Sabiedrības integrācijas fonds ( SIF) Latvijas valsts budžeta finansētā programmā “NVO fonds” 

atbalstīja Senioru Saeimas izveidošanu

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”  (LSKA) izveidoja 2022. gada janvārī  Struktūrvienību „Senioru Saeima”. 

Atbalstītā projekta laikā  pasākumi tika īstenoti no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim.

Projekta virsmērķis bija ar „Senioru Saeimas” palīdzību veicināt senioru līdzdalību politikas veidošanā un  lēmumu pieņemšanā.

LSKA „Senioru Saeimas” Misija:

Pārstāvēt senioru, tai skaitā seniorus apvienojošo NVO kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām

Pateicamies par dalību projektā:

• Biedrību „Svētās Ģimenes Mājas” , „RASA” un „Mazirbes draugu kopas” senioriem par aktīvu līdzdalību pasākumos;
• Senioru Saeimas vadītājai, juristei Barbai Girgensonei par darbu;
• Informācijas speciālistei Ilonai Bērziņai par info izplatīšanu un video sagatavošanu.
• Paldies projekta organizācijas darba  grupai Astrīdas Babānes vadībā.

Galvenās aktivitātes un sasniegtie rezultāti projektā:

1. Struktūrvienības „Senioru Saeimas” izveidošana, senioru anketēšana:

Izveidota Struktūrvienība ”Senioru Saeima”

       2. Senioru likumdošanas aktu uzlabošanas jautājumu noskaidrošanas anketēšana.

Sagatavotas, izplatītas 10 anketas, publicēti 2 kopsavilkumi mājas lapā     www.lskapvieniba.lv un publicētas 2 prezentācijas.

Interešu aizstāvība Senioru Saeimā.

Apzināti, analizēti  normatīvie 23 akti, dalība 13 klātienes un attālinātās sanāksmēs, Sagatavots un iesniegts 1 priekšlikumi likumdevējam, dalība 4 likumdošanas aktu apspriedē attālināti,  sagatavoti 5 normatīvo aktu skaidrojumi, sagatavotas Senioru Saeimas nākotnes prioritātes nākamajiem 5 gadiem.

       3. Senioru izglītošana.

Organizēti 5 klātienes izglītotības semināri, kuros piedalījās kopā 120 dalībnieku.

       4. Senioru Saeimas Sarunu klubi.

Organizēti 4 Sarunu klubi, kuros klātienē kopā piedalījās 104 dalībnieku.

       5. Senioru kopienu sadarbības tīkla veidošana, pieredzes braucieni.

Organizēti 5 sadarbības braucieni : Cēsīs, Dobelē  kopā ar Alūksnes un Dobeles senioru NVO biedriem, Kuldīgā kopā ar Kuldīgas senioriem, Balvos un Ventspilī kopā ar Ukrainas bēgļiem. Kopā sadarbības braucienos 200 dalībnieku.

Izveidoti un publicēti mājas lapā  3 Video sižeti par braucieniem un sadarbību.

Noslēgts Sadarbības līgums ar biedrību „Vidusdaugavas NVO centrs”.

Pievienojamās NVO un Ministru kabineta Memorandam.

       6. Senioru Saeimas informācijas izplatīšana.

Izplatītas 10 prese relīzes par projektu. Nepārtraukti informēta sabiedrība sociālajos tīklos un mājas lapās.

Par visām projekta aktivitātēm varat lasīt un skatīt foto, video mūsu mājas lapā www.lskapvieniba.lv

Projekta Noslēguma atskaites sagatavotas, iesniegtas un saņemts SIF apstiprinājums, kā arī projekta noslēguma maksājums.

Paldies visiem un turpināsim Senioru Saeimas darbu 2023. gadā

Projekta vadītāja Lilita Kalnāja,

2022. gada decembrī

Priecājamies, ka Latvijas lepnuma apbalvojumu "Zelta ābele" šogad valsts svētku laikā saņēma lībiešu valodas skolotāja, kultūras popularizētāja un savas tautas gara mantas glabātāja Zoja Sīle.

Latvijas izcilus cilvēkus svinīgi godina ceremonijā „Latvijas lepnums” katru gadu. 2022. gadā mūsu izcilus, sirsnīgus un labus cilvēkus ar „Zelta ābeli” apbalvoja jau 19.reizi. Valsts svētku dienā 18. novembrī ceremoniju varēja vērot TV3 raidījumā.

Šogad bijis rekordliels pieteikumu skaits - 330. 

Zoja Sīle bija to 10 izcilnieku vidū, kas saņēma apbalvojumu „Zelta ābele”. Viņa saņēma apbalvojumu nominācijā „Novadnieks”. 

Par Zoju Sīli pieteikumā rakstīts:

„Sadarbībā ar Zoju esam īstenojuši ne vienu vien projektu, kuros viņa savas zināšanas par lībiešu kultūru, tradīcijām un valodu ir nodevusi tālāk, spējusi ieinteresēt un aizraut.

Zoja mums arī atgādina, cik svarīgs ir ģimenes un domubiedru atbalsts, lai īstenotos iecerētais. Zojai vienmēr atradīsies radošas idejas, kā interesantāk pastāstīt, izdziedāt vai aprakstīt.

Savā interesē un aizrautībā par lībiešiem, Zoja vienmēr vadījusies pēc viena vadmotīva – darīt. Un tas ir nesis augļus, kurus varam baudīt mēs visi.  Zoja ir ne tikai rakstu autore lībiešu gadagrāmatās, bet ir arī vairāku grāmatu autore. Te jāpiemin divas ābeces – 2005. gadā izdotā "Lībiešu valodas ābece" un šogad izdotā "Jūrmalas valodas stāstu ābece", kurā Zoja katram alfabēta burtam ir radījusi oriģinālstāstu lībiešu valodā. Šīs ābeces pievienotā vērtība – stāsti ir tulkoti latviešu, igauņu un angļu valodā, un tas tiešām palīdz lasītājam tuvināties lībiešu valodas skanējumam un dabai.

Zoja ir tur, kur ir cilvēki – šodien Zoja aktīvi sarunājas sociālo tīklu platformā Facebook, kur regulāri veido ierakstus par lībiešu valodu, kultūrvēsturisko mantojumu, tradīcijām, sasaistot to ar mūsdienu aktualitātēm. Te cilvēki jautā, iesaistās un informācija izplatās arī citās tematiskajās grupās. Arī savus bērnus un mazbērnus Zoja ir aizrāvusi un ievedusi lībiešu pasaulē.

Novēlam, lai paldies vārdi silda un iedvesmo jauniem darbiem!”  

Zoja Sīle ir pazīstama mūsu mājas lapas sekotājiem, jo esam publicējuši viņas rakstus par lībiešu tautas tradīcijām, gadskārtu ritiem

Esam pateicīgi autorei par lielo darbu agrāko izdevumu sagatavošanā un apsveicām ar jauno ābeci savas tautas valodas popularizēšanā.

12.novembrī ukraiņu atbalsta projekta noslēguma pasākumā piedalījās  Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist”, skanēja dziesmas un lībiešu tradīciju stāsti. Ansambļa vecākā Zoja Sīle mūsu ukraiņu draugiem krievu valodā pārtulkoja lībiešu rudens un ziemas tradīciju stāstus no Miķeļiem līdz Ziemassvētkiem. Pirms tam mēs tos klausījāmies latviešu valodā kopā ar ansambļa izpildītām lībiešu dziesmām. 

Bijām pateicīgi par iespēju tikties ar Zoju Sīli un lībiešu ansambli.

Vēlreiz apsveicam Zoju Sīli!

Apbalvošanas ceremonijas fotogrāfiju autors Kristaps Liepa.

Foto no Zojas Sīles ģimenes arhīva, pulcējoties svētku vakarā plašākā ģimenes lokā, un skatoties svinīgo apbalvošanas ceremoniju TV3 kanālā.

Latvijas Senioru kopienu apvienibas (LSKA) struktūrvienība “Senioru saeima” tika izveidota šā gada janvārī, un tās galvenais mērķis ir pārstāvēt uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām balstītās senioru kopējās intereses, kā arī īstenot dialogu ar publisko pārvaldi un citiem lēmumu pieņēmējiem senioru interešu aizstāvībai. 

“Senioru saeimas” vadītāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver,  ka aktīva pilsoniska attieksme nav iedomājama ne vien bez cilvēka piedalīšanās sociālās un ekonomiskās dzīves sfērās, bet arī bez iespējām ietekmēt to sabiedrību, kurā viņš dzīvo. Tādēļ LSKA regulāri uzklausa senioru viedokli dažādos jautājumos, kā arī  izstrādājusi un izplatījusi vairākas anketas senioru viedokļa noskaidrošanai par sabiedrībai būtiskiem sociāli ekonomiskiem jautājumiem. Vairāku aptauju rezultātu apkopošana vēl turpinās, taču kopumā jāsecina, ka liela daļa senioru jūtas neaizsargāti straujā inflācijas kāpuma un līdz ar to arī ekonomiskās nenoteiktības apstākļos. Gados vecāki cilvēki ir gatavi ekonomēt uz medikamentu, atpūtes un izklaides pasākumu, kā arī pārtikas cenu rēķina, lai varētu norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā elektrību un gāzi, kā arī apmaksāt citus rēķinus. Arī CSP dati liecina, ka 38,1% senioru vecumā virs 65 gadiem ir viena no nevienlīdzības riskam visvairāk pakļautajām grupām. Turklāt, ja seniors dzīvo viens, nabadzības risks pieaug vēl vairāk - tam pakļauti 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību.

Senioru iespējas iesaistīties darba tirgū

Tanī pašā laikā “Senioru saeima” secinājusi, ka daudzi pensijas vecuma cilvēki joprojām vēlētos iesaistīties darba tirgū, bet diemžēl daudzu iespējas šinī ziņā ir ierobežotas. Kā norāda LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja, pusmūža un vecāku cilvēku skaita pieaugums iet roku rokā ar eidžismu jeb diskrimināciju pēc vecuma. Tikmēr statistikas dati liecina, ka Latvijas sabiedrība strauji noveco un pašlaik jau piektdaļa (!) Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem. Nākotnē tas liek raudzīties ar pamatotām bažām, jo, samazinoties darbaspējīgo cilvēku skaitam, samazināsies arī nodokļu ieņēmumi valsts mērogā, palēnināsies ekonomiskā izaugsme. 

Barba Girgensone uzsver, ka tā nav vienīgā problēma, jo “cilvēks tomēr ir sociāla būtne, kam nepieciešama mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, iespēja iekļauties sabiedrībā, strādāt un savu iespēju robežās sniegt labumu citiem. Ja tā visa trūkst, ja seniors pēc aiziešanas pensijā pēkšņi sajūtas nevienam nevajadzīgs, neizbēgami seko tādas ar novecošanos saistītas problēmas kā vientulība, depresija, slimības.” Juriste norāda, ka šīs problēmas izskaušanai nepieciešama sabiedrībā valdošo stereotipu un attieksmes maiņa. Proti, nepieciešama ne tikai pieejamāka veselības aprūpe, ko iespējams nodrošināt piešķirot tai valsts budžetā lielākus līdzekļus, bet arī apzinātas novecošanas principos balstīta sabiedrības izpratne par vecumdienām. Ne reizi vien izskanējis, ka Latvijai nepieciešama mērķtiecīga sociālā politika novecošanās negatīvo seku mazināšanai, sava “nenovecošanās stratēģija”, taču pagaidām šāda skaidri iezīmēta, konkrētos soļos un arī valsts budžeta finansējumā balstīta plāna trūkst. Tāda izstrādāšanai nepieciešama starpdisciplināra sadarbība, kurā sadarbotos gan atbildīgās ministrijas, gan likumdevējs, gan arī nevalstiskais sektors.

Nepaslaucīt eidžismu “zem paklāja”

LSKA visos valsts pārvaldes līmeņos aicinājusi aktualizēt diskriminācijas un līdztiesības jautājumus sabiedrībā, tādējādi veicinot pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku aktīvāku iesaisti darba tirgū un ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugumu. Eidžisms jeb diskriminācija pēc vecuma LSKA ieskatā ir absolūti nepieņemams, lai gan lielā daļā sabiedrības redzama vēlme šo problēmu “paslaucīt zem paklāja”. Piemēram, “Senioru saeimas” priekšsēdētāja norāda, ka, aizstāvot senioru intereses dažādās valsts un pašvaldību institūcijās, LSKA ir komunicējusi ar Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultantiem, kuri nenoliedz, ka mazā daļā darba devēju vidū eidžisms patiešām pastāv, bet uz visa fona tie varētu būt kādi 10 - 15%. Savukārt, balstoties uz LSKA veiktās senioru aptaujas rezultātiem, jāsecina, ka realitātē šis skaits tomēr varētu būt lielāks. Proti, 60 % aptaujāto uzskata, ka Latvijā pastāv diskriminācija pēc vecuma un tie, tie, kuri paši saskārušies ar diskrimināciju, to visvairāk izjutuši darbavietā (75 %). Cilvēki vecumā 50+ baidās novecot, turklāt šīs bailes vairāk piemīt vīriešiem. Savukārt gandrīz 15 % aptaujāto ir apzināti slēpuši savu vecumu, lai netiktu diskriminēti.

Jāvairo sabiedrības “vecuma pratība”

Atsaucoties Labklājības ministrijas aicinājumam sniegt senioru viedokli par to, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies  domāšana,  sajūtas, rīcība  saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību,  lai risinātu sabiedrības novecošanās jautājumus, LSKA jau uzsvērusi, ka primāri šīs izmaiņas būtu pētāmas caur konstatējumu, ka valstī maz ir analizēts jautājums par senioriem, kas paši spēj vadīt savu dzīvi un kuru veselības problēmas parasti saistītas ar novecošanas procesu.

“Senioru saeimas” vadītāja atgādina, ka novecošanas process ar tā nestajām izmaiņām ierastajā dzīves ritmā var būt izšķirošs jebkurai personai, jo tieši šīs izmaiņas un kontroles zudums ir galvenie faktori, kas apdraud indivīda dzīves kvalitāti. Izmaiņas darbā (pensionēšanās), ģimenē, sabiedrībā, ķermenī un veselības stāvoklī liek mainīt uztveri un dzīves struktūru. Visas psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt. No otras puses, šis dzīves posms piedāvā izmantot jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs. “Būtisks faktors, ko nedrīkst novērtēt par zemu, ir arī senioru bagātā dzīves pieredze, kura nereti atsver gados vecāku cilvēku neprasmi rīkoties ar modernajām tehnoloģijām.  Turklāt seniori, kuri aktīvāk līdzdarbojas sabiedrībā, arī retāk izmanto sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus,” saka Barba Girgensone.

Tādēļ viens no “Senioru saeimas” turpmākajiem darbības virzieniem būs sabiedrības “vecuma pratības” vairošana un, turpinot darbu pie ilgtspējīgas senioru labklājības programmas, šis būs viens no prioritārajiem jautājumiem.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr.LM 2022/24-1-06/6e 

17.novembrī Ventspilī nodevām par noziedotāja AS “DelfinGroup” (Banknote) finansējumu iegādāto inventāru.

Dāvinājuma līgumu, mantas pieņemšanas aktu parakstīja Latvijas Neredzīgo biedrības Ventspils teritoriālās organizācijas vadītāja Līva Ozoliņa un biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Pateicos Tev par sauli un ziediem,

Par jumtu un skarainiem bērziem,

Par uguni, kuru kūri,

Lai nebūtu visi šie gadi sūri.

Aija Zenta Vesele, 

Latvijas Neredzīgo biedrības Ventspils teritoriālās organizācijas bijusī vadītāja 40 gadu.

Latvijas Neredzīgo biedrības Ventspils teritoriālās organizācijas aprūpē ir biedri Ventspils pilsētā, novadā un Talsu pilsētā, novadā. Kopā 100 personas.

Biedrība piedāvā:

1) Psiholoģiskās adaptācijas treniņus 

(pozitīvas noskaņas radīšana ikdienā, stresa un krīzes situāciju pārvarēšana, savu stipro un vājo pušu izvērtējums).

2) Orientēšanās un pārvietošanās iemaņu apguvi 

(droši pārvietoties telpās un uz ielas: maņu izmantošana, baltais spieķis un tā funkcijas).

3) Tiflotehnikas (palīglīdzekļu) izmantošana un iegāde ar valsts līdzfinansējumu.

4) Fiziskā un intelektuālā darba prasmju apguve 

(mājsaimniecības darbi: darbības ar naudaszīmēm, iepirkšanās, apģērbu, dzīvesvietu uzturēšana kārtībā).

5) Saskarsmes iemaņu apguve 

(valodas integrācijai sabiedrībā, ekskursijas, spēles,

vingrošana, nūjošana u.c).

6) Palīdzam klientiem orientēties sociālo pakalpojumu sniegšanā (sadarbība ar valsts/pašvaldības institūcijām).

7) Nodarbības radošās pašizteiksmes iemaņu stiprināšana 

(dzeja, teātris, izstādes).

8) Iepazīstinām ar specializēto datoru un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana 

(datora un mobilā tālruņa izmantošana, „runājošās” un attēlu palielinošās programmas).

Kā arī blakus biedrībai atrodas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Ventspils bibliotēka, kur cilvēki ar lasīšanas traucējumiem var iegūt sev piemērotu pielāgotu literatūru 

(audiogrāmatas, grāmatas Braila rakstā, grāmatas palielinātajā drukā, periodika, preses priekšā lasīšanas pakalpojumi, specializētais žurnāls “Rosme.” u.c. pakalpojumi). 

Bibliotēka sadarbojas arī ar Talsu galveno bibliotēku.

Esam priecīgi, ka varējām dāvāt 

• 10 konferenču krēslus, 
• 3 termosus,
• Zāles pļāvēju biedrības dārza kopšanai.

Dāvinājuma kopsumma  696,52 EUR 

Pateicoties  AS „DelfinGroup” (Banknote) ziedojumam LSKA varējusi 2021. gadā iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos, Talsos, Pļaviņās un Cēsīs.

2022.gadā turpinām uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.

Esam varējuši palīdzēt senioriem Kuldīgā, Valmierā, Ludzā, Valtaiķos, Limbažu novadā pansionāta „Pērle” iemītniekiem, Balvu sociālā dienesta aprūpē esošie saņēma dāvinājumā skaistu lapeni, palīdzējām pansionāta senioriem Sabilē, Mērsraga invalīdu atbalsta centra klientiem.

Tagad palīdzējām Ventspils senioriem. 

Turpinām atbalstīt seniorus novados.