Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) iesniegusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai ieteikumus likumprojektam “Senioru likums” un ierosina komisijai izskatīt jautājumu par šāda likuma izstrādāšanas nepieciešamību. “”Senioru likums” veicinās senioru integrāciju darba tirgū, viņu aktīvāku iesaistīšanos savu tiesību un interešu aizstāvībā nodarbinātības jomā, kā arī mudinās seniorus  uzsākt vai turpināt  komercdarbību,” norāda LSLA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Savus ierosinājumus un argumentāciju par “Senioru likuma” pieņemšanas nepieciešamību LSKA parlamenta atbildīgajai komisijai iesniedza 25.februārī, kad Saeimā par godu Starptautiskajai nevalstisko organizāciju dienai jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atvērto durvju diena un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem bija iespēja tikties un diskutēt ar Saeimas komisiju pārstāvjiem. “Mēs esam gandarīti, ka parlaments izprot, cik liela nozīme ir saiknei starp likumdevēju un pilsonisko sabiedrību. Tas ļauj ātrāk un kvalitatīvāk identificēt sabiedrībā valdošās problēmas un novērst tās, tādējādi uzlabojot valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti. “Senioru likums” būtu viens no instrumentiem gados vecāku cilvēku labbūtības nodrošināšanai,” uzsver Lilita Kalnāja.  

LSKA jau vairākus gadus apzina un analizē senioru problēmas, kā arī to iespējamos risinājumus, ar kuriem regulāri tiek papildināta biedrības sagatavotā ilgtspējīga senioru interešu aizstāvības programma. LSKA apkopotā seniorus skarošā problemātika iepriekšējo gadu laikā vairākkārt tikusi iesniegta arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, tomēr jāsecina, ka gados vecākus cilvēkus skarošie “sāpīgie jautājumi” praktiski nemainās. LSKA struktūrvienības  “Senioru saeima” vadītāja Barba Girgensone norāda, ka, lai arī šobrīd ir sakārtota pensiju indeksācija, iekustējies “bāzes pensiju” jautājums, izveidojies sekmīgs sociālais dialogs ar Labklājības ministriju un paveiktas vēl citas labas lietas, tomēr joprojām vērojama neskaidrība atbildības un kompetenču sadalījumā darbā ar senioriem starp institūcijām gan valsts, gan pašvaldību līmenī. “Ir nepietiekami noteikti principi darbā ar senioriem un šī darba specifika, arī senioru līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā, ir vāja un apgrūtināta,” saka Barba Girgensone.

Savukārt Lilita Kalnāja uzsver, ka “Senioru likums” nepieciešams, jo motivēs seniorus vairāk iesaistīties izglītības procesos, integrēties darba tirgū, iesaistīties nodarbinātību veicinošos pasākumos, kā arī veselību un fizisku attīstību veicinošās aktivitātēs. “Tas sekmē senioru labbūtību un sociālo integrāciju, piedalīšanos nevalstisko organizāciju un politisko partiju darbībā un līdzdarbošanos lēmumu, jo īpaši, politisko lēmumu, pieņemšanas procesos,” saka Lilita Kalnāja.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece izsaka cerību, ka likumdevējs šo iniciatīvu atbalstīs. “Patīk tas mums vai nē, tomēr piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir seniori un paredzams, ka nākotnē šis skaitlis tikai augs. Tādēļ speciāla “Senioru likuma” izstrāde jau kļuvusi par nepieciešamību. Senioriem jābūt iespējai iesaistīties senioru politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas kā arī būt informētiem par to, kā tiek veicināta tādu apstākļu veidošanās, kuros senioriem ir iespēja būt ekonomiski patstāvīgiem Latvijas iedzīvotājiem.”

Projektu LSKA aktivitāšu nodrošināšanai 2025.gadā

atbalsta Labklājības ministrija,

Līguma Nr. LM2025/21-26/22 

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstu arī šogad turpinās sadarbību starp Latvijas senioriem un ukraiņiem, kuri patvērumu no kara atraduši Rīgā. Projekta “Kopā ar ukraiņu draugiem” ietvaros tiks turpinātas latviešu valodas apmācības tādā līmenī, lai ukraiņi labāk varētu iekļauties kvalificētā darba tirgū, kā arī sekmēta viņu tālāka integrāciju Latvijas sabiedrībā.

LSKA palīdzējusi Rīgā patvērumu radušajiem ukraiņiem integrēties mūsu sabiedrībā jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmajām dienām. LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece, projekta “Kopā ar ukraiņu draugiem” vadītāja Lilita Kalnāja ir gandarīta, ka, pateicoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstam, saglabājusies pēctecība biedrības realizētajiem pasākumiem no kara šeit patvērumu radušo Ukrainas  civiliedzīvotāju atbalstam. Šogad projekta aktivitātēs plānots iesaistīt 100 ukraiņus un 80 latviešu seniorus no Rīgas, kuri, sadarbojoties ar ukraiņiem, īstenos viņu iekļaušanu Latvijas sabiedrībā un darba tirgū.

“Mēs ļoti priecājamies par mūsu ukraiņu draugiem, kas, pateicoties LSKA  īstenotajiem latviešu valodas kursiem, valsts valodas prasmes nokārtoja A2 līmenī. Tāpēc esam ļoti gandarīti, ka latviešu valodas mācīšanu ukraiņiem varēsim turpināt valodu kluba “Darba tirgum” nodarbībās. Patiesi ir prieks redzēt, ka viņi latviešu valodu mācās nevis “ķeksīša” dēļ, bet tādēļ, ka patiesi vēlas mūsu valodu apgūt,” saka Lilita Kalnāja. Arī Rīgas darba devēji aicina ukraiņus kārtot latviešu valodas eksāmenus Valsts valodas centrā, lai  viņi varētu iekļauties darba tirgū un strādāt labāk apmaksātu darbu. “Valodas klubā” paredzētas 36 padziļinātas latviešu valoda apguves nodarbības, no kurām katra būs divu akadēmisko stundu jeb 90 minūšu garumā.  Mācību programma sagatavota atbilstoši Valsts valodas centra eksāmenu prasībām, tāpat sagatavots metodiskais materiāls izdalei katram kluba dalībniekam.

Ņemot vērā lielo ieinteresētību, tiks organizēti arī kursi “Uzņēmējdarbības ABC”. Nodarbības vadīs nozaru eksperti un cita starpā tiks stāstīts par to, kas nepieciešams sava uzņēmumu reģistrācijai, kāda ir Latvijas darba likumdošana, grāmatvedības uzskaite, nodokļi un nodevas, gada pārskatu sagatavošana un iesniegšana un citi jautājumi. 

Lilita Kalnāja stāsta, ka šogad darbosies arī Latviešu kultūrtelpas iepazīšanas kursi, kurus vadīs kultūras eksperti, un Ukraiņu kultūrtelpas iepazīšanas kursi, kuros Rīgas senioriem stāstīsim par ukraiņu kultūru.  “Abu mūsu tautu kultūras labāka iepazīšana ļaus mums arī labāk izprast citam citu un veicinās ukraiņu labāku iekļaušanos mūsu sabiedrība,” saka Lilita Kalnāja. Vēl viens interesants pasākums būs ukraiņu un kurzemnieku virtuves meistarklases, kuras notiks Mazirbē.

Maijā kopā ar Rīgas, Kuldīgas, Madonas un Dobeles senioriem rādīsim ukraiņiem ceriņu ziedēšanas krāšņumu Pētera Upīša dārzā Dobelē un baudīsim opermūzikas koncertu, bet oktobrī ukraiņi kopā ar Rīgas senioriem priecāsies par zelta rudeni Cēsīs.

Visu projekta laiku sabiedrība tiks informēta par tā norisēm, bet tā noslēgumā par ukraiņu un Rīgas senioru sadarbību tiks veidota videofilma. “Ir ļoti būtiski, ka ukraiņi jūt – šī briesmīgā kara laikā un sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos viņi nav vieni. Mūsu atbalsts un sapratne Ukrainas civiliedzīvotājiem ir ļoti nepieciešama un LSKA savu iespēju robežās to viņiem cenšas sniedz,” saka Lilita Kalnāja.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros

Projekta īstenošanas laiks no 2025. gada 05.februāra līdz 2025. gada 31.oktobrim. Līguma Nr. RAIC-25-23-lī