Gados veci cilvēki gadu no gada turpina saskarties ar vienām un tām pašām problēmām, kuru risināšanai ir nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts, īstenojot Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīto projektu “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”, secinājusi biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA). Biedrības sagatavotie priekšlikumi ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai iesniegti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, par senioru problēmām informētas arī citas valsts institūcijas.

LSKA jau vairākus gadus apkopo un analizē informāciju par senioru interešu aizstāvības problemātiku, kā arī gados vecu cilvēku dzīves kvalitāti un to ietekmējošiem objektīviem un subjektīviem faktoriem. Lai sekmētu viņu integrāciju sabiedrībā, kā arī palīdzētu novērst ar vientulību saistītos riskus, LSKA ieskatā nepieciešami specifiski dzīves kvalitāti uzturoši atbalsta pasākumi un jaunas atbalsta metodes senioriem.  

“Diemžēl galvenās senioru dzīves kvalitāti skarošās problēmas gadu no gada paliek nemainīgas. Turklāt runa nav tikai par cilvēka cienīgām vecumdienām joprojām nepietiekamo finansiālo nodrošinājumu, bet arī par gados veciem cilvēkiem nepieciešamajiem veselības aprūpas pakalpojumiem un vientulību, kura jo spilgti izpaužas to senioru vidū, kuri veselības stāvokļa dēļ nespēj iziet no mājas. Joprojām liela problēma ir senioru nespēja iekļauties darba tirgū nevis nepieciešamo zināšanu un prasmju trūkuma dēļ, bet gan viņu vecuma iespaidā. Tāpat senioriem ir aktuālas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Aktīvie seniori darbojas dažādos amatiermākslas kolektīvos, tomēr daudzi vēlētos  rast arī citas komunikācijas iespējas ar sava gadagājuma cilvēkiem. Te labs risinājums būtu plašāka un pieejamāka informācija par brīvprātīgā darba iespējām senioriem,” stāsta LSKA valdes  priekšsēdētāja Astrīda Babāne. Viņa izsaka cerību, ka likumdevējs ņems vērā LSKA izstrādātos priekšlikumus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai, jo daudzus jautājumus iespējams atrisināt vien ar valsts un pašvaldību līdzdalību. Kā piemēru A.Babāne min  senioru paliatīvo aprūpi, zāļu kompensāciju neirodeģeneratīvo slimību pacientiem, geriatriska profila medicīniskās palīdzības sniegšanas problemātiku, sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu ilgstošas pieejamības jautājumus. Viņa arī uzsver, ka LSKA jau vairākkārt norādījusi uz neracionāli noteiktajiem vecuma limitiem valsts apmaksātajiem kolonoskopijas, mamogrāfijas u.c. izmeklējumiem. “Nav īsti pareizi, ka tai vecuma grupai, kurā atbilstoši pētījumiem ir vislielākā vēža saslimstība un risks, nav pieejamas bezmaksas pārbaudes.”

Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka sociālās palīdzības jomā pastāv vairākas problēmas, starp kurām īpaši jāmin seniora dzīves kvalitāte, atrodoties sociālās aprūpes iestādē. “Pansionāti gan Latvijā, gan Eiropā ir orientēti tikai uz rezidentālo standartu nodrošināšanu un cilvēka pamatvajadzību apmierināšanu – pabarošanu un sanitāro apkopi. Pietrūkst aktivitātes, kas veicinātu senioru iesaisti sabiedriskajā dzīvē, mākslā, mūzikā, fiziskās aktivitātēs, apmācībās, tīklošanā u.tml. Cilvēki jūtas vientuļi un izolēti. Tas balstās stereotipos par to, ka vecumdienās cilvēki ir pasīvi un kūtri. Nav kultorgu un personu ar specializāciju gerontoloģijā, kā arī trūkst “Vecumu izprotošu” programmu valsts līmenī.”

Pēc juristes teiktā aprūpes iestādē nespēcīgu senioru visvairāk nomoka četras pamatproblēmas: slikta veselība, nepastāvība un atkarība no citu aprūpes, finansiālas grūtības un vientulības izjūta. Savukārt senioru  bērnus nomāc emocionāli un ētiski jautājumi par to, kā rīkoties, lai sirdsapziņa būtu mierīga un pašiem visa dzīve nebūtu pilnībā pakļauta novecojoša vecāka vajadzībām. Šādā situācijā gan pašiem senioriem, gan viņu tuviniekiem būtu nepieciešamas psihologa konsultācijas, taču tuvu ne visi vecie cilvēki un viņu ģimenes locekļi spēj tādas nodrošināt.

Vēl viena liela problēma ir diskriminācija uz vecuma pamata, kura Latvijā, diemžēl, joprojām ir aktuāla. Tā aptver gan nodarbinātības jomu, sociālo jomu, veselības aprūpi, izglītību, gan pakalpojumus u.c. dzīves sfēras. Taču salīdzinājumā ar citām diskriminācijas formām tā ir relatīvi neredzama. LSKA ieskatā nepieciešama plaša un visaptveroša sabiedrības informēšana par to, ka novecošana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, nevis slimība vai defekts. Kā norāda B.Girgensone, seniori nezina, kur vērsties pēc palīdzības šādas diskriminācijas gadījumā, turklāt nav arī senioriem domātu uzticības tālruņu šādu jautājumu izrunāšanai. “Cilvēks apzinās, ka ir ticis diskriminēts, taču to ir ļoti grūti pierādīt. Daļa cilvēku baidās sūdzēties, lai viņus neidentificētu kā konfliktējošas personas. Cita daļa netic risinājuma iespējamībai,” saka juriste.

Projekta “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” vadītāja Lilita Kalnāja stāsta, ka šie ir tikai daži no problēmjautājumiem, kas tikuši aktualizēti projekta īstenošanas gaitā. “Turpinājām darbu pie pērn LSKA īstenotā projekta “Aktīvs seniors Latvijā” uzsāktajiem darbības virzieniem senioru interešu aizstāvībai. Diemžēl Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktās epidemioloģiskās prasības ieviesa savas korekcijas senioru saietu organizēšanā, tomēr gan attālināti, gan klātienē tiekoties ar dažādu senioru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, noskaidrojām galvenās seniorus satraucošās problēmas un uzklausījām viņu ieteiktos risinājumu variantus, tādējādi arī sekmējot viņu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos. Visvairāk seniorus interesēja ar veselības aprūpi saistītie jautājumi un finanses, tiem sekoja dažādi juridiskie jautājumiem, kā, piemēram jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma prasības un Uztura līgumu nianses.  Esam organizējuši arī vairākas izglītojošas, praktiskajā dzīvē noderīgas aktivitātes. Starp tām gribu minēt seminārus par pensiju likumdošanu un izmaiņām nodokļu regulējumā no 2021.gada, kā arī apmācību par attālināto saziņu ZOOM platformā. Sagatavojām un izplatījām arī videomateriālu par novecošanu kā jaunu dzīves posmu ar saviem izaicinājumiem un iespējām. Tāpat šogad turpinājām arī Latvijas vienaudžu apzināšanu, un turpinām darbu pie “Senioru saeimas” izveidošanas, kura apvienotu dažādas senioru un pensionāru intereses pārstāvošās NVO.”

Projekts tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.