Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība,” īstenojot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “Kopā ar ukraiņiem 2023.gadā”, arī šogad strādāja pie Ukrainas bēgļu tālākas integrācijas mūsu sabiedrībā, iepazīstināja ukraiņus ar Latvijas kultūrvidi un turpināja latviešu valodas apguves nodarbības.

“Esam gandarīti, ka arī šogad Rīgas seniori varēja sadarboties un dažādos sadraudzības pasākumos sniegt atbalstu ukraiņiem, kas patvērumu no kara šausmām atraduši mūsu skaistajā zemē. Pateicoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem atbalstītajiem projektiem, kā arī AS “Delfin Group” ziedojumam, LSKA ir spējusi atbalstīt Ukrainu un Rīgā mītošos Ukrainas kara bēgļus jau kopš Krievijas iebrukuma pirmajām dienām. Tā, piemēram, pagājušā gada aprīlī civilās humānās palīdzības kravā nosūtījām uz Krematorskas pilsētu par AS “Delfin Group” ziedojumu iegādātās medicīnas preces, bet 1.jūlijā uzsākām Rīgas valstspilsētas AIC atbalstīto projektu “Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”. Projekts “Kopā ar ukraiņiem 2023.gadā” bija likumsakarīgs turpinājums šim LSKA jau pērn īstenotajam pasākumam,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta vadītāja Lilita Kalnāja. 

Latvijas kultūrvides labākai iepazīšanai LSKA arī šogad turpināja tradīciju kopā ar ukraiņiem apmeklēt Latvijas skaistākās vietas.  “Kuldīgā vērojām vimbu lēcienus pāri Ventas rumbai, viesojāmies Talsos un senajā lībiešu ciemā Mazirbē. Apmeklējām arī Pētera Upīša dārzu ceriņu ziedēšanas laikā un rudenī – Ābolu svētkos.  Skatījām  LNOB baleta izrādi “Trīs musketieri”  Rēzeknes “Gorā” un baudījām zelta rudeni Turaidā. Rīgas seniori ar mūsu ukraiņu draugiem pārrunāja gūtos iespaidus  un citas aktualitātes Sarunu klubos, kopīgi vijām Jāņu vainagus, pārrunājām, kā Ukrainā svin saulgriežus, apmeklējām Dziesmu svētku pasākumus, un protams, turpinājām ukraiņiem mācīt latviešu valodu”  par projekta aktivitātēm stāsta Lilita Kalnāja. 

Savukārt LSKA valdes locekle Liesma Neipreisa, kura šī projekta ietvaros vadīja nodarbības “Latviešu valodas klubā”, norāda, ka šogad mācības notika divās grupās – viena no tām bija organizēta “Iesācējiem”, kuri  latviešu valodas pamatus tikai sāka apgūt, otra – “Turpinātājiem”, kuriem jau bija noteiktas priekšzināšanas.

“Šajās latviešu valodas  grupiņās mācās cilvēki  no dažādām paaudzēm.  Ir vecāka gada gājuma seniori, ir jauni cilvēki un nāk arī jaunieši, kas Latvijā mācās skolā.  Ir tiešām prieks redzēt, ka ukraiņi, kuri uz Latviju atbraukuši salīdzinoši nesen, izrāda tik lielu vēlmi apgūt mūsu valodu. Tādu apzinīgumu, iedvesmu un vēlmi mācīties es sen nebiju redzējusi,” atzīst Liesma Neipreisa.

Projekta noslēguma pasākumā, kurš 11.novembrī norisinājās viena no LSKA dibinātājiem – biedrības “Svētās Ģimenes Māja” telpās, notika arī pasākums “Tautas tērpa gods”,  kura ietvaros notika iepazīšanās ar Ukrainas un lībiešu tautas tērpiem. Sanākušos priecēja arī Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” uzstāšanās un iespēja baudīt lībiešu tradicionālos sklandraušus.

Šajā pasākumā LSKA ukraiņu draugi teica pateicības vārdus gan par iespēju apgūt latviešu valodas pamatus, gan iespēju iepazīt Latvijas valsts vēsturi, kultūru un tradīcijas. Savukārt LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsvēra, ka latviešu tautas vēsturiskā atmiņa 11.novembri glabā kā dienu, kad brīvības cīņu laikā pateicoties pašaizliedzībai, varonībai un drosmei Rīgas aizstāvjiem izdevās uzveikt skaitliski daudz pārāko Bermonta karaspēku, un šī iezīme –  gatavība cīnīties par savu zemi līdz pat pēdējam un nelokāmība pretinieka pārspēka priekšā, ir raksturīga abām mūsu tautām. “Mēs ticam Ukrainas uzvarai un esam gatavi darīt visu, lai šeit no kara šausmām patvērumu radušie cilvēki justos labi,” tā Astrīda Babāne. 

Ukrainiete Inessa Statkeviča, kura mūsu valstī ieradusies no Kramatorskas, atzīst, ka  ir ļoti pateicīga Latvijai par iespēju baudīt šeit mierpilnu dzīvi. Savukārt Olena Kotlerevska, kura ar meitu un mazmeitiņu uz Latviju atbraukusi no Dņipropetrovskas apgabala, saka, ka abas ar meitu latviešu valodu mācās ne vien tādēļ, lai spētu sazināties, bet arī tāpēc, lai parādītu, cik ļoti ciena Latviju un latviešus par ukraiņiem sniegto palīdzību. Savukārt kijiviete Larisa Voroņina teic, ka vēlas labāk iepazīt Latviju, mūsu kultūru, cilvēkus un pēc iespējas ātrāk integrēties Latvijas sabiedrībā. 

LSKA ir pārliecināta, kamēr vien Ukrainā turpinās Krievijas nelietīgais karš pret šīs valsts mierīgajiem iedzīvotājiem, mūsu pienākums ir nebūt vienaldzīgiem un katram savu iespēju robežās sniegt viņiem  atbalstu, sadraudzību un sapratni.

Projekts “Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projekta īstenošanas laiks no 2023. gada 1. marta līdz 2023. gada 15. novembrim, līguma Nr. CAAIC-23-16-lī.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

06.11.2023.

Trešās paaudzes universitātes – arī Latvijā!

Vidusdaugavas NVO centrs aicina uz preses konferenci 

Mediji un interesenti 2023.gada 28.novembrī plkst.15:00 tiks gaidīti biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” un projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” partneru organizētā PRESES KONFERENCĒ. Darba kārtība pievienota pielikumā.

Apmeklējot klātienē, gaidīsim Jūs Jēkabpilī, Brīvības ielā 222, draudzes “Uzvara” zālē, attālināti  varēsiet sekot preses konferencei šeit:  

https://www.vidusdaugavasnvo.lv/lv/jaunumi/preses-konference

Demogrāfijas jomas pētnieki jau ilgākā laika periodā ir brīdinājuši, ka, pagarinoties mūža ilgumam un pieaugot senioru īpatsvaram sabiedrībā, par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā kļūs sabiedrības novecošanās. Tas ir ilgstošs un neatgriezenisks process, ko nevar apturēt, bet var censties mazināt tā negatīvās sekas. Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk, un nākamajās desmitgadēs iedzīvotāju novecošanās paātrināsies, strauji pieaugot vecāku cilvēku īpatsvaram. 

Sociālās problēmas, kas rodas līdz ar sabiedrības novecošanos, ir jārisina jau laikus, ne tikai pārdalot finansējumu un nodrošinot medicīniskās palīdzības un dažādu sociālo pakalpojumu pieejamību ilgtermiņā, bet svarīgi, lai seniori paši saskatītu aktīva dzīvesveida un iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē, savu interešu pārstāvībā priekšrocības –  iespēju tikties ar interesantiem cilvēkiem, izglītoties, ceļot, apgūt jaunās tehnoloģijas utt. 

Sabiedrības novecošanās Latvijā nupat tikai sāk iegūt paātrinājumu, un vistuvākajā laikā šī problēma par sevi atgādinās daudz skaudrāk, ar līdzšinējo valsts attieksmi vairs nepietiks. Tas būs brīdis, kad politikas veidotājiem nāksies pievērsties jautājumam – kā mazināt sabiedrības novecošanās sekas? Trešās paaudzes universitātes jeb The University third Age (U3A)  ir viena no atslēgām.

U3A ir pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva, populāra un atzīta daudzās pasaules valstīs, kura piedāvā izglītošanos pensionētām personām un ikvienam interesentam, kas uzsaka sevi par senioru jeb trešās paaudzes pārstāvi. 

Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā. 

Kā un kādu veidot Latvijas U3A modeli? – ir jautājums, uz ko projekta partneri radīs atbildi divu gadu laikā. 

 Vairāk info: https://www.vidusdaugavasnvo.lv/ un projekta partneru mājaslapās.

Gaidīsim Jūs preses konferencē 28.novembrī plkst.15:00, lai pastāstītu vairāk! 

Agita Pleiko, projekta vadītāja

Vidusdaugavas NVO centrs

Informācijai: 

Sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar četriem projekta partneriem no visas Latvijas ir uzsākusi sadarbību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”, līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020, realizēšanai. 

Projekta mērķis ir stiprināt senioru un cilvēku ar invaliditāti pusmūža vecumā, kā vienu no sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu un nozīmīgas sabiedrības daļas, interešu pārstāvniecību sociālās labklājības un drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem, izveidojot un attīstot Trešās paaudzes universitātes tīklu Latvijā.

Projekta vadošais iesniedzējs ir nevalstiskā organizācija “Vidusdaugavas NVO centrs”, projekta partneri ir biedrības "Latvijas senioru kopienu apvienība" (Rīga), “Kuldīgas Senioru skola", “Ikšķiles senioru skola” un “Baltā māja” (Līvāni) – organizācijas, kuru darbība jau ilgstoši ir saistīta ar senioriem, viņu mūžizglītību un iespējami ilgu dzīves kvalitātes saglabāšanu. 

Informāciju sagatavoja:

Biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs”

Vairāk informācijas: 

Biedrības valdes priekšsēdētāja un projekta vadītāja

Agita Pleiko

Tālr. 29449622

Suminot Latvijas Republiku 105. dzimšanas dienā, galvaspilsētā norisināsies svinīga ziedu nolikšanas ceremonija un militārā parāde, skanēs koncerti, būs skatāmas gaismas instalācijas un dzīvās uguns svētku noformējums.

Svētku diena 18. novembrī, kā ierasts, iesāksies ar svētku dievkalpojumu Rīgas Domā un ar svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa. Dienas gaitā rīdzinieki un pilsētas viesi svētku sajūtu varēs gūt dažādos koncertos un pasākumos. 11. novembra krastmalā, kā allaž, norisināsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību un ārvalstu vienību militārā parāde.

Svētku pasākums Brīvības laukumā

18. novembra vakarā ikviens būs gaidīts Brīvības laukumā, kur notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītais svinīgais pasākums. 

Pasākuma 

apmeklētājus plkst. 19.00 priecēs svētku koncerts “Tautas balsis dziesmās”. Koncertā uzstāsies apvienotais vīru koris, kuru vadīs diriģents Edgars Vītols. Koris kopā ar solistēm Anci Krauzi, Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu un Rūtu Dūdumu-Ķirsi izdziedās skaistākās latviešu tautas dziesmas. Īpaši šim koncertam jaunas aranžijas veido komponists un pianists Jānis Strazds, kura vadītā ritma grupa muzicēs kopā ar kori un solistēm.

Pēc koncerta uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kam sekos multimediāls lāzeru uzvedums virs Brīvības pieminekļa, kurš vakara gaitā tiks atkārtots vairākkārt līdz pat plkst. 23.00.

Pēc svinīgā pasākuma iedzīvotāji aicināti doties uz Esplanādi, kur interaktīvajā video instalācijā varēs izveidot savu unikālo svētku saktu, kas stilizēti veidota no Latvijas reģionu tautas tērpu rakstu ornamentiem. Esplanādē svētku noskaņu radīs DJ Japānis, kā arī būs pieejami karstie dzērieni un uzkodas. Interaktīvā vides instalācija “Mans raksts” darbosies visu svētku nedēļu līdz pat 19. novembrim.

Uguns un gaismas instalācijas jau no 17. novembra vakara

18. novembra svētku vakarā gar pilsētas kanālu posmā no Latvijas Nacionālās operas līdz Brīvības laukumam un pie Bastejkalna Rīgas iedzīvotājus priecēs dzīvās uguns objekti “Gaismas upe”. Pilsētas centru un Vecrīgu rotās uguns motīva vides objekti. Neatkarības laukumā tiks izvietots vides dizaina objekts “Liesma”, savukārt trīs gājēju tilti pār kanālu no 17. novembra tiks pārvērsti par “Gaismas tiltiem”. Doma laukumā varēs apskatīt vides dizaina objektu “Latvju cimdi”.

Savukārt Arkādijas parkā trīs vakarus no 17. līdz 19. novembrim laika posmā no plkst. 18.30 līdz 23.00 ikviens interesents aicināts apmeklēt “Gaismas dārzu”, kurā mākslinieka Andra Eglīša radītie vides gaismas objekti un dažādi dzīvās uguns elementi savīsies ar latviešu mūziķu radītām skaņas improvizācijām. Tiks radīta krāšņa vizuālās pieredzes telpa, kurā cilvēki jūtas atmosfēriski iesaistīti un piedalās tās veidošanā, radot kopības sajūtu un padziļinot valstiskuma idejas pieredzi. “Gaismas dārzā” paredzēto mākslas instalāciju veidos trīs vides mākslas objekti – aplis, bāka un ķērpis, katru vakaru citādu muzikālo noskaņu radīs tādi mūziķi kā Elīna Silova, Kārlis Auziņš, Evija Vēbere Maksims Šenteļevs, Jēkabs Nīmanis un citi. 

Citi svētku pasākumi centrā un apkaimēs

Svētku koncerti pilsētas apkaimēs skanēs jau no 17. novembra vakara. Kultūras centrā “Imanta” plkst. 18.00 ikviens ir aicināts uz koncertu “Es nāku no mazas tautas”, kurā uzstāsies aktieri Marija Bērziņa, Gundars Grasbergs un saksofonists Raimonds Petrovskis. Mazliet vēlāk, plkst. 19.00, koncertzālē “Ave Sol” izskanēs koncerts “Ir tikai viena Latvija”, kurā piedalīsies sieviešu kamerkoris “Cantus”, vīru koris “Gaudeamus”, koklētāju ansamblis “Balti” un Emīla Dārziņa mūzikas skolas 4. klases koris.

18. novembrī plkst. 16.00 Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas zālē norisināsies koncerts “Neatkarība. Brīvība. Dziesma”, kurā piedalīsies sieviešu koris “Ausma”, vīru koris “Frachori”, jauniešu koris “Mūza” un jauktais koris “Sonore”, kas izpildīs latviešu tautas dziesmas un latviešu komponistu oriģināldarbus. Plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” koncertā “Mēs Latvijai” uzstāsies bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”, savukārt plkst. 17.00 kultūras centrā “Iļģuciems” izskanēs koncerts “Novembra gaismās”, kurā piedalīsies koklētāja Laima Jansone un DJ Monsta. Tikmēr VEF Kultūras pils Lielajā zālē plkst. 19.00 koncertā “Latvijas impresijas” uzstāsies orķestris “Rīga”, VAK “Latvija” kopā ar solistiem Jāni Apeini, Jūliju Vasiļjevu un Aigaru Raumani.

Plkst. 21.00 koncertu programmu Rīgā noslēgs pasākums Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, kur koncertā “Deg un kvēl, un nenodziest” apmeklētājus priecēs jauniešu koris “Balsis”, Gundars Āboliņš un instrumentālā grupa Jāņa Miltiņa vadībā.

Ar Rīgas pašvaldības organizētajiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem vairāk var iepazīties tīmekļvietnē www.svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.