Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzsākusi īstenot Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) atbalstīto makroprojektu “Latvijas aktīvie seniori”. Projekta mērķis ir aktivizēt Latvijas seniorus savas dzīves kvalitātes uzlabošanā, kā arī sagatavot priekšlikumus normatīvajiem aktiem gados vecāku cilvēku interešu kontekstā. Plānoti arī sadraudzības un pieredzes apmaiņas pasākumi senioru kopienās kā Latvijā, tā Baltijas valstīs un citas aktivitātes.

 

“Sabiedrības novecošanās ir realitāte, ar kuru jārēķinās ne vien Latvijai, bet visai Eiropai. Stāsts par cilvēkiem, kuri, aizejot pensijā, tik vien vēlas, kā sēdēt piesaulītē uz soliņa, rušināties mazdārziņā, auklēt mazbērnus un laiku pa laikam aiziet uz teātri, mūsdienās vairs nedarbojas. Šodienas seniori vēlas būt aktīvi, piedalīties visdažādākajās aktivitātēs un komunicēt ar citiem gados vecākiem cilvēkiem no dažādām  NVO kā Latvijā, tā ārvalstīs,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece, projekta vadītāja Lilita Kalnāja. 

Projekta īstenošanas gaitā seniori tiks aicināti darboties interešu aizstāvībā “Senioru saeimā”, sadraudzības veidošanā ar Latvijas un ārvalstu senioru kopienām, pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, Senioru skolu sadarbības platformas Latvijā veidošanā un mūžizglītības pasākumos Senioru skolā Rīgā. Uzsāksim sadarbību ar Toronto (Kanāda) Latviešu pensionāru biedrību, senioru pasākumos, jo īpaši tajos, kas saistīti ar zināšanu apguvi, piedaloties attālināti ZOOM platformā. Tāpat plānotas arī aktivitātes dzīves gudro senioru stāstu pierakstīšanā.  

Tiks turpināts LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” darbs, kura ietvaros tiks analizēti un sagatavoti priekšlikumi attiecībā uz senioru dzīves kvalitāti skarošiem normatīvajiem aktiem. Turpināsim arī senioru aptauju un viņu viedokļa noskaidrošanu par “Senioru saeimā” aktualizējamiem jautājumiem.

“Senioru viedokļu uzklausīšana par dažādiem ar normatīvajiem regulējumiem saistītiem jautājumiem ir būtiska ne vien tādēļ, ka tādējādi šī ļoti plašā Latvijas iedzīvotāju grupa var  izrādīt savu pilsonisko aktivitāti, bet arī tādēļ, ka šie cilvēki par tiem var spriest pēc savas reālās pieredzes. Tālāk jau mēs šos viedokļus apkopojam, analizējam un, ja redzam, ka tajos izteiktie priekšlikumi var pozitīvi ietekmēt senioru dzīves kvalitāti, priekšlikumu veidā iesniedzam atbildīgajām ministrijām vai likumdevējam,” saka Lilita Kalnāja.

Turpināsies arī iknedēļas nodarbības Senioru skolā Rīgā, kur tiks organizētas mācības, Sarunu klubi un dažādas tikšanās. Nodarbības Senioru skolā notiks katru nedēļu no janvāra līdz jūnijam un no septembra līdz decembrim. 

Turpināsies arī senioru kopienu sadraudzības tīkla veidošana, kā ietvaros plānoti pieredzes braucieni uz desmit senioru kopienām visā Latvijā. 

“Projekta ietvaros turpināsim arī iepriekšējos gados jau labi uzsākto sadarbību ar Igaunijas un Lietuvas senioru kopienām. No Igaunijas Senioru universitāšu vadītājiem pārņemsim viņu pieredzi sadarbībai ar augstskolām senioru mūžizglītības programmu sagatavošanā, savukārt Lietuvā,

Viļņā, plānojam tikties ar Lietuvas Seima deputātiem, lai pārņemtu pieredzi Senioru likuma sagatavošanā un izstrādē Latvijas senioru vajadzībām.

Uzsāksim arī sadarbību ar Zviedrijas Senioru skolu tīklu, kas apvieno 1200 vietējās reģionu kopienu skolas,” stāsta projekta vadītāja.

 

PasākumuLatvijas aktīvie seniori” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.01.2025. līdz 31.10.2026.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/051/L27

 

Materiāls “LSKA uzsāk īstenot projektu “Latvijas aktīvie seniori” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA uzsāk īstenot projektu “Latvijas aktīvie seniori” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

2024.gada 11.decembrī LSKA valdes locekle, struktūrvienības „Senioru Saeima” vadītāja Barba Girgensone piedalījās konferencē 

Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums, kas notika LU Lielajā aulā.



LSKA ir izvirzījusi par vienu no galvenajiem uzdevumiem - Senioru materiālās un garīgās labklājības veicināšanu un iesaistīšanos demokrātiski aktīvos sabiedrības procesos, īstenojot sabiedrības līdzdalības modeli, kas nodrošina ieinteresēto sabiedrības grupu viedokļu uzklausīšanu veidojot rīcībpolitiku.

Valsts atbalsts pieaugušo izglītībai tiek veidots, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un darba produktivitāti, uzlabotu cilvēku iespējas pielāgoties mainīgajiem darba tirgus apstākļiem. Valsts atbalsts pieaugušo izglītībai palīdz pārvarēt sociālo atstumtību un veicināt aktīvo pilsoniskumu. Valsts atbalsts pieaugušo izglītībai gandrīz pilnībā ir balstīts ES fondu projektu finansējumā. Pieaugušo izglītības īstenošanu savā teritorijā atbalsta vietējās pašvaldības.

Konferences gaita un secinājumi skatāmi pievienotā Barbas Girgensones prezentācijā.

Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) apstiprinājis programmas “NVO Fonds” 50 no 124 iesniegtajiem makroprojektu pieteikumiem ar mērķi nodrošināt atbalstu aktivitātēm, kas ietver politisko līdzdalību, pilsoniskās izglītības un sabiedrības izpratni par demokrātiskiem procesiem valstī veicinošus, brīvprātīgā darba, filantropijas un citus demokrātisku un sociālu kopienu veicināšanas pasākumus.   

 

Kopumā programmā “NVO Fonds” šogad saņemts rekordliels projektu pieteikumu skaits – 245 mikro un makroprojektu pieteikumu. Mikroprojektu iesniedzēji ir mazākas vai nesen dibinātas organizācijas, savukārt makroprojektu īstenotājiem jau ir ilggadēja pieredze projektu īstenošanā. 

 

No 124 pieteikumiem tika apstiprināti 50 makroprojektu pieteikumi, 61 pieteikums tika noraidīts nepietiekama finansējuma dēļ, 9 noraidīti kā neatbilstoši kvalitātes kritērijiem un 4 noraidīti kā neatbilstoši pēc atbilstības kritērijiem. Lielākais projektu pieteikumu skaits tika saņemts no Rīgas pilsētas, Zemgales un Vidzemes reģioniem. Apstiprināti tika 50 makroprojektu pieteikumi, kas ieguvuši augstāko punktu skaitu par kopējo finansējumu 1 968 577,14 EUR. 

 

Starp atbalstītajiem makroprojektiem ir arī LSKA projekts “Latvijas aktīvie seniori”, kura mērķis ir aktivizēt Latvijas seniorus savas dzīves kvalitātes uzlabošanā. Projekta īstenošanas gaitā seniori tiks aicināti darboties interešu aizstāvībā “Senioru saeimā”, sadraudzības veidošanā ar Latvijas un ārvalstu senioru kopienām, pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, Senioru skolu sadarbības platformas Latvijā veidošanā un mūžizglītības pasākumos Senioru skolā Rīgā. Tāpat plānotas arī aktivitātes dzīves gudro senioru stāstu pierakstīšanā. 

Savukārt no 121 mikroprojektu pieteikumiem programmā “NVO fonds” apstiprināti 40 pieteikumi, tai skaitā arī LSKA biedra “Kuldīgas senioru skola” projekts “Gudra Sabiedrība – Seniori Rīcībā”. Projekta mērķis ir veicināt  senioru izpratni par pilsonisko līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iesaisti sabiedriskajās aktivitātēs, stiprinot viņu zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas aktīvai pilsoniskajai līdzdalībai.

Atbalstu makroprojektu īstenošanai saņems biedrības un nodibinājumi: Latvijas cilvēktiesību centrs, Latvijas Bērnu atbalsta fonds, biedrība “Papardes zieds”, Zemgales NVO centrs, Centrs MARTA, Sabiedrība par atklātību – Delna, Latvijas Reto slimību alianse, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, "Ar pasaules pieredzi Latvijā", Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrība “Intelekta parks”, Vidusdaugavas NVO centrs, Kurzemes NVO centrs, Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem ZELDA, centrs DARDEDZE, Izglītības attīstības centrs, Patvērums Drošā māja, Latvijas Arhitektu savienība, Pierīgas partnerība, Latvijas Pilsoniskā alianse, Ascendum, Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs, Lauku partnerība "Lielupe", Latvijas Samariešu apvienība, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonds, nodibinājums "HOSPISS LV", Latvijas Dabas fonds, Ūdenszīmes, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "SUSTENTO", centra MARTA Liepājas nodibinājums, fonds "Iespēju tilts", OGLE, biedrība "Skalbes", Eiropas Latviešu apvienība, Laiks Jauniešiem, LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka", Valmieras novada fonds, Latvijas Autisma apvienība, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Latvijas Lauku forums, Latvijas Jaunatnes padome, Jaunie Spārni, Bona fide Latvia, Latvijas senioru kopienu apvienība, Bērnu slimnīcas fonds, Latvijas Bērnu fonds, Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem, kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”, Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs.  

 

Atbalstu mikroprojektu īstenošanai saņems biedrības un nodibinājumi: Aizputes Renesanses biedrība, Ķeipenes Senioru skola, Jaunolaines attīstībai, Delve, Jelgavas attīstībai, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība, biedrība "Vai vari?", Rīgas Zonta klubs, Attīstības un inovāciju mācību centrs, Mežinieku apkaimes attīstībai, Romu sieviešu biedrība "Sāre khetene", Pulmonālās hipertensijas biedrība, biedrība "Eņģeļi ar mums", Mentor Latvia, Latvijas Folkloras biedrība, KAPO, Flourish NGO, Latvijas Hemofīlijas biedrība, Zantes ģimenes atbalsta centrs, Bruņotava, Sansusī, Vides iniciatīvu centrs, Impact Hub, Atbalsts ģimenēm, Aizkraukles rajona partnerība, Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija, Rēzeknes novada partnerība, Valmieras pilsētas pensionārs, Fon Stricka villa, Jelgavas līnijas, Ķīpsalas apkaimes biedrība, biedrība "Priekam Prieks", apvienība "VERTE", Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, Kuldīgas Senioru skola, Kultūras un izglītības studija Talantu pilsēta, Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai, Dzirnavstrauts un Nodibinājums Radošā apvienība COLORIZE. 

 

No 2025.gada tiek paaugstināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (no 20% uz 25,5%), kā arī tiek palielināts pensionāra neapliekamais minimums (no 500 eiro uz 1000 eiro). 

Strādājošo pensionāru, kuru pensijas un darba algas apmērs ir neliels (līdz 1000 eiro), ikmēneša pieejamo naudas līdzekļu apmērs samazināsies un tiem nāksies ikgadēji iesniegt gada ienākumu deklarāciju. 

Lai to novērstu, ir paredzēts, ka katram strādājošam pensionāram pēc brīvprātības principa ir tiesības izvēlēties piemērot pensionāra neapliekamo minimumu dalīti uz pusēm - 500 eiro piemēro darba algai un 500 eiro piemēro pensijai. Pensionāram izvēloties nedalīt pensionāra neapliekamo minimumu, tas tiek piemērots tikai pensijai, kuru izmaksā pensijas izmaksātājs (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests).

 

  • Ja strādājošs pensionārs izvēlas DALĪT pensionāra neapliekamo minimumu, algas nodokļa grāmatiņai ir jābūt iesniegtai pie darba devēja.

 

  • Ja strādājošs pensionārs izvēlas NEDALĪT pensionāra neapliekamo minimumu, algas nodokļa grāmatiņai ir jābūt iesniegtai pie pensijas izmaksātāja (visbiežāk VSAA)

 

  • Strādājošs pensionārs savu izvēli var arī mainīt. 

 

  • 1. Ja pensija ir līdz 500 eiro, pie jebkura darba algas apmēra, tad ieteicams izvēlēties dalīto neapliekamo minimumu (500 eiro piemēro darba algai un 500 eiro piemēro pensijai):                                                                   
  •  Algas nodokļa grāmatiņai ir jābūt iesniegtai pie darba devēja
  • ja algas nodokļa grāmatiņa jau atrodas pie darba devēja, tad nav jāveic nekādas darbības;
  • ja algas nodokļa grāmatiņa neatrodas pie darba devēja (atrodas pie pensijas izmaksātāja - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests), tad, lai dalīto neapliekamo minimumu piemērotu ar nākamo mēnesi un turpmāk, līdz esošā mēneša 15. datumam ir jāiesniedz algas nodokļa grāmatiņa darba devējam (galvenajā ienākumu gūšanas vietā). 

Lai dalīto neapliekamo minimumu piemērotu ar 2025. gada 1. janvāri, algas nodokļa grāmatiņa darba devējam ir jāiesniedz līdz 2024. gada 15. decembrim.

 

  • 2. Iepriekš (1.punktā) minētais attiecas arī, ja pensija ir no 500 eiro līdz 1000 eiro, pie jebkura darba algas apmēra. 

 

  • 3. Ja pensija ir virs 1000 eiro, pie jebkura darba algas apmēra, tad nav nepieciešams izvēlēties piemērot dalīto neapliekamo minimumu (viss pensionāra neapliekamais minimums tiks piemērots pensijai):                                                                   
  •  Algas nodokļa grāmatiņai ir jābūt iesniegtai pie pensijas izmaksātāja (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests)
    • ja algas nodokļa grāmatiņa jau atrodas pie pensijas izmaksātāja, tad nav jāveic nekādas darbības;
    •  ja algas nodokļu grāmatiņa neatrodas pie pensijas izmaksātāja (atrodas pie darba devēja), tad, lai visu neapliekamo minimumu piemērotu pensijai ar nākamo mēnesi un turpmāk, līdz esošā mēneša 15. datumam ir jāiesniedz algas nodokļa grāmatiņa pensijas izmaksātājam. 

Lai visu neapliekamo minimumu piemērotu pensijai ar 2025. gada 1. janvāri, algas nodokļa grāmatiņa pensijas izmaksātājam ir jāiesniedz līdz 2024. gada 15. decembrim.

 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme:

  • No 2025. gada 1. janvāra tiek ieviesta divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 25,5% ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī), 33% – ienākumiem virs šīs robežas.

 

  • Ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta pensijas izmaksātājam, darba devējs darba algai ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5 % apmērā no visas darba algas.

 

Atvieglojumu piemērošana

  • Ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta pie darba devēja, piešķirto atvieglojumu par apgādājamo personu un papildu atvieglojumu (cilvēkiem, kuri ir atzīti par personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai arī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem) darba algai piemēro darba devējs.

 

  • Ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta pensijas izmaksātājam, piešķirto atvieglojumu par apgādājamo personu un papildu atvieglojumu (cilvēkiem, kuri ir atzīti par personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai arī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem) pensijai piemēro pensijas izmaksātājs.

 

Pensionāra neapliekamā minimuma piemērošana ar gada ienākumu deklarāciju

  • Ja pensionāra neapliekamais minimums mēnesī netiek izmantots pilnā apmērā (1000 eiro) – vienalga vai dalītā veidā, vai nedalītā veidā, – pensionārs to pilnā apmērā piemēro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju (ja kopējais ienākumu apmērs to pieļauj). Tad tiks veikts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) pārrēķins un tiks atmaksāts pārmaksātais IIN. 

 

  • Pensionāra kopējais gada ienākuma apmērs nemainās (nesamazinās), tikai tā saņemšana tiek nobīdīta laikā, jo gada ienākumu deklarācija tiek iesniegta nākošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam)

 

VID EDS veicamās darbības saistībā ar algas nodokļa grāmatiņu

  • Lai strādājošais pensionārs izdarītu savu izvēli, viņš:
  • autorizējas savā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (VID EDS) profilā;
  • atver sadaļu “Algas nodokļa grāmatiņa”;

apakšsadaļas “Ienākuma gūšanas vietas” ailē “Ienākuma gūšanas vieta, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa” norāda darba devēju vai pensijas izmaksātāju.

Service by Chukmasoff