Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA), īstenojot Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīto projektu “Būsim vakcinēti un veseli!”, tikusies ar senioriem vairākos Latvijas novados.  Projekta ietvaros tā darbā iesaistītie brīvprātīgie skaidro senioriem vakcinēšanās pret Covid-19 nepieciešamību, kā arī vajadzības gadījumā palīdz viņiem nokļūt līdz vakcinācijas punktiem.

 

“LSKA projekta īstenošanā iesaistītie brīvprātīgie ir pārliecinājušies, ka neatkarīgi no tā, kurā Latvijas novadā seniors dzīvo, galvenais iemesls, kādēļ lielākā daļa atturas uzsākt vakcinēšanās procesu ir lielā mērā nepatiesas informācijas radītās bailes no iespējamām vakcīnas blaknēm. LSKA izdotajā informatīvajā biļetenā “Būsim vakcinēti un veseli!”, kurš ar brīvprātīgo starpniecību tiek izdalīts senioriem visā Latvijā, mūsu valstī un arī aiz tās robežām pazīstami mediķi skaidro par vakcinācijas nepieciešamību, tanī skaitā arī par iespējamām blakusparādībām  tieši senioru vecuma cilvēkiem,” stāsta projekta “Būsim vakcinēti un veseli!” vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Biļetens izdots 4000 eksemplāru lielā tirāžā latviešu valodā, un tikpat lielā skaitā arī krievu valodā.

L.Kalnāja norāda, ka tā kā senioru interese par ar vakcināciju saistītiem jautājumiem ir liela, arī LSKA mājas lapā tiek publicēts Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas Iekšķīgo slimību klīnikas Gastroenteroloģijas un hepatoloģijas centra virsārstes, profesores Indras Zeltiņas skaidrojums par to, vai tiešām vakcīnas iespējamās blaknes ir tik biežas un bīstamas.

 

“Agrīnās  blaknes  cilvēks sajūt neilgi pēc vakcinācijas. Parasti tas notiek pirmās diennakts laikā, ar dažu stundu nobīdi, vai divu diennakšu laikā pēc vakcīnas saņemšanas. Visbiežāk tās parādās nākamajā dienā. Cilvēkam ir stipras galvassāpes, drudzis, drebuļi, izteiktas sāpes muskuļos. Tās ir konkrētām vakcīnām dabiskas, iepriekš zināmas un paredzamas blakusparādības, kuras pāriet diennakts, vēlākais, divu laikā. Tās drīkst mazināt ar temperatūru vai sāpes mazinošiem līdzekļiem, un parasti ar vienu tableti pietiek. No šīm parādībām, tāpat kā no vakcīnām, saslimšana neattīstās.

Smaga alerģiska reakcija jeb anafilaktiskais šoks var rasties dažu minūšu laikā pēc vakcīnas ievadīšanas. Tādēļ vakcinācijas punktos cilvēkiem tiek lūgts 10 -15 minūtes pēc potes saņemšanas vēl uzkavēties medicīnas personāla tuvumā. Anafilaktiska reakcija (pēkšņs samaņas zudums, elpas trūkums, strauja asinsspiediena krišanās) pēc pirmās potes saņemšanas faktiski ir vienīgais iemesls, kad vakcināciju medicīnisku indikāciju dēļ var pārtraukt. Taču šāda reakcija ir ārkārtīgi reta. Latvijā neesmu dzirdējusi ne par vienu reģistrētu anafilaktisku reakciju uz šo poti.

Miokardīts un perikardīts ir statistiski ļoti reta blakusparādība. Statistika rāda, ka galvenokārt tā skar  gados jaunus vīriešus vecuma grupā no 12 - 29 gadiem. Senioru vecuma cilvēki šajā riska grupā neiekļaujas. Miokardīts un perikardīts ir ārstējami.

Trombu veidošanās risks, ko galvenokārt saista ar “AstraZeneca”  un “Janssen” vakcīnām, ir ārkārtīgi zems. Tas var rasties 3 - 30 dienu laikā no vakcīnas saņemšanas.  Lielākoties tas novērots gados jaunām sievietēm, un pēc statistikas tie ir 4 gadījumi uz miljons vakcinētajiem. Seniori šajā riska grupā neietilpst.

Gijēna-Barē sindroms ir autoimūna nervu sistēmu paralizējoša izpausme, kura var attīstīties mēneša līdz 40 dienu laikā pēc vakcinācijas. Šādu gadījumu visā pasaulē reģistrēts ļoti maz - 227  uz 51 miljonu potēto. Arī šī slimība ir ārstējama.

Gados veci cilvēki un tie, kuriem ir hroniskas saslimšanas, ir Covid-19 saslimšanu izraisošā vīrusa pirmais mērķis. Tādēļ, mīļie seniori, noteikti vakcinējieties! Bailes ir jāpārvar, slimība noteikti ir bīstamāka par vakcīnu.”

 

Projekts „Būsim vakcinēti un veseli!” tiek īstenots no 2021. gada 1.oktobra līdz 2021.gada 31.decembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVO _VAK/22

 

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Nevalstiskā organizācija biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” izdevusi informatīvo izdevumu “Būsim vakcinēti un veseli!”. Biļetens izdots latviešu un krievu valodās, un tā mērķis ir informēt seniorus par ar vakcināciju pret Covid-19 saistītajiem jautājumiem.

 

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir seniors, un tieši cilvēki gados ir pakļauti vislielākajam inficēšanās ar Covid-19 riskam. Lai arī saskaņā ar NVD Vakcinācijas projekta nodaļas datiem līdz oktobra beigām bija vakcinētas gandrīz divas trešdaļas senioru vecumā virs 60 gadiem, joprojām ir daudz šaubīgo senioru, kuri vēl nav izlēmuši par vakcinēšanās nepieciešamību. 

“LSKA novembrī izdotā informatīvā biļetena galvenais uzdevums ir īsā un viegli saprotamā formā skaidrot senioriem vakcinēšanās nepieciešamību, kā arī būtiskākos seniorus satraucošos ar vakcinācijas procesu saistītos jautājumus. Ar biļetena starpniecību seniorus uzrunā Imunizācijas Valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, profesors Anatolijs Danilāns, kardiologs Andrejs Ērglis, Gerontoloģijas klīnikas vadītājs prof. Jānis Zaļkalns, kā arī RAKUS  Iekšķīgo slimību klīnikas Gastroenteroloģijas un hepatoloģijas centra virsārste, profesore Indra Zeltiņa.  Mēs ļoti ceram, ka seniori, kuri vēl šaubās par vakcinācijas nepieciešamību, ieklausīsies šo Latvijā un arī ārpus mūsu valsts robežām cienīto mediķu teiktajā,” saka projekta “Būsim vakcinēti un veseli!” vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Informatīvajā izdevumā sniegtas atbildes uz tādiem seniorus satraucošiem jautājumiem, kā, piemēram: kāpēc vakcinācija ir nepieciešama; kāpēc tieši gados veciem cilvēkiem saslimšana ar Covid-19 ir tik bīstama; vai tiešām teju katram pēc vakcinācijas rodas blaknes; vai tikai ar imunitātes stiprināšanu pietiek, lai izvairītos no saslimšanas ar Covid-19,u.c.

Savukārt LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver, ka viena no lielākajām problēmām joprojām ir senioru bailes no iespējamām vakcīnu blaknēm un nezināšana. “Daudzi seniori domā, ka vakcīnas blaknes viņiem var būt bīstamākas nekā iespējamā inficēšanās un saslimšana ar Covid-19. Tas ir ļoti bīstams un maldīgs priekšstats. No savas dzīves pieredzes varu teikt, ka vakcinācija tomēr ir labākā izvēle sevis pasargāšanai.”

 Informatīvais izdevums visos Latvijas reģionos tiek izplatīts ar brīvprātīgo starpniecību, kuri gados veciem cilvēkiem skaidro vakcinēšanās nepieciešamību un vajadzības gadījumā viņiem palīdz arī nokļūt līdz vakcinācijas punktiem. 

Informatīvā biļetena kopēja tirāža ir 8000 eksemplāru, no kuriem četri tūkstoši ir latviešu valodā, un četri - krievu valodā.

 

Projekts „Būsim vakcinēti un veseli!” tiek īstenots no 2021. gada 1.oktobra līdz 2021.gada 31.decembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVO _VAK/22

 

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Attachments:
Download this file (VakcinacijasAvize_A4_LV.pdf)VakcinacijasAvize_A4_LV.pdf[ ]1656 kB

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”, īstenojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas projekta “Senioru saeima - rīdzinieku sadarbības meistarklases”, konstatējusi, ka aktīvas pilsoniskas attieksmes īstenošanai senioriem ļoti būtiska ir dalība sociālās un ekonomiskās dzīves sfērās.

 

LSKA priekšsēdētājas vietniece, projekta “Senioru saeima – rīdzinieku sadarbības meistarklases” vadītāja Lilita Kalnāja norāda, ka senioriem būtiska ir ne vien līdzdalība sociālajos un sabiedriskajos procesos, bet arī dialogs ar valsts institūciju pārstāvjiem un parlamenta deputātiem. “Priekšstats, ka seniori vēlas pavadīt vien mierīgas vecumdienas, sēdot parkā uz soliņa un komunicējot galvenokārt ar saviem tuviniekiem un citiem vecāka gadu gājuma cilvēkiem, ir maldinošs. Liela daļa senioru aktīvi seko līdzi kā sabiedriskajām, tā arī politiskajām norisēm, un vēlas gūt tiešas, nepastarpinātas atbildes arī no lēmumu pieņēmējiem.” Lilita Kalnāja stāsta, ka, lai arī Covid-19 pandēmijas dēļ tikšanās iespējas klātienē bija ierobežotas, tomēr iespēju robežās senioriem tika organizēta tikšanās ar labklājības ministru Gati Eglīti, kurā ministrs atbildēja uz seniorus interesējošiem jautājumiem, tai skaitā par sociālās iekļaušanas politiku, senioru nodarbinātību, u.c.,  kā arī ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru, Saeimas deputātu Ati Zakatistovu. Savukārt Veselības ministrijai nosūtīta virkne senioriem aktuālu jautājumu saistībā ar geriatrijas pakalpojumu pieejamību, neirodeģeneratīvām saslimšanām un to ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti, par tādu medikamentu 100% kompensāciju, kuri ir lietojami regulāri un vitāli nepieciešami senioru veselības un aktivitātes uzturēšanai, kā arī par citiem jautājumiem. LSKA pārstāvji piedalījās arī Labklājības ministrijas Senioru lietu padomes sēdē, kurā aktualizēja jautājumu par termina “seniors” definējuma noteikšanu Ministru Kabineta noteikumos. Lilita Kalnāja ar gandarījumu atzīst, ka uz senioru jautājumiem saņemtas izsmeļošas atbildes, un LSKA sadarbība ar valsts institūcijām bijusi tiešām produktīva.

Tāpat projekta ietvaros veikta līdzšinējo Latvijā veikto pētījumu, kas skar senioru interešu problemātiku, analīze, aktualizējot nepieciešamos likumdošanas aktus, kā arī tika turpināta jau pērn Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstītā projekta “Rīgas seniors LR Saeimā” ietvaros uzsāktā senioru problēmu apzināšana sociālajā, ģimenes tiesību un mantošanas jomā, kā arī virknē citu senioru tiesības un dzīves kvalitāti skarošu jautājumu.

Par saviem secinājumiem un ierosinājumiem likumdošanas jomā attiecībā uz senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu, LSKA pārstāvji, piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, informēja arī deputātus.

Kā norāda LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, biedrības izstrādātie ieteikumi senioru interešu aizstāvībai cita starpā paredz sniegt atbalstu senioriem arī piedāvājot specifiskus dzīves kvalitāti uzturošus atbalsta pasākumus, konsultācijas, kā arī izstrādāt un īstenot jaunas atbalsta metodes, tai skaitā, attīstot brīvprātīgo darbu un aktīvu nevalstisko organizāciju iesaistīšanu. “Tas ļautu sekmēt gados vecu cilvēku integrāciju sabiedrībā, kā arī palīdzētu novērst ar vientulību saistītos riskus,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētāja.

“Senioriem nav mazsvarīga arī jaunu zināšanu gūšana, par ko pārliecinājāmies veidojot un vadot kopumā divpadsmit dažādas meistarklases par dažādām senioriem aktuālām tēmām. Kā piemēru varu minēt meistarklasi, kurā tika skaidrots kā senioram izvērtēt savas iespējas saņemt un, galvenais, atdot dažāda veida aizdevumus, kā arī ar tiem saistītos riskus; organizējām arī meistarklases par drošu mājas vidi un citām sadzīviskām tēmām, piemēram, par atkritumu apsaimniekošanu daudzstāvu namos un ar to saistītajām problēmām senioriem ar kustību un/vai redzes traucējumiem, notika arī meistarklases par iekļaujošas vides veidošanu, senioru mūžizglītības iespējām un citiem jautājumiem,” stāsta Lilita Kalnāja. (Ar meistarklašu materiāliem, kā arī videomateriālu par projekta gaitu, iespējams iepazīties LSKA mājas lapā lskapvieniba.lv)

Projekta vadītāja uzsver, ka attālinātā darba un attālinātas komunikācijas apstākļos nozīmīgas bija senioru apmācības attālinātai saziņai ZOOM platformā.

Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone atzīst, ka viena no seniorus visvairāk interesējušām meistarklasēm bijusi par brīvprātīgo darba iespējām. “Seniori vēlas būt sociāli aktīvi, justies vajadzīgi un novērtēti, un brīvprātīgo darbs ir viens no veidiem, kā seniors var palīdzēt sabiedrībai.” Tomēr juriste arī norāda, ka būtu nepieciešama plašāka informācija par šo visā pasaulē populāro kustību senioru visbiežāk izmantotajos informācijas kanālos – radio, televīzijā un preses izdevumos.  “Daudzi seniori, kuri labprāt šai kustībā iesaistītos, vienkārši nezina, kā to izdarīt. Esam veikuši pētījumu, kā senioru iesaistīšanās brīvprātīgo kustībā tiek īstenota dažādās pasaules valstīs, tāpat arī pētījām, kādas iespējas iesaistīties brīvprātīgo darbā senioriem ir Latvijā un Rīgā. Iespējas ir diezgan plašas – seniori var palīdzēt citiem gados vecākiem cilvēkiem, nākt talkā jaunajiem vecākiem, pieskatīt bērnus, kā arī darboties dārzniecības vai dzīvnieku kopšanas jomā, organizēt svētkus utml. Taču, vēlreiz jāatkārto, - lai seniori aktīvi iesaistītos brīvprātīgo kustībā, nepieciešama plašāka un visaptverošāka informācija,” uzsver Barba Girgensone.

Savukārt Lilita Kalnāja rezumē, ka projekta īstenošanas gaitā LSKA pārliecinājās - seniori var un vēlas iesaistīties pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs. “Viņu dzīves pieredze, darba gaitās gūtās prasmes, kā arī jaunu adekvātu zināšanu un iemaņu apgūšana senioriem dod iespējas sniegt savu ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. Svarīgi ir, lai viņi šo vēlmi varētu arī realizēt,” saka Lilita Kalnāja.

 

 

Projekts “Senioru saeima-rīdzinieku sadarbības meistarklases” tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Gados veci cilvēki gadu no gada turpina saskarties ar vienām un tām pašām problēmām, kuru risināšanai ir nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts, īstenojot Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīto projektu “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”, secinājusi biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA). Biedrības sagatavotie priekšlikumi ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai iesniegti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, par senioru problēmām informētas arī citas valsts institūcijas.

 

LSKA jau vairākus gadus apkopo un analizē informāciju par senioru interešu aizstāvības problemātiku, kā arī gados vecu cilvēku dzīves kvalitāti un to ietekmējošiem objektīviem un subjektīviem faktoriem. Lai sekmētu viņu integrāciju sabiedrībā, kā arī palīdzētu novērst ar vientulību saistītos riskus, LSKA ieskatā nepieciešami specifiski dzīves kvalitāti uzturoši atbalsta pasākumi un jaunas atbalsta metodes senioriem.  

“Diemžēl galvenās senioru dzīves kvalitāti skarošās problēmas gadu no gada paliek nemainīgas. Turklāt runa nav tikai par cilvēka cienīgām vecumdienām joprojām nepietiekamo finansiālo nodrošinājumu, bet arī par gados veciem cilvēkiem nepieciešamajiem veselības aprūpas pakalpojumiem un vientulību, kura jo spilgti izpaužas to senioru vidū, kuri veselības stāvokļa dēļ nespēj iziet no mājas. Joprojām liela problēma ir senioru nespēja iekļauties darba tirgū nevis nepieciešamo zināšanu un prasmju trūkuma dēļ, bet gan viņu vecuma iespaidā. Tāpat senioriem ir aktuālas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Aktīvie seniori darbojas dažādos amatiermākslas kolektīvos, tomēr daudzi vēlētos  rast arī citas komunikācijas iespējas ar sava gadagājuma cilvēkiem. Te labs risinājums būtu plašāka un pieejamāka informācija par brīvprātīgā darba iespējām senioriem,” stāsta LSKA valdes  priekšsēdētāja Astrīda Babāne. Viņa izsaka cerību, ka likumdevējs ņems vērā LSKA izstrādātos priekšlikumus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai, jo daudzus jautājumus iespējams atrisināt vien ar valsts un pašvaldību līdzdalību. Kā piemēru A.Babāne min  senioru paliatīvo aprūpi, zāļu kompensāciju neirodeģeneratīvo slimību pacientiem, geriatriska profila medicīniskās palīdzības sniegšanas problemātiku, sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu ilgstošas pieejamības jautājumus. Viņa arī uzsver, ka LSKA jau vairākkārt norādījusi uz neracionāli noteiktajiem vecuma limitiem valsts apmaksātajiem kolonoskopijas, mamogrāfijas u.c. izmeklējumiem. “Nav īsti pareizi, ka tai vecuma grupai, kurā atbilstoši pētījumiem ir vislielākā vēža saslimstība un risks, nav pieejamas bezmaksas pārbaudes.”

Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka sociālās palīdzības jomā pastāv vairākas problēmas, starp kurām īpaši jāmin seniora dzīves kvalitāte, atrodoties sociālās aprūpes iestādē. “Pansionāti gan Latvijā, gan Eiropā ir orientēti tikai uz rezidentālo standartu nodrošināšanu un cilvēka pamatvajadzību apmierināšanu – pabarošanu un sanitāro apkopi. Pietrūkst aktivitātes, kas veicinātu senioru iesaisti sabiedriskajā dzīvē, mākslā, mūzikā, fiziskās aktivitātēs, apmācībās, tīklošanā u.tml. Cilvēki jūtas vientuļi un izolēti. Tas balstās stereotipos par to, ka vecumdienās cilvēki ir pasīvi un kūtri. Nav kultorgu un personu ar specializāciju gerontoloģijā, kā arī trūkst “Vecumu izprotošu” programmu valsts līmenī.”

Pēc juristes teiktā aprūpes iestādē nespēcīgu senioru visvairāk nomoka četras pamatproblēmas: slikta veselība, nepastāvība un atkarība no citu aprūpes, finansiālas grūtības un vientulības izjūta. Savukārt senioru  bērnus nomāc emocionāli un ētiski jautājumi par to, kā rīkoties, lai sirdsapziņa būtu mierīga un pašiem visa dzīve nebūtu pilnībā pakļauta novecojoša vecāka vajadzībām. Šādā situācijā gan pašiem senioriem, gan viņu tuviniekiem būtu nepieciešamas psihologa konsultācijas, taču tuvu ne visi vecie cilvēki un viņu ģimenes locekļi spēj tādas nodrošināt.

Vēl viena liela problēma ir diskriminācija uz vecuma pamata, kura Latvijā, diemžēl, joprojām ir aktuāla. Tā aptver gan nodarbinātības jomu, sociālo jomu, veselības aprūpi, izglītību, gan pakalpojumus u.c. dzīves sfēras. Taču salīdzinājumā ar citām diskriminācijas formām tā ir relatīvi neredzama. LSKA ieskatā nepieciešama plaša un visaptveroša sabiedrības informēšana par to, ka novecošana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, nevis slimība vai defekts. Kā norāda B.Girgensone, seniori nezina, kur vērsties pēc palīdzības šādas diskriminācijas gadījumā, turklāt nav arī senioriem domātu uzticības tālruņu šādu jautājumu izrunāšanai. “Cilvēks apzinās, ka ir ticis diskriminēts, taču to ir ļoti grūti pierādīt. Daļa cilvēku baidās sūdzēties, lai viņus neidentificētu kā konfliktējošas personas. Cita daļa netic risinājuma iespējamībai,” saka juriste.

Projekta “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” vadītāja Lilita Kalnāja stāsta, ka šie ir tikai daži no problēmjautājumiem, kas tikuši aktualizēti projekta īstenošanas gaitā. “Turpinājām darbu pie pērn LSKA īstenotā projekta “Aktīvs seniors Latvijā” uzsāktajiem darbības virzieniem senioru interešu aizstāvībai. Diemžēl Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktās epidemioloģiskās prasības ieviesa savas korekcijas senioru saietu organizēšanā, tomēr gan attālināti, gan klātienē tiekoties ar dažādu senioru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, noskaidrojām galvenās seniorus satraucošās problēmas un uzklausījām viņu ieteiktos risinājumu variantus, tādējādi arī sekmējot viņu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos. Visvairāk seniorus interesēja ar veselības aprūpi saistītie jautājumi un finanses, tiem sekoja dažādi juridiskie jautājumiem, kā, piemēram jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma prasības un Uztura līgumu nianses.  Esam organizējuši arī vairākas izglītojošas, praktiskajā dzīvē noderīgas aktivitātes. Starp tām gribu minēt seminārus par pensiju likumdošanu un izmaiņām nodokļu regulējumā no 2021.gada, kā arī apmācību par attālināto saziņu ZOOM platformā. Sagatavojām un izplatījām arī videomateriālu par novecošanu kā jaunu dzīves posmu ar saviem izaicinājumiem un iespējām. Tāpat šogad turpinājām arī Latvijas vienaudžu apzināšanu, un turpinām darbu pie “Senioru saeimas” izveidošanas, kura apvienotu dažādas senioru un pensionāru intereses pārstāvošās NVO.”

 

Projekts tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Rīgas domes Labklājības departaments atbalstījis mūsu sagatavoto projektu.



Sākam īstenot projektu un plānojam pasākumus pēc noteiktajiem ārkārtas pasākumiem. 

Novembra beigās paredzam ar Rīgas senioriem ierasties Ventspilī, tiksimies ar senioriem, dalīsimies pieredzē un veidosim sadraudzības tīklu Kurzemē.

 

Apskatīsim Ventspils pilsētas ievērojamākās vietas, būs ekskursija un interesanti piedzīvojumi.

Kopīgās pusdienās ar Ventspils senioriem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem plānosim nākotnes sadarbību un apspriedīsim mūsdienu aktivitātes. Pārrunāsim Covid-19 pārvarēšanas pasākumus un senioru vakcinācijas pasākumu pieredzi.

 

Paredzams apmeklēt Ventspils koncertzālē „Latvija” koncertu.

Organizēsim skaistu 1.Adventa pasākumu.

 

Ceram, ka valstī pandēmijas situācijā varēsim vadīt „zaļā pasākuma” aktivitātes rīdziniekiem Ventspilī.

 

Pasākumā aicināsim tikai seniorus ar sertifikātiem par vakcinēšanos vai jau par Covid-19 pārslinošanu.



Projekta finansējuma līgums Nr. DL-21-261-lī, no 01.11.2021.

 

Service by Chukmasoff