Pensiju indeksācija ir viens no tiem instrumentiem, kuram pateicoties pensionāri var salāgot savas finansiālās iespējas ar arvien augošo dzīves dārdzību, tādēļ “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) ir patiesi gandarīta par Labklājības ministrijas iniciatīvu no šā gada 1.oktobra indeksēt pensijas pilnā apmērā, uzsver LSKA valdes priekšsēdētājs vietniece Lilita Kalnāja. Tomēr LSKA aicina nenolikt “tālākajā atvilktnē” arī jautājumu par bāzes pensiju izmaksu 85+ vecuma senioriem vēl pirms 2029.gada.

Seniori augstu novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju jomā, jo gan strādājošo, gan nestrādājošo pensionāru ar nodokli neapliekamā ienākuma dubultošana no līdzšinējiem 500 eiro līdz 1000 eiro pietiekami daudzus seniorus motivējusi atgriezties darba tirgū. Kā norāda Lilita Kalnāja, pašiem senioriem ilgstošāks darba mūžs ļauj uzturēt saikni ar sabiedrību, tādējādi izvairoties no daudzu gados vecāku cilvēku bieda – vientulības. Turklāt tas rada arī finansiālās drošības sajūtu, kas daudziem senioriem ir ļoti svarīga. “Būtībā ar šo  neapliekamā minimuma celšanu valsts radījusi win-win situāciju, kad, pateicoties senioru dzīves līmeņa paaugstināšanai un viņu darba gaitu turpināšanai, valstij ir daudz mazāki izdevumi par gados vecu cilvēku veselības aprūpes izdevumiem un viņu ārstēšanos slimnīcā. Vēl viens būtisks aspekts ir pensijas vecuma cilvēku mūžizglītība, kuras veicināšanai Latvijā jau darbojas Senioru skolas un pārskatāmā nākotnē taps arī Trešās paaudzes universitāšu tīkls,” saka Lilita Kalnāja.

Tomēr LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece arī norāda, ka, izlemjot, kurš no bāzes pensijas modeļiem tiks realizēts, vajadzētu ņemt vērā arī to senioru intereses, kuri sasnieguši un pārsnieguši 85 gadu slieksni. Seniori ļoti labi saprot, ka valsts budžets nav no gumijas un atrast tanī līdzekļus, lai Labklājības ministrija jau no 2026.gada varētu šiem cilvēkiem izmaksāt bāzes pensijas, būs ļoti grūts uzdevums. “Mēs apzināmies, ka galvenā prioritāte valstī šobrīd ir drošība. Tomēr ja ministrijas pērn varēja savos “apcirkņos” atrast vairāk kā septiņus miljonus eiro ierēdņu prēmēšanai, tad varbūt valstij būs iespēja rast arī līdzekļus bāzes pensiju izmaksai cilvēkiem, kuri ilgus gadus godprātīgi strādājuši un kuru mūžs jau tuvojas norietam. Viņu nemaz nav tik daudz – saskaņā ar CSP datiem pērn 85 gadu slieksni bija sasniegušas 7575 sievietes un 2509 vīriešu. Deviņdesmitgadnieku skaits bija vēl daudz mazāks – 2970 sievietes un 785 vīrieši,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece.

LSKA atgādina, ka saskaņā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas aicinājumu, senioru nevalstiskajām organizācijām un Labklājības ministrijai līdz maija vidum jātiek skaidrībā, kurš no bāzes pensiju variantiem būtu piemērotākais. LSKA uzskata, lai kurš no variantiem arī tiktu izvēlēts, ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk sākt bāzes pensijas izmaksas gados ļoti veciem cilvēkiem. “Mēs varam daudz runāt par to, ka valstij trūkst naudas un tas budžetam būtu papildus slogs. Tomēr kā LSKA jau ne reizi teikusi, cilvēks ar savām problēmām nav tikai ailīte ekseļa tabulā un daudziem no šiem cilvēkiem tā papildus naudiņa ir patiešām svarīga. Saules mūžu jau neviens nedzīvos,” pauž Lilita Kalnāja.

Projektu LSKA aktivitāšu nodrošināšanai 2025.gadā

atbalsta Labklājības ministrija,

Līguma Nr. LM2025/21-26/22