Vairumam senioru, kuriem pieder dzīvoklis piespiedu dalītajā īpašumā, nav pieņemams veids, kādā “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” paredz tiesības izpirkt citai personai piederošu zemi zem ēkām, teikts biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) LR Saeimai nosūtītajā iesniegumā. Lielai daļai šo cilvēku vienkārši nebūs līdzekļu savam dzīvoklim piekrītošās zemes domājamās daļas izpirkšanai, uzsver biedrība. 

Iesniegumā Saeimas Juridiskajai komisija, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai,  parlamentā pārstāvētajām frakcijām un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem, LSKA vērš likumdevēja uzmanību uz to,  ka gan paātrinātās dzīvokļu privatizācijas procesā, kad informācija par zemi objektīvi vēl nebija pieejama, gan arī pēc tam, visu privatizējamo dzīvokļu īpašnieki par tiem maksāja vienādi – 2 privatizācijas sertifikātus par vienu dzīvokļa kvadrātmetru, šai cenā ietilpstot arī ēkai piesaistītajai zemei. Turklāt, veicot privatizāciju, lielākā daļa šo cilvēku netika brīdināti, ka viņu īpašumam būs būtisks apgrūtinājums piespiedu zemes nomas maksas veidā. “Tiesiskā valsī ne šāda iedzīvotāju diskriminācija, ne arī pirkuma priekšmeta nenoteiktība nav pieļaujama, kas arī radīja tiesisko paļāvību, ka pārdevējs (valsts) šo agrāk vai vēlāk nokārtos un netaisnību novērsīs,” teikts LSKA iesniegumā. 

Dzīvokļu īpašnieki, kuru nu jau privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, savam dzīvoklim piekrītošo zemes domājamo daļu joprojām var saņemt īpašumā bez atlīdzības, atmaksājot vien izdevumus par zemes gabala lieluma noteikšanu, uzmērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, kamēr to dzīvokļu īpašniekiem, kuru ēkas atrodas uz privātpersonām piederošas zemes, jāiziet viss garais un smagnējais likumā noteiktais zemes atsavināšanas process un jāsamaksā savam dzīvoklim piekrītošās zemes domājamās daļas kadastrālā vērtība. Turklāt par to, vai šī zeme ir jāizpērk vai nav, lemj nevis pats dzīvokļa īpašnieks, bet gan dzīvokļu īpašnieku kopības vairākums ar 50%+ balsīm.

LSKA norāda, ka privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, kuras atrodas piespiedu dalītā īpašuma attiecībās, liela daļa dzīvokļu pieder senioriem, kuru vienīgais iztikas avots ir pensija. Saskaņā ar VSAA datiem, vidējais vecuma pensijas apmērs valstī šobrīd ir 527,8 eiro mēnesī. Pensiju virs 500 eiro saņem 41,7% pensionāru, no 300,01 eiro līdz 500 eiro saņem 44,8% pensionāru, no 200,01 līdz 300 eiro – 9,9% pensionāru, bet 3,7 % ikmēneša pensija ir līdz 200 eiro mēnesī (VSAA 2022.gada septembra dati). 

Pēc Tieslietu ministrijas aplēsēm, izpērkot nelielu zemes gabalu zem daudzstāvu nama ar 45 līdz 90 dzīvokļiem, vienam dzīvokļa īpašniekam būs jāmaksā vidēji no 200 līdz 800 eiro, bet lielāks zemes gabals vidēji maksās no 400 līdz 1600 eiro. Vietās, kur zeme ir dārga, kā, piemēram, Jūrmalā, cena par zemi vienam dzīvokļa īpašniekam vidēji tiek lēsta 2574 eiro apmērā. 

Daudziem senioriem, kuri savulaik privatizējuši dzīvokļus daudzdzīvokļu mājās, jau 200 eiro ir nepaceļama nasta. Situācijā, kurā neskaitāmiem senioriem nepietiek naudas pat medikamentu iegādei, arī kredīta maksājums par dzīvokļu īpašnieku kopības zemes izpirkšanai ņemto aizdevumu (neatkarīgi no tā, vai tas saņemts no finanšu institūcijas “Altum” vai komercbankas), daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem nopietni ietekmēs dzīves kvalitāti. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, ja kredītsaistības ar dzīvokļu kopības vairākuma lēmumu šiem cilvēkiem tiks uzspiestas pret viņu gribu un neraugoties uz viņu maksātspēju. 

Diemžēl likumā nav paredzēta iespēja dzīvokļu īpašniekiem savam dzīvoklim atbilstošo zemes domājamo daļu izpirkt atsevišķi un nostiprināt īpašumtiesības uz zemi zemesgrāmatā attiecīgā dzīvokļa īpašuma nodalījumā, kā tas notiek attiecībā uz valstij vai pašvaldībai piederošu zemi. Līdz ar to neizdevīgā situācijā ir gan to dzīvokļu īpašnieki, kuri zemi pirkt vēlas, gan tie, kuri nevēlas, jo abos gadījumos lēmumu pieņem nevis persona pati, bet gan dzīvokļu īpašnieku kopības vairākums.

LSKA ieskatā privatizēto dzīvokļu īpašnieku – senioru un citu sociāli mazaizsargāto grupu interesēm atbilstošāks risinājums būtu ļaut tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas, palikt līdzšinējās zemes lietošanas attiecībās ar zemes īpašnieku, savukārt tie dzīvokļu īpašnieki, kuri grib savu zemes domājamo daļu izpirkt atsevišķi un nostiprināt īpašumtiesības uz zemi zemesgrāmatā attiecīgā dzīvokļa īpašuma nodalījumā, varētu to darīt līdzīgi tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvokļu īpašumi atrodas uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes esošās ēkās un kuru izpirkšanu reglamentē “Publiskas personas mantas atsavināšanas likums” un likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

Lai arī cilvēki nemitīgi tiek brīdināti uzmanīties no krāpniekiem un regulāri tiek ziņots par blēžu iecienītajām shēmām, Valsts policija jūnija sākumā ziņoja, ka šogad no cilvēkiem jau izkrāpti gandrīz 3,5 miljoni eiro. LSKA apkopojusi informāciju par šobrīd iecienītākajām krāpnieku metodēm un atkārtoti aicina - seniori, esiet modri! Ar nepārdomātu rīcību viena mirkļa laikā ir iespējams zaudēt visa mūža iekrājumus!

Īsziņa no VID par nodokļu atmaksu

Martā un aprīlī daudzi cilvēki visā Latvija saņēma īsziņu it kā no VID “Jūs gaida ziņa par nodokļu atmaksu”. Pie šīs ziņas pievienotā saite aizveda cilvēku uz  SEB internetbankai līdzīgu autorizēšanās lapu, kurā jāievada bankas dati. Kamēr cilvēks mēģina reģistrēties viltotajā internetbankā, krāpnieki iegūst viņa bankas datus un  mierīgi saimnieko cilvēka īstajā internetbankā.

Kā sevi pasargāt?

Būtiski atcerēties, ka Valsts ieņēmumu dienests nekad nesūta īsziņas. 

Ja ziņas sūtītājs tiešām ir VID, tas primāri notiek Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. E-pastā uz īstiem VID ziņojumiem norāda sūtītāja adrese: “VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma” (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.).

Draudi bloķēt Inbox.lv lietotāja kontu

Krāpnieki izsūta e-pasta vēstules it kā Inbox.lv vārdā, aicinot nekavējoši apmaksāt kavētos rēķinus par e-pasta servisa pakalpojumiem, tostarp aizsardzību pret surogātpastu. To neapmaksāšanas gadījumā tiek draudēts bloķēt ienākošos un izejošos e-pastus. Ja cilvēks uzspiež uz pievienotās saites, viņš nonāk tā saucamajā pikšķerēšanas vietnē, kuras vienīgais mērķis ir piekļūt viņa bankas datiem un iztīrīt kontu.

Kā sevi pasargāt?

Vienīgā prātīgā darbība ir šādus e-pastus ignorēt un dzēst. Nekādā gadījumā nevajadzētu ne klikšķināt uz klātpievienotās saites, ne arī atvērt pielikumu, ja tāds ir. Pielikums var būt inficēts.

Viltotas internetbanku mājaslapas

Viena no biežākajām kļūdām, kas krāpniekiem ļauj iedzīvoties uz neuzmanīgu cilvēku rēķina, ir internetbankas piekļuves saites meklējumi ar interneta pārlūka starpniecību. Ievadot “Google” meklētājā savas bankas nosaukumu, un pēc tam dodoties uz lapā norādīto adresi, var nonākt krāpnieku izveidotā internetbankas mājaslapas dublikātā. Ja šādā lapā ievadīsiet savus PIN kodus un kartes datus, šī informācija, un līdz ar to arī jūsu kontā esošā nauda, nonāks krāpnieku rīcībā.

Kā sevi pasargāt?

Pirmais un galvenais drošības noteikums ir: pievērsiet uzmanību mājaslapas izskatam. Lai arī vizuāli viltotās internetbankas mājaslapas adrese šķiet līdzīga īstajai, tomēr tā nekad tai pilnībā neatbildīs.  Viltotajā adresē var būt ievietots vai izmainīts kāds burts vai simbols.

Tomēr vienīgā patiesi efektīvā drošības recepte ir atvērt savu internetbanku tikai un vienīgi bankas mājaslapā vai pieslēdzoties mobilajai lietotnei.

Vairāk informācijas https://www.lskapvieniba.lv/lv/allcategories-lv-lv/82-aktualitates/242-esiet-uzmanigi-krapnieki-kerusies-pie-internetbanku-majaslapu-viltosanas

 Šantāžas e-pasti

Krāpnieki izsūta e-pastus latviešu valodā, kuros apgalvo, ka sūtītājs ieguvis par lietotāju informāciju par pieaugušajiem domātu vietņu apmeklēšanu, un draud šo kompromitējošo informāciju tālāk izsūtīt radiem, draugiem, kolēģiem. Parasti seko prasība sazināties ar sūtītāju un samaksāt zināmu naudas summu. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV brīdina, ka ļaundaris ticamības nolūkos arī var norādīt, ka zina lietotāja e-pasta paroli, kura tiek iekļauta krāpnieciskajā e-pastā. Parole tiešām var būt reāla, taču tā iegūta kādā no vēsturiskajām datu noplūdēm, kādā no interneta resursiem, kur lietotājs ir reģistrējies. Ar konkrētā e-pasta konta paroli tā sakritīs gadījumā, ja visur tiek izmantota viena parole.

Kā sevi pasargāt?

Nekādā gadījumā nemaksājiet un neuzsāciet komunikāciju ar krāpnieku. Drošības nolūkos ieteicams noskenēt iekārtu ar antivīrusa programmatūru un nomainīt paroles, ja atklājies, ka tās ir noplūdušas. ( Ja vēlaties pārbaudīt, vai jūsu e-pasts paradās kādā no vēsturiskajām datu noplūdēm, to iespējams izdarīt vietnē: monitor.firefox.com )

Krāpnieciskas vēstules 

Lietotājs saņem e-pastu, kurā nesankcionēti izmantots Valsts policijas un Interpola logo, kuru it kā parakstījis Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. E-pasts noformēts kā uzaicinājums uz tiesu, jo pret e-pasta saņēmēju esot vērstas tiesvedības par bērnu pornogrāfiju un pedofiliju. Kā e-pasta “autors” norādīts “civilās gvardes ģenerāldirektors Armands Ruks”. Būtībā šo vēstuļu teksts ir tik idiotisks, ka krāpšanu nav grūti atpazīt (jo īpaši ņemot vērā, ka vēstulē minētā Kriminālkodeksa vietā Latvijā vēl pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās stājās spēkā Krimināllikums), tomēr visādam gadījumam pievienojam pāris paraugus:

Arī šie e-pasti tiek izsūtīti ar mērķi izvilināt personas datus un izkrāpt naudu. Proti, atbildot uz e-pastu, iedzīvotājam tiek nosūtīts krāpniecisks dokuments, kurā prasīts samaksāt “sodu”, lai it kā tiktu izbeigta tiesvedība.

Kā sevi pasargāt?

Nekādā gadījumā neuzsāciet komunikāciju ar krāpnieku. Atcerieties, ka ne Valsts policija un tās amatpersonas, ne citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki šādas vēstules neizsūta. E-pasta viltojumu var atpazīt arī pēc izsūtītāja adreses – valsts iestādes izmanto noteiktas e-pasta adreses, piemēram, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Investīciju krāpnieki

Finanšu krāpnieki reklamē dažādas iespējas, solot vilinošus veidus ne vien kapitāla saglabāšanai, bet arī ievērojamai tā pavairošanai. Viena no pazīmēm, kas liecina par iespējamo krāpšanu, ir solījumi par neraksturīgi augstu ienesīgumu, kā arī izteikti agresīvs mārketings.

Kā sevi pasargāt?

Visprātīgākais ir neturpināt nekādu komunikāciju ar šiem “investīciju pakalpojumu” piedāvātājiem ne interneta vietnē, ne arī pa tālruni. Ja nu ļoti gribas noticēt “izdevīgajam piedāvājumam”, sākumā pārbaudiet, vai konkrētais uzņēmums ir saņēmis licenci. Informācija par licencētiem finanšu, tai skaitā ieguldījumu, pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama Latvijas Bankas tīmekļvietnē, sadaļā “Tirgus dalībnieki”.  

 (https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki )

Nekādā gadījumā neinstalējiet savā datorā tādas programmatūras kā “AnyDesk”, “Quick Support” un “Team Viewer”, jo ar to palīdzību svešinieki var attālināti pieslēgties jūsu datoram un bankas kontam.

Telefonkrāpnieki

Joprojām turpina uzdarboties arī telefonkrāpnieki, kuri mēdz uzdoties par bankas darbiniekiem vai finanšu speciālistiem. Pēdējā laikā blēži pasākuši uzdoties arī par policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Ar stāstiem par cilvēka bankas kontā it kā notikušajām nelikumīgajām darbībām, viņi mēģina izvilināt bankas konta datus. Nereti pēc “policista” zvana iedzīvotājam piezvana jau kāds cits noziedzīgās grupas dalībnieks, kas apgalvo, ka zvana no bankas. Lielākā bīstamība ir tā, ka ar numuru viltošanas tehnoloģiju noziedznieki spēj atdarināt jebkuras valsts tālruņa numuru un pat uzņēmuma vai iestādes nosaukumu, tai skaitā arī policijas.

Kā sevi pasargāt?

Pirmais brīdinājuma zvaniņš, ka darīšana ar krāpnieku, ir sarunas valoda. Krāpnieki lielākoties runā krievu valodā. Otrkārt, ne policijas, ne banku, ne citu valsts iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu pieejas datus bankas kontiem – kredītkaršu numurus, PIN kodus, “Smart-ID” piekļuves kodus, CVC kodus un tamlīdzīgi.

Miljonu laimesti

E-pastā pienāk paziņojums, ka cilvēks kādā speciālā “e-pastu loterijā” ir vinnējis milzīgu laimestu. Parasti tas ir skaitlis ar sešām nullēm. Iekrītot  “loterijas” tīklos un sazinoties ar norādīto kontaktpersonu, cilvēks uzzina, ka laimesta saņemšanai jāpārskaita zināmu naudas summu formalitāšu nokārtošanai; jānorāda savs bankas konts, un jāgaida miljons. Kad nauda pārskaitīta, varat atslābt – loterijas organizētāji jūs vairs netraucēs. Savukārt krāpniekiem uzticētie cilvēka personīgie dati vēlāk var tikt izmantoti citu kibernoziegumu veikšanai vai bankas konta iztukšošanai.

Kā sevi pasargāt?

Neticiet paziņojumam, ka kādā mistiskā “e-pastu loterijā” esat vinnējis miljonu vai pat divus. Joprojām spēkā ir vecais, labais princips: lai vinnētu loterijā, sākumā ir jānopērk loterijas biļete. Vienīgais, ko ar šādu e-pasta paziņojumu var darīt, ir to izdzēst.

Izglāb draugu!

Vēl viens krāpšanas veids ir paziņas izmisīgais palīgā sauciens. No sev zināma cilvēka jūs e-pastā saņemat ziņu, ka viņam ārzemēs nozagta nauda, pase, mobilais tālrunis un nav nekādu iespēju tikt līdz mājām. Seko lūgums aizdot naudu, to pārskaitot uz vēstulē norādīto kontu. Visbiežāk cilvēki arī palīdz, taču liels ir viņu pārsteigums, kad izrādās – „apzagtais” paziņa par savu ķibeli nemaz nezina! Viņa kontu uzlauzuši kibernoziedznieki, bet kontaktu loks izmantots krāpšanai. 

Kā sevi pasargāt?

Pēc šāda ziņojuma saņemšanas sākumā mēģiniet ar paziņu sazināties. Kiberdrošības eksperti arī iesaka pievērst uzmanību e-pasta valodai. Nereti paziņas dīvainā izteiksmes veida iemesls ir nevis satraukums par zaudējumu, bet gan tulkojuma programma…

Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam.

Dienās, kad Rīgā sāk svinēt XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētkus laikā 2023. gadā no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, biedrības “LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” dalīborganizācija “Mazirbes draugu kopa” īsteno Talsu novada atbalstīto projektu “Mazirbes kora stasts”.

2023.gadā atzīmējam Dziesmu un deju svētku tradīcijas150. gadskārtu, pasākumu vienojošais vadmotīvs ir "Dziesmu svētkiem 150. Tradīcija".

Projektā “Mazirbes kora stāsts” biedrība “Mazirbes draugu kopa” iezīmē Tradīciju lappusi arī no Mazirbes. 2023. gadā Mazirbes kora pirmā koncerta 75. gadu jubileja sakrīt ar visas Latvijas Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadi. 

Publika kori un sieviešu krāšņos lībiešu tautas tērpus pirmo reizi skatīja 1948. gada 16. maijā, kad Mazirbes koris koncertā Mazirbē atskaņoja dziesmu svētku programmu. 

Pēc Otrā pasaules kara Mazirbē kultūras dzīve atjaunojās un dibinājās arī koris. Mazirbes pamatskolas skolotājs un direktors, lībietis Rūdolfs Ermanbriks (1914-1989) bija kora dibinātājs un diriģents. Korī piedalījās visi skolas skolotāji, tehniskie darbinieki, ciema iedzīvotāji un pat skolnieki. Jauktajā korī kopā bija līdz 30 dziedātāju.

Rīgā 1948. gada jūlijā notika X Dziesmu svētki jeb Padomju Latvijas I Dziesmu svētki, kuriem sevišķi rosīgi gatavojās Mazirbes jauktais koris. Bija iesākta arī tautas tērpu gatavošana. Lībiešu sieviešu tautas tērps tika darināts skolotājas, lībietes Mirdzas Ermanbrikas (1912-1990) vadībā un pēc viņas zīmējumiem tapa tērpi Mazirbes jauktajam korim 1948. gada Dziesmu svētkiem Rīgā.

Mirdza Ermanbrika organizēja lībiešu tautas tērpu atjaunināšanas pasākumus Mazirbē 1947. – 1948. gadā. M. Ermanbrika laikā no 1935. gada līdz 1938. gadam bija mācījusies Rīgas Valsts Mākslas un amatniecības skolas sieviešu rokdarbu nodaļā, skolu beidzot ar diplomdarbu „Mazirbes baznīcas altārsegas izgatavošana”. 

Ir saglabājušās atmiņas, kur M.Ermanbrika stāsta: ”Skolas laikā katrai skolniecei bija jāuzšuj tautastērps. Nolēmu uzšūt lībiešu tērpu. Lindraku strīpu krāsas noskatījos no savas vecāsmātes, blūzes apkakli un jostu - no Jaunaņņu Ķērstes. Metāla daļu atliekas bija kapos, ko tolaik atrada Mazirbē pie manu vecāku Grabu mājām.” 

Tā radās skaistais, interesantais lībiešu sieviešu tautas tērps ar metāla važu rotām, aubēm un brunču apakšmalu ar vairākām krāsu lentām. Tajā mūsdienās uzstājas daudzi kori un ansambļi gan Kurzemē un Rīgā.

Koris, tērpies lībiešu tautas tērpos, veiksmīgi piedalījās svētkos[. Mazirbes koris 1948. gada Dziesmu svētkos tika apbalvots ar Goda rakstu.

Dziesmu svētku programma bija plaša, to sekmīgi apguva Mazirbes koris: 

Vispārējie 10. latviešu dziesmu svētki - 1948.g. 20./21. Jūlijs

 (75. - gadei veltītie Padomju Latvijas 1. Dziesmu svētki) Rīgā, Esplanādē

1. Gaismas pils (M:Vītols J., T:Auseklis) 4:31 ( *)
2. Dziesma Rīgai (M:Mediņš J., T:Lukss V.) 2:33
3. Dziesmai šodien liela diena (M:Barisons P., T:Skalbe A.) 2:50
4. Senatne (M:Melngailis E., T:Rainis) 5:15
5. Gaismas pils (M:Vītols J., T:Auseklis) 4:55
6. Dziesma Rīgai (M:Mediņš J., T:Lukss V.) 2:34
7. Zaļā peonija (M:Lietuviešu folklora, Šimkus S.) 2:08
8. Kārsēju, vērpēju un audēju dziesma (M:Zālītis J., T:Rainis) 1:56
9. Ziedi, mana linu druva (M:Latviešu folklora, Mediņš J.) 2:00
10. Man māmiņa piesacīja (M:Latviešu folklora, Melngailis E.) 1:46
11. Rīga dimd (M:Latviešu folklora, Cimze J.) 2:15
12. Lejup pa māmuļu Volgu (M:Krievu folklora, Novikovs A.) 3:44
13. Slava Dzimtenei (M:Čerņeckis S.) 4:00
14. RUSLANS UN LUDMILA - uvertīra (M:Glinka M.) 5:20
15. Karodziņu polonēze (M:Kalniņš A.) 3:30
16. Latvju dejas - svītas 4. daļa - Ačkups (M:Jurjāns A.) 2:45

…..

1. Tēvu zemei (M:Mediņš J., T:Kasars B.) 2:44
2. Kalējiņi, bālēliņi (M:Vīgners L., T:Blaumanis R.) 1:02
3. Atmaksas diena (M:Vītols J., T:Plūdons V.) 2:59
4. Lokaties'i, mežu gali (M:Latviešu folklora, Melngailis E., T:Latviešu folklora) 3:39
5. Padomju Latvijai (M:Ozoliņš J., T:Čaks A.) 2:40
6. Rozīte (M:Mediņš J., T:Rainis) 2:31
7. Latvju rapsodija Nr. 2 (M:Vītoliņš J.) 13:07
8. Labi dzīvot Padomju zemē (M:Dunajevskis I.) 2:13
9. Sidrabiņa upi bridu (M:Latviešu folklora, Mediņš J.) 1:54
10. Man dziesmiņu nepietrūka (M:Latviešu folklora, Mediņš J., T:Latviešu folklora) 1:51
11. Arājiņi, ecētāji (M:Latviešu folklora, Graubiņš J.) 2:43
12. Zēnu dziesma (M:Ozoliņš J., T:Lukss V.) 2:12
13. Simfonija Nr. 4 - fināls (M:Tchaikovsky P.I.) 8:32
14. Slavināta mūsu Padomju Dzimtene (M:Čerņeckis S., T:Ļebedevs-Kumačs V.) 3:18
15. Vispasaules demokrātiskās jaunatnes himna (M:Novikovs A., T:Ošaņins Ļ.) 3:58
16. Borodino - sena karavīru dziesma (M:Aleksandrovs A., T:Ļermontovs M.) 3:13
17. Latviešu strēlnieku dziesma (M:Ozoliņš J., T:Rokpelnis F.) 3:31
18. Gvardu maršs (M:Blažēvičs P., T:Grigulis A.) 3:17
19. Uzvaras rīts (M:Goldins M., T:Vanags J.) 1:59

( * ) apzīmējums M – mūzika, T- teksts; skaņdarba atskaņošanas minūtes un sekundes

Projektā vācam atmiņu stāstus par kori. Zinām, ka bijušas vairākas publikācijas par kora uzstāšanos. Meklējam senos izdevumus un to tekstus publicēsim.  Ierakstam atmiņas no mūsu kora dziedātāju pēcnācējiem. Lielu daļu atmiņu klāstu par kori un kultūras dzīvi skolā mums sniedz Mazirbes skolotāju Ermanbriku dēls Aldis Ermanbriks (1939), kurš labi atceras kora mēģinājumus skolā un tērpu gatavošanu no dziju krāsošanas, brunču aušanas un interesanto bronzas važiņu gatavošanas. Sagatavosim informācijas stendus, veidosim informatīvo materiālu bukleta formā, kur aprakstīsim un dosim godu kora dibinātājiem un dziedātājiem. 

Par Mazirbes kori un interesantajiem lībiešu sieviešu tautas tērpiem stāstīsim 12. jūlijā Senioru skolas pasākumā Rīgā, Klostera ielā 5,  biedrības „Svētās „Ģimenes Mājā””.

Projekts „Mazirbes kora stāsts” tiek īstenots no 06.03. līdz 30.09.2023. g. līdzfinansējuma līgums Nr. TNPCA/23/9-23/89/PAKL

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” (LSKA) vienmēr ir izglītojusi seniorus, bet tagad turpinām mūžizglītību jaunajā Senioru skolā īstenojot Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīto projektu„Sadarbībā aizstāvam”

Īstenojot projektu, tika organizēta Rīgā Senioru skola, ko vada LSKA. Tiks organizētas mācības, sarunu klubi un tikšanās. Pandēmijas apstākļos iemācījāmies attālināti izglītoties. Pie nepieciešamības mēs to varētu atkārtot. Piesaistīsim zinošus un interesantus lektorus, nodarbību vadītājus. 

Esam uzsākuši LSKA Senioru skolas Rīgā pirmo mācību pusgadu, ko turpināsim projekta ietvaros 2023./2024. mācību gadā. Paredzam šajā laika posmā organizēt divdesmit mūžiglītības lekcijas, seminārus vai sarunas. 

Sadarbosimies ar Latvijā esošām senioru izglītības organizācijām, paredzam veidot Senioru skolu Sadarbības platformu, kur apgūt jaunas prasmes, sadarboties senioru izglītībā. 

2015. gadā Latvijā tika nodibināta pirmā Senioru skola Krāslavā. 2022. gadā jau bija Senioru skolas Aglonā, Siguldā, Madonā, Ikšķilē un Kuldīgā. Biedrība „Kuldīgas Senioru skola” ir mūsu biedrības juridiskais biedrs. 

Sadarbībā ar mūsu Kuldīgas biedru veidosim kontaktus un sadarbības platformu, kur varēsim dalīties pieredzē par Latvijā mūžizglītības izglītību senioriem. Brauksim ciemos un bagātināsimies.

Nodarbības notiks mūsu apvienības dibinātājas biedrības „Svētās Ģimenes Mājas” labi aprīkotās semināru un pasākumu telpās Rīgā, Klostera ielā 5, kā arī citur – pasākumos brīvā dabā, ekskursiju laikā visā Latvijā.

Senioru skolu Rīgā un sadarbību senioru mūžizglītībā vadīs Liesma Neipreisa sadarbībā ar biedrības valdi.

Biedrības mājas lapā www.lskapvieniba.lv tiek izveidota jauna sadaļa „Senioru skolas”, lūdzam sekot aicinājumiem un piedalīties mūžizglītības pasākumos.

Par mūsu uzsākto aktivitāti senioru izglītošanā sniedzām informāciju Latvijas Radio 4. programmā, raidījumā „Doma laukums” 6. jūnijā plkst. 8.05, telefona informācija, krievu valodā.

Laikraksta „Ievas Padomu Avīze” 2023. gada 14-27. jūnija numurā Nr.24/25. rakstā „Senioru skola aicina uz nodarbībām” 6. lpp. mēs stāstam par paredzēto senioru mūžizglītībā.

Projektu „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49