Steiga un uzmanības trūkums var novest pie ievērojamas summas, pat visu ietaupījumu zaudēšanas. Diemžēl krāpnieki izgudro arvien jaunas metodes, kā piesavināties citu cilvēku naudu, un viens no tiem ir viltotu mājaslapu izveidošana. Senioriem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo nereti viņiem ir pat grūti iedomāties, ka interneta vietni vispār ir iespējams viltot.

 

Viena no biežākajām kļūdām, kas krāpniekiem ļauj iedzīvoties uz neuzmanīgu cilvēku rēķina, ir internetbankas piekļuves saites meklējumi ar interneta pārlūka starpniecību. Šķiet, kas gan var būt vienkāršāks, kā ievadīt “Google” meklētājā savas bankas nosaukumu, bet pēc tam doties uz lapā norādīto adresi. Iespējams, jūs tiešām nonāksiet savas bankas mājaslapā, taču tikpat labi iespējams, ka saite jūs aizvedīs taisnā ceļā uz krāpnieku izveidoto internetbankas mājaslapas dublikātu. Ja šādā lapā ievadīsiet savus PIN kodus un kartes datus, šī informācija, un līdz ar to arī jūsu kontā esošā nauda, nonāks krāpnieku rīcībā.   

Piemēram, šopavasar krāpnieki izveidoja “Luminor” internetbankas viltus mājaslapu “Google” meklētājā. Tā ir noformēta kā reklāma, un parādās lietotājam meklēšanas rezultātu augšgalā. Sekojot reklāmas saitei, lietotājs nonāk mājaslapā, kas vizuāli līdzinās bankas internetbankai, taču tās vienīgais uzdevums ir jūsu naudas izkrāpšana. 

 

Vienīgā patiesi efektīvā drošības recepte ir atvērt savu internetbanku tikai un vienīgi bankas mājaslapā vai pieslēdzoties mobilajai lietotnei. 

Kā atpazīt viltotu internetbankas mājaslapu?

 

Pirmais un galvenais drošības noteikums ir: pievērsiet uzmanību mājaslapas izskatam. Lai arī vizuāli viltotās internetbankas mājaslapas adrese šķiet līdzīga īstajai, tomēr tā nekad tai pilnībā neatbildīs. 

 

Viltotajā adresē var būt ievietots vai izmainīts kāds burts vai simbols. 

 

Taču tā nav vienīgā pazīme, kas liecina par viltojumu. Piemēram, viltotajās lapās var trūkt sadaļas par krāpnieku aktivitātēm. Vizuālas atšķirības, visticamāk, būs arī kontaktu un izvēļņu joslā. Arī Smart ID lauka neesamība norāda uz viltojumu.

Tāpat nepārprotams trauksmes signāls ir tādas informācijas pieprasīšana, kas internetbankas pakalpojumu saņemšanai nav nepieciešama. Piemēram, var tikt prasīti maksājumu karšu drošības vai PIN kodi, SMS kodi. 

 

Banka nekad klientiem neprasīs izpaust viņu personīgos datus, jo banku darbiniekiem tie nav nepieciešami. 

 

Tāpat jāuzmanās, ja parādās netipiski kļūdu paziņojumi, vai strādā tikai ar datu ievadi saistītās pogas.

Gadījumā, ja radušās aizdomas par krāpšanu, vispirms nekavējoties jāsazinās ar savu banku, pēc tam  jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.

 

Vēl viens aktuāls krāpniecības veids ir kā bankas vārdā sūtītas e-pasta vēstules. 

 

Krāpnieku e-pastā sūtītās vēstules parasti satur saiti uz mājaslapu, kas līdzinās attiecīgās bankas mājaslapai. Tādēļ neatveriet saites un pielikumus no nepazīstamiem e-pastiem, kā arī neatsaucieties aicinājumiem instalēt dažādas programmas. 

 

Nekādā gadījumā neievadiet savu bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmās.

 

Ja jūsu e-pastā pienākusi ziņa no bankas, nesteidzieties uzreiz atvērt klātpievienoto saiti. Sākumā obligāti rūpīgi pārbaudiet sūtītāja adresi, krāpniecības gadījumā  tajā ievietots vai izmainīts kāds burts vai simbols, vai arī šī adrese jau pati par sevi šķiet dīvaina. Piemēram, it kā bankas “Luminor” vārdā pienākušie e-pasti tika sūtīti no adreses Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Šādai adresei vajadzētu šķist pietiekami aizdomīgai, lai attiecīgo e-pastu nekavējoši izdzēstu, taču bija cilvēki, kuri uzķērās. 

Otrkārt, noteikti pievērsiet uzmanību gramatikai – krāpnieciskos e-pastos tā parasti mēdz “klibot”.

Krāpnieki var aicināt atjaunot jūsu datus bankā; piedāvāt īpaši izdevīgus nosacījumus, piemēram, kredītiem, lūdzot maksājumu karšu vai bankas informāciju, lai it kā pārbaudītu klienta piemērotību vai noformētu pieteikumu pakalpojumam; u.c. Krāpnieku fantāzija tiešām ir bezgalīga. Taču šāda sūtījuma vienīgais mērķis ir novirzīt lietotāju uz viltus mājaslapu un likt veikt darbības, kuru rezultāti blēži iegūs pieeju cilvēka kontiem.

 

Obligāti jāpārbauda, vai sūtītāja adrese tiešām atbilst sūtītāja nosaukumam un vai tīmekļa vietnes adrese atbilst reālajai.

Bieži vien tieši šī nianse uzreiz pasaka priekšā, ka tā ir krāpniecība. Ja rodas šaubas, noteikti jāsazinās ar iestādi vai uzņēmumu, kuras vārdā it kā ir saņemts e-pasts. Un noteikti nevajag uzķerties uz vārda “steidzami” – neviens gadījums nevar būt tik steidzams, lai jums nebūtu laika to kritiski izvērtēt. 

Pavisam vienkāršs veids kā sevi pasargāt no krāpnieku apgalvojumiem, ka no jūsu konta kāds mēģina aizskaitīt naudu, ir ienākošo paziņojumu uzstādīšana par izmaiņām kontā. To var izdarīt jūsu internetbankas mājaslapā. Tāpat ieteicams uzstādīt dienas maksājumu limitu, jo mazāki tie būs, jo mazāku summu iespējams pazaudēt. 

Joprojām ir aktuāli arī citi starptautiski krāpšanas veidi – piedāvājums investēt apšaubāmās investīciju platformās; krāpšanas izmantojot uzņēmumu “DPD Latvija”, “Omniva” arī “Latvijas pasta” logo; telefonkrāpšana, uzdodoties par banku darbiniekiem; krāpšanas ar e-pastu starpniecību u.c.

Esiet uzmanīgi! Finanšu lietās steiga un paviršība tikai kaitē!