Lai veicinātu senioru piedalīšanos pašvaldību velēšanās, biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” struktūrvienība “Senioru skola Rīgā”  speciālā nodarbību ciklā iepazīstina seniorus ar to politisko spēku pārstāvjiem un  programmām, kuri, saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām, visticamāk, pārvarēs 5% barjeru, lai iekļūtu galvaspilsētas domē.

“Senioru skolas Rīgā” nodarbību cikla “Zini savas tiesības” viens no mērķiem ir iepazīstināt seniorus ar to politisko spēku kandidātiem un programmām, kuri, saskaņā ar publiskotajiem partiju reitingiem, spēs pārvarēt 5% barjeru un uz nākamiem četriem gadiem nokļūt galvaspilsētas vadībā. Kā norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, ir ļoti svarīgi dot iespēju senioriem tikties ar dažādu politisko spēku pārstāvjiem un uzdot viņiem sevi interesējošus jautājumus, lai gados vecāki cilvēki vieglāk varētu izdarīt izvēli. “Esam tikušies kā ar to partiju pārstāvjiem, kuri jau tagad ir Rīgā pie varas, tā arī ar tiem, kuri uz šo godu vēl tikai pretendē. Mūsu iespēja ir uzklausīt viņu piedāvājumu Rīgai un izvēlēties, kuras partijas deputātu kandidātus atbalstīt vai kurus noraidīt.”

Lilita Kalnāja uzsver, ka seniori vienmēr bijuši starp aktīvākajiem balsotājiem kā Saeimas, tā pašvaldību vēlēšanās un izsaka cerību, ka arī 2025.gada 7.jūnijs nebūs izņēmums. “Tā tikai šķiet, ka kandidātiem tikšanās ar gados vecākiem cilvēkiem ir viegls uzdevums. Seniorus interesē daudzas un dažādas lietas – sākot no bedrītēm Rīgas ielās, līdz pilsētas infrastruktūras labiekārtošanai, vienotajām transporta biļetēm un bumbu patvertnēm. Piemēram, uzklausot stāstījumu par digitālo karti, kurā atzīmētas apsekotās un marķētās patvertnes, kas paredzētas izmantošanai krīzes situācijā, klausītājiem radās likumsakarīgs jautājums – vai senioriem maz ir digitālie rīki, lai piekļūt šai digitālajai kartei?

Tāpat seniorus interesē  kas iecerēts, lai uzlabotu rīdziniekiem pieejamību veselības aprūpei, Rīgas ielu tīrība, soliņi sabiedriskā transporta pieturās un daudzi citi jautājumi.

“Esam gandarīti, ka tikties ar senioriem un atbildēt uz viņu jautājumiem gatavību izteikuši vairāku politisko spēku pārstāvji. Tas nozīmē, ka vismaz patlaban viņiem rīdzinieku problēmas ir svarīgas un jācer, ka tāpat būs arī pēc vēlēšanām,” saka Lilita Kalnāja.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece arī norāda, ka nodarbību ciklā “Zini savas tiesības”  tikšanās ar deputātu kandidātiem ne tuvu nav vienīgā aktivitāte. “Šajās nodarbībās tiek organizētas arī tikšanās ar dažādu valsts institūciju pārstāvjiem. Esam tikušies ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, kurš senioriem pastāstīja par tiem darbiem, kas tiks turpināti labklājības jomā, veselības ministru Hosamu Abu Meri, LR Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri Laumu Paegļkalni un citiem. 

“Senioru vidū šīs lekcijas ir ļoti iecienītas, jo tā ir iespēja ne vien uzklausīt informāciju par dažādiem ar normatīvajiem regulējumiem saistītiem jautājumiem, bet arī uzdot sevi interesējošos jautājumus,” saka Lilita Kalnāja.

Tāpat seniori turpina apgūt digitālās prasmes, izglītojošus materiālus par Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidi, kā arī viesojās pie LSKA partneriem “Kuldīgas senioru skolā”, kur diskutējam un dalāmies pieredzē par brīvprātīgo darbu.

Pasākumu “Latvijas aktīvie seniori” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.01.2025. līdz 31.10.2026.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/051/L27

Materiāls “LSKA: Kandidātiem uz Rīgas domi tikšanās ar senioriem nav viegls uzdevums” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA: Kandidātiem uz Rīgas domi tikšanās ar senioriem nav viegls uzdevums” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

1. epizode: https://youtu.be/itjZ2LWDZww?si=6gquWUICwzRcngQQ

2. epizode: https://youtu.be/nRd55x86rOc?si=MtkEVgO2eCVckPI6 

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) atbalsta Labklājības ministrijas iniciatīvu Valsts fondēto pensiju likuma grozījumiem, kas ļautu piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju 2.līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1.līmenim. LSKA ieskatā tas pirmspensijas vecuma cilvēkiem dotu lielāku drošību, ka viņu uzkrātais pensijas kapitāls pasaules finanšu tirgus svārstību ietekmē nesaruks.

Pensiju 2.līmenis Latvijā sāka darboties pirms ceturtdaļgadsimta – no 2001.gada 1.jūlija. Tomēr sociālo iemaksu likme pensiju 2.līmenī aizgājušo gadu laikā ir vairākkārt mainījusies, un visstraujākais “lēciens” bija 2008.gada globālās finanšu krīzes iespaidā, kad 8% likme no strādājošo sociālajām iemaksām samazinājās līdz 2%. Lai arī pēc tam tā tika pakāpeniski palielināta un tagad sasniedz jau 6%, cilvēkus satrauc gan pensiju fondu nelielā atdeve un inflācijas nodarītie zaudējumi, gan arī tas, ka lauvas tiesa no Latvijas pensiju fondu uzkrājumiem aizplūst no valsts. LSKA ieskatā Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. un 3. līmenī iemaksātās naudas lielākai daļai tomēr vajadzētu palikt pašu valstī un spēcināt mūsu tautsaimniecību, nevis celt citu valstu ekonomiku.

Tāpat LSKA norāda, ka joprojām aktuāls ir jautājums par iedzīvotāju prasmēm izvēlēties savam vecumam  piemērotu 2. pensiju līmeņa plānu, kā arī tā dalībnieku vienaldzība. Kā norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, par lielas iedzīvotāju daļas vēlmi atmest ar roku 2.līmeņa pensiju jautājumiem nav jābrīnās. “Pensiju 2.līmeņa ienesīgums Latvijā ir ļoti zems. Ja saskaņā ar VSAA 2023.gada datiem 17,3 gadu garumā kopš pensiju fondu ieviešanas pensijas kapitāls palielinājies tikai par 4%, tad nav jābrīnās, ka cilvēkiem ir vienalga, kādu plānu  pensiju līmeņa pārvaldītājs ieteiks, jo būtībā nekādu lielo pienesumu tas viņu nākotnes pensijai nedos.” LSKA norāda, ka bažas cilvēkos raisa arī ģeopolitiskās situācijas ietekmē vērojamā nestabilitāte pasaules finanšu tirgos, kas arī pasliktina situāciju ar pensiju 2.līmeņa uzkrājumiem. 

“Šajā situācijā Labklājības ministrija ar savu ieceri piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas ļaut cilvēkiem pēc pašu ieskatiem pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim daudziem pamet “glābšanas riņķi”. Šī ir iespēja pasargāt savu uzkrāto 2.līmeņa pensijas kapitālu no finanšu tirgus “amerikāņu kalniņiem” un riskiem ievērojamu to daļu pazaudēt  tirgus svārstību dēļ,” LSKA nostāju skaidro Lilita Kalnāja. 

Projektu LSKA aktivitāšu nodrošināšanai 2025.gadā

atbalsta Labklājības ministrija,

Līguma Nr. LM2025/21-26/22

Iveta Cīrule, Agita Pleiko, Vidusdaugavas NVO centrs

Lilita Kalnāja, biedrība ”Latvijas senioru kopienu apvienība“

Pirmo reizi Latvijā pieejami materiāli par Trešās paaudzes universitāšu izveidi 

Projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” ietvaros ir tapuši divi izglītojoši materiāli senioru izglītības popularizēšanā un attīstībā Latvijā – “Vadlīnijas Trešās paaudzes universitātes darbības izveidošanai” un  “Rokasgrāmata Trešās paaudzes universitātes darbības organizēšanai”. Materiālu mērķis ir pirmo reizi latviešu valodā saprotami, ar labās prakses piemēriem, sniegt ieskatu un iedvesmu par Trešās paaudzes universitāšu, kas Latvijā vairāk atpazīstamas kā senioru skolas, izveidi un darba organizēšanu.

Projektā šobrīd sadarbojas kopumā deviņas nevaldības organizācijas no visas Latvijas, kas apkopo un attīsta kopš 2015.gada Latvijā pieejamās senioru izglītības iniciatīvas. Proti, biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kā projekta vadošais iesniedzējs un partneri - Latvijas senioru kopienu apvienība no Rīgas, Kuldīgas Senioru skola, Ikšķiles Senioru skola, Baltā māja no Līvāniem, Ķeipenes Senioru skola, Jelgavas Senioru universitāte, Siguldas Senioru skola un Krāslavas Senioru skola. 

Kur darbojas Trešās paaudzes universitātes, ārstu uzgaidāmās telpas kļūst tukšākas

Sabiedrības novecošanās ir ilgstošs un neatgriezenisks process, ko nevar apturēt, bet var censties mazināt tā negatīvās sekas. Trešās paaudzes universitātes ir izmaksu un organizēšanas ziņā efektīvs sociālās integrācijas un labklājības rīks veselīgas novecošanās veicināšanai.

Trešās paaudzes universitātes (turpmāk tekstā – U3A,  no angļu valodas “University of the Third age”) jeb mērķtiecīga un regulāra mācīšanās iespēja gados vecākajiem iedzīvotājiem, ir mūsdienīgs sociālās inovācijas fenomens, kuru pasaulē pazīst nu jau vairāk kā 50 gadus, kopš 1973.gada. Latvijā dažas senioru mērķtiecīgas izglītošanas iniciatīvas ir vērojamas tikai pēdējo desmit gadu laikā, tās tiek sauktas par senioru skolām, senioru akadēmijām, nesteidzīgas dzīves skolu, senioru universitāti. 

Pirmā U3A tika izveidota Francijā 1973.gadā. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā. Seniori aktīvi izmanto iespēju mācīties, apgūt noderīgas prasmes un kompetences, lai neapstātos savā attīstībā. Mācību centru pieredze rāda, ka aktīvs dzīvesveids vecumdienās ļauj izjust savu piederību domubiedru grupai, palīdz novērst uzmanību no sliktas pašsajūtas, skumjām domām un trauksmes. Iesaistoties regulārā un interesantā darbībā, seniori ir mazāk pakļauti depresijas riskam, retāk slimo, mazāk vēršas pēc medicīniskās palīdzības, labāk orientējas sabiedriskajos procesos, izjūt lielāku gandarījumu par dzīvi.

U3A nav tikai par labumu senioriem, tas ir stāsts arī par valsts atbalstīšanu. Ko iegūst valsts? Palielinoties zināšanām un prasmēm, cilvēki kļūst kompetentāki, viņiem attīstās kritiskā domāšana, pieaug pašcieņa. Jo vairāk cilvēku piekopj aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, jo mazākas izmaksas sociālās aprūpes un veselības aprūpes sistēmās. Tas ir arī labs piemērs jaunākām paaudzēm, sabiedrībā samazinās drūmu, nelaimīgu, pesimistisku, negatīvisma pilnu cilvēku.

Latvijā U3A attīstību šobrīd virza NVO, aicina valsti sadarboties

Latvijā Trešās paaudzes universitātes vēl nav attīstījušās, lai gan pirmie mācību kursi - senioru skolas un universitātes, pastāv dažādās pilsētās: Rīgā, Jelgavā, Krāslavā, Kuldīgā, Jēkabpilī, Ikšķilē un Siguldā. Tās veidojas pēc brīvprātīgo vai sabiedrisko organizāciju iniciatīvas, ne pēc valsts noteiktiem mērķiem un uzdevumiem. Kaut gan nepieciešamība veidot mērķtiecīgu sociālo politiku novecošanās negatīvo seku mazināšanai ir iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027.gadam, tas, ko redzam, pagaidām ir drīzāk fragmentāri pasākumi, nevis visaptveroša stratēģija.

Lai maksimāli atbalstītu interesentus Latvijā, kas vēlas uzsākt darbību U3A formātā, projekta eksperti ir izstrādājuši Vadlīnijas par U3A darbības izveidošanai jau esošā organizācijā un/vai no jauna dibināmā organizācijā. Vadlīnijas veidotas kā saprotama un konkrēta praktisku rīcību ceļa karte, lai iedrošinātu jau esošās organizācijas, kas plāno pievienoties U3A tīklam vai plāno dibināt tās no jauna. Autori  izmantoja “jautājumi – atbilžu” valodu, jo jautājumu ir daudz, bet ir arī atbildes. Vadlīnijas izskaidro tādus svarīgus jautājumus, kā U3A ideja un būtība, terminus, U3A modeli (izglītojamie, izglītotāji, procesa koordinators un sadarbības partneri), sniedz iedvesmas stāstus un apraksta Latvijas jau esošo senioru skolu darbības modeļus, iepazīstina ar rīcības plānu U3A izveidei, t.sk. praktiskās sagataves un saites un noderīgiem resursiem. 

Savukārt, lai sniegtu detalizētu ieskatu par senioru izglītotāju darbu un tā pilnveidošanu līdz iesaistei U3A sadarbības tīklā, pieejama Rokasgrāmata, kurā apkopota projekta partneru sadarbības prakse ar organizācijām Polijā, Igaunijā, Lietuvā un Portugālē jeb valstīs, kuru pieredzi mācījās projekta partneri, Latvijas U3A praktiskā darba un sadarbības pieredze, skaidrotas U3A darba vērtības. 

Vadlīnijas un Rokasgrāmata ir veidotas vienkāršā valodā ar praktiskiem piemēriem no projekta partneru ikdienas darba, kā arī starptautiskās pieredzes. Materiālu vērtību vairo arī projekta partneru patiesā interese un degsme izpētīt starptautisko praksi, adaptēt to Latvijas situācijai. Piemēram, Portugālē U3A darbā liela nozīmē ir brīvprātīgajiem lektoriem, gandrīz 80% jeb gandrīz 2000 izglītotāji 350 U3A organizācijās ir brīvprātīgie. Kā Latvijā ieviest U3A darbā brīvprātīgo iesaisti, kā nodrošināt regulāru mācību procesu, kā izzināt senioru mācību vēlmes – atbildes sniegtas Rokasgrāmatā.

Aicinām iepazīties ar projekta materiāliem projekta vadošā partnera Vidusdaugavas NVO centrs mājaslapā https://www.vidusdaugavasnvo.lv/sadaļā “Projekti/aktuālie projekti”! Lai saņemtu Rokasgrāmatas vai Vadlīniju drukas versijas vai uzzinātu vairāk par iesaistīšanos U3A tīklā, aicinājums sazināties ar sev tuvāko projekta partneri vai projekta vadītāju Agitu Pleiko (“Vidusdaugavas NVO centrs”), zvanot 29449622 vai rakstot Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. !

“Latvijas senioru kopienu apvienība” – viens no U3A projekta partneriem

Viens no deviņiem projekta partneriem ir biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) Rīgā. Biedrība veidojusies, apzinoties nepieciešamību apvienot senioru biedrības dažādos Latvijas reģionos – par to jau 2016.gadā sāka runāt vairāku senioru NVO pārstāvji. Vēl pēc gada biedrības “Svētās Ģimenes māja”, “Mazirbes draugu kopa”, “Par taisnīgumu un atklātību”, “Savstarpējās palīdzības sabiedrība” un “Rīgas aktīvo senioru alianse” nodibināja biedrību “Latvijas senioru kopienu apvienība”. Gadu gaitā LSKA biedru un sadarbības partneru skaits ir ievērojami audzis – pievienojušās “Kuldīgas Senioru skola”, Alūksnes novada pensionāru biedrība un biedrība “Sidraba pavediens”, noslēgti sadarbības līgumi ar biedrību “Vidusdaugavas NVO centrs”, Dobeles un Madonas pensionāru biedrībām, kā arī ar Latvijas Pensionāru federāciju. Darbs pie senioru kopienu piesaistīšanas turpinās, jo senioru intereses var produktīvāk aizstāvēt, apvienojoties vairākām NVO. 

Kopš LSKA dibināšanas un struktūrvienības “Senioru saeima” izveidošanas strādājam pie ilgtspējīgu senioru interešu aizstāvības programmas izveides, kuru, vadoties pēc aktuālās situācijas, nemitīgi papildinām. Šogad Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā iesniedzām arī savu iniciatīvu par speciāla Senioru likuma izveidi. 

LSKA ir ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu, aktīvi nodarbojas ar labdarību – ziedojot pansionātiem, slimnīcām, sociālās aprūpes centriem, kā arī invalīdu biedrībām, kuru galvenie klienti ir gados vecāki cilvēki, viņiem nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu un citu inventāru. Par šādu iespēju varam teikt paldies AS “DelfinGroup” ziedojumiem.  

Tāpat palīdzam Ukrainas kara bēgļiem labāk iekļauties mūsu sabiedrībā, mācot viņiem latviešu valodu, kā arī izzinošās ekskursijās iepazīstinot ar Latvijas kultūrvēsturiskajām vērtībām.

Apzinoties, ka sabiedrības novecošanās tikai augs un gados vecāku cilvēku ilgāka nodarbinātība, tai skaitā jaunu prasmju  un zināšanu apgūšana, arvien vairāk kļūs par nepieciešamību, esam nodibinājuši struktūrvienību “Senioru skolu Rīgā”.

Kā seniori mācās biedrībā ”Latvijas senioru kopienu apvienība”? 

“Mūžizglītībai ir ļoti nozīmīga loma, lai gados vecāku cilvēku dzīve būtu jēgpilna un aktīva. Trešās paaudzes universitātes un senioru skolas ir tā “burvju nūjiņa”, kas dzīvei arī pēc aiziešanas pensijā piešķir košas un dzīvespriecīgas krāsas,” saka LSKA “Senioru skolas Rīgā” vadītāja kopš tās dibināšanas brīža Liesma Neipreisa.

LSKA senioru izglītošanai pievērsusies jau no 2020.gada. “Pirmā bezdelīga” bija sarunu klubiņi, kuros runājām par visdažādākajām tēmām un uzklausījām lektoru stāstījumu. Publicējām arī rakstus par dažādiem senioriem aktuāliem jautājumiem LSKA mājas lapā. Redzot klausītāju lielo interesi, 2022.gadā nodibinājām “Senioru skolu Rīgā”. Tās aktivitāšu loks ir visplašākais – sākot ar pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tik būtiskām tēmām, kā civilās aizsardzības pamati, hibrīdkara draudu atpazīšana, digitālās prasmes u.tml., beidzot ar kultūrizglītojošām ekskursijām uz dažādiem Latvijas novadiem, muzeju un izstāžu apmeklējumiem, kā arī sadraudzības braucieniem pie Lietuvas un Igaunijas senioriem. LSKA “Senioru skola Rīgā” organizē arī tikšanos ar dažādām valsts un pašvaldību amatpersonām, kuras izskaidro senioriem aktuālos jautājumus, piemēram, kāda palīdzība saņemama no pašvaldības, kā izprotams viens vai otrs normatīvais regulējums u.tml. 

Organizējot “Senioru skolu Rīgā”, LSKA mērķis ir, lai seniors, kurš beidzis aktīvās darba gaitas, nesēž mājās, bet nāk aktīvi darboties, atrod jaunus domubiedrus, iet kopsolī ar laikmetu un jūtas laimīgs.