Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) atzinīgi vērtē faktu, ka ar “Civilās savienības likuma” likumprojektu tiek izveidots tiesiskais regulējums civilai savienībai starp personām, kurām ir kopīga mājsaimniecība.  Tomēr LSKA ieskatā šī likuma pieņemšanas gadījumā būs nepieciešams pārskatīt arī citus tiesību aktus un izvērtēt nepieciešamību tajos veikt grozījumus, lai sniegtu sociālo un ekonomisko aizsardzību pāriem, kuri lems par civilās savienības noslēgšanu.

 

Satversmes tiesa uzdevusi likumdevējam noteikt kritērijus, pēc kādiem juridiski var formulēt kas ir ģimene, un atbilstoši tam noteikt ģimenes sociāli ekonomisko aizsardzību un atbalstu. Tāpat likumdevējam dots uzdevums nodrošināt arī ārpus laulības kopā dzīvojošo pāru juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību. Šādu kritēriju skaidra definēšana ir būtiska arī daudziem senioriem, jo Latvijā netrūkst gadījumu, kad dažādu iemeslu dēļ vecāka gadu gājuma cilvēki dzīvo kopā vienā mājsaimniecībā un rūpējas viens par otru, kamēr viņu juridiskie laulātie vai tuvākie radinieki par šiem cilvēkiem neliekas ne zinis.

LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” vadītāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka ļoti būtisks ir Satversmes tiesas secinājums par ģimeni kā sociālu institūciju, kas balstās uz  sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa. “Ciešu personisku saišu pastāvēšana starp personām juridiski izriet no laulības vai  radniecības fakta, tomēr realitātē šādas saites rodas arī citos veidos, piemēram, faktiskas kopdzīves rezultātā,” uzsver juriste.

LSKA “Senioru saeima” izanalizējusi likumprojektu no senioru interešu aizsardzības viedokļa, un atzinusi, ka ar to iesākts darbs pie būtiskām izmaiņām tiesību sistēmā, lai civilo savienību noslēgušajām personām, kuru vidū būs arī seniori,  noteiktu atbilstošu sociālo un ekonomisko aizsardzību. Tomēr šī likuma pieņemšanas gadījumā būs nepieciešams pārskatīt arī citus tiesību aktus un izvērtēt nepieciešamību tajos veikt grozījumus, lai sniegtu sociālo un ekonomisko aizsardzību pāriem, kuri šādu savienību noslēgs. Proti, Civilās savienības likumam jāregulē tādi mantiski un nemantiski aspekti, kurus neregulē Civillikums, un jādod norādes uz nepieciešamajām izmaiņām konkrētos normatīvajos aktos.

“Atbilstoši cilvēka cieņas principam valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri veido personiskas attiecības aiz dažādiem apsvērumiem un tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene jebkurā cilvēka dzīves periodā,” saka LSKA “Senioru saeimas” vadītāja. 

LSKA ieskatā ir būtiski, ka likumdevējs paredzējis civilās savienības partneriem savstarpēju pienākumu gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši saviem ienākumiem. Tomēr “Senioru saeimas” ieskatā tikpat svarīgi ir minētajā likumā arī precīzi noteikt to personu loku un nosacījumus, kas aizliedz noslēgt civilo savienību, jo īpaši tad, ja kādam no tās dalībniekiem vai pat abiem jau ir spēkā esoša laulība. “Pretējā gadījumā tiks sekmēta bezatbildīga attieksme pret šādā veidā iegūtām tiesībām un pienākumiem. Jāņem arī vērā, ka dzīvē mēdz gadīties visādi, un cilvēki kopdzīvi var ne vien uzsākt, bet arī izbeigt. Tāpēc arī civilās savienības gadījumā būtu nepieciešami stingri un atbildību veicinoši kritēriji, kā tas ir laulības šķiršanas gadījumā,” saka Barba Girgensone. 

“Protams, likumdevējam jāpilda Satversmes tiesas uzdevums – nodrošināt visu ģimeņu, tai skaitā ārpus laulības kopā dzīvojošo pāru, juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību, tomēr neatbildēts paliek jautājums – kas mudina domāt, ka heteroseksuāli pāri, kas nav vēlējušies līdz šim slēgt laulību, pēkšņi ies un slēgs šo civilās savienības vienošanos, jo trūkst pētījumos balstītu argumentu, kas pamatotu tieši šāda regulējuma nepieciešamību,” uzsver Barba Girgensone.  



Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

 Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”’ biedru kopsapulce notika LSKA biedra biedrības „Svētās Ģimenes Māja”’ telpās Rīgā, Klostera ielā 5 

 

   Par biedru kopsapulces laiku, vietu un dienaskārtību valdes priekšsēdētāja  biedriem elektroniski paziņojusi  2022. gada 3. maijā.

   Kopsapulci atklāj  LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne. 

Kopsapulces dienaskārtība:

1.Biedrības 2021. gada darbības pārskats.

2.2021.gada atbalstīto projektu rezultāti.

3.2021. gada finanšu pārskata apstiprināšana.

4.Revidenta ziņojums par 2021.gada pārskatu.

5.2022.gada darba plāns.

6.Par biedrības struktūrvienības Senioru Saeima darbības uzsākšanu

 

Par paveikto 2021. gadā ziņoja valdes priekšsēdētāja:

2021. gadāturpināt līdzdalība Saeimas Sociālo un darba jautājumu komisijas sēdē, LM Senioru lietu padomes sēdē. Iesniegti priekšlikumi senioru interešu ilgspējīgai aizsardzībai. Notikušas 2 radio intervijas Radio 4 . Publikācijas vairākos reģionālajos laikrakstos, ari laikrakstā Latvietis Austrālijā. 

Covid pandēmijas apstākļos notikusi tikai viena biedrības valdes sēde, klātienē apstiprinājām 2020.gada pārskatu un darbības plānu 2021. gadam. Tagad turpināsim klātienes valdes sēdes.

 

Turpinās sadarbība ar Latvijas reģionu senioru kopienām. Organizētas meistarklases par senioriem aktuāliem jautājumiem. Aktīva līdzdalība nepieciešamības vakcinēties popularizēšanā. Izdoti un izplatīti bukleti latviešu un krievu valodā, arī videomateriāls. 

Klātienē, ievērojot visus drošības noteikumus, organizēta tikšanās ar Labklājības ministru Gati Eglīti, Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu un Veselības ministrijas pārstāvēm. Turpināta video sižetu līnija par Latvijas vienaudžiem – simtgadniekiem. 

Turpinās sekmīga sadarbība ar LSKA atbalstītāju – ziedotāju AS DelfinGroup (Banknote). Pateicoties viņu dāsnajam ziedojumam īstenojām sociālās palīdzības programmu un ziedojām dažādas palīgierīces un materiālus, kas nepieciešami gulošu vai ar kustību traucējumiem senioru aprūpei sociālās aprūpes centros visos Latvijas reģionos , kā : Mazsalacā, Dobeles mājaprūpētājiem, Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldei, Auces sociālajam dienestam, Viļakas un Šķilbēnu sociālās aprūpes centram, Subates katoļu draudzes „’Miera namam”’ un Baltajai mājai Līvānos. Kā laba tradīcija izveidojusies Senioru dienas 1.oktobrī atzīmēšana ar viesošanos Dobelē Upīša ābeļdārzā un tikšanās ar Dobeles senioru kopienu. Senioriem organizēti izbraukumi arī uz Alūksni, Ventspili, Talsiem, Valpeni, Dundagu un Mazirbi, kur organizēta tikšanās ar reģionālajā senioru apvienībām.

   Par visām aktivitātēm ievietota informācija LSKA mājas lapā.

   Izsaku visdziļāko pateicību LSKA valdes loceklēm – priekšsēdētājas vietniecei un projektu vadītājai Lilitai Kalnājai, Inesei Šveklei, Lielsmai Neipreisai un Astrīdai Bēterei, par atbalstu mūsu biedrei Veltai Puriņai, kā arī juristei Barbai Girgensonei un informātikas un sabiedrisko attiecību speciālistei Ilonai Bērziņai.

Par īstenotajiem projektu ieguvumiem ziņo projektu vadītāja Lilita Kalnāja. Kopsapulces dalībniekiem izdalīti materiāli par 2021.gadā īstenotajiem projektiem, kurus atbalstījuši RD Izglītības un sporta departaments, Labklājības departaments, Sabiedrības integrācijas fonds, kā arī sociālā atbalsta pasākumu plāns, kuru finansēja AS Delfin Group (Banknote). Visi projekti sekmīgi īstenoti. 

Kopsapulce apstiprināja 2021. gada pārskatu un revidenta ziņojumā tas uzvērtēts un ieteikts iesniegt Gada pārskatu VID. 

2022. gadā plānojam:

Darbu uzsāk biedrības struktūrvienība „Senioru Saeima”. kas  tiek īstenota projekta, ko atbalsta Sabiedrības integrācijas fonda „ŅVO fonda” ’programmā. 

Turpināsim senioru interešu aizstāvību un mērķgrupas sociālo integrāciju. 

Turpināsim senioru izglītības programmu. 

Īstenosim  LR Labklājības ministrijas atbalstīto pasākumu projektu. 

Pateicoties AS „DelfinGroup” ziedojumam turpināsim sociālā atbalsta programmu novadu sociālajos dienestos un pansionātos. 

Turpināsim aktivitātes atzīmējot LSKA pastāvēšanas piecus gadus.  

Savu iespēju robežās sniegsim atbalstu Ukrainas bēgļiem, iesaistot tos LSKA aktivitātēs ,sniedzot nepieciešamo atbalstu risinot viņu sadzīves un juridiskās problēmas.

 

Ziņojums par struktūrvienību:

LSKA Statūti paredz atsevišķas struktūrvienības izveidošanu. Izveidota struktūrvienība „Senioru Saeima”. Izstrādāts šīs struktūrvienības Nolikums. Par Senioru saeimas vadītāju iecelta juriste, LSKA biedra ,biedrības „’Par taisnīgumu un atklātību”’ pārstāve Barba Girgensone, par vietnieci Lilita Kalnāja. Jau uzsākta sekmīga sadarbība ar LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, sagatavoti un iesniegti vairāki LR Saeimai un atsevišķām ministrijām  adresēti priekšlikumi par jautājumiem, kas skar senioriem aktuālas problēmas.

 

  Inese Švekle: „Rezumējot informāciju par 2021. gada darbu un plāniem 2022.gadam jāatzīmē, ka Covid pandēmijas apstākļos veikts tiešām liels darbs. Turpmāk iesaku vairāk piesaistīt arī LSKA biedrus no reģioniem.”

 

Kopsapulcē sveicām valdes priekšsēdētāju un pateicāmies ar sekmīgo LSKA vadību un darbu 5 gadu laikā.

Steiga un uzmanības trūkums var novest pie ievērojamas summas, pat visu ietaupījumu zaudēšanas. Diemžēl krāpnieki izgudro arvien jaunas metodes, kā piesavināties citu cilvēku naudu, un viens no tiem ir viltotu mājaslapu izveidošana. Senioriem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo nereti viņiem ir pat grūti iedomāties, ka interneta vietni vispār ir iespējams viltot.

 

Viena no biežākajām kļūdām, kas krāpniekiem ļauj iedzīvoties uz neuzmanīgu cilvēku rēķina, ir internetbankas piekļuves saites meklējumi ar interneta pārlūka starpniecību. Šķiet, kas gan var būt vienkāršāks, kā ievadīt “Google” meklētājā savas bankas nosaukumu, bet pēc tam doties uz lapā norādīto adresi. Iespējams, jūs tiešām nonāksiet savas bankas mājaslapā, taču tikpat labi iespējams, ka saite jūs aizvedīs taisnā ceļā uz krāpnieku izveidoto internetbankas mājaslapas dublikātu. Ja šādā lapā ievadīsiet savus PIN kodus un kartes datus, šī informācija, un līdz ar to arī jūsu kontā esošā nauda, nonāks krāpnieku rīcībā.   

Piemēram, šopavasar krāpnieki izveidoja “Luminor” internetbankas viltus mājaslapu “Google” meklētājā. Tā ir noformēta kā reklāma, un parādās lietotājam meklēšanas rezultātu augšgalā. Sekojot reklāmas saitei, lietotājs nonāk mājaslapā, kas vizuāli līdzinās bankas internetbankai, taču tās vienīgais uzdevums ir jūsu naudas izkrāpšana. 

 

Vienīgā patiesi efektīvā drošības recepte ir atvērt savu internetbanku tikai un vienīgi bankas mājaslapā vai pieslēdzoties mobilajai lietotnei



Kā atpazīt viltotu internetbankas mājaslapu?

 

Pirmais un galvenais drošības noteikums ir: pievērsiet uzmanību mājaslapas izskatam. Lai arī vizuāli viltotās internetbankas mājaslapas adrese šķiet līdzīga īstajai, tomēr tā nekad tai pilnībā neatbildīs. 

 

Viltotajā adresē var būt ievietots vai izmainīts kāds burts vai simbols. 

 

Taču tā nav vienīgā pazīme, kas liecina par viltojumu. Piemēram, viltotajās lapās var trūkt sadaļas par krāpnieku aktivitātēm. Vizuālas atšķirības, visticamāk, būs arī kontaktu un izvēļņu joslā. Arī Smart ID lauka neesamība norāda uz viltojumu.

Tāpat nepārprotams trauksmes signāls ir tādas informācijas pieprasīšana, kas internetbankas pakalpojumu saņemšanai nav nepieciešama. Piemēram, var tikt prasīti maksājumu karšu drošības vai PIN kodi, SMS kodi. 

 

Banka nekad klientiem neprasīs izpaust viņu personīgos datus, jo banku darbiniekiem tie nav nepieciešami

 

Tāpat jāuzmanās, ja parādās netipiski kļūdu paziņojumi, vai strādā tikai ar datu ievadi saistītās pogas.

Gadījumā, ja radušās aizdomas par krāpšanu, vispirms nekavējoties jāsazinās ar savu banku, pēc tam  jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.

 

Vēl viens aktuāls krāpniecības veids ir kā bankas vārdā sūtītas e-pasta vēstules

 

Krāpnieku e-pastā sūtītās vēstules parasti satur saiti uz mājaslapu, kas līdzinās attiecīgās bankas mājaslapai. Tādēļ neatveriet saites un pielikumus no nepazīstamiem e-pastiem, kā arī neatsaucieties aicinājumiem instalēt dažādas programmas. 

 

Nekādā gadījumā neievadiet savu bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmās.

 

Ja jūsu e-pastā pienākusi ziņa no bankas, nesteidzieties uzreiz atvērt klātpievienoto saiti. Sākumā obligāti rūpīgi pārbaudiet sūtītāja adresi, krāpniecības gadījumā  tajā ievietots vai izmainīts kāds burts vai simbols, vai arī šī adrese jau pati par sevi šķiet dīvaina. Piemēram, it kā bankas “Luminor” vārdā pienākušie e-pasti tika sūtīti no adreses Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Šādai adresei vajadzētu šķist pietiekami aizdomīgai, lai attiecīgo e-pastu nekavējoši izdzēstu, taču bija cilvēki, kuri uzķērās. 

Otrkārt, noteikti pievērsiet uzmanību gramatikai – krāpnieciskos e-pastos tā parasti mēdz “klibot”.

Krāpnieki var aicināt atjaunot jūsu datus bankā; piedāvāt īpaši izdevīgus nosacījumus, piemēram, kredītiem, lūdzot maksājumu karšu vai bankas informāciju, lai it kā pārbaudītu klienta piemērotību vai noformētu pieteikumu pakalpojumam; u.c. Krāpnieku fantāzija tiešām ir bezgalīga. Taču šāda sūtījuma vienīgais mērķis ir novirzīt lietotāju uz viltus mājaslapu un likt veikt darbības, kuru rezultāti blēži iegūs pieeju cilvēka kontiem.

 

Obligāti jāpārbauda, vai sūtītāja adrese tiešām atbilst sūtītāja nosaukumam un vai tīmekļa vietnes adrese atbilst reālajai.

Bieži vien tieši šī nianse uzreiz pasaka priekšā, ka tā ir krāpniecība. Ja rodas šaubas, noteikti jāsazinās ar iestādi vai uzņēmumu, kuras vārdā it kā ir saņemts e-pasts. Un noteikti nevajag uzķerties uz vārda “steidzami” – neviens gadījums nevar būt tik steidzams, lai jums nebūtu laika to kritiski izvērtēt. 

Pavisam vienkāršs veids kā sevi pasargāt no krāpnieku apgalvojumiem, ka no jūsu konta kāds mēģina aizskaitīt naudu, ir ienākošo paziņojumu uzstādīšana par izmaiņām kontā. To var izdarīt jūsu internetbankas mājaslapā. Tāpat ieteicams uzstādīt dienas maksājumu limitu, jo mazāki tie būs, jo mazāku summu iespējams pazaudēt. 

Joprojām ir aktuāli arī citi starptautiski krāpšanas veidi – piedāvājums investēt apšaubāmās investīciju platformās; krāpšanas izmantojot uzņēmumu “DPD Latvija”, “Omniva” arī “Latvijas pasta” logo; telefonkrāpšana, uzdodoties par banku darbiniekiem; krāpšanas ar e-pastu starpniecību u.c.

Esiet uzmanīgi! Finanšu lietās steiga un paviršība tikai kaitē!



Viens no LSKA dibinātājiem – biedrība “Mazirbes draugu kopa” šopavasar visus, kuriem tuva ir lībiešu kultūra, iepriecināja ar dokumentālo filmu par Rīgas lībiešu dziesmu ansambli “Līvlist” – “Kus sa lǟd, kuldi “Līvlist”?” jeb “Kurp ej, “Līvlist”?”. Šogad ansamblis nosvinēja savu piecdesmito jubileju, un visu šo gadu garumā tam bijusi ievērojama loma lībiešu kultūras mantojuma popularizēšanā.

 

Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” savulaik tika izveidots, lai glābtu un stiprinātu lībiešu etniskās grupas identitāti. Ansambļa kodolu veidoja lībiešu ģimeņu pāstāvji, kuri cēlušies no Kurzemes lībiešu piekrastes un tobrīd dzīvoja Rīgā vai tās tuvumā. Līdztekus dziesmu melodijām ansambļa dalībnieki apguva arī lībiešu valodas pamatus. “Līvlist” ir ilggadējs un joprojām aktīvs lībiešu kopienas kultūras popularizētājs, kas aktīvi darbojas ne tikai koncertējot, bet arī iepazīstinot cilvēkus visā Latvijā ar lībiešu kultūru, valodu un dziesmām.

Ansambļa jubilejas vakarā 20.maijā koncertorganizācijas “Ave Sol” zālē, līdztekus lībiešu dziesmām un stāstiem, pirmizrādi piedzīvoja arī ar biedrības “Mazirbes draugu kopa” atbalstu tapusī “Līvlist” 50 jubilejai veltītā dokumentālā filma “Kurp ej, “Līvlist”?”.  Filma ļauj ielūkoties “Līvlist” gadskārtās no tā dibināšanas 1972.gada 8.janvārī līdz šodienai, apliecinot, ka visu ansambļa īstenoto koncertprogrammu mērķis ir turpināt integrēt lībiešu kultūru Latvijas kultūrtelpā. Jāatzīmē, ka pirms jubilejas koncerta “Ave Sol”, filma 14.maijā tika prezentēta arī “Līvlist” jubilejas koncertā lībiešu Tautas namā Mazirbē.

““Mazirbes draugu kopa” pie lībiešu kultūras popularizēšanas aktīvi strādājusi jau kopš savas dibināšanas. Tā, piemēram, 2018. gadā organizējām piemiņas pasākumu lībiešu valodas un kultūras kopējai, vienai no “Līvlist” dibinātājām un ilggadējai dziedātājai Paulīnei Kļaviņai; 2019.gadā sagatavojām lībiešu kultūras darbinieka Pētera Damberga 110 gadu atcerei veltītu izdevumu; 2020.gadā Mazirbes baznīcā atklājām izstādi par godu līvu sabiedriskā darbinieka, tulkotāja un dzejnieka Kārļa Staltes 150. jubilejai. Tādējādi dokumentālās filmas producēšana par lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” 50 gadiem, bija lībiešu kultūras popularizēšanas darba likumsakarīgs turpinājums,” saka “Mazirbes draugu kopas vadītāja Lilita Kalnāja.

Savukārt filmas režisore Ilona Bērziņa atzīst, ka strādāt pie šī stāsta tapšanas bijis liels gods un arī atbildība.

“”Līvlist” ir savā ziņā unikāls ansamblis, kuram izdevies iznest lībiešu dziesmu, tradīciju, tradicionālās kultūras stāstu cauri padomju laikiem līdz mūsu dienām. Īpašu pateicību vēlos paust ansambļa dalībniekiem kopš tā dibināšanas – Zojai Sīlei un Jēkabam Raipulim, kuri visa šī gada laikā, kamēr noritēja darbs pie filmas veidošanas, dalījās savos atmiņu stāstos un ļāva arī dziļāk ielūkoties tik interesantajā lībiešu dziesmu, valodas un tradīciju pasaulē. Biedrība “Mazirbes draugu kopa”, popularizējot lībiešu kultūru un valodu, dara tiešām svētīgu darbu,” uzsver Ilona Bērziņa.

Nodevām par noziedotāja AS “DelfinGroup” (Banknote) finansējumu iegādātos medicīnas tehniskos palīglīdzekļus un nepieciešamo sadzīves tehniku.

Ludzas novada Sociālā dienesta vadītāja Lilita Gorbunova-Kozlova mums raksta un pateicas par dāvinājumu:

Ludzas novada Nirzas pagasta Raipolē ir izveidoti sociālie dzīvokļi 22 personām, tajos dzīvo cilvēki, kuriem nav savas dzīvesvietas un tiem ir nodrošināta pašvaldības dzīvojamā platība. Šajos dzīvokļos dzīvo pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti. 

Cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība ikdienas mājas darbu veikšanā un pašaprūpē tiek nodrošināts aprūpes mājās pakalpojums. Ludzas novada Sociālais dienests šobrīd nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu 190 novada iedzīvotājiem. 

Daži sociālo dzīvokļu iemītnieki ir atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem, jo tiem ir zems ienākumu līmenis. Šiem cilvēkiem ir dažādas vajadzības, kuru apmierināšanai ir nepieciešami naudas līdzekļi. Tāpēc LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAS piedāvājums palīdzības sniegšanai senioriem ir milzīgs atbalsts šiem cilvēkiem. Vēlamies sirsnīgi pateikties LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAI par palīdzības sniegšanu mūsu senioriem, kas ir ļoti būtisks atbalsts un palīdzēs uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Sociālo dzīvokļu iemītniekiem ir ļoti nepieciešamas ir visas noziedotās mantas – tehniskie palīglīdzekļi, tējkannas, radio, veļas mašīna. Vēlamies novēlēt visai Jūsu komandai stipru veselību, lai nepagurst Jūsu rokas, darot tik nozīmīgu darbu senioru labā! Lai Jums veicas!

Esam priecīgi, ka varam palīdzēt novada sociālā dienesta darbiniekiem un vēlam izturību un sirdsdegsmi darot tik grūtu, bet sabiedrībai nepieciešamu darbu.

Pateicoties  AS „DelfinGroup” (Banknote) ziedojumam LSKA varējusi 2021. gadā iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos, Talsos, Pļaviņā un Cēsīs.

 

  1. gadā turpinām uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.

Esam varējuši palīdzēt senioriem Kuldīgā, Valmierā un tagad arī Ludzā. Darbu turpinām un mūsu palīdzību drīz varēs saņemt Limbažu novada pansionāta iedzīvotāji. 

Turpinām palīdzēt senioriem novados.

 

Service by Chukmasoff