Biedrības “Latvijas Senioru kopienu apvienība” 2022.gadā veiktā aptauja senioru auditorijā par sirds un asinsvadu ārstēšanas uzlabošanu liecina, ka lielākā daļa aptaujāto (70%) uzskata - valsts nevelta pietiekamus līdzekļus sirds asinsvadu slimību ārstēšanai. Ņemot vērā, ka mirstība no sirds asinsvadu slimībām Latvijā ir ievērojami lielāka nekā no citām slimībām, LSKA uzskata, ka arī Latvijā – līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs – jāveido plašas iesaistes sirds veselības alianse.

Par nepieciešamību politiskā līmenī pievērst īpašu uzmanību kardiovaskulāro slimību (KVS) novēršanai un to ārstēšanas uzlabošanai runāts neskaitāmās publikācijās, par to iestājas mediķi un nevalstiskās organizācijas. Arī LSKA šai problēmai uzmanību pievērsusi ne reizi vien, tomēr ar valsts līmenī apmierinošiem rezultātiem Latvija pagaidām lepoties nevar. 

“Ir apsveicami, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam sirds un asinsvadu slimības minētas prioritāšu sarakstā, tomēr ar to vien ir par maz. Politiķiem kopā ar mediķiem būtu steigšus jāķeras speciāla sirds veselības plāna izstrādes un papildus finansējuma piešķiršanas ārstēšanas uzlabošanai. Nav pieļaujams, ka cilvēks nespēj laikus saņemt nepieciešamo palīdzību KVS ārstēšanai tikai tādēļ vien, ka, piemēram, beigušās valsts apmaksātās kvotas sirds un asinsvadu izmeklējumiem, bet viņam pašam tādas naudas, ko samaksāt par datortomogrāfiju nav,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājs vietniece, SIF finansētā mikroprojekta ““Senioru Saeima”  Latvijā” vadītāja Lilita Kalnāja. 

Pēc viņas teiktā LSKA strikti iestājas par to, lai 2023.gadā tiktu piešķirts lielāks finansējums inovatīvām tehnoloģijām, medikamentiem, sirds veselības kabinetiem, pacientu izglītošanai un citiem saslimstības mazināšanas pasākumiem.

Savukārt “Senioru Saeimas “ vadītāja, Mag.iur. Barba Girgensone uzsver, ka valsts pati jau atzinusi, ka akūtās sirds un asinsvadu sistēmas slimību veselības aprūpes kvalitāti raksturojošie rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem OECD valstu vidū, un šo pakalpojumu kivalitātes uzlabošanai nepieciešams veicināt savlaicīgu slimību diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu. “Pirmais solis sperts, problēma ir apzināta, nosprausti arī darbības virzieni tās risināšanai. Arī maija sākumā Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē notikušajā diskusijā par jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā izskanēja informācija, ka medikamentu kompensēšanai sirds un asinsvadu slimībām nākamgad papildus paredzēti 7,6 miljoni eiro. Cerams, ka šī labā iecere arī tiks īstenota,” saka juriste un atgādina, ka LSKA līdz ar citām sabiedriskajām organizācijām jau kopš 2019.gada klauvē pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas durvīm ar lūgumu rast iespēju valstij kompensēt inovatīvos medikamentus sirds un asinsvadu slimniekiem 100% apmērā, taču pagaidām tāda iespēja nav rasta.

“Šobrīd tas ir īpaši svarīgi, jo energokrīzes un neprātīgi augušo energoresursu cenu ietekmē daudzām mājsaimniecībām nāksies domāt kā ietaupīt katru centu. Ir lielas bažas, ka daudzi senioru vecuma cilvēki būs spiesti ekonomēt uz medikamentu iegādes rēķina, un tas var novest ne vien pie viņu veselības pasliktināšanās, bet arī pie mirstības pieauguma,” juriste neslēpj satraukumu. 

Savukārt Lilita Kalnāja norāda, ka pēc biedrības “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) iniciatīvas Eiropas sociālās politikas darba grupas ietvaros sadarbībā ar biedrībām “Rīgas aktīvo senioru alianse”, “Latvijas Senioru kopienu apvienība”, un LSKA projektu “Senioru Saeima”, 13. septembrī Eiropas Savienības mājā aptuveni 30 sabiedriskās organizācijas, mediķi, nozares pārstāvji un politiķi parakstīja Aicinājumu rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu. Aicinājums izvirza mērķus kopīgai rīcībai un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30%, palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20% un trīs reizes samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu. 

“Mēs nevaram vienaldzīgi stāvēt malā un izlikties, ka SPKC dati par pagājušajā gadā fiksēto mirstības pieauguma kāpumu par 10% no sirds un asinsvadu slimībām uz mums neattiecas. Tādēļ LSKA aicina 14.Saeimā ievēlētos politiķus būt atbildīgiem pret savas valsts iedzīvotājiem, un kārtējo reizi neatlikt ar KVS saslimšanu saistītu jautājumu risināšanu kaut kur maliņā,” saka Lilita Kalnāja. 

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13