Situācijā, kad maksa par komunālajiem pakalpojumiem un elektroenerģiju strauji aug, ne viens vien izlemj pārdot savu dzīvokli vai māju, lai vietā iegādātos citu, mazāku. Tomēr ir ļoti svarīgi ievērot dažus vienkāršus piesardzības noteikumus, lai neiekristu krāpnieku slazdos un rezultātā nepaliktu kā bez dzīvokļa, tā naudas.
Kādam gados vecu cilvēku pārim internetā atrasts “mākleris” piedāvāja palīdzību ar komunālajiem parādiem noslogota dzīvokļa pārdošanā, atrada pat “pircēju” un piedāvāja par dzīvokli samaksāt skaidrā naudā, kad darījums būs apstiprināts pie notāra. Sirmgalvji piekrita un rezultātā palika kā bez dzīvokļa, tā naudas.
Ko darīt? Pārdodot un arī iegādājoties īpašumu, īpaša uzmanība jāpievērš darījuma līgumam, kuru vislabāk uzticēt sagatavot profesionālam notāram vai juristam, kam jūs uzticaties. Ja līgumu gatavo otra darījuma puse, arī tad lūdziet to izskatīt savam notāram vai juristam. Līgumā noteikti jābūt norādītam, kas tiek pirkts vai pārdots, kāda ir pirkuma maksa un samaksas kārtība, kā arī īpašuma tiesību pārejas (reģistrācijas zemesgrāmatā) un īpašuma faktiskās nodošanas kārtība. Savukārt naudu par darījumu var ieskaitīt bankas darījumu kontā vai izmantot notāra glabājumu. Tas nodrošinās, ka pārdevējam pircēja iemaksātā naudas summa pēc īpašuma tiesības nostiprināšanas zemesgrāmatā noteikti tiks pārskaitīta. Turklāt šāda rīcība pavisam noteikti atbaidīs blēžus gan īpašumu pārdodot, gan pērkot.
Ar rokasnaudu saistītie riski
Samērā izplatīts krāpšanas veids ir arī rokasnaudas saņemšana no vairākiem potenciālajiem pircējiem vienlaikus. Krāpnieks ievieto interneta portālā kārdinošu piedāvājumu, vienojas ar pircēju par darījumu, un pieprasa rokasnaudu. Visbiežāk šie krāpnieki pircējam parāda iekāroto dzīvokli, bet dokumentus sola kārtot pēc rokasnaudas saņemšanas. Kad nauda samaksāta, pārdevējs vairs nav ne sastopams, ne sazvanāms. Atcerieties, ka pat pie zvērināta notāra slēgts rokasnaudas līgums nekavējoši jāieraksta zemesgrāmatā!
Ko darīt? Neielaidieties “izdevīgos” nekustamā īpašuma darījumos ar nepazīstamiem, interneta portālos sameklētiem mākleriem, kuriem zināms vien mobilā tālruņa numurs un vārds. Iespējamība šādā veidā iekrist dzīvokļu krāpnieku slazdos ir pietiekami liela.
Vēlme ietaupīt var izmaksāt dārgi
Visiem zināms, ka notāra pakalpojumi nav lēts prieks. Tādēļ krāpniekiem nav grūti pierunāt dzīvokļa pircēju līgumu par īpašuma iegādi slēgt kā privāto dokumentu. Taču tādā gadījumā neviens nevar garantēt, ka attiecīgais īpašums tiks pārdots tikai vienam pircējam, un nereti ir gadījumi, kad pircējs, samaksājis daļu naudas vai pat visu, nevar savu īpašumu ierakstīt Zemesgrāmatā, jo tam jau reģistrēts cits īpašnieks. Zināmi gadījumi, kad ar privāto dokumentu palīdzību viens un tas pats īpašums pārdots vairākiem pircējiem vienlaikus, un par tā saimnieku kļuvis tas, kurš pirmais šo darījumu fiksējis Zemesgrāmatā. Nereti tas ir krāpnieka līdzdalībnieks.
Savukārt pārdevēji visbiežāk cieš dēļ vēlmes ietaupīt uz nodokļu rēķina, un pirkuma – pārdevuma līgumā ieraksta daudz mazāku summu nekā to, par kādu bijusi vienošanās. Vēlāk pircējs samaksā vien tik daudz, cik norādīts līgumā, un pārdevējam nākas apmierināties ar paša parakstītajos papīros minēto daudz mazāko naudiņu.
Ko darīt? Nekustamā īpašuma pirkšanas – pārdošanas darījumos necentieties ietaupīt uz notāra pakalpojumu vai nodokļu rēķina. Atcerieties, ka notārs pārbaudīs abas darījumā iesaistītās puses un īpašumu, kuru pērk un pārdod. Notārs īstenos darījuma procedūru likumā noteiktajā kārtībā, turklāt nekad neapstiprinās līgumu, ja nebūs īpašuma tiesības un personas apliecinošu dokumentu oriģinālu.
Viltotas pilnvaras un zemesgrāmatas
Nereti krāpnieki rīkojas ar viltotām pilnvarām un zemesgrāmatām. Sākumā interneta portālos tiek ievietots īpašuma pārdošanas sludinājums ar visai pievilcīgu cenu, un, kad potenciālais pircējs pieteicies, viņam piedāvā slēgt līgumu un veikt pirmo iemaksu skaidrā naudā. Taču pavisam drīz atklājās, ka pilnvara nav derīga, vai zemesgrāmata tika viltota. Šādā gadījumā, pircējs zaudē veikto iemaksu.
Ko darīt? Nepažēlojiet samaksu par informācijas meklēšanu zemesgrāmatā (www.zemesgramata.lv) un pārbaudiet informāciju par sevi interesējošo īpašumu. Īpašumu var meklēt pēc īpašumu identificējošiem datiem – adreses, kadastra numura, īpašuma nosaukuma, nodalījuma numura.
Kredītņēmēju maldināšana
Kredītņēmējiem pie kredīta izsniegšanas mutiski tiek izskaidrots, ka kredīta ņēmējs var kavēt procentu maksājumu līdz 60 dienām, lai gan līgumā rakstiski ir paredzētas tikai 30 dienas. Kredītņēmējam nokavējot kredīta samaksas termiņu par vairāk nekā 30 dienām, kredīta devējs realizē saistības bezstrīdus piespiedu izpildi, realizējot kredītņēmēja ieķīlāto nekustamo īpašumu. Šāda shēma galvenokārt tiek realizēta, kad kredīta ņēmējs jau ir būtiski sedzis kredītsaistību apmēru vai ķīlas vērtība būtiski pārsniedz izsniegtā kredīta apmēru.
Ko darīt? Lai kā “kurpe spiestu”, rūpīgi izlasiet piedāvāto līgumu un ievāciet arī informāciju par aizdevēju.
Nekustamā īpašuma atsavināšana uz pilnvaras pamata
Pilnvarnieks ļaunprātīgi izmanto pilnvaras devēja izsniegto pilnvaru pretēji pilnvardevēja interesēm. Uzdodoties par palīdzības organizāciju darbiniekiem, krāpnieki piedāvā materiālu atbalstu dzīves apstākļu uzlabošanai vientuļiem, viegli ietekmējamiem cilvēkiem un ar viltu iegūst pilnvaras rīkoties ar īpašumu, kā rezultātā vēlāk īpašums tiek atsavināts.
Ko darīt? Nekādā gadījumā nedodiet pilnvaras rīkoties ar sev piederošo mantu nepazīstamiem cilvēkiem vai arī nesen iepazītiem, līdzjūtīgiem un saprotošiem dažādu “fondu” pārstāvjiem. Pirms ielaisties ar šādiem labdariem jebkādās sarunās, sākumā būtu vēlams noskaidrot, vai tāds fonds vispār eksistē. Vienkāršākais veids – ierakstiet attiecīgās organizācijas nosaukuma interneta pārlūkā google.lv.
Nomainītais līgums
Maldinot personas ar zemu izglītības līmeni, kuras ir nonākušas materiālās grūtībās, pie darījuma slēgšanas par slēdzamā līguma saturu (piem., persona uzskata, ka slēdz uzturlīgumu, bet patiesībā noslēdz īpašuma pirkuma/pārdevuma līgumu). Abos pēdējos gadījumos tiek izmantoti privātie dokumenti nevis notariālā akta forma.
Ko darīt? Šādus līgumus droši ir slēgt tikai un vienīgi pie notāra. Palūdziet notāram jums izskaidrot, kādi ir līguma noteikumi un kādas saistības tas uzliek jums, kādas – otrai līgumslēdzējai pusei.
Dzīvokļu īres krāpnieki
Viens no informācijas avotiem mājokļa iegādei vai īrei ir sludinājumu portāli internetā. Cenu starpība attiecīgā rajonā parasti nav liela, tādēļ piedāvājums, kurā minētā cena ir ievērojami izdevīgāka par pārējos sludinājumos minētajām, jāizvērtē īpaši uzmanīgi. Krāpšanas shēma parasti ir līdzīga. Dzīvokļa meklētājs atrod ļoti izdevīgu īres piedāvājumu, sazinās ar izīrētāju un uzzina, ka dzīvoklis tiešām ir pieejams, taču pieprasījums esot liels. Izdevīgā mājokļa saimnieks ir ar mieru to rezervēt, taču tam nepieciešama priekšapmaksa pāris mēnešu īres maksas apmērā. Līdzko nauda ir samaksāta, viltus saimnieks nozūd bez pēdām un cerības uz naudas atgūšanu līdzinās nullei.
Ko darīt? Slēdzot nomas vai īres līgumu, svarīgi ir pārliecināties, ka iznomātājs vai izīrētājs patiešām ir konkrētā īpašuma īpašnieks. Jāprasa uzrādīt zemesgrāmatas apliecību, kurā norādīts īpašnieks. Zemesgrāmatu ierakstus var pārbaudīt arī www.zemesgramata.lv . Noteikti jāpievērš uzmanība, vai īpašumam nav uzlikta aizlieguma atzīme.
Nereti dzīvokļus izīrē it kā īpašnieku pilnvarotās personas, kurām realitātē nav nekādu tiesību parakstīt īres līgumu. Īrniekam prasa samaksāt drošības naudu, un pēc tam „pilnvarotā persona” pazūd kā nebijusi.
Ko darīt? Pārliecinieties, vai šai personai tiešām ir tiesības dzīvokli izīrēt un noteikti palūdziet uzrādīt īpašnieka izdotu, notariāli apstiprinātu pilnvaru. Ja tādas nav, vai pilnvaras izskats raisa kaut mazākās šaubas, no darījuma labāk atteikties.
Nekādā gadījumā nemaksājiet priekšapmaksu par dzīvokli, kurš redzēts tikai fotogrāfijās. Pirms jel kādas samaksas veikšanas kārotais mājoklis noteikti jāapskata dzīvē, turklāt nevajadzētu kautrēties lūgt izīrētājam uzrādīt viņa īpašumtiesības apliecinošus dokumentus. Nekādā gadījumā nevajadzētu piekrist mājokļa īrei tikai uz mutiskas vienošanās pamata.
Ko darīt? Tiesības dzīvot citam piederošās telpās, dod tikai īres līgums. Šāds līgums var ietvert visdažādākās nianses – sākot ar īres naudas summu līdz tiesībām īrētajā mājoklī turēt mājdzīvniekus. Visvienkāršākais veids kā gan īrniekam, gan izīrētājam izvairīties no riskiem, ir īres līguma slēgšana pie notāra, un visu dokumentu rūpīga pārbaude.
Publikācija tapusi pateicoties AS “DelfinGroup” atbalstam
