Līgo vakarā un Jānos ir pieņemts doties ārpus pilsētas, lai svētkus svinētu pie “dabas krūts. Taču kamēr mēs nododamies gada īsākās nakts burvībai ar tās Līgo dziesmām, jāņuzālēm, ugunskuru dedzināšanu un citiem priekiem, ir ļaudis, kuriem šie skaistie svētki ir viens no karstākajiem darba cēlieniem.
Jāņu laikā daudzi iedzīvotāji savu mājokli atstāj nepieskatītu vai vienkārši kļūst neuzmanīgāki. To izmanto garnadži. LSKA apkopoja ieteikumus, kas palīdzēs pasargāt jūsu mājokli no šādiem “ciemiņiem”.
Neatstājiet dzīvokļa slēdzenē atslēgu
Slēdzenē atstātas atslēgas galiņš no durvju otras puses ir samērā viegli satverams un apgriežams. Naktīs jūsu mājokli vislabāk pasargās iekšējais durvju aizbīdnis vai drošības ķēde.
Neatstājiet vērtīgas mantas priekšnamā
Daudzdzīvokļu namos nereti uzdarbojas tā saucamie “priekšnamnieki”. Viņu darbības stilā ir klusi atmūķēt ārdurvis, paķert pirmās pie rokas pagadījušās mantas, un ātri nozust.
Uzstādiet dzīvoklī signalizāciju
Aizsardzībai pret dzīvokļu zagļiem efektīva ir arī lokālā signalizācija, kuru var uzstādīt pie durvīm, un kura signalizē līdzko tās atveras. Ja mājoklī ierīkotas drošības sistēmas – videonovērošana, signalizācija, vienmēr jārūpējas, lai šīs sistēmas būtu darba kārtībā.
Sadraudzējieties ar kaimiņiem
Ja dodaties atvaļinājumā vai izbraucat kaut vai uz pāris dienām, informējiet par to kaimiņus, un palūdziet dzīvokli pieskatīt. Atstājot mājokli uz ilgāku laiku, atstājiet tā rezerves atslēgu draugiem vai kaimiņiem, kuriem uzticieties.
Parūpējieties, lai pastkastīte tiktu iztukšota
Dodoties atvaļinājumā, uz vasarnīcu vai pat ne pārāk garās brīvdienās, palūdziet draugus vai kaimiņus vismaz pāris reizes nedēļā pārliecināties, ka jūsu mājoklī viss ir kārtībā un izņemt pastu no pastkastītes. Pilna pastkastīte ir pirmais signāls, ka dzīvoklī kādu laiku neviens neuzturas.
Neplātieties ar ceļojumu vai atpūtas plāniem
Neziņojiet visai pasaulei sociālajos tīklos, ka plānojat doties, teiksim, uz Ēģipti, un pavadīt tur pāris nedēļas. Tas kalpos kā signāls zagļiem, ka dzīvoklis būs tukšs. Turklāt jo eksotiskāks ceļojuma galamērķis, jo zagļiem būs lielāka pārliecība, ka dzīvoklī tiešām ir ko ņemt.
Arī par plāniem pavadīt Līgo un citus svētkus ārpus mājas, nevajadzētu dalīties sociālajos tīklos. Arī tā ir “zaļā lampiņa” garnadžiem, ka dzīvoklis būs tukšs.
Neekonomējiet uz atslēgas rēķina
Neekonomējiet naudu uz labu ārdurvju un pamatīgas slēdzenes uzstādīšanas rēķina. Pa draugam, bez kvīts, un tātad arī bez garantijas, nesertificētu meistaru izgatavotajām metāla durvīm slēdzenes visbiežāk nav aizsargātas ar metāla plāksnīti, un zagļi jau sen atkoduši, ka īstajā vietā izurbjot slēdzenes sprosta elementu, durvis iespējams atvērt ar jebkuru līdzīgu atslēgu.
Neaizmirstiet aizslēgt durvis
Durvis jāaizslēdz pat tad, ja noskrienat vien pāris kāpņu posmus līdz pastkastītei, nerunājat nemaz par tām “pāris minūtēm”, kurās ieskrienat pie kaimiņiem “pēc sāls”. Šādus jūsu paradumus itin viegli var uzķert jau minētie “priekšnamnieki”, kuriem ar pāris minūtēm pilnīgi pietiks, lai paķertu pirmās pie rokas pagadījušās mantas.
Arī tad, ja esat mājās, noteikti aizslēdziet durvis. Daudz laika tas neprasīs, bet no nelaimes pasargās pavisam noteikti.
Kā zagļi noskata upurus? Dažas pazīmes, kam vērsts pievērst uzmanību
Policijas tīklos iekritušie vieglas naudas tīkotāji atzinuši, ka kramplaužu uzmanību visbiežāk piesaista dzīvokļi ar jauniem plastikāta logiem, kurus klāj dārgas gardīnes, un kuriem ir labi nostiprinātas metāla durvis. Tādu dzīvokļu iemītnieku dienas grafiku zagļi mēdz pētīt dienām ilgi, līdz noskaidro, kurās stundās parasti neviena nav mājās. Metodes ir visdažādākās – sākot no stundām ilgas dzīvokļa “pieskatīšanas” un skrupulozas tā iemītnieku ikdienas gaitu grafika izpētes, līdz pat cepuma novietošana zem kājslauķa pie durvīm un mata novilkšanas pāri durvju stenderēm. Ja cepums sadrupis vai matiņš pārrauts, zaglim ir skaidrs – kāds atrodas mājās. Ja ne, dzīvoklis ir “tīrs”. Tādēļ ja manāt sava dzīvokļa tuvumā ko neierastu vai aizdomīgu, kā, piemēram, jau minēto cepumu zem kājslauķa, tas ir pirmais signāls, ka jūsu mājokli, iespējams, plāno aplaupīt.
Pirms aplaupīšanas zagļi parasti vēl veic kontroles zvanu no mājas domofona (ja tāds ir) vai arī zvana pie dzīvokļa. Dzīvokļa saimniekam atbildot, ļaunprāši vai nu atvainojas, ka kļūdījušies, vai arī meklē kādu attiecīgajā dzīvoklī nedzīvojušu personu.
Informācijas iegūšanai kramplauži mēdz izmantot arī “izlūka” iesūtīšanu noskatītajā dzīvoklī. Parasti viņi uzņemas tik ikdienišķas lomas, kuras nevienam neizsauc aizdomas. Piemēram, dzīvoklī negaidot ierodas it kā nama apsaimniekotāja sūtīts darbinieks pārbaudīt ūdens skaitītāju rādījumus, santehniķis, kuram jāpārbauda stāvvadu stāvoklis, gāzes kompānijas darbinieks, kādas aptaujas veicēji, utml. Iespējams, šie cilvēki tiešām ir tie, par ko uzdodas, taču tikpat labi iespējams, ka tādējādi tiek zondēta plānotās aplaupīšanas vieta.
Par komunālo dienestu darbinieku pilnvarām vislabāk pārliecināties, piezvanot nama apsaimniekotājam. Atcerieties, ka parasti par šādām pārbaudēm (izņēmums var būt vienīgi skaitītāju rādījumu pārbaude), nama iedzīvotāji tiks laicīgi brīdināti. Savukārt aptaujas veicēju pienākums ir uzrādīt savu apliecību, nosaukt vārdu, uzvārdu un firmu, kuru viņi pārstāv. Pat vismazāko šaubu gadījumā nekautrējieties zvanīt uz attiecīgo uzņēmumu.
Nekādā gadījumā nestāstiet šiem cilvēkiem nekādu informāciju par sevi – dzīvokļu zagļu iesūtītie “izlūki” gandrīz vienmēr ir labi psihologi, un it kā nenozīmīgā sarunā prot izvilināt vēlākai aplaupīšanai nepieciešamās ziņas. Piemēram, cik ilgi jūs atrodaties darbā, vai tuvākajā laikā plānojat braukt atpūsties, cik cilvēku vēl dzīvo attiecīgajā mājoklī, un kurā laikā viņi nemēdz būt mājās.
Vēl viens zagļu iecienīts informācijas avots ir kaimiņi. Kramplauži nav tikai drūmi, nodzērušies subjekti ar bārdas rugājiem noaugušu seju. Aprunāties ar visu zinošajām kaimiņu tantēm viņi parasti sūta simpātiskus un saprotošus cilvēkus, kuri nepiespiestā sarunā par savas sarunu biedrenes vai biedra veselību, dzīves dārdzību, bērniem, mazbērniem utml., lieliski prot izvilināt arī zagļiem nepieciešamo informāciju. Piemēram, pastāstot, ka kaimiņš no blakus dzīvokļa grasās nomainīt auto, bet viņa sieva bieži braukā pa ārzemēm, pļāpīgais kaimiņš, pats to nenojauš, devis zaglim norādi, ka attiecīgajā dzīvoklī varētu būt kas vērtīgs.
Bijuši arī gadījumi, kad norādes zaglim dod pats dzīvokļa saimnieks. Šim nolūkam vien nepieciešams “nejauši” iepazīties ar upuri, vēlams kafejnīcā pie glāzītes, izstāstīt savu melodrāmas cienīgo dzīves stāstu, un pretim sagaidīt līdzīgu atklātību. Sen zināms, ka nejaušam ceļabiedram cilvēki mēdz izstāstīt lietas, kuras neuzticētu pat pašiem tuvākajiem. Tādēļ runāšana ir sudrabs, bet klusēšana – zelts.
Kur noteikti neglabāt naudu un vērtslietas
LSKA apkopoja arī informāciju, kur nekādā gadījumā nedrīkst slēpt naudu un vērtslietas, jo šīs vietas zagļi aplūkos vispirms.
- Vissliktākā vieta naudas slēpšanai ir zem gultas matrača.
- Naudu un vērtslietas zagļi meklē arī drēbju skapja plauktos un tajā iekārto apģērbu kabatās.
- Lielas naudas zīmes cilvēki nereti slēpj starp grāmatu lappusēm, tādēļ zagļi nekavēsies “pārpurināt” visu grāmatu plauktu.
- Iecienīta vieta vērtīgu lietu noglabāšanai ir netīrās veļas grozs.
- Naudu nav vēlams glabāt arī zem vannas. Pat ja jūsu dzīvokli neapmeklēs zagļi, vannas istabas grīda var gluži vienkārši applūst.
- Dārglietu slēpšana ledusskapī nav laba doma. Bijuši gadījumi, kad zagļi gribējuši aiznest desu, bet atraduši zeltlietas.
- Arī mikroviļņu krāsns nav droša slēptuve. Atcerieties, ka zagļi var aiznest šo visai kompakto ierīci kopā ar visu nebaltām dienām noglabāto krājumu.
- Tāpat naudu un vērtslietas nevajadzētu glabāt cepeškrāsnī, katliņā, trauku skapī un citās tamlīdzīgas vietās.
- Visādam gadījumam kramplauži mēdz pārbaudīt arī veļas mašīnas.
- Vērtīgas mantas mēdz paslēpt arī apavu skapītī, tādēļ zagļi nekautrējoties izpurinās pat jūsu vecos zābakus.
Šo uzskaitījumu varētu turpināt, jo cilvēku fantāzijai savu labumu slēpšanā nav robežu. Tomēr ko viens paslēpis, kāds cits vienmēr var atrast. Tādēļ speciālistu ieteikums ir – naudu vislabāk glabājiet bankā, savukārt vērtslietām īstā vieta būs kvalitatīvs, pie nesošās sienas vai grīdas pieskrūvēts seifs. Ar speciālo līmi pielīmētu seifu zagļi noraus ātri vien. Arī stiprināt seifu pie neizturīgas reģipša sienas nav labākā ideja.
Neviens dzīvokļu zaglis neķēpāsies pat ar neliela un kompakta pie grīdas piestiprināta seifa atvēršanu. Tam viņam nebūs ne laika, ne iespēju.
Publikācija tapusi pateicoties AS “DelfinGroup” atbalstam
