Lilita Kalnāja: “Ir nepieciešams īpašs likums par pensionāriem!”

Vai būtu jāmaina pensiju indeksācijas sistēma? Vai vajadzētu ieviest  bāzes pensijas visiem senioriem? Kā palīdzēt Latvijas vecāka gadagājuma cilvēkiem dzīvot aktīvu dzīvi? Stāsta Latvijas senioru kopienu apvienības (LSKA) valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnaja.

Trešās paaudzes universitātes

– Kādas senioru vajadzības un problēmas palīdz risināt LSKA?

– Latvijas senioru kopienu apvienība – LSKA, kas tika izveidota 2017. gadā, ir apvienojusi dažādas senioru biedrības – no Alūksnes, Kuldīgas, Mazirbes, Madonas. Ar tām noslēdzām sadarbības līgumu, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Mūsu mērķis ir aizstāvēt vecāka gadagājuma cilvēku tiesības un uzlabot viņu dzīves apstākļus, veicināt socializāciju. Tas ir jebkuras bezpeļņas organizācijas mērķis – uzlabot cilvēku dzīves apstākļus.
Mēs strādājam Labklājības ministrijas Senioru lietu padomē, un mums ir laba sadarbība. LSKA ir arī Senioru seima, kas palīdz izstrādāt un pārbaudīt juridiskos dokumentus, piedalās likumu apspriešanā un Seimas komisijās.
Pēdējos gados mēs aktīvi attīstām izglītojošus projektus senioriem.

- Kāda veida projekti?

- Diemžēl Latvijā nav likuma par senioru mūžizglītību. Mums jau divus gadus darbojas senioru skola, kas atrodas Rīgā un Kuldīgā, kā arī citās pilsētās. Mēs izglītojam seniorus dažādās jomās. Pagājušajā gadā piedalījāmies apjomīgā Sabiedrības  integrācijas fonda projektā, kura mērķis bija izveidot Trešās paaudzes universitātes (tā sauc izglītību pensijas vecuma cilvēkiem). Igaunijā jau 15 gadus darbojas senioru universitāte. Mēs vērojām, kā senioru izglītības projekti attīstās arī Lietuvā. Lietuvas likums par senioriem attiecas uz vairākām ministrijām, tostarp Labklājības, Veselības un Izglītības ministriju. Mums šķiet, ka būtu labi ieviest līdzīgu likumu arī Latvijā. Mēs vēlētos, lai Latvijā būtu arī likums par mūžizglītību, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu mācīties. To varētu administrēt dažādas ministrijas, ne tikai Veselības ministrija, bet arī Ekonomikas ministrija un Izglītības ministrija, jo pastāv tāds jēdziens kā sudraba ekonomika, kas ļauj cilvēkiem, kuri ir beiguši darba mūžu, turpināt pilnvērtīgi dzīvot un attīstīties.

– Par kādām tēmām notiek lekcijas senioriem?

– Šajā pusgadā saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām esam organizējuši lekciju ciklu par Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienību. Seniori tikās ar Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem un uzdeva viņiem jautājumus. Kuldīgā senioriem tiek organizētas nodarbības par dažādām tēmām – kultūras vēsturi, veselīgu dzīvesveidu.

Šoruden sāksim izglītojošu nodarbību ciklu pensionāriem “Zini savas tiesības” – stāstīsim par pensijām, pabalstiem, indeksāciju, pensiju pārrēķināšanu – daudzi strādājošie pensionāri pat nezina, ka viņu pensiju var pārrēķināt, ņemot vērā pensijā iegūto darba stāžu, un to, ka šim nolūkam ir jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Septembrī Labklājības ministrijas ierēdņi senioriem pastāstīs, kāda būs pensiju indeksācija. Savukārt Finanšu ministrijas amatpersonas tiks aicinātas pastāstīt par nākamā gada budžetu. Mūsu senioru skola atrodas blakus Saeimai, un dažkārt pie mums uz nodarbībām aicinām deputātus. Nākamgad sāksim ar lekcijām par pašvaldību vēlēšanām. Galu galā vēlētāju vidū ir daudz vecāka gadagājuma cilvēku.

Galvenais ir socializācija

- Kādi kursi un lekcijas jums bija vispopulārākie?

- Ļoti populāras bija lekcijas par civilo aizsardzību – to saturs tika publicēts mūsu tīmekļa vietnē. Rīgas domes pārstāvji stāstīja par to, kā rīkoties kritiskā situācijā, kā Rīgā ir ar bumbu patvertnēm, kur var paslēpties X stundā. Mūsdienās šī tēma ir aktuāla daudziem cilvēkiem. Turklāt mūsu senioru vidū ir arī tādi, kuri bērnībā vai pusaudžu gados pārdzīvojuši Otrā pasaules kara laiku.

Jau trešo gadu strādājam ar dažāda vecuma Ukrainas pilsoņiem, ar mūsu palīdzību viņi apgūst latviešu valodu, kopā dodamies ekskursijās. Ukraiņiem ir paveicies, ka ir ļoti laba latviešu valodas skolotāja, interaktīvās mācīšanas meistare. Mēs piesaistām cilvēkus no Ukrainas mācīties Trešās  paaudzes universitātes programmas ietvaros.

– Vai seniori pie jums mācās bez maksas?
– Jā, viņi mācās bez maksas, mēs apmaksājam pasniedzēju darbu no ziedojumiem un Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļiem, valsts un pašvaldību darbinieki pie mums nāk bez maksas.
Mūsu misija ir veicināt senioru socializēšanos. Viņiem socializēšanās ir ļoti svarīga. Pēc nodarbībām mums ir kafijas pauzes, un mūsu seniori dodas daudzās ekskursijās. Esam aprēķinājuši, ka ekskursija vienam cilvēkam, ieskaitot transporta izdevumus, pusdienas un kafijas pauzes, izmaksā aptuveni 50 eiro. Ne visi to var atļauties. Un kopš 2017. gada pensionāri, piedaloties mūsu pasākumos, tostarp ekskursijās, neko nemaksā.

– Ar kādiem izaicinājumiem jūs saskaraties, īstenojot sociālos projektus?

– Es jau ilgu laiku strādāju bezpeļņas sabiedriskajās organizācijās. Ir diezgan viegli uzrakstīt projekta ideju, aprakstīt projektu un pat iegūt finansējumu. Taču ir grūtības ar atskaitēm. Ir daudz birokrātiskas ķibeles: no mums prasa iesniegt dalībnieku sarakstus un tālruņu numurus, un ne visi dalībnieki vēlas sniegt savus datus.

Ziniet savas tiesības!

– Daudzu pensionāru finansiālais stāvoklis Latvijā ir grūts. Ko var darīt valsts un pašvaldības, lai situāciju uzlabotu?

– Man šķiet, ka pašvaldības un valsts iestādes varētu labāk komunicēt ar saviem iedzīvotājiem. Mūs pārsteidza, ka daudzi vecāka gadagājuma cilvēki nezina, kādus pakalpojumus viņi var saņemt no sociālajiem dienestiem. Piemēram, gandrīz neviens nezināja, ka sociālie darbinieki vientuļajiem pensionāriem var bez maksas nomazgāt logus.
Labi, ka šobrīd visās pašvaldībās ir noteikts vienāds sociālo pakalpojumu minimālais grozs – dažādās pilsētās iedzīvotāji, tostarp seniori, pakalpojumus saņem vairāk vai mazāk vienmērīgi, nevar teikt, ka dažās pilsētās viņiem palīdz daudz vairāk nekā citās. Un šie sliekšņi katru gadu tiek paaugstināti, lai gan ne lielā mērā.
Ir daudz pakalpojumu, ko iedzīvotājiem sniedz pašvaldību sociālie dienesti. Senioru skolā par tiem stāstīsim cikla “Zini savas tiesības” ietvaros. Runāsim par to, uz kādiem pakalpojumiem var pretendēt cilvēki ar maznodrošinātā un trūcīgā statusu, kuru veco ļaužu vidū ir diezgan daudz. Vientuļie seniori ir īpaši neaizsargāti pret nabadzību. Daudzi cilvēki cīnās ar grūtībām un pat nezina, ka sociālie dienesti var viņiem palīdzēt. Tajā pašā laikā ir daļa cilvēku, kas nemitīgi lūdz un saņem sociālo palīdzību.

Trūcīgo pensionāru problēmas

– Vieni no visneaizsargātākajiem cilvēkiem ir pensionāri ar invaliditāti. Vai jūs viņiem palīdzat?

– Mēs nejautājam mūsu dalībniekiem, kuriem no viņiem ir invaliditāte, – tā ir privāta informācija. Taču vecāka gadagājuma cilvēki ar invaliditāti piedalās mūsu mācību projektos un ceļojumos. Mēs cenšamies palīdzēt viņiem socializēties.
Par ziedojumiem esam iegādājušies ratiņkrēslus Kuldīgas senioru biedrības pensionāriem. Palīdzam arī labiekārtot pansionātus, palīdzējām labiekārtot dienas centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, Krāslavā iegādājāmies spēles, lampas, mūzikas instrumentus un ņēmām vērā citas iemītnieku vajadzības. Tā kā pašvaldībām nepietiek naudas, mēs cenšamies palīdzēt cilvēkiem paši. Sniedzam arī juridisko palīdzību. Mēs aktīvi cīnījāmies par to, lai 2022. gadā, augstas inflācijas laikā, pensionāri saņemtu finansiālu atbalstu no valsts budžeta elektrības un gāzes rēķinu apmaksai. Protams, mēs nebijām vienīgie, kas cīnījās, bet mūsu balss tika sadzirdēta un atbalsts senioriem tika sniegts.

Vai ir jāatceļ pensiju nodoklis?

– Nesen portālā Mana Balss parādījās petīcija par ienākuma nodokļa atcelšanu pensijām. Pašlaik, pēc Finanšu ministrijas datiem, vairāk nekā 40 % Latvijas pensionāru tiek ieturēts ienākuma nodoklis, ja viņu pensija pārsniedz neapliekamo minimumu – 500 eiro. Vai, jūsuprāt, vajadzētu mainīt neapliekamo minimumu pensionāriem?

– Uzskatām, ka pensionāriem neapliekamais minimums būtu jāpaaugstina līdz 700 eiro, Senioru Saeima šo jautājumu virza jau kopš 2024. gada pavasara. Mēs jau maijā un jūnijā esam iesnieguši priekšlikumus Budžeta un Finanšu ministrijai, kas tiks izskatīti budžeta veidošanas laikā šoruden.

– Kāpēc tieši šī summa?

– Mēs uzskatām, ka nav reāli pilnībā atcelt nodokļus pensijām. Taču 700 summa atbilst pēdējo gadu minimālās algas pieauguma dinamikai.

Pensiju indeksācija pilnā apmērā

– Latvijas Senioru kopienu asociācija ir pievienojusies Latvijas Pensionāru federācijas aicinājumam atbalstīt Darba ministrijas ierosināto pensiju indeksāciju pilnā apmērā. Vai uzskatāt, ka indeksācijas sistēma būtu jāmaina?

–LSKA uzskata, ka, indeksējot tikai daļu no pensijas, pārējā pensijas daļa netiek pasargāta no inflācijas ietekmes, bet iedzīvotāju pirktspēja cieš un dzīves kvalitāte pasliktinās.
Ir daudz iemeslu, kāpēc būtu jāmaina indeksācijas sistēma. Mūsuprāt, pašreizējā indeksācijas sistēma ir netaisnīga pret pensionāriem, kuri visu mūžu ir strādājuši, godprātīgi maksājuši nodokļus un nopelnījuši lielu pensiju, bet tiek indeksēta tikai daļa no tās.

Mēs apzināmies, ka no sociālā budžeta būs nepieciešama ļoti liela naudas summa, lai indeksētu visas pensijas pilnā apmērā. Tāpēc šobrīd apspriežam Finanšu ministrijas piedāvāto un Pensionāru federācijas atbalstīto variantu, ka pensiju indeksācijā būtu jāņem vērā 100 % no iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algas (šoruden apdrošināšanas iemaksu alga būs 1364 eiro). Tas novērsīs netaisnību pret aptuveni ceturtdaļu pensionāru, kuri strādāja vairāk vai ilgāk, maksāja valstij lielākus nodokļus un rezultātā nopelnīja pensiju, kas pārsniedz pērn noteikto valsts pensiju indeksācijas ierobežojumu – 609 eiro.

Finanšu ministrija mums atbildēja, ka šis jautājums tiks izskatīts. Vienlaikus ministrija vēlas nodrošināt, lai pensiju izmaksāšanā nebūtu traucējumu, lai sistēma būtu stabila daudzus gadus.

– Vai jūs cerat, ka pensiju indeksācijas sistēma mainīsies jau šogad?

– Mēs ceram, ka tā mainīsies jau šogad, bet, ja nē, tad no nākamā gada. Mēs ceram, ka jau šogad, aprēķinot indeksāciju, tiks ņemta vērā lielāka apdrošināšanas iemaksu algas daļa nekā līdz šim.
Svarīgi, ka pensionāri, kuriem ir ļoti ilgs darba stāžs – 45 gadi un vairāk , saņems lielu indeksācijas pieaugumu. Taču ir arī cilvēki ar 55 gadu darba stāžu. Šajā jautājumā mēs pilnībā atbalstām Labklājības ministriju. Un mums ir laba sadarbība ar Pensionāru federāciju, kas arī atbalsta 100 % indeksāciju.

– Vai es pareizi saprotu, ka, lai mainītu indeksācijas aprēķina formulu, būs jāgroza Pensiju likums?

– Jā, bet Pensiju likums jau iepriekš bieži ticis atvērts un grozīts. Piemēram, agrāk likumā bija noteikts, ka indeksācija notiek divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī. Bija viedokļi, ka mums vajadzētu saglabāt šo sistēmu.
Taču mēs sapratām, ka tas prasa daudz resursu, ka tas ir sarežģīti, tāpēc tagad pensijas indeksē reizi gadā.

Bāzes pensijas

– Labklājības ministri jau vairākus gadus ir runājuši par iespēju Latvijā ieviest bāzes pensijas. Tomēr progress šajā jautājumā nav panākts. Vai, jūsuprāt, bāzes pensijas būtu jāievieš?

– Protams, mēs atbalstām šo ideju. Vienkārši runājot, bāzes pensijas ir papildu maksājumi no pamatbudžeta katram pensionāram. Tās var atšķirties atkarībā no darba stāža. Par bāzes pensiju ieviešanu tiek runāts jau kopš 2017. gada, kad tika dibināta mūsu apvienība. Bāzes pensija varētu būt palīgs mazāko pensiju saņēmējiem, kuri pensionējās pirms 1996. gada, un tiem, kuriem krīzes 90. gados nebija sociālās apdrošināšanas. Mēs strādājam ar senioriem, kuriem ir 80 un 85 gadi, viņi ir ļoti enerģiski un izturīgi, un bieži vien jūs neticētu, ka viņi ir tik veci. Daudzi no viņiem ir inteliģenti, gudri cilvēki – bijušie skolotāji, ārsti.

Kā jūs zināt, Lietuvā un Igaunijā pensionāriem jau sen tiek maksātas bāzes pensijas. Lai gan Lietuvai un Igaunijai ir pietiekami daudz problēmu, un ir palielinājušies arī izdevumi aizsardzībai, tomēr bāzes pensijas tur neviens nav atcēlis. Diemžēl mūsu valstī šis jautājums nav atrisināts, atšķirībā no kaimiņvalstīm.

Protams, bāzes pensiju ieviešanai būs nepieciešami desmitiem miljonu eiro, un, iespējams, tuvākajā laikā šis jautājums netiks atrisināts, bet mēs par to atgādinām katru gadu.

– Kā jūs redzat bāzes pensijas modeli?
– Par to vēl ir grūti runāt. Dažādi modeļi jau sen ir izstrādāti Labklājības ministrijā, Pensionāru federācija bija iesaistīta projektu izstrādē. Cik saprotu, mēs runājam par ikmēneša piemaksu pie pensijas. Tas nozīmē, ka pensija sastāvēs no divām daļām – bāzes un regulārās.
Saziņā ar ministrijām par indeksāciju un neapliekamo minimumu mēs uzsvērām, ka Latvija, kavējot bāzes pensijas ieviešanu, rāda sliktu piemēru jaunajai paaudzei, nemotivējot viņus maksāt sociālās iemaksas. Ja jaunieši būtu pārliecināti, ka vecumdienās viņiem būs labas pensijas, viņi būtu vairāk motivēti strādāt un godprātīgi maksāt sociālās iemaksas. Tāpēc mēs lūdzam mūsu seniorus vairāk runāt par pensijām ar saviem mazbērniem.

– Nesen Labklājības ministrijas valsts sekretārs teica, ka bāzes pensijas varētu tikt ieviestas tikai 2029. gadā. Šķiet, ka daudzi pensionāri tās vienkārši negaidīs.

– Mēs zinām, kādi ir mūsu budžeta un aizsardzības izdevumi. Tajā pašā laikā mēs esam daļa no Eiropas, un mūsu sabiedrība noveco, tāpēc mums jādomā par sociālajām garantijām. Ja mēs nevirzīsim jautājumu par bāzes pensijām, tās nekad netiks ieviestas.

Veicināt pilsonisko domāšanu

– Jūs runājāt par pensionāru izglītošanu, lai viņi zinātu savas tiesības. Vai jums nešķiet, ka pensionāri Latvijā ir kļuvuši pasīvāki nekā agrāk? Viņi neiesaistās, lai cīnītos par savām tiesībām, viņi neiziet ielās ar piketiem.

– Mēs cieši sadarbojamies ar valsts organizācijām un pašvaldībām, un nevaram teikt, ka tās neko nedara un nerūpējas par senioriem.
Protams, arī mūsu seniori var piedalīties protesta akcijās, jo tā ir viņu brīva izvēle. Taču mēs viņus neaicinām piedalīties piketos vai aicināt uz ekstrēmām akcijām. Nav noslēpums, ka piketos un mītiņos bieži vien piedalās ekstrēmisti.
Mēs uzskatām, ka ir vērts konstruktīvi sadarboties ar varas pārstāvjiem, ar dažādām ministrijām, lai pārrunātu, kādas pārmaiņas valstī ir nepieciešamas. Un veicināt senioru pilsonisko domāšanu – galu galā arī viņu balsis ir svarīgas vēlēšanās. Varu teikt, ka mūsu seniori jūtas sadzirdēti, viņu balsis tiek ņemtas vērā.
Marina SIUNOVA

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas četru lielāko banku klientiem izkrāpti 9,5 miljoni eiro – par 86% vairāk nekā līdzīgā  periodā pērn. Salīdzinājumam var minēt, ka pagājušajā gadā četrās lielākajās bankās no iedzīvotājiem izkrāpti 12,7 miljoni eiro. Neraugoties uz neskaitāmiem brīdinājumiem, cilvēki savu naudu blēžiem pārskaita paši. Kad esi aptīrīts līdz pēdējam kreklam, ir par vēlu “kost pirkstos”. LSKA apkopoja informāciju par krāpnieku jaunākajiem trikiem un to, kā sevi no tiem pasargāt.

Krāpnieki savus upurus neizvēlas pēc nejaušības principa. Viņu “klienti” tiek rūpīgi izvēlēti, ņemot vērā cilvēka vecumu, ienākumu līmeni un nodarbošanos. Tiek izveidots sava veida personas profils, kuram tad blēži rūpīgi piemeklē “atslēdziņu”. 

Katram ir savi vājie punkti, un uz šīm stīgām tad arī krāpnieki spēlē. Vieniem ir vēlme ātri nopelnīt, investējot naudu dažādās platformās, un parasti viņi kļūst par “investīciju brokeru” upuriem.  Citiem ir bailes par savu līdzekļu drošību, un šie cilvēki ir viegls laupījums zvanītājiem no “bankas” vai policijas. Vēl citus paķer uz tik cilvēcīgām jūtām kā mīlestība pret saviem tuviniekiem vai draudzība. Krāpniecības variantu ir daudz. 

Viltus baņķieru un policistu zvani

Ja zvana “bankas” vai “policijas”  darbinieks un stāsta par cilvēka kontā notiekošām aizdomīgām darbībām, kuru rezultātā tūlīt visa nauda tiks aizskaitīta prom, vienīgā pareizā rīcība ir nekavējoši nolikt klausuli. Turpinot sarunu ir visai liela iespējamība iekrist blēžu lamatās. Krāpnieki cenšas upurim radīt satraukuma un baiļu sajūtu, sakot, ja cilvēks tūlīt pat nerīkosies, viņš pazaudēs visu savu naudu. 

Pēdējā laikā sākuši uzdarboties arī viltus policisti, kuri aicina piedalīties pret attiecīgo personu vērsta krāpšanas gadījuma izmeklēšanā, kas iekļauj arī lūgumu pašiem izņemt naudu no bankomāta un nodot drošai glabāšanai “policijai”.  Šķiet neticami, taču netrūkst cilvēku, kas uz to uzķeras.  

Lai arī tas teikts jau neskaitāmas reizes, tomēr atkārtosim vēlreiz: bankas, arī policijas pārstāvji nekad nezvanīs, nesūtīs SMS, WhatsApp ziņas un nerakstīs e-pastus, lai noskaidrotu Jūsu konta vai maksājumu kartes datus! Tāpat banka nekad nelūgs uzstādīt jaunas programmatūras, lai nodrošinātu dubultu aizsardzību vai jaunu saziņas kanālu. 

Kā sevi pasargāt?

Ja saņemot šādu zvanu prāts nav mierīgs, var atzvanīt savai bankai uz tās mājas lapā norādīto tālruņa numuru vai arī uz policijas iecirkni, no kura zvanījis “policists”. Nekādā gadījumā neatzvaniet uz to tālruņa numuru, no kura saņēmāt zvanu. Atcerieties, ka ar mūsdienu tehnoloģijām jebkuru telefona numuru iespējams viltot. Rezultātā jūsu tālruņa ekrānā parādās it kā bankas numurs, lai gan patiesībā zvanītājs var atrasties otrā pasaules malā. Tādēļ ja šķiet, ka no savas bankas esat saņēmis netipiskus zvanus vai ziņas, nekavējoties sazinieties ar savu banku, izmantojot tās mājas lapā norādīto tālruņa numuru.

Pieprasa naudu, lai paglābtu tuviniekus

Šis krāpšanas veids ir, ja tā var teikt, žanra klasika, par kuru iedzīvotāji brīdināti neskaitāmas reizes. Un tomēr cilvēki arvien notic viltvāržu teiktajam. Lielākoties krāpnieki zvana senioriem, stādās priekšā kā policijas vai ārstniecības iestādes darbinieki, un  stāsta, ka viņu dēls, meita vai mazbērni iesaistīti ceļu satiksmes negadījumā un nepieciešama nauda cietušo rehabilitācijas apmaksai vai arī tam, lai izvairītos no atbildības. Variācijas ir dažādas, taču kopējā iezīme ir baiļu un panikas sajūtas radīšana, jo tuvam cilvēkam taču draud grandiozas nepatikšanas – izmeklēšana, tiesa un varbūt pat nonākšana aiz restēm! Lielākoties krāpnieki lūdz upuri nenolikt klausuli, līdz viņa dzīvesvietā ieradīsies kurjers, lai saņemtu prasīto naudu. Tas tiek darīts tādēļ, lai cilvēks neattaptos un pats nepiezvanītu it kā avāriju izraisījušajam tuviniekam.

Tomēr ja iepriekš blēži balstījās vien uz savām pārliecināšanas spējām, tad tagad viņiem talkā nācis mākslīgais intelekts, ar kura palīdzību viņi spēj uzģenerēt upura tuvinieku vai draugu balsis. Piemēram, saskaņā ar Valsts policijas ziņoto, nezināmas personas piezvanīja kādai 1935.gadā dzimušai sievietei un paziņoja, ka viņas radiniece izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu un nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu, lai viņi neziņotu VP par notikušo. Noziedznieki ieradās pie sievietes un iedeva viņai aprunāties pa telefonu ar “radinieci”. Sieviete noticēja, jo dzirdētā balss atbilda radinieces balsij. Kopumā no sievietes izkrāpti 3000 eiro.

Kā sevi pasargāt?

Zāles tās pašas, kā gadījumā ar “zvanu no bankas”. Nekavējoties lieciet klausuli nost un piezvaniet tuviniekam, lai pārliecinātos, ka ar viņu viss kārtībā. Ja viņa tālrunis neatbild, zvaniet viņa dzīvesbiedram, draugiem, vai arī policijai. Ir pilnīgi iespējams, ka blēži ir labi izpildījuši “mājasdarbu” un tuvinieka tālruni vienkārši nozaguši… Vienmēr paturiet prātā, ka ne VP, ne citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai prasītu naudu vai piekļuves kodus banku kontiem.

Bērns lūdz palīdzību un prasa naudu

Kāda seniore WhatsApp lietotnē saņēma ziņu, kura sākās ar uzrunu “Čau, mammu!” un kurā bija vēstīts: “Šis ir mans jaunais numurs, steidzami sazinies ar mani, tas ir ļoti svarīgi. Meitiņa.” Kundze neapjuka, jo, pirmkārt, viņa pirms pavisam neilga laika ar meitu bija sazvanījusies, otrkārt – meita nekas neparakstītos kā “meitiņa”. Viņa nekavējoties sazvanījās ar meitu un pārliecinājās, ka gan ar viņu, gan viņas tālruni viss ir kārtībā. Ja gadījumā arī Jūs WhatsApp saņemat šāda vai līdzīga satura ziņu no dēla vai meitas, nekādā gadījumā nesazinieties par tajā norādīto viņa it kā jauno telefona numuru. Tā uzdarbojas krāpnieki, kuru vienīgais mērķis ir senioru uzkrājumi! 

Krāpnieki parasti cenšas ar īsziņu starpniecību izkrāpt naudu it kā vecā telefona remontam, kurš steigšus jāsaved kārtībā, jo tajā ir svarīga informācija, vai arī lūdz steidzami apmaksāt kādu dēla vai meitas nenomaksātu bankas rēķinu, jo “bērns” pats netiekot klāt bankai… Krāpnieku galvenais ierocis ir steiga un pārsteiguma moments, bet viņu upuri  – lielākoties seniori, kuri savu bērnu un mazbērnu labad gatavi uz visu. Tādēļ paturiet prātā, ka blēži meklē aizvien jaunus veidus, kā uzrunāt lētticīgos, – ziņo par gaidāmu tiesu, nepiegādātu paku, VID piedāvāto nodokļu pārmaksas atgriešanu  vai bērnu nelaimē. 

Kā sevi pasargāt

Vienīgais risinājums ir ignorēt šādas ziņas. Ja prāts nav mierīgs, sazinieties ar it kā ziņas sūtītāju pa iestādes mājas lapā rodamo tālruņa numuru un noteikti paši piezvaniet bērniem vai mazbērniem, pirms veikt nepārdomātas un steigas diktētas darbības.  

Izdomājiet kādu paroles vārdu, kas zināms tikai jums un bērniem. Ja viņi zvana un saka, ka steidzami nepieciešama nauda, jo noticis kas negaidīts, uzprasiet paroles vārdiņu. Te recepte vienkārša – nav paroles vārda, nav naudas. 

Krāpnieki izmanto QR kodus

Ja cilvēks saņem īsziņu vai e-pasta sūtījumu no tik cienījamas iestādes kā Valsts ieņēmumu dienests, kura turklāt ir “pastiprināta” ar kvadrātkodu, tad aizdomas par krāpniecību būs pēdējās, kas viņam nāks prātā. Jo īpaši, ja ziņa saistīta ar tik patīkamu tematu kā nodokļu atmaksa. Tomēr vienīgais, ko ar šādu paziņojumu var iesākt, ir ignorēt to. Atcerieties: ja saņemta īsziņa it kā no VID, tad tā ir krāpnieciska. VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas.

Noskenējot šādu QR kodu, tiksiet novirzīts uz mājaslapu, kas vizuāli var izskatīties stipri līdzīga attiecīgās iestādes vai uzņēmuma mājaslapai, taču patiesībā ir uzbrucēja veidota. Kā norāda Cert.lv, šādā mājaslapā upuris nereti tiek aicināts ievadīt savus bankas datus, sociālo tīklu datus, kas mūsdienās arī ir visai pievilcīga informācija krāpniekiem, kā arī citu sensitīvu informāciju. Rezultātā uzbrucējs tiek pie sev vēlamās informācijas, kuru vēlāk var izmantot sava labuma gūšanai. Bankas pieejas dati tiek nereti izmantoti, lai iztukšotu upura bankas kontus, noformētu kredītus vai uz nomaksu iegādātos kādas vērtīgas preces. Savukārt sociālo tīklu vai e-pasta konta pieejas dati var tikt izmantoti, lai izplatītu tālāk ļaunprātīgas pikšķerēšanas vēstules.

Kā sevi pasargāt?

Vienīgais patiesi drošais veids ir šāda sūtījuma ignorēšana. 

Kā viņi tik daudz par mums zina?

Krāpnieki ar mākslīgā intelekta palīdzību iemanījušies runāt noskatītā upura tuvinieku vai draugu balsīs, viņi var pieminēt arī lietas, kuras pēc upura domām nevienam citam izņemot viņu pašu un tuviniekus, nav zināmi. Taču lai viltotu kāda cilvēka balsi, sākumā nepieciešams iegūt tās paraugu. No kurienes blēži to ņem? Patiesībā informāciju par sevi mēs paši viņiem pasniedzam kā uz paplātes, stāstot par savām gaitām sociālajos tīklos, ievietojot tajos savu foto un video. 

Un vēl. Ja samērā nesenā pagātnē viena no drošākajām pazīmēm viltvāržu atpazīšanai bija gramatiski kļūdaini teksti vai saruna krievu valodā, tad  patlaban ar MI tulkošanas rīku palīdzību noziedznieki jau ļoti labi sazinās latviski. Vienīgi laiku pa laikam sarunā gadās pa pauzītei, kad MI nespēj pietiekami ātri iztulkot runātāja teikto. Pats trakākais, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams sintezēt arī cilvēku sejas. 

 Raksts tapis ar AS “DelfinGroup” atbalstu.

FOTOKONKURSA “PIEVIENO GADIEM DZĪVI” NOLIKUMS

2024.gada 2.konkurss

FOTOKONKURSA IDEJA:  Fotokonkurss tiek izsludināts, pamatojoties uz Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstīto projektu “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” ( līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020) *, kuru īsteno sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar citiem projekta partneriem no visas Latvijas. 

Seniori tiek aicināti uzņemt fotogrāfijas, kas raksturo izpratni par to – kā senioriem izdodas “pievienot dzīvi gadiem”. Tās var būt foto no nodarbībām, radošo darbu fotografēšana, laika pavadīšana ar mazbērniem, vingrošana, izbraucieni dabā utml. Jo oriģinālāk, jo labāk.

FOTOKONKURSA ORGANIZATORI: Projekta iesniedzējs sabiedriskā labuma organizācija “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar projekta partneriem – biedrība “Baltā māja” (Līvāni), “Ikšķiles senioru skola” (Ikšķile), “Kuldīgas senioru skola” (Kuldīga), “LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” (Rīga), “Ķeipenes senioru skola”, “Siguldas senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”. 

FOTOKONKURSA MĒRĶIS: 

• Veicināt sabiedrības izpratni par senioru dzīves kvalitātes saglabāšanu, beidzot aktīvās darba gaitas.
• Stereotipu laušana par seniora vietu un lomu sabiedrībā.
• Eidžisma (veids, kādā mēs domājam, jūtam un rīkojamies attiecībā pret vecumu un novecošanu. Izjūtu līmenī tie ir aizspriedumi; domāšanas līmenī tie ir stereotipi; rīcības līmenī tā ir diskriminācija) mazināšana. 
• Skaidrot sabiedrībai ideju par Trešās paaudzes universitātes ("University of the Third Age" jeb U3A).
• Radīt iespēju senioriem dalīties ar savas ikdienas interesantajiem mirkļiem, hobijiem, brīvā laika pavadīšanas veidiem.
• Atrast fotoattēlus, kas bez vārdiem spētu izteikt U3A būtību.

DALĪBNIEKI: Aktīvi seniori no visas Latvijas (55+)

DARBA IESNIEGŠANAS LAIKS UN VEIDS: 

• Fotoattēlus iesūtīt līdz 2024.gada 25.septembrim, pievienojot fotoattēlam AUTORA vārdu un kontaktus (tālrunis vai e-pasts), dzīvesvietu Latvijā.
• Fotoattēli tiek sūtīti uz e pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., whatsapp uz tālruni 25 142 370 (Vidusdaugavas NVO centra ofisa tālrunis)
• Fotoattēli var tikt sūtīti arī uz projekta partneru norādītajiem kontaktiem, projekta partneris saņemtos fotoattēlu nosūta biedrībai “Vidusdaugavas NVO centrs”, pievienojot AUTORA vārdu un kontaktus (tālrunis vai e-pasts), dzīvesvietu Latvijā.
• Fotoattēlu vērtēšana ar balsojumiem Meta (bij.Facebook) platformā notiks no 2024.gada 1.  līdz 20.oktobrim.

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI: 

• Katrs dalībnieks konkursam “Pievieno gadiem dzīvi” iesūta TIKAI vienu fotoattēlu.
• Pie fotoattēliem norāda savu vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu (pilsētu vai ciemu), kontaktinformāciju (tālrunis vai e pasts).
• Komentāri pie attēliem nav jāpievieno.
• Fotoattēliem jābūt labā kvalitātē (nav miglaini, izplūduši, graudaini utml.).
• Projekta partneri, pārsūtot fotoattēlus biedrībai “Vidusdaugavas NVO centrs” uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , ir atbildīgi par atbilstošu to kvalitāti (fotoattēli nav miglaini, izplūduši, graudaini utml.) un autoru vārda, uzvārda, dzīvesvietas Latvijā (pilsēta, ciems), kontaktinformācijas norādīšanu pie katra no fotoattēliem.
• Dalībnieki, piedaloties fotokonkursā, piekrīt, ka viņu fotoattēli tiks publiskoti sociālo tīklu vietnē Meta (bij.Facebook) un “Vidusdaugavas NVO centrs” lapā.

VĒRTĒŠANA UN APBALVOŠANA: 

• 2024.gada 1.oktobrī visi iesūtītie fotoattēli tiks publicēti biedrības “Vidusdaugavas NVO centra” Meta (bij.Facebook) lapā, kur ikviens varēs nobalsot par attēliem ar funkcijas “like” palīdzību.
• Uzvarētājs tiks noteikts pēc visvairāk “like” atzīmes saņemšanas rādījumiem.
• Izvērtējot “like” atzīmes  saņēmušos dalībniekus, desmit visvairāk saņēmušie fotoattēlu AUTORI tiks noteikti kā uzvarētāji. 
• Visi desmit uzvarētāji saņem balvas, par ko konkursa organizētājs paziņos katram personīgi.
• Viens fotoattēla autors saņems īpašo projekta patroneses balvu.

• Uzvarētājiem ir pienākums 10 darba dienu laikā sazināties ar konkursa organizētāju “Vidusdaugavas NVO centrs” pa tālruni 25 142 370 (Vidusdaugavas NVO centra ofisa tālrunis) vai rakstot e pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

• Balvas tiks izsniegtas biedrības “Vidusdaugavas NVO centra” ofisā Brīvības ielā 45, Jēkabpilī, Jēkabpils novadā, vai nosūtītas, izmantojot pakomātus (Omniva u.c.), vai vienojoties kā citādi

FOTOKONKURSA REZULTĀTS: Noslēdzoties konkursam (2024.gada 25.septembrī), labākie un atraktīvākie foto tiks izmantoti ceļojošās izstādes “Pievieno gadiem dzīvi” izveidei. Foto tiek izvēlēti neatkarīgi no uzvarētāju noteikšanas.

Šis nolikums ir uzaicinājums piedalīties konkursā. Tālrunis uzziņām – 29868816 (Madara); 20288054 (Ieva) vai e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

*Par konkursa norisi un saturu atbild biedrība “Vidusdaugvas NVO centrs”