6.decembrī Rīgā notika Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas organizētā konference “Brīvprātīgais darbs ieguvums sev un sabiedrībai”. Pasākums norisinājās Tieslietu ministrijas Dzintara zālē un pulcēja valsts iestāžu, NVO un sociālā darba jomas ekspertus.
Konferencē piedalījās LSKA struktūrvienības „Senioru Saeima” vadītāja un biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
Konference bija veltīta brīvprātīgā darba nozīmei sabiedrības stiprināšanā un resocializācijā.
Konferences laikā tika apspriesti arī jautājumi par brīvprātīgā darba popularizēšanu dažādās vecuma grupās un veidiem, kā paaugstināt tā prestižu. Brīvprātīgā darba tradīcijas pasaulē aizsāktas vairāk nekā pirms simt gadiem. Latvijā šī kustība mērķtiecīgi un organizēti attīstīta no 1998. gada, un 2016. gadā Latvijā sāka darboties Brīvprātīgā darba likums, kas nosaka tā regulējumu. Likuma izpildi nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra, izveidojot platformu www.brivpratigie.lv, apvienojot tajā brīvprātīgā darba veicējus un organizatorus visos Latvijas reģionos.
Likums nosaka, ka brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas un to apvienības.
Kas tad ir brīvprātīgais darbs? Tā ir iespēja ikvienam aizvien gūt jaunas zināšanas un pieredzi, sava laika un prasmju ziedošana sabiedriski lietderīgiem mērķiem, darbs vai pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības. Visā pasaulē tas ir atzīts un populārs veids, kā iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē, pārveido, uzlabo savu un apkārtējo dzīves kvalitāti. Brīvprātīgais var būt cilvēks neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izcelsmes, tautības, reliģiskās piederības, politiskajiem uzskatiem un citiem sociāliem, fiziskiem vai ģeogrāfiskiem nosacījumiem. Galvenais ir just sevī vēlmi iegūt jaunu pieredzi, veicot kādu darbu sabiedrības labā, nevēloties saņemt par to algu, bet gandarījumu un prieku par paveikto!
Pēdējo 12 mēnešu laikā brīvprātīgo darbu ir veikuši kopumā 25% Latvijas iedzīvotāju. Tādu, kuri ir regulāri brīvprātīgā darba veicēji, gan ir nedaudz – 4% veic brīvprātīgo darbu reizi nedēļā vai biežāk un vēl 4% - reizi vai dažas reizes mēnesī. 7% ir iesaistījušies brīvprātīgā darba veikšanā reizi vai dažas reizes pusgadā, bet 10% to darījuši tikai reizi pēdējā gada laikā.
Ņemot vērā, ka informētība par brīvprātīgo darbu sabiedrībā kopumā ir zema, iespējams izteikt minējumu, ka zemā iesaistība brīvprātīgā darba veikšanā saistīta ar zemo informētību. Tomēr datu korelāciju aprēķini to nepierāda– korelācija starp informētību un iesaistīšanās biežumu brīvprātīgā darba veikšanā ir ļoti vāja.
Visbiežāk brīvprātīgo darbu Latvijas iedzīvotāji veikuši valsts vai pašvaldību institūcijās, kā arī nevalstiskajās organizācijās - attiecīgi 37% un 36%. Interesanti, ka 25% norāda – viņi veikuši brīvprātīgo darbu privātuzņēmumā. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri pēdējā gada laikā bija iesaistījušies kādās brīvprātīgā darba apktivitātēs, visbiežāk 55% - veikuši vides un dabas aizsardzības un uzkopšanas pasākumus (tai skaitā, talkas). Nedaudz mazāk kā 1/3 no brīvprātīgā darba aktīvistiem piedalījušies kultūras un mākslas pasākumu organizēšanā un realizācijā (29%), izglītības pasākumos (27%) un profesionālās palīdzības sniegšanā (25%).
Aptuveni 1/5 ņēmuši dalību izklaides pasākumu organizēšanā un realizācijā, bērnu un jauniešu aktivitātēs, kā arī veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpē. Būtisku daļu no brīvprātīgā darba aktīvistu mērķa grupas veido tie, kuri vienreiz gadā iesaistās apkārtējās vides sakopšanas talkās. Tādēļ pētījuma ietvaros tika veikts datu pārrēķins, lai aprēķinātu, kāds ir brīvprātīgā darba aktīvistu īpatsvars, ja aprēķinos neņem vērā tos iedzīvotājus, kuri bijuši iesaistīti šāda veida talkās.
Lai gan visvairāk brīvprātīgā darba aktīvistu bijuši iesaistīti vides un dabas aizsardzības un uzkopšanas pasākumos, vērtējot pēc ieguldīto stundu skaita, tā ir viena no mazāk veiktajām aktivitātēm – vidēji tikai 8 stundas gada laikā ieguldījuši tie, kuri šai aktivitātē piedalījušies. Vislielākais laika ieguldījums bijis veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpē – vidēji 40 stundas gada laikā. Vidēji 21 stundu gada laikā ieguldījuši tie, kuri piedalījušies dažādās izglītības aktivitātēs, savukārt 16 stundas – bērnu un jauniešu, kā arī profesionālās palīdzības aktivitātēs.
Veicot datu pārrēķinu par ieguldīto stundu skaitu vidēji uz vienu brīvprātīgā darba aktīvistu, identificējams, ka gada laikā vidēji katrs brīvprātīgā darba veicējs ieguldījis šāda veida aktivitātēs 57 stundas. Absolūtais vairākums – 72% - brīvprātīgā darba aktīvistu norāda, ka bijuši tikai brīvprātīgā darba veicēji un nav bijuši iesaistīti organizēšanā vai finansiālā atbalstīšanā.
Ir izteikts viedoklis, ka nepieciešams veicināt tā saucamo profesionālo brīvprātīgo darbu, kad augsta līmeņa profesionāļi vai savas profesijas speciālisti iesaistās brīvprātīgajā darbā un dod savas profesionālās zināšanas un spējas, piemēram, juridiskās vai grāmatvedības konsultācijas, vai arhitekta pakalpojumus, kas ļoti veicinātu kopienas attīstību. Citās valstīs ir tāda pieredze, kur profesionāļiem ir gandarījums iesaistīties un dot atpakaļ kaut ko sabiedrībai, bet pie mums profesionāli ir nepietiekami uzrunāti, brīvprātīgā darba koordinatori šo iespēju neizmanto.
Lai veicinātu sabiedrības pārstāvju līdzdalību brīvprātīgā darba politikas veidošanā un īstenošanā 2024.gadā pie Labklājības ministrijas ir izveidota Brīvprātīgā darba konsultatīvo padome, kuras priekšsēdētājs ir Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks. Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību brīvprātīgā darba politikas veidošanā un īstenošanā. Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes uzdevumi ir šādi:
- noteikt ikgadējos stratēģiskos darbības virzienus brīvprātīgā darba jomā;
- koordinēt iesaistīto pušu sadarbību;
- izstrādāt priekšlikumus brīvprātīgā darba politikas attīstībai un tās īstenošanai.
Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome sastāv no 24 locekļiem, no kuriem 12 pārstāv valsts pārvaldi (dažādas ministrijas), bet 12 pārstāv NVO sektoru.
Ar nožēlu jāatzīst, ka konferences, kas pamatā bija veltīta resocializācijas jautājumu risināšanai ar brīvprātīgā darba palīdzību, kontekstā Ieslodzījuma lietu pārvaldes un Probācijas dienesta ierēdņi nezina par to, ka 2018.gada 20.jūlijā tika pabeigts Pētījums par brīvprātīgo darba iespējām un līdzgaitniecības modeļa ieviešanu kriminālsodu izpildē (Projekts Nr.9.1.2.0/16/I/001 "Bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū").
Pētījuma gala ziņojums satur priekšlikumus brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības modeļu uzlabošanai, ieviešanai un identificēto šķēršļu brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības ieviešanas procesā risināšanai. Pētījuma veikšanā iesaistījās gan LU gan RSU mācībspēki tostarp arī LSKA struktūrvienības Senioru Saeima priekšsēdētāja Barba Girgensone.
Pētījuma ieteikumi strukturēti četrās grupās:
- Brīvprātīgā darba sistematizācija un iespējamās attīstības virzieni;
- Ar institucionālās un sociālās vides faktoriem saistītās rekomendācijas;
- Ar organizāciju sadarbību saistītās rekomendācijas;
- Uz sociālo iekļaušanos vērstās rekomendācijas;
- Ar NVO un brīvprātīgo darbu saistītās rekomendācijas.
Pētījuma gala ziņojums pieejams - chrome-extension: //efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/05/Brivpratigo_darba_iesp_Zinojums_2018.pdf
Šis pētījums bija pirmais šāda veida pētījums Latvijā, kurā apkopota informācija par Latvijas un ārvalstu pieredzi brīvprātīgajā darbā un līdzgaitniecībā notiesātām personām, fokusējoties uz brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības īstenošanas praktiskajiem aspektiem, kā arī iezīmējot sistēmiskas problēmas, kas var ietekmēt brīvprātīgā darba attīstību. Ņemot vērā konstatētās problēmas, pētījums aktualizē nepieciešamību veikt turpmākus fundamentālus pētījumus, kuri skaidrotu to, kāda ir pašreizējā kriminālsodu izpildes politika, cik tā ir atbilstoša sabiedrības vajadzībām, cik efektīvs ir brīvprātīgo darbs noziedzības mazināšanā un sabiedrības drošības veicināšanā un kāda ir mērķtiecīgas brīvprātīgo politikas veidošana.
LSKA izsaka cerību, ka ar jaunas organizācijas izveidošanu brīvprātīgā darba koordinācija valstī uzlabosies un no jaunās paaudzes ierēdņiem nenāksies dzirdēt apgalvojumus, ka viss jāsāk no nulles, jo viņi nav informēti par iepriekš paveikto.