Aicinām 14. septembrī 

„Sarunu klubā”

tikties ar 14. Saeimas deputātu kandidātiem

no partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ

  plkst.13.00

 Svētās Ģimenes Mājā, 

Rīgā, Klostera ielā 5

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu un  informējam seniorus par  aktuāliem jautājumiem. Tagad pienākusi kārta deputātu kandidātu iztaujāšanai.

Sarunu klubā ar senioriem tiksies Oļegs Burovs, Ainars Baštiks un Kārlis Strēlis.

„LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ apvieno Latvijas cilvēkus – patriotus, kuri atbalsta ģimenes un kristīgās vērtības, un kuri strādā, lai Latvija būtu bagāta un attīstīta valsts.

Latvija būs pirmajā vietā!

LPV apvieno Latvijas patriotus, kuri atbalsta ģimenes un kristīgās vērtības. Mēs nākam politikā, lai Latvija būtu neatkarīga un demokrātiska, bagāta un attīstīta valsts, lai visi Latvijas pilsoņi būtu vienota tauta.”*

*No partijas LPV mājas lapas.

Izmantosim iespēju tikties  un uzzināsim par partijas programmā paredzēto senioru atbalstam.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Publicējam Labklājības ministrijas sagatavoto informāciju par pensiju indeksācijām un atbalstu energo krīzes laikā 2022. un 2023.gados.

Pateicamies ministram Gatim Eglītim par skaidrojumiem un atbildēm uz senioru jautājumiem 31. augustā biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAS” projekta „”Senioru Saeima” Latvijā” ietvaros

organizētā  pasākumā.

1. Pensiju indeksācija

Pamatojums:

• Valdību veidojošo partiju koalīcijas Sadarbības sanāksmes š.g. 19.aprīļa vienošanās par atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām, tostarp atbalstot pensiju saņēmējus, 2022.gadā valsts pensijas indeksējot agrāk - 1.septembrī;

• grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (Saeimā pieņemti 14.07.2022., stājās spēkā 20.07.2022.), kas paredz 2022.gadā valsts pensijas indeksēt divus mēnešus agrāk - 1.augustā.

Šogad pensijas indeksēs agrāk - ar 1.augustu, izmaksu nodrošinot septembrī, kad vienlaikus ar indeksēto pensijas apmēru izmaksās arī indeksācijas palielinājumu par augusta mēnesi. Savukārt oktobrī izmaksās tikai indeksēto pensijas apmēru.

Indeksācijā tiks pārskatītas:

1) valsts pensijas (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas);

2) piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 31.12.1995. (turpmāk - piemaksa pie pensijas);

3) atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu (turpmāk - atlīdzība).

Indeksācijā tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 534 euro (t.i. 50% no 2021.gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 1067,52 euro). 

Politiski represētajām personām, personām ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskatīs visu valsts pensijas apmēru.

Vispārējā kārtībā indeksācijā piemēros indeksu 1,2287, ko veido:

•  faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) no 01.08.2021. līdz 31.07.2022. (kopumā 12 mēneši) un
•  50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā  bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma;

Vecuma pensijām tiks piemēroti dažādi indeksi atkarībā no uzkrātā apdrošināšanas stāža (piemērojot lielākus procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma).

Ja apdrošināšanas stāžs ir:

• līdz 29 gadiem, tad vecuma pensiju indeksācijā piemēros vispārējo indeksu 1,2287;
• no 30 līdz 39 gadiem, un, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, - indeksu 1,2314;
•   no 40 līdz 44 gadiem - indeksu 1,2341;
•   45 gadi un vairāk - indeksu 1,2369.

Indeksa noteikšanā ņem vērā to apdrošināšanas stāžu, par kuru piešķirta (pārrēķināta) vecuma pensija līdz 31.07.2022.

Piemaksai pie pensijas piemēros indeksu 1,2287. Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1,16 euro par vienu stāža gadu līdz 1995.gada beigām, turpmāk saņems 1,43 euro, bet tie, kas saņēma 1,74 euro - saņems 2,14 euro.

Pensiju indeksācija notiek automātiski.

Vecuma pensijām vidējais pieaugums būs ~90 euro, invaliditātes pensijām - ~50 euro. Vecuma pensijām, kuru apmērs līdz indeksācijai sasniedza 534 euro, pielikums būs virs 120 euro.

2022.gada indeksācijas izmaksas kopā - 232 milj. euro (par 5 mēnešiem),  jeb 46,4 milj. euro vidēji mēnesī.

Indeksācija 2022.gadā skars 534 tūkst. pensiju saņēmēju un 14 tūkst. atlīdzību saņēmēju.

2. Atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai

Pamatojums:

• 21. jūnijā valdības sēdē lemts par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu - informatīvais ziņojums “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” (22-TA-1933)

• 11.augustā Saeimā pieņemts likumprojekts – «Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā»

Atbalsts paredzēts divos virzienos

1. Pasākumi mazaizsargātām iedzīvotāju grupām:

• uz ienākumu vērtēšanu balstīti
• konkrētām sociālajām grupām

1. Horizontāli diferencēti atbalsta instrumenti visu ienākumu mājsaimniecībām energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai

Pasākumi netipiski augsto cenu līmeņu kompensēšanai energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā - centralizētā siltumapgāde (turpmāk – CSA), dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Valsts pabalsts

Laikposmā no 01.11.2022. līdz 31.05.2023. izmaksās diferencētu ikmēneša valsts pabalstu pensijas vecumu sasniegušajām personām, personām ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām šādā apmērā: 

• 30 euro mēnesī, ja pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas), atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (turpmāk - pakalpojums) apmērs vai to kopsumma nepārsniedz 300 euro (atmetot euro centus) mēnesī;
• 20 euro mēnesī, ja pakalpojuma apmērs vai to kopsumma ir robežās no 301 līdz 509 euro (atmetot euro centus) mēnesī;
• 10 euro mēnesī, ja pakalpojuma apmērs vai to kopsumma ir robežās no 510 līdz 603 euro (atmetot euro centus) mēnesī.

Piemēram, ja vecuma pensijas apmērs ir 300,94 euro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 euro mēnesī. Nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā pakalpojumu bruto apmēru, t.i., pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas un citu ieturējumu veikšanas. Ja personai piešķirta vecuma pensija priekšlaicīgi, tad, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā izmaksāto pensijas apmēru jeb 50% no piešķirtā (pārrēķinātā) vecuma pensijas apmēra.

Tāpat valsts pabalstu 30 euro apmērā izmaksās personai, kura ir piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmēja, kā arī personām ar bēgļa vai alternatīvais statusu un tās ir sasniegušas pensijas vecumu vai tām ir noteikta invaliditāte. 

Valsts pabalstu uzsāks izmaksāt 2022.gada novembrī, to automātiski nodrošinās VSAA, ja VSAA administrē kādu no iepriekš minētajiem pakalpojumiem, ja neadministrē - jāiesniedz iesniegums, kā arī Aizsardzības ministrija -  iesniedzot iesniegumu šīs ministrijas izdienas pensijas saņēmējiem ar invaliditāti.

Valsts pabalstu:

1) neizmaksās ieslodzījumu vietās;

2) izmaksās personai, kura uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pabalstu ņemot vērā pakalpojumu apmaksā (pēc pakalpojuma apmaksas personai pienākas 15% no valsts pabalsta);

3) netiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodokli;

4)  nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai;

5) neņems vērā pašvaldību sociālajos dienestos, izvērtējot tiesības uz sociālo palīdzību.

Valsts pabalsts tiks izmaksās 506 tūkst. personu un tā izmaksas kopumā - 83 milj. euro.

Mājokļa pabalsta pieejamības uzlabošana:

Koeficients 3 visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam 

• koeficienta palielinājuma rezultātā GMI slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam ir 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā
• sāk piemērot no 1.oktobra, atnes septembra rēķinus un aprēķina un piešķir mājokļa pabalstu uz turpmākajiem 3 vai 6 mēnešiem (var pārrēķināt, ja mainās situācija) 
• paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam ar nedaudz augstākiem ienākumiem kā iepriekš
• tiek saglabāts līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam
• izskata ne ilgāk kā 40 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu sākot no tā mēneša, kad saņemts iesniegums
• valsts kompensē pašvaldībām arī administratīvos izdevumus - 8 euro par viena mājsaimniecības iesnieguma izskatīšanu

Mājokļa pabalsta apmērā aprēķināšanai tiek piemērota šāda formula:

Pmaj = GMI  x KOEF 3 + K – I, kur

Pmaj – pabalsta apmērs;

GMI – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai (109 euro vienīgajai personai mājsaimniecībā);

K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot normatīvo izdevumu summu);

I – mājsaimniecības (personas) ienākumi.

Horizontāli diferencēti atbalsta instrumenti visu ienākumu mājsaimniecībām (EM kompetence):

• Dabasgāzei, centralizētai siltumapgādei, granulu, brikešu apkurei atbalsta slieksnis noteikts par pamatu ņemot CSA siltumenerģijas tarifa mediānu un siltumenerģijas izmaksas 70 euro/ MWh. 
• Malkas atbalsta slieksnis noteikts, ņemot vērā siltumenerģijas cenu 35 euro/MWh. 
• Izmaksu pieaugums tiek kompensēts 50% apmērā, taču tiek noteikta arī apakšējā/augšējā cenas vai apjoma/patēriņa robeža. 

1) Dabasgāze (BVKB):

Par periodu no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim

• mājsaimniecību lietotājiem, kuru dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kilovatstunda/mēnesī (21 kubikmetrs/mēnesī)
• sedz 50% no cenu pieauguma, proti, 30 euro par 1 MWh jeb 0,03 euro par 1 kWh bez pievienotās vērtības nodokļa
• attiecinās dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no 2022.gada septembra (rēķinā parādīsies atbalsts par jūliju un augustu)
• dabasgāzes tirgotājiem piemērotais maksas samazinājums tiks segts caur Būvniecības valsts kontroles biroju

2) Centralizētā siltumapgāde (BVKB):

Par periodu no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim

• maksas samazinājums 50% apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi SPRK vai attiecīgā pašvaldība, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 EUR/MWh, neregulēta tarifa augšējā robeža – 300 EUR/MWh

• atbalstu piemēro CSA pakalpojuma sniedzējs mājsaimniecību lietotājiem rēķinos, sākot ar oktobra mēnesi

3) Ja elektroenerģiju izmanto mājokļa apkurei (pašvaldības)

Par periodu no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim:

• mājsaimniecībām, kuru patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh un elektroenerģijas cena ir virs 0,160 EUR/kWh
• atbalstu piemēro tam patēriņam, kas pārsniedz 500 kWh, bet nepārsniedz 2000 kWh
• valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 EUR/kWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,100 EUR/kWh
• Iesniegumi pašvaldībā no 1.novembra (jo jāiesniedz rēķins par oktobri) līdz 2023.gada 31.maijam (aprīļa rēķiniem)

4) Granulas un briketes (pašvaldības)

• ja izmaksas pārsniedz 300 EUR/tonnu, kompensē izmaksu pieaugumu 50% apmērā, bet ne vairāk kā 100 EUR/tonnu apmērā
• attiecināms uz granulu/brikešu iegādi no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim
• uz vienu mājokli atbalsta slieksnis - 10 tonnas
• iesniegumi pašvaldībā no 1.oktobra
• var iesniegt vairākus iesniegumus, sistēmā krājas info par iepriekš piešķirto apjomu

5) Malka, par kuru ir saglabāts čeks (pašvaldības):

• ja izmaksas pārsniedz 40 EUR/berkubikmetrā, kompensē 50% no izmaksām virs šīs cenas, bet ne vairāk kā 15 EUR/berkubikmetrā apmērā
• uz vienu mājsaimniecību paredzēts maksimālais patēriņa apjoms 35 berkubikmetri
• attiecināms uz iegādi no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim
• iesniegumi no 1.oktobra pašvaldībā
• būs paredzēta mērvienību (litru, steru) pārvēršana berkubikmetros

6) Malka, par kuru nav saglabāts čeks (pašvaldības)

• pašapliecinājums par malkas apkuri mājoklī (atzīme iesniegumā)
• ja malka iegādāta līdz 2022.gada 31. augustam (pašapliecinājums), ir tiesības saņemt valsts atbalstu 60 euro apmērā
• iesniegumi no 1.oktobra līdz 30.novembrim (jo jāreģistrē turpat, kur pārējais granulu, brikešu, malkas atbalsts, jo jāizslēdz dubults atbalsts.  IT risinājums vēl jāizveido !)
• var pēc tam iesniegt arī iesniegumu uz malkas atbalstu ar čekiem
• aprēķina atbilstoši maksājumu apliecinošiem dokumentiem un izmaksā aprēķinātā atbalsta daļu, kas pārsniedz 60 euro 
• sistēmā krājas info par iepriekš piešķirto apjomu

Elektroenerģijas, granulu, brikešu, malkas atbalsta pasākumu administrēšana

• Mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks vai īrnieks var iesniegt vienu vai vairākus iesniegumus visā atbalsta periodā, bet ievērojot limitus atbalstam
• Iesniegumu iesniedz klātienē pašvaldībā vai aizpilda elektroniski pašvaldību portālā www.epakalpojumi.lv 

Iesniegumā norāda - vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontaktinformāciju un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru, kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai. 

Iesniegumā ietver pašapliecinājumu par attiecīgas apkures esību mājoklī un to, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta mājsaimniecībai saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli.

Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1) mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja attiecīgā informācija nav citas institūcijas rīcībā;

2) rēķinu par elektrību vai maksājumu apliecinošus dokumentus par koksnes granulu,  koksnes brikešu vai malkas iegādi vienam mājoklim.

3) pašapliecinājumu par malkas iegādi, ja pretendē uz 60 euro atbalstu

Iesniegumu izskata un atbalstu piešķir pašvaldība (attiecīgajiem darbiniekiem piekļuve sistēmai)

Pašvaldība ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, ja 30 darbdienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas, ir ieskaitīts atbalsts mājsaimniecībai

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) pievienojusies Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandam. Tas ļaus LSKA vēl aktīvāk paust savu viedokli saistībā ar dažādu senioriem aktuālu jautājumu risināšanu, kā arī sekmēs turpmāko sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm.

Trešdien, 31. augustā, norisinājās Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde, kurā Memorandam pievienojās 19 jaunas biedrības un nodibinājumi. Kopš šīs sēdes Memorandam, to parakstot, pievienojušās jau 502 organizācijas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicināja veidot ciešāku dialogu starp NVO, nozaru ministrijām un ministriem, lai gūtu atbalstu attiecīgajās nozarēs. Premjers savā uzrunā arī bilda, ka viena no memorandu parakstījušajām biedrībām ir “Latvijas senioru kopienu apvienība”: “Es minu, ka tur ir ļoti plaša pārstāvniecība, pieņemot, ka ļoti daudzas mūsu senioru biedrības ir šajā apvienībā.” Premjers norādīja, ka katra no nevalstiskajām organizācijām pārstāv noteiktu sabiedrības daļu, un valdībai visvieglāk ir runāt ar indivīdu, kas pārstāv pēc iespējas lielāku pilsoņu skaitu. Pēc viņa teiktā visauglīgāk ir iesaistīties procesos, kas saistās ar to valsts pārvaldes sadaļu, kas tieši saistīta ar attiecīgās NVO darbības sfēru, taču jautājums ir, kā to labāk formalizēt un kāda ir vēlme iesaistīties no ierēdniecības un politiskās vadības puses.

Savukārt LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja norāda, ka biedrība jau kopš savas dibināšanas 2017.gadā ir aktīvi sadarbojusies ar dažādām valsts institūcijām jautājumos, kas skar senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu, kā arī izstrādājusi un iesniegusi savus priekšlikumus šajā jomā kā likumdevējam, tā arī atbildīgajām ministrijām. “Tādēļ Nevalstisko organizāciju un ministru kabineta sadarbības memoranda parakstīšana ir likumsakarīgs solis, kas ļaus vēl vairāk iesaistīties senioru interešu aizstāvībā visos valsts pārvaldes posmos un līmeņos,” uzsver L.Kalnāja.

LSKA apvieno vairākas Rīgas un Latvijas reģionu senioru nevalstiskās organizācijas, un viens no biedrības uzdevumiem ir palielināt senioru lomu sabiedriskajā sektorā, politikā un uzņēmējdarbībā, sekmējot diskusiju pašvaldībā un valdībā par aktuāliem pārvaldes jautājumiem. Savukārt šogad biedrība ir izveidojusi jaunu struktūrvienību “Senioru Saeima”, kuras mērķis ir pārstāvēt uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām balstītās senioru kopējās intereses un kļūt par vadošo organizāciju, kas īsteno kvalitatīvu dialogu ar publisko pārvaldi un citiem lēmumu pieņēmējiem, kā arī veido senioriem labvēlīgu vidi pašvaldību, nacionālā un starptautiskā līmenī. 

Kā norāda “Senioru Saeimas” priekšsēdētāja juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone, aktīva pilsoniska attieksme nav iedomājama ne vien bez cilvēka piedalīšanās sociālās un ekonomiskās dzīves sfērās, bet arī bez iespējām ietekmēt to sabiedrību, kurā viņš dzīvo. “Iesaistīšanās Memoranda īstenošanā ļaus veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību, tādējādi paaugstinot arī senioru piederības sajūtu Latvijas valstij,” uzsver juriste. 

LSKA pārstāvji jau vairākkārt piedalījušies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, kurās diskutēts par senioru sociāli ekonomiskajām problēmām un to risināšanas iespējām. Tāpat LSKA izstrādājusi un iesniegusi likumdevējam priekšlikumus ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai, kā arī esam piedalījušies Labklājības ministrijas Senioru lietu padomes sēdē. Biedrība organizē arī dažādas apmācības un seminārus senioriem, organizē viņu tikšanos ar dažādu ministriju pārstāvjiem, kā arī veic regulāru senioru anketēšanu viņu problēmu apzināšanai. Kā norāda Lilita Kalnāja, LSKA līdzšinējā pieredze ļaus biedrībai produktīvi līdzdarboties arī Memoranda īstenošanas darba grupās, kā arī izstrādāt pētījumos balstītus priekšlikumus un izvirzīt tos izskatīšanai Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē. 

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13