Biedrība turpina 2020. gadā uzsākto Latvijas senioru kopienu, sociālo iestāžu un senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ilggadējais sadarbības partneris un atbalstītājs AS „DelfinGroup” (Banknote).

AS “DelfinGroup” mārketinga direktors Miks Miķelsons norāda, ka uzņēmums sadarbībā ar biedrību labdarības akcijas plāno  veikt regulāri. “Viens no mūsu darbības virzieniem  ir rūpes par senioriem, tādēļ sadarbībā ar LSKA identificējam, kāds atbalsts konkrētai sociālās aprūpes vietai ir nepieciešams, un  palīdzēsim attiecīga aprīkojuma vai medicīniskā inventāra vai materiālu iegādē.”

2021. gada martā biedrība uzrunāja Dobeles novada Sociālā dienesta vadību un piedāvājām palīdzību. Novada Sociālā dienesta vadītāja Beata Limanāne, izvērtējot aktuālās vajadzības, ieteica ziedojumā iegādāties aprūpētāju darba inventāru dienesta struktūrvienībai Aprūpe mājās birojam.

„Aprūpe mājās–  

pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt”

 (LR Sociālo pakalpojumu un sociālā palīdzības likums).

Aprūpes mājās biroja vadītāja Ilona Sjakste par darbu saka:

 „Lai palīdzētu cilvēkiem, kuri vecuma, funkcionālo traucējumu, fiziskās invaliditātes vai slimības dēļ nespēj pilnībā vai daļēji nodrošināt sev personīgo aprūpi, veikt mājas darbus un risināt ar sadzīvi saistītus jautājumus, nezaudējot savu drošo vidi – mājas, pastāv iespēja saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā.”

Dinamika ( pakalpojumu saņēmēju skaits) 2018.-2020.

„Aprūpes mājās birojs palīdz personām, kurām nepieciešama palīdzība mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē:

• palīdz nodrošināt ēdienreizes;
• pārtikas, medikamentu iegāde, piegāde;
• palīdz dzīvesvietā veikt ikdienas mājas darbus;
• palīdz samaksāt maksājumus.

 Aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts Dobeles pilsētā, pagastu centros un pagastu attālākās teritorijās, viensētās laukos.”

2021. gadā aprūpi mājās saņem līdz 60 personas. Lielākā daļa aprūpējamo ir senioru vecuma.

Taču, kā stāsta pakalpojuma sniedzēja biroja vadītāja Ilona Sjakste, visas septiņas aprūpētājas, kas strādā birojā, arī ir senioru vecuma. Par ziedojumu biedrības iegādātais aprūpes inventārs - Putekļu sūcējs-tvaika tīrītājs SV 7 un Logu tīrītājs WV 2 Premium 10 years edition – būs noderīgs atbalsts uzkopjot aprūpējamo dzīves vietas. 

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne saka:

“Palīdzība senioriem, kuri paši par sevi pietiekamā mērā parūpēties vairs nespēj, ir viens no būtiskākajiem LSKA uzdevumiem, un mēs esam ļoti gandarīti, ka, pateicoties  AS „DelfinGroup”  finansiālajam atbalstam, spējam palīdzēt cilvēkiem, kuriem mūža nogalē nepieciešams atbalsts.”

12. aprīlī LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un Dobeles novada Sociālā dienesta vadītāja Beata Limanāne parakstīja ziedojumā iegādātās Mantas nodošanas – pieņemšanas līgums, kur norādīts: 

 „.1.Mantas lietošanas mērķis ir Sabiedriskā labuma jomas „Veselības veicināšana” un „Trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana”, kas piešķirta Mantas devējam.

  .2.Mantas pieņēmējs apņemas mantu lietot veselības veicināšanā un trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanā Dobeles novada Sociālā dienesta struktūrvienības Aprūpes mājās esošajiem pacientiem.”

Ziedojuma nodošanā piedalījās biedrības pārstāves Lilita Kalnāja un Andra Viļķina, Dobeles novada Sociālā dienesta vadītāja Beata Limanāne,  dienesta vadītājas vietniece Aija Renga un Aprūpe mājās biroja vadītāja Ilona Sjakste. Visa ziedojuma nodošana notika ievērojot valstī noteiktos piesardzības pasākumus – ar maskām un neuzkavējoties ilgstoši.

Par notikušo Dobelē 12. aprīlī varat arī skatīt foto stāstu mājas LSKA lapas www.lskapavieniba.lv sadaļā Galerija.

Mājaprūpes inventāra saņemšana, no kreisās: Aija Renga, Lilita Kalnāja un Ilona Sjakste

Līguma parakstīšana, no kreisās: Beata Limanāne un Lilita Kalnāja

Senioru sociālā izolētība, atstumtība un vientulība ir cēlonis daudzām vecāka gadu gājuma cilvēku problēmām, tostarp arī veselības jomā, liecina biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) veikto pētījumu dati. Viens no veidiem, kā palīdzēt senioriem  būt sabiedriski aktīviem, sadarboties ar citiem un atgūt dzīvesprieku, ir iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā. 

LSKA priekšsēdētājas vietniece, projekta “Senioru saeima – rīdzinieku sadarbības meistarklases” vadītāja Lilita Kalnāja uzsver, ka senioru vajadzība justies vajadzīgiem un dot labumu sabiedrībai vēl joprojām tiek novērta par zemu. “Senioriem ir ļoti būtiski ne vien attīstīt jaunas iemaņas, bet arī izmantot savu dzīves pieredzi, sniedzot palīdzību citiem. Ir aplami domāt, ka senioriem tik vien vajag, kā būt paēdušiem un atrasties siltumā un drošībā. Neapšaubāmi, arī tas ir svarīgi, tomēr ne mazāk būtiski ir sajust, ka tu esi vajadzīgs, novērtēts  un spēj dot labumu citiem.” L.Kalnāja arī norāda, ka iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā ļauj lauzt arī pašu senioru vidū plaši izplatīto stereotipu, ka viņi šim “ātrajam interneta gadsimtam” nav pietiekami sabiedriski un zinoši.

“Galvenais kritērijs ir seniora vēlme iesaistīties, darboties, būt aktīvam, pozitīvi noskaņotam un gatavam izmantot sava mūža un darba gados uzkrāto pieredzi. Taču vienlaikus senioriem pašiem jābūt pārliecinātiem, ka attiecīgā brīvprātīgā darba veikšanai viņiem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan iemaņas. Tad iespēja sniegt palīdzīgu roku viņiem sniegs prieku un gandarījumu,” saka Lilita Kalnāja.

Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka ne mazāk svarīgi ir informēt, kāds ieguvums no šāda bezatlīdzības darba veikšanas būs sabiedrībai kopumā. 

“Brīvprātīgā darba jomas ir ļoti dažādas, sākot no apkārtējās vides sakopšanas talkām un dalības kultūras, mākslas un pasākumu organizēšanā,  līdz  veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpei. Būtībā katrs brīvprātīgo kustības dalībnieks var atrast sev piemērotāko jomu, kura visvairāk atbilst viņa interesēm, iespējām un vēlmei palīdzēt. Tomēr lai seniori pilnvērtīgāk varētu iesaistīties brīprātīgajā darbā, nepieciešama plašāka informācija par šo visā pasaulē populāro kustību senioru visbiežāk izmantotajos informācijas kanālos – radio, televīzijā un preses izdevumos. Diezin vai vecāka gadu gājuma cilvēki meklēs informāciju par brīvprātīgā darba iespējām globālajā tīmeklī,” saka B.Girgensone.

Lai veicinātu senioru jeb “sudraba brīvprātīgo” iesaistīšanos NVO sociāli nozīmīgās aktivitātēs, LSKA projekta „Senioru saeima – rīdzinieku sadarbības  meistarklases” ietvaros veikusi pētījumu, kā senioru iesaistīšanās brīvprātīgo kustībā tiek īstenota dažādās pasaules valstīs, un kādi ir šo aktivitāšu ieguvumi.

Kā pozitīvie ieguvumi minēti: dzīves kvalitātes uzlabošanās, resocializācija, palielinās sociālā nepieciešamība, formējas un nostiprinās starppaudžu saites, tiek nodrošināta tradīciju un pieredzes tālāknodošana, neapmierinātība ar dzīves realitāti transformējas radošās aktivitās.

Barba Girgensone norāda, ka pēc senioru iesaistīšanās līmeņa  brīvprātīgo kustībā NVO sektorā Eiropas valstis var nosacīti dalīt 3 grupās. Vismazāk senioru brīvprātīgo kustībā NVO sektorā iesaistās Vidusjūras valstīs. Piemēram, Itālijā senioru līdzdalības daļa dažādos brīvprātīgos projektos ir aptuveni 7 %, bet Grieķijā un Spānijā - tikai 2-3%. Vācijā, Francijā, Šveicē un Austrijā  brīvprātīgo kustībā iesaistās vidēji 9 –14% vecāka  gadagājuma cilvēki. Visaktīvākie brīvprātīgie seniori ir Zviedrijā, Dānijā (17%) un Nīderlandē (vairāk nekā 20%). Eiropas valstīts 18% no brīvprātīgajiem senioriem katru dienu nodarbojas ar aktivitātēm NVO, bet 47 % to dara vienreiz nedēļā. Dānijā, Francijā, Zviedrijā vecuma posmā pēc 65 gadiem senioru aktivitāte pieaug, bet pēc 75 gadu vecuma samazinās. Tomēr Skandināvijā arī pēc 75 gadu vecuma sasniegšanas ar NVO aktivitātēm regulāri nodarbojas 12-13% iedzīvotāju.   

Barba Girgensone min arī dažus piemērus par to, kā notiek “sudraba brīvprātīgo” darbs citās pasaules valstīs. “Piemēram, Dānijā katrs pieaugušais ir septiņu NVO dalībnieks, bet katrs trešais iedzīvotājs strādā NVO kā brīvprātīgais bez atlīdzības.   Šajā valstī vispopulārākā ir “sudraba voluntieru”darbība veco ļaužu sociālajās mājās, slimnīcās, palīdzības centros jaunajām māmiņām, kā arī otrreizējo apģērbu pārdošanas veikalu ķēdēs. Japānā „Sudraba brīvprātīgie” tīra ielas, seko līdzi un veic tās vides, kurā viņi atrodas, sanitāro apkopi, kā arī piedalās līdzekļu vākšanā trūkumcietējiem, sniedz palīdzību bāreņiem, invalīdiem un bezpajumtniekiem, vada tūrisma ekskursijas, palīdz mājdzīvnieku aprūpē, u.c.  Kanādā brīvprātīgo kustībā  iesaistās labi materiāli nodrošināti seniori, kuri ir pieraduši pie darba un, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, grib turpināt būt aktīvi.  Piemēram, Toronto   muzejos strādā brīvprātīgie darbinieki – ekskursiju vadītāji, fondu glabātāji. ASV „Sudraba brīvprātīgo” NVO iesaistās 50% iedzīvotāju. Visbiežāk viņi darbojas apkalpojošajā sfērā: slimnīcās, reliģiskajās organizācijās, izglītības iestādēs, migrācijas centros, bērnu studijās. Īpašu popularitāti pēdējā laikā guvis “virtuālais brīvprātīgo darbs” – mājas lapu izveidošana un uzturēšana, onlain pētījumu īstenošana, tehniskās palīdzības sniegšana nekomerciālām organizācijām,utml.”

LSKA pētījumā secināts, ka Latvijā un arī Rīgā senioriem pastāv diezgan plašas iespējas ne vien atrast sev piemērotāko brīvā laika pavadīšanas aktivitāti, bet arī iesaistīties dažāda veida brīvprātīgajā darbā – palīdzēt citiem senioriem, palīdzēt jaunajiem vecākiem, bērniem, kā arī darboties dārzniecības vai dzīvnieku kopšanas jomā, organizēt svētkus utml. Taču, lai seniori aktīvi iesaistītos brīvprātīgo kustībā, nepieciešama plašāka un visaptverošāka informācija par to.

Projekts “Senioru saeima-rīdzinieku sadarbības meistarklases” tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.