Lai dzīves rudens būtu bagāts un skaists…

 

Ilona Bērziņa, speciāli Laikrakstam “Latvietis” Austrālijā

 

Pagājušajā rudenī, vēl pirms Covid-19 dēļ tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, kopā ar “Latvijas Senioru kopienu apvienību” (LSKA) viesojos Pētera Upīša dārzā Dobelē. Braucienā piedalījās seniori, kuri jau pārkāpuši  80 gadu slieksni, braši septiņdesmitgadnieki un “jaunuļi”, kuri septītā gadu desmita robežai vēl tikai tuvojās. Kad pēc dārza izstaigāšanas Dobeles pilsētas pensionāru biedrības biedri mūs sagaidīja skanīgi dziedot “Maza mana tēvu zeme”, kam pievienojās gan no Rīgas, gan Alūksnes atbraukušie seniori, sajutos kā bērnībā - kad latviešiem, sanākot kopā, vienmēr skanēja dziesmas un katra bēda tika “likta zem akmeņa”.  

 

Taisnības labad jāsaka, ka biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” vēl ir samērā jauna - tā dibināta 2017.gadā. Biedrībā apvienojušās vairākas Rīgas un Latvijas reģionu nevalstiskās organizācijas, un LSKAS galvenais uzdevums ir pārstāvēt senioru kopienu un to sadarbības partneru intereses un tiesības pašvaldību, valsts un arī starptautiskajā līmenī. LSKA ir ieguvusi Sabiedriskā labuma organizācijas statusu vairākās jomās, un īpaši te jāuzsver labdarība, vecāka gadu gājuma ļaužu veselības veicināšana, kā arī trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana.  Biedrība aktīvi darbojas arī Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Konsultatīvajā senioru padomē un Saeimas komisijās, kurās tiek lemts par senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu. Tāpat LSKA parakstījusi Rīgas domes un Nevalstisko sabiedrisko organizāciju sadarbības memorandu.

 

Iespēja palīdzēt silda sirdi

 

Ar LSKA valdes priekšsēdētāju Astrīdu Babāni un valdes priekšsēdētājas vietnieci Lilitu Kalnāju tiekos nelielā kafejnīcā uz Brīvības un Ģertrūdes ielas stūra. “Kamēr vēl var,” norunājot vietu intervijai, skumji joko dāmas. Jo diemžēl arī Latvijā saslimstība ar Covid-19 atkal aug. Taču tad abas sāk stāstīt par iepriekšējās dienas braucienu uz Alūksni un Alūksnes novada sociālās aprūpes centram  dāvinātajiem ratiņkrēsliem, un atplaukst smaidā.

 “Iespēja palīdzēt cilvēkiem, kuri mūža nogali aizvada sociālās aprūpes centros, sniedz milzīgu gandarījumu. Pateicoties finanšu koncerna AS DelfinGroup ziedojumiem esam spējuši sagādāt un uzdāvināt nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu un materiālus vairākām sociālās aprūpes iestādēm, slimnīcām, pansionātiem un biedrībām visā Latvijā. Kopā ar AS DelfinGroup zīmolu Banknote tā jau ir kļuvusi par labu tradīciju, un esam patiesi pateicīgi, ka šīs palīdzības apjoms ar katru gadu aug. Mazsalaca, Dobele, Līvāni, Viļaka, Šķilbēni, Alūksne - to vietu ģeogrāfija, kuru sociālās aprūpes iestādēm  esam spējuši uzdāvināt nepieciešamo medicīnas inventāru un kopšanas līdzekļus, ir tiešām plaša. Plānojam, ka līdz šā gada beigām dāvinājumus kopumā saņems 15 šādas iestādes,” stāsta Babānes kundze.

Savukārt Lilita Kalnāja bilst, lai nepiemirstu pastāstīt arī par sadarbībā ar AS DelfinGroup šopavasar senioriem organizētajiem informācijas tehnoloģiju un  finanšu pratības kursiem. “Tā tikai šķiet, ka vecāka gada gājuma cilvēkiem digitālās prasmes neinteresē. Pandēmijas laikā daudzi saprata, cik svarīgi ir prast izmantot modernās tehnoloģijas saziņai ar tuviniekiem un draugiem. Tādēļ, līdztekus kursiem, LSKA izveidoja arī speciālu pamācību, kurā soli pa solim stāstīts, kā attālinātai saziņai izmantot ZOOM platformu. Tāpat seniori ļoti augsti novērtējuši semināros gūtās zināšanas un praktisko palīdzību VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas pārskatu sagatavošanā, kā arī informāciju par aizņēmumiem un to drošību. Daudzi no LSKA aptaujātajiem senioriem atzinuši, ka tieši nepieciešamo digitālo prasmju trūkums viņiem sagādājis problēmas ne vien darba attiecību turpināšanā, bet arī tādā ikdienā ļoti būtiskā sfērā kā finanšu pakalpojumi,” tā Kalnājas kundze.

 

Saglabāt dzīvei “garšu” 

 

LSKA jau otro gadu pēc kārtas īsteno arī Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem atbalstītus projektus senioru interešu aizstāvībai un viņu plašākai iesaistei sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas ietvaros finansētus projektus, kuri ļauj īstenot dažādas ar senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu un integrāciju  sabiedrībā saistītas aktivitātes.

Astrīda Babāne stāsta, ka senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai ārkārtīgi būtiska ir ne vien dzīves materiālā puse, bet arī iespēja iesaistīties dažādos mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos, klubiņos un domubiedru grupās. 

“Nav noslēpums, ka līdz ar vecumu mainās cilvēka spējas adaptēties sabiedrībā, saglabāt možu prātu un prieku par dzīvi. Bieži vecie cilvēki ir piedzīvojuši tuvu cilvēku zaudējumu, jūtas vientuļi un vakar vēl tik pazīstamā pasaule viņiem sāk kļūt arvien svešāka. Mūsu uzdevums tad ir viņus sapurināt, neļaut grimt vientulībā un depresijā. Kā lielisku piemēru varu minēt LSKA biedra -  biedrības “Svētās Ģimenes Māja” organizēto “Senioru klubiņu”, kurā regulāri notiek dažādas izglītojošas lekcijas, diskusijas par aktuālām tēmām, dzejas pēcpusdienas, kopīgas filmu skatīšanās. Senioriem ir iespējas apgūt datorprasmes, valodas, dejot, dziedāt, piedalīties rokdarbu pulciņā… Kopīgiem spēkiem mēs darām visu, lai dzīves rudens būtu skaists,” saka Astrīda Babāne.

Savukārt Lilita Kalnāja stāsta, ka regulāri tiek organizētas arī ekskursijas uz dažādām Latvijas vietām, tikšanās ar citām senioru organizācijām un dalīšanās pieredzē. “Protams, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju, šajos pasākumos piedalās tikai cilvēki, kuriem ir Covid-19 sertifikāts, un to mēs stingri kontrolējam. Gados vecāki cilvēki tomēr ir lielākā riska grupā, tādēļ mēs, cik vien varam, skaidrojam viņiem vakcinācijas nepieciešamību. Piemēram, nesen LSKA uzņēma videomateriālu, kurā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns stāsta par novecošanu kā jaunu dzīves posmu ar saviem izaicinājumiem un iespējām. Šajā video rullītī, kurš senioru vidū guvis lielu atsaucību, vecāka gada gājuma ļaudis arī tiek aicināti neklausīties dezinformāciju par vakcīnu kaitīgumu, jo cita ceļa kā vakcinēšanās sevis pasargāšanai jau nav.” Abas dāmas ir vienisprātis, ka viens no galvenajiem gados vecu cilvēku ienaidniekiem ir vientulība un sociālā atstumtība. Tieši tādēļ viens no galvenajiem LSKA darbības virzieniem ir senioru aktivitātes veicināšana un integrācija sabiedrībā. 

LSKA arī apzina tos cilvēkus, kuri praktiski ir mūsu Latvijas vienaudži. Pēdējo pāris gadu laikā tapušas video īsfilmas par cilvēkiem, kuri sasnieguši simts un vairāk gadu vecumu. “Šo cilvēku dzīves pieredze, viņu pašu stāstījums par garajā mūžā piedzīvoto noteikti ir vērts, lai to dokumentētu un saglabātu,” saka Astrīda Babāne. Ar viņu dzīvesstāstiem, kā arī ar informāciju par citām LSKA aktivitātēm iespējams iepazīties biedrības tīmekļvietnē www.lskapvieniba.lv.



Garlaikoties pensijā nav laika

 

Regulāras tikšanās ar senioriem visā Latvijā notiek jau kopš biedrības dibināšanas brīža. LSKA apzina senioru problēmas, aktuālākos, steidzami risināmos jautājumus, un, balstoties uz šo informāciju, juridisko zinātņu maģistres Barbas Girgensones vadībā veic apjomīgus pētījumus kā par pašām problēmām, tā arī to risinājumu veidiem. Ir tapuši priekšlikumi ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai, kurus LSKA pagājušajā rudenī iesniedza Saeimā, un kuras īstenošana ir vitāli nepieciešama. Kā uzsver LSKA vadītāja Astrīda Babāne, ir būtiski labot netaisnīgo situāciju, kad aizejot pensijā, cilvēki, kuru visu mūžu godprātīgi strādājuši savas valsts labā, automātiski nonāk sociāli vismazāk aizsargātā un nabadzības riskam pakļautā sabiedrības daļā.  Tādēļ LSKA neslēpj gandarījumu, ka biedrības priekšlikumi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā raduši dzirdīgas ausis.

Covid-19 pandēmijas laiks nedaudz aizkavēja vēl kāda apjomīga LSKA projekta - “Senioru saeimas” īstenošanu. Paredzēts, ka šī organizācija apvienotu dažādas senioru un pensionāru intereses pārstāvošās NVO un kā likumdevējam, tā attiecīgajām valdības institūcijām sniegtu arī savu redzējumu senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un dažādu gados vecu cilvēku problēmjautājumu risināšanai. 

Šajā rakstā ieskicēju tikai daļu no LSKA apjomīgā veikuma, jo izstāstīt par visām biedrības aktualitātēm vienā publikācijā nav iespējams. Tomēr pēc manām subjektīvām domām, viens no biedrības būtiskākajiem devumiem, līdztekus priekšlikumu izstrādāšanai senioru dzīves kvalitātes celšanai, ir tās ar ziedotāja palīdzību sniegtā palīdzīgā roka tiem vecajiem cilvēkiem, kuri paši par sevi vairs parūpēties nespēj, un nemitīgās aktivitātes vecāka gadu gājumu ļaužu moža gara uzturēšanai.

“Garlaikoties pensijā mums nav laika,” smejas dāmas. “Katra diena ir piepildīta. Kas gan cits labāk sapratīs senioru vajadzības un problēmas, kā paši seniori?”

Saite uz laikrakstu “Latvietis” https://laikraksts.com/raksti/10780

 

Svētās Ģimenes mājā

Klostera ielā 5,

9.septembrī plkst.12.30

 

ar LR Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu!

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu, kur izglītojam un informējam seniorus par  aktuāliem finanšu, labklājības un veselības jautājumiem 

 

 

9.septembrī būs iespēja tikties „Sarunu klubā”  ar LR Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu

Varēsim uzdot jautājumus par:

  1. mūsu valsts finanšu situāciju,
  2.  nodokļu izmaiņām, 
  3. IKP pieaugumu, 
  4. atbalstu senioriem, 
  5. valsts parādu
  6.  nākotnes  perspektīvām.

Aicinām seniorus sagatavot savus jautājumus – tagad ir tā iespēja saņemt finanšu speciālista atbildi!

 Lūdzam dalībniekiem vakcionēties un neapdraudēt citus seniorus.

Tad varēsim tikties biežāk, braukt arī ekskursijās un tikties ar mūsu biedrības biedru organizācijām visā Latvijā.

Gaidām vakcionētos seniorus!

 

Parlamentārais sekretārs  ir politiska valsts amatpersona, kas uztur  Ministru kabineta  locekļa (ministra) saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

Parlamentāro sekretāru izrauga ministrs, tam ir tiesības pārstāvēt ministru, dot rīkojumus ministrijas un to pakļautībās esošu iestāžu amatpersonām. 

Tas ir otra augstākā politiskā amatpersona katrā ministrijā.




Pasākumu atbalsta :

 

Sabiedrības integrācijas fonda 

Programmā „NVO fonds”

Projekts „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Turpinām senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote)

27.augustā biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja devās uz Subati, lai nodotu pansionātam „Miera nams” sešus porolona matračus ar ūdensnecaurlaidīgu pārvalku. Dāvinājuma summa 744,00 EUR, ko apmaksājām par ziedotāja sniegto finansējumu. Pansionāta vadītāja Sofija Glūmāne un darbiniece Anna Zīberga laipni sagaidīja pie nama, laipni uzņēma un pastāstīja par pansionāta darbu:

 

„Subates katoļu draudzes sociālās aprūpes iestādi (SAI) jeb pansionātu „Miera nams” 1994. gadā dibinājis priesteris Vincents Bārzda. Iestādē tiek sniegti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi galvenokārt veciem ļaudīm ar kustību traucējumiem.

Iestāde sastāv no divām ēkām – vienā izmitināti vecie cilvēki, kuri vēl var staigāt, otrā ēkā – tie, kas pārvietojas ar grūtībām vai ir guloši. Kopumā šeit ir paredzētas telpas 40 klientu izmitināšanai, katrā atsevišķā istabā dzīvo 1 – 2 klienti. Pansionātā ir pirts, 3 dušas telpas, veļas mazgātava un virtuve, kā arī neliela naturālā saimniecība, kas palīdz nodrošināt tā iedzīvotājiem veselīgu pārtiku. Iestādē strādā divpadsmit apkalpojošā personāla darbinieki.

 

Lai realizētu aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, tiek īstenoti dažādi pasākumi. Ik mēnesi un arī visos Baznīcas svētkos pansionātā speciāli ierīkotā lūgšanu telpā tiek noturēta Sv. Mise. Līksmā gaisotnē šeit tiek svinēta Veco ļaužu diena, Ziemassvētki, un viens no priecīgākajiem notikumiem katru gadu ir Jelgavas diecēzes bīskapa Antona Justa apciemojums. Klientiem tiek nodrošināta iespēja apmeklēt arī Subates pilsētas kultūras pasākumus un iesaistīties aktivitātēs ārpus iestādes teritorijas.

 

Pansionāts tiek uzturēts lielākoties no tā iemītnieku pensijām. Vēl šodien tas pastāv kā Romas katoļu draudzes īpašums, tāpēc dažādi remontdarbi un uzlabojumi ēkās veikti lielākoties par ziedojumu un dažādu labdarības fondu piešķirtajiem līdzekļiem.”

 

Pansionāta telpas ir labi iekārtotas, izremontētas un vecie cilvēki tiek sirsnīgi aprūpēti. Pansionāta apkārtne sakopta, puķes zied un priecē. Notiek ēku fasāžu remonti, sakārtoti pamati senajai pansionāta celtnei, kas agrāk bija Subates slimnīca. Nākotnē paredzami jumta remonti.

 

Subatē tika parakstīts dāvinājuma līgums un mantas nodošanas pieņemšanas akts, kur rakstīts:


1.1. Līguma priekšmets ir biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAS” par AS „DelfinGroup” Reģ. Nr. LV40103252854, Skanstes iela 50a, Rīga, mērķziedojumu iegādātie SEŠI ( 6 )  POROLONA MATRAČI AR

ŪDENSNECAURLAIDĪGU PĀRVALKU MEDAS,

1.2. Mantas vērtība summā 744,00 EUR ( Septiņi simti četrdesmit četri eiro un 00 eiro centu)

2.1..Mantas lietošanas mērķis ir Sabiedriskā labuma jomas „Veselības veicināšana” un „Trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana”, kas piešķirta Mantas devējam.

2.2. Mantas pieņēmējs apņemas mantu lietot veselības veicināšanā un trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanā „Miera nama” esošajiem pacientiem.

Biedrība jau varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos un Alūksnē. 

Turpinām sociālā atbalsta programmu. Sadarbojamies ar sociālajiem dienestiem Balvos, Pļaviņās un Talsos, lai varētu dāvināt viņu izvēlēto senioru aprūpei.

Pateicamies ziedotājam AS „DelfinGroup” (Banknote ), kas atbalsta biedrību un palīdz uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.

 

Varat skatīt fotomirkļus Galerijā “Dāvinājums Subatē.”

Novecošana sev tuvā un ierastā vidē ir ārkārtīgi svarīga senioru emocionālajai un fiziskajai veselībai. Taču ne mazāk būtiska ir vecāku cilvēku dzīvesvietas pielāgošana viņu vajadzībām, padarot to ērtu un drošu, norāda biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA).

 

LSKA uzsver, ka tā kā dienas lielāko daļu vairums senioru pavada tieši savās mājās, atbilstošas dzīves kvalitātes uzturēšanai viņiem ir absolūti nepieciešama  atbilstoša, droša un pieejama mājas vide. 

“Atbilstoša mājas vide nav senioru kaprīze, bet gan dzīves nepieciešamība. Diemžēl liela daļa sabiedrības joprojām nesaprot, ka nepietiek gados vecu cilvēku nosēdināt uz dīvāna istabas stūrī, lai viņš dzīves nogalē justos laimīgs un apmierināts. Šie cilvēki joprojām daudz vēlas darīt paši un ar viņu vajadzībām atbilstošu mājokļa iekārtojumu mēs varam tam palīdzēt,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta “Latvijas seniors - aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” vadītāja Lilita Kalnāja.

Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka sabiedrības izpratnes veicināšanai par senioru vajadzībām mājas vidē, LSKA apkopojusi speciālistu ieteikumus par to, kādas nepieciešamākās izmaiņas mājoklī jāveic, lai seniors savā mājoklī justos ērti un nezustu viņa dzīves kvalitāte. “Drošas vides izveidei senioriem būtu jābūt uzmanības centrā ikvienā dzīves un sadzīves jomā,” saka juriste.

Drošība guļamistabā senioriem ir viena no svarīgākajām, jo šajā telpā tiek pavadīts vairāk laika, nekā citās. Neatkarīgi no tā, vai seniors pārvietojas ar palīgierīci vai bez tās, jānodrošina atbilstoša telpa mobilitātei un manevrēšanai. Labāk novietot mēbeles tālāk no pārvietošanās ceļa. Gultai jābūt drošā augstumā. Gan pārāk zema, gan augsta gulta var radīt problēmas. Apsēžoties gultā, senioram vajadzētu spēt atbalstīt pēdas uz grīdas, savukārt ceļgaliem jābūt saliektiem 90° leņķī. To var sasniegt, noņemot vai pielāgojot gultas kājas vai eksperimentējot ar dažāda augstuma matračiem.

Grīdas segums ne tikai guļamistabā, bet arī visā mājā nedrīkst būt slidens, tas samazinās kritiena iespējamību. Ja mājās ir grīdsegas vai paklāji, tiem jābūt piestiprinātiem pie grīdas. Arī sliekšņi, pār kuriem tik viegli var paklupt, var radīt bīstamas situācijas senioriem, tādēļ tos visā vecu cilvēku dzīvojamā vidē ieteicams likvidēt. Savukārt elektrības vadiem jābūt izvietotiem un piestiprinātiem gar sienām, kur tie netraucē pārvietošanos. 

Īpaša uzmanība pievēršama slidenām grīdām vannas vai dušas telpā. Jo, ja lielākā daļa no mājā gūtiem savainojumiem var būt minimāli, tad kritieni vannas vai dušas telpā var būt arī fatāli. Šo risku mazināšanai ieteicami speciāli neslīdošie paklāji. 

Pareizs apgaismojums palīdz organizēt drošāku vidi, samazinot kritiena risku. Gaismas slēdži obligāti jānovieto tā, lai būtu maksimāli viegli sasniedzami. Ideāli, ja guļamistabā atrodas naktslampiņa vai automātiski ieslēdzama gaisma, kas palīdz viegli orientēties telpā nakts laikā un atrast ceļu līdz tualetei.

Durvju rokturiem jābūt sviras tipa, jo tie ir vienkārši lietojami un nebloķē durvju atvēršanu. Rokturi „pogas” nav vēlami ne durvīm ne mēbelēm. Lai seniors netīšam neieslēgtu sevi istabā, labāk izvairīties no slēdzenēm ar atslēgu vai citiem iekšdurvju bloķēšanas mehānismiem.

Uz naktsgaldiņa novietojamas tikai  nepieciešamas lietas, piemēram, telefons un naktslampiņa. Tiem jābūt rokas stiepiena attālumā. Guļamistabā nepieciešams stabils un izturīgs krēsls, uz kura var apsēsties, lai apģērbtos vai noģērbtos. 

Drošs un senioriem piemērots komfortabls krēsls. Jāņem vērā, ka vecumā sēdēšanas poza mainās un kļūst nefizioloģiska, tādēļ “slikta” sēdēšanas poza var gan veicināt dažādas saslimšanas, gan arī novest pie izslīdēšanas vai kritieniem no krēsla, kas, savukārt, vecajam cilvēkam izraisa bailes, sāpes un diskomfortu. Ja krēsla sēdvirsma ir zemāka, nepieciešams ilgāks laiks, lai pieceltos. Turklāt piecelšanās no zemākām virsmām prasa lielāku un ātrāku rumpja saliekšanos. Tas, savukārt, negatīvi ietekmē cilvēka stabilitāti. 

Speciālie atbalsta rokturi nepieciešami, lai atvieglotu iekāpšanu un izkāpšanu no vannas vai dušas. Šī palīgierīce vairāk piemērota senioriem ar labu augšējās ķermeņa daļas spēku, tādiem, kas spēj pieturēties pie atbalsta roktura stāvot vai kustību laikā. Atbalsta rokturi jānovieto tā, lai tos būtu ērti sasniegt. Jāpārliecinās, ka tie nav slideni un ir viegli saredzami. Neslīdoši paklājiņi un atbalsta rokturi nav dārgi, bet padara mazgāšanos daudz drošāku. 

Dušas krēsls ieteicams senioriem, kam ir grūtības noturēt līdzsvaru, mazgājoties dušā. Šī ierīce sniegs stabilitāti pašaprūpes laikā, kā arī ļaus atpūsties, ērti sēžot. Savukārt, ja mājās ir vanna un cilvēkam ir grūtības iekāpt un/vai izkāpt no tās, labs palīgs ir vannas dēlis ar rokturi vai vannas krēsls. Mazgājoties dušā vai vannā, mazgāšanas piederumiem jābūt viegli sasniedzamiem. Tāpat seniora drošībai ļoti būtisks ir adekvāts apgaismojums attiecīgajās telpās. 

Tualetes un vannas istabas durvīm ieteicams vērties uz āru. Ja vecs cilvēks nokritīs tualetā pret durvīm, tad būs vieglāk viņam piekļūt un sniegt palīdzību. 

Tualetes poda augstums ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo apsēšanās un piecelšanās no zemām virsmām var būt gan apgrūtinoša, gan bīstama. Labs risinājums – tualetes poda paaugstinājums ar rokturiem. Atbalsta rokturi, kas ir piemontēti pie sienas blakus tualetes podam, sniedz papildu drošību. 

Kāpnēm seniora dzīvesvietā jāpievērš vislielākā uzmanība, jo tās rada paaugstinātu risku. Vai margas ir abās pusēs? Vai pakāpieni ir neslīdoši? Vai apgaismojums ir pietiekams? Vai pakāpieni ir lietošanai droši – stabili, bez izdrupušiem robiem? Ja kāda no atbildēm ir “nē”, tad seniora kāpšana pa kāpnēm var beigties ar kritienu.

Lilita Kalnāja norāda, ka LSKA ieskatā nepieciešams vairāk popularizēt šos vienkāršos un būtībā katram īstenojamos līdzekļus gados vecu cilvēku drošībai. “Pirmkārt, tas ļaus izvairīties no nevajadzīgu savainojumu riska pašu mājās, otrkārt, palielinās arī senioru neatkarības līmeni un uzlabos viņu dzīves kvalitāti.”   

 

Projekts “Latvijas seniors - aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”  tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Turpinām senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ziedotājs

 AS „DelfinGroup” (Banknote)

  1. augustā 20 cilvēku grupa, visi vakcionēti, devāmies uz Alūksni.

Mūsu mērķis bija tikties ar senioriem, apmainīties pieredzē un veicināt sadraudzību.

Tikšanos Alūksnē iesākām ar patīkamu pasākumu, kur varējām nodot Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldei par ziedojumu iegādātos medicīnas palīglīdzekļus -

  1. Trīs  ratiņkrēslus ar izturību 120 kg , 
  2. Sešus 3-funkciju staiguļus, regulējamus kā kustīgus/nekustīgus, ar iespēju pielikt/noņemt ritentiņus priekšējām kājām.

Kopējais dāvinājums 995,20 EUR.

 

Alūksnes novada Sociālās lietu pārvaldes vadībā darbojas Sociālās aprūpes centri Alūksnē un Mālupē.

Pārvalde sniedz dažādus sociālos pakalpojumus:

  • Specializētā autotransporta pakalpojums
  • Sociālās aprūpes un rehabilizācijas pakalpojumus centros
  • Veļas mazgāšanas pakalpojums
  • Dušas izmantošanas pakalpojums
  • Aprūpe mājās
  • Atbalsta grupas pakalpojumi

Daudzie pakalpojumu izmantotāji ir seniori, kuriem arī paredzēts dāvinājums.

 

Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes jauni izremontētās un labi aprīkotās telpās Uzvaras ielā 1.namā mūs sagaidīja biedrības valdes locekle, Alūksnes pensionāru biedrību vadītāja Astrīda Bētere, pārvaldes vadītājs Artūrs Upīts un Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Ludmila Logina. 

Pārvaldes vadītājs mūs iepazīstināja ar novada sociālā dienesta darbu.

Astrīda Bētere mūs visu informēja par neseno tikšanos Alūksnē ar Labklājības ministru Gati Eglīti. 

Astrīda Babāne stāstīja par biedrības darbu, mūsu mērķiem un uzdevumiem, paveikto kopš dibināšanas – par projektiem, sadarbību ar senioru biedrībām visā Latvijā un iespējām sniegt praktisko atbalstu senioriem nododot lietošanā par ziedotāja AS „DelfinGroup” (Banknote) līdzekļiem iegādāto.

Dāvinājuma pasniegšanā piedalījās AS „DelfinGroup” klientu apkalpošanas speciāliste Kristīne Zābaka. 

 

Tika parakstīts dāvinājuma līgums un mantas nodošanas pieņemšanas akts. Dāvinājuma līgumā norādījām, ka inventāri lietojami sabiedrības, īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanai. 

 

Biedrība jau varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos un Aucē.

Turpinām sociālā atbalsta programmu. 

Savus pasūtījumus jau mums iesnieguši senioru aprūpētāji no Balviem un Subates.

Pateicamies ziedotājam AS „DelfinGroup” (Banknote ), kas atbalsta biedrību un palīdz uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.

Service by Chukmasoff