalstu un veselības uzlabošanu saistīti jautājumi, bet izteikta arī vēlme dzirdēt par  Latvijas zinātnieku sasniegumiem, Valsts prezidenta lomu un devumu Latvijas politikā; Latvijas partiju sistēmu; iedzīvotāju attiecībām ar pašpārvaldi  un to, vai seniori var ietekmēt pašvaldības lēmumu pieņemšanu; kā veidojas komercbanku procentu likmes; Latvijas nākotnes perspektīvām; ES valstu ekonomisko situāciju. Tāpat senioru vēlas tikties ar no Latvijas ievēlētajiem EP deputātiem, lai uzzinātu, ko viņi ir paveikuši.

Liesma Neipreisa, kura LSKA “Senioru skolu” vada kopš tās dibināšanas, uzsver, senioriem šī kopā sanākšana nodarbībās un jaunā uzzināšana dod sava veida piepildījumu un gandarījumu. Savukārt viņai pašai vislabākais novērtējums ir tas, ka trešdienās, kad notiek nodarbības, biedrības “Svētās Ģimenes māja” (SĢM) zāle ir pilna ar klausītājiem. “Viņiem mūsu piedāvātās tēmas ir aktuālas un interesantas, seniori aktīvi seko  Latvijā un arī ārpus mūsu valsts notiekošajam un labprāt nāk uz “Senioru skolas” nodarbībām un diskusijām.”

Aktivitāšu loks ir visplašākais – sākot ar pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tik būtiskām tēmām kā civilās aizsardzības pamati, kā rīkoties un atpazīt hibrīdkara draudus, pirmās  palīdzības sniegšana, digitālās prasmes, IT jomas krāpnieki u.c, beidzot ar kultūrizglītojošām ekskursijām uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, muzeju un izstāžu apmeklējumiem, kā arī sadraudzības braucieniem pie Lietuvas un Igaunijas senioriem. 

“Pieredzes apmaiņā dodamies arī pie saviem sadarbības partneriem un LSKA biedriem Kuldīgas senioru skolā, bijām pie Madonas, Dobeles, Alūksnes, Siguldas un Līvānu senioriem. Viesojāmies arī Polijā, kur projekta par Trešās paaudzes universitāšu (U3A) modeļa ieviešanu Latvijā ietvaros, pētījām, kā U3A modelis darbojas pie viņiem. Šo projektu ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu realizē “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar LSKA, Kuldīgas senioru skolu, Ikšķiles senioru skolu un biedrību “Baltā māja” Līvānos,” stāsta LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Viņa arī atgādina, ka LSKA “Senioru skola Rīgā” nav skola klasiskajā izpratnē, bet gan mūžizglītības nodarbības par senioriem aktuālām un viņus interesējošām tēmām. Turklāt senioru mūžizglītības pasākumi nav domāti tikai LSKA ietilpstošo senioru organizāciju biedriem, uz tiem var nākt ikviens interesents. Informācija par pasākumiem rodama LSKA mājas lapā www.lskapvieniba.lv sadaļā “Senioru skola”. 

LSKA “Senioru skola” organizē arī tikšanos ar dažādām amatpersonām, kuras izskaidro senioriem aktuālos jautājumus, piemēram, kāda palīdzība saņemama no pašvaldības, kā izprotams viens vai otrs normatīvais regulējums u.tml. Notikušas tikšanās Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas darbiniekiem, Rīgas pilsētas Sociālā dienesta pārstāvjiem, Nacionālās veselības dienesta, Zāļu valsts aģentūras pārstāvjiem, Saeimas deputātiem un citām amatpersonām

Liesma Neipreisa bilst, ka no šā gada janvāra sākuma līdz pat Eiropas Parlamenta vēlēšanām 8.jūnijā nodarbības LSKA “Senioru skolā” noritēja Eiropas Savienības zīmē. Notika lekcijas par Eiropas Savienību, Eiropas Parlamentu, ES Zaļo kursu un Latvijas izaicinājumiem tā attīstībai, kā arī par NATO lomu Eiropas drošībā. Tāpat bija arī tikšanās ar dažādu politisko spēku Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem, kuri senioriem sniedza savu redzējumu un atbildēja uz viņu jautājumiem.

Nodarbībai par Eiropas Parlamenta darbu bija iespējams pieslēgties arī Zoom platformā, šo iespēju izmantoja Kuldīgas un Ikšķiles senioru skolas. Savukārt stāstījumu par “Eiropas tēvu” Robēru Šūmani visi interesenti varēja attālināti vērot YouTube kanālā. 

“Senioru skolas” vadītāja norāda, ka Senioru skolas nodarbības  “Svētās ģimenes mājas” telpās atsāksies vien septembrī, un izsaka lielu pateicību  SĢM par sadarbību un iespēju izmantot biedrības telpas. Tāpat viņa atgādina, ka, iepriekš vienojoties, Senioru skolas klausītājiem SĢM telpās arī vasaras periodā trešdienās bez maksas iespējams gūt konsultācijas digitālajās pamatprasmēs.

Organizējot “Senioru skolas” nodarbības LSKA mērķis ir, lai seniors, kurš beidzis aktīvās darba gaitas, nesēž mājās, bet nāk aktīvi darboties. Atrod jaunus domubiedrus, iet kopsolī ar laikmetu un jūtas laimīgs. Lai katram aktīvajam senioram pateiktu “Paldies” par viņa vēlmi būt dzīves viducī, būt aktīvam, uzzinot un izprotot sabiedrībā notiekošo, visi “Senioru skolas” klausītāji saņēma  LSKA “Atzinības rakstu”. 

“Ir tāds burvju vārds, kas sasniedz un iepriecina katru. Šo vienkāršo vārdu “Paldies!” seniori saka katram, kurš atbalstījis LSKA “Senioru skolas” aktivitātes un nav aizmirsis, ka katrs savā dzīves gājumā kādreiz būs seniora statusā,” saka Liesma Neipreisa.

 

PasākumuSadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

Materiāls “LSKA: Seniori ir sociāli aktīvi un negrib ieņemt tikai vērotāju pozīciju” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA: Seniori ir sociāli aktīvi un negrib ieņemt tikai vērotāju pozīciju” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

 

Sēdē piedalījās Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons un informēja klātesošos par situāciju valstī ar bankas pakalpojumu sniegšanu un bankomātu pieejamību. 

Sēdē piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs un informēja klātesošos par Valsts fondēto pensiju likuma aktualitātēm, pensiju otrā līmeņa situāciju un tās uzlabošanas iespējām Latvijā. 

Sēdē piedalījās Finanšu ministrs Arvils Ašeradens un informāja par situāciju valsts budžetā, iespējamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, norādot uz nepieciešamību rast līdzekļus valsts aizsardzības stiprināšanai, nepalielināt valsts ārējo parādu un veicināt uzņēmējdarbības attīstību valstī. 

LSKA valdes locekle Barba Girgensone informēja klātesošos par LSKA izveidošanas un darbības vēsturi, uzsverot sadarbības ar LPF aktualitāti un tās ieguvumus kontekstā ar LSKA paveikto tās pastāvēšanas 7 gados. 

LSKA ieskatā ikvienā no LSKA īstenotajiem projektiem un darbības virzieniem iezīmējas saskarsmes punkti ar LPF, īpaši jautājumos, kas tiek risināti NVO sektorā MK un NVO memoranda padomē, Labklājības ministrijas, Izglītības ministrijas, Veselības ministrijas un Ekonomikas ministrijas, kā arī VARAM un KEM ministriju darba grupās un Latvijas Pašvaldību savienībā attiecībā uz senioru interešu aizstāvēšanu. 

LSKA informēja LPF Domi par sasniegto aktualizējot eidžisma, vardarbības, psihiskās veselības, senioru drošības, onkoloģijas, sirds veselības, diabēta, acu veselības, atstumtības, mūžizglītības problemātiku dažādās struktūrās un medijos, kā arī veidojot sadarbību ar dažādām senioru NVO gan Latvijā, gan ārvalstīs. 

LPF Dome atbalstīja sadarbības nepieciešamību un aicināja fiksēt sadarbības faktu noslēdzot sadarbības līgumu. 

LSKA valde 2024.gada 12.jūnijā iesniedza LPF valdei sadarbības līguma projektu un piekrita atbalstīt LPF iniciatīvu par sadarbības līgumu slēgšanu ar Saeimas frakcijām un komisijām, kas veicinātu iespēju savlaicīgi iepazīties ar tām likumdošanas iniciatīvām, kas skar senioru intereses, un aktīvāk iesaistīties senioru interešu aizstāvēšana, piedaloties komisiju sēdēs un iesniedzot savus priekšlikumus.  

 

 

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) pievienojas Latvijas Pensionāru federācijas aicinājumam atbalstīt Labklājības ministrijas piedāvāto variantu indeksēt visas pensijas pilnā apmērā. LSKA norāda, ja indeksēta tiek tikai daļa pensijas, bet pārējā nav pasargāta no inflācijas ietekmes, cieš cilvēka pirktspēja un līdz ar to pazeminās arī viņa dzīves kvalitāte.

 

LSKA šī gada jūnijā pēc Latvijas Pensionāru federācijas ielūguma piedalījās LPF Domes sēdē, kurā tika atjaunota arī abu organizāciju sadarbības iecere. LSKA ieskatā ikvienā no LSKA īstenotajiem projektiem un darbības virzieniem iezīmējas saskarsmes punkti ar LPF, īpaši jautājumos, kas tiek risināti NVO sektorā MK un NVO memoranda padomē, Labklājības ministrijas, Izglītības ministrijas, Veselības ministrijas un Ekonomikas ministriju darba grupās un Latvijas Pašvaldību savienībā attiecībā uz senioru interešu aizstāvēšanu. 

Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem ir diskusija par nepieciešamību indeksēt pensijas 100% apmērā no iepriekšējā gada sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, tādējādi novēršot netaisnību pret aptuveni ceturtdaļu pensionāriem, kuru vienīgais “noziegums” ir tas, ka viņi ir vairāk strādājuši, vairāk maksājuši nodokļus valstij un rezultātā uzkrājuši sev lielāku pensiju par valsts pensiju indeksācijai noteikto robežu – 609 eiro. 

Iepazīstoties ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” anotāciju, kā arī ar Latvijas Pensionāru federācijas viedokli, LSKA uzskata, ka minētie grozījumi beidzot ļaus sakārtot pensiju indeksācijas sistēmu tā, lai tiktu apmierināts pilnīgi visu pensionāru pieprasījums pēc sociālā taisnīguma ievērošanas.  Ne mazāk būtiski ir par galveno kritēriju pensiju indeksēšanā izvirzīt apdrošināšanas stāža gadu daudzumu, kā nepieciešamo apdrošināšanas stāžu nosakot vismaz 20 gadus.

Saprotot, ka pilnīgi visas, arī lielās pensijas, indeksēt 100% apmērā, visticamāk, nebūs iespējams, LSKA pievienojas LPF piedāvātajam kompromisam indeksēt pensijas vismaz 100 procentu apmērā no vidējās algas, kas šoruden sasniegs 1364 eiro.

“Nevienam, tai skaitā arī likumdevējam un valdībai, nav noslēpums, ka pensiju pieaugums neatbilst vidējās algas pieaugumam valstī un pašreizējā pensiju indeksācija nekompensē inflācijas ietekmi uz saņemto pensiju. Tikmēr gados vecu cilvēku izdevumi par siltumu, elektrību, pārtiku, medikamentiem un citām dzīvei būtiskām lietām pieaug. Pensionāri nav ciparu rindas excel tabulās, tie ir dzīvi cilvēki, kuri mūža novakari pelnījuši pavadīt cilvēka cienīgos apstākļos,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Savukārt LSKA struktūrvienības “Senioru  saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone uzsver, ka, pieņemot šos grozījumus, pensiju apmēra noteikšanā tiek ievērots taisnīguma princips un tādējādi tiks stiprināta darba devēju un nodarbināto motivācija maksāt sociālās iemaksas. Sociālā drošība jo īpaši svarīga ir pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. 

“LSKA aicina visus 14.Saeimas deputātus, visas frakcijas, neatkarīgi no tā, vai tās atrodas pozīcijā vai opozīcijā, atbalstīt Labklājības ministrijas piedāvāto likumprojektu “Grozījumi likumā “par valsts pensijām””. Tas ļaus atrisināt daudzas samilzušas problēmas kā esošajiem, tā arī nākotnes pensionāriem. Cilvēki, kuri ilgus gadus strādājuši Latvijas labā un ar saviem nodokļiem veicinājuši mūsu valsts ekonomisko labklājību, nav pelnījuši, lai valsts par viņiem vecumdienās rūpētos pēc  “pārpalikumu principa” – pensiju jautājums beidzot ir jāsakārto visiem skaidri, saprotami un caurskatāmi,” uzsver Barba Girgensone.

LSKA atzinīgi novērtē un atbalsta arī Latvijas pensionāru federācijas un Labklājības ministrijas iniciatīvu no 2024. indeksēt visas valsts pensijas ar patēriņa cenu indeksu un algu indeksu vienu reizi gadā – 1.oktobrī, par ko LSKA struktūrvienība “Senioru saeima” informējusi arī Labklājības un Finanšu ministrijas. Tāpat LSKA uzskata, ka pašreizējais neapliekamā minimuma slieksnis pensijām – 500 eiro, neveicina pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanos un atbalsta Latvijas Pensionāru federācijas minēto kompromisa variantu, ka ar IIN neapliekamais pensijas minimums būtu minimālās algas apmērā, proti, 700 eiro. 

 

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

 

Service by Chukmasoff