Lai arī cilvēki nemitīgi tiek brīdināti uzmanīties no krāpniekiem un regulāri tiek ziņots par blēžu iecienītajām shēmām, Valsts policija jūnija sākumā ziņoja, ka šogad no cilvēkiem jau izkrāpti gandrīz 3,5 miljoni eiro. LSKA apkopojusi informāciju par šobrīd iecienītākajām krāpnieku metodēm un atkārtoti aicina - seniori, esiet modri! Ar nepārdomātu rīcību viena mirkļa laikā ir iespējams zaudēt visa mūža iekrājumus!

Īsziņa no VID par nodokļu atmaksu

Martā un aprīlī daudzi cilvēki visā Latvija saņēma īsziņu it kā no VID “Jūs gaida ziņa par nodokļu atmaksu”. Pie šīs ziņas pievienotā saite aizveda cilvēku uz  SEB internetbankai līdzīgu autorizēšanās lapu, kurā jāievada bankas dati. Kamēr cilvēks mēģina reģistrēties viltotajā internetbankā, krāpnieki iegūst viņa bankas datus un  mierīgi saimnieko cilvēka īstajā internetbankā.

Kā sevi pasargāt?

Būtiski atcerēties, ka Valsts ieņēmumu dienests nekad nesūta īsziņas. 

Ja ziņas sūtītājs tiešām ir VID, tas primāri notiek Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. E-pastā uz īstiem VID ziņojumiem norāda sūtītāja adrese: “VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma” (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.).

Draudi bloķēt Inbox.lv lietotāja kontu

Krāpnieki izsūta e-pasta vēstules it kā Inbox.lv vārdā, aicinot nekavējoši apmaksāt kavētos rēķinus par e-pasta servisa pakalpojumiem, tostarp aizsardzību pret surogātpastu. To neapmaksāšanas gadījumā tiek draudēts bloķēt ienākošos un izejošos e-pastus. Ja cilvēks uzspiež uz pievienotās saites, viņš nonāk tā saucamajā pikšķerēšanas vietnē, kuras vienīgais mērķis ir piekļūt viņa bankas datiem un iztīrīt kontu.

Kā sevi pasargāt?

Vienīgā prātīgā darbība ir šādus e-pastus ignorēt un dzēst. Nekādā gadījumā nevajadzētu ne klikšķināt uz klātpievienotās saites, ne arī atvērt pielikumu, ja tāds ir. Pielikums var būt inficēts.

Viltotas internetbanku mājaslapas

Viena no biežākajām kļūdām, kas krāpniekiem ļauj iedzīvoties uz neuzmanīgu cilvēku rēķina, ir internetbankas piekļuves saites meklējumi ar interneta pārlūka starpniecību. Ievadot “Google” meklētājā savas bankas nosaukumu, un pēc tam dodoties uz lapā norādīto adresi, var nonākt krāpnieku izveidotā internetbankas mājaslapas dublikātā. Ja šādā lapā ievadīsiet savus PIN kodus un kartes datus, šī informācija, un līdz ar to arī jūsu kontā esošā nauda, nonāks krāpnieku rīcībā.

Kā sevi pasargāt?

Pirmais un galvenais drošības noteikums ir: pievērsiet uzmanību mājaslapas izskatam. Lai arī vizuāli viltotās internetbankas mājaslapas adrese šķiet līdzīga īstajai, tomēr tā nekad tai pilnībā neatbildīs.  Viltotajā adresē var būt ievietots vai izmainīts kāds burts vai simbols.

Tomēr vienīgā patiesi efektīvā drošības recepte ir atvērt savu internetbanku tikai un vienīgi bankas mājaslapā vai pieslēdzoties mobilajai lietotnei.

Vairāk informācijas https://www.lskapvieniba.lv/lv/allcategories-lv-lv/82-aktualitates/242-esiet-uzmanigi-krapnieki-kerusies-pie-internetbanku-majaslapu-viltosanas

 Šantāžas e-pasti

Krāpnieki izsūta e-pastus latviešu valodā, kuros apgalvo, ka sūtītājs ieguvis par lietotāju informāciju par pieaugušajiem domātu vietņu apmeklēšanu, un draud šo kompromitējošo informāciju tālāk izsūtīt radiem, draugiem, kolēģiem. Parasti seko prasība sazināties ar sūtītāju un samaksāt zināmu naudas summu. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV brīdina, ka ļaundaris ticamības nolūkos arī var norādīt, ka zina lietotāja e-pasta paroli, kura tiek iekļauta krāpnieciskajā e-pastā. Parole tiešām var būt reāla, taču tā iegūta kādā no vēsturiskajām datu noplūdēm, kādā no interneta resursiem, kur lietotājs ir reģistrējies. Ar konkrētā e-pasta konta paroli tā sakritīs gadījumā, ja visur tiek izmantota viena parole.

Kā sevi pasargāt?

Nekādā gadījumā nemaksājiet un neuzsāciet komunikāciju ar krāpnieku. Drošības nolūkos ieteicams noskenēt iekārtu ar antivīrusa programmatūru un nomainīt paroles, ja atklājies, ka tās ir noplūdušas. ( Ja vēlaties pārbaudīt, vai jūsu e-pasts paradās kādā no vēsturiskajām datu noplūdēm, to iespējams izdarīt vietnē: monitor.firefox.com )

Krāpnieciskas vēstules 

Lietotājs saņem e-pastu, kurā nesankcionēti izmantots Valsts policijas un Interpola logo, kuru it kā parakstījis Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. E-pasts noformēts kā uzaicinājums uz tiesu, jo pret e-pasta saņēmēju esot vērstas tiesvedības par bērnu pornogrāfiju un pedofiliju. Kā e-pasta “autors” norādīts “civilās gvardes ģenerāldirektors Armands Ruks”. Būtībā šo vēstuļu teksts ir tik idiotisks, ka krāpšanu nav grūti atpazīt (jo īpaši ņemot vērā, ka vēstulē minētā Kriminālkodeksa vietā Latvijā vēl pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās stājās spēkā Krimināllikums), tomēr visādam gadījumam pievienojam pāris paraugus:

 

Arī šie e-pasti tiek izsūtīti ar mērķi izvilināt personas datus un izkrāpt naudu. Proti, atbildot uz e-pastu, iedzīvotājam tiek nosūtīts krāpniecisks dokuments, kurā prasīts samaksāt “sodu”, lai it kā tiktu izbeigta tiesvedība.

 

Kā sevi pasargāt?

 

Nekādā gadījumā neuzsāciet komunikāciju ar krāpnieku. Atcerieties, ka ne Valsts policija un tās amatpersonas, ne citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki šādas vēstules neizsūta. E-pasta viltojumu var atpazīt arī pēc izsūtītāja adreses – valsts iestādes izmanto noteiktas e-pasta adreses, piemēram, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

 

Investīciju krāpnieki

 

Finanšu krāpnieki reklamē dažādas iespējas, solot vilinošus veidus ne vien kapitāla saglabāšanai, bet arī ievērojamai tā pavairošanai. Viena no pazīmēm, kas liecina par iespējamo krāpšanu, ir solījumi par neraksturīgi augstu ienesīgumu, kā arī izteikti agresīvs mārketings.

Kā sevi pasargāt?

Visprātīgākais ir neturpināt nekādu komunikāciju ar šiem “investīciju pakalpojumu” piedāvātājiem ne interneta vietnē, ne arī pa tālruni. Ja nu ļoti gribas noticēt “izdevīgajam piedāvājumam”, sākumā pārbaudiet, vai konkrētais uzņēmums ir saņēmis licenci. Informācija par licencētiem finanšu, tai skaitā ieguldījumu, pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama Latvijas Bankas tīmekļvietnē, sadaļā “Tirgus dalībnieki”.  

 (https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki )

Nekādā gadījumā neinstalējiet savā datorā tādas programmatūras kā “AnyDesk”, “Quick Support” un “Team Viewer”, jo ar to palīdzību svešinieki var attālināti pieslēgties jūsu datoram un bankas kontam.

Telefonkrāpnieki

Joprojām turpina uzdarboties arī telefonkrāpnieki, kuri mēdz uzdoties par bankas darbiniekiem vai finanšu speciālistiem. Pēdējā laikā blēži pasākuši uzdoties arī par policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Ar stāstiem par cilvēka bankas kontā it kā notikušajām nelikumīgajām darbībām, viņi mēģina izvilināt bankas konta datus. Nereti pēc “policista” zvana iedzīvotājam piezvana jau kāds cits noziedzīgās grupas dalībnieks, kas apgalvo, ka zvana no bankas. Lielākā bīstamība ir tā, ka ar numuru viltošanas tehnoloģiju noziedznieki spēj atdarināt jebkuras valsts tālruņa numuru un pat uzņēmuma vai iestādes nosaukumu, tai skaitā arī policijas.

Kā sevi pasargāt?

Pirmais brīdinājuma zvaniņš, ka darīšana ar krāpnieku, ir sarunas valoda. Krāpnieki lielākoties runā krievu valodā. Otrkārt, ne policijas, ne banku, ne citu valsts iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu pieejas datus bankas kontiem – kredītkaršu numurus, PIN kodus, “Smart-ID” piekļuves kodus, CVC kodus un tamlīdzīgi.

Miljonu laimesti

E-pastā pienāk paziņojums, ka cilvēks kādā speciālā “e-pastu loterijā” ir vinnējis milzīgu laimestu. Parasti tas ir skaitlis ar sešām nullēm. Iekrītot  “loterijas” tīklos un sazinoties ar norādīto kontaktpersonu, cilvēks uzzina, ka laimesta saņemšanai jāpārskaita zināmu naudas summu formalitāšu nokārtošanai; jānorāda savs bankas konts, un jāgaida miljons. Kad nauda pārskaitīta, varat atslābt – loterijas organizētāji jūs vairs netraucēs. Savukārt krāpniekiem uzticētie cilvēka personīgie dati vēlāk var tikt izmantoti citu kibernoziegumu veikšanai vai bankas konta iztukšošanai.

Kā sevi pasargāt?

Neticiet paziņojumam, ka kādā mistiskā “e-pastu loterijā” esat vinnējis miljonu vai pat divus. Joprojām spēkā ir vecais, labais princips: lai vinnētu loterijā, sākumā ir jānopērk loterijas biļete. Vienīgais, ko ar šādu e-pasta paziņojumu var darīt, ir to izdzēst.

Izglāb draugu!

Vēl viens krāpšanas veids ir paziņas izmisīgais palīgā sauciens. No sev zināma cilvēka jūs e-pastā saņemat ziņu, ka viņam ārzemēs nozagta nauda, pase, mobilais tālrunis un nav nekādu iespēju tikt līdz mājām. Seko lūgums aizdot naudu, to pārskaitot uz vēstulē norādīto kontu. Visbiežāk cilvēki arī palīdz, taču liels ir viņu pārsteigums, kad izrādās – „apzagtais” paziņa par savu ķibeli nemaz nezina! Viņa kontu uzlauzuši kibernoziedznieki, bet kontaktu loks izmantots krāpšanai. 

Kā sevi pasargāt?

Pēc šāda ziņojuma saņemšanas sākumā mēģiniet ar paziņu sazināties. Kiberdrošības eksperti arī iesaka pievērst uzmanību e-pasta valodai. Nereti paziņas dīvainā izteiksmes veida iemesls ir nevis satraukums par zaudējumu, bet gan tulkojuma programma…

 

Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam.

 

  

 

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” (LSKA) vienmēr ir izglītojusi seniorus, bet tagad turpinām mūžizglītību jaunajā Senioru skolā īstenojot Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīto projektu„Sadarbībā aizstāvam”




Īstenojot projektu, tika organizēta Rīgā Senioru skola, ko vada LSKA. Tiks organizētas mācības, sarunu klubi un tikšanās. Pandēmijas apstākļos iemācījāmies attālināti izglītoties. Pie nepieciešamības mēs to varētu atkārtot. Piesaistīsim zinošus un interesantus lektorus, nodarbību vadītājus. 

Esam uzsākuši LSKA Senioru skolas Rīgā pirmo mācību pusgadu, ko turpināsim projekta ietvaros 2023./2024. mācību gadā. Paredzam šajā laika posmā organizēt divdesmit mūžiglītības lekcijas, seminārus vai sarunas. 

 

Sadarbosimies ar Latvijā esošām senioru izglītības organizācijām, paredzam veidot Senioru skolu Sadarbības platformu, kur apgūt jaunas prasmes, sadarboties senioru izglītībā. 

2015. gadā Latvijā tika nodibināta pirmā Senioru skola Krāslavā. 2022. gadā jau bija Senioru skolas Aglonā, Siguldā, Madonā, Ikšķilē un Kuldīgā. Biedrība „Kuldīgas Senioru skola” ir mūsu biedrības juridiskais biedrs. 

Sadarbībā ar mūsu Kuldīgas biedru veidosim kontaktus un sadarbības platformu, kur varēsim dalīties pieredzē par Latvijā mūžizglītības izglītību senioriem. Brauksim ciemos un bagātināsimies.

 

Nodarbības notiks mūsu apvienības dibinātājas biedrības „Svētās Ģimenes Mājas” labi aprīkotās semināru un pasākumu telpās Rīgā, Klostera ielā 5, kā arī citur – pasākumos brīvā dabā, ekskursiju laikā visā Latvijā.

 

Senioru skolu Rīgā un sadarbību senioru mūžizglītībā vadīs Liesma Neipreisa sadarbībā ar biedrības valdi.

 

Biedrības mājas lapā www.lskapvieniba.lv tiek izveidota jauna sadaļa „Senioru skolas”, lūdzam sekot aicinājumiem un piedalīties mūžizglītības pasākumos.

 

Par mūsu uzsākto aktivitāti senioru izglītošanā sniedzām informāciju Latvijas Radio 4. programmā, raidījumā „Doma laukums” 6. jūnijā plkst. 8.05, telefona informācija, krievu valodā.

 

Laikraksta „Ievas Padomu Avīze” 2023. gada 14-27. jūnija numurā Nr.24/25. rakstā „Senioru skola aicina uz nodarbībām” 6. lpp. mēs stāstam par paredzēto senioru mūžizglītībā.



Projektu „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

Kuldīgas novada mājas lapā par nomināciju rakstīts:

„Par līderi nepiedzimst, par tādu kļūst! Lepojamies, ka Kuldīgas novadu spēcina sirdsgudri un iedvesmojoši cilvēki.

Biedrības “Kuldīgas Senioru skola” vadītāja Ruta Orlova ir Sievietes  līderes gada balvas nominantu vidū .

2.jūnijā Rīgas Tehniskās universitātes Vēstures muzejā tika pasniegta Sievietes  līderes gada balva.

Par konkursa laureātēm kopumā kļuvušas 23 profesionāles, zinātnieces un sabiedriskās darbinieces, tostarp Kurzemes reģionā – biedrības “Kuldīgas Senioru skola” vadītāja Ruta Orlova.

Pasākums plkst. 13.00 vienlaicīgi notika platformā “Zoom” un tika raidīts Sieviešu sadarbības tīkla “Facebook” kontā.

Lai sniegtu atzinību un novērtējumu sievietēm, kuras uzņēmušās līderes lomu, kā arī sniegušas nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā, Sieviešu sadarbības tīkls šā gada aprīlī izsludināja kandidātu pieteikšanu Sievietes līderes balvai. Konkursam savas kandidātes balvai varēja pieteikt nevalstiskās organizācijas, pašvaldību iestādes, komercsabiedrības, valsts institūcijas Latvijā, kā arī Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
Apbalvošanā piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, žūrijas komisijas locekļi - SIA "Tilde" līdzīpašnieks un valdes loceklis Uldis Dzenis, Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs Kalvis Pastars, Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, 2022. gada Liesmas balvas ieguvēja diasporā Karīna Beinerte un Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte, dalībniekus uzrunāja labklājības ministre Evika Siliņa.

Balvai tika izvirzītas kandidātes, kuras guvušas vērā ņemamus panākumus šādās darbības jomās: 

  • etniskās saskaņas veicināšana un sabiedrības integrācija, 
  • sieviešu atbalsta pasākumi un iekļaušana darba tirgū, 
  • laba korporatīvā pārvaldība Latvijas uzņēmumos un kapitālsabiedrībās, 
  • Latvijas romu kultūras tradīciju saglabāšana un kultūras popularizēšana, 
  • sabiedrības izglītošana un digitālās pratības veicināšana,
  •  nevalstiskā sektora organizāciju stiprināšana, 
  • atbalsts bērniem, jauniešiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm,
  •  senioru izglītošana un iesaiste vietējā dzīvē, sociālās atstumtības mazināšana
  • sieviešu ar invaliditāti spēcināšanā, 
  • pārtikas izdales un sporta pasākumu organizēšanā, 
  • aktīvu vienaudžu - jauniešu iesaiste izglītības un kopienas pasākumos, 
  • aktīvs Ukrainas bēgļu atbalsts – mentorings, izmitināšana, materiāla atbalsta sniegšana, 
  • aktīva diasporas iesaistīšana, 
  • sadarbība latviešu kultūras un vēsturiskās atmiņas kopšana un digitālo instrumentu – mājaslapu un sociālo tīklu atbalsta un informācijas grupu izveide un darbības nodrošināšana.

Pasākumu atbalsta Aktīvo iedzīvotāju fonds projekta "Sieviešu iesaiste savu interešu aizsardzībā", ko īsteno Sieviešu sadarbības tīkls, Latvijas Pašvaldību savienība, Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju centrs un Labklājības ministrija sadarbības līguma ietvaros.”

 

Kinoteātra “Kino Bize” senioru kino klubs “Sudraba Bize” trešdien, 14. jūnijā, plkst. 12.00 ielūdz uz sezonas noslēdzošo tikšanos ar Dziesmu un Deju svētkiem veltīto īsfilmu antoloģiju “Kolektīvs” (2023). Laipni gaidīti visi seniori!

 

Kinoteātra “Kino Bize” senioru kino klubs “Sudraba Bize” trešdien, 14. jūnijā, plkst. 12.00 ielūdz uz sezonas noslēdzošo tikšanos ar Dziesmu un Deju svētkiem veltīto īsfilmu antoloģiju “Kolektīvs” (2023). Laipni gaidīti visi seniori!

Senioru kino klubs piedāvā iespēju apmeklēt filmas seansu par īpašu cenu, kurā iekļauta arī kafijas un tējas pauze pēc tā. 14. jūnijā tiks izrādītas 4 latviešu režisoru īsfilmas, kas tapušas, iedvesmojoties no Dziesmu un Deju svētkiem, kā arī aizkadru sērija, kas ļauj ielūkoties filmu tapšanas procesā.

"Kolektīvs" stāsta par Dziesmu un Deju svētku kustības cilvēcīgo daļu. Scenārijs balstīts patiesos notikumos, jo reālā dzīve ir krāšņāka par jebkuru kino scenāriju. Katrai īsfilmai ir viens centrālais notikums jeb stāsts, kā arī viens vai vairāki galvenie varoņi, kuri stāsta laikā kaut ko saprot vai – tieši otrādi – beigās vairs nesaprot neko.

Katru īsfilmu veido cits režisors ar savu neatkārtojamo rokrakstu: Aiks Karapetjans, Edgars Kaupers, Oskars Rupenheits, Aivars Čivzelis, bet aizkadru īsfilmu veidojis Māris Lagzdiņš.

Pasākuma cena, uzrādot senioru apliecību, ir 3,50 Eur.

Kinoteātris “Kino Bize” atrodas mājīgās telpas Elizabetes ielā 37. Ieeja no pagalma. Biļetes var iegādāties uz vietas kinoteātrī vai iepriekšpārdošanā.

KINO BIZE, Elizabetes 37, Rīga. E.: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

Biedrība  “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzsākusi īstenot projektu “Sadarbībā aizstāvam”, kura laikā paredzēts izveidot Senioru skolu Rīgā, kā arī veicināt sadarbību starp senioriem visā Latvijā. Tāpat plānoti sadraudzības un pieredzes apmaiņas pasākumi senioru kopienās kā Latvijā, tā arī Baltijas valstīs. Turpināsies arī darbs pie ilgtspējīgas senioru interešu aizstāvības programmas, kā arī citas aktivitātes.

 

LSKA uzskata, ka senioru nozīme tuvākajās desmitgadēs būtiski palielināsies, jo  saskaņā ar “Eurostat” pētnieku secināto, Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam par apmēram 39 miljoniem pieaugs senioru vecumā 65+ skaits. Savukārt Latvijā līdz 2050. gadam gandrīz puse sabiedrības būs vecāka par 55 gadiem. Līdz ar to arī senioru socializācijai, iekļaušanai darba tirgū, veselības problēmu un citu jautājumu risināšanai būs arvien lielāka nozīme.

Tādēļ, kā informē LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece, Sabiedrības Integrācijas fonda no Kultūras ministrijas līdzekļiem finansētā projekta “Sadarbībā aizstāvam” vadītāja Lilita Kalnāja, projekts paredz vēl vairāk paplašināt sadarbību dažādās senioru kopienās un iesaistīt seniorus savas dzīves kvalitātes celšanā. 

Lilita Kalnāja skaidro, ka Eiropas Savienības valstīs senioru tālākai izglītošanai jau sen darbojas tā saucamās “Trešās paaudzes universitātes”, savukārt Latvijā seniori nav iekļauti mūžizglītības sistēmā un šo funkciju nodrošina nevalstiskās organizācijas. Tādēļ šogad plānots uzsākt LSKA Senioru skolas Rīgā pirmo mācību gadu, kā arī veidot sadarbības platformu ar Latvijā jau strādājošajām Senioru izglītības skolām. Kā norāda projekta “Sadarbībā aizstāvam” vadītāja: “Senioriem jaunu zināšanu gūšana nav mazsvarīga, par ko iepriekšējos gados esam pārliecinājušies veidojot un vadot meistarklases par dažādām senioriem aktuālām tēmām. ” 

Turpināsies arī LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” darbs pie ilgtspējīgas senioru interešu aizstāvības programmas pilnveidošanas. “Senioru saeimas” priekšsēdētāja Mg.iur Barba Girgensone uzsver, ka pērn pieredzes apmaiņas pasākumos, dažādās aptaujās, arī sarunās ar senioru organizāciju pārstāvjiem visā Latvijā, identificētas gan problēmas, gan senioru aktuālas vajadzības, gan pozitīvas pārmaiņas ATR rezultātā, par kurām jārunā, kuras jāpopularizē un jāattīsta tostarp normatīvā regulējuma izmaiņu un papildinājumu kontekstā. “Esam gandarīti, ka LSKA, kas bija aicināta sniegt savu skatījumu uz novecošanās aktualitātēm no senioru viedokļa, ir uzklausīta.  LSKA sniedza atbildi (šajā sakarā LSKA veica pētījumu) uz Labklājības ministrijas jautājumu “Kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies domāšana, sajūtas un rīcība saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību, lai risinātu sabiedrības novecošanās jautājumus?”. Labklājības ministrija, kas koordinēja ziņojuma par starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos īstenošanu Latvijā 2018.-2022. gadam izstrādi, ir iekļāvusi LSKA identificētās problēmas un piedāvātos risinājumus šajā plānā. LSKA struktūrvienība “Senioru saeima” arī turpmāk pētīs un apkopos problēmas, kas skar senioru intereses, tostarp sabiedrības novecošanās, eidžisma un vardarbības kontekstā. Tāpēc jānorāda, ka SIF projekts „Sadarbībā aizstāvam” paver jaunas iespējas šim darbam,” saka B.Girgensone.

Savukārt LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver senioru kopienu savstarpējās komunikācijas, pieredzes apmaiņas un arī kopīgu sadraudzības pasākumu nozīmi. “Senioriem ir būtiski zināt, ka viņi nav vieni,  un viņi paši var virzīt savu dzīvi, nevis ieslēgties četrās sienās. Iespēju ir daudz – senioru amatiermākslas kolektīvi – kori, vokālie ansambļi, deju kolektīvi, dažādi interešu pulciņi, arī interešu izglītība. Lieliski piemēri te ir LSKA biedri – “Svētās Ģimenes māja”, “Kuldīgas senioru skola”, Alūksnes senioru biedrība “Sidraba pavediens” un Alūksnes novada pensionāru biedrība, kas gados vecākiem cilvēkiem piedāvā visdažādākās aktivitātes un pasākumus. Savstarpējā pieredzes apmaiņa daudziem var dot to impulsu, kas dzīves rudeni, neraugoties uz ekonomiskajām problēmām, var padarīt skaistu un piepildītu.”

Tāpat projekta “Sadarbībā aizstāvam” ietvaros turpināsies Ukrainas kara bēgļu integrācija mūsu sabiedrībā, turpinot gan latviešu valodas apmācības, gan iepazīstinot viņus ar Latvijas kultūrvidi.

Ņemot vērā, ka LSKA bija Latvijas pirmā simtgadnieku salidojuma organizēšanas darba grupā, kā arī līdzdarbojusies šī skaistā pasākuma tapšanā līdz pat Covid-19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, paredzams, ka arī 2023. - 2024.gada periodā ņemsim dalību tā organizēšanā.

 

Projekta mērķa grupa ir Latvijas seniori, kuri vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, un visai šai grupai ir nepieciešama kā interešu aizstāvība, tā arī sadarbības iespēja. Plānots, ka projekta aktivitātēs piedalīsies dažāda vecuma un dzimuma seniori visā Latvijā.



PasākumuSadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

Materiāls “LSKA Rīgā veidos Senioru skolu un turpinās darbu pie senioru interešu aizstāvības programmas” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA Rīgā veidos Senioru skolu un turpinās darbu pie senioru interešu aizstāvības programmas” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Service by Chukmasoff