Sēdes darba kārtībā divi jautājumi

1. Likumprojekts «Grozījumi Farmācijas likumā»
2. Par aktuāliem jautājumiem senioru situācijas uzlabošanai 

1. Tiek izskatīti grozījumi Farmācijas likumā, kuru izdarīšanas nepieciešamību pieprasa EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 536/2014, kas pieņemta jau 2014. gada 16. Aprīlī, bet tiek piemērota kopš 2022.gada 31.janvāra  „Par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm”.  

Ar šiem grozījumiem tiek paplašināts  pilnvarojums  Ministru kabinetam noteikt: 

• prasības un kārtību cilvēkiem paredzēto zāļu klīnisko pārbaužu veikšanai, kā arī beziejaukšanās pētījumiem un uzraudzībai; 
• prasības zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas personālsastāvam un nosacījumus ētikas komitejas darbībai; 
• Zāļu valsts aģentūras funkcijas klīnisko pārbaužu  un uzraudzības nodrošināšanai;
• kārtību civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veikšanai nodarītā kaitējuma pētāmās personas veselībai vai dzīvībai atlīdzināšanai; 

• jaunu MK noteikumu «Par cilvēkiem paredzēto zāļu klīniskajiem pētījumiem» izdošanu.  

Ar šiem grozījumiem tiek uzlabota klīniskajās pārbaudēs iesaistīto pētāmo personu pamattiesību aizsardzība, attīstot klīniskās pārbaudes ietvaros nodarīta kaitējuma pētāmās personas veselībai vai dzīvībai kompensēšanas sistēmu.  

Šis jautājums, kaut arī liekas tāls no senioru interesēm, tomēr skar senioru drošību, jo nereti dažādas ārstniecības personas dažādu apsvērumu dēļ aicina seniorus ar konkrētām diagnozēm iesaistīties šādos klīniskos pētījumos. Šādos pētījumos pēc statistikas datiem piedalās tūkstošiem ciltvēku, tostarp seniori atsaucoties aicinājumam pētīt inovatīvo zāļu iedarbību konkrētu saslimšanu ārstēšanā arī onkoloģijā. 

Komisijā izraisījās debate par paredzēto grozījumu pieņemšanu steidzamības kārtībā. Debatē piedalījās Veselības ministrijas Zāļu aģentūras pārstāvji. 

LSKA atbalsta Likumprojekta «Grozījumi Farmācijas likumā» izskatīšanu steidzamības kārtībā. 

2. Kā aktuālitāte senioru situācijas uzlabošanai tiek debatēta  Pensionāru federācijas prasība veikt pensiju indeksācija 2 reizes gadā, un atjaunot piemaksas pie pensijas personām, kas pensionējušās pēc 2012.gada, kā arī uzsākt diskusijas par bāzes pensijas apmēru. 

Šajā sakarā Saeimas komisija tiek iepazīstināta ar Jelgavas Pensionāru apvienības viedokli un prasībām. 

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore norāda, ka pensiju reforma un piemaksu atjaunošana jau vairākus gadus ir Labklājības ministrijas prioritāte, tomēr tā netiek atbalstīta. Pašlaik ministrija strādā pie bāzes pensijas koncepcijas izstrādes.

Arī deputāts Andris Bērziņš norāda, ka diskusijas par pensiju indeksāciju un pensiju sistēmas uzlabošanu ir jau gadiem, bet diskusijām neseko nekādas izmaiņas vai uzlabojumi. Deputāts norāda, ka piemaksas pie pensijām būtu jāatjauno nekavējoties un jāņem vērā Latvijas Pensionāru federācijas viedoklis.

Deputāte Ramona Petraviča vērš kolēģu uzmanību uz to, ka tam, lai mainītu pensiju sistēmu un uzlabotu pensionāru dzīvi, ir jābūt politiskajai gribai, kuras diemžēl nav. 

Diskusijas rezultātā tiek nolemts, ka komisija turpinās sekot līdzi aktuālajiem senioru jautājumiem arī turpmāk un strādājot pie 2024.gada budžeta meklēs risinājumus senioru dzīves uzlabošanai.

Kontekstā ar Saeimas komisijā debatēto, LSKA aktualizē jautājumus par geriatriju, paliatīvo aprūpi, ģimenes ārstu pieejamību ne tikai praksēs bet arī izsaukumos mājās, sociālās aprūpes pieejamības izmaiņām pēc administratīvi teritoriālās reformas un tehnisko palīglīdzekļu iegādi un nomu. Savu viedokli minētā sakarā LSKA pauž rakstiski iesniedzot Saeimas komisijai.  

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne 22.martā Latvijas sabiedrisko mediju informatīvajā raidījumā “Jauna diena” (Новый день) stāstīja par pagājušajā gadā paveikto un arī šogad plānoto Ukrainas bēgļu tālākā integrācijā mūsu sabiedrībā. Esam priecīgi, ka ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstu varam īstenot projektu “Kopā ar ukraiņiem 2023.gadā”. Arī šogad LSKA valdes locekles Liesmas Neipreisas vadībā turpināsies nodarbības “Latviešu valodas klubā”, turpināsim mūsu ukraiņu draugu iepazīstināšanu ar Latvijas skaistajām vietām un mūsu kultūru, kā arī turpināsim labāk iepazīt cits citu.

Intervija ar Astrīdu Babāni skatāma no 36.līdz 48.minūtei.

https://www.youtube.com/live/qfT4JJlWd3k?feature=share

Valdes sēde notika Rīgā, Klostera ielā 5 , LSKA biedra -  biedrības „ Svētās Ģimenes Māja” telpās.

Uz valdes sēdi no 5 valdes locekļiem ieradās Astrīda Babāne, , Inese Švekle, Lilita Kalnāja,. Liesma Neipreisa.. Astrīdu Beteri uz pilnvaras pamata pārstāvēja biedrības „Alūksnes novada pensionāru apvienība” valdes locekle Margrieta Bizjukova.

 Valdes sēdē piedalījās arī LSKA biedra biedrības „Sidraba avots” valdes locekle Gaida Zujeva no Alūksnes.

Valdes sēdes dienaskārtība:

1. LSKA 2022.gada darbības pārskats.

2.Informācija par 2022.gadā atbalstīto projektu rezultātiem.

3. Revidenta ziņojums par 2022.finanšu gada pārskatu
4. 2022.finanšu gada pārskata apstiprināšana.

5.Par LSKA biedru kopsapulces sasaukšanu. Biedrības valdes pārvēlēšanai sakarā ar valdes pilnvaru termiņa beigšanos.

6.Dažādi

 Par 2022. gadā paveikto ziņoja Astrīda Babāne:

„ 2022.gadā darbu uzsāk LSKA struktūrvienība „Senioru Saeima”’, tiek īstenots projekts  „Senioru Saeima Latvijā”’ to atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds „NVO fonda” programmā. Izstrādāts un valdes sēdē apstiprināts Senioru Saeimas nolikums, par  Senioru Saeimas vadītāju ievēlēta juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone.

  Uzņemts jauns LSKA biedrs – ‘biedrība „Kuldīgas senioru skola”’, noslēgts sadarbības līgums ar sabiedriskā labuma organizāciju, biedrību „Vidusdaugavas NVO centrs”. Septembrī LSKA pievienojās Nevalstisko organizāciju un LR Ministru kabineta sadarbības Memorandam.

Turpinās sekmīga sadarbība ar LSKA atbalstītāju – a/s Delfin Group”, kas pazīstama arī ar zīmolu „Banknote”. Pateicoties viņu dāsnajam ziedojumam iespēja turpināt sociālā atbalsta programmu Latvijas novadu sociālajos dienestos un pansionātos., kā arī ar Ziedot LV. starpniecību ziedot vairāk , kā 1000 EUR  medikamentu iegādei Kramatorskas (Ukraina) bombardēšanā cietušajiem.

 2022.gada aktivitāšu finansiālam atbalstam noslēgts līgums ar LR Labklājības ministriju.

 Noturēta virkne semināru , kā „Senioru finanšu pratība”, „Senioru medijpratība”’, Kā izvairīties no krāpnieku piedāvājumiem”. Sadarbībā ar Valsts Nacionālo bibliotēku virkne semināru par mēdijpratību.  Par senioru veselības un labklājības problēmām tikšanās ar labklājības ministru Gati Eglīti, par jautājumiem, kas attiecās uz valsts budžetu un pensijām – tikšanās ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu. Jautājumos par sirds veselību un medicīnisko palīdzību tikšanās ar veselības ministrijas pārstāvjiem. Tikāmies ar 14. LR Saeimas deputātu kandidātiem.

Senioru Saeimas vadītāja piedalījusies vairākās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, Saeimai iesniegti vairāki konstruktīvi priekšlikumi, kas attiecās uz senioru problēmām. Dalība Labklājības ministrijas Senioru lietu padomes sēdē. Attiecīgi sagatavoti un iesniegti priekšlikumi arī Labklājības ministrijai, Veselības ministrijai un Tiesībsargam. Sniegta intervija TV 24..

Vairākas publikācijas Ievas Padomu avīzē par senioriem aktuāliem jautājumiem.

 Liels darbs, lai veicinātu ukraiņu bēgļu iedzīvošanos Latvijas sabiedrībā, veikts Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstītā projekta „Rīgas seniori kopā ar ukraiņu bēgļiem” ietvaros.

Par tradīciju kļuvusi pasaules Senioru dienas 1.oktobra atzīmēšana Dobelē, Pētera Upīša dārzā.”

Pārskata noslēgumā Astrīda Babāne izsacīja pateicības:

 „Vēlos izteikt lielu pateicību par LSKA darbības sekmīgu nodrošināšanu, dažādu semināru un citu nodarbību veikšanai dodot iespēju izmantot biedrības „Svētās Ģaimenes Māja „ telpas un tehnisko aprīkojumu valdes loceklei Inesei Šveklei, īpaši jāatzīmē valdes priekšsēdētājas vietnieces, projektu vadītājas Lilitas Kalnājas nesavtīgais darbs atbalstīto projektu realizēšanā un pašu projektu sastādīšanā. Nenoliedzami lielu darbu ieguldījusi Senioru Saeimas vadītāja Barba Girgrensone, savukārt nenovērtējams ieguldījums un liela pateicība valdes loceklei Liesmai Neipreisai par darbu ar ukraiņu bēgļiem, palīdzot viņiem apgūt latviešu valodu. Būtisku atbalstu esam saņēmuši no valdes locekles Astrīdas Bēteres, realizējot LSKA aktivitātes Alūksnes novadā. Pateicība pienākas arī LSKA sabiedrisko attiecību speciālistei Ilonai Bērziņai un finanšu speciālistei Andrai Viļkinai.  

Ceru, ka arī 2023. gadā spēsim sadarboties  tik pat sekmīgi.”

Lilita Kalnāja informēja par projektos saņemtajiem finansējumiem un to rezultātiem. Īstenoti Sabiedrības integrācijas fonda, Labklājības ministrijas un Rīgas domes atbalstītie projekti. Turpinām darbu projektu sagatavošanā, iesniegšanā un 2023. gadā jau esam uzsākuši Rīgas domes un Labklājības ministrijas finansēto projektu pasākumus. Par visiem projektiem tiek informēts mūsu mājas lapā.

Tika uzklausīts revidenta ziņojums un pēc tā ieteikuma apstiprināts biedrības 2022. gada pārskats.

Valdes sēde nolēma sasaukt biedrības kopsapulci 26. aprīlī. Tika apstiprināta sapulces dienas kārtība.

Visi klātesošie baudīja „Svētās Ģimenes Mājas” laipno uzņemšanu. Paldies!

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) arī šogad strādās pie Ukrainas bēgļu tālākas integrācijas mūsu sabiedrībā, tāpat turpināsies latviešu valodas pamatu apguve, kā arī sadraudzības pasākumi labākai latviešu un ukraiņu kultūrvides iepazīšanai. 

“Mūsu biedrība ir patiesi gandarīta, ka ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstu varam īstenot projektu “Kopā ar ukraiņiem 2023.gadā”. Tas ir likumsakarīgs turpinājums pērn veiksmīgi īstenotajam projektam “Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”, jo, kamēr vien Ukrainā turpinās Krievijas nelietīgais karš pret šīs valsts mierīgajiem iedzīvotājiem, mūsu pienākums ir nebūt vienaldzīgiem un katram savu iespēju robežās sniegt viņiem  mieru, sadraudzību un sapratni,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

LSKA valdes locekles Liesmas Neipreisas vadībā šī projekta ietvaros jau notikusi pirmā nodarbība “Latviešu valodas klubā”, un mācības notiek kā “Iesācējiem”, kuri mūsu valodas pamatus vēl tikai sākuši apgūt, tā “Turpinātājiem”, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Liesma Neipreisa ir gandarīta, ka arvien augošais nodarbību dalībnieku skaits liecina par ukraiņu  ieinteresētību latviešu valodas apgūšanā. “Novēlēsim viņiem sekmes, vēlmi darboties kopā un viegli apgūt valodu, kas atvieglotu viņu ikdienu Latvijā,” saka LSKA valdes locekle.

“Līdzīgi kā pērn arī šogad norisināsies ukraiņu bēgļu vidū jau lielu atsaucību guvušie Sarunu klubi, kuros piedalās Ukrainas un Rīgas seniori kopā ar savām ģimenēm. Latvijas kultūrvides labākai iepazīšanai turpināsim arī tradīciju kopīgi apmeklēt Latvijas skaistākās vietas. Pirmā ekskursija būs uz Kuldīgu, kur mūsu ukraiņu draugiem būs iespēja redzēt iespaidīgo skatu, kā  zivis lec pāri Ventas Rumbai, dodoties uz nārsta vietām. Ceriņziedu laikā viesosimies Dobelē, vasarā – Kurzemē, bet zelta rudeni baudīsim Siguldā,” par šī gada plāniem stāsta L.Kalnāja.

Tāpat paredzēta tikšanās ar mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī pasākums “Tautas tērpu gods”, kura ietvaros notiks iepazīšanās ar Ukrainas un lībiešu tautas tērpiem. “Šī gada nozīmīgais un krāšņākais kultūras notikums, neapšaubāmi, būs Ukrainas bēgļu un Rīgas senioru kopīgie Dziesmusvētku pasākumu apmeklējumi. Pērn projekta  “Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem” īstenošanas laikā ukraiņi teica, ka viņiem ļoti patīk, kā mēs sargājam savu vēsturi un nevienam neļaujam to mīdīt kājām, tādēļ Dziesmusvētku stāsts, kurš vēsta par tautas garīgās vienotības aizsākumu, nacionālās pašapziņas celšanu un  saliedētību, būs skaista un emocionāli spēcīga nots mūsu plānotajās šīs vasaras norisēs,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece.

LSKA ir pārliecināta, ka sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, ir ļoti svarīgi palīdzēt cilvēkiem no Ukrainas ne vien ar materiālu, bet arī morālu atbalstu. Tādēļ darīsim visu, lai no kara šausmām cietušajiem cilvēkiem palīdzētu iekļauties Latvijas sabiedrībā un Rīgas ikdienas dzīvē, kā arī labāk iepazīt mūsu kultūru.

Projekts “Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projekta īstenošanas laiks no 2023. gada 1. marta līdz 2023. gada 15. novembrim, līguma Nr. CAAIC-23-16-lī.