Pēc divām nedēļām no Mārtiņiem svinēja Katrīnas, kad pretstatā iepriekš Mārtiņiem galvenās bija meitas, kuras ietērpās baltās kleitās vai apsedzās ar palagiem, tā kļuva skaistas un baltas. Tās tika pielīdzinātas līgavām, bet, lai būtu vēl krāšņākas, greznojās ar krāsainām lentām, lakatiem un jostām, atgādinot arī Meteņu  jeb Vastlāvju ķekatniekus. Katrīnas baltās meitas reizumis arī tēloja kāzu gājienu, dancojot un dziedot.

Cienastam deva desas, pupas un zirņus, taču, tā kā rudens bija bagāts laiks, cienāja arī ar konfektēm un kliņģeriem, kā jau meitenēm piedien. Arī Igaunijā baltās ķekatnieces ir zināmas, tās tiek pretstatītas Mārtiņdienas nejaukajiem puišiem.

Tika vēroti un salīdzināti arī laika apstākļi šajās dienās, sasaistot arī ar Andrejiem (30. novembrī), kaut tos īpaši nesvinēja. 

Tomēr Andrejos zīlēja, pirms gulētiešanas vārīja „mēmo putru”, kuru nogaršojot nedrīkstēja runāt  vai smieties, lai sapnī ieraudzītu savu nākamo.

Mīkla:

„Maza, maza meita, simts villaiņu apkārt” 

 (Vista) ( Sīkrog – Sīkrags, teicējs Pēteris Dambergs)

Sakāmvārds:

„Mārtiņš apglabā, Katrīna apsedz, Andrejs izārda”

(Vaid- Vaide, teicēja Paulīne Kļaviņa) 

Katrīnas dziesma:

„Katrīnas tēvam bij’ deviņi dēli,

Tie visi deviņi – amata brāļi.

Trīs bundzinieki, trīs svilpotāji,

Trīs vilka zvejtīklu gar jūras malu.”

(teicējs nezināms, no ansambļa „Līvlist” arhīva)

Materiāls sagatavots izmantojot grāmatas „Katram nostūrim savi paradumi” Zojas Sīles sagatavotos lībiešu paradumu tekstus no 124.lpp.

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu no 2020. gada 1.marta līdz 15. novembrim īstenoja projektu “Rīgas seniors LR Saeimā”. Viens no projekta galvenajiem mērķiem bija pilsoniskās sabiedrības veicināšana, līdzdalība, sociālās atstumtības novēršana kā arī pašapziņas stiprināšana senioru vecuma cilvēkiem. 

Projekta īstenošanas laikā LSKA sarunu pēcpusdienās tikās ar vecāka gadagājuma rīdziniekiem, apzināja pensionāru un senioru problēmas, starp kurām īpaši uzsverami cilvēka cienīgām vecumdienām nepietiekoši līdzekļi, vientulība, neprasme iesaistīties kopienu tradīcijās un jaunajos pasākumos, kā arī pilsoniskās sabiedrības un integrācijas pasākumu neizpratne. Ņemot vērā, ka daudziem senioriem ir nepietiekama finanšu pratība jautājumos, kas skar uz pensionāriem attiecināmās nodokļu izmaiņas, garantēto minimālā ienākuma līmeni vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus, LSKA organizēja trīs seminārus Rīgas senioriem “Zinošs seniors finanšu pratībā”, no kuriem viens pēc šā gada martā valstī izsludinātās arkārtas situācijas Covid-19 pandēmijas ierobežošanai norisinājās papildus arī attālināti.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece, projekta vadītāja Lilita Kalnāja uzsver, ka jo īpaši augstu seniori novērtēja semināros gūtās zināšanas un praktisko palīdzību VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas pārskatu sagatavošanā, kā arī informāciju par aizņēmumiem un to drošību. Daudzi no LSKA aptaujātajiem senioriem atzinuši, ka tieši nepieciešamo digitālo prasmju trūkums viņiem sagādājis problēmas ne vien darba attiecību turpināšanā, bet arī tādā ikdienā ļoti būtiskā sfērā kā finanšu pakalpojumi. 

“LSKA organizētajās sarunu pēcpusdienās ar pensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem atklājās, ka daudzi no viņiem par problēmu uzskata ne vien nepietiekamo pensiju, vientulību vai sociālo kontaktu trūkumu, bet arī neprasmi apieties ar viedierīcēm, grūtības mobilo lietotņu apgūšanā, stingro autentifikācijas rīku izmantošana darījumiem internetbankā un citas ar digitālajām prasmēm saistītas lietas,” saka Lilita Kalnāja. Pēc viņas teiktā tas daudzos senioros rada finansiālās atstumtības sajūtu un veicina pašvērtējuma mazināšanos. “LSKA pieredze liecina, ka ir būtiski, lai šādas sarunu pēcpusdienas, kurās tiek pārrunātas senioru problēmas, tiek veikta pieredzes apmaiņa un senioru motivēšana lietderīgām brīvā laika aktivitātēm norisinātos pēc iespējas biežāk. Tas mazina sociālās atstumtības sajūtu vecāka gadagājuma ļaudīm, kā arī  iesaista seniorus sadarbības pasākumos,” saka Lilita Kalnāja. 

Senioru problēmu pārrunāšanai “Sarunu klubā” tika organizētas arī tikšanās ar Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministriju pārstāvjiem, kā arī Saeimas un Rīgas domes deputātiem. Tāpat LSKA pārstāvji, tiekoties ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Skridi, iesnieguši biedrības sagatavotos priekšlikumus ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai, kurā skartas tādas problēmas kā diskriminācija uz vecuma pamata, senioru pamestība bez aprūpes, geriatriska profila medicīniskās palīdzības sniegšanas jautājumi, ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu saistītās objektīvās un subjektīvās problēmas, kā arī daudzi citi jautājumi. Par tikšanās laikā pārrunāto problemātiku tika izgatavots videomateriāls, kurš ievietots LSKA mājas lapā un izplatīts Biedrības sadarbības partneriem.

Kā uzsver  LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, viens no būtiskākajiem LSKA uzdevumiem ir pārstāvēt senioru kopienu un to sadarbības partneru tiesības un intereses kā valsts, tā pašvaldību līmenī. “Mēs esam uzrunājuši Rīgas, un arī ārpus galvaspilsētas esošas senioru un pensionāru organizācijas, lai kopīgi līdzdarbotos priekšlikumu izstrādē senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai,” saka Astrīda Babāne.   Patlaban LSKA veic Senioru Saeimas Nolikuma izstrādi. Plānots, ka nākotnē Senioru Saeima  vērtēs uz šo Latvijas iedzīvotāju daļu vērstās likumdošanas iniciatīvas un sniegs savus priekšlikumus to uzlabošanai.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros”.

 “Rīgas seniors LR Saeimā”
finansēšanas līgums Nr.DIKS-20-412-lī

Laika periodā no 2020. gada 1. maija līdz 31. oktobrim  īstenojām Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) programmā „NVO fonds” atbalstīto mūsu iesniegto projektu. 

Projektā „Aktīvs seniors Latvijā” īstenojām galvenos uzdevumus

        1.aizstāvēt senioru intereses,

        2.izveidot problēmu risināšanas informācijas tīklu.

Mērķa grupa

Latvijas seniori, kuri vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus.

Projektā īstenotās aktivitātes

1. Senioru izglītošanās semināri - tika organizēti  3 izglītojošie semināri, kur apguva finanšu pratību. 
2. Senioru interešu aizstāvība – darbojās jurists, kas strādāja ar pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanas, problēmu risināšanas skarošo likumdošanas aktu un ministriju, pašvaldību normatīvo aktu bāzi, sagatavoja un iesniedza LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, LR Tiesībsargam un LR Centrālajai vēlēšanu komisijai priekšlikumus senioru dzīves uzlabošanai.
3. Latvijas senioru kopienu tīkla veidošana – darbojās informācijas speciālists, tika nodrošināta informācijas izplatīšana senioriem mājas lapā www.lskapvieniba.lv, veidoti sakari ar reģionu apvienībām un organizēti senioru sadarbības tīklu veidošanas pieredzes braucieni uz Cēsīm un Mazsalacu.
4. „Latvijas vienaudžu” video sižetu sagatavošana un izplatīšana - apzinājām 100gadniekus, sadarbojāmies ar iepriekšējo salidojuma vadības komandu un  informācijas speciālisti izveidoja 4 video sižetus par Latvijas vienaudžiem, kas publicēti mūsu mājas lapā.
5.  „Senioru saeimas 2021” dokumentācijas sagatavošana – tika  veikta Jauniešu un Zemnieku Saeimas pieredzes izpēte un  analīze. Sagatavota izpētes rezultātu dokumentācija. Sagatavots Senioru saeimas Nolikums un izstrādāta Senioru Saeimas 2021 koncepcija.
6. Informācijas izplatīšana, video uzņemšana, publicēšana - visu projekta laiku sabiedrība tika informēta, publicēti aicinājumi uz pasākumiem, publikācijas mājas lapā,  preses relīzes  sagatavotas un izplatītas katru mēnesi. Video sižetu par   Latvijas 100gadniekiem uzņemšana, sagatavošana un publicēšana. Informēšanas pasākumu kvalitāti nodrošināja speciālists.
7. Mērķa grupas ieteikumi, projekta izvērtējums. Projekta vadība - tika vadīts projekts, ievērojot līguma noteikumus un īstenoti plānotie pasākumi. Darbojās Projekta ieviešanas administrācijas grupa: biedrības valdes priekšsēdētāja, grāmatvede un projekta vadītāja. Nodrošināta projekta norise atbilstoši pieteikumam, sagatavoti pārskati un iesniegti projekta finansētājam.

Projekta aktivitātes īstenojām jaunos, ārkārtējās situācijas apstākļos. Tie uzlika jaunus pienākumus un sastapāmies ar izaicinājumiem.

Taču visi kopā apņēmības pilni varējām projektu īstenot.

Liela pateicība SIF projekta uzraugiem par viņu atbalstu un sapratni.

Pateicamies visiem, kas piedalījās projekta aktivitātēs.

Visas ziņas par pasākumiem, foto galeriju un video sižetus varat skatīt mūsu biedrības mājas lapā www.lskapvieniba.lv

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13

Pasākumu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa „Līvlist”( Lībieši) vecākā, lībiešu valodas skolotāja un savas tautas tradīciju zinātāja Zoja Sīle grāmatā „Katram nostūrim savi paradumi” stāsta par Mārtiņdienas svinēšanu lībiešu ciemos.

Kīlmakū – Sala mēnesis ( novembris)

Mārtiņi , 10.11.

Ar Mārtiņiem beidzās ārā darāmie darbi, sākās rudens un ziemas laiks. Lībiešu ciemos šajā laikā gāja ķekatās. Kaimiņiem latviešiem tāda paraduma rudenī nebija, toties Igaunijā gan, jo sevišķi Sāmsalā. Arī radu tautas – somi un karēļi - tērpās maskās.

Ķekatās Mārtiņos gāja jauni vīrieši, kuri vilka mugurā otrādi apgrieztus aitādas kažokus, apjoztus ar salmu grīstēm, sejas aizklāja ar papīra maskām. Īpaši ieģērba Mazā zirga un Lielā zirga jājējus. Mazajam bija jābūt veiklākajam dancotājam, kura zirga ausis darināja no ādas, uzvilka apzeltītus apaušus, pierīkoja lina asti, kaklā uzkāra zvaniņus. Lielā zirga puisim bija jābūt visdūšīgākajam. Tā zirga mugura bija no dēļa, nāsīm izvēra ķēdes. Kad ķekatnieki devās gājienā, priekšā gāja spēlmanis, skanēja maršs. Katrā sētā dzina jokus, spēlēja un dancoja. Šai dienai par godu kāva lopus, darīja desas, brūvēja alu. Saimniekiem bija svarīgi ķekatniekus pacienāt. Deva arī pupas un zirņus, kas vienlaikus bija arī veļu laika ēdiens. Bērniem bija jāatrāda lasīt prasme, tiem vajadzēja arī no galvas skaitīt lūgšanas un psalmus.

Ķekatnieki mēdza teikt, ka viņi nāk no Sāmsalas, tādēļ runāja jocīgā „Sāmsalas valodā”:

„Kitsa, kale kibu,, vare sele varu, karu kāpa, undi ule,

Recase reide, vinti, vinti, vārava samba!

Žagatai lai bēda, vārnai spārnā sāpe, lācim ķepā, vilkam lūpā,

Lapsiņai pēdā; tavējā pa vārtiem mūk ārā!”

                    (teicējs nezināms, no ansambļa „Līvlist” arhīva)

Mārtiņdienu dziesma:

„Mārtiš nāce, Mārtiš jāje,

Duncs pie sānem, bungs āzmugre.

Brucekels paduse, ābols \keše,

Sālskule mugre.”

                    (teicējs nezināms, no ansambļa „Līvlist” arhīva)

Materiāls sagatavots izmantojot grāmatas „Katram nostūrim savi paradumi” Zojas Sīles sagatavotos lībiešu paradumu tekstus no 123.lpp.