LR 4 pārraidīja 9. februārī ziņoja par mūsu Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīto projekta „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” uzsākšanu. Komentārus sniedza biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne un projekta vadītāja, valdes priekšsēdētājas vietne Lilita Kalnāja.

To varat klausīties arī LR4 arhīvā, kur atrodams sižets ar LSKA pārstāvju kometāriem: https://lr4.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?channel=4&y=2021&m=2&d=9

19.februārī LR 4 raidījumā „Vienkāršiem vārdiem” varēja klausīties jau plašu interviju par mūsu jauno projektu senioru interešu aizstāvībai un iesaistei, arī sarežģītajos Covid-19 situācijas apstākļos. 

Astrīda Babāne un Lilita Kalnāja atbildēja un jautājumiem un informēja par projekta mērķiem, uzdevumiem, paredzamajiem pasākumiem un sagaidāmajiem rezultātiem. Galvenais projekta ieguvums – turpinājums likumdošanas iniciatīvas senioru interešu aizstāvībai.

Klausītājiem stāstīja par biedrības pasākumiem, dalībniekiem un paveikto no dibināšanas laika 2017. gadā.

To varat klausīties: https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/vienkarsiem-vardiem/latviyskiy-senior-aktivniy-znayuschiy-i-otkritiy-k-sotrudnichest.a140488/.

Pēc raidījumiem saņemam daudzus zvanus: uzklausām problēmu stāstus, liela interese par pasākumiem un seniori pateicas par mūsu uzņēmību un darbu.

Lībieši kopš senseniem laikiem ir dzīvojuši saskaņā ar gadalaiku maiņām. 

„Gads lībiešu valodā ir āigast. Šis vārds, tāpat kā igauņiem, veidojies, izsakot laika plūduma un atkārtošanās ciešo sakarību  – no laika laikā.

Senajos laikos vienu gadu no otra atdalīja netverama līnija, kura iezīmējās vēlu rudenī, kad beidzās vasaras laiks, bet sākās ziemas laiks. Savukārt pavasaris nāca ar gājputnu ierašanos, bet rudens – ar putnu aizlidošanu.”

Tā par savas tautas tradīcijām raksta Zoja Sīle grāmatā „Katram nostūrim savi paradumi”.

Turpinām iepazīstināt ar lībiešu parašām. Tagad stāsts par ziemas un pavasara tradīcijām. 

Janvāris – Ūdāigastkū

Trīs nedēļas pēc Ziemassvētkiem  17. janvārī lībieši svinēja Teņu dienu.

Tajā dienā vārīja cūkas galvu. Tāpēc dienu sauca arī par cūku svētkiem.

Tajā dienā nedrīkstēja darīt nevienu darbu, kas saistīts ar zveju.

Pierakstītas vairākas tautasdziesmas, mīklas, sakāmvārdi un ticējumi.

Lūk sāpju remdināšanas vārdi, ko senatnē Mazirbē teikusi Emīlija Ermanbrika:

„Vepra vārds, sivēna, pātars, apkārt paksim, pampāls mutē,

Akmentiņi sten, pakši kauc,: of, of, vesels, vesels!”

Februāris – Kīņ’dōlkū (*)

(* ) 

lībiešu valodā burtam d lieto arī mīkstinājuma zīmi.

Lībiešiem februāris bija vairāku svētku mēnesis. 

Sveču dienu  svinēja 2. februārī. 

Tie bija baznīcas svētki, to svētīja ar svecēm un skaliem. Vēroja arī laiku, lai varētu noteikt kāda būs vasara un siena laiks. Saule šajā dienā liecināja par labu laiku un skaistu vasaru. Šajā dienā ēda biezputru, arī tauku virā mērcētus raušus.

Tautas ziņģe, ko dzied tāmnieku izloksnē arī ansamblis „Līvlist”

„Tas ziem iet pe galems,

Tas taukpodiš a!”

 Matīsa dienu svinēja 24. februārī. 

Tā tika uzskatīta jau par pirmo pavasara dienu. Šajā dienā modās kukaiņi, tārpi un čūskas. Matīsa dienā nedrīkstēja no meža neko nest mājās, lai neatvilinātu visādus kukaiņus un arī čūskas mājā.

Nedrīkstēja mazgāt veļu, citādi kodes sabojās drānas. Bija aizliegts „pacelt uguni” istabā, tas ir apgaismot istabu, jo tad mušas vasarā neganti kodīs.

Taču 2. februārī sākās arī vieni nozīmīgi un priecīgi lībiešu svētki, kas turpinājās līdz 7. martam Vastalovā. 

Šos svētkus latviešu valodā sauc par vastslāvjiem, meteņiem. Tas bija pirmsgavēņa laiks, kas varēja sātīgi paēst un sanākot kopā, pārrunāt kopīgi darāmos darbus. Tajā dienā nolēma, kurš ar kuru kopā zvejos vienā laivā. Sievas šajos svētkos pārtrauca visus ziemas laika darbus. Viņas skaisti saģērbās un devās ķekatās. Vastlāvjos dziedāja un dancoja. To lībiešu ansambļi dara katru gadu.

Pēc Meteņiem lībiešu ciemos svinēja Pelnu dienu. 

Lībiešu ciemos tad sāka ēst zivis, kas bija iepriekš sālītas mucās, uz galda lika arī cieti žāvētas butes. Gaļas bija pavasarī maz un arī gavēņa laiks to neļāva ēst.

Bija dažādi paradumi, kas bērnus mācīja būt paklausīgiem un sievām dažādi noteikumi – bija jāmazgā veļa, tad tā būs balta. Maizi cept nedrīkstēja, tā sapelēja. Arī aitas cirpt nedrīkstēja.

Mazirbē 2020. gada 29. februārī lībiešu ansambļi no Rīgas un Kolkas svin Vastalovā svētkus. 

Daudzi cilvēki, sevišķi vecumā virs 65 gadiem, satraucās par AstraZeneca vakcīnām un to ietekmi uz cilvēka organismu, jo sabiedrībā klīst dažādas baumas. Latvijas Imunizācijas valsts padomes eksperti rekomendē šīs vakcīnas lietošanu visu vecuma grupu cilvēkiem, sākot no 18 gadiem.  Vakcīna ir droša un efektīva, taču katram ir tiesības izvēlēties, potēties  vai nē.  Jāatceras, ka atšķirībā no citām zālēm vakcīnas ir vienīgās, kas nevis ārstē slimību, bet samazina iespēju saslimt ar noteiktu infekcijas slimību. 

  Pagājušās nedēļas beigās centralizēti – īsziņas vai e-pasta veidā uzaicinājumu ierasties vakcinēties saņēma tie seniori, kas vecāki par 70 gadiem un bija pieteikušies savai vakcinēšanai vietnē „manavakcina.lv” vai pa tālruni 8989.  Ar 22.februāri senioru vakcinēšanu uzsāka  gandrīz visas ģimenes ārstu prakses Latvijā. Saņēmu uzaicinājumu un devos vakcinēties. Ne mirkli nešaubījos par savu  izvēli – vakcinēties. Jāsaka, pats vakcinācijas process nekādas negācijas neizsauca . Ārsts uzdeva vairākus ar veselību saistītus jautājumus, bija jāatbild uz vairākiem jautājumiem speciālā anketā. Pati pote bija praktiski bezsāpīga, to veica māsiņa. Daudzi baidās no vakcīnas anotācijā aprakstītajām iespējamām blakus parādībām. Man personīgi nekā tāda nebija, pat potes vieta nav samanāma. Ja nu vienīgi nākošajā dienā nedaudz reiba galva, bet arī tas ātri pagāja. Tagad gaidīšu noteikto termiņu, kad saņemšu otru vakcinācijas poti.

  Uzskatu, ka katram pret savu veselību jāizturas ar vislielāko atbildības sajūtu. Mūs visus, neatkarīgi no vecuma, vieno nepieciešamība iespējami ātrāk tikt galā ar šo briesmīgo Covid-19, lai dzīve atkal atgrieztos normālās sliedēs.  Tādēļ aicinu nepakļauties dažādām baumām par vakcinācijas kaitīgumu, bet izmantot visas iespējas, lai vakcīnas poti saņemtu !

LSKA valdes priekšsēdētāja    Astrīda Babāne

"biedrības "LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA"  valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne saņem vakcīnu pret Covid-19"

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursā nevalstiskajām organizācijām atbalstījis mūsu idejas aktivizēt seniorus, veicināt savstarpējo sadarbību pilsoniskajās aktivitātēs, uzsākt „Senioru saeimu”.

Pamatojoties uz Konkursa komisijas 2021.gada 8.februāra sēdes lēmumu, projekta pieteikums „Senioru saeima – rīdzinieku sadarbības  meistarklases”  ir atzīts par kvalitatīvu, atbilstošu Konkursa nolikumam un tiek atbalstīts. Projektam piešķirtā summa ir 1500.00 eiro.

Projekta laikā īstenosim aktivitātes: 

• Rīgas senioru attālināto prasmju veicināšana meistarklasēs;
• sabiedrības interešu apzināšana, anketēšana, izpēte, kopsavilkumi;
• struktūrvienības „Senioru saeima” senioru tikšanās meistarklasēs ;
• Rīgas senioru Vispasaules Senioru dienā 1.oktobrī tiekšanās ar LR Saeimas deputātiem;
• senioru interešu aizstāvības programmas sagatavošana un  iesniegšana LR Saeimā.

Projektu īstenosim šogad no 15.februāra līdz 12. novembrim.

Par projekta aktivitātēm un iespēju pieteikties informēsim mājas lapā www.lskapvieniba.lv 

 Projekta vadītāja Lilita Kalnāja