“Senioru dzīves kvalitātei būtiski ir ne vien ar pensijas apmēru un veselības aprūpi saistītie jautājumi, bet arī emocionālā labsajūta,” norāda Latvijas senioru kopienu apvienības (LSKA) struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone. Tādēļ vieni no “Senioru saeimas” šī gada galvenajiem uzdevumiem bija rūpes par gados vecu cilvēku sociālās atstumtības mazināšanu, senioru iespējām turpināt iesaistīties darba tirgū, saturīgu brīvā laika pavadīšanu, kā arī mūžizglītību.
Šogad “Senioru saeima” aktualizējusi vairākus senioriem būtiskus jautājumus un darbs pie tiem turpināsies arī nākamgad. “Noteikti turpināsim iestāties par to, lai pensijām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tiktu palielināts līdz 600 eiro. Labklājības ministrijas lēmums pakāpeniski atjaunot piemaksas pensijām par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ir apsveicams, taču mēs ceram, ka seniorus sadzirdēs arī Finanšu ministrija un LSKA ierosinājums par ar IIN neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām nenoguls kaut kur ministrijas atvilktnēs,” saka “Senioru saeimas” priekšsēdētāja.
Būtiski ir arī turpināt senioru, kuri to vēlas, iesaisti darba tirgū, jo nav pieņemama situācija, kad strādāt varošs un gribošs cilvēks tiek atraidīts tādēļ vien, ka pārsniedzis pensijas vecumu un potenciālajam darba devējam ir bažas, ka darbinieks tādēļ pārāk bieži slimos. “Diemžēl pusmūža un vecāku cilvēku skaita pieaugums joprojām iet roku rokā ar eidžismu jeb diskrimināciju pēc vecuma. LSKA visos valsts pārvaldes līmeņos ne reizi vien aicinājusi aktualizēt diskriminācijas un līdztiesības jautājumus, tādējādi veicinot pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku aktīvāku iesaisti darba tirgū, tomēr sabiedrībā valdošo stereotipu un attieksmes maiņa notiek ārkārtīgi lēni,” atzīst Barba Girgensone. Tādēļ arī nākamajā gadā viens no “Senioru saeimas” darbības virzieniem būs sabiedrības “vecuma pratības” vairošana.
“Senioru saeima” aktualizējusi arī jautājumu par gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti vitāli svarīgo jautājumu par tādu sociālā atbalsta pakalpojumu kā “Drošības poga”, kas sniedz iespēju kādas nelaimes vai bīstamas situācijas gadījumā caur speciālā aprocē vai kulonā iestrādāto signālpogu sazināties ar zvanu centru un lūgt palīdzību. Lai arī “Drošības pogas” pakalpojumu daudzviet nodrošina pašvaldību sociālie dienesti, daudziem senioriem tas viņu ienākuma līmeņa dēļ pieejams vien par daļēju vai pilnu samaksu. LSKA uzskata, ka šim sociālā atbalsta pakalpojumam jābūt pilnībā valsts finansētam, jo tādējādi tiktu veicināta ne vien psiholoģiskā drošība senioriem un viņu tuviniekiem, bet arī mazināts pansionātu piepildījums, atvieglots ģimenes ārstu darbs, koordinēti Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi un mazināta sociālā spriedze. “Var jau teikt, ka mūsdienās praktiski katram senioram ir mobilais tālrunis un nepieciešamības gadījumā viņš pats var piezvanīt tuviniekiem vai izsaukt NMPD, taču ko darīt tad, ja tālrunis ir izlādējies, nav sasniedzams, vai arī vecajam cilvēkam tik vien būtu spēka kā nospiest to trauksmes pogu, pirms viņš saļimst?” saka “Senioru saeimas” priekšsēdētāja.
Tāpat LSKA ieskatā visiem senioru vecumu sasniegušajiem cilvēkiem vajadzētu nodrošināt valsts apmaksātas ārsta – geriatra konsultācijas. Šobrīd tādas iespējas nav un senioru problēmas, ko izraisa cēloņi, kuros vislabāk orientējas geriatrs, ir spiesti risināt ģimenes ārsti vai stacionārās ārstniecības iestādes. “Piemēram, pirms autovadītāja medicīniskās izziņas izsniegšanas gados vecam cilvēkam, viņa vispārējais veselības stāvoklis noteikti būtu jānovērtē arī ārstam – geriatram. Tas ļautu izvairīties no ne vienas vien traģēdijas ceļu satiksmē,” uzsver Barba Girgensone.
LSKA ieskatā nepieciešams arī paaugstināt vecuma cenzu vēža profilaktiskajām pārbaudēm līdz 80 – 85 gadu vecumam, jo novecošana ir riska faktors daudzām slimībām, tostarp vēzim. “Esam gandarīti, ka ieceri paaugstināt vecuma robežu valsts apmaksātajām vēža profilaktiskajām pārbaudēm atbalsta arī veselības ministrs Hosams Abu Meri un ļoti ceram, ka valstij tomēr izdosies rast tam nepieciešamo finansējumu,” teic Barba Girgensone.
“Senioru saeimas” priekšsēdētāja arī uzsver mūžizglītības lielo lomu senioru dzīves kvalitātes celšanā un norāda, ka LSKA “Senioru skola” regulāri organizē senioru izglītošanas seminārus par tādām aktuālām tēmām kā medijpratība, finanšu pratība, veselība, u.c, kā arī izglītojošas ekskursijas uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām.
Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.
Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.
