Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā, kā arī cieša sadarbība starp jau esošajām nevalstisko organizāciju Senioru skolām, ļaus vairāk iesaistīt vecāka gadagājuma cilvēkus aktīvā sociālajā dzīvē, tādējādi veicinot viņu veselības nostiprināšanos un atbīdot malā gados vecāku cilvēku galveno biedu – vientulību, norāda Latvijas senioru kopienu apvienības (LSKA) valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

“Senioru neformālās izglītības iespēja Trešās paaudzes universitātēs (U3A) ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, par kuriem politiķiem būtu jārunā pieaugušo mūžizglītības kontekstā. Attiecīgs normatīvais regulējums palīdzētu gan plašāka Senioru skolu tīkla izveidē visā Latvijā, gan arī Trešās paaudzes universitāšu kā augstskolu struktūru izveidē, līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Portugālē,” norāda Lilita Kalnāja.

LSKA “Senioru skolas” klausītāji 18.jūlijā apmeklēja Krāslavu, kurā darbojas. pirmā Senioru skola Latvijā, lai savstarpēji dalītos pieredzē  un veicinātu Senioru skolu sadarbību Latvijas mērogā. Krāslavas senioru skolas dibinātāja un vadītāja Tatjana Azamatova, kura ir arī ES atbalstītā projekta par Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidi Latvijā vadošā eksperte, uzsvēra, ka mums jāveido tāda sistēma un atbilstoša sociālā politika, lai gan tiem senioriem, kuri palikuši vieni, gan arī tiem, kuriem ir ģimenes un draugi, būtu iespēja piedalīties sabiedrības aktivitātēs un norisēs, lai viņiem ir kur iet, šie cilvēki tur ir gaidīti un viņu dzīves pieredze pieprasīta. “Latvijai nav jāizgudro jauna sociālā politika, lai samazinātu sabiedrības novecošanās negatīvo ietekmi. Tas ir rekomendēts no starptautisko organizāciju – ANO un Pasaules veselības organizācijas puses, šīs rekomendācijas vienkārši jāadaptē  Latvijas apstākļiem un vajadzībām,”  pauda Tatjana Azamatova.

Arī LSKA kā partneris ir iesaistījusies ES Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītajā projektā “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”. Pieredzes apmaiņas braucienos uz Poliju, Portugāli, Lietuvu un Igauniju, biedrība pārliecinājās, ka U3A darbība ir reāls atbalsts senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai.

“Vairāk kā piektā daļa no mūsu valsts iedzīvotājiem ir vecāki par 65 gadiem  un salīdzinoši nesen tika lēsts, ka 2050.gadā 65 gadu slieksni būs pārkāpuši jau 35% Eiropas iedzīvotāju. Eiropas Komisijas Migrācijas un demogrāfijas zināšanu centra prognozētais scenārijs Latvijai: līdz 2050.gadam kopējais iedzīvotāju skaits būs aptuveni 1 500 000, tajā skaitā 30% būs 65 gadus veci un vecāki cilvēki. Tāpēc vienam no sociālās politikas uzdevumiem  jau tuvākajā nākotnē vajadzētu būt tādu  novecošanas blakņu kā mentālās veselības problēmas, vientulība un desocializācija  izskaušana. Trešās paaudzes universitātes ir ļoti piemērots instruments šī uzdevuma paveikšanai,” uzsver L.Kalnāja.

LSKA ieskatā šobrīd pārāk maza uzmanība valsts politikas mērogā tiek veltīta sudraba ekonomikas attīstība un senioru potenciāla izmantošanai. Būtiska ir ne vien preču un pakalpojumu radīšana senioru vajadzību apmierināšanai, bet arī mūžizglītības iespējas gados vecākiem cilvēkiem, tā stimulējot arī viņu nodarbinātību un pilnvērtīgas laika pavadīšanas iespējas. “Pagaidām nevalstiskais sektors ar šo uzdevumu tiek galā samērā labi, taču iespējai gūt jaunas zināšanas, klausīties dažādu jomu ekspertu lekcijas, satikties un pārrunāt aktuālos jautājumus ar citiem sava vecuma cilvēkiem, aktīvā atpūta, ekskursijas uz dažādām kultūrvēsturiskām vietām un citas aktivitātes ir tā recepte, kas daudziem senioriem ļauj saglabāt aktīvu dzīves pozīciju un arī labāku veselību,” saka Lilita Kalnāja.

Savukārt Tatjana Azamatova atgādina, ka seniori nav tikai kāda noteikta sabiedrības grupa, tā ir vecuma kategorija. “Katrs cilvēks būs seniors un katram ir vērts padomāt – kādi resursi (pirmkārt fiziskās un mentālās veselības) man ir jāsaglabā visas dzīves garumā, un kāds sociālo aktivitāšu piedāvājums būs man, kad man tas būs vajadzīgs.”   

Senioru skolu projektā „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Latvijas senioru kopienu apvienība (LSKA) pauž bažas par Zāļu cenu reformas iespējamo ietekmi uz lauku reģionu vai tā saukto “mazo aptieku” izdzīvošanu un līdz ar to arī medikamentu pieejamību šo rajonu iedzīvotājiem. Tādēļ LSKA ieskatā būtu apsveicami, ja Veselības ministrija noliktu ambīcijas pie malas un īstenotu Zāļu cenu reformu vien tad, kad tā būs pilnībā izdiskutēta ar farmācijas nozares dalībniekiem un sabiedrību. 

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja norāda, ka Veselības ministrijas iecere ar Zāļu cenu reformu samazināt medikamentu cenas un padarīt tos iedzīvotājiem pieejamākus ir apsveicama, tomēr jāraugās, lai līdz ar ūdeni – zāļu pārlieko dārdzību, neizlietu laukā arī “bērnu” – to pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri mīt attālākos lauku reģionos un kuriem farmaceita padoms nereti atsver vizīti pie ģimenes ārsta. 

Veselības ministrijas paustais labumu uzskaitījums, ko iedzīvotājiem dos Zāļu cenu reforma ir iespaidīgs, un ļoti gribas ticēt, ka medikamentu cena, neraugoties uz apkalpošanas maksu par recepti, iedzīvotājiem tiešām samazināsies par 15 līdz 20 procentiem, bet kompensējamo medikamentu ziņā pārskatāmā nākotnē sasniegsim Igaunijas un Lietuvas līmeni. 

Diemžēl gandarījuma vietā reforma šobrīd vairāk izsauc bažas, jo atbilžu uz vairākiem būtiskiem jautājumiem trūkst. Proti, nav skaidrs, vai reformas rezultātā nesaruks atsevišķu medikamentu pieejamība un vai tie nepazudīs no Latvijas aptieku plauktiem; vai ražotāji necels medikamentu cenas; vai netiks samazināta jaunu farmācijas produktu un tehnoloģiju ienākšana Latvijas tirgū;  vai reformas ietekmē Latvijas laukos nebūs spiestas slēgt durvis daudzas mazās aptiekas. Par visiem šiem jautājumiem farmācijas nozares speciālisti reformas kontekstā trauksmi cēluši ne reizi vien, tomēr dzirdīgas ausis tā arī nav raduši. Taču Zāļu cenu reforma un tās iespējamās “blaknes” skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ LSKA uzskata, ka šī reforma prasa ārkārtīgi skrupulozu izvērtējumu, steigai un savas politiskās varēšanas pierādīšanai te nav vietas.

“Nav noslēpums, ka dažādas kaites, tostarp hroniskās slimības, mēdz piemeklēt cilvēkus tieši senioru vecumā. Mazo aptieku bankrots lielpilsētās dzīvojošos īpaši neskars, taču nomaļākos Latvijas reģionos tas cilvēkiem var maksāt pat dzīvību. Ja reformas izstrādātāji apgalvo, ka tā nav, tad viņi vai nu liekuļo vai arī nekad nav bijuši patiešām nomaļos mūsu valsts nostūros,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece.

Bažas par zāļu cenu reformas ietekmi uz iedzīvotāju farmaceitisko aprūpi jo nopietnākas padara farmācijas nozares nevalstisko organizāciju paustais, ka reforma tiek virzīta steigā, konsultācijas ar nozares pārstāvjiem ir formālas, tikai ķeksīša pēc, kamēr pati reforma stāsies spēkā jau no nākamā gada 1.janvāra.

“Cilvēku veselība nav un nevar būt eksperimentu objekts. Veicot šādu reformu, farmācijas nozares ekspertu uzklausīšana ir ļoti būtiska. LSKA ieskatā Veselības ministrijai nav jāizgudro ritenis, par kuru trūkst skaidrības, vai tas vispār ripos, bet gan jāizdiskutē visai sāpīgie jautājumi ar nozares pārstāvjiem. Piemēram, kādēļ arī Latvijā recepšu medikamentiem nevarētu piemērot 5% PVN likmi, kā tas ir Lietuvā, vai 9% PVN likmi kā Igaunijā,” uzsver L. Kalnāja.

LSKA pievienojas Latvijas pensionāru federācijas secinājumam, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju un aptieku cenu politikas regulējuma rēķina un līdz ar LPF aicina apturēt Veselības ministrijas izsludināto Zāļu cenu reformu līdz tā nebūs pienācīgi izanalizēta un izdiskutēta ar farmācijas nozares dalībniekiem un sabiedrību.

Pasākumu atbalsta Labklājības ministrija,

Pasākumus īstenojam no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim

finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5 

Ir izstrādāta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla attīstības stratēģija Latvijā”, taču tas ir dzīvs dokuments. Lai varam to pilveidot un attīstīt tālāk, savas idejas vai pieredzi iespējams pievienot atvērtajā “Ideju bankā” par senioru universitāšu tīkla izveidi Latvijā.

Trešās paaudzes universitāšu (U3A) tīkla izveides Latvijā mērķis ir uzlabot mūsu senioru sociālo labklājību un drošību. Tādēļ projekta īstenotāji ļoti gaida  idejas un ieteikumus, kādam būtu jābūt senioru universitāšu tīklam jeb U3A Latvijā. Idejas tiek ievāktas ne tikai vietējā līmenī, bet arī starptautiskā, gūstot pieredzi Polijā, Portugālē, Lietuvā un Igaunijā.

Darbojies pats vai esi dalībnieks kādā no senioru skolām? Vēlētos kļūt par tādu, bet neesi atradi sev interesējošas aktivitātes? Ir idejas, kā jāveido sadarbība ar pašvaldību un ministrijām? Jebkurš viedoklis ir svarīgs, lai nonāktu pie kopēja mērķa! Vecumdienas ir ikviena nākotne – domā par to jau šodien un ieguldi savu ideju savu ideju mūsu projekta bankā tūlīt! 

Par projektu vairāk var uzzināt: https://www.vidusdaugavasnvo.lv/lv/projekti/aktualie/-atveselosanas-projekts-tresas-paaudzes-universitasu-tikla-izveide-/. Te atrodama arī Ideju Bankas veidlapa savu priekšlikumu iesniegšanai. Jūsu atsauksmes un idejas ir ļoti svarīgas, lai veidotu senioriem draudzīgu un aktīvu sabiedrību!