Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” aicina piedalīties sarunā par Rīgas atbalstu senioriem. Un Dienas centru darbu.

Sarunas tēma

Par Dienas Centru  pakalpojumiem un pasākumiem, kas notikuši Rīgas domes Labklājības departamenta līdzfinansētu projektu ietvaros mūs informēs Sarmīte Putniņa, departamenta galvenā speciāliste.

Sarunas dalībnieki saņems atbildes uz jautājumiem par mūsu pilsētas atbalstu senioriem.

Biedrības „Svētās „Ģimenes Māja”” 

laipnās namamātes rūpēsies par mūsu uzņemšanu.

Pasākuma dalībnieku labsajūtai piedāvāsim kafijas pauzi.

Kopsapulce notika Rīgā, Klostera ielā 5 , LSKA biedra -  biedrības „ Svētās Ģimenes Māja” telpās.

Uz kopsapulcē tika uzaicinātas visas mūsu apvienības biedrības un privātpersonas - biedrības biedri:

1.Biedrība ''Par taisnīgumu un atklātību'' 

2.Biedrība ''Svētās ''Ģimenes Māja''” 

3.Biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse” 

4.Biedrība “Mazirbes draugu kopa”  

5.Biedrība Alūksnes novada pensionāru biedrība

6.Biedrība „Sidraba pavediens”

7.Biedrība „Kuldīgas Senioru skola”

8.Velta Puriņa

9.Liesma Neipreisa

Kopsapulcē piedalījās klātienē četru biedrību pārstāvji, viena privātpersona. Divas biedrības un viena privātpersona  pilnvaroja pārstāvjus. Kopā astoņi balstiesīgi dalībnieki.

Par kopsapulces vadītāju ievēlēja Astrīdu Babāni. Protokolēja Lilita Kalnāja.

Kopsapulces dienas kārtība:

1.Pārskats par biedrības darbību esošās valdes pilnvaru trīs gadu laikā – ziņo valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne.

2.Biedrības darbības turpmākie uzdevumi 2023. / 2024. gadā.

3.Grozījumi biedrības Statūtu 6. nodaļas Izpildinstitūcijas p.6.2. , valdes pilnvaru laiks līdz pieciem gadiem.

4.Biedrības valdes vēlēšanas.

Par paveikto ziņoja Astrīda Babāne:

„ Trīs gadu laikā esam īstenojuši četrus Sabiedrības integrācijas fonda projektus, četrus Rīgas domes Labklājības departamenta projektus un vienu Rīgas domes IKSD projektus, vienu Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra projektu. 2022.gadā darbu uzsāka LSKA struktūrvienība „Senioru Saeima”’, par  Senioru Saeimas vadītāju ievēlēta juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone.

  Uzņemts jauns LSKA biedrs – biedrība „Kuldīgas senioru skola”’, noslēgts sadarbības līgums ar sabiedriskā labuma organizāciju, biedrību „Vidusdaugavas NVO centrs”. 2022. gada septembrī LSKA pievienojās Nevalstisko organizāciju un LR Ministru kabineta sadarbības Memorandam.

Turpinājās sekmīga sadarbība ar LSKA atbalstītāju – a/s Delfin Group”, kas pazīstama arī ar zīmolu „Banknote”. Pateicoties viņu dāsnajam ziedojumam iespēja turpināt sociālā atbalsta programmu Latvijas novadu sociālajos dienestos un pansionātos., kā arī ar Ziedot LV. starpniecību ziedot vairāk , kā 1000 EUR  medikamentu iegādei Kramatorskas (Ukraina) bombardēšanā cietušajiem.

 2022.gadā un 2023. gadā aktivitāšu finansiālam atbalstam noslēgts līgums ar LR Labklājības ministriju.

 Noturēta virkne semināru, kā „Senioru finanšu pratība”, „Senioru medijpratība”’, kā izvairīties no krāpnieku piedāvājumiem”. Sadarbībā ar Valsts Nacionālo bibliotēku virkne semināru par medijpratību.   Semināri par senioru veselības un labklājības problēmām. Tikšanās ar labklājības ministru Gati Eglīti, par jautājumiem, kas attiecās uz valsts budžetu un pensijām – tikšanās ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu. Jautājumos par sirds veselību un medicīnisko palīdzību tikšanās ar Veselības ministrijas pārstāvjiem. Tikāmies ar 14. LR Saeimas deputātu kandidātiem.

Senioru Saeimas vadītāja piedalījusies vairākās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, Saeimai iesniegti vairāki konstruktīvi priekšlikumi, kas attiecās uz senioru problēmām. Dalība Labklājības ministrijas Senioru lietu padomes sēdē. Attiecīgi sagatavoti un iesniegti priekšlikumi arī Labklājības ministrijai, Veselības ministrijai un Tiesībsargam. Sniegta intervijas TV 24. Intervijas LR 4. programmā.

Vairākas publikācijas Ievas Padomu avīzē par senioriem aktuāliem jautājumiem.

 Liels darbs, lai veicinātu ukraiņu bēgļu iedzīvošanos Latvijas sabiedrībā, veikts Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstītā projekta „Rīgas seniori kopā ar ukraiņu bēgļiem” ietvaros un turpinājums 2023. gadā..

Par tradīciju kļuvusi pasaules Senioru dienas 1.oktobra atzīmēšana Dobelē, Pētera Upīša dārzā.

Visi pasākumi tika parādīti mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv sadaļās, izplatītas preses relīzes un sagatavoti publicēšanai video sižeti.

Lilita Kalnāja informēja par projektos saņemtajiem finansējumiem un paredzamajām aktivitātēm. Esam uzsākuši īstenot Labklājības ministrijas finansēto projektu pasākumus. Ukrainas civiliedzīvotāju sabiedrības integrācijas atbalsta pasākumus finansē RD Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstītais projekts „Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā.” Gatavojamies īstenot Sabiedrības integrācijas fonda NVO fonda projektu „Sadarbībā aizstāvam” 2023. un 2024. gadā. Aktīva darbība tiek paredzēta „Senioru Saeimā” interešu aizstāvībā. Turpinām LSKA atbalstītāju – a/s Delfin Group” sociālā atbalsta pasākumus Latvijas reģionos sociālajos dienestos un pansionātos. Organizēsim senioru izglītības pasākumus, uzkrāsim pieredzi sadarbības braucienos. 

Par visiem pasākumiem un gaidāmajām aktivitātēm informēsim savu mērķa grupu.

Tika nolemts grozīt Statūtus - biedrības valdes pilnvaru laiku noteikt iepriekšējo trīs gadu vietā līdz pieciem gadiem.

Notika valdes vēlēšanas.

 Inese Švekle jaunajā valdē savu kandidatūru atsauca lielās aizņemtības dēļ, apsolot aktīvi līdzdarboties visos pasākumos, iesaistot biedrības ''Svētās ''Ģimenes Māja''” dalībniekus. Kopsapulce pateicās Inesei Šveklei par ilgadējo darbu valdē.

Jaunajā valdē uz pieciem gadiem tika ievēlētas:

    1.Astrīda Babāne

    2.Astrīda Bētere

    3.Barba Girgensone

    4.Lilita Kalnāja

    5.Liesma Neipreisa

Kopsapulce novēlēja sekmes darbā jaunajai valdei.

Pēc kopsapulces notika jaunievēlētās valdes pirmā sēde, kura ievēlēja par biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAS” valdes priekšsēdētāju Astrīdu Babāni un par valdes priekšsēdētājas vietnieci Lilitu Kalnāju.

Nežēlīgā slepkava Jēkabpilī, kad vardarbīgs vīrietis bērna acu priekšā nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri, kārtējo reizi aktualizējis jautājumu par vardarbību ģimenēs un nepietiekošo vai novēloto attieksmi šīs problēmas risināšanā. Ņemot vērā, ka saskaņā ar CSP 2021.gadā veiktās aptaujas datiem katra trešā sieviete Latvijā attiecībās pieredzējusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību vai vairāku vardarbības formu kombināciju, Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) aicina aktualizēt un īstenot tos Stambulas konvencijas pantus, kuri ir vērsti uz vardarbības novēršanu.

Latvijā vardarbība ģimenē un pret sievietēm ir izplatīta vairāk, nekā vidēji ES valstīs. Aptuveni 30% sieviešu savas dzīves laikā ir cietušas no partnera fiziskas vardarbības, apmēram 30% bērnu ir cietuši no vardarbības ģimenē. Vidēji katru gadu vīri/partneri nogalina vismaz 5 sievietes, vairāk nekā 100 sievietes nokļūst slimnīcās ar vīra/partnera nodarītajiem miesas bojājumiem. No vardarbības ģimenē cieš arī vīrieši, taču šie gadījumi ir daudz retāki, turklāt vardarbības veicēji biežāk ir nevis sievas/partneres, bet gan dēli vai citi radinieki. 

LSKA struktūrvienības “Senioru Saeima” priekšsēdētāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, lai arī Latvijas parlaments nav ratificējis Stambulas konvenciju (“Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”), mūsu valsts šo dokumentu ir parakstījusi. “Pievienojoties konvencijai, valstij nav burtiski jāpārņem visi tās panti savos normatīvajos aktos, jo valsts var izvēlēties atbilstošākus instrumentus, lai īstenotu konvencijas principus,”  atgādina juriste. Stambulas konvencijas mērķis ir aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust. Konvencija nosaka, ka vardarbība pret sievietēm ir “Cilvēktiesību pārkāpums un sieviešu diskriminācija, un ar to apzīmē visus ar dzimumu saistītus vardarbības aktus, kas sievietēm rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, kā arī šādu vardarbības aktu draudus, piespiešanu vai patvaļīgu brīvības atņemšanu neatkarīgi no tā, vai šāda vardarbība notiek sabiedriskajā vai privātajā dzīvē.” Savukārt  vardarbība ģimenē ir “Visi fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības akti, kas notiek ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai vardarbības izdarītājs dzīvo vai ir dzīvojis vienā dzīvesvietā ar vardarbības upuri.”

“Visizplatītākais vardarbības veids ar ko nākas saskarties senioriem ir psiholoģiskā vardarbība, kas izpaužas gan kā mobings, gan gazlaitings jeb psiholoģiskā manipulācija, ar kuru varmāka cenšas pilnībā kontrolēt upura jūtas, domas vai rīcību.  Šīs vardarbība  ļoti negatīvi ietekmē seniora psihisko veselību, veicina neirodeģeneratīvo procesu un sirds asinsvadu slimību progresēšanu. Minētais nereti ir senioru ikdiena, ko viņi piedzīvo gan ģimenē, gan sociālās aprūpes institūcijās,” saka juriste. Diemžēl psiholoģiska vai emocionālā vardarbība sabiedrībā tiek  akceptēta kā norma. To ietekmē arī dažādi aizspriedumi un stereotipi, kas atbilst sabiedrības apziņā nostiprinājušiem uzvedības un rīcības modeļiem  par sievietes un vīrieša lomu ģimenē un sabiedrībā. “Kamēr sabiedrībā netiks īstenota nulles tolerance pret jebkuru vardarbības veidu,  sadzīviskās vardarbības gadījumu skaits Latvijā nemazināsies. Nedrīkst turpināties situācija, kad vardarbība ģimenē tiek uzskatīta par sava veida normu, uz kuru tiesībsargājošās institūcijas var pievērt acis, bet upura kauna sajūta, kuru lielā mērā sekmē arī sabiedrības attieksme, liedz viņam par  šīm lietām runāt atklāti. Piemēram, LSKA pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā izgaismojās, ka cietušie sirmgalvji lielākoties par savām problēmām ar policijas darbiniekiem vai sociālajiem darbiniekiem runāt nevēlas, bet vairāk  uzticas savam ģimenes ārstam vai ārstam – speciālistam. Tas liecina par senioru neticību tam, ka likumsargi vai sociālie darbinieki spēs un, galvenais, gribēs viņiem palīdzēt” saka B. Girgensone. 

Tādēļ ar vardarbību saistīto problēmu risināšanai LSKA kā būtisku valsts pienākumu saskata Konvencijas 18. pantā ietverto regulējumu, kas paredz  izstrādāt un pieņemt tādus  normatīvos aktus un veikt tādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu to, ka ir atbilstoši mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp visām attiecīgajām valsts institūcijām, tostarp tiesu varas iestādēm, prokuroriem, tiesībaizsardzības institūcijām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī NVO un citām attiecīgajām organizācijām un subjektiem, aizsargājot un atbalstot vardarbības upurus un lieciniekus no jebkādas vardarbības, tostarp nosūtot tos pie vispārējo un specializēto atbalsta pakalpojumu sniedzējiem.

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

Atsaucoties uz centra „Marta” uzsākto akciju, kuras pamatojumā norādīts, ka Stambulas konvencija pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvusi par polarizējošu starptautisko tiesību dokumentu, par ko sabiedrībā klejo daudzi mīti un maldinoša informācija, LSKA kā senioru intereses aizstāvoša NVO uzskata, ka caur debati par šo konvenciju Latvijas sabiedrībā, kuras neatņemama sastāvdaļa ir seniori, tiek vērsta uzmanība uz jebkādas vardarbības nepieļaujamību. 

Jānorāda, ka Latvija ir parakstījusi Stambulas konvenciju un parakstot konvenciju, valsts izrāda savu interesi kļūt par līguma dalībnieci, taču vēl pilnībā neuzņemas saistības par konvencijas nosacījumu izpildi. Latvija nav ratificējusi Stambulas konvenciju. Ratificējot konvenciju, valsts pauž savu piekrišanu šī līguma saistībām, kā arī uzņemas pienākumu ievērot un pildīt līguma prasības. Pievienojoties konvencijai, valstij nav burtiski jāpārņem visi tās panti savos normatīvajos aktos, jo valsts var izvēlēties atbilstošākus instrumentus, lai īstenotu konvencijas principus.

LSKA primāri vērš uzmanību uz Stambulas konvencijas juridisko nosaukumu t.i. „Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” (turpmāk – Konvencija). Tātad citējot Konvencijas 1.pantu - Konvencijas mērķis ir:

Aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust.

Mērķa sasniegšanai Konvencija paredz: 

1) izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, 

- lai aizsargātu visus upurus un palīdzētu tiem;  

2) veicināt starptautisku sadarbību, 

- lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;

3) nodrošināt atbalstu un palīdzību organizācijām un tiesībaizsardzības institūcijām, 

- lai tās varētu efektīvi sadarboties, izmantojot vienotu pieeju vardarbības izskaušanā.

Senioru vidū ir sievietes, kas saskārušās un vēl joprojām cieš no vardarbības. Seniori ir arī mājsaimniecību locekļu, kurās ir vērojama vardarbība ģimenē. Tāpēc debate par jebkādu vardarbību un pieejamajiem mehānismiem tās mazināšanai ir aktuāla senioriem. 

LSKA atzīst, ka būtiski ir tas, ka Konvencija nosaka vienotu skaidrojumu terminam „vardarbība pret sievietēm”, kas ir: 

Cilvēktiesību pārkāpums un sieviešu diskriminācija, un ar to apzīmē visus ar dzimumu saistītus vardarbības aktus, kas sievietēm rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, kā arī šādu vardarbības aktu draudus, piespiešanu vai patvaļīgu brīvības atņemšanu neatkarīgi no tā, vai šāda vardarbība notiek sabiedriskajā vai privātajā dzīvē.

terminam „vardarbība ģimenē”, kas ir: 

Visi fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības akti, kas notiek ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai vardarbības izdarītājs dzīvo vai ir dzīvojis vienā dzīvesvietā ar vardarbības upuri.

Latvijā vardarbība ģimenē un pret sievietēm ir izplatīta vairāk, nekā vidēji ES valstīs. Aptuveni 30% sieviešu savas dzīves laikā ir cietušas no partnera fiziskas vardarbības, apmēram 30% bērnu ir cietuši no vardarbības ģimenē. Vidēji katru gadu vīri/ partneri nogalina vismaz 5 sievietes, vairāk nekā 100 sievietes nokļūst slimnīcās ar vīra/ partnera nodarītajiem miesas bojājumiem. Nenoliedzami no vardarbības ģimenē cieš arī vīrieši, bet šie gadījumi ir daudz retāki un, turklāt vardarbības veicēji biežāk ir nevis sievas/ partneres, bet gan dēli vai citi radinieki. 

LSKA kā būtisku valsts pienākumu saskata Konvencijas 18. pantā ietverto regulējumu, kas paredz  

izstrādāt un pieņemt tādus  normatīvos aktus un veikt tādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu to, ka ir atbilstoši mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp visām attiecīgajām valsts institūcijām, tostarp tiesu varas iestādēm, prokuroriem, tiesībaizsardzības institūcijām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī NVO un citām attiecīgajām organizācijām un subjektiem, aizsargājot un atbalstot vardarbības upurus un lieciniekus no jebkādas vardarbības, tostarp nosūtot tos pie vispārējo un specializēto atbalsta pakalpojumu sniedzējiem.

Konvencijas norāda uz vairākiem principiem, kas jāņem vērā izstrādājot un piemērojot normatīvo aktus, veidojot mehānismus vardarbības novēršanai, t.i.  

1) izpratne atkarībā no dzimuma par to, kas ir vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē, kas ir vardarbības upuru cilvēktiesības un drošība;

2) vienota pieeja, atbilstoši kurai tiek ņemtas vērā attiecības starp vardarbības upuriem, vardarbības izdarītājiem, bērniem un plašāku sociālo vidi;

3) tāda cietušā aizsardzības nodrošināšana, kas nepieļauj atkārtotu kļūšanu  par upuri;

4) viegli ievainojamo personu, tostarp no vardarbības cietušo bērnu, īpašo  vajadzību respektēšana;

5) palīdzības un aizsardzības sniegšana neatkarīgi no tā, vai vardarbības upuri ir gatavi apsūdzības izvirzīšanai vai liecību sniegšanai pret vardarbības izdarītāju.

Kā ļoti nozīmīgu Konvencijas regulējumu LSKA saskata valsts pienākumu - pieņemt tādus normatīvos aktus un veikt nepieciešamos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tiek izveidots pietiekams skaits atbilstošu un viegli pieejamu patvēruma vietu, lai vardarbības upuri, īpaši sievietes un viņu bērni, varētu rast drošu mājvietu un lai tiem varētu sniegt preventīvu palīdzību.

Konvencija ietver regulējumu attiecībā uz dažādiem vardarbības veidiem (Konvencijas 31.-40.pants), kas ir būtiski sabiedrības izpratnes veidošanai attiecībā uz to, ka ne tikai fiziska vardarbība ir uzskatāma par vardarbību un ir atzīstama par sodāmu. Visizplatītākais vardarbības veids ģimenē, ar ko nākas saskarties senioriem ir psiholoģiskā vardarbība (terors), kas izpaužas gan kā mobings, gan kā gazlaitings.  Šīs vardarbība  ļoti negatīvi ietekmē seniora psihisko veselību, veicina neirodeģeneratīvo procesu un sirdsasinsvadu slimību progresēšanu. 

Tā kā gazlaitings ir psiholoģiskas manipulācijas veids (terors, sadisms), kuru īstenojot senioram liek apšaubīt viņa atmiņu, uztveri un saprātu. Gazlaitinga mērķis ir destabilizēt senioru (upuri) un padarīt nepatiesus viņa uzskatus, izmantojot  informācijas noliegšanu un sagrozīšanu,  maldināšanu un melošanu,  pretrunu izvirzīšanu. Ar gazlaitinga īstenošanu tiek noliegta realitāte. Gazlaitinga gadījumā varmāka vēlas pilnībā kontrolēt upura jūtas, domas vai rīcību, varmāka emocionāli ļaunprātīgi izmanto upuri — neuzkrītoši, bet naidīgi, aizskaroši vai piespiedu kārtā. Diemžēl minētais nereti ir senioru ikdiena, ko viņi piedzīvo gan ģimenē, gan sociālās aprūpes institūcijās. 

Psiholoģiska vai emocionālā vardarbība sabiedrībā diemžēl tiek  akceptēta kā norma. To ietekmē arī dažādi aizspriedumi un stereotipi, kas atbilst sabiedrības apziņā nostiprinājušiem uzvedības un rīcības modeļiem  par sievietes un vīrieša lomu ģimenē un sabiedrībā. Arī sevis vainošana, apkārtējo nosodījums, kauns un bailes, ka neviens neticēs, ir šķērslis, kādēļ cietušais (seniors) nevēršas pēc palīdzības.

Emocionālā vardarbība pastāv gan kā atsevišķs vardarbības veids, gan vienlaikus ar citiem vardarbības veidiem (fizisko, psiholoģisko, seksuālo, ekonomisko, novārtā pamešanu). Emocionālas vardarbības veidi ir apvainošana, apsaukāšana, nepamatota vainošana, uzvedība, kas rada bailes, kaunu, trauksmi, draudēšana, iebiedēšana, ņirgāšanās, lamāšana, pazemošana, kliegšana, kā arī apzināta ignorēšana. Diemžēl katrs cilvēks savas dzīves ciklā saskaras ar emocionālo vardarbību, kuras negatīvās sekas var izpausties individuāli. Pastāv saistība starp emocionālās vardarbības regularitāti, ilgtermiņa emocionālo vardarbību un tās ietekmi uz cilvēka pašvērtējumu, raksturu.

Emocionālā vardarbība ir dominēšana un otras personas kontrole, liedzot mīlestību, atzinību, cieņu, sapratni, rūpes un pieskārienus, kas ir cilvēka arī seniora pamata emocionālās vajadzības. Smaga emocionālās vardarbības forma ir “klusēšanas” uzspiešana, neļaujot personai teikt, kā viņa jūtas un liedzot tiesības tikt uzklausītam. 

LSKA vērš uzmanību uz kompleksu problēmas par vardarbību risināšanu gan juridiskā, gan sociālās aspektā. 

LR Labklājības ministrijas finansēts pasākums,

finansējuma līgums Nr.LM 2023/24-1-05/10 

projekta pasākumi

no  2023.gada 22. februāra līdz 2023.gada 15.decembrim