Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) ir gandarīta, ka biedrības identificētās problēmas attiecībā uz novecošanās problemātiku iekļautas Labklājības ministrijas koordinētajā ziņojumā par starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos īstenošanu Latvijā 2018.-2022.gadam.

Galvenie problēmjautājumi ir zināmi un diemžēl daudzi no tiem risinājumu nav raduši gadiem ilgi. Būtiskākie ir vienotas politikas trūkums senioru atbalstam, slikta pieejamība veselības aprūpei, diskriminācija uz vecuma pamata, kura aptver gan nodarbinātības jomu, sociālo jomu, veselības aprūpi, izglītību, gan arī pakalpojumus un citas dzīves sfēras. Vēl jāmin zemie ienākumi, aprūpes slogs bērniem un mazbērniem par savu vecāku un vecvecāku aprūpi un virkne citu problēmu.

LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka problēmas ir identificētas, un būtiski ir, lai turpinātos to risināšana. LSKA jau vairāku gadu garumā turpina strādāt pie ilgtspējīgas senioru interešu aizstāvības programmas, kura katru gadu, lai vērstu likumdevēja uzmanību ne vien uz faktoriem, kuri galvenokārt negatīvi ietekmē senioru dzīves kvalitāti, bet arī uz šo problēmu iespējamiem risinājumiem, tiek iesniegta arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. 

“Esam patiesi gandarīti, ka Labklājības ministrijas ziņojumā par starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos īstenošanu Latvijā 2018.-2022. gadam, iekļauti arī LSKA izteiktie priekšlikumi. Starp tiem minēta nepieciešamība seniora vecumu definēt sākot no 55 gadu sliekšņa, terminoloģijā nošķirot jēdzienus “seniors” un “pensionārs”; apkopot dažādu projektu ietvaros veiktos pētījumus attiecībā uz senioru sociālekonomiskajām interesēm un to aizstāvēšanu;  veicināt geriatriska profila nodaļu izveidošanu katrā reģionālajā slimnīcā, kā arī strādāt pie ekonomiski neaktīvo senioru iesaistes darba tirgū, un citi jautājumi” stāsta Barba Girgensone. 

 Pēc “Senioru saeimas” priekšsēdētājas teiktā pozitīvi vērtējams, ka,  lai neattālinātu valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību, Latvijā pēc administratīvi teritoriālās reformas darbojas 138 Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (KAC). Ja īstenosies projekts, kurš  nākotnē paredz to skaitu palielināt līdz 592, tad mērķis – nodrošināt iedzīvotājiem iespēju pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai iegūt informāciju un praktisku palīdzību valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanā, attiecībā uz senioriem tiks sasniegts. 

“Ir sadzirdēts LSKA aicinājums un nākotnē plānots palielināt pakalpojumu klāstu, lai senioriem būtu  pieejama attālinātā saziņa ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālistu par vecuma pensiju, slimības pabalstu, invaliditātes pensiju un vecāku pabalstu, jo šobrīd šos pakalpojumus var saņemt tikai klātienē VSAA filiālēs. KAC ir būtisks resurss senioriem, jo nereti šiem cilvēkiem nav pietiekamas prasmes strādāt ar datoru vai internetu, tāpēc iespēja klātienē un tuvāk savai dzīvesvietai kārtot dažādus jautājumus saistībā ar pakalpojumiem ir ļoti svarīgi,” saka “Senioru saeimas” vadītāja.

LSKA atzinīgi vērtē arī to, ka Darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam atbalstāmajās darbībās plānoti ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai, kas cita starpā būs vērsti arī uz atbalsta sniegšanu senioriem viņu dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko seniors var turpināt dzīvot savā mājoklī. 

Pozitīvs sasniegums sociālajā jomā būtu panākt ģimeniskai videi pietuvinātu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību senioriem, kam paredzēts izmantot Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna investīcijas. Tā kā plānotajām investīcijām jāatbilst Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajam primārajam sociālo pakalpojumu attīstības virzienam – sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība, tad atkarībā no institūciju sadarbības varētu sagaidīt, ka tiek veikta  pāreja uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu.

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

Seniori ir pārliecināti, ka Valsts prezidenta institūcijai ir jādarbojas ciešā saiknē ar tautu, ieklausoties un ņemot vērā tās noskaņojumu un vajadzības, tāds secinājums izriet no Biedrības “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) struktūrvienības “Senioru saeima” veiktās senioru aptaujas. Kā norāda “Senioru saeimas” priekšsēdētāja, Mg.iur Barba Girgensone, seniori cerīgi skatās nākotnē un ir gatavi atbalstīt un sadarboties ar Valsts prezidentu sociālu problēmu identificēšanā un risināšanā.

“Seniors noteikti atzīstams par pieredzējušu un atbildīgu vēlētāju, kurš vēlēšanas uztver kā pienākumu un viņam ir svarīgi tajās piedalīties jo īpaši, ja šis pienākums sakrīt ar viņa interesēm – izdarīt izvēli, pieņemot atbildīgu lēmumu, kas ietekmē konkrētas teritorijas, vides turpmāko attīstību. Šādu pieeju seniori sagaida arī no Saeimas deputātiem vēlot Valsts prezidentu,” uzsver Barba Girgensone.

“Senioru saeimas” aptaujātie seniori norādījuši, ka no Valsts prezidenta sagaida  spēju spoži reprezentēt valsti, dot impulsu valdībai un likumdevējam valstī esošu  problēmsituāciju efektīvam risinājumam, racionāli izraudzīties ministru prezidenta amata kandidātu un aktīvi iesaistīties kvalitatīva likumdošanas procesa nodrošināšanā. Tāpat senioru ieskatā ļoti būtiska loma ir Valsts prezidenta spējai efektīvi rūpēties par valsts drošību, kā arī nodrošināt valsts galvas un izpildvaras saskaņotu rīcību.

Savukārt no Satversmē minētajām Valsts prezidenta pilnvarām senioriem būtiskākās šķiet Valsts prezidenta tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, nosakot tām dienas kārtību, kā arī tiesības prasīt, lai Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sēdi. Tāpat seniori īpaši atzīmējuši Valsts prezidenta likuma ierosināšanas un Saeimas atlaišanas ierosināšanas tiesības.

“Valsts prezidenta institūcijas īpatnība ir tā, ka prezidents nav nevienas no triju varas atzaru – likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas galvenajiem īstenotājiem. Lai arī Prezidents darbojas gan izpildvarā, gan likumdošanas jomā, gan arī tiesu varas atzarā, viņš nekad nevirza procesu no sākuma līdz galam. Kā savulaik norādījusi Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija, valsts augstākās amatpersonas kā neitrāla spēka galvenā loma ir savlaicīgi iesaistīties noteiktā politiskā situācijā vai citu konstitucionālo orgānu lēmuma pieņemšanas procesa stadijā un ar savu darbību dot noteiktu impulsu šīs situācijas atrisināšanā vai lēmuma uzlabošanā. Tieši  šādas lomas īstenošanu seniori arī sagaida no Valsts prezidenta,” skaidro Barga Girgensone.

Pilnībā valsts galvas nozīmi iespējams novērtēt nopietnu krīžu situācijās, kad daudz kas ir atkarīgs no tā, kā lemj rīkoties augstākā valsts amatpersona gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Tā kā prezidenta pilnvaras ļauj iejaukties valdības darbā, sasaucot ārkārtas sēdes vai parlamentāras krīzes situācijā ierosināt atlaist Saeimu, kā arī Valsts prezidentam ir iespējas aizkavēt nekvalitatīvu likumu izsludināšanu un panākt augstāku taisnīguma līmeni, tad seniori atbalsta uzskatu, ka Valsts prezidents nes gan politisku, gan juridisku atbildību par savas rīcības un lēmumu sekām. 

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.01.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Materiāls “Seniori: Valsts prezidenta institūcijai jādarbojas ciešā saiknē ar tautu” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “Seniori: Valsts prezidenta institūcijai jādarbojas ciešā saiknē ar tautu” saturu atbild LSKA struktūrvienība “Senioru saeima”.