Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”  24. janvāra valdes sēdē izskatīja biedrības „Kuldīgas Senioru skola” iesniegumu par vēlmi iestāties mūsu apvienībā. Pieņēmām jauno biedru.

Jau agrāk, darbojoties Labklājības ministrijas Senioru lietu padomē, mēs iepazināmies ar Kuldīgas senioru pieredzi un vēlmi dibināt senioru skolu. Bijām patiesi priecīgi par jauko ideju un vēlmi darboties.

2021. gada nogalē tikāmies Kuldīgā un pieņēmām viņu vēlmi mums piebiedroties un kopā aizstāvēt senioru intereses, veicināt sadarbību.

Par Kuldīgas senioru darbu stāsta biedrības „Kuldīgas Senioru skola” valdes priekšsēdētāja Ruta Orlova: 

„Biedrība “Kuldīgas Senioru skola” (Reģistrācijas Nr.40008281800) dibināta 2019.gadā, lai nodrošinātu bezmaksas neformālo izglītību pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem Kuldīgas novadā, tādejādi mazinot sociālo atstumtību un uzlabojot senioru dzīves kvalitāti. 

Biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. 

Kopš “Kuldīgas Senioru skolas” dibināšanas biedrības piedāvātajās aktivitātēs piedalījušies vairāk nekā 250 seniori, to īstenošanā iesaistot apmēram septiņpadsmit brīvprātīgos. 

Biedrība organizē gan teorētiskas, gan praktiskas nodarbības, kas veicina zināšanas, radošumu un attīstību par tādām tēmām kā psiholoģija, veselīgs dzīvesveids, daba, vide un sociāli ekonomiski aktuāliem jautājumiem kā dūmu detektoru uzstādīšana, deklarāciju iesniegšana VID, Eiroparlamenta vēlēšanas u.c. 

Vidējais biedrības organizēto nodarbību apmeklētāju skaits - 20 līdz 100 seniori.”

„Iegūtām zināšanām ir vērtība, tāpat kā gadiem. Var dzīvot ierastā dienas ritmā, bet   var mēģināt kaut ko mainīt: dejot, nūjot, peldēt, vingrot, smaidīt un skatīties uz gaismas pusi, arī rudens  un ziemas tumšajā laikā saskatot burvību. Veselīgs dzīves veids un pozitīvs skats uz dzīvi, nevis slimību ārstēšana, bieži vien ir svarīgākais garas un aktīvas dzīves noslēpums. Novecošanu novērst nevar, tomēr dzīves ilgumu un kvalitāti ietekmēt var. Lai senioru vecums ir kā iespēja, kā izaicinājums visam tam, kam darba dzīvē pietrūka laika!” saka biedrības „Kuldīgas Senioru skola” vadītāja Ruta Orlova.

Biedrība ir aktīva un savos trīs gadu pastāvēšanas laikā īstenojusi vairākus projektus: 

• Pieaugušo izglītība – finansē Kuldīgas pašvaldība

“Vesels un aktīvs”,

 “Mainot sevi, maini pasauli”

• Lauku atbalsta dienesta finansētie projekti

“Vesels un aktīvs mūža garumā!”

“Mākslas ABC senioriem”

• Borisa un Ināras Teterevu fonds

“Kuldīgas senioru iespēju un prasmju pieturas 2020”, 

“Kuldīgas senioru iespēju un prasmju pieturas 2021”

• Sabiedrības integrācijas fonds, NVO programmā

 “Dzīvojam kopā Latvijā”

• Aktīvo iedzīvotāju fonds

“Uzdrošinies, iesaisties!”

• Darīsim paši Kuldīgas pašvaldības finansēts projekts

“Savai pilsētai”

Kuldīgas Senioru skola aktīvi darbojas un turpina īstenot dažādas aktivitātes, par kurām varat lasīt un skatīt foto, arī video stāstus mājas lapā www.kuldigassenioruskola.lv

Laipni lūgti mūsu pulkā!

Informācija plašsaziņas līdzekļu redakcijām un žurnālistiem

2022. gada 9. februārī

Senioru medijpratības veicināšanā būtiska ir nepārtraukta zināšanu atjaunošana

Dezinformācijai ir vairākas formas, tā ne vienmēr ir viegli identificējama, un tās izplatīšanās ātrums un veidi ir neprognozējami. Valda maldīgs uzskats, ka viltus ziņas lielākoties ir sastopamas sociālo tīklu platformās, tomēr tā nebūt nav, jo dezinformatori savu mērķu sasniegšanai šodien izmanto visdažādākos komunikācijas ceļus – skrejlapas pastkastītēs, SMS, zvanus, viltus ziņu portālus, drukātās avīzes. 

Izglītošanās medijpratības jautājumos ir darbs, ko vēlams  veikt ikvienam un kas ir konstanti jāturpina. Tāpēc šodien, 8. februārī, noritēja Kultūras ministrijas rīkotā tiešsaistes diskusija par senioru medijpratību, veidiem, kā uzlabot šīs sabiedrības grupas zināšanas, un iespējām saņemt informāciju vai palīdzību, ja ir nācies saskarties ar viltus ziņām. Viena no problēmām, ko iezīmēja diskusijas dalībnieki, ir zināšanu trūkums par digitālo informācijas kanālu ietekmi un ļaundaru prasmēm tajos meistarīgi pasniegt dezinformāciju.

Biežākos iemeslus, kāpēc seniori uzticas viltus ziņām, skaidroja Latvijas Senioru Kopienu Apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja: “Ir divi temati, ko seniori uztver sensitīvi – veselības un naudas jautājumi. Būtisks aspekts, kas seniorus satrauc, ir veselība. Covid-19 pandēmija šo ir aktualizējusi un pat pacēlusi jaunā līmenī. Bet kur informatīvajā telpā senioram meklēt patiesību? Ar viltus ziņām var cīnīties tikai ar patiesību. Nepieciešams nodrošināt daudz patiesas, faktos balstītas informācijas, kas var atspēkot viltus ziņu virsrakstus. Tieši virsraksti ir ļoti svarīgi – virsraksts ir kā tāda makšķere, atkarīgs tikai, ko tai uzliek virsū. Medijpratību ir jāmāca, jāskaidro regulāri, it īpaši tiem senioriem, kas ir virs 70 gadu sliekšņa, kuri neizmanto plaši sociālos tīklus, kas informāciju iegūst no draugiem, kaimiņiem radiem – šeit parādās vēl viens svarīgs aspekts, ka medijpratība ir jāapgūst visiem, ne tikai senioriem. Zināšanas, lai “neuzķertos” uz viltus ziņām, ir jāpapildina visu laiku, tāpēc arī mēs, Latvijas Senioru Kopienu Apvienība, turpināsim darbu pie senioru medijprasmju uzlabošanas visā Latvijā, īpaši arī reģionos.”

Neatsveramu ieguldījumu senioru medijpratības veicināšanā sniedz arī reģionu bibliotēkas, par ko diskusijā vairāk pastāstīja Broņislava Sauka, Limbažu Galvenās bibliotēkas Mācību centra vadītāja: “Arī bibliotekāru sabiedrībā ir daudz senioru. Mēs mācām sabiedrību, mūsu kopienu, mūsu seniorus, bet medijpratībā apmācām arī bibliotekārus. Tieši pēdējos gados šis ir aktuāls jautājums, jo ne tikai bibliotēkas apmeklētājam ir jautājumi par mediju vidi, ziņām, citiem informācijas avotiem, bet arīdzan bibliotekāriem vispirms šīs prasmes ir jāapgūst, lai varētu palīdzēt citiem. Līdz ar to pēdējos gados aktīvi izglītojamies mēs paši. Bet tad ir nākamais solis – kā sasniegt seniorus, kā šo informāciju viņiem nodot? Bibliotēkas savā darbībā izmanto vairākus komunikācijas kanālus – sociālos medijus, bibliotēkas mājaslapas, tiešsaistes seminārus, un būtiskākais, kad epidemioloģiskā situācija ļauj, arī klātienes darba grupas. Tieši semināros seniori atzīst, ka ar maldinošu informāciju sanāk saskarties bieži. Pašiem arī nācies saskarties ar pielāgotām reklāmām, kas saistītas, piemēram, ar veselību. Mēs paši savā darbā redzam, ka ir svarīgi turpināt senioru izglītošanu, jo informācijas kanālu paliek tikai vairāk un ir svarīgi kritiski izvērtēt jebkuru saņemto vai izlasīto ziņu. Tāpēc mēs veidojam arī datorprasmju apguves mācības iesācējiem, lai tā pilnveidotu ne tikai zināšanas datortehnikas izmantošanā, bet arī informācijas meklēšanā. Šķirosim informāciju, būsim kritiski un mācīsim to saviem tuviniekiem!”

Agnese Berga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte, piekrīt, ka medijpratības zināšanu līmeņa celšanai ir nepieciešama konstanta komunikācija un zināšanu pilnveide: Kultūras ministrijas un “Latvijas fakti” veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju medijpratību rezultāti parādīja, ka katrs piektais seniors (21%) Latvijā izmanto tikai vienu avotu informācijas iegūšanai, tāpat 25% respondentu vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem atzina, ka viņiem pietrūkst zināšanu par to, kā atšķirt uzticamu informāciju medijos no tendenciozas un maldinošas.

“Senioriem būtu svarīgi veidot savu uzticamo mediju sarakstu, tādējādi var gūt pārliecību, ka ziņa ir ticama, tomēr tas nav vienīgais aspekts, lai pasargātu sevi no viltus ziņām. Svarīgs ir arī analītiskais un kritiskais aspekts – ar ziņu, informāciju iepazīties “līdz galam”, izlasot visu materiālu, ne balstoties pieņēmumos vien pēc izlasītā virsraksta. Tāpat ir svarīgi izvērtēt, vai izlasītais teorētiski var būt patiess, tad meklēt šo informāciju citviet – citos uzticamos medijos. Īpaši būtiski – pirms informācijas pārbaudes – nedrīkst dalīties ar to un censties pārliecināt citus,” uzsvēra Agnese Berga.

Kultūras ministrija vēlreiz atgādina un aicina ievērot 5 vienkāršus, bet ļoti noderīgus medijpratības soļus, kas palīdzēs veiksmīgi izvērtēt jebkuru informatīvo vēstījumu un atpazīt dezinformāciju vai viltus ziņas:

1) Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums!
Pievērs uzmanību, vai ziņa nav īpaši emocionāla, pārspīlēta, sensacionāla.

2) Pārliecinies par ziņas avotu!
Noskaidro, kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.

3) Izpēti ziņas saturu!
Aplūko, vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto un vai ziņas saturs, teikumu uzbūve, pieturzīmju lietojums, foto vai video nerada šaubas!

4) Veido savu uzticamo avotu sarakstu!
Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.

5) Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju!
Uzrunā savus tuvos – draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju. Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, jāziņo Valsts policijai.

8. februārī norisinājās Kultūras ministrijas kampaņas “Viltus ziņas ir lipīgas” tiešsaistes diskusija par senioru medijpratību, kas tika translēta no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Diskusijā piedalījās Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga, Latvijas Senioru Kopienu Apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, aktieris un producents Jānis Jarāns, Limbažu Galvenās bibliotēkas Mācību centra vadītāja Broņislava Sauka, kā arī LTV žurnālists Gusts Kikusts. Diskusiju moderēja žurnālists Aidis Tomsons. Sarunu iespējams noskatīties Kultūras ministrijas Facebook kontā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas YouTube kontā – https://www.youtube.com/watch?v=O2NvB_X8bug .  

2022. gada janvārī daudzus seniorus satrauca augstie cenu kāpumi par elektrību, apkuri un gāzi. Draudēja daudziem nespēja samaksāt rēķinus, grimt nabadzībā un bezcerībā.

Atsaucāmies biedrības „EAPN-Latvia” valdes lūgumam  iesaistīties darba grupā, lai aizstāvētu senioru intereses un sagatavotu iesniegumu valdībai un ministrijām.

2022.gada 18.janvārī  iesniedzām sagatavoto priekšlikumu rakstu:

„EAPN-Latvia

Eiropas Sociālās politikas darba grupai                                                      

Par senioru interešu aizstāvību

           Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA), aizstāvot senioru intereses, pievienojas biedrības „EAPN-Latvia”, kuras mērķis ir, strādājot Eiropas Tīklā cīņai pret nabadzību, strādāt uz sociāli drošu Latviju, kas brīva no nabadzības un sociālās atstumtības un kurā pieejamas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības visiem, iniciatīvām energoresursu krīzes kontekstā.

LSKA aicina valdību senioriem, kas sasnieguši 55 gadu vecumu un saņem vecuma pensiju apmērā līdz 400 euro, četrus mēnešus sākot no 2022.gada februāra piemaksāt pie pensijas 50 euro rēķinu par energoresursiem apmaksai.

           LSKA pieprasa valdībai noteikt nulles PVN likmi uz četriem mēnešiem elektrībai, dabas gāzei un apkurei.

LSKA aicina pašvaldības (Latvijas Pašvaldību savienību) organizēt sociālā dienesta uzturētu reģistru pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem, bet it īpaši senioriem vecuma grupā virs 55 gadiem, kurā tiek reģistrēti un apkopoti iesniegumi elektroenerģijas, gāzes un dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējiem par neiespējamību personai norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem, lai veidotu atlikto maksājumu grafikus un/vai risinātu jautājumu par valsts vai pašvaldības kompensāciju piesaisti.

LSKA aicina pašvaldības (Latvijas Pašvaldību savienību) izveidot un uzturēt konsultatīvo tālruni lai sniegtu informāciju iedzīvotājiem, bet it īpaši senioriem ko darīt situācijā, kad nav iespējams nomaksāt saņemtos rēķinus par pakalpojumiem, lai pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji nebūtu spiesti izmantot dažādu aizdevuma sniedzēju pakalpojumus, kas var novest viņus nabadzībā.

LSKA aicina VARAM piešķirt tiesības pašvaldībām izsniegt iedzīvotājiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu attiecīgās pašvaldības teritorijā, Force Majeure izziņas. Force Majeure Definīcija: ārkārtēji nenovēršami apstākļi, kuru dēļ nav iespējams pildīt līgumsaistības, kā rezultātā viens līgumpartneris rada zaudējumus otram.

Juridiskajā praksē Force Majeure jēdziens nav stingri formulēts, bet parasti līguma noteikumos (arī līgumos par pakalpojumu sniegšanu ar elektroenerģijas, gāzes un dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējiem) ir iekļauta atsauce uz nepārvaramu varu ar sarakstu ar notikumiem, kādus puses uzskata par nepārvaramu varu, kā arī nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās tiesiskās sekas. Ja sarakstā tiek iekļauti tādi notikumi kā valsts iestāžu rīcība, globāla krīze u.c., tas pastiprina tās puses pozīciju, kas atsaucas uz nepārvaramu varu, bet tai tik tā jāpierāda, ka, piemēram, noteiktie tarifi tiešām ir nepārvarama vara. Izziņas izsniedzamas  individualizēti, izvērtējot katru konkrēto gadījumu un iespējas pildīt līgumiskās saistības.

Par nepārvaramas varas apstākļiem tiek atzīti tikai tādi notikumi, kas konkrēto saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet pilnībā neiespējamu. Situācijās, kad pēc būtības ir iespējams izpildīt saistības, bet to darīt ir kļuvis grūtāk / dārgāk, apstākļi tiks kvalificēti kā “grūtības” nevis „nepārvarama vara”. Līgumos bieži tiek iekļauts nosacījums, ka par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos nekavējoties ir jāinformē otra puse, tādēļ izziņas saņēmējam jāpārliecinās, ka ir izpildīts šis nosacījums un līgumpartneris ir rakstveidā informēts par konstatētajiem līgumsaistību izpildes apgrūtinājumiem.

Parasti izziņa par to vai pie dotajiem apstākļiem ir  vai nav konstatējama nepārvaramas varas apstākļu esamība tiek sagatavota 14 dienu laikā, vai īpaši sarežģītos gadījumos noteikts papildus termiņš papildus pierādījumu iegūšanai.

Ar cieņu

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

Valdes priekšsēdētāja                                                            Astrīda Babāne

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

 Juriste                                                                      Barba Girgensone”

2022. gada 19. janvārī biedrība “EAPN-Latvia” iesniedza valdībai un ministrijām vēstuli, kurā ietverti arī mūsu priekšlikumi krīzes mazināšanai, senioru aizstāvībai:

LR Saeimas deputātiem

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

LR Labklājības ministram Gatim Eglītim

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Kopijas:

Valsts kontrolierim Rolandam Irklim

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

LR Finanšu ministram Jānim Reiram

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Latvijas Pašvaldību savienības valdes priekšsēdētājam Gintam Kaminskim

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Par valsts un pašvaldību atbildību nabadzības mazināšanai Covid pandēmijas, inflācijas un enerģētiskās krīzes apstākļos

Ar šo atkārtoti vēršam Jūsu uzmanību, ka apstākļos, kad strauji pieaug energoresursu un līdz ar to citu preču un pakalpojumu cenas un rēķini, ievērojamai daļai Latvijas iedzīvotāju ir grūtības pieprasīto izmaksu segšanā.

Pat pēc oficiālajiem statistikas datiem gada inflācija (2021. gada decembris pret 2020. gada decembri) sasniegusi neraksturīgu lielumu – 7.9%. Tajā pašā laikā iedzīvotāju ienākumu pieaugums būtiski atpaliek no dzīves dārdzības kāpuma. Tā rezultātā cilvēki, kuri Latvijā ir trūcīgi, nespēj apmaksāt saņemtos rēķinus par elektroenerģiju vai gāzi, kā arī nespēj iegādāties pat pirmās nepieciešamības preces.

Nabadzības riskam un sociālai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju skaits pēc statistikas datiem 2020.gadā Latvijā pieaudzis līdz 26,2% jeb līdz 490 000 iedzīvotāju. Latvija ir piektā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. EAPN-Latvia pētījumi rāda, ka statistika par 2021. gadu būs vēl sliktāka, tādēļ Latvijas iedzīvotājiem, kuri lielākoties ir trūcīgi, nepieciešama tūlītēja valsts palīdzība gan energoresursu sadārdzināšanās seku, gan sociālo problēmu risināšanā.

EAPN Latvia, š.g. janvārī apkopojot savu dalīborganizāciju priekšlikumus, prasa valsts un pašvaldību institūcijām aktīvāk pieņemt lēmumus, kuri uzlabotu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju stāvokli.

EAPN-Latvia iesaka sekojošo:

1. Dzīves dārdzības ietekme uz nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām ir daudzkārt lielāka nekā varam secināt no vidējiem rādītājiem. Tāpēc ir nepieciešams rēķināt inflācijas koeficientu ne tikai vidēji uz vienu iedzīvotāju, bet tieši katrai no šīm grupām (strādājošiem ar minimālo darba samaksu, ģimenēm ar bērniem, invalīdiem, pensionāriem u.c.).
2. Koeficientu aprēķini nepieciešams veikt vismaz vienu reizi mēnesī (to nosaka dzīves dārdzības straujais kāpums), un attiecīgi katru mēnesi jāveic korekcijas kompensāciju sistēmā. EAPN-Latvia uzskata, ka nav pieļaujams balstīties uz 1-3 gadu veciem datiem, bet ir jāvadās no šodienas reālās situācijas.
3. EAPN-Latvia iesaka valstij izvairīties no vienreizējiem pabalstiem, bet gan izmaksāt katrai ģimenei (īpaši no trūcīgo un maznodrošināto loka un pensionāriem) noteiktā periodā katru mēnesi ne mazāk kā 100 eiro lielu pabalstu, izmantojot enerģētikas un citu valsts uzņēmumu peļņu un/vai budžetā plānotos neparedzētos izdevumus.
4. EAPN-Latvia atbalsta tādus priekšlikumus, kas saistīti ar rēķinu pieauguma pieļaujamo robežsummu, pēc kuras sasniegšanas valstij uz noteiktu periodu ir jāuzņemas pilna atbildība par pārsnieguma kompensēšanu.
5. Mēs vēršam arī Jūsu uzmanību uz faktu, ka netiek atbilstoši risināts jautājums par mājsaimniecības rēķinu kompensēšanu šī brīža situācijā, kad valsts iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas vai uzņēmuma darbinieks strādā no mājām, bet saņem rēķinus kā privātpersona (piemēram, skolotājs). Te būtu ieteicama vienota Valdības nostāja.
6. EAPN-Latvia arī brīdina, ka ir nepieciešams pastiprināt rēķinu izrakstītāju - uzņēmumu kontrole, jo ir pamats uzskatīt (rēķinos iekļautas agrāk nebijušas izmaksu pozīcijas, summas ir neatbilstoši augstas u.c.), ka var notikt uz enerģijas rēķina citu izdevumu nosegšana.
7. EAPN-Latvia aicina energoresursiem un pirmās nepieciešamības precēm krīzes laikā noteikt nulles vai vismaz samazinātu PVN (tas atkarīgs no resursa vai preces nozīmes patēriņā), tā vismaz daļēji atvieglojot sadārdzinājuma nomaksu.
8. EAPN-Latvia aicina Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldības organizēt sociālā dienesta uzturētu reģistru pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem, kurā tiek reģistrēti un apkopoti iesniegumi elektroenerģijas, gāzes un dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējiem par neiespējamību personai norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem, lai veidotu atlikto maksājumu grafikus un/vai risinātu jautājumu par valsts vai pašvaldības kompensāciju piesaisti. Svarīgi ir izveidot un uzturēt konsultatīvo tālruni, lai sniegtu informāciju iedzīvotājiem, ko darīt situācijā, kad nav iespējams nomaksāt saņemtos rēķinus par pakalpojumiem, lai pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji nebūtu spiesti izmantot dažādu aizdevuma sniedzēju piedāvājumus, kas turpina cilvēkus vest nabadzībā.
9. EAPN-Latvia aicina VARAM piešķirt tiesības pašvaldībām izsniegt iedzīvotājiem, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu attiecīgās pašvaldības teritorijā, Force Majeure izziņas.

• EAPN-Latvia uzskata, ka Valdībai krīzes situācijā ir jānodrošina represiju novēršana pret parāda nemaksātājiem (piemēram, veicinot soda naudu aprēķina atcelšanu, kontrolējot vēršanos pret parādnieka mantu u.tml.); ir krasi jānomaina tiesu izpildītāju un parādu piedzinēju esošā negatīvā ietekme, lai krīzes periodā parāda piedziņa vēl vairāk nepazemotu iedzīvotājus.
• EAPN-Latvia ierosina Valdībai izstrādāt un realizēt valsts pašnodrošināšanās ar enerģētiskajiem resursiem programmu, attīstot hidroenerģiju, saules un vēja enerģiju un/vai citus veidus, lai nākotnē novērstu neprognozējamus riskus energoresursu sadārdzināšanā.

Biedrība “EAPN-Latvia” ir 2013. gadā dibināta nevalstiska organizācija, European Anti Poverty Network (EAPN) dalīborganizācija, kuras mērķis ir, strādājot Eiropas Tīklā cīņai pret nabadzību, strādāt uz sociāli drošu Latviju, kas brīva no nabadzības un sociālās atstumtības un kurā pieejamas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības visiem. Biedrība iestājas pret visa veida diskrimināciju un sociālo atstumtību. Pašlaik EAPN-Latvia ir 30 biedru organizācijas un astoņi asociētie biedri.

Ar cieņu

Laila Balga,

EAPN-Latvia valdes priekšsēdētāja

Sagatavoja EAPN-Latvia Eiropas sociālās politikas darba grupa

ekonomikas zinātņu doktora Andra Burtnieka vadībā

Kontakti: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tel. 27501708