“Latvijas Senioru kopienu apvienības” (LSKA) struktūrvienība “Senioru Saeima” vērš uzmanību uz tādu sabiedrībā arvien augošu tendenci kā empātijas trūkums. Empātija ir tikai cilvēkam raksturīga pamatprasme – spēja iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī un izjust to pašu pārdzīvojumu. Tomēr praksē nākas konstatēt, ka dažādu institūciju darbinieki baidās būt empātiski, jo tādejādi tiks pārkāpts kāds normatīvais regulējums. Diemžēl tas sāpīgi skar seniorus.
LSKA “Senioru Saeimas” priekšsēdētāja juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka empātija aptver līdzpārdzīvojumu – emocionālu atsaucību ar vēlmi otram palīdzēt, un simpātiju, kas balstās uz siltām, labestības pilnām jūtām pret otru cilvēku. Šo pamatprasmi nav jāsaista ar materiāla atbalsta sniegšanas problemātiku, aizbildinoties, ka kādas institūcijas darbiniekam, pie kura ar savu sāpi vēršas seniors, empātiskam liedz būt finansējuma trūkums.
“Pietiekami attīstīta empātijas spēja rada labvēlīgu fonu dialoga veidošanai, kopīgu lēmumu pieņemšanai, problēmu risināšanai. Empātija ir saistīta ar emocionālu godīgumu un cieņu. Tā labvēlīgi ietekmē komunikāciju un ir īpaši svarīga, lai spētu uzturēt seniora dzīvesprieku vai kliedēt vientulību un atstumtību,” saka Barba Girgensone.
“Senioru Saeima” ir aktualizējusi tādu diskriminācijas veidu kā eidžisms, kas ir skāris daudzus seniorus un iedragājis viņu drošumspēju, radījis atstumtības sajūtu jau 55+ vecumā. Arī empātijas trūkums un arogance attiecībā pret gados vecāku cilvēku problēmām ir zināms diskriminācijas veids, kā rezultātā cilvēks jūtas atstumts un nevajadzīgs. “Senioru Saeima” konstatējusi, ka nereti seniori sev pienākošos valsts vai pašvaldības atbalstu nemaz neprasa, jo baidās sastapties ar augstprātīgu un noraidošu attieksmi, nevēlēšanos iedziļināties konkrētā seniora situācijā.
“Dzīves pieredze ik uz soļa māca būt empātiskiem. Pārdzīvojumi ar kuriem dzīves gaitā nākas sastapties, ļauj daudz dziļāk izprast citu cilvēku jūtas. Tāpēc senioram, kuram ir bagāta dzīves pieredze, ir ļoti nepieciešama empātiska attieksme no ikvienas personas, pie kuras viņš vēršas pēc padoma vai palīdzības kritiskā dzīves situācijā,” skaidro “Senioru Saeimas” priekšsēdētāja.
“Senioru Saeimas” vadītāja uzsver, ka no dažādu institūciju darbiniekiem, kuru pienākums cita starpā ir skaidrot iestādes rīcību vai prasības, ļoti bieži jūtama attieksme “es tikai daru savu darbu”, tātad burtiski izpildu iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasības, neiedziļinoties un pat neizprotot to jēgu. Jo īpaši nepieļaujami tas ir situācijās, kad senioru, tāpat arī jebkuru citu sabiedrības locekli, piemeklējusi nelaime vai smagas problēmas.
Barba Girgensone uzsver, ka “Senioru Saeima” nevar palikt vienaldzīga pret situāciju, kas izveidojas, ja mūžībā savu tuvinieku aprūpēts dodas seniors, kura deklarētā dzīvesvieta ir citā administratīvajā teritorijā, bet formalitāšu kārtošanu apgrūtina empātijas trūkuma radīti šķēršļi.
Situācijai nevajadzētu radīt liekas problēmas un papildu ciešanas, jo Latvijas valsts portālā “latvija.lv” rodamā informācija, kas pamatota ar normatīvo regulējumu, nosaka: “Ja nav zināms ģimenes ārsts, kura aprūpē ir bijusi mirusī persona, vai mirusī persona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, var griezties pie jebkura cita ģimenes ārsta”, kurš tad arī izlems, kas tālāk darāms.
“Tomēr praksē tas nedarbojas,” saka Barba Girgensone un kā piemēru min gadījumu, kad pēc tuva cilvēka aiziešanas viņsaulē seniors sazinās ar savu ģimenes ārstu, kas nav mirušā tuvinieka (vecums 90 gadi) ģimenes ārsts, un saņem atbildi: “Mans pieņemšanas laiks ir beidzies, kolēģi ir atvaļinājumā, rīt (piektdien) mēs nestrādājam, varu pie jums ierasties pirmdien, turklāt jums jāsagādā mirušā slimības vēsture, lai varētu noformēt dokumentus par nāves cēloni.”
“Vai tiešām šādā situācijā ģimenes ārstam nebūtu jāsniedz padoms, kā rīkoties un kur vērsties pēc palīdzības? Vai tuviniekiem šādā brīdī ir jādomā par to, kā no cita, tikpat atbildīga ģimenes ārsta, varētu saņemt slimības vēsturi, kas satur sensitīvus personas datus un nav izsniedzami personai, kas nav pilnvarota šādu datu saņemšanai arī cilvēka nāves gadījumā, pie kam nāves fakts nav apstiprināts, jo trūkst dokumentu,” neizpratnē “Senioru Saeimas” vadītāja.
““Senioru Saeima” aicina aktualizēt empātijas nepieciešamību visās sabiedrības grupās, jo tikai caur šādu spēju varam justies harmoniskāk attiecībās ar apkārtējiem, saprast sevi un citus. Tas palīdz tuvināties citam ar citu. Un tā ir patiesa vērtība,” uzsver Barba Girgensone.
Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.
Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.
