Senioru īpatsvaram sabiedrībā pieaugot, par būtisku problēmu visā Eiropā kļūst sabiedrības novecošanās un tās blaknes – arvien augošā vecāka gada gājumu cilvēku vientulība, tās izraisītās mentālās veselības problēmas, izolētība un atstumtība, nespēja iekļauties darba tirgū u.c. Eiropas valstu pieredze liecina, ka daudzas no šīm problēmām iespējams novērst attīstot pieaugušo neformālās izglītības tīklu jeb trešās paaudzes universitātes. Pie šāda tīkla izveides tiek strādāts arī Latvijā.
Trešās paaudzes universitāšu tīkls ir tas instruments, kas palīdz mazināt sabiedrības novecošanās sekas un ar tām saistītās sociālās problēmas, norāda “Latvijas senioru kopienu apvienības” valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Par to LSKA pārliecinājās ar projektā “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” iesaistīto nevalstisko organizāciju pārstāvjiem viesojoties pieredzes apmaiņas braucienā Portugālē, kā arī LSKA biedru “Kuldīgas senioru skola” un “Svētās Ģimenes Māja” pārstāvjiem piedaloties Tartu Universitātes pieaugušo izglītības 15 gadu jubilejas pasākumā. Kuldīgas senioru skolas vadītāja Ruta Orlova norāda, ka Tartu Universitātē un Igaunijas NVO, kas arī nodarbojas ar senioru izglītību, šī sistēma ir ļoti daudzveidīga un atšķiras no mūsējās. “Mums bija iespēja mācīties no viņiem un pārņemt šo pieredzi.”
Savukārt Lilita Kalnāja uzsver: “Katras pieredzes gūšana par to, kā citās valstīs darbojas trešās paaudzes universitātes, ir ļoti būtiska, lai saprastu, kādu veidot Latvijas U3A modeli. Piemēram, Portugālē trešās paaudzes universitātes ir valsts līmeņa jautājums. Par to pārliecinājāmies kopā ar projekta dalībniekiem no biedrību “Vidusdaugavas NVO centrs”, “Kuldīgas senioru skola”, “Baltā māja” un “Ikšķiles senioru skola” tiekoties ar Portugāles Senioru Universitāšu koordinatora – RUTIS pārstāvjiem.”
RUTIS Senioru Universitātēs ir iesaistīti vairāk nekā 45 000 studenti – seniori, 300 organizācijas un 5500 brīvprātīgie skolotāji. Tās mērķis ir veicināt aktīvu un veselīgu novecošanu, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitāti, viņu sociālo integrāciju un līdzdalību. Šim nolūkam regulāri tiek organizēti kultūras, sociālie un izglītojošie pasākumi, kas veicina mācīšanos neformālā vidē, tādējādi stiprinot vecāka gadagājuma cilvēku sociālo līdzdalību. RUTIS ir dažādu valsts un starptautisku tīklu dalībniece un vienīgā iestāde, kas noslēgusi līgumu ar valsti par aktīvas novecošanas veicināšanu.
Portugālē studentiem – senioriem jābūt apdrošinātiem, tādēļ, iestājoties Senioru Universitātē, tiek veikts maksājums par ikgadējo apdrošināšanu. Mācību maksa, mācību priekšmeti, mācību programmas un pasākumi ir atšķirīgi, tomēr vidējā mācību maksa valstī ir 12 eiro. Mēdz būt arī izņēmumi. Piemēram, De Rio Maior Senioru Universitāti uztur pašvaldība un Katoļu labdarība, bet Alcobacas pilsētā Senioru Universitātes klausītāji, ja paši to vēlas, darina rokdarbus gan sev, gan arī atdod tos pašvaldībai, kura vēlāk organizē to pārdošanu, tādējādi papildinot Senioru Universitātes budžetu.
LSKA “Senioru skolas” vadītāja Liesma Neipreisa stāsta, ka Senioru Universitātes Portugālē ir ļoti populāras, pārsvarā tajās pasniedzēji darbojas kā brīvprātīgie. “Kā teica RUTIS prezidents Luis Jacob: “Dalies ar savām zināšanām sabiedrības labā. Mūsu darbs nav izglītot, bet panākt, lai seniors nejūtas vientuļš savās mājās”,” saka Liesma Neipreisa.
Savukārt, viesojoties Tartu, LSKA iepazinās ar Igaunijas nevalstisko organizāciju “Kodukotus”, kurā aktīvi darbojas 960 seniori. Šīs NVO mērķis ir organizēt dažāda veida aktivitātes senioriem, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Piemēram, “Vīru klubiņā” darbojas 120 vīri – seniori.
Visas aktivitātes organizē brīvprātīgie seniori. Viņi piedalās pilsētas organizētajos pasākumos un sadarbojas ar izglītības iestādēm. “Kodukotus” komunālos pakalpojumus apmaksā Tartu pašvaldība, bet katrs seniors gadā maksā piecpadsmit eiro.
Latvijā senioru mūžizglītība ir atkarīga galvenokārt no NVO labās gribas, kā arī iespējas piesaistīt lektorus un finanšu līdzekļus šādu apmācību nodrošināšanai, uzsver Lilita Kalnāja. “Pieredzes apmaiņas un sadraudzības pasākumos pārliecinājāmies, ka citās valstīs mūžizglītība jau sen ir viena no vispārpieņemtām praksēm sabiedrības novecošanas negatīvo seku mazināšanai. Seniori vēlas turpināt aktīvu un jēgpilnu dzīvi arī pēc aiziešanas pensijā un mūžizglītībai te ir nozīmīga loma,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece.
Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49
Materiāls “Mūžizglītība palīdz novērst sabiedrības novecošanās blaknes” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “Mūžizglītība palīdz novērst sabiedrības novecošanās blaknes” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.
