Novecošana sev tuvā un ierastā vidē ir ārkārtīgi svarīga senioru emocionālajai un fiziskajai veselībai. Taču ne mazāk būtiska ir vecāku cilvēku dzīvesvietas pielāgošana viņu vajadzībām, padarot to ērtu un drošu, norāda biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA).
LSKA uzsver, ka tā kā dienas lielāko daļu vairums senioru pavada tieši savās mājās, atbilstošas dzīves kvalitātes uzturēšanai viņiem ir absolūti nepieciešama atbilstoša, droša un pieejama mājas vide.
“Atbilstoša mājas vide nav senioru kaprīze, bet gan dzīves nepieciešamība. Diemžēl liela daļa sabiedrības joprojām nesaprot, ka nepietiek gados vecu cilvēku nosēdināt uz dīvāna istabas stūrī, lai viņš dzīves nogalē justos laimīgs un apmierināts. Šie cilvēki joprojām daudz vēlas darīt paši un ar viņu vajadzībām atbilstošu mājokļa iekārtojumu mēs varam tam palīdzēt,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta “Latvijas seniors - aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” vadītāja Lilita Kalnāja.
Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka sabiedrības izpratnes veicināšanai par senioru vajadzībām mājas vidē, LSKA apkopojusi speciālistu ieteikumus par to, kādas nepieciešamākās izmaiņas mājoklī jāveic, lai seniors savā mājoklī justos ērti un nezustu viņa dzīves kvalitāte. “Drošas vides izveidei senioriem būtu jābūt uzmanības centrā ikvienā dzīves un sadzīves jomā,” saka juriste.
Drošība guļamistabā senioriem ir viena no svarīgākajām, jo šajā telpā tiek pavadīts vairāk laika, nekā citās. Neatkarīgi no tā, vai seniors pārvietojas ar palīgierīci vai bez tās, jānodrošina atbilstoša telpa mobilitātei un manevrēšanai. Labāk novietot mēbeles tālāk no pārvietošanās ceļa. Gultai jābūt drošā augstumā. Gan pārāk zema, gan augsta gulta var radīt problēmas. Apsēžoties gultā, senioram vajadzētu spēt atbalstīt pēdas uz grīdas, savukārt ceļgaliem jābūt saliektiem 90° leņķī. To var sasniegt, noņemot vai pielāgojot gultas kājas vai eksperimentējot ar dažāda augstuma matračiem.
Grīdas segums ne tikai guļamistabā, bet arī visā mājā nedrīkst būt slidens, tas samazinās kritiena iespējamību. Ja mājās ir grīdsegas vai paklāji, tiem jābūt piestiprinātiem pie grīdas. Arī sliekšņi, pār kuriem tik viegli var paklupt, var radīt bīstamas situācijas senioriem, tādēļ tos visā vecu cilvēku dzīvojamā vidē ieteicams likvidēt. Savukārt elektrības vadiem jābūt izvietotiem un piestiprinātiem gar sienām, kur tie netraucē pārvietošanos.
Īpaša uzmanība pievēršama slidenām grīdām vannas vai dušas telpā. Jo, ja lielākā daļa no mājā gūtiem savainojumiem var būt minimāli, tad kritieni vannas vai dušas telpā var būt arī fatāli. Šo risku mazināšanai ieteicami speciāli neslīdošie paklāji.
Pareizs apgaismojums palīdz organizēt drošāku vidi, samazinot kritiena risku. Gaismas slēdži obligāti jānovieto tā, lai būtu maksimāli viegli sasniedzami. Ideāli, ja guļamistabā atrodas naktslampiņa vai automātiski ieslēdzama gaisma, kas palīdz viegli orientēties telpā nakts laikā un atrast ceļu līdz tualetei.
Durvju rokturiem jābūt sviras tipa, jo tie ir vienkārši lietojami un nebloķē durvju atvēršanu. Rokturi „pogas” nav vēlami ne durvīm ne mēbelēm. Lai seniors netīšam neieslēgtu sevi istabā, labāk izvairīties no slēdzenēm ar atslēgu vai citiem iekšdurvju bloķēšanas mehānismiem.
Uz naktsgaldiņa novietojamas tikai nepieciešamas lietas, piemēram, telefons un naktslampiņa. Tiem jābūt rokas stiepiena attālumā. Guļamistabā nepieciešams stabils un izturīgs krēsls, uz kura var apsēsties, lai apģērbtos vai noģērbtos.
Drošs un senioriem piemērots komfortabls krēsls. Jāņem vērā, ka vecumā sēdēšanas poza mainās un kļūst nefizioloģiska, tādēļ “slikta” sēdēšanas poza var gan veicināt dažādas saslimšanas, gan arī novest pie izslīdēšanas vai kritieniem no krēsla, kas, savukārt, vecajam cilvēkam izraisa bailes, sāpes un diskomfortu. Ja krēsla sēdvirsma ir zemāka, nepieciešams ilgāks laiks, lai pieceltos. Turklāt piecelšanās no zemākām virsmām prasa lielāku un ātrāku rumpja saliekšanos. Tas, savukārt, negatīvi ietekmē cilvēka stabilitāti.
Speciālie atbalsta rokturi nepieciešami, lai atvieglotu iekāpšanu un izkāpšanu no vannas vai dušas. Šī palīgierīce vairāk piemērota senioriem ar labu augšējās ķermeņa daļas spēku, tādiem, kas spēj pieturēties pie atbalsta roktura stāvot vai kustību laikā. Atbalsta rokturi jānovieto tā, lai tos būtu ērti sasniegt. Jāpārliecinās, ka tie nav slideni un ir viegli saredzami. Neslīdoši paklājiņi un atbalsta rokturi nav dārgi, bet padara mazgāšanos daudz drošāku.
Dušas krēsls ieteicams senioriem, kam ir grūtības noturēt līdzsvaru, mazgājoties dušā. Šī ierīce sniegs stabilitāti pašaprūpes laikā, kā arī ļaus atpūsties, ērti sēžot. Savukārt, ja mājās ir vanna un cilvēkam ir grūtības iekāpt un/vai izkāpt no tās, labs palīgs ir vannas dēlis ar rokturi vai vannas krēsls. Mazgājoties dušā vai vannā, mazgāšanas piederumiem jābūt viegli sasniedzamiem. Tāpat seniora drošībai ļoti būtisks ir adekvāts apgaismojums attiecīgajās telpās.
Tualetes un vannas istabas durvīm ieteicams vērties uz āru. Ja vecs cilvēks nokritīs tualetā pret durvīm, tad būs vieglāk viņam piekļūt un sniegt palīdzību.
Tualetes poda augstums ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo apsēšanās un piecelšanās no zemām virsmām var būt gan apgrūtinoša, gan bīstama. Labs risinājums – tualetes poda paaugstinājums ar rokturiem. Atbalsta rokturi, kas ir piemontēti pie sienas blakus tualetes podam, sniedz papildu drošību.
Kāpnēm seniora dzīvesvietā jāpievērš vislielākā uzmanība, jo tās rada paaugstinātu risku. Vai margas ir abās pusēs? Vai pakāpieni ir neslīdoši? Vai apgaismojums ir pietiekams? Vai pakāpieni ir lietošanai droši – stabili, bez izdrupušiem robiem? Ja kāda no atbildēm ir “nē”, tad seniora kāpšana pa kāpnēm var beigties ar kritienu.
Lilita Kalnāja norāda, ka LSKA ieskatā nepieciešams vairāk popularizēt šos vienkāršos un būtībā katram īstenojamos līdzekļus gados vecu cilvēku drošībai. “Pirmkārt, tas ļaus izvairīties no nevajadzīgu savainojumu riska pašu mājās, otrkārt, palielinās arī senioru neatkarības līmeni un uzlabos viņu dzīves kvalitāti.”
Projekts “Latvijas seniors - aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
