LSKA 20.martā aicina uz semināru par krāpniecības riskiem un to, kā izvairīties no krāpnieku slazdiem

“Finanšu pratības nedēļa 2024”, kura norisinās no 18. līdz 24.martam, ir gada nozīmīgākais notikums finanšu pratības jomā un tās norisi koordinē Latvijas Banka. Šogad īpašs uzsvars tiek likts uz iedzīvotāju izglītošanu par krāpniecības riskiem. 20.martā plkst. 14:00 LSKA senioru skolā notiks seminārs par digitālajām prasmēm, kuru vadīs AS “DelfinGroup” Aizdevumu uzraudzības nodaļas vadītāja Inga Pinka. Seniori tiks informēti, kādi riski ir digitālajā un reālajā vidē, un kā no tiem izvairīties, lai nezaudētu naudu un drošību.

Krāpnieki izmanto arvien jaunas shēmas naudas izkrāpšanai, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji tās atpazītu jau laikus un izvairītos no krāpnieku lamatām. Lai arī daudziem šķiet, ka viņi par krāpnieku trikiem ir labi informēti, tomēr jāpatur prātā, ka svešas naudas tīkotāji arvien izgudro ko jaunu. 

Esi zinošs, tātad – apbruņots

Finanšu pratība nozīmē ne vien prasmi efektīvi pārvaldīt savu naudu, bet arī zināšanas, kā neiekrist krāpnieku slazdos. Tādēļ LSKA senioru skolas nodarbībā AS “DelfinGroup” Aizdevumu uzraudzības nodaļas vadītāja Inga Pinka stāstīs par sociālo tīklu lomu krāpnieku darbībā; ko īsti nozīmē un kā darbojas tādas senioriem grūti izprotamas darbības kā:

  • pikšķerēšana jeb krāpšana, kurā kāda persona no cilvēka izvilina viņa internetbankas piekļuves vai maksājumu kartes datus, lai turpmāk izkrāptu naudu no viņa bankas konta vai arī izmāna citus piekļuves datus e-pastiem, sociālajiem tīkliem, utml;
  • smikšķerēšana jeb kiberuzbrukuma veids, kurā tiek izmantoti teksta paziņojumi, piemēram, SMS vai ziņas WhatsApp un Messenger ar mērķi panākt, lai cilvēks, piemēram, apmeklē kaitīgu mājaslapu, veic zvanu uz kādu maksas numuru vai arī atklāj savu bankas piekļuves informāciju;
  • vikšķerēšana jeb uzbrukuma veids, kad, izmantojot tālruņa zvanus, krāpnieki mēģina pierunāt upuri atklāt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas piekļuves datus, vai arī mudina zvana saņēmēju sniegt piekļuvi savam datoram, vai arī apstiprināt SMART-ID pieprasījumu. Krāpnieki mēdz izlikties par bankas, policijas vai citu pazīstamu organizāciju darbiniekiem.

Seminārā senioriem tiks stāstīts arī par investīciju un lielās peļņas solītājiem, ziedojumiem, mantojumiem un jaunākajām krāpšanas shēmām. 

Steigas diktētas darbības

Nesen arī viena no LSKA seniorēm WhatsApp lietotnē saņēma ziņu, kura sākās ar uzrunu “Čau, mammu!” un kurā bija vēstīts: “Šis ir mans jaunais numurs, steidzami sazinies ar mani, tas ir ļoti svarīgi. Meitiņa.” Kundze neapjuka, jo, pirmkārt, viņa pirms pavisam neilga laika ar meitu bija sazvanījusies, otrkārt – meita nekad neparakstītos kā “meitiņa”. Viņa nekavējoties sazvanījās ar meitu un pārliecinājās, ka gan ar viņu, gan viņas tālruni viss ir kārtībā. Ja gadījumā arī jūs WhatsApp saņemat šāda vai līdzīga satura ziņu no dēla vai meitas, nekādā gadījumā nesazinieties par tajā norādīto viņa it kā jauno telefona numuru. Tā uzdarbojas krāpnieki, kuru vienīgais mērķis ir senioru uzkrājumi! 

Krāpnieki parasti cenšas ar īsziņu starpniecību izkrāpt naudu it kā vecā telefona remontam, kurš steigšus jāsaved kārtībā, jo tajā ir svarīga informācija, vai arī lūdz steidzami apmaksāt kādu dēla vai meitas nenomaksātu bankas rēķinu, jo “bērns” pats netiekot klāt bankai… Krāpnieku galvenais ierocis ir steiga un pārsteiguma moments, bet viņu upuri  – lielākoties seniori, kuri savu bērnu un mazbērnu labad gatavi uz visu. 

Paturiet prātā, ka blēži meklē aizvien jaunus veidus, kā uzrunāt lētticīgos, – ziņo par gaidāmu tiesu, nepiegādātu paku, VID piedāvāto nodokļu pārmaksas atgriešanu vai bērnu nelaimē. Vienīgais risinājums ir ignorēt šādas ziņas. Ja prāts nav mierīgs, sazinieties ar it kā ziņas sūtītāju pa iestādes mājas lapā rodamo tālruņa numuru un noteikti paši piezvaniet bērniem vai mazbērniem, pirms veikt nepārdomātas un steigas diktētas darbības.

Bet man jau kontā nekā nav…

Nereti nācies dzirdēt, ka cilvēks no blēžu uzbrukumiem nebaidās, jo viņa kontā tāpat jau neesot ko ņemt. Tā ir maldīga pārliecība, kurai var būt smagas sekas. Bieži vien krāpniekiem nemaz nav svarīgi, ir kontā nauda, vai nav. Ja krāpniekiem izdevies izmānīt cilvēka personas datus, viņš nozog arī viņa identitāti un paņem kredītus dažādās kredītiestādēs vai pie nebanku aizdevējiem. Tādēļ viedierīcēs drīkst apstiprināt tikai tos paziņojumus par darījumiem, tajā skaitā “Smart-ID” verifikācijas kodus, kurus cilvēks ir pats iniciējis iestādes mājaslapā vai aplikācijā.

Tādēļ vien būtu vēlams pieslēgt SMS banku, lai saņemtu īsziņu par ienākošajiem un izejošajiem maksājumiem no jūsu konta un saņemtu savā tālrunī vai e-pastā informāciju par visām izmaiņām par darījumiem, atlikumu kontā un karšu maksājumiem.

Tiekamies seminārā!

Šeit minētie piemēri ir tikai neliela daļiņa no milzīgā krāpniecības shēmu aisberga virsotnes. Tādēļ visi laipni gaidīti 20.martā plkst. 14:00 LSKA senioru skolā “Finanšu pratības nedēļas 2024” ietvaros organizētajā seminārā par digitālo pratību, ko vadīs AS “DelfinGroup” Aizdevumu uzraudzības nodaļas vadītāja Inga Pinka.

 

“Finanšu pratības nedēļa” Latvijā notiks 11. reizi starptautiskās iniciatīvas “Global Money Week” ietvaros.

 

Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam.




 

Service by Chukmasoff