Mūžizglītība senioriem palīdz uzturēt možu garu, apgūt noderīgas prasmes un kompetences, tā mazinot arī novecošanās ietekmi. Tādēļ “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) līdztekus “Senioru skolas” darbības organizēšanai kopā ar četrām partnerorganizācijām iesaistījusies arī projektā “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”.

 

“Latvijā seniori nav iekļauti mūžizglītības sistēmā un šo funkciju nodrošina nevalstiskās organizācijas. Tomēr seniori vēlas turpināt aktīvu un jēgpilnu dzīvi arī pēc aiziešanas pensijā un mūžizglītībai te ir nozīmīga loma. Veidojot sadarbības platformu ar Latvijā jau strādājošajām senioru izglītības skolām un pēc LSKA “Senioru skolas” pieredzes redzam, ka šādas nodarbības pēcpensijas vecuma cilvēku vidū ir ļoti pieprasītas, tādēļ ar gandarījumu pieņēmām iespēju iesaistīties projektā par trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidi Latvijā,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. 

Šī pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva tika uzsākta 1973.gadā Francijā un vēlāk izplatījās visā pasaulē, tai skaitā mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā, Lietuvā un Polijā.  Lai iepazītos ar “The University Third age” (U3A) darbību, LSKA pārstāvji kopā ar projekta vadošā partnera Vidusdaugavas NVO centra biedriem un dalībniekiem no Jēkabpils, Kuldīgas, Līvāniem, Krāslavas, Rīgas un Ikšķiles oktobra nogalē devās uz Polijas pilsētām Vroclavu un Krakovu.

LSKA “Senioru skolas” vadītāja Liesma Neipreisa stāsta, ka Polijā U3A savulaik izveidotas, lai seniori bezmērķīgi nesēdētu mājās, nejustos nevienam nevajadzīgi, bet ietu sabiedrībā, atrastu sarunu biedrus, kopīgas aktivitātes.  “Ja cilvēks divus gadus pēc darba gaitu beigšanas sēž mājās, viņš kļūst sociāli neaktīvs, un poļi to negrib pieļaut. Visām Polijas U3A ir trīs funkcijas – pētnieciskā, apmācība un sociālā. Ja gribi būt laimīgs – mācies, izturies toleranti pret citiem cilvēkiem. Attīsties, lai pats vari sevi uzturēt un uzturi savu fizisko, intelektuālo, māksliniecisko veselību. U3A universitātes Polijā finansē valsts un pašvaldības, savukārt katrs klausītājs maksā 50 eiro gadā,” par Polijā gūto pieredzi stāsta Liesma Neipreisa. 

Nodarbības ir reizi nedēļā, un katrs klausītājs tās apmeklē atbilstoši savām interesēm un iespējām. Polijas U3A universitātēs iespējams apgūt svešvalodas, tiek lasītas lekcijas par dažādām zinātnēm, reliģiju, literatūru, muzikoloģiju, kultūrvēsturi un citām tēmām. Seniori var apgūt arī datorprasmes un, līdzīgi kā LSKA “Senioru skolā”, tiek organizētas arī dažādas izglītojošas ekskursijas. Tāpat LSKA viena no sava dibinātāja – biedrības “Svētās ģimenes māja” telpās “Senioru skolas” ietvaros rīko arī lekcijas par visdažādākajiem senioriem aktuāliem jautājumiem – sākot no finanšu pratības, pensiju jautājumiem, veselības aprūpes un civilās aizsardzības jautājumiem līdz priekšlasījumiem par kultūrvēsturiskām vērtībām un izcilām personībām. Savukārt LSKA biedrs – “Kuldīgas senioru skola” – piedāvā tādas nodarbības, kā, piemēram, angļu valodas kursus, nūjošanu, vingrošanu, ūdens aerobiku. 

Liesma Neipreisa saka, ja vien cilvēks nav zaudējis dzīvesprieku un aktivitāti, pēcpensijas gadiem ir savas priekšrocības: “Tas ir laiks, kad cilvēki piedzīvo “otro jaunību”. Aizejot pensijā pieaug brīvā laika daudzums, ir iespēja veltīt laiku vaļaspriekiem, atpūtai vai ceļojumiem, kā arī iespēja palīdzēt audzināt mazbērnus vai mazmazbērnus. Var uzņemties brīvprātīgo darbu, lai izmantotu savas prasmes un laiku citu labā, un var arī apgūt tādas prasmes, kam agrāk neatlika laika. Piemēram, fotografēt, adīt, zīmēt, dziedāt, dejot, vingrot, nūjot, apmeklēt teātra izrādes, koncertus, vienkārši pastaigāties gar jūras krastu vai parku. Var biežāk satikties ar vienaudžiem, atrast jaunus domubiedrus, draugus.”

Būtiska ir arī dialoga veidošana ar valsts pārvaldi, par ko Vidusdaugavas NVO rīkotajā preses konferencē “Trešās paaudzes universitāte vai realitāte arī Latvijā?” stāstīja Lilita Kalnāja.

“Nevalstiskajām organizācijām ir ļoti nozīmīga loma sabiedrības līdzdalības veicināšanā lēmumu pieņemšanai visdažādākajās jomās. Tādēļ cenšamies vēl vairāk paplašināt sadarbību dažādās senioru kopienās, lai tādējādi iesaistītu seniorus savas dzīves kvalitātes celšanā. LSKA jau kopš   2020.gada izstrādā un atbilstoši aktuālajai situācijai papildina priekšlikumus ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai, kuru iesniedzam Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. Piedalāmies šīs komisijas sēdēs arī tad, kad tajās tiek skatīti senioriem būtiski jautājumi. Tāpat esam arī  pārstāvēti Labklājības ministrijas konsultatīvājā Senioru lietu padomē un paužam savu viedokli par senioriem aktuāliem jautājumiem arī citām atbildīgajām ministrijām,” par LSKA darbību stāsta Lilita Kalnāja.  

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece uzsver: “Senioriem ir būtiski zināt, ka viņi nav vieni,  paši var virzīt savu dzīvi un apgūt arvien jaunas prasmes. Savstarpējā pieredzes apmaiņa daudziem var dot to impulsu, kas dzīves rudeni var padarīt skaistu un piepildītu.” 

 

PasākumuSadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

Materiāls “Mūžizglītība senioru vidū ir ļoti pieprasīta” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “Mūžizglītība senioru vidū ir ļoti pieprasīta” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība,” īstenojot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “Kopā ar ukraiņiem 2023.gadā”, arī šogad strādāja pie Ukrainas bēgļu tālākas integrācijas mūsu sabiedrībā, iepazīstināja ukraiņus ar Latvijas kultūrvidi un turpināja latviešu valodas apguves nodarbības.

 

“Esam gandarīti, ka arī šogad Rīgas seniori varēja sadarboties un dažādos sadraudzības pasākumos sniegt atbalstu ukraiņiem, kas patvērumu no kara šausmām atraduši mūsu skaistajā zemē. Pateicoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem atbalstītajiem projektiem, kā arī AS “Delfin Group” ziedojumam, LSKA ir spējusi atbalstīt Ukrainu un Rīgā mītošos Ukrainas kara bēgļus jau kopš Krievijas iebrukuma pirmajām dienām. Tā, piemēram, pagājušā gada aprīlī civilās humānās palīdzības kravā nosūtījām uz Krematorskas pilsētu par AS “Delfin Group” ziedojumu iegādātās medicīnas preces, bet 1.jūlijā uzsākām Rīgas valstspilsētas AIC atbalstīto projektu “Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”. Projekts “Kopā ar ukraiņiem 2023.gadā” bija likumsakarīgs turpinājums šim LSKA jau pērn īstenotajam pasākumam,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta vadītāja Lilita Kalnāja. 

Latvijas kultūrvides labākai iepazīšanai LSKA arī šogad turpināja tradīciju kopā ar ukraiņiem apmeklēt Latvijas skaistākās vietas.  “Kuldīgā vērojām vimbu lēcienus pāri Ventas rumbai, viesojāmies Talsos un senajā lībiešu ciemā Mazirbē. Apmeklējām arī Pētera Upīša dārzu ceriņu ziedēšanas laikā un rudenī – Ābolu svētkos.  Skatījām  LNOB baleta izrādi “Trīs musketieri”  Rēzeknes “Gorā” un baudījām zelta rudeni Turaidā. Rīgas seniori ar mūsu ukraiņu draugiem pārrunāja gūtos iespaidus  un citas aktualitātes Sarunu klubos, kopīgi vijām Jāņu vainagus, pārrunājām, kā Ukrainā svin saulgriežus, apmeklējām Dziesmu svētku pasākumus, un protams, turpinājām ukraiņiem mācīt latviešu valodu”  par projekta aktivitātēm stāsta Lilita Kalnāja. 

Savukārt LSKA valdes locekle Liesma Neipreisa, kura šī projekta ietvaros vadīja nodarbības “Latviešu valodas klubā”, norāda, ka šogad mācības notika divās grupās – viena no tām bija organizēta “Iesācējiem”, kuri  latviešu valodas pamatus tikai sāka apgūt, otra – “Turpinātājiem”, kuriem jau bija noteiktas priekšzināšanas.

“Šajās latviešu valodas  grupiņās mācās cilvēki  no dažādām paaudzēm.  Ir vecāka gada gājuma seniori, ir jauni cilvēki un nāk arī jaunieši, kas Latvijā mācās skolā.  Ir tiešām prieks redzēt, ka ukraiņi, kuri uz Latviju atbraukuši salīdzinoši nesen, izrāda tik lielu vēlmi apgūt mūsu valodu. Tādu apzinīgumu, iedvesmu un vēlmi mācīties es sen nebiju redzējusi,” atzīst Liesma Neipreisa.

Projekta noslēguma pasākumā, kurš 11.novembrī norisinājās viena no LSKA dibinātājiem – biedrības “Svētās Ģimenes Māja” telpās, notika arī pasākums “Tautas tērpa gods”,  kura ietvaros notika iepazīšanās ar Ukrainas un lībiešu tautas tērpiem. Sanākušos priecēja arī Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” uzstāšanās un iespēja baudīt lībiešu tradicionālos sklandraušus.

Šajā pasākumā LSKA ukraiņu draugi teica pateicības vārdus gan par iespēju apgūt latviešu valodas pamatus, gan iespēju iepazīt Latvijas valsts vēsturi, kultūru un tradīcijas. Savukārt LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsvēra, ka latviešu tautas vēsturiskā atmiņa 11.novembri glabā kā dienu, kad brīvības cīņu laikā pateicoties pašaizliedzībai, varonībai un drosmei Rīgas aizstāvjiem izdevās uzveikt skaitliski daudz pārāko Bermonta karaspēku, un šī iezīme –  gatavība cīnīties par savu zemi līdz pat pēdējam un nelokāmība pretinieka pārspēka priekšā, ir raksturīga abām mūsu tautām. “Mēs ticam Ukrainas uzvarai un esam gatavi darīt visu, lai šeit no kara šausmām patvērumu radušie cilvēki justos labi,” tā Astrīda Babāne. 

Ukrainiete Inessa Statkeviča, kura mūsu valstī ieradusies no Kramatorskas, atzīst, ka  ir ļoti pateicīga Latvijai par iespēju baudīt šeit mierpilnu dzīvi. Savukārt Olena Kotlerevska, kura ar meitu un mazmeitiņu uz Latviju atbraukusi no Dņipropetrovskas apgabala, saka, ka abas ar meitu latviešu valodu mācās ne vien tādēļ, lai spētu sazināties, bet arī tāpēc, lai parādītu, cik ļoti ciena Latviju un latviešus par ukraiņiem sniegto palīdzību. Savukārt kijiviete Larisa Voroņina teic, ka vēlas labāk iepazīt Latviju, mūsu kultūru, cilvēkus un pēc iespējas ātrāk integrēties Latvijas sabiedrībā. 

LSKA ir pārliecināta, kamēr vien Ukrainā turpinās Krievijas nelietīgais karš pret šīs valsts mierīgajiem iedzīvotājiem, mūsu pienākums ir nebūt vienaldzīgiem un katram savu iespēju robežās sniegt viņiem  atbalstu, sadraudzību un sapratni.

 

Projekts Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projekta īstenošanas laiks no 2023. gada 1. marta līdz 2023. gada 15. novembrim, līguma Nr. CAAIC-23-16-lī.

 

Suminot Latvijas Republiku 105. dzimšanas dienā, galvaspilsētā norisināsies svinīga ziedu nolikšanas ceremonija un militārā parāde, skanēs koncerti, būs skatāmas gaismas instalācijas un dzīvās uguns svētku noformējums.

Svētku diena 18. novembrī, kā ierasts, iesāksies ar svētku dievkalpojumu Rīgas Domā un ar svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa. Dienas gaitā rīdzinieki un pilsētas viesi svētku sajūtu varēs gūt dažādos koncertos un pasākumos. 11. novembra krastmalā, kā allaž, norisināsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību un ārvalstu vienību militārā parāde.

Svētku pasākums Brīvības laukumā

  1. novembra vakarā ikviens būs gaidīts Brīvības laukumā, kur notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītais svinīgais pasākums. 

Pasākuma 

apmeklētājus plkst. 19.00 priecēs svētku koncerts “Tautas balsis dziesmās”. Koncertā uzstāsies apvienotais vīru koris, kuru vadīs diriģents Edgars Vītols. Koris kopā ar solistēm Anci Krauzi, Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu un Rūtu Dūdumu-Ķirsi izdziedās skaistākās latviešu tautas dziesmas. Īpaši šim koncertam jaunas aranžijas veido komponists un pianists Jānis Strazds, kura vadītā ritma grupa muzicēs kopā ar kori un solistēm.

Pēc koncerta uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kam sekos multimediāls lāzeru uzvedums virs Brīvības pieminekļa, kurš vakara gaitā tiks atkārtots vairākkārt līdz pat plkst. 23.00.

Pēc svinīgā pasākuma iedzīvotāji aicināti doties uz Esplanādi, kur interaktīvajā video instalācijā varēs izveidot savu unikālo svētku saktu, kas stilizēti veidota no Latvijas reģionu tautas tērpu rakstu ornamentiem. Esplanādē svētku noskaņu radīs DJ Japānis, kā arī būs pieejami karstie dzērieni un uzkodas. Interaktīvā vides instalācija “Mans raksts” darbosies visu svētku nedēļu līdz pat 19. novembrim.

Uguns un gaismas instalācijas jau no 17. novembra vakara

  1. novembra svētku vakarā gar pilsētas kanālu posmā no Latvijas Nacionālās operas līdz Brīvības laukumam un pie Bastejkalna Rīgas iedzīvotājus priecēs dzīvās uguns objekti “Gaismas upe”. Pilsētas centru un Vecrīgu rotās uguns motīva vides objekti. Neatkarības laukumā tiks izvietots vides dizaina objekts “Liesma”, savukārt trīs gājēju tilti pār kanālu no 17. novembra tiks pārvērsti par “Gaismas tiltiem”. Doma laukumā varēs apskatīt vides dizaina objektu “Latvju cimdi”.

Savukārt Arkādijas parkā trīs vakarus no 17. līdz 19. novembrim laika posmā no plkst. 18.30 līdz 23.00 ikviens interesents aicināts apmeklēt “Gaismas dārzu”, kurā mākslinieka Andra Eglīša radītie vides gaismas objekti un dažādi dzīvās uguns elementi savīsies ar latviešu mūziķu radītām skaņas improvizācijām. Tiks radīta krāšņa vizuālās pieredzes telpa, kurā cilvēki jūtas atmosfēriski iesaistīti un piedalās tās veidošanā, radot kopības sajūtu un padziļinot valstiskuma idejas pieredzi. “Gaismas dārzā” paredzēto mākslas instalāciju veidos trīs vides mākslas objekti – aplis, bāka un ķērpis, katru vakaru citādu muzikālo noskaņu radīs tādi mūziķi kā Elīna Silova, Kārlis Auziņš, Evija Vēbere Maksims Šenteļevs, Jēkabs Nīmanis un citi. 

Citi svētku pasākumi centrā un apkaimēs

Svētku koncerti pilsētas apkaimēs skanēs jau no 17. novembra vakara. Kultūras centrā “Imanta” plkst. 18.00 ikviens ir aicināts uz koncertu “Es nāku no mazas tautas”, kurā uzstāsies aktieri Marija Bērziņa, Gundars Grasbergs un saksofonists Raimonds Petrovskis. Mazliet vēlāk, plkst. 19.00, koncertzālē “Ave Sol” izskanēs koncerts “Ir tikai viena Latvija”, kurā piedalīsies sieviešu kamerkoris “Cantus”, vīru koris “Gaudeamus”, koklētāju ansamblis “Balti” un Emīla Dārziņa mūzikas skolas 4. klases koris.

  1. novembrī plkst. 16.00 Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas zālē norisināsies koncerts “Neatkarība. Brīvība. Dziesma”, kurā piedalīsies sieviešu koris “Ausma”, vīru koris “Frachori”, jauniešu koris “Mūza” un jauktais koris “Sonore”, kas izpildīs latviešu tautas dziesmas un latviešu komponistu oriģināldarbus. Plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” koncertā “Mēs Latvijai” uzstāsies bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”, savukārt plkst. 17.00 kultūras centrā “Iļģuciems” izskanēs koncerts “Novembra gaismās”, kurā piedalīsies koklētāja Laima Jansone un DJ Monsta. Tikmēr VEF Kultūras pils Lielajā zālē plkst. 19.00 koncertā “Latvijas impresijas” uzstāsies orķestris “Rīga”, VAK “Latvija” kopā ar solistiem Jāni Apeini, Jūliju Vasiļjevu un Aigaru Raumani.

Plkst. 21.00 koncertu programmu Rīgā noslēgs pasākums Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, kur koncertā “Deg un kvēl, un nenodziest” apmeklētājus priecēs jauniešu koris “Balsis”, Gundars Āboliņš un instrumentālā grupa Jāņa Miltiņa vadībā.

Ar Rīgas pašvaldības organizētajiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem vairāk var iepazīties tīmekļvietnē www.svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Service by Chukmasoff