Laikā, kad produktu, sadzīves preču, energoresursu un arī komunālo pakalpojumu cenas aug, svarīgi ir saprast, kā ietaupīt iepērkoties, netērēt  naudu lieki un veidot uzkrājumus savam finanšu “drošības  spilvenam”. Arī tā ir daļa no tik nepieciešamās finanšu pratības. Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) apkopoja senioru pieredzes stāstus par to, kā viņi pārvar arvien augošās dzīves dārdzības izaicinājumus.

Praktiski visi aptaujātie seniori ir vienisprātis, ka nevajadzīgos tēriņus galvenokārt rada tā saucamie “impulsa pirkumi”, kad, aizejot uz veikalu, piemēram, tikai pēc piena vai kartupeļiem, cilvēks atnāk mājās ar līdz malām piepildītu neplānotu iepirkumu maisiņu. Kāpēc tā notiek?

Te nu jāpatur prātā, ka ikviena veikala galvenais uzdevums ir pārdot, un šim nolūkam kalpo pat vesela zinātne  - merčendaizings (no angļu - merchandise, kas tulkojumā nozīmē “veicināt pārdošanu”). Merčendaizinga rezultātā katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un produkcijas sortiments tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Turklāt pieredzējušam pārdevējam ikviens pircējs ir kā atvērta grāmata.  Veikala maģija viegli panāk, lai pircējs  no savas naudiņas šķirtos viegli un bez nožēlas. Ne jau tukšā vietā radies jociņš par cilvēku, kurš devās uz veikalu nopirkt pogas, un pilnīgi netīšām tām iegādājās klāt arī kažoku…

Ko darīt, lai nopirktu tikai to, kas ir vajadzīgs?

Lielākus pirkumus visizdevīgāk ir plānot ilgtermiņā un jau laikus sākt mērķtiecīgi tiem atlikt naudiņu. To var krāt gan “cūciņā” (ar noteikumu, ka nekritīsiet kārdinājumā to iztukšot ātrāk), gan arī algas vai pensijas saņemšanas dienā nelielu summu var pārskaitīt uz krājkontu vai kredītkarti.

LSKA aptaujātie seniori atzīst, ka vislabākais “vairogs” pret liekiem tēriņiem ir saraksts. Proti, pirms doties uz veikalu, mājās labi jāpārdomā, kas tiešām ir nepieciešams, jāsaraksta tas viss uz lapiņas un veikalā pēc šī saraksta arī jāvadās.

“Ja man gadās nopirkt ko lieku, es mājās to obligāti ar citas krāsas pildspalvu pierakstu sarakstam klāt, arī šī produkta cenu, un sarakstu uzglabāju. Es vispār vismaz mēnesi glabāju visus iepirkumu sarakstus, bet mēneša beigās saskaitu, cik esmu iztērējusi par iepriekš neplānotiem pirkumiem. Vienai reizei daži eiro nešķiet nekas pārmērīgs, bet mēneša beigās sanāk tīri iespaidīga summiņa. Tas ļoti palīdz sevi disciplinēt un nākamā mēnesī “negrābt” neko lieku tikai tādēļ vien, ka precei ir atlaide,” stāsta Marija.

Ainas kundzes metode ir līdzīga. Viņa atklāj, ka katru iztērēto centu ik dienas ieraksta speciālā burtnīciņā, un veikalos obligāti ņem čekus. “Tas tādēļ, lai es skaidri redzētu, kur naudiņa paliek. Nedēļas beigās pārskatot savus pierakstus varu ļoti labi redzēt, ko esmu nopirkusi tādu, ko man patiesībā nemaz nevajadzēja.” 

Seniores atzīst, ka viens no galvenajiem noteikumiem ir - uz veikalu pēc pārtikas produktiem doties vien tad, kad esi paēdis. Pretējā gadījumā “kurkšķošais vēders” liks iepirkumu groziņā sakrāmēt pārāk daudz, un daļu pēc tam nāksies vienkārši izmest laukā.

Marija iesaka noteikti noskaidrot, kad kuros lielveikalos, aptiekās un sadzīves preču un citos veikalos ir atlaižu dienas, un iespēju robežās censties visu vajadzīgo iegādāties tieši tad. Vēl viņa dod padomu vienmēr iet uz veikalu ar savu auduma iepirkuma maisiņu, jo: “ja parēķina, cik daudz naudiņas gada laikā tiek “izmests” par veikalu plastmasas maisiņiem, pie sirds jāķeras.”

Jauns apģērbs un akcijas 

Seniores atzīst, ka laiku pa laikam gribas iegādāties arī kādu “prišāku” drēbju kārtu. Taču pirms doties uz veikalu pēc jauna apģērba, sākumā noteikti jāizrevidē skapis un jāuzdod sev jautājums - vai kaut ko jaunu tikai gribas, vai tiešām arī vajag? 

“Ja nu man apģērbu vai apavu veikalā kaut kas ļoti iepatīkas, es palūdzu to atlikt uz maksimāli iespējamo laiku, parasti jau uz trīs dienām tas ir iespējams. Mājās ar domu par iespējamo pirkumu “pārguļu” līdz nākamai vai aiznākamai dienai, pārskatu savu skapi, un, ja jūtu, ka tas man tiešām vajadzīgs, eju uz veikalu un pērku. Ja nākamajā rītā saprotu, ka tas man nav vajadzīgs, aizeju uz veikalu un pabrīdinu meitenes, lai liek laukā pārdošanā,” stāsta Ainas kundze.

Savukārt Marija iesaka jaunu apģērbu un apavu iegādei paciesties līdz akciju laikam. “Tagad jau akcijas ir tik bieži, ka neko nenokavēsiet.”

Seniores arī iesaka noteikti pievērst uzmanību preces kvalitātei, jo mazāk kvalitatīvs, toties lētāks apģērbs vai apavi varbūt pirmajā mirklī arī “iepriecinās” maciņu, taču kalpos daudz īsāku laiku.

Abas dāmas smejas, ka kļuvušas par “profesionālām akcionārēm”, jo tādas preces, kuras nebojājas, kā piemēram, mazgājamie līdzekļi, ziepes, zobu pastas un citus higiēnas priekšmetus, kā ilgākai glabāšanai paredzētās pārtikas preces, iegādājoties tikai atlaižu akciju laikā. Arī ikdienā veikalos labprātāk viņas pērk preces, kurām ir atlaides un vēl pietiekami ilgs uzglabāšanas termiņš. 

Tiesa, ar atlaidēm jābūt uzmanīgam. Tas, ka kāda prece ir nocenota par 50, 60 vai pat 70%, vēl nebūt nenozīmē, ka jums tā obligāti ir nepieciešama. Tādēļ labi apdomājiet, vai izdevīgais pirkums rezultātā nepapildinās vien tā arī neuzvilkto apģērbu vai dažādu dīvainu “krāmu” krājumus.

Un vēl kāds ieteikums. Ja dodaties, kā saka Aina “tāpat vien pastaigāt pa veikalu un paskatīties uz to, ko es nepirkšu”, tad naudu gan labāk atstāt mājās. Pretējā gadījumā riskējat nopirkt ko ļoti kārdinošu, bet patiesībā jums absolūti nevajadzīgu.

“Drošības spilvena” veidošana

Katram būs zināms, ka paša drošības sajūtai būtu vēlams izveidot uzkrājumu vismaz trīs mēnešu algas vai pensijas apmērā. Tikai ķibele tā, ka šādu summu sakrāt un atlikt nebūt nav viegli, taču neiespējami tas nav.

Lūk, interesants uzkrājumu veidošanas piemērs. Pirmajā nedēļā savam “drošības spilvenam” atlieciet vienu eiro, otrajā – divus, trešajā – trīs utt. Katru nedēļu summa turpina augt, līdz gada pēdējā nedēļā tie ir 52 eiro. Strikti sekojot šim plānam gada laikā iespējams sakrāt 1378 eiro. Šis paņēmiens lieti der arī tad, ja krājat naudu kādam lielākam pirkumam vai ceļojumam.

Vēl ļoti labs un, galvenais, praktiski nejūtams uzkrājumu veidošanas paņēmiens ir banku piedāvātā kartes maksājumu noapaļošanas funkcija. To var aktivizēt savā internetbankā vai arī sazinoties ar banku. Šī krājrīka darbības princips ir vienkāršs - pēc katra ar karti samaksāta pirkuma jūsu uzkrājumā tiek ieskaitīta starpība starp pirkuma summu un nākamo pilno eiro summu. Piemēram, samaksājot veikalā 2,75 eiro, jūsu uzkrājuma kontā tiek pārskaitīti 0,25 eiro. Tādā veidā var sakrāt smuku summu. Vairāk par šo pakalpojumu jautājiet savai bankai. 

Iespējams arī dot bankai rīkojumu ik mēnesi noteiktā datumā automātiski veikt regulāro maksājumu uz jūsu norādīto kontu. Respektīvi, veikt maksājumu pašam sev.  Svarīgi ir uzkrājuma naudu turēt atsevišķi kontā, nevis pie saviem ikdienas tēriņiem. Galvenais ir nepadoties kārdinājumam un šo “drošības spilvenu” neaiztikt. 

Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam