“Finanšu pratības nedēļa 2024”, kura norisinās no 18. līdz 24.martam, ir gada nozīmīgākais notikums finanšu pratības jomā un tās norisi koordinē Latvijas Banka. Šogad īpašs uzsvars tiek likts uz iedzīvotāju izglītošanu par krāpniecības riskiem. 20.martā plkst. 14:00 LSKA senioru skolā notiks seminārs par digitālajām prasmēm, kuru vadīs AS “DelfinGroup” Aizdevumu uzraudzības nodaļas vadītāja Inga Pinka. Seniori tiks informēti, kādi riski ir digitālajā un reālajā vidē, un kā no tiem izvairīties, lai nezaudētu naudu un drošību.

Krāpnieki izmanto arvien jaunas shēmas naudas izkrāpšanai, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji tās atpazītu jau laikus un izvairītos no krāpnieku lamatām. Lai arī daudziem šķiet, ka viņi par krāpnieku trikiem ir labi informēti, tomēr jāpatur prātā, ka svešas naudas tīkotāji arvien izgudro ko jaunu. 

Esi zinošs, tātad – apbruņots

Finanšu pratība nozīmē ne vien prasmi efektīvi pārvaldīt savu naudu, bet arī zināšanas, kā neiekrist krāpnieku slazdos. Tādēļ LSKA senioru skolas nodarbībā AS “DelfinGroup” Aizdevumu uzraudzības nodaļas vadītāja Inga Pinka stāstīs par sociālo tīklu lomu krāpnieku darbībā; ko īsti nozīmē un kā darbojas tādas senioriem grūti izprotamas darbības kā:

• pikšķerēšana jeb krāpšana, kurā kāda persona no cilvēka izvilina viņa internetbankas piekļuves vai maksājumu kartes datus, lai turpmāk izkrāptu naudu no viņa bankas konta vai arī izmāna citus piekļuves datus e-pastiem, sociālajiem tīkliem, utml;
• smikšķerēšana jeb kiberuzbrukuma veids, kurā tiek izmantoti teksta paziņojumi, piemēram, SMS vai ziņas WhatsApp un Messenger ar mērķi panākt, lai cilvēks, piemēram, apmeklē kaitīgu mājaslapu, veic zvanu uz kādu maksas numuru vai arī atklāj savu bankas piekļuves informāciju;
• vikšķerēšana jeb uzbrukuma veids, kad, izmantojot tālruņa zvanus, krāpnieki mēģina pierunāt upuri atklāt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas piekļuves datus, vai arī mudina zvana saņēmēju sniegt piekļuvi savam datoram, vai arī apstiprināt SMART-ID pieprasījumu. Krāpnieki mēdz izlikties par bankas, policijas vai citu pazīstamu organizāciju darbiniekiem.

Seminārā senioriem tiks stāstīts arī par investīciju un lielās peļņas solītājiem, ziedojumiem, mantojumiem un jaunākajām krāpšanas shēmām. 

Steigas diktētas darbības

Nesen arī viena no LSKA seniorēm WhatsApp lietotnē saņēma ziņu, kura sākās ar uzrunu “Čau, mammu!” un kurā bija vēstīts: “Šis ir mans jaunais numurs, steidzami sazinies ar mani, tas ir ļoti svarīgi. Meitiņa.” Kundze neapjuka, jo, pirmkārt, viņa pirms pavisam neilga laika ar meitu bija sazvanījusies, otrkārt – meita nekad neparakstītos kā “meitiņa”. Viņa nekavējoties sazvanījās ar meitu un pārliecinājās, ka gan ar viņu, gan viņas tālruni viss ir kārtībā. Ja gadījumā arī jūs WhatsApp saņemat šāda vai līdzīga satura ziņu no dēla vai meitas, nekādā gadījumā nesazinieties par tajā norādīto viņa it kā jauno telefona numuru. Tā uzdarbojas krāpnieki, kuru vienīgais mērķis ir senioru uzkrājumi! 

Krāpnieki parasti cenšas ar īsziņu starpniecību izkrāpt naudu it kā vecā telefona remontam, kurš steigšus jāsaved kārtībā, jo tajā ir svarīga informācija, vai arī lūdz steidzami apmaksāt kādu dēla vai meitas nenomaksātu bankas rēķinu, jo “bērns” pats netiekot klāt bankai… Krāpnieku galvenais ierocis ir steiga un pārsteiguma moments, bet viņu upuri  – lielākoties seniori, kuri savu bērnu un mazbērnu labad gatavi uz visu. 

Paturiet prātā, ka blēži meklē aizvien jaunus veidus, kā uzrunāt lētticīgos, – ziņo par gaidāmu tiesu, nepiegādātu paku, VID piedāvāto nodokļu pārmaksas atgriešanu vai bērnu nelaimē. Vienīgais risinājums ir ignorēt šādas ziņas. Ja prāts nav mierīgs, sazinieties ar it kā ziņas sūtītāju pa iestādes mājas lapā rodamo tālruņa numuru un noteikti paši piezvaniet bērniem vai mazbērniem, pirms veikt nepārdomātas un steigas diktētas darbības.

Bet man jau kontā nekā nav…

Nereti nācies dzirdēt, ka cilvēks no blēžu uzbrukumiem nebaidās, jo viņa kontā tāpat jau neesot ko ņemt. Tā ir maldīga pārliecība, kurai var būt smagas sekas. Bieži vien krāpniekiem nemaz nav svarīgi, ir kontā nauda, vai nav. Ja krāpniekiem izdevies izmānīt cilvēka personas datus, viņš nozog arī viņa identitāti un paņem kredītus dažādās kredītiestādēs vai pie nebanku aizdevējiem. Tādēļ viedierīcēs drīkst apstiprināt tikai tos paziņojumus par darījumiem, tajā skaitā “Smart-ID” verifikācijas kodus, kurus cilvēks ir pats iniciējis iestādes mājaslapā vai aplikācijā.

Tādēļ vien būtu vēlams pieslēgt SMS banku, lai saņemtu īsziņu par ienākošajiem un izejošajiem maksājumiem no jūsu konta un saņemtu savā tālrunī vai e-pastā informāciju par visām izmaiņām par darījumiem, atlikumu kontā un karšu maksājumiem.

Tiekamies seminārā!

Šeit minētie piemēri ir tikai neliela daļiņa no milzīgā krāpniecības shēmu aisberga virsotnes. Tādēļ visi laipni gaidīti 20.martā plkst. 14:00 LSKA senioru skolā “Finanšu pratības nedēļas 2024” ietvaros organizētajā seminārā par digitālo pratību, ko vadīs AS “DelfinGroup” Aizdevumu uzraudzības nodaļas vadītāja Inga Pinka.

“Finanšu pratības nedēļa” Latvijā notiks 11. reizi starptautiskās iniciatīvas “Global Money Week” ietvaros.

Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam.

LSKA: Ja vēlamies īstenot sudraba ekonomikas konceptu, seniori jāiekļauj mūžizglītības sistēmā

Mūžizglītība ir viena no vispārpieņemtajām praksēm, kā mazināt sabiedrības novecošanās negatīvās sekas, tādēļ biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) ieskatā senioru iekļaušana mūžizglītības sistēmā un attiecīgas normatīvās bāzes radīšana ir viens no primāri veicamajiem uzdevumiem vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Uz nepieciešamību saskaņot pieaugušo mūžizglītības likumdošanas un normatīvo aktu projektus, kā arī veikt grozījumus esošajos, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja vērsa arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas uzmanību Saeimas komisiju atvērto durvju dienā 27.februārī. “Ja gribam patiesi iedzīvināt sudraba ekonomiku, izskaust vecuma diskrimināciju, uzlabot gados vecāku iedzīvotāju veselības stāvokli un, galvenais, lietderīgi izmantot viņu potenciālu, tad mūžizglītība un Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā ir viens no veidiem, kā to iespējams paveikt. Sudraba ekonomikas laikmetā cilvēka vecums darba tirgū vairs nedrīkst kalpot par diskriminējošu faktoru, galvenā uzmanība ir pievēršama viņa prasmēm un zināšanām,” saka Lilita Kalnāja. 

Tā kā seniori Latvijā nav iekļauti mūžizglītības sistēmā, Latvijā šo funkciju nodrošina nevalstiskās organizācijas. Lilita Kalnāja uzsver: “Mūžizglītība senioriem ļauj ne vien apgūt jaunas zināšanas par digitālajām tehnoloģijām, finanšu pratību,  tiesību zinībām, veselību vai citiem jautājumiem, tā  ir arī iespēja tiem gados vecākiem cilvēkiem, kuri to vēlas, pārkvalificēties un būt konkurētspējīgiem darba tirgū, kā arī neapstāties savā  attīstībā un socializēties.”

LSKA pērn izveidotās struktūrvienības “Senioru skola Rīgā” popularitāte senioru vidū liecina, ka mūžizglītība vecāka gadu gājuma cilvēku vidū ir ļoti pieprasīta. LSKA sadarbojas un veido sadarbības platformu ar šādām Latvijā jau esošām izglītības organizācijām, kā arī ir iesaistījusies Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” īstenošanā. Tomēr lai trešās paaudzes universitāšu tīkls Latvijā tiešām kļūtu par realitāti, nepieciešams sakārtot Latvijas likumdošanas bāzi tā, lai stiprinātu iespējas mācīties visa mūža garumā, attīstot un papildinot prasmju un  zināšanu regulāru atjaunošanu. 

LSKA ieskatā valsts atbalsts senioru mūžizglītības sistēmas nodrošināšanai ir svarīgs arī tādēļ, ka, sabiedrībai arvien straujāk novecojot, senioru ilgāka nodarbinātība, tātad arī jaunu prasmju apguve, drīzumā var kļūt par nepieciešamību. Arī tāds Latvijas valsts stratēģiskais dokuments kā “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.- 2027.gadam” nosaka, ka nākotnes sabiedrībai jābūt spējīgai proaktīvi reaģēt uz nākotnes kontekstiem un izaicinājumiem, tādēļ nepieciešams stiprināt iespējas mācīties visa mūža garumā. 

“Pagaidām senioru mūžizglītība ir atkarīga galvenokārt no NVO labās gribas un iespējas piesaistīt lektorus, kā arī finanšu līdzekļus šādu apmācību nodrošināšanai. Taču aktīvs dzīvesveids, tai skaitā arī jaunu zināšanu  apguve, ļauj gados vecākiem cilvēkiem būt regulārā saskarsmē ar citiem senioriem un tādējādi izbēgt no vientulības sajūtas un depresijas. Iesaiste regulārā un interesantā darbībā ir viena no tām “brīnumnūjiņām”, kā ietekmē seniori mazāk slimo un līdz ar to arī retāk vēršas pēc medicīniskās palīdzības,” norāda Lilita Kalnāja.

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Materiāls “LSKA: Ja vēlamies īstenot sudraba ekonomikas konceptu, seniori jāiekļauj mūžizglītības sistēmā” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA: Ja vēlamies īstenot sudraba ekonomikas konceptu, seniori jāiekļauj mūžizglītības sistēmā” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Lai apzinātu, kā labāk risināt senioru vientulības sajūtas problēmu, biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzsākusi senioru anketēšanu “Vai ciešat no vientulības un kas jādara, lai vientulības sajūtu kliedētu?”. Anketēšana LSKA organizētajos pasākumos un biedrības mājas lapā internetā turpināsies līdz pat vasaras beigām un tās rezultāti tiks nodoti arī Labklājības ministrijai.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja norāda, ka viens no būtiskākajiem senioru labbūtības aspektiem ir viņu emocionālā labsajūta, kas daudzu senioru vērtību skalā stāv augstāk par finansiālo labklājību un arī veselības problēmām. “Priekšstats, ka gados veciem cilvēkiem neko vairāk  par iztikai pietiekamiem līdzekļiem, televizoru un bērnu vai mazbērnu apciemojumu ik pa laikam nevajag, ir maldīgs un pat senioru veselībai bīstams. Ja dzīves novakars tiek pavadīts lielākoties četrās sienās, seniorus māc vientulība, depresija un aktivizējas arī dažādas veselības problēmas,” saka Lilita Kalnāja. Pēc viņas teiktā socializācija vecāka gada gājuma cilvēkiem ir ļoti nepieciešama, tādēļ ir būtiska gan nevalstisko organizāciju iesaistīšanās viņu ikdienas aktivitāšu dažādošanā un komunikācijas veicināšanā ar citiem senioriem, gan arī pašvaldību organizētie pasākumi cilvēkiem gados.   

“LSKA ietilpstošās nevalstiskās organizācijas organizē daudzus un dažādus pasākumus vecāka gada gājuma cilvēkiem. Kā Rīgā, tā Kuldīgā mums ir nodarbības “Senioru skolā” un interešu pulciņos,  rūpējamies, lai seniori varētu apgūt jaunas zināšanas, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kā, piemēram, vingrošanu un dejošanu, jau vairākus gadus organizējam arī izglītojošas ekskursijas uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām. Mūsu seniori gan sarunu klubiņos un kopējos pasākumos, gan arī ekskursijās daudz laika pavada kopā arī ar bēgļiem no Ukrainas, cenšoties viņiem palīdzēt kā ar labu vārdu, tā padomu. Aktivitāšu ir daudz un esmu gandarīta, ka tās apmeklē arvien vairāk jaunpienācēju,” saka Lilita Kalnāja.

Tomēr LSKA ieskatā senioru vientulības kliedēšanai, jo īpaši attālākajos Latvijas reģionos, ar pašreizējiem pasākumiem vien ir par maz un līdztekus NVO īstenotajām aktivitātēm būtu nepieciešama lielāka pašvaldību un sociālo dienestu iesaiste, kā arī plaša senioru Dienas centru tīkla izveide. 

“Ar anketēšanas palīdzību cenšamies izzināt, kādās aktivitātes seniori vairāk vēlētos piedalīties, un iespēju robežās tās arī īstenosim. Par anketēšanas rezultātiem rudenī informēsim arī Labklājības ministriju, jo vientulība ir kā vēzis, kas saīsina senioru mūžu. Ne velti zinātnieki to atzinuši par tikpat bīstamu draudu veselībai kā smēķēšana un alkoholisms,” norāda LSKA priekšsēdētājas vietniece.

Anketa “Vai ciešat no vientulības un kas jādara, lai vientulības sajūtu kliedētu?” pieejama arī LSKA interneta vietnē www.lskapvieniba.lv sadaļā “Projekti” .

Pasākumu atbalsta Labklājības ministrija,

Pasākumus īstenojam no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim

finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5